Par konceptuālo ziņojumu "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai"

Par konceptuālo ziņojumu "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 806 Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 73. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" 1. Apstiprināt konceptuālo ziņojumu "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" (turpmāk - konceptuālais ziņojums). 2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto vienotā informācijas punkta risinājuma 1. variantu vietnes "Latvija.lv" ietvaros. 3. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto strīdu izšķiršanas mehānisma risinājuma 1. variantu, paplašinot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci. 4. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 2. variantu. 5. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma risinājumu īstenošanā un Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina konceptuālajā ziņojumā atbalstīto risinājumu īstenošanu. 6. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma īstenošanā līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2016. gada 29. februārim izstrādāt un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus. 7. Satiksmes ministrijai, izstrādājot konceptuālā ziņojuma īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, noskaidrot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli. 8. Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Satiksmes ministrijai optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 2. varianta īstenošanai skatīt atsevišķi 2018. gada valsts budžeta likumprojekta un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 9. Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai vienotā informācijas punkta izveides risinājuma 1. varianta īstenošanai skatīt atsevišķi 2017. gada valsts budžeta likumprojekta un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra rīkojums Nr. 806) Konceptuālais ziņojums "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" Rīgā 2015.gads Saturs I. Kopsavilkums II. Direktīvas Nr.2014/61/ES un NGN koncepcijas prasību, situācijas un problēmu apraksts 1. Vienotais informācijas punkts 2. Strīdu izšķiršana 3. Optisko tīklu infrastruktūras kartēšana III. Risinājumu varianti IV. Ietekme uz problēmu risināšanu 1. Piedāvātie risinājuma varianti vienotajam informācijas punktam 2. Piedāvātie risinājuma varianti strīdu izšķiršanai 3. Piedāvātie risinājuma varianti optisko tīklu infrastruktūras kartēšanai V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Pielikums - Direktīvas Nr.2014/61/ES prasību un kartēšanas iniciatīvas apraksts. I. Kopsavilkums 1) 2014.gada 15.maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (turpmāk - Direktīva), kas stājusies spēkā 2014.gada 12.jūnijā. 2) Direktīvas mērķis ir atvieglot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu un starpnozaru koordinēšanu, efektīvāk izmantojot esošo infrastruktūru un mazinot izmaksas un šķēršļus jaunu inženiertehnisko darbu1 veikšanā. 3) Latvijas Republikā Direktīvā noteiktās prasības nav regulētas normatīvajos aktos, tāpēc būtu jāizstrādā speciālais likums un jāprecizē likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Elektronisko sakaru likums, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. 4) Ministru kabineta konceptuāls lēmums nepieciešams par Direktīvas ieviešanas risinājumiem Latvijas Republikā attiecībā uz vienotā informācijas punkta izveidi un strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi. Ņemot vērā, ka Direktīva paredz darīt pieejamu informācijas minimumu par infrastruktūru, tad kopsakarā būtu jāpieņem konceptuāls lēmums arī par optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfiskā materiāla izveidi, kas neizriet no Direktīvas prasībām, bet noteikts ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 apstiprinātajā koncepcijā "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam" (turpmāk - NGN koncepcija). 5) Direktīvas prasību un kartēšanas iniciatīvas apraksts izklāstīts konceptuālā ziņojuma pielikumā. Būtiski nošķirt, ka NGN koncepcija nosaka optisko kabeļu tīklu infrastruktūras kartēšanu, savukārt Direktīva (Direktīvas 2.panta 2.punkts) nosaka darīt pieejamu minimālo informāciju (Direktīvas 4.panta 1.punkts) par tādu infrastruktūru, kur var izvietot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementus, bet neattiecas uz kabeļiem un nenosaka darīt pieejamu informāciju par optiskajiem kabeļiem. 6) Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par infrastruktūru un būvdarbiem, Direktīvas 10.panta 4.punkts paredz pienākumu izveidot vienoto informācijas punktu. Vienotā informācijas punkta funkciju izpildei risinājuma 1.variants ietver esošo informācijas sistēmu un izstrādes procesā esošu informācijas sistēmu izmantošanu. Risinājuma 2.variants ir veidot jaunu informācijas sistēmu. 7) Lai nodrošinātu iespējamo domstarpību izšķiršanu starp elektronisko sakaru komersantiem un citu - Direktīvā noteikto - nozaru infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem par piekļuvi infrastruktūrai vai informācijai par infrastruktūru, kā arī par būvdarbu koordinēšanu, Direktīvas 10.panta 1.punkts paredz pienākumu izveidot neatkarīgu strīdu izšķiršanas mehānismu. Attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismu koncepcijā tiek izskatīti divi risinājuma varianti. Risinājuma 1.variants ir paplašināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Regulators) kompetenci. Risinājuma 2.variants ir veidot jaunu neatkarīgu iestādi. 8) Lai nodrošinātu NGN koncepcijā noteiktā uzdevuma izpildi par optisko kabeļu tīklu infrastruktūras kartogrāfiskā materiāla izveidi, jāpieņem konceptuāls lēmums, vai veidot jaunu informācijas sistēmu vai veikt pētījumus. II. Direktīvas Nr.2014/61/ES un NGN koncepcijas prasību, situācijas un problēmu apraksts 9) Atbilstoši Direktīvas preambulas 2.punktam ar ātrdarbīgiem elektronisko sakaru tīkliem tiek saprasti tādi, kas spēj nodrošināt datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s. 10) Direktīva attiecas uz ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanai piemērotu infrastruktūru, kas pieder uzņēmumiem elektronisko sakaru nozarē, gāzes nozarē, elektroenerģijas nozarē (tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas infrastruktūru), siltumapgādes nozarē, ūdensapgādes nozarē (tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu infrastruktūru, izņemot dzeramā ūdens sistēmas), transporta nozarē (dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu infrastruktūru). Minēto nozaru komersanti tiek ietverti Direktīvas 2.panta 1.punktā definīcijā "tīkla operators". 