Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"

Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumus Nr. 498 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"". Ministru kabineta noteikumi Nr.866 Rīgā 2007.gada 11.decembrī (prot. Nr.69 25.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu 1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk - LBN 201-07). 2 2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pēc Ekonomikas ministrijas un (vai) Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro LBN 201-07 izpildei. 3 3. Ugunsreakcijas klases nosaka saskaņā ar LBN 201-07 1.pielikuma 11.tabulu. 4 4. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.318 "Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"", izņemot šo noteikumu 5.punktā minētos gadījumus. 5 5. Būvprojektu dokumentācijai, kura izstrādāta, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas izsniegts līdz 2008.gada 29.februārim, un Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegta akceptēšanai līdz 2009.gada 28.februārim, pārstrāde atbilstoši LBN 201-07 prasībām nav obligāta, ja tehniskie risinājumi atbilst Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumu Nr.318 "Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"" prasībām. 6 6. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.martu. 7 Ministru prezidents A.Kalvītis Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs - tieslietu ministrs G.Bērziņš Apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumiem Nr.866 Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" 1. Vispārīgie jautājumi1. Būvnormatīvs nosaka ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunbūvējamas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus. Būvnormatīva prasības attiecas uz visu veidu būvēm.2. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:2.1. ugunsdrošības nodalījums - būves daļa, kas ir atdalīta no pārējām būves daļām tā, lai uguns izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta. Ugunsdrošības nodalījums var aptvert vienu vai vairākus stāvus;2.2. ugunsizturība - būves, tās konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, siltumizolācijas spēju (termisko pretestību) un viengabalainību;2.3. ugunsreakcija - būvizstrādājumu reakcija uz uguns iedarbību noteiktos apstākļos;2.4. glābšanās atvērums - logs, durvis vai lūka ārsienā vai jumtā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kāpnēm, autokāpnēm vai autopacēlājiem, lai veiktu ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, kā arī lai būves lietotāji to izmantotu kā avārijas izeju;2.5. ugunsdrošības priekštelpa - ar noteiktas ugunsizturības robežas konstrukcijām no uguns liesmām nodalīta telpa vai vējtveris starp diviem ugunsdrošības nodalījumiem. Telpai vai vējtverim ir ugunsdrošas durvis, kuras iespējams atvērt atsevišķi uz katru ugunsdrošības nodalījumu un kuras nav atveramas vienlaikus;2.6. ugunsaizsargāta kāpņu telpa - ar noteiktas ugunsizturības robežas konstrukcijām no uguns liesmām nodalīta telpa, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur drošu priekštelpu (ugunsslodze zemāka par 300 mJ/m2);2.7. dūmaizsargāta kāpņu telpa - ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurai ir izeja uz āru zemes virsmas līmenī caur drošu priekštelpu (ugunsslodze zemāka par 300 mJ/m2) vai tieši un kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju, izmantojot vienu no šādiem risinājumiem:2.7.1. savienojums ar citām telpām stāvu līmenī caur atklātu ārējo zonu un tiešu izeju uz āru zemes virsmas līmenī;2.7.2. ugunsgrēka gadījumā kāpņu telpas apjomā ir nodrošināts virsspiediens;2.7.3. savienojums ar citām telpām caur ugunsdrošības priekštelpu, kurā ugunsgrēka gadījumā ir nodrošināts virsspiediens;2.8. ātrijs - ēkas iekšējā telpa, kas pārsegta, piemēram, ar gaismas caurlaidīgu pārsegumu un savieno trīs un vairāk stāvus, veidojot iekšējo pagalmu vai segtas lietotāju ielas. Kāpņu telpas, liftu šahtas un inženier­komunikāciju šahtas nav ātriji;2.9. atklāta tipa autonovietne - autonovietne, kuras katra ugunsdrošības nodalījuma sienās pa visu ēkas perimetru vismaz 30 % ailu ir atvērtas un atvēruma laukums ir ne mazāks par 10 % no autonovietnes grīdas laukuma. Atvērumi ir izvietoti tā, lai gaiss var cirkulēt autonovietnes būves iekš­pusē, novēršot piedūmošanās iespēju;2.10. evakuācija - cilvēku organizēta pārvietošanās uz drošu vietu uguns­grēka vai citu briesmu gadījumā;2.11. evakuācijas ceļš - ceļš, kuru izmanto cilvēku evakuēšanai no jebku­ras būves daļas līdz pilnīgai izejai no būves;2.12. avārijas izeja - izeja, pa kuru ir iespējams atstāt būvi ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;2.13. ugunsslodze - būvtilpumā esošais summārais siltuma enerģijas daudzums (izteikts SI vienībās), ieskaitot sienu, starpsienu, grīdu un griestu ārējās virsmas un apdari;2.14. zibensaizsardzība - ugunsgrēka novēršanai būvē izvietota ierīce vai ierīču sistēma, kas pasargā būvi no zibens tiešā trāpījuma un sekundārām parādībām;2.15. ugunsaizsardzības sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma vai stacionāru inženiertehnisko sistēmu kopums:2.15.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma - sistēma, kas paredzēta ugunsgrēka atklāšanai, ugunsgrēka signalizācijai un citu sistēmu iedarbināšanai;2.15.2. stacionāra ugunsdzēsības sistēma - sistēma, kas paredzēta uguns­grēka lokalizācijai, ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanai, ugunsgrēka likvidācijai, būvkonstrukciju ugunsaizsardzībai un citu sistēmu iedarbināšanai;2.15.3. ugunsgrēka izziņošanas sistēma - sistēma, kas paredzēta akustisko un vizuālo trauksmes signālu iedarbināšanai;2.15.4. dūmu un karstuma kontroles sistēma - sistēma, kas paredzēta būvju un telpu aizsardzībai pret piedūmošanos un karstumu, cilvēku evakuācijas drošībai un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbības nodrošināšanai. Ir dūmu un karstuma izvadīšanas sistēmas, kas paredzētas dūmu un karsto gāzu izvadīšanai, un virsspiediena sistēmas, kas paredzētas dūmu un karstuma izplatīšanās ierobežošanai.1.1. Būtiskās ugunsdrošības prasības3. Par būtiskām ugunsdrošības prasībām uzskata prasības, kas iespējamā ugunsgrēka gadījumā nodrošina, lai:3.1. noteiktu laiku saglabātos būves nestspēja;3.2. tiktu ierobežota uguns un dūmu rašanās un izplatīšanās būvē;3.3. tiktu ierobežota ugunsgrēka izplatīšanās no būves uz blakus esošām būvēm;3.4. būves lietotāji varētu būvi nekavējoties atstāt, viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi;3.5. neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus.4. Būtiskās ugunsdrošības prasības izpilda visā būves ekspluatācijas laikā.5. Būvju, ēku un to konstruktīvo elementu atbilstība būtiskajām uguns­drošības prasībām ir nodrošināta, ja būve un tās konstruktīvie elementi atbilst šajā būvnormatīvā noteiktajiem parametriem, kā arī attiecīgo tehnisko normatīvu, piemērojamo standartu, Eiropas tehnisko aptiprinājumu un uguns­drošības tehnisko noteikumu prasībām.6. Būtiskās ugunsdrošības prasības uzskata par izpildītām arī tad, ja tiek piemēroti šajā būvnormatīvā minētie alternatīvie risinājumi un ar aprēķinu vai citā veidā ir pierādīta būves atbilstība būtiskajām ugunsdrošības prasībām, ņemot vērā būves konstruktīvo un plānošanas risinājumu, funkcionālo nozīmi un iespējamos ugunsgrēka norises variantus.7. Atbilstību būtiskajām ugunsdrošības prasībām būvēm nosaka, izmanto­jot šādus kritērijus (šī būvnormatīva 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.tabula):7.1. stāvi, tai skaitā virszemes stāvi, cokola stāvs un pagrabstāvi;7.2. gabarīti, tai skaitā augstums un platība;7.3. ugunsdrošības nodalījums;7.4. cilvēku skaits, kuri izmanto būvi (turpmāk - lietotāji);7.5. evakuācijas un glābšanas nodrošinājums;7.6. ugunsnoturība:7.6.1. būvizstrādājumu ugunsreakcija;7.6.2. konstruktīvo elementu ugunsizturība;7.7. būves izmantošanas mērķi.1.2. Būvju ugunsnoturības pakāpes8. Būvju ugunsnoturību nosaka atbilstoši būves izmantošanas veidam, stāvu skaitam, platībai, augstumam, ugunsdrošības nodalījuma platībai, lietotāju skaitam, ugunsslodzei, kā arī būvē notiekošo tehnoloģisko procesu sprādzien­bīstamībai un ugunsbīstamībai. Būvju izmantošanas veidi noteikti šī būvnor­matīva 1.pielikuma 1.tabulā.9. Būves ugunsnoturības kritēriji ir konstruktīvo elementu ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcija.10. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:10.1. U1 - būves nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā (saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 3.tabulu), turklāt minētās konstrukcijas parasti ugunsgrēkā nesabrūk. Būves gabarīti un lietotāju skaits nav ierobežots, izņemot šajā būvnormatīvā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvos aktos noteiktos ierobežojumus;10.2. U2 - būves nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā, un tas ir īsāks, nekā paredzēts U1 būvēm. Atbilstoši būves izmantošanas veidam ir ierobežots stāvu un lietotāju skaits;10.3. U3 - būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā. Drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus un lietotāju skaitu atbilstoši būves izmantošanas veidam.11. Vienas būves dažādām daļām var būt U1, U2 vai U3 ugunsnoturības pakāpe ar nosacījumu, ka uguns izplatība ir novērsta ar ugunsdrošo sienu un tajā esošās durvis vai ugunsdroši aizsargātās ailas ugunsgrēka gadījumā neizmanto kā evakuācijas izejas vai evakuācijas ceļus.12. Būvju stāvu skaita, augstuma, platības un lietotāju skaita ierobežojumi U2 un U3 ugunsnoturības pakāpes būvēs noteikti šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulā. U1 ugunsnoturības pakāpes III izmantošanas veida būves, kurās izvieto pirmsskolas bērnu izglītības iestādes vai paredz lietotājiem ar invaliditāti, nedrīkst būt augstākas par četriem stāviem vai 14 metriem, un tajās paredz automātiskās ugunsdzēsības un ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas. U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs gulošos lietotājus ar invaliditāti nedrīkst izvietot augstāk par otro stāvu.13. U2 un U3 ugunsnoturības pakāpes būvēs ar vairākiem telpu izmanto­šanas veidiem ugunsdrošību novērtē kopumā, piemērojot augstāko drošības prasību līmeni.14. U2 un U3 ugunsnoturības pakāpes divstāvu būvēs lietotāju skaitu ierobežo, ja būves izmantošanas veidam atbilstošās telpas pilnīgi vai daļēji izvietotas otrajā stāvā. Ja šādas telpas atrodas tikai pirmajā stāvā, ierobežojumus piemēro kā vienstāva būvei.2. Ugunsdrošības parametri2.1. Ugunsizturība15. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību nosaka, pamatojoties uz konstrukciju nestspēju (simbols R), viengabalainību (simbols E) un termoizolētību (simbols I). Būvju konstrukciju ugunsizturības rādītājus REI nosaka testējot, aprēķinot, kā arī apvienojot testēšanu ar aprēķināšanu.16. Ugunsizturību izsaka minūtēs. Normatīvi noteiktie ugunsizturības laiki ir 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.17. Būvju konstruktīvos elementus papildus šī būvnormatīva 10.punktā noteiktajām ugunsnoturības pakāpēm raksturo ar šādiem ugunsizturības un dūmu necaurlaidības rādītājiem:17.1. siltuma starojuma caurlaidības ierobežojums (simbols W);17.2. triecienizturība un mehāniskā izturība (simbols M);17.3. pašaizvēršanās spēja durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, žalūzijām, vārstiem un ugunsdrošajiem aizkariem (simbols C);17.4. dūmu caurlaidības ierobežojums (simbols S);17.5. elektroapgāde (simbols P), signāla iedarbināšana (simbols H), kā arī elektroapgādes un signāla nepārtraukta darbība (simbols PH);17.6. drošība pret sodrēju aizdegšanos (simbols G);17.7. segumam izmantojamo materiālu vai produktu (turpmāk - būv­izstrādājums) spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K);17.8. stabilitātes saglabāšana nemainīgas (konstantas) temperatūras apstākļos (simbols D);17.9. stabilitātes saglabāšanas ilgums attiecībā uz standarta laika, temperatūras grafiku (simbols DH);17.10. dūmu un karstuma izvadei paredzēto ventilatoru darbības laiks, mainoties temperatūrai (simbols F);17.11. dūmu un siltuma izvadei paredzētās dabīgās gaisa apmaiņas darbības laiks (simbols B).18. Šī būvnormatīva 16.punktā minētā simbola skaitliskais rādītājs, kas nosaka būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību, atbilst minimālajam konstrukcijas ugunsizturības laikam (minūtēs).19. Nosakot būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju nepieciešamo ugunsizturību, ņem vērā, ka konstrukcijai vai nodalījumam jebkurā gadījumā jānodrošina lielākais noteiktais ugunsiztu­rības laiks.20. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību nosaka, ņemot vērā būves izmantošanas veidu, stāvu skaitu, ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamo platību un būves vai tās daļu ugunsslodzi.21. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturībai piemērojamās prasības noteiktas šī būvnormatīva 1.pielikuma 3. un 4.tabulā.2.2. Ugunsreakcija22. Būvizstrādājumu ugunsreakciju raksturo šādas īpašības (izpaužas, būvizstrādājumam nonākot saskarē ar uguni):22.1. uzliesmošana;22.2. siltuma izdalīšanās;22.3. uguns izplatība;22.4. dūmu izdalīšanās;22.5. degošu (karstu) pilienu izdalīšanās.23. Būvju konstruktīvo elementu ugunsreakciju nosaka:23.1. iekšējām sienām;23.2. griestu un jumtu segumiem;23.3. grīdām;23.4. iebūvēto sienu, griestu un grīdu būvizstrādājumiem;23.5. šķidruma vai gāzes pārvietošanai paredzēto konstrukciju elementiem (cauruļvadi vai gaisavadi);23.6. ārsienām;23.7. jumtu pamatkonstrukcijām;23.8. durvīm, vārtiem, logiem, lūkām un vārstiem.24. Būvizstrādājumiem un konstrukciju elementiem (izņemot grīdas un jumta segumu) ir šādas ugunsreakcijas klases:24.1. A1 - būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību, šīs klases būviz­strādājumi neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā;24.2. A2 - būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību;24.3. B - būvizstrādājums nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, tomēr tas var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā;24.4. C - būvizstrādājums var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju, bet ne ugunsgrēka attīstības sākumā;24.5. D - būvizstrādājums uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzlies­mošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad to pakļauj uguns iedarbībai;24.6. E - būvizstrādājums degšanas laikā jau pirmajās divās minūtēs var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju;24.7. F - būvizstrādājuma ugunsizturības robeža un ugunsreakcijas klase nav noteikta, un tas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu.25. Būvizstrādājumu un konstrukciju elementu dūmu un degošo pilienu izdalīšanās intensitāti apzīmē ar šādiem simboliem:25.1.  s1 - būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;25.2.  s2 - dūmu izdalīšanās no būvizstrādājuma ir ievērojama, dūmu pieauguma apmēra indekss atbilst testēšanas standartā noteiktajiem lielumiem;25.3.  s3 - testēšanā rezultātā iegūtie parametri ir lielāki par s2 intensitātei noteiktajiem parametriem (praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots);25.4.  d0 - būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas;25.5.  d1 - būvizstrādājuma degšanas laikā novērojama degošu pilienu klātbūtne, bet to degšanas laiks nav lielāks par testēšanas standartā noteikto un tie ātri nodziest;25.6.  d2 - būvizstrādājuma izdalīto degošo pilienu daļiņu degšanas ilgums ir lielāks nekā d1 intensitātei noteiktais.26. Grīdas seguma ugunsreakcijas klases saskaņā ar piemērojamajiem klasifikācijas standartiem ir A1FL, A2FL, BFL, CFL, DFL, EFL un FFL.27. Dūmu izdalīšanās intensitāti no grīdas seguma apzīmē ar šādiem indeksiem:27.1.  s1 - kopējais dūmu izdalīšanās daudzums ir ierobežots;27.2.  s2 - dūmu izdalīšanās daudzumam ierobežojumi nav noteikti.28. Jumta seguma ugunsreakcijas klases saskaņā ar piemērojamajiem klasifikācijas standartiem ir BROOF (t1), FROOF (t1), BROOF (t2), FROOF (t2), BROOF (t3), CROOF (t3), DROOF (t3), FROOF (t3), BROOF (t4), CROOF (t4), DROOF (t4), EROOF (t4) un FROOF (t4).29. Būvju jumtiem un tajos izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijai piemērojamās prasības noteiktas šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.tabulā.2.3. Ugunsslodze30. Telpas ugunsslodzi nosaka atbilstoši analogam vai izmantojot aprēķinu.31. Nosakot ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzi, ņem vērā uguns­drošības nodalījumu veidojošās būves daļas izmantošanas veidu.32. Ja būvē ir ugunsdrošības nodalījumi, kuru ugunsslodze atšķiras, katra ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzi aprēķina atsevišķi. Konstrukcijas un to elementus klasificē atbilstoši tā ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzei, kuram ir noteikta lielāka ugunsslodze.33. U1 ugunsnoturības pakāpes būvi, kurai ir dažādi izmantošanas mērķi, var sadalīt atsevišķās ugunsslodzes grupās. Būves nesošo un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturības prasības nosaka atbilstoši attiecīgajai grupai.34. Telpu ugunsslodzes grupas ir šādas:34.1. vairāk nekā 1200 MJ/m2 (piemēram, noliktavu telpas, ražotnes un bibliotēkas (ar glabātavām), arhīvi, teātru skatuves telpas). Ugunsslodzi aprēķina atbilstoši piemērojamajiem standartiem;34.2. 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (piemēram, veikali, izstāžu zāles, bibliotēkas (bez glabātavām), motorizēto transportlīdzekļu remonta, apkopes, garāžu un autostāvvietu telpas, dzīvojamo māju pagrabstāvu daļas, kurās ir noliktavu telpas);34.3. mazāk nekā 600 MJ/m2 (piemēram, dzīvojamās mājas, izmitināšanai paredzētās telpas, kā arī aprūpes iestādes, restorāni, biroji, skolas, sporta zāles, teātri un baznīcas).35. Ja būve vai tās daļa ir aprīkota ar stacionāru automātisko uguns­dzēsības sistēmu, šī būvnormatīva 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minētās ugunsslodzes grupas telpām ugunsslodze var būt par vienu grupu zemāka.2.4. Sprādzienaizsardzības pasākumi36. Būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka, ņemot vērā degtspējīgu vielu, gāzu, tvaiku, pilienu vai putekļu maisījuma koncentrāciju gaisā (turpmāk - sprādzienbīstama vide) atbilstoši ugunsdrošību reglamentē­jošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem.37. Sprādzienbīstamas būves vai telpas aprīko ar aizsargsistēmām.38. Sprādzienbīstamā būvē vai telpā lietojamās iekārtas un elektroinsta­lācija atbilst elektroiekārtu ierīkošanas normatīvajos aktos un piemērojamajos standartos noteiktajām prasībām.39. Sprādzienbīstamās būvēs un telpās spiediena viļņa radīta gaisa spie­diena samazināšanai paredz viegli atdalāmus konstruktīvos elementus (piemē­ram, logus, jumta segumus (ruļļveida vai lokšņu), sprādziena vārstus), ievērojot šādus nosacījumus:39.1. logu un jumtu konstrukciju nepieciešamo laukumu nosaka, izmanto­jot aprēķinu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 0,05 m2 uz būves vai telpas būv­apjoma 1 m3;39.2. ja izmanto stikla pakešu logus (ar aizsargplēves pārklājumu vai bez tā), nodrošina viegli atdalāmas logu un rāmju konstrukcijas;39.3. ja lieto ruļļveida jumta segumu, viegli atdalāmu jumta konstrukciju aprēķina slodze nedrīkst pārsniegt 0,7 kPa un viena segmenta platība - 180 m2.40. Sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu.3. Pasākumi uguns un dūmu izplatīšanās novēršanai41. Lai novērstu būves aizdegšanos, dūmu un uguns rašanos un izplatību (turpmāk ugunsgrēks), kā arī ugunsgrēka risku, būves būvniecības un ekspluatācijas laikā ņem vērā ugunsgrēka iespējamību attiecībā uz būves iekšpusē esošajiem iekšējiem faktoriem, kā arī uz būves ārpusē esošajiem ārējiem faktoriem.42. Ugunsgrēka un tā riska novēršanai būves aprīko ar ugunsaizsardzības sistēmām atbilstoši būves ugunsbīstamībai un sprādzienbīstamībai.43. I, II, III un IV izmantošanas veida būvēs nedrīkst izvietot ražošanas un noliktavu telpas, kurās ir sprādzienbīstama vai ugunsbīstama vide ar uguns­slodzi, lielāku par 1200 MJ/m2.3.1. Būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšana ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā44. Būvju konstrukcijām noteiktā laikposmā jāsaglabā nestspēja, lai būvē esošie cilvēki varētu būvi nekavējoties atstāt, viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi. Būves konstrukcijas nedrīkst radīt neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbībai.45. Ja būves nesošajām konstrukcijām ir dažādi viengabalainības (sim­bols E), termoizolētības (simbols I) un nestspējas (simbols R) ugunsizturības laiki, konstrukcijas ugunsdrošības skaitliskajā apzīmējumā norāda mazāko nodrošināto viengabalainības, termoizolētības un nestspējas ugunsizturības laiku. 3.2. Ugunsdrošības nodalījumi46. Lai novērstu uguns un dūmu izplatīšanos, nodrošinātu evakuāciju, ugunsdzēsēju un glābēju darbības drošību, kā arī samazinātu materiālo vērtību zaudējumus, būvi sadala ugunsdrošības nodalījumos.47. Ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas var veidot sienas, grīda, griesti, piekārtie griesti, starpstāvu pārsegumi, jumta pārsegumi, durvis, logi, vārti, ugunsdrošie vārsti, atveru un ailu pildījumi un citas būves daļas vai konstruktīvie elementi.48. Ugunsdrošības nodalījumus ierīko:48.1. pa stāviem;48.2. atbilstoši noteiktajai platībai;48.3. atbilstoši būves izmantošanas veidam.49. Ugunsdrošības nodalījumu izbūvē tā, lai noteiktā laikposmā uguns un dūmi neizplatītos no viena ugunsdrošības nodalījuma uz citu.50. Būves daļas, kurām ir dažādi izmantošanas veidi, var izvietot vienā ugunsdrošības nodalījumā ar nosacījumu, ka nemazinās lietotāju drošība un nepalielinās ugunsgrēka izplatīšanās risks. Šādos gadījumos ugunsdrošības nodalījums var aptvert vairākus būves stāvus, izņemot II un III izmantošanas veida būves.51. Būves daļas, kurām būtiski atšķiras izmantošanas veids vai uguns­slodze, izbūvē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus.52. Ja būves daļām ir dažāds izmantošanas mērķis un attiecīgi izmanto­šanas veids, kā arī ja ugunsslodzes starpība ir mazāka par 300 MJ/m2, tajās var veidot vienu ugunsdrošības nodalījumu, izņemot šī būvnormatīva 54.punktā minētos gadījumus.53. Veidojot ugunsdrošības nodalījumus, ņem vērā ar būves ugunsdrošību saistītos rādītājus, būves izmantošanas veidu un ugunsdrošības nodalījumu pieļaujamās platības atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulai.54. Atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus veido:54.1. elektrosadales un rezerves elektroapgādes iekārtu telpas;54.2. liftu šahtas, liftu mašīntelpas un priekštelpas, izņemot ar automā­tisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizāciju aprīkotās ugunsaiz­sargātās kāpņu telpās, atklāto kāpņu telpu apjomos un ātrijos izvietotās liftu šahtas;54.3. evakuācijas kāpņu telpas;54.4. noliktavu telpas, kuru ugunsslodze ir lielāka nekā 600 MJ/m2, izņemot telpas ar platību līdz 10 m2;54.5. katlutelpas, izņemot boileru telpas un siltummezglus;54.6. iebūvētas vai piebūvētas autonovietnes;54.7. izmitināšanas telpas ar pirts telpām;54.8. pirts telpas II izmantošanas veida būvēs;54.9. dzīvokļi, viesnīcu numuri, III izmantošanas veida būvju telpas ar gultasvietām pastāvīgiem lietotājiem;54.10. arhīvu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2;54.11. būvēs izvietotas ventilācijas un atdzesēšanas iekārtas, ventilācijas kameras, atdzesēšanas iekārtu telpas, ventilācijas kanāli un komunikāciju šahtas, izņemot vienu ugunsdrošības nodalījumu, kas apkalpo ventilācijas iekārtu;54.12. ugunsaizsardzības iekārtu, vadības sistēmu un ugunsdzēsības iekārtu vai līdzekļu uzglabāšanas telpas;54.13. ugunsdrošības priekštelpa.55. VI izmantošanas veida būvēs atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus iebūvē šādos gadījumos:55.1. būve ir paredzēta vairāk nekā 25 pastāvīgiem lietotājiem;55.2. būvē esošo un citiem lietošanas mērķiem paredzēto telpu platība ir lielāka par 50 m2 (neatkarīgi no pastāvīgo lietotāju skaita);55.3. būvē notiekošais ražošanas process vai būvē uzglabājamie materiāli var radīt ugunsbīstamību vai sprādzienbīstamību.3.3. Konstrukciju ugunsdrošība56. Par ugunsdrošu konstrukciju uzskata ugunsdrošības nodalījuma kon­strukciju, kas paredzēta uguns izplatības aizturēšanai vai uguns un dūmu ierobežošanai.57. Ugunsdroša konstrukcija var būt arī tāda būves daļa vai konstruktīvais elements, kas galvenokārt ir paredzēts dūmu ierobežošanai un pilnībā atbilst tikai viengabalainības (simbols E) prasībām. Šajā gadījumā nedrīkst pazeminā­ties prasības drošai evakuācijai un uguns izplatībai starp ugunsdrošības nodalījumiem noteiktā laikposmā.58. Ja ugunsdrošā konstrukcija atbilst tikai viengabalainības (simbols E) prasībām un tās virsmas laukums ir lielāks par 0,1 m2, attālumam starp ugunsdrošo kon­strukciju un degtspējīgiem materiāliem vai evakuācijas ceļu (izeju) jābūt tādam, lai siltuma starojums nebūtu lielāks par 10 KW/m2. Attālumam jābūt vismaz 1,5 metri, ja ugunsdrošā konstrukcija laiž cauri siltuma starojumu un konstrukcijas virsmas platība nav lielāka par 2 m2.59. Ugunsdrošās konstrukcijās izmantojamie būvizstrādājumi nedrīkst samazināt ugunsdrošās konstrukcijas ugunsizturību.60. Ugunsdrošības nodalījumiem, kas izbūvēti cokola stāva un pagrab­stāvu telpās, ugunsdrošo konstrukciju ugunsreakcijas klase nedrīkst būt zemāka par A2-s1, d0.3.4. Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās61. Ugunsdrošā konstrukcijā izvietoto durvju, vārtu, logu, lūku, žalūziju, ugunsdrošo aizkaru, ugunsdrošo vārstu un citu ailu pildījumu, kā arī ugunsdrošo konstrukciju šķērsojošo tehnisko inženierkomunikāciju ugunsizturība var būt par vienu pakāpi zemāka, bet tai jābūt vismaz 50 % apmērā no ugunsdrošām konstrukcijām noteiktās ugunsizturības, turklāt ailu ugunsdrošā pildījuma laukums nedrīkst būt lielāks par 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma.62. Ugunsdrošo konstrukciju šķērsojošās tehniskās inženierkomunikācijas izbūvē tā, lai nepieļautu dūmu un uguns izplatību. Ventilācijas kanālu sienām un citu ugunsdrošās konstrukcijas šķērsojošo inženierkomunikāciju izbūvē izmantoto būvizstrādājumu ugunsizturībai jāatbilst ugunsreakcijas klasei, kas noteikta attiecīgajai būves daļai.3.5. Bēniņi un pažobeles63. Lai novērstu uguns izplatīšanos un nodrošinātu uguns un dūmu ierobežošanu, bēniņus un pažobeles sadala ugunsdrošības nodalījumos atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulai, izbūvējot ugunsdrošas konstrukcijas vai citas uguni aizturošas konstrukcijas, kas sniedzas līdz jumta segumam.64. Būvju bēniņos visā to garumā izbūvē eju.65. No katra bēniņu ugunsdrošības nodalījuma izbūvē izejas uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālie izmēri ir 0,6 x 0,8 metri. Ja augstums līdz glābšanās atvēruma apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes.66. Katrā bēniņu ugunsdrošības nodalījumā izbūvē vismaz vienu ieeju.67. Bēniņus ugunsdroši atdala no kāpņu telpām un citām telpām.68. Norobežojošajās konstrukcijās, kuras ugunsdroši atdala bēniņos iebūvē­tās telpas (mansardus) no pažobelēm, izbūvē ugunsdrošas durvis vai lūkas ar minimālo izmēru 0,6 x 0,8 metri.69. Ailās, kuras paredzētas ieejām bēniņos no ugunsdrošības nodalīju­miem, paredz ugunsdrošus būvizstrādājumus (durvis, lūkas vai logus).70. Būvēs izejas no kāpņu telpām uz bēniņiem pieļauts izbūvēt caur ugunsdrošām lūkām vai durvīm ar minimālo izmēru 0,75 x 1,5 metri un stacionāri piestiprinātām vertikālām vai izvāžamām kāpnēm.3.6. Jumti71. Būves jumta konstrukcijas izbūvē tā, lai tās ierobežotu uguns un liesmu izplatīšanos no ārpuses uz jumta konstrukciju iekšpusi.72. Jumta segumam jāiztur uguns izplatība:72.1. uz apakšējo segumu;72.2. no jumta seguma uz tā pamatkonstrukciju.73. Jumta segumam jāatbilst (BROOF (t2) ugunsreakcijas klasei.74. Šī būvnormatīva 75.punktā minētās prasības var nepiemērot būvēm, kurās nav apkures ierīču, kā arī citām būvēm, ja tas nerada ugunsgrēka risku.75. Būves jumta konstrukcijas sadala vismaz 2400 m2 lielās uguns­drošības zonās, izmantojot vertikālos vai horizontālos uguns norobežotājus - būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, ja jumta segumam izmanto būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF (t2), vai jumta nesošajām konstrukcijām un pamatkonstrukcijām ir siltumizolācijas materiāls, vai jumta klājs veidots no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0.76. Horizontālos uguns norobežotājus izbūvē vismaz divu metru platumā. Vertikālie vai horizontālie uguns norobežotāji atrodas virs būvē esošo ugunsdrošo nodalījumu ugunsdrošajām konstrukcijām. Horizontālajiem uguns norobežotājiem var izmantot vismaz 50 mm biezu grants slāni, kura masa ir 80 kg/m2, 30 mm biezu cementa-smilšu javas slāni vai 40 mm biezas plāksnes, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka kā A2-s1, d0.77. Ugunsdrošības prasības jumta segumam nosaka atbilstoši jumta konstrukcijā izmantotajiem būvizstrādājumiem, ņemot vērā siltumizolāciju un tvaika izolāciju.78. Ja būves augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai ārsienas augšējai daļai ir lielāks par 9 metriem, izejas uz jumtu ierīko no kāpņu telpām (tieši vai caur bēniņiem) vai pa ārējām stacionārām ugunsdzēsības kāpnēm.79. Piekļūšana jumtiem pa ārējām stacionārām vertikālām ugunsdzēsības kāpnēm, kuru būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2 s1, d0, pieļaujama būvēm, kuras nav augstākas par 24 metriem.80. Būvēs izejas uz jumtiem ierīko no katras kāpņu telpas vai bēniņu katra ugunsdrošības nodalījuma.81. Ja būves jumts ir dažādos līmeņos un augstumu starpība ir lielāka par metru, attiecīgās jumta daļas savieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm, kuru būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2 s1, d0.82. Būvēm, kuras nav augstākas par 4 stāviem, papildus šī būvnormatīva 78. un 79.punktā noteiktajām prasībām izbūvē pa perimetru ik pēc 200 metriem ārējās ugunsdzēsības kāpnes nokļūšanai uz jumta.83. Būvēm, kas ir augstākas par diviem stāviem, un U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs (līdz 8 stāviem) jumta nesošās koka konstrukcijas un to stiprības elementus aizsargā ar ugunsaizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina vismaz B-s1, d0 ugunsreakcijas klasi.84. U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs jumta nesošos un stiprības elementus aizsargā ar ugunsaizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina vismaz B-s1, d2 ugunsreakcijas klasi, izņemot U2 ugunsnoturības pakāpes divstāvu būves.3.7. Balkoni, lodžijas, terases, pārejas un galerijas85. Balkonus, lodžijas, terases un pārejas izbūvē tā, lai uguns neizplatītos:85.1. pa ārsienas virsmu;85.2. pa ārsienas konstrukciju;85.3. pa ārsienas un ugunsdrošo konstrukciju savienojuma vietām.86. Balkonam, lodžijai, terasei, pārejai un galerijai ugunsreakcijas klases prasības nosaka tāpat kā ārsienu ārējām virsmām atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 7.tabulai.87. Lodžiju, terašu un balkonu, erkeru (arī iekarināmu), ugunsizturība ir ne mazāka par 50 % no būves nesošajām konstrukcijām noteiktās ugunsizturības atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 3.tabulai.3.8. Ātriji88. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās būvēs, kuras nav augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem, iekšējos pagalmus bez evakuācijas vai pārvietošanās ceļiem atļauts izbūvēt, ja:88.1. iekšējais pagalms ir atdalīts no būves telpām ar EI-60 ugunsdrošu konstrukciju, kas veidota no vismaz A2-s1, d0 uguns­reakcijas klases būvizstrādājumiem;88.2. ailu aizpildījumam atdalošajā kon­strukcijā ir vismaz EI-30 uguns­izturība;88.3. stiklotās konstrukcijas un durvis norobežojošā konstrukcijā ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu un ir dūmu necaurlaidīgas;88.4. iekšējā pagalmā tiek nodrošināta dabīgās vilkmes dūmu aizsardzība.89. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās būvēs, kuras nav augstākas par 8 stāviem vai 24 metriem, ātrijus bez evakuācijas vai pārvietošanās ceļiem atļauts izbūvēt, ja:89.1. ātrijs ir atdalīts no būves telpām ar EI-60 ugunsdrošu konstrukciju, kas veidota no vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem;89.2. ailu aizpildījumam atdalošajā konstrukcijā ir vismaz EI-30 uguns­izturība;89.3. stiklotās konstrukcijas un durvis norobežojošajā konstrukcijā ir aprī­kotas ar pašaizvēršanās mehānismu un ir dūmu necaurlaidīgas;89.4. no telpu puses ailu aizsardzībai ir ierīkota automātiskā uguns­dzēsības sistēma ar ūdens aizsegu;89.5. ātrijā tiek nodrošināta dūmu aizsardzība atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.90. Stiklotas un atdalošās konstrukcijas var būt no rūdīta, stiegrota vai laminēta ugunsdroša E-30 stikla. Ātrijos atļauts izvietot liftus, eskalatorus, atklātas kāpnes, balkonus, galerijas, pārejas un terases, kuras lietotāji var izmantot kā pārvietošanās vai evakuācijas ceļus atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.91. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās būvēs, kuras nav augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem, ātrijus ar iekšējiem evakuācijas vai pārvietošanās ceļiem atļauts izbūvēt, ja:91.1. balkonus, galerijas, pārejas un terases atdala no citām telpām arEI-60 ugunsdrošām konstrukcijām, kas veidotas no vismaz A2-s1, d0 uguns­reakcijas klases būvizstrādājumiem. Atļauts izmantot stiklotas sienas no rūdīta, stiegrota vai laminēta ugunsdroša E-30 stikla, ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas sprinkleri izvietoti sienu abās pusēs ar 2000 mm intervālu un to maksimālais attālums līdz stiklotām starpsienām 300 mm;91.2. ātrijā tiek nodrošināta dabīgās vilkmes dūmu aizsardzība;91.3. pa balkonu, galeriju un terašu ārējo vaļējo perimetru ir ierīkota automātiskās ugunsdzēsības sistēma ar ūdens aizsegu uguns izplatības novēršanai starp stāviem;91.4. stiklotās konstrukcijas un durvis atdalošajās konstrukcijās ir aprīko­tas ar pašaizvēršanās mehānismu un ir dūmu necaurlaidīgas;91.5. ja ātrija pamatstāvā ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2 , zem ātrija telpas pārseguma jumta ir ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma.92. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās būvēs, kuras ir augstākas par 8 stāviem vai 24 metriem, iekšējos pagalmus bez evakuācijas vai pārvie­tošanās ceļiem, būvēs, kuras ir augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem, iekšējos pagalmus ar iekšējiem evakuācijas vai pārvietošanās ceļiem un jaubūvējamās būvēs atļauts izbūvēt, ja:92.1. būvi aprīko ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu;92.2. ātrijā ierīko dūmu un karstuma kontroles sistēmu atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām;92.3. ātriju vai balkonus, galerijas, pārejas un terases atdala no citām telpām ar EI-60 ugunsdrošām konstrukcijām, ko veido vismaz A2-s1, d0 uguns­reakcijas klases būvizstrādājumi. Atļauts izmantot stiklotas sienas no rūdīta, stiegrota vai laminēta ugunsdroša E-30 stikla, ja automātiskās ugunsdzēsības sistēmas sprinkleri izvietoti sienu abās pusēs ar 1800 mm intervālu un to maksimālais attālums līdz stiklotām starpsienām ir 300 mm;92.4. pa balkonu, galeriju un terašu ārējo vaļējo perimetru ierīko stacionārās ugunsdzēsības sistēmas ūdens aizsegu uguns izplatības novēršanai starp stāviem;92.5. stiklotās sienas un durvis atdalošajās konstrukcijās ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu un ir dūmu necaurlaidīgas;92.6. ja ātrija pamatstāvā ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2 , zem ātrija telpas jumta līdz 17 metru augstumam no grīdas līmeņa ir ierīkota stacionāra automātiskā ugunsdzēsības sistēma.93. Evakuācijas ceļiem un izejām ātrija robežās jābūt viegli pieejamām atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.94. Dūmu aizsardzību, izmantojot automātiski veramas dūmu izvades atveres, ierīko ātriju telpās, kuru augstums no grīdas atzīmes līdz pārsegumam nav lielāks par 17 metriem. Augstākās ātriju telpās ierīko mehānisko dūmu izvadīšanas sistēmu. Dūmu aizsardzību nodrošina, izmantojot kompensējošā gaisa pieplūdi. Būves pārējās telpās dūmu aizsardzību ierīko atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām. 3.9. Būvkonstrukciju iekšējo virsmu slāņi un segumi95. Būvkonstrukciju iekšējo virsmu slāņi veido konstrukciju virskārtu, kurai jāaizsargā konstrukcija no aizdegšanās, pārogļošanās vai cita veida bojājumiem ugunsgrēka sākuma stadijā.96. Ugunsizturības un ugunsreakcijas prasības nav noteiktas šādiem būves elementiem un detaļām:96.1. iekšdurvīm, izņemot ugunsdrošās durvis;96.2. logiem un lūkām, izņemot ugunsdrošās konstrukcijās esošos logus un lūkas;96.3. stiprinājumu detaļām, izņemot ugunsdrošo konstrukciju;96.4. margām;96.5. grīdlīstēm;96.6. starp plāksnēm izmantojamiem šuvju pildījumiem.97. Par vienu ugunsreakcijas klasi zemākas prasības virsmas slāņiem var piemērot, ja ugunsdrošības nodalījumā:97.1. ugunsslodze ir mazāka par 300 MJ/m2;97.2. ugunsdrošības nodalījums ir aprīkots ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu.98. Ja būve vai tās daļa ir aprīkota ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, virsmas slānim var būt par vienu ugunsreakcijas klasi zemākas prasības, izņemot trīsstāvu un četrstāvu U2 ugunsdrošības pakāpes būves.99. Būvkonstrukciju iekšējo virsmu slāņu ugunsdrošības īpašības nosaka atbilstoši uzliesmošanas laikam, degšanas procesā izdalītā siltuma daudzumam, kā arī dūmu un degošu pilienu veidošanās iespējai. Iekšējiem virsmas slāņiem piemērojamās prasības ir noteiktas šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.tabulā.100. Šī būvnormatīva 97.punkts neattiecas uz konstrukcijām, kuru nest­spēja ir R 30 un kuru virsmas slāņa ugunsreakcijas