11) Atbilstoši Direktīvas 2.panta 2.punkta definīcijai "fiziskā infrastruktūra" ir, piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, ēkas vai ievadi ēkās, torņi un balsti. Direktīvas nozīmē fiziskā infrastruktūra nav - kabeļi, tostarp tumšās (neizmantotās) optiskās šķiedras kabeļi, kā arī infrastruktūra, ko izmanto dzeramā ūdens apgādē. Direktīva attiecas uz infrastruktūru, kas pati par sevi nenodrošina sakaru signālu pārraidīšanu, bet ir paredzēta citu iekārtu vai elementu izvietošanai un ir piemērota elektronisko sakaru tīklu elementu, piemēram, elektronisko sakaru kabeļu, iekārtu vai jebkādu citu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvietošanai. 12) Direktīva neattiecas uz privāto elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un tiem infrastruktūras (saistīto iekārtu) īpašniekiem, kuriem saistīto iekārtu nodrošināšanas pamatmērķis ir sniegt piekļuvi šīm iekārtām citiem elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. 13) Latvijā Direktīvas prasībām atbilstošs tiesiskais regulējums ir tikai attiecībā uz elektronisko sakaru komersantu piekļuvi elektronisko sakaru infrastruktūrai. Savukārt elektronisko sakaru komersantu piekļuve citu nozaru infrastruktūrai nav reglamentēta (piekļuve ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūrai, siltumapgādes infrastruktūrai, elektroenerģijas, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas, un gāzes infrastruktūrai, ostu un lidostu infrastruktūrai). Autoceļu un dzelzceļa nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt infrastruktūrai ar attiecīgā infrastruktūras īpašnieka atļauju, noslēdzot civiltiesiskas vienošanās. 14) Direktīvas 10.panta 4.punkts paredz pienākumu izveidot vienotu informācijas punktu, kam jādara pieejams iepriekš minēto nozaru infrastruktūras informācijas minimums - infrastruktūras atrašanās vieta, maršruts, veids, pašreizējais izmantojums un kontaktinformācija. Savukārt par būvdarbiem - atrašanās vieta, veids, iesaistītie tīkla elementi, plānotais darbu sākšanas datums, to ilgums un kontaktpunkts. Šādu informācijas minimumu, ko publiskās iestādes jau ir savākušas un kas jau ir pieejams elektroniskā formātā, jādara pieejamu, piemēram, izmantojot hipersaiti uz vienoto informācijas punktu. Savukārt, ja publiskajam sektoram pieejamā informācija nesniedz pietiekamu datu apjomu par esošajām fiziskajām infrastruktūrām, tīkla operatoriem pēc pieprasījuma informācija būtu jādara pieejama elektronisko sakaru komersantiem. 15) Direktīvas 10.panta 1.punkts paredz pienākumu dalībvalstīm izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, lai būtu iespējams 2 mēnešu laikā izšķirt strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un citu Direktīvas 2.panta 1.punktā aptverto nozaru komersantiem (tīkla operatoriem), neliedzot iespēju vērsties tiesā. 16) Ja esošā situācija netiek mainīta un Direktīvas prasības netiek izpildītas, pastāv risks, ka Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. 17) Šajā konceptuālajā ziņojumā tiek izskatīts ar Direktīvu nesaistīts, bet pēc mērķa līdzīgs uzdevums, kas noteikts NGN koncepcijā. NGN koncepcija paredz rīcību, lai novērstu informācijas trūkumu par nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvērsumu, to ietilpību un izvietojumu. NGN koncepcijā ir norādīts, ka jāveido optisko tīklu infrastruktūras datu bāze, kas ietver informāciju par infrastruktūras ģeogrāfisko atrašanās vietu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskajiem parametriem. 18) Neveicot NGN koncepcijā noteikto uzdevumu ne ar vienu no diviem šajā konceptuālajā ziņojumā apskatītajiem risinājumu variantiem, ir apgrūtināta platjoslas izvēršanas politikas izstrāde un koordinācija un potenciāli arī valsts atbalsta pasākumu izstrāde. 1. Vienotais informācijas punkts 19) Izvēloties risinājuma variantu vienotā informācijas punkta izveidei, jāņem vērā turpmāk aprakstītie apstākļi. 20) Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 20.panta 5.punktu elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saņemt no pašvaldības (būvvaldes) informāciju par tās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienībā vai apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukuma, ēkas, viensētas vai apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adresē uzbūvētas ārējās energoapgādes, elektronisko sakaru, ūdens vai citu resursu apgādes sistēmas īpašnieku vai turētāju. Tomēr pašreizējais regulējums nav atbilstošs Direktīvas prasībām, jo elektronisko sakaru komersantam informācija nav pieejama vienkopus, bet atsevišķi katrā pašvaldībā. Elektronisko sakaru komersantu tiesības ietver informācijas saņemšanu tikai par infrastruktūras īpašnieku vai turētāju, bet neietver informāciju par atrašanās vietu, maršrutu, veidu un pašreizējo izmantojumu. Vairāku komersantu un pašvaldību interneta vietnēs ir pieejama nepilnīga informācija par atsevišķa veida infrastruktūru vai pieejamajiem pakalpojumiem. 21) Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu interneta vietne - "Latvija.lv" ir izveidota saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām. Valsts Reģionālās attīstības aģentūra nodrošina interneta vietnes "Latvija.lv" uzturēšanu un attīstību un interneta vietnes mērķis ir nodrošināt ātru un ērtu piekļuvi valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem e-pakalpojumiem vienuviet. Ņemot vērā interneta vietnes "Latvija.lv" mērķi, tā ir viena no informācijas sistēmām, ko būtu lietderīgi iesaistīt vienotā informācijas punkta funkciju nodrošināšanai. Interneta vietnē "Latvija.lv" būtu jāizvieto informatīvas norādes (pakalpojuma apraksts) un saites uz citām informācijas sistēmām, kas izpildīs Direktīvā noteiktās vienotā informācijas punkta funkcijas. 22) Vienotā informācijas punkta funkcijas attiecībā uz būvdarbu koordinēšanu būs iespējams izpildīt pēc projekta "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" īstenošanas. Būvniecības informācijas sistēma (turpmāk - BIS) ir informācijas sistēma, kas varēs izpildīt Direktīvas 6. un 7.pantā noteiktās prasības par vienoto informācijas punktu daļā, kas attiecas uz būvniecības informācijas pieejamību par notiekošajiem būvdarbiem un tādiem būvdarbiem, kuriem ir uzsākta atļaujas piešķiršanas procedūra, kā arī par informācijas pieejamību par noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar būvatļauju saņemšanu. 23) Saskaņā ar Būvniecības likuma 24. pantu BIS ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. BIS izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija - Ekonomikas ministrija. BIS izstrādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2.pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projekta (Projekta identifikācijas Nr.3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004) ietvaros. BIS mērķis ir nodrošināt elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas Republikas teritorijā. 24) BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm - pašvaldību būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, Ekonomikas ministrijai - ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski. BIS ietver: 1) būvniecības uzsākšanai nepieciešamo informāciju; 2) informāciju par paredzēto būvniecību, saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem un to spēkā stāšanos; 3) informāciju par būvatļaujas nosacījumiem un to izpildi apliecinošo dokumentu uzskaitījumu; 4) informāciju par būvniecības procesa uzraudzību; 5) būves pieņemšanai ekspluatācijā nepieciešamo informāciju; 6) informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem; 7) Būvniecības likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus. 25) Īstenojot BIS projektu, tiks ieviesti četri e-pakalpojumi: būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana, būves nodošana ekspluatācijā. BIS pakalpojumi būs bezmaksas, savukārt maksu par būvatļaujas saņemšanu būvvaldei būs iespējams veikt elektroniski, izmantojot BIS. 26) BIS ir paredzēta informācijas uzkrāšana par notiekošajiem un plānotajiem būvdarbiem, attiecībā uz kuriem ir piešķirta būvatļauja vai ir uzsākta būvatļaujas piešķiršanas procedūra. Taču normatīvie akti neparedz informācijas uzkrāšanu BIS par plānotajiem būvdarbiem pirms iesniegums par būvniecības ieceri ir iesniegts būvvaldē, līdz ar to nav paredzēts uzkrāt informāciju par tādiem būvdarbiem, kuriem būvatļaujas pieprasījumu kompetentajām iestādēm paredzēts iesniegt nākamajos sešos mēnešos atbilstoši Direktīvas 5.panta 2.punktam, 6.panta 1. un 3.punktam. BIS būtu nepieciešams izveidot sadaļu, kur tiktu ievietota informācija par 6 mēnešos plānotajiem būvdarbiem, ko iespējams nodrošināt BIS esošā finansējuma ietvaros. 27) Direktīvas 2.panta 2.punktā un 6.panta 1.punktā lietotais termins "iesaistītie tīkla elementi" ietver lielāku detalizācijas pakāpi, nekā būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos lietotais termins "iecerētais būves galvenais lietošanas veids". Iecerētais būves galvenais lietošanas veids tiek norādīts atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju". Esošajā būvju klasifikācijā ir izdalītas sīkāk dažādas ēkas un inženierbūves. Starp tām ir izdalīts, piemēram, autoceļi, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas, masti un torņi, vietējie sakaru kabeļi, maģistrālās sakaru līnijas, ūdensapgādes cauruļvadi, kanalizācijas tīklu cauruļvadi, apgaismes būves, apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampām. Taču būvju klasifikācijā nav izdalīti visi Direktīvas 2.panta 2.punktā minētie tīkla elementi, piemēram, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, antenu balsti. Minētie iesaistītie tīkla elementi var ietilpt būves sastāvā. Lai gan būvprojektā var tikt norādīta detalizēta informācija par būves atsevišķiem elementiem vai iekārtām, BIS strukturētā datu līmenī šāda informācija netiek uzkrāta. Direktīvas 4.panta 4.punkts paredz, ka gadījumos, kad vienotajā informācijas punktā nav informācijas vai informācija nav pietiekama, komersants var pieprasīt trūkstošo informāciju tīkla operatoram. Tāpēc, lai noskaidrotu iesaistītos tīkla elementus sīkāk, elektronisko sakaru komersantam nepieciešams pieprasīt detalizētāku informāciju tīkla operatoram, kurš ir iesniedzis būvniecības ieceri būvvaldē. 28) BIS publiskajā interneta vietnē saistībā ar plānotajiem un notiekošajiem būvdarbiem nav plānots publicēt pasūtītāja kontaktpunktu (kontaktinformāciju), jo šādu prasību neparedz būvniecību reglamentējošie normatīvie akti. BIS publiskās apspriedes sadaļā paredzēts norādīt informāciju par būvniecības dalībniekiem gan ēku, gan inženierbūvju būvniecības gadījumā, pamatojoties uz Būvniecības likuma 24.panta otro daļu, kā arī atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem2, kuros noteikts, ka būvtāfelē jānorāda šādas ziņas: a) par pasūtītāju (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs); b) par būvprojekta izstrādātāju (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs). Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" 25.2. un 25.3.apakšpunktu būvtāfelē pie norādāmajām ziņām par būvniecības ierosinātāju un objekta projektētāju ir jānorāda arī kontakttālrunis. 29) Uzskatāms, ka Direktīvas 7.panta 1.punktā noteiktā prasība, ka visa attiecīgā informācija par nosacījumiem un procedūrām, ko piemēro, lai piešķirtu inženiertehnisko darbu atļaujas, ir izpildīta, jo BIS ir pieejams likumu, Ministru kabineta noteikumu un būvnormatīvu uzskaitījums būvniecības jomā, kur katram normatīvā akta nosaukumam ir interneta saite uz normatīvā akta tekstu interneta vietnē "likumi.lv". 30) Projekta "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" īstenošanas termiņš ir 2015.gada 30.septembris. BIS lietošanu visām būvvaldēm un institūcijām paredzēts uzsākt ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.martam, kas iekļaujas Direktīvas noteiktajā termiņā - līdz 2016.gada 1.jūlijam. 31) Direktīvas 4.panta 2.punkta prasības par valstij elektroniskā formātā pieejamās minimālās informācijas par fizisko infrastruktūru pieejamību vienotajā informācijas punktā varēs izpildīt, ieviešot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk - ATIS), tādējādi tiktu izpildītas atlikušās vienotā informācijas punkta prasības. ATIS šobrīd ir jau izstrādāta, bet tajā vēl nav datu, jo paredzēts, ka pirmreizēji iesniegtos datus atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumam Valsts zemes dienests tajā sāk reģistrēt ar 2016.gada 1.janvāri. 32) ATIS ir izstrādāta, lai darītu pieejamus datus par teritorijām, kurās ar normatīvajiem aktiem noteikti visu veidu īpašuma lietošanas aprobežojumi, piemēram, par aizsargjoslām, mikroliegumiem, piesārņotām vietām un objektiem, kam nosaka aizsargjoslas. ATIS pārzinis ir Valsts zemes dienests un ATIS ir izstrādāta ERAF līdzfinansētā projekta "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (Projekta identifikācijas Nr.: 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/006) ietvaros. Paredzēts, ka ATIS informācijas sistēmā esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu informācijas sistēmas pārzinis nodrošinās, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kas ir par gadu vēlāk, nekā noteikts Direktīvas prasībās par vienotā informācijas punkta darbības nodrošināšanu. 