klase ir augstāka par D-s2, d2.101. Šī būvnormatīva 97.punkts neattiecas uz trīsstāvu un četrstāvu U2 ugunsnoturības pakāpes būvēm, kā arī iekšējiem evakuācijas ceļiem, kāpņu telpām un citām būves daļām, kuru ugunsreakcijas klase nav zemāka par D-s2, d2.102. U2 ugunsnoturības pakāpes būvkonstrukciju iekšējam virsmas slānim jāaizsargā konstrukcija no aizdegšanās un pārogļošanās vismaz 15 minūtes.103. U2 ugunsnoturības pakāpes būvju iekšējo sienu un griestu virsmas aizsargā ar vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, ja būves konstrukcijas izbūvē no C-s2, d1 vai zemākas ugunsreakcijas klases būvizstrā­dājumiem. Minētās prasības neattiecas uz konstrukcijām ar R 30 vai augstāku ugunsizturību.3.10. Ārsienas104. Ārsienām jāierobežo uguns izplatība:104.1. pa ārsienas virsmu;104.2. pa ārsienas konstrukciju;104.3. pa ārsienas un ugunsdrošo konstrukciju savienojuma vietām.105. Ārsienu konstrukciju ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases noteiktas šī būvnormatīva 1.pielikuma 7.tabulā.106. Būvēs, kuras nav augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem, lieto C-s1, d0 līdz E-s2, d2 ugunsreakcijas klases siltumizolāciju. Ierobežo uguns izplatību pa siltumizolāciju no viena ugunsdrošības nodalījuma uz otru, kā arī no vienas būves uz otru.107. Ārsienu ārējās virsmas var noklāt ar izlīdzinošo kārtu vai krāsu, kam uguns­reakcija nav noteikta.108. Īslaicīgas lietošanas būvēm (piemēram, lietotāju pulcēšanās telpām, teltīm) izmantot vismaz no D-s2, d2 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus. Nodrošina evakuācijas iespējas un uguns izplatības ierobežošanu uz citām būvēm.3.11. Ugunsdrošās sienas109. Ugunsdrošo sienu minimālā ugunsizturība noteikta šī būvnormatīva 1.pielikuma 3.tabulā.110. U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs ugunsdrošajās sienās izmanto vismaz A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, bet U3 ugunsnotu­rības pakāpes būvēs - A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus.111. Ugunsdrošās sienas izbūvē visā būves augstumā un platumā, un tās šķērso visas konstrukcijas. Sienas stabilitātei un nestspējai jābūt tādai, lai vienā pusē esošo būvju sagrūšana ievērojami nepasliktinātu ugunsdrošās sienas īpašības. Ugunsgrēka gadījumā ugunsdrošajai sienai jāiztur šajā būvnormatīvā noteiktā mehāniskā iedarbība. Konstruktīvajiem elementiem vai instalācijām, kas atrodas ugunsdrošajā sienā, uz tās vai cieši blakus, jānodrošina, lai ugunsgrēka radītās deformācijas nepasliktinātu ugunsdrošās sienas stabilitāti. Pievienojumus citiem konstruktīvajiem elementiem izveido tā, lai netiktu pasliktinātas ugunsdrošās sienas funkcijas.112. Ja jumta pamatkonstrukcijām vai ārsienu būvizstrādājumiem ir vismaz A1 ugunsreakcijas klase un jumta segumam izmantoti BROOF (t2) būvizstrādājumi, ugunsdrošā siena var nešķērsot jumta un ārsienu konstrukcijas.113. Ugunsdrošām sienām jābūt augstākām par jumta segumu virsmu vismaz par 600 mm, ja vismaz vienam jumta pamatkonstrukciju būvizstrā­dājumam ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, kā arī izvirzītām vismaz 300 mm ārpus ārsienas, ja to konstrukciju veido būvizstrādājumi, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0. Būvēs, kuru ugunsslodze ir lielāka par 1200 MJ/m2, attiecīgie rādītāji ir 750 mm un 600 mm.114. Ja dažādu līmeņu jumtu starpība ir lielāka par 300 mm, ugunsdro­šajai sienai jābūt augstākai par augstākā jumta līmeni vismaz par 300 mm.115. Ugunsdrošajās sienās nedrīkst izbūvēt veramus logus un logu rāmjus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0.3.12. Ugunsdrošības attālumi116. Uguns izplatība no vienas būves uz otru ir jāierobežo.117. Minimālie ugunsdrošības attālumi no būvēm līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir noteikti šī būvnormatīva 1.pielikuma 10.tabulā.118. Ugunsdrošības attālumus var samazināt, ja būves ārsienu kon­strukciju būvizstrādājumiem ir vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klase un uguns izplatības ierobežošanai paredz inženiertehniskus vai būvnieciskus uguns­drošības pasākumus vai izbūvē šī būvnormatīva prasībām atbilstošu ugunsdrošu sienu.119. Ugunsdrošības attālumi starp būvēm vienā zemesgabala vienībā nav reglamentēti, ja būvju apbūves laukums, ieskaitot starp būvēm esošo laukumu, nav lielāks par šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulā noteiktajiem ugunsdrošības nodalījuma laukumiem. VI un VII izmantošanas veida būvēm pieļaujamie ugunsdrošības nodalījuma laukumi noteikti šī būvnormatīva 1.pielikuma 15. un 16.tabulā.120. Ja apbūves laukums vienā zemes vienībā ir lielāks par pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma laukumu, ugunsdrošības attālumu starp pieļaujamajā apbūves laukumā esošajām būvēm un citām būvēm nosaka, summējot šī būvnormatīva 1.pielikuma 10., 15. un 16.tabulā noteiktos minimālos ugunsdro­šības attālumus starp būvēm un blakus esošo zemes vienību robežām. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, pieņem zemāko ugunsnoturības pakāpi.121. Ugunsdrošās sienās un ugunsdrošās konstrukcijās esošo ailu (logu, durvju vai lūku) aizpildījumu ugunsizturība noteikta šī būvnormatīva 63.punktā un 1.pielikuma 12.tabulā, ja netiek nodrošināti ugunsdrošības attālumi starp dažādos ugunsdrošības nodalījumos izbūvētām ailām.122. Šī būvnormatīva 121.punktā minētās prasības izpilda, ja divu atšķirī­gu ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijās (vertikālās vai horizontālās) esošās ailas ir izvietotas līdz 135º leņķī viena pret otru. Ja leņķis ir mazāks par 60º, izpilda prasības, kādas noteiktas, ja ailas ir izvietotas paralēli viena otrai.4. Evakuācijas ceļi un izejas4.1. Evakuācija123. Lai nodrošinātu evakuāciju no būves, būvē jābūt tās izmantošanas mērķim atbilstošam skaitam piemērota izvietojuma un viegli lietojamu evakuācijas ceļu.124. Evakuācijas ceļš šī būvnormatīva izpratnē ir drošs kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves grīdas punktā un ved uz evakuācijas izeju. Evakuācijas ceļš nedrīkst šķērsot vairāk nekā divus ugunsdrošības nodalījumus.125. No katras būves daļas un telpas ir ātri un viegli atrodama izeja uz evakuācijas ceļu. Būvēs, kurās īslaicīgi vai pastāvīgi uzturas lietotāji ar invaliditāti, jānodrošina vides pieejamība atbilstoši būvniecību reglamentē­jošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem.4.2. Evakuācijas izejas126. Evakuācijas izejas projektē un izbūvē tā, lai drošā veidā no būves varētu nokļūt zemes virsmas līmenī vai ugunsdrošības nodalījumā, no kura var izkļūt no būves.127. Evakuācijai nedrīkst izmantot liftus un līdzīgas iekārtas. Pieļaujams liftu savienojums ar būvju cokola stāvu un pagrabstāviem, ja lifts tiek izbūvēts kā ugunsdrošības nodalījums un ieeja liftā ir caur ugunsdrošības priekštelpu.128. Evakuācijas izejas izvieto tā, lai būves lietotājiem būtu iespējams pašiem evakuēties vai ļaut sevi evakuēt.129. Lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbī­bai paredz ugunsaizsargātas, dūmaizsargātas vai atklātas ārējās vertikālās, slīpās vai vītņveida kāpnes.130. Dūmaizsargātās kāpņu telpās nepieciešamas izejas no būves stāviem caur atklātu ārējo zonu pa balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām un galerijām vai ugunsgrēka gadījumā automātiski jārada virsspiediens kāpņu telpā vai ugunsdrošības priekštelpā pirms kāpņu telpām.131. Izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām ar izejām stāvos caur ārējo atklāto zonu zemes virsmas līmenī ierīko caur drošu priekštelpu vai tieši uz āru. Ja būvē ir vismaz divas dūmaizsargātas kāpņu telpas, vienai ierīko tiešu, ugunsdrošu atdalītu izeju uz āru. Pieļaujams izeju izvietojums cokola vai pagrabstāvu līmenī, ja būves apkārtnes reljefs ir nelīdzens (dažādos līmeņos).132. Ja būvē ir vismaz divas ugunsaizsargātas vai viena dūmaizsargāta un viena ugunsaizsargāta kāpņu telpa, vienai ugunsaizsargātai kāpņu telpai ierīko tiešu izeju uz āru.133. Būvēs ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, izņemot šī būvnormatīva 2.7.1.apakšpunktā minētās kāpņu telpas, var caur ugunsdrošības priekštelpu savienoties ar cokola stāvu vai pagrabstāviem, ja cokola stāva vai pagrabstāvu ugunsslodze nav lielāka par 1200 MJ/m2.134. Kāpņu laidu un laukumu platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijai paredzēto izeju (durvju) un ailu platumu:134.1. par 1600 mm - ugunsdrošības nodalījumam, kas paredzēts vairāk nekā 500 lietotājiem;134.2. par 1400 mm - ugunsdrošības nodalījumam, kas paredzēts vairāk nekā 250 lietotājiem;134.3. par 1200 mm - ugunsdrošības nodalījumam, kas paredzēts vairāk nekā 50 lietotājiem;134.4. par 1000 mm - pārējos gadījumos;134.5. par 700 mm - kāpnēm uz atsevišķām darba vietām, kas paredzētas ne vairāk kā pieciem lietotājiem.135. Kāpņu slīpums evakuācijas ceļos nedrīkst būt lielāks par 1:1, pakāpiena platums nedrīkst būt mazāks par 250 mm, pakāpiens nedrīkst būt augstāks par 220 mm.136. Kāpnes uz atsevišķām darba vietām pieļauts izbūvēt ar slīpumu 2:1.137. Līklīniju vai vītņveida kāpnēm pakāpiena šaurākā mala nedrīkst būt mazāka par 220 mm, bet kāpnēm, kuras paredzētas kā otra evakuācijas izeja no telpām, kas paredzētas līdz 25 lietotājiem, kā arī avārijas izeju ārējām kāpnēm - līdz 120 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši nepieciešamajam evakuācijas ceļa platumam.138. Kāpņu telpās nedrīkst ierīkot telpas, kas paredzētas citam izmanto­šanas mērķim, cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai šķidrumiem, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm 2200 mm augstumā no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem.139. Kāpņu telpās atļauts atklāti izvietot elektropiegādes vājstrāvas kabe­ļus un vadus, kas paredzēti līdz 36 V spriegumam, iebūvēt komunikāciju un ugunsdzēsības šļūteņu iekārtu skapjus, nesamazinot kāpņu telpu sienu ugunsizturību un lietojamo materiālu ugunsreakcijas klasi.140. Būvēs, kuras nav augstākas par 8 stāviem vai 24 metriem, kāpņu telpās atļauts ierīkot atkritumu vadus un apsardzes telpas. Ja atkritumu vadu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1, d0, to izbūvē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu.141. III izmantošanas veida būvēs un mācību iestādēs evakuācijas kāpnes nedrīkst būt vītņveida, ja vidējās atveres diametrs ir mazāks par 1000 mm. Kāpņu pakāpiena šaurākā mala nedrīkst būt mazāka par 150 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši nepieciešamā evakuācijas ceļa platumam.142. Kāpnes, kurām ir vairāk par trim pakāpieniem, aprīko ar margām.143. Evakuācijas izeju skaitu un izvietojumu nosaka atbilstoši būves izmantošanas veidam un paredzētajam maksimālajam būves lietotāju skaitam (šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabula).144. No būves jebkuras evakuācijas zonas, kur pastāvīgi uzturas būves lietotāji, jābūt iespējai evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām. Minimālo attālumu starp izejām nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 148.punktam.145. No telpām, kurās uzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām, kurās uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, - vismaz četras evakuācijas izejas.146. Minimālos attālumus starp tuvākajām evakuācijas izejām telpās nosaka, izmantojot formulu , bet evakuācijas ceļos, izmantojot formulu L > 0,33D/n-1, kur L ir attālums starp evakuācijas izejām metros, P - telpas perimetrs metros, n - evakuācijas izeju skaits un D - evakuācijas ceļa garums metros.147. No cokola stāva un pagrabstāva ar platību līdz 300 m2, kur paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, ierīko vienu evakuācijas izeju. Ja cokola stāvā un pagrabstāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 25 lietotājiem, kā otru evakuācijas izeju pieļaujams izmantot glābšanās atvērumu, kas atrodas evakuācijas zonā.148. Katrai ugunsaizsargātai kāpņu telpai augšējā zonā izbūvē manuāli vai automātiski veramas dūmu lūkas vai logus ar laukumu vismaz 5 % no kāpņu telpas grīdas laukuma, bet ne mazāku par 1 m2.149. Viena evakuācijas izeja ir pieļaujama:149.1. I izmantošanas veida būvēs, kas nav augstākas par diviem stāviem;149.2. I izmantošanas veida būvēs, kas nav augstākas par 16 stāviem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem un dūmaizsargāta kāpņu telpa ir izbūvēta atbilstoši šī būvnormatīva 2.7.1.apakšpunktam, kā otru evakuācijas izeju pieļaujams izmantot glābšanās atvērumu, kas atrodas evakuācijas zonā;149.3. I izmantošanas veida būvēs, kas nav augstākas par astoņiem stāviem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem un ir izbūvēta uguns­aizsargāta kāpņu telpa un evakuācijas zonā ierīkota avārijas izeja (glābšanās atvērums);149.4. V vai apvienotās I un V izmantošanas veida būvēs, kas nav augstākas par astoņiem stāviem, ja stāva platība ir mazāka par 500 m2, stāvā paredzēts uzturēties līdz 25 lietotājiem un evakuācijas zonā ir avārijas izeja (glābšanās atvērums);149.5. VI izmantošanas veida telpās, kuru platība ir mazāka par 300 m2;149.6. II, III un IV izmantošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 25 lietotājiem un evakuācijas zonā ir avārijas izeja (glābšanās atvērums);149.7. ja telpā vienlaikus paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un attālums no vistālāk izvietotās lietotāju atrašanās vietas līdz evakuācijas izejai nav lielāks par 30 metriem;149.8. renovējamās, rekonstruējamās un restaurējamās I, V vai apvienotās I un V izmantošanas veida būvēs, kurām ir 4, 5, 6, 7, vai 8 stāvi, ja evakuācija paredzēta caur dūmaizsargātu kāpņu telpu un evakuācijas zonā nav avārijas izejas (glābšanās atvēruma).4.3. Evakuācijas ceļš150. Evakuācijas ceļš projektējams un veidojams tā, lai ugunsgrēka gadījumā visā evakuācijas laikā nemainītos temperatūra un dūmu koncentrācija, kā arī nerastos citi apstākļi, kas kavē lietotāju evakuāciju.151. Evakuācijas ceļš atbilst šādām prasībām:151.1. tas ir viegli atrodams, pieejams un lietojams;151.2. sienu, griestu un grīdas segumi nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;151.3. kāpņu slīpums, pakāpienu vai tehnoloģisko platformu augstums nodrošina drošu evakuāciju;151.4. to parasti veido kā ugunsdrošības nodalījumu, ja šajā būvnormatīvā nav noteikts citādi;151.5. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraudētu lietotāju drošību evakuācijas laikā;151.6. III izmantošanas veida būvēs lietotājiem ar invaliditāti tas veidots kā gaitenis.152. U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēm kāpņu laidi un laukumiņi veidoti no vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, kuru ugunsizturība atbilst šī būvnormatīva 1.pielikuma 3.tabulā noteiktajai. U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm kāpņu laidi un laukumiņi veidoti no vismazB-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, izņemot I izmantošanas veida būves, kurās ir izeja uz kāpnēm no viena vai diviem dzīvokļiem, un individuālās vienģimenes mājas.153. Būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām izejas no liftiem izbūvē caur liftu priekštelpām. Liftu priekštelpas var izmantot kā evakuācijas ceļu, ja lifts un to priekštelpas ir izbūvētas kā ugunsdrošības nodalījumi.4.3.1. Evakuācijas ceļa garums154. Evakuācijas ceļa garumu nosaka no evakuācijas zonas vistālākās vietas līdz evakuācijas izejai pa visīsāko evakuācijai piemēroto ceļu. Ja dažādi evakuācijas ceļi līdz divām atsevišķām izejām daļēji savienojas, kopējo garumu summē.155. Evakuācijas ceļa garumu no telpām, kuru platība nav lielāka par 100 m2, līdz evakuācijas izejai nosaka no telpas izejas durvīm vai īsāko kustībai piemēroto evakuācijas ceļu aprēķina no telpas durvīm, ja tās veras evakuācijas virzienā un ir ugunsdrošas.156. Evakuācijas ceļa garumu un aprēķināmo telpas platību vienam lietotājam nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 8. un 9.tabulai.157. II izmantošanas veida būvēs un ārstniecības vai aprūpes iestādēs evakuācijas ceļa maksimālais garums ir 30 metru neatkarīgi no evakuācijas izeju skaita. Ārstniecības un aprūpes iestādēm nepiemēro šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabulā noteiktās prasības.158. Evakuācijas ceļa garums no strupceļa zonas atbilst 50 % no šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabulā noteiktā evakuācijas ceļa garuma.159. Evakuācijas ceļa garums var pārsniegt šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabulā noteiktos maksimālos garumus šādos gadījumos:159.1. līdz 20 %, ja evakuācijas ceļš atrodas būves pirmajā stāvā un evakuācijai var izmantot atveramus logus, no kuriem var nokļūt tieši uz zemes virsmas;159.2. līdz 30 %, ja būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu;159.3. līdz 50 %, ja būve ir aprīkota ar stacionāro ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas, automātisko dūmu un karstuma kontroles un automātisko ugunsgrēka izziņošanas sistēmu;159.4. atbilstoši aprēķiniem, ja būve ir aprīkota ar šī būvnormatīva 159.2. un 159.3.apakšpunktā minētajām sistēmām.160. Evakuācijas ceļus, kurus paredzēts lietot vairāk nekā 50 lietotāju evakuācijai, no telpām atdala ar vismaz EI-30 ugunsdrošu konstrukciju no vismaz A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem. Stiklotu starpsienu rāmjiem atļauts izmantot B2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus.161. E ugunsizturības klases evakuācijas ceļu norobežojošās konstrukcijas (arī stiklotas) atļauts izmantot, ja attālums līdz degtspējīgiem materiāliem nodrošina siltuma starojumu, kas nav lielāks par 3 kW/m2.4.3.2. Evakuācijas ceļa gabarīti162. Evakuācijas ceļa platums ir:162.1. vispārīgos gadījumos - vismaz 1200 mm;162.2. I izmantošanas veida būvēs, kuras nav augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem un kuru stāvu platību nav lielāka par 500 m2, - ne mazāk par 1000 mm;162.3. III izmantošanas veida būvēs - vismaz 2400 mm.163. Aprēķinot evakuācijas ceļa un līdz evakuācijas izejai ejošo iekšējo gaiteņu un ārējo izeju, kā arī kāpņu laidu un laukumiņu summāro minimālo platumu, katriem 120 evakuācijas ceļa lietotājiem nosaka 1200 mm, un katriem nākamajiem 60 lietotājiem papildus paredz 400 mm.164. Evakuācijas ceļa brīvais augstums ir vismaz 2100 mm, un šajā augstumā nav pieļaujami nekādi šķēršļi. Evakuācijas ceļa augstums cokola stāvā un pagrabstāvos ir vismaz 1900 mm.165. Kāpņu telpas ārdurvju platums nedrīkst būt mazāks par kāpņu laida minimālo platumu. Aprēķinot evakuācijas ceļa platumu, ņem vērā durvju vērtņu platumu, kuras veras no telpām uz evakuācijas ceļa pusi un var traucēt evakuācijas ceļa lietošanu, samazinot normatīvo evakuācijas ceļa platumu.166. Ailu pildījumiem, kas vērsti pret ārējām slīpām vai vītņveida kāpnēm, kuras paredzētas kā avārijas izeja no būves stāviem, četru metru attālumā no tām un evakuācijas zonā logiem nepieciešama vismaz E-30 ugunsizturība un durvīm - vismaz EI-30 ugunsizturība.4.4. Avārijas izejas167. Būvēm, kurās uzturas lietotāji, katrā ugunsdrošības nodalījumā nepieciešamas avārijas izejas. Avārijas izeja var būt arī glābšanās atvērums.168. Būvēs, kuru augšējo līmeņu (stāvu) glābšanās atvēruma apakšējā mala atrodas augstāk par 24 metriem no brauktuves līmeņa (zemes virsmas līmenī), kā arī būvēs, kur glābšanas dienesta kāpnes nespēj sasniegt glābšanās atvērumus, nodrošina piekļūšanu stāviem (ugunsdrošības nodalījumam) pa iekšējām vai ārējām kāpnēm, kā arī iespēju evakuēties un veikt glābšanas darbus.169. Avārijas izejas izmēri nedrīkst būt mazāki par evakuācijas izejas izmēriem, ja avārijas izeju izmanto un piemēro evakuācijas aprēķinos.170. Glābšanās atvērumu izbūvē tā, lai to varētu viegli atvērt un nofiksēt tādā stāvoklī, kas netraucē kustību no būves iekšpuses un ārpuses. Glābšanās atvēruma tīrā atvēruma augstuma un platuma summa ir vismaz 1500 mm, (atvēruma augstums - 600 mm, platums 500 mm).171. Attālums no glābšanās atvēruma apakšējās malas līdz grīdas līmenim nedrīkst būt lielāks par 1200 mm.172. Izbūvētu bēniņu glābšanās atvēruma apakšējās horizontālās malas attālums līdz jumta malai nedrīkst būt lielāks par 1400 mm.173. Ja glābšanās atvērumam nevar piekļūt glābšanas dienesti, jābūt iespējai pāriet uz citu ugunsdrošības nodalījumu, no kura var nokļūt līdz evakuācijas izejai vai vietai, kur var piekļūt glābēji.174. Būvēs, kurām nav vairāk par 4 stāviem vai kuras nav augstākas par 14 metriem, atļauts ierīkot stacionāras ārējās vertikālās vītņveida vai slīpās A1-s1, d0 ugunsreakcijas klases glābšanas kāpnes, kas ir vismaz 700 mm platas. Kāpņu apakšējo pakāpienu izvieto ne augstāk par 2,5 metriem no zemes virsmas.175. Būvēs, kurām nav vairāk par 8 stāviem vai kuras nav augstākas par 24 metriem, atļauts ierīkot stacionāras ārējās vertikālās vītņveida vai slīpās A1-s1, d0 būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases glābšanas kāpnes, kas ir vismaz 1000 mm platas un kuru slīpums nav lielāks par 1:1. Kāpņu apakšējo pakāpienu izvieto ne augstāk par 2,5 metriem no zemes virsmas līmeņa.176. Ārējām atklātām kāpnēm, lodžijām, balkoniem, terasēm, pārejām un galerijām nepieciešamas margas, izņemot vertikālās glābšanas kāpnes ar speciālām drošības ierīcēm.177. Būvēs, kuras ir augstākas par 4 stāviem vai 14 metriem, telpas, kurās ir glābšanās atvērumi, aprīko ar individuālās lietošanas glābšanas ierīcēm saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām. Būvēs var paredzēt dūmaizsargātu kāpņu telpu vai speciālo glābšanās līdzekļu aprīkojumu.4.5. Evakuācijas izejas durvis178. Evakuācijas ceļā un izejās durvis:178.1. izvieto tā, lai būtu iespējama lietotāju ātra evakuācija;178.2. ir tik platas, lai atbilstu maksimālajam evakuācijas ceļa lietotāju skaitam saskaņā ar šī būvnormatīva 179.punktu;178.3. atveras evakuācijas virzienā, izņemot būves, to daļas vai telpas, kurās lietotāju skaits ir mazāks par 50;178.4. netraucē lietotājiem ar kustību traucējumiem izmantot attiecīgos pārvietošanās līdzekļus.179. Durvju augstums evakuācijas ceļos un izejās nav mazāks par 2000 mm. Durvju platums nav mazāks par 800 mm, bet durvīm, kuras izmanto vismaz 50 lietotāji, - par 1000 mm.180. Kāpņu telpās durvis atvērtā stāvoklī nedrīkst samazināt noteikto kāpņu laida un laukumiņa evakuācijas ceļa platumu.181. Ja būves ugunsdrošās konstrukcijās izbūvētām durvīm atbilstoši izmantošanas veidam vai tehnoloģijas prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz automātiskas ierīces, kas nodrošina durvju aizvēršanos pēc signāla saņemšanas no automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām.182. Manuāli un automātiski veramos vārtos izbūvētas durvis uzskata par evakuācijas izejām, ja tās atbilst šī būvnormatīva prasībām.183. Evakuācijas ceļos un izejās n …