33) Aizsargjoslu likumā noteikti aizsargjoslu veidi, to funkcijas un ar aizsargjoslu izveidošanu saistītie principi. Aizsargjoslu likuma 12.panta otrajā daļā noteikti ekspluatācijas aizsargjoslu veidi, kuri aptver visas Direktīvā regulētās nozares. Jāņem vērā, ka ostās un lidostās var atrasties infrastruktūra, kas ietilpst citos aizsargjoslu veidos, piemēram elektroenerģijas, dzelzceļa vai ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra. Papildus Aizsargjoslu likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajiem aizsargjoslu veidiem ATIS paredzēts uzkrāt informāciju par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem aviācijai un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanai (krastā esošas zīmes un bākas), kā noteikts Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru". 34) Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumi Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" nosaka: 1) Iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasificēšanu; 2) Informācijas sistēmas datu saturu; 3) Kārtību, kādā Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai iesniedzami un izmantojami kartogrāfiskie materiāli; 4) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību. 35) Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumu Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 1.pielikumā "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektu klasifikators" norādīts infrastruktūras objektu izklāsts. 36) Turpmāk tabulā uzskatāmi parādītas Direktīvā aptvertās nozares un ATIS attēlojamā informācija par atbilstošās nozares infrastruktūru un to aizsargjoslām: 1.tabula Nr. Direktīvas 2.panta 1.punktā aptverto nozaru infrastruktūra Aizsargjoslu likuma 12.panta otrajā daļā noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas 1. Lidostu infrastruktūra Aizsargjoslas navigācijas tehniskajiem līdzekļiem aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai u.c. infrastruktūrai; 2. Ostu infrastruktūra Aizsargjoslas bākām un citiem kuģošanas navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (krasta zīme, krasta ugunszīme, molu uguns, vadlīniju zīme u.c.) kā arī citai infrastruktūrai; 3. Autoceļu infrastruktūra Aizsargjoslas gar (valstij un pašvaldībai piederošām) ielām un autoceļiem, izņemot komersantu un māju ceļiem; 4. Elektronisko sakaru infrastruktūra Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem; 5. Gāzes infrastruktūra Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm; 6. Elektroenerģijas infrastruktūra, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošana Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem; Paredzēts ievākt informāciju par elektrisko tīklu gaisvadu un kabeļu līnijām, bet nav paredzēts ievākt informāciju par elektrības stabiem gaisvadu līnijās. 7. Siltumapgādes infrastruktūra Aizsargjoslas gar siltumtīkliem u.c. siltumapgādes infrastruktūras objektiem; 8. Ūdensapgādes infrastruktūra tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanu vai attīrīšanu un kanalizācijas sistēmas (izņemot dzeramā ūdens sistēmas) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem; 9. Dzelzceļa infrastruktūra Aizsargjoslas gar dzelzceļiem; 37) Kā redzams 1.tabulā, infrastruktūras objekti ietver visus būtiskākos objektus visās Direktīvas aptvertajās nozarēs ar atsevišķiem izņēmumiem. ATIS paredzēts attēlot elektrības līniju bez stabu atrašanās vietām. Nav paredzēts uzkrāt un attēlot informāciju par visām ēkām. ATIS uzkrāj informāciju tikai par būvēm, kurām atbilstoši Aizsargjoslu likumam tiek noteikta aizsargjosla - inženiertehniska rakstura būves kā arī būves, kurām piešķirts kultūras pieminekļa statuss. ATIS nav paredzēts uzkrāt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, izņemot būves kadastra apzīmējumu, ja objekts, kam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteikta aizsargjosla, ir reģistrēts kā būve. Ja ēka ir objekts, kam noteikta aizsargjosla, tad ēkas robežas tiks reģistrētas ATIS, pamatojoties uz datu sniedzēja iesniegtajiem datiem. 38) Par iepriekšminētajām būvēm datu sniedzēji iesniedz datus saskaņā ar aizsargjoslas noteikšanas specifiku - gan kā daudzstūrus, gan kā punktus. Cita veida dzīvojamās un nedzīvojamās būves ATIS neattēlos, jo tas ir pretrunā ar Valsts informācijas sistēmas likumu, kur noteikts, ka Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā. Dati par būvēm, to kontūrām un to izvietojumu vidē saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt ATIS informāciju, savietotu ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem par būvēm, būs iespējams aplūkot Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā kadastrs.lv. 39) Attiecībā uz kontaktpunktu atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 5.panta pirmajai daļai ATIS iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu. Līdz ar to Direktīvas 4.panta 1.punkta noteiktā prasība par kontaktpunktu tiks īstenota tajā ziņā, ka būs pieejama informācija par objekta īpašnieku vai institūciju (vārds uzvārds vai nosaukums), bet nebūs norādīta kontaktinformācija. 40) ATIS sistēmā nav paredzēts uzkrāt datu sniedzēja kontaktinformāciju. Lai izskatītu iespēju datu sniedzēju kontaktinformācijas uzkrāšanai ATIS, kā Valsts informācijas sistēmai, būtu nepieciešams: 1) veikt atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu datu sniedzējiem kā pienākumu, ne tikai iesniegt, bet arī aktualizēt informāciju par e-pasta adresi un tālruņa numuru; 2) veikt izmaiņas sistēmas datubāzē un saistītajos servisos. 41) Lai gan ATIS nav paredzēts sniegt detalizētu informāciju par infrastruktūru un tās atrašanās vietu, tomēr minimālu informāciju par infrastruktūru šādā informācijas sistēmā varēs iegūt. 42) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma pārejas noteikumu 3.punktā noteikts, ka datus par aizsargjoslām un objektiem datu sniedzējam pirmreizēji jāiesniedz ATIS pārzinim sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Pirmreizējie dati iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim. Informācijas sistēmas pārzinim pirmreizēji iesniegtos datus ATIS jāreģistrē sākot ar 2016.gada 1.janvāri, savukārt ATIS esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu paredzēts nodrošināt sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Lai ieviestu Direktīvas prasības atbilstoši Direktīvas 4.panta 2.punktam, ir jāveic grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā. Grozījumos Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā jāparedz, ka Direktīvas prasību ieviešanai nepieciešamie dati Valsts zemes dienestam iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, bet Valsts zemes dienests nodrošina šo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2017.gada 1.janvāri. 43) ATIS programmnodrošinājums tika realizēts ERAF Ģeotelpiskās informācijas sistēmas "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" projekta ietvaros 2015.gada I pusgadā, bet, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu reģistrāciju ATIS, Valsts zemes dienestam ir jāveic liela apjoma manuāla apgrūtināto teritoriju datu kārtošana, kā arī jānodrošina datu kārtošanas procesa administrēšana un uzraudzība, vienlaicīgi uzturot nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru. Pirms šī konceptuālā ziņojuma izstrādes Valsts zemes dienests nepieciešamo finansējumu informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS ir norādījis 2014.gada 17.decembra likuma "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), kur norādīts, ka 2016.gadam ir nepieciešams saņemt valsts budžeta finansējumu 261 293 euro apmērā un 2017.gadam un turpmākajiem gadiem 512 090 euro apmērā ik gadu. Tomēr Ministru kabineta 2015.gada 31.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.43, 4.§, 10.punkts) tika nolemts Valsts zemes dienestam minētajam mērķim piešķirt valsts budžeta finansējumu 2016., 2017. un 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 155 817 euro apmērā, tātad nepilnā apjomā. Savukārt šī konceptuālā ziņojuma ietvaros tika izvērtētas prioritātes attiecībā uz datiem, kuri ATIS būtu jāapstrādā, un konstatēts, ka ATIS būtu nepieciešams finansējums 2016. un turpmākajiem gadiem 261 293 euro apmērā. 44) Ņemot vērā, ka ne 2014.gadā, ne 2015.gadā Valsts zemes dienestam nav piešķirti finanšu līdzekļi informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS, tad šobrīd ATIS strādā ar atsevišķiem datu sniedzējiem pilotrežīmā un šos datus izmanto testa vajadzībām. Lai izpildītu Direktīvas 4.panta 2. un 3.punkta prasības, ATIS būtu nepieciešams paātrinātā kārtā reģistrēt un nodrošināt piekļuvi datiem, sākot no 2017.gada 1.janvāra. Tomēr, nesaņemot papildus nepieciešamo finansējumu (2016., 2017. un 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 105 476 euro apmērā), Valsts zemes dienestam būs iespējams nodrošināt informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanu ATIS tikai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas rada iespējamību nepilnīgai Direktīvas prasību ieviešanai. 45) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 12.panta trešā daļa paredz, ka ATIS datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Arī Direktīva paredz, ka par vienoto informācijas punktu izmantošanu var iekasēt nodevas. Savukārt bez maksas ATIS tiek nodrošināta datu sagatavošana un izsniegšana: 1) datu sniedzējam par tiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, par kurām tas iesniedzis datus; 2) valsts tiešās pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām to funkciju veikšanai; 3) privātpersonām, kuras pilda tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. 46) Ņemot vērā, ka ATIS nebūs pieejama infrastruktūras īpašnieka vai datu sniedzēja kontaktinformācija un BIS nebūs pieejama būvdarbu ierosinātāja kontaktinformācija, tad nepieciešams interneta vietnē "Latvija.lv" izvietot norādi, ka komersantu kontaktinformācija publiski pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra interneta vietnē saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.11 pantu. 47) Latvijas Republikā elektroniskā veidā pieejamā informācija par infrastruktūru pieejama dažādās informācijas sistēmās. Valsts zemes dienesta Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datu bāzē pieejamā informācija par infrastruktūru nav sasaistīta ar kontaktinformāciju par īpašnieku un ir pieejami dati par aptuveni 2-3% Latvijas Republikas teritorijas. ATIS paredzēts ietvert informāciju par apgrūtinātām teritorijām un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslas un informāciju par objekta īpašnieku vai datu sniedzēju, nenorādot kontaktinformāciju (telefonu vai e-pastu). BIS nav paredzēts iekļaut būvniecības ierosinātāja kontaktinformāciju. Komersantu kontaktinformācija pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra interneta vietnē. Problēmas: 1) Esošie informācijas sistēmu risinājumi nevar izpildīt Direktīvas prasības par informācijas pieejamību vienuviet. 2) ATIS paredzēts uzsākt tā darbību vēlāk, nekā Direktīvā noteikts termiņš vienotā informācijas punkta darbības uzsākšanai. 3) ATIS nav piešķirts finansējums pilnā apmērā informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS. 4) Direktīvā noteiktajiem tīkla operatoriem (gāzes, elektroenerģijas, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas; siltumapgādes; ūdensapgādes, tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu; dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu nozarē) nav noteikts pienākums pēc pieprasījuma par būvdarbu koordinēšanu saņemšanas, sniedzot atbildi elektronisko sakaru komersantam, vienlaicīgi sniegt informācijas minimumu arī vienotajam informācijas punktam. 2. Strīdu izšķiršana 48) Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ārpustiesas kārtībā savstarpēji vienojoties, pusēm ir tiesības vērsties šķīrējtiesā strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi. Šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. 49) 2014.gada 18.jūnijā stājās spēkā "Mediācijas likums", kas nosaka juridiskus priekšnosacījumus, lai nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu blakus tradicionālajam tiesvedības procesam. Ar mediāciju saprot brīvprātīgu sadarbības procesu, kurā ar mediatora (neitrālas trešās personas) starpniecību puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai. Mediācija ir brīvprātīgs process, kas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Strīdu izšķiršana meditācijas ceļā novērš pušu ekonomisko interešu destrukciju un saglabā pušu tālāku sadarbību.3 50) Atsevišķus strīdus ārpustiesas kārtībā atbilstoši Dzelzceļa likuma 27.panta trīspadsmitajai un četrpadsmitajai daļai par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali izskata Valsts dzelzceļa administrācija. Valsts Dzelzceļa administrācija, informējot Regulatoru, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem infrastruktūras lietošanā un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus. Savukārt Regulatora kompetencē dzelzceļa nozarē ir sūdzību izskatīšana par infrastruktūras maksas atbilstību metodikai, kā arī sūdzības par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā, sūdzību izskatīšana saistībā ar pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu un pasažieru pārvadātājiem iesniegto sūdzību apkopošana. 51) Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu (vienas nozares ietvaros) enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un attiecīgo regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem. 52) Tabulā uzskatāmi parādītas nozares, kurās Regulatoram ir noteikta kompetence salīdzinājumā ar Direktīvā aptvertajām nozarēm. 2.tabula Nr. Direktīva aptver infrastruktūru vairākās nozarēs Regulatora kompetencē esošās nozares un regulējamie pakalpojumi 1. Lidostu infrastruktūra ---- 2. Ostu infrastruktūra ---- 3. Autoceļu infrastruktūra ---- 4. Elektronisko sakaru infrastruktūra Elektroniskie sakari Regulētie pakalpojumi: 1) balss telefonija; 2) publiskie taksofoni; 3) publiskā datu un elektronisko ziņojumu pārraide; 4) nomātās līnijas; 5) publiskā interneta piekļuve; 6) radio vai televīzijas programmu izplatīšana publiskajos elektronisko sakaru tīklos; 7) piekļuve; 8) starpsavienojumi. 5. Gāzes infrastruktūra Dabasgāze Regulējamie pakalpojumi: 1) dabasgāzes pārvade pa cauruļvadiem; 2) tirdzniecībai paredzētās dabasgāzes uzglabāšana tvertnēs vai krātuvēs; 3) dabasgāzes sadale; 4) dabasgāzes tirdzniecība jebkuriem enerģijas lietotājiem, izņemot dabasgāzes tirdzniecību automobiļu gāzes uzpildes kompresoru stacijās; 5) dabasgāzes šķidrināšana vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana, izkraušana, uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu. 6. Elektroenerģijas infrastruktūra, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošana Elektroenerģija, izņemot sabiedrisko vietu apgaismošana, kas neietilpst Regulatora kompetencē. Regulējamie pakalpojumi: 1) elektroenerģijas ražošana elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu; 2) elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, kur koģenerācijas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda koģenerācijas stacijā ir lielāka par vienu megavatu; 3) elektroenerģijas pārvade, ja spriegums ir 110 kilovoltu un lielāks; 4) elektroenerģijas sadale, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un nepārsniedz 110 kilovoltus; 5) elektroenerģijas tirdzniecība jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja kopējais tirdzniecības apjoms pārsniedz 4000 megavatstundu gadā. 7. Siltumapgādes infrastruktūra Siltumenerģija Regulējamie pakalpojumi: 1) siltumenerģijas ražošana, tai skaitā koģenerācijā, iekārtās ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu, kas lielāka par vienu megavatu, ja lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā; 2) siltumenerģijas pārvade un sadale, ja kopējais pārvadītās un sadalītās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā; 3) siltumenerģijas tirdzniecība lietotājiem, ja kopējais siltumenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā. 8. Ūdensapgādes infrastruktūra tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanu vai attīrīšanu un kanalizācijas sistēmas (izņemot dzeramā ūdens sistēmas) Ūdenssaimniecība. Regulējamie pakalpojumi: 1) ūdens ieguve, uzkrāšana un sagatavošana lietošanai līdz padevei ūdensvada tīklā; 2) ūdens piegāde no padeves vietas ūdensvada tīklā līdz pakalpojuma lietotājam; 3) notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; 4) notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos. 9. Dzelzceļa infrastruktūra Dzelzceļa transports Regulējamie pakalpojumi: 1) pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu; 2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi pārvadātājiem (sliežu ceļu izmantošana). 53) Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta pirmās daļas 5.punktā noteikta Regulatora funkcija izskatīt strīdus likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šī paša likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka Regulators kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šī likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem. 54) Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 32.panta sestajā daļā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 55) Starp elektronisko sakaru komersantiem strīdus izskata atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktam, kur noteikts, ka Regulators izskata strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem: 1) starpsavienojuma, 2) piekļuves, 3) saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un 4) nomāto līniju jautājumos, 5) kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā. 56) Elektroenerģijas jomā saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 8.panta ceturto daļu Regulators kā ārpustiesas instance izšķir pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā. 57) Enerģētikas likuma 88.pantā noteikts, ka Regulators veic enerģijas lietotāju tiesību un interešu aizsardzību un izskata strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā. Savukārt Enerģētikas likuma 6.panta ceturtajā daļā noteikts, ka strīdus par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 58) Dzelzceļa infrastruktūras lietošanu reglamentē Dzelzceļa likums, kurā nav reglamentēta strīdu izšķiršana starp dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku un elektronisko sakaru komersantu. Līdz ar to Regulatora kompetence izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". 59) Ūdenssaimniecības nozari reglamentējošajā Ūdens apsaimniekošanas likumā nav noteikta Regulatora kompetence strīdu izšķiršanā, līdz ar to Regulatora kompetence izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". 60) Regulators kā ārpustiesas instance strīdus starp dažādu nozaru komersantiem neizskata. Savukārt vienas nozares ietvaros Regulators ir tiesīgs izšķirt strīdus starp vienas nozares komersantiem, kuru pakalpojumus regulē atbilstoši speciālajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Tas neizslēdz komersanta iespējas griezties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 61) Ņemot vērā, ka īpašumtiesības uz infrastruktūru var piederēt tieši vai pastarpināti pašvaldībai (pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem, ūdensapgādes uzņēmumiem u.tml.), strīdu izšķiršanā var būt iesaistīta arī pašvaldība. Līdz ar to gadījumos, kad Regulatoram nav noteikta kompetence izšķirt strīdus, strīdu izšķiršanu nevar uzticēt pašvaldībām, jo tad strīdu izšķiršanas iestāde neatbilst Direktīvas (10.panta) prasībām, ka strīdu izšķiršanas struktūrai jābūt juridiski nošķirtai un funkcionāli neatkarīgai no jebkura tīkla operatora. 62) Iespējamie strīdu dalībnieki: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks vai pārvaldītājs Direktīvā noteiktajās nozarēs: 1. komersants (gan regulētajās, gan neregulētajās nozarēs, piemēram, VAS "Latvijas dzelzceļš"); 2. valsts vai pašvaldības iestāde vai aģentūra (piemēram, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma", pašvaldības iestāde Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Rīgas brīvosta, Aizsardzības ministrija); 3. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, daudzdzīvokļu mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, ja līgums ar pārvaldnieku vēl nav noslēgts; 4. Nekustamā īpašuma īpašnieks (piemēram, ja palielinās aizsargjoslas platība). Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par lidostu infrastruktūru: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Ventspils lidosta", SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"", VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"; Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par ostu infrastruktūru: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas tirdzniecības osta RTO", SIA "RTO Elektrotīkli", SIA "Skonto metāls", A/S "Baltijas tranzīta serviss", Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Rojas ostas pārvalde, u.c.; Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par autoceļu infrastruktūru: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras pārvaldnieks, piemēram, VAS "Latvijas valsts ceļi" vai pašvaldību ceļu pārvaldnieki - novadu pašvaldības; Iespējamie strīdu dalībnieki gāzes nozarē: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks - A/S "Latvijas Gāze"; Iespējamie strīdu dalībnieki elektroenerģijas nozarē: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, A/S "Augstsprieguma tīkls", A/S "Sadales tīkls" u.c. sadales sistēmas operatori, kā arī elektroenerģijas ražotāji; Iespējamie strīdu dalībnieki sabiedrisko vietu apgaismošanas jomā: 3. Elektronisko sakaru komersants; 4. Infrastruktūras īpašnieki - ielu apgaismojuma nodrošinātāji, piemēram, pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts", Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma" u.c.; Iespējamie strīdu dalībnieki siltumapgādes nozarē: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas siltums", pašvaldības SIA "Rūjienas siltums" u.c.; Iespējamie strīdu dalībnieki ūdensapgādes nozarē tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu (izņemot dzeramā ūdens sistēmu) jomā: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas ūdens", SIA "Talsu ūdens" u.c.; Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par dzelzceļa infrastruktūru: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Infrastruktūras īpašnieks - valsts A/S "Latvijas dzelzceļš"; Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai: 1. Elektronisko sakaru komersants; 2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" u.c., vai mājas kopīpašnieki, ja līgums ar pārvaldnieku vēl nav noslēgts. 63) Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk - Pārvaldīšanas likums) 1.panta 5.punktam, ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Pārvaldniekam ir jāatbilst likumā paredzētajām kvalifikācijas prasībām (Pārvaldīšanas likuma 13.panta pirmā daļa) un jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā (Pārvaldīšanas likuma 18.panta pirmā daļa) mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs ir informatīvs reģistrs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt aktuālo informāciju par personām, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un atbilst pārvaldniekam likumā izvirzītajiem kritērijiem pārvaldīšanas darbību veikšanai. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs ir izvietots BIS informācijas sistēmā, kur ir izveidota meklēšanas funkcija, kas ļauj atrast informāciju par konkrētās mājas pārvaldnieku, ja tas ir reģistrēts dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas neparedz nekādas nelabvēlīgas tiesiskās sekas, ja minētās personas šajā reģistrā nav reģistrējušās, tas ir, nereģistrēšanās neietekmē ne pārvaldīšanas līguma spēkā esamību, ne arī likumā noteikto pārvaldnieka atbildības apjomu. 64) Dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā (atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 18.panta trešajai daļai), ja pārvaldnieks ir viendzīvokļa mājas pārvaldītājs, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašnieks, kas atbilstoši šī likuma noteikumiem pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem. 65) Dzīvojamās mājas pārvaldnieks var būt: 1) dzīvokļu īpašnieku biedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kas izveidota ar mērķi apsaimniekot vienu vai vairākas mājas). Iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad ir ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Juridiska persona pārvaldnieku reģistrā var nebūt reģistrēta, ja pārvalda sev piederošo viendzīvokļu māju vai pārvalda sev piederošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem. 2) Fiziska persona var būt reģistrēta pārvaldnieku reģistrā kā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējs. Pārvaldnieku reģistrā var nereģistrēties fiziska persona, kas pārvalda sev piederošo viendzīvokļu māju (šādu fizisku personu iesaiste strīdos saistībā ar Direktīvā noteiktajām elektronisko sakaru komersantu tiesībām nav paredzama) vai pārvalda sev piederošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem. 66) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nav noteikts, ka jautājumi par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai ir nododami pārvaldniekam. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pantā "Pārvaldīšanas līguma nosacījumi", paredzot pienākumu iekļaut pārvaldīšanas līgumā nosacījumu, ka jautājumi par pakalpojumu sniedzēju piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai nolūkā sniegt pakalpojumus ir obligāti nododami mājas pārvaldniekam, kurš pārstāv mājas īpašnieku intereses. Savukārt speciālajā likumā, ar ko paredzēts ieviest direktīvas prasības, jādefinē, ka jautājumos par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai Regulators izšķir strīdu starp elektronisko sakaru komersantu un dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopību (izņēmumu gadījumos), kad pārvaldīšanas līgums nav noslēgts. Speciālajā likumā papildus jāiekļauj nosacījums, ka Regulators nešķir strīdus par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai starp elektronisko sakaru komersantu un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi pārstāvi jautājuma par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai izlemšanai. 67) Attiecībā uz strīdu izšķiršanas iestādes piekļuvi informācijai par būvniecību Būvniecības likuma 24.panta trešā daļa paredz, ka Būvniecības informācijas sistēma ir publiski pieejama bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" 4.6.punktu Regulators ir iekļauts starp dalībniekiem, kas iesaistīti BIS sistēmā iekļaujamās informācijas apmaiņā vai piekļuvē. 68) Attiecībā uz strīdu izšķiršanas iestādes piekļuvi informācijai par infrastruktūru un aizsargjoslām, ko paredzēts izvietot ATIS, jāņem vērā, ka Valsts zemes dienestam nepilnā apmērā piešķirtais valsts budžeta finansējums 2016., 2017. un 2018. un turpmākajiem gadiem 155 817 euro ir paredzēts tikai informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka Regulators strīdu izskatīšanu nenodrošinās bez maksas, bet gan maksājumu par strīda izšķiršanu veiks kāds no strīdā iesaistītajiem dalībniekiem vai arī abi strīda dalībnieki (atsevišķi vai solidāri). Nepieņemama situācija var rasties arī tad, ja Regulators jau paspēj pieprasīt ATIS datus, bet strīda puses vēlāk noslēdz izlīgumu. Jāņem arī vērā, ka pašlaik Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 12.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka informācijas sistēmas pārzinis informāciju sagatavo un izsniedz elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam bez maksas. Līdz ar to jāizlemj jautājums par Regulatora tiesībām piekļūt strīdu izšķiršanai nepieciešamajiem ATIS datiem bez maksas, lai veiktu speciālajā likumā noteiktās funkcijas - strīdu izšķiršana - efektīvu izpildi. Savukārt attiecībā uz piekļuvi datiem par infrastruktūru laikā no 2016.gada 1.jūlija, kad jāpiemēro normatīvie akti, līdz 2017.gada 1.janvārim, kad ATIS, kā vienotajā informācijas punktā, jābūt pieejamam informācijas minimumam, Regulatoram šajā periodā strīdu izšķiršanai nepieciešamo informāciju būtu jāpieprasa strīdā iesaistītajām pusēm, kā arī pieprasot vai pārlūkojot Valsts zemes dienesta rīcībā esošos ģeotelpiskos datus. Problēma4: 5) Nav noteikts ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms un institūcija, kas izšķir strīdus Direktīvā noteiktajos gadījumos starp elektronisko sakaru komersantiem un citu - Direktīvā noteikto - nozaru infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem. 3. Optisko tīklu infrastruktūras kartēšana 69) Turpmāk šajā sadaļā izklāstītās detalizētās prasības neizriet no Direktīvas prasībām, bet no Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojuma Nr.589 "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.-2020.gadam", kura 1.7.apakšpunktā dots uzdevums novērst informācijas - par nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvērsumu - trūkumu, tā ietilpību un izvietojumu un Satiksmes ministrijai paredzēts veidot esošās optisko tīklu infrastruktūras datu bāzi un kartogrāfisko materiālu, kas noteikts NGN koncepcijas 7.uzdevumā. 70) Izpildot NGN koncepcijā doto uzdevumu, nepieciešams maksimāli izmantot to informāciju, kas ir pieejama valsts pārvaldes iestādēm. Satiksmes ministrija ir vērtējusi dažādās valsts informācijas sistēmās iekļauto informāciju un secinājusi, ka, lai realizētu optisko tīklu kartēšanu, pēc būtības var izmantot Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmu. Tādējādi tiktu samazināts informācijas sniegšanas administratīvais slogs elektronisko sakaru komersantiem. 71) Valsts zemes dienests uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālo datubāzi, kurā tiek apkopota augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.281). Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sistēma tiek attīstīta ar ERAF līdzfinansējumu projekta: "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" (Projekta identifikācijas Nr.: (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/006) ietvaros. Izvērtējot iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumos Nr.281 paredzēto augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzē uzkrājamās informācijas saturu, Satiksmes ministrijas ieskatā optisko tīklu kartēšanas informācijas sistēmas vajadzībām būtu piemērota noteikumu 1.pielikuma "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas objektu klasifikators un to elementu apzīmējumu specifikācija" 22. un 23. punktā minētā informācija. Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija šobrīd ir visprecīzākais kartogrāfiskais materiāls Latvijas Republikā un tajā ir iekļauti gan virszemes dabas un cilvēku radīti objekti, gan apakšzemes inženierkomunikācijas. Iepriekšminētā topogrāfiskā informācija šobrīd ir pieejama jebkuram interesentam par maksu saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.896 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis". 72) Valsts zemes dienesta uzturētā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datubāze neuztur informāciju par inženierkomunikāciju īpašniekiem vai citām atbildīgajām personām, un šādu informāciju minētajā datubāzē nav paredzēts iekļaut arī nākotnē. Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē pie atsevišķām inženierkomunikācijām ir norādes par iespējamiem īpašniekiem, bet šāda informācija tiek norādīta ļoti reti. Tā kā minētā informācija ir redzama kā teksta objekti blakus vairākām līnijām, tad nav iespējams nepārprotami identificēt, uz kuru inženierkomunikāciju tā attiecas. 73) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē esošā informācija ir digitāla rasējuma formā. Rasējumos attēloto apvidus objektu strukturēšanu elektroniskajā vektordatu datnē veic izmantojot informācijas slāņus, kur katrā slānī tiek attēlots viens noteikts infrastruktūras veids (piemēram, ūdensapgādes infrastruktūra, elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ceļi, būves u.tml.). Lai nodrošinātu informācijas aktualitāti, tā tiek atjaunota, sistemātiski apkopojot saņemtos datus no pašvaldību augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzu turētājiem, kas var būt vai nu vietējā pašvaldība vai tās deleģēta persona (komersants). Tādējādi apkopotie dati rada būtisku priekšrocību katram interesentam, jo nepieciešamo informāciju iespējams iegūt no viena informācijas avota (Valsts zemes dienesta) nevis no daudziem (būvvaldes, infrastruktūras objektu īpašniekiem vai valdītājiem), kas atvieglo administratīvo slogu. Vienlaikus informācijas glabāšana digitāla rasējuma formā rada arī būtisku trūkumu, proti, vektordatu datne neparedz vienkāršu iespēju izsekot datnē veiktām izmaiņām. Ievērojot to, ka elektronisko sakaru infrastruktūras informācijas sistēmas gadījumā ir jāapstrādā ievērojams daudzums šādu datņu, informācijas atjaunošana būs laikietilpīgs un sarežģīts process. 74) Būtiskākais Valsts zemes dienesta uzturētās augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes trūkums ir tas, ka augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija ir pieejama tikai par teritoriju, kurā ir veikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plānu sagatavošana būvniecības vajadzībām un tas ir aptuveni 2-3% no Latvijas Republikas teritorijas. Turklāt augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija netiek uzturēta strukturētas datubāzes veidā, bet …