📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2015. gada 26. maija noteikumus Nr. 248 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-15 "Mūra būvkonstrukciju projektēšana"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.139
Rīgā 1998.gada 21.aprīlī (prot. nr.21 2.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas" LBN 205-97.
2
2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP II-22-81 "Mūra un stiegrota mūra konstrukcijas. Projektēšanas normas", ko ar 1981.gada 31.decembra lēmumu nr.292 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.
3
3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas" prasībām nav obligāta.
4
4. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Slodzes un iedarbības. Projektēšanas pamatprincipi" apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi, drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpieņem atbilstoši SNiP 2.01.07-85 prasībām.
5
4.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01).
6
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)
4.2 Ekonomikas ministrija:
4.21. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā;
4.22. iesniedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 205-97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas” izpildei.
7
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)
5. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 204 "Tērauda konstrukciju projektēšanas normas" apstiprināšanai metāla ieliekamo detaļu aprēķini jāveic saskaņā ar SNiP II-23-81* "Tērauda konstrukcijas. Projektēšanas normas".
8
6. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.maiju.
9
Ministru prezidents G.Krasts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1998.gada 21.aprīļa noteikumiem nr.139
Latvijas būvnormatīvs LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"
1. Vispārīgie jautājumi
1. Šis būvnormatīvs nosaka mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas jaunām un rekonstruējamām ēkām un būvēm.
10
2. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijām lietojami šādi konstruktīvi risinājumi, izstrādājumi un materiāli:
2.1. ārsienas no dobiem keramiskiem vai betona akmeņiem un ķieģeļiem, no atvieglota ķieģeļu mūra ar plātņu siltumizolāciju vai porainu pildvielu aizbērumu starpkārtu, no vienlaidu akmeņiem un betona blokiem ar porainām pildvielām un no poraina betona un šūnbetona. Lietot ārsienām vienlaidu mūri no māla vai silikāta pilnķieģeļiem atļauts tikai sausa vai normāla mitruma režīma telpu ārsienām, lai nodrošinātu to stiprību;
2.2. sienas no paneļiem un liela izmēra blokiem, kas izgatavoti no dažādu veidu betoniem, kā arī no ķieģeļiem vai akmeņiem;
2.3. vietējie dabiskie akmens materiāli.
11
3. Telpās ar paaugstināta mitruma režīmu ārsienām atļauts lietot silikātķieģeļus, akmeņus un blokus, kā arī akmeņus un blokus no šūnbetona, dobķieģeļus un keramiskos akmeņus; pussausi presētos māla ķieģeļus atļauts lietot, ja uz sienu iekšējās virsmas tiek uzlikta tvaika izolācijas kārta. Minētos materiālus nav atļauts lietot ārsienām telpām ar slapju režīmu, kā arī pagrabu un cokolu ārsienām. Mitruma režīmu nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.
12
4. Ja ir vērā ņemams pamatojums, izņēmuma gadījumos ir atļauts lietot konstruktīvus risinājumus, izstrādājumus un materiālus, kas nav minēti šī būvnormatīva 2.punktā.
13
4.1 Šī būvnormatīva izpildei piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
14
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)
4.2 Ja mūra un stiegrota mūra konstrukcijas tiek projektētas atbilstoši šī būvnormatīva 4.1 punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.
15
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)
4.3 Ja kādam šī būvnormatīva 4.1 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.
16
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)
4.4 Sabiedriski nozīmīgu būvju mūra un stiegrota mūra konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998–1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.
17
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2009., sk. 309. punktu)
5. Būvdarbu veikšanas laikā un ekspluatācijas apstākļos, kā arī saliekamo konstrukciju transportēšanas un montāžas laikā jānodrošina mūra konstrukciju un to elementu stiprība un noturība.
18
6. Projektējot ēkas un būves, jāparedz pasākumi, kas nodrošinātu to būvēšanu arī ziemas apstākļos.
19
2. Materiāli
7. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijās lietotajiem ķieģeļiem, akmeņiem un javām, kā arī betoniem, kas izmantoti akmeņu un lielbloku izgatavošanai, jāatbilst piemērojamo standartu prasībām vai tehniskajiem noteikumiem, to atbilstībai jābūt novērtētai likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajā kārtībā, un tiem ir šādas markas un klases:
7.1. akmeņi ar spiedes robežstiprības (ķieģeļiem ņem vērā arī to lieces stiprību) marku 4, 7, 10, 15, 25, 35, 50 (akmeņi ar zemu stiprību, piemēram, vieglbetona un dabiskie akmeņi); 75, 100, 125, 150, 200 (akmeņi ar vidēju stiprību, piemēram, ķieģeļi, keramiskie, dabiskie un betona akmeņi); 250, 300, 400, 500, 600, 800, 1000 (akmeņi ar augstu stiprību, piemēram, ķieģeļi, dabiskie un betona akmeņi);
7.2. betoni ar spiedes stiprības klasi B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (smagais betons), B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (betons ar porainām pildvielām), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5 (šūnbetons), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5 (lielporu jeb putubetons), B2,5; B3,5; B5; B7,5 (gāzbetons), B12,5; B15; B20; B25; B30 (silikāta betons); kā siltumizolāciju atļauts lietot betonus, kuru spiedes robežstiprība ir 0,7 MPa (7 kgf/cm2) un 1,0 MPa (10 kgf/cm2), bet iemūrējumiem un plātnēm – ne mazāka par 1,0 MPa (10 kgf/cm2);
7.3. javas ar spiedes robežstiprības marku 4, 10, 25, 50, 75, 100, 150, 200;
7.4. akmens materiāli ar salizturības marku F10, F15, F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200, F300; salizturības markas betoniem ir tādas pašas, izņemot marku F10.
20
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588)
8. Akmens materiālu projektējamās salizturības markas siena ārējai daļai (12cm biezumā) un pamatiem (visā biezumā) jāņem atkarībā no paredzamā konstrukciju kalpošanas termiņa (ne mazāk kā 100, 50 un 25 gadi) saskaņā ar 1.tabulu. Projektējamās markas nosaka tikai tiem materiāliem, kurus paredzēts iemūrēt pamatu virsējā daļā (līdz grunts caursalšanas dziļuma pusei).
21
9. Stiegrojums mūra konstrukcijām jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas":
9.1. stiegrojumam ar sietiem A-I un Bp-I klases stiegras;
9.2. garenstiegrām un šķērsstiegrām, enkuriem un saitēm – A-I, A-II un Bp-I klases stiegras, ievērojot šo noteikumu 30.punkta nosacījumus.
22
10. Metāla ieliekamām detaļām un savienojošām detaļām jālieto tēraudi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204.
23
1.tabulaKonstrukciju veidsF vērtības paredzētajā konstrukciju kalpošanas termiņā (gados)10050251. Ārsienas vai to apšuvums ēkām ar šādu mitruma režīmu telpās:a) sauss un normāls251515b) mitrs352515c) slapjš5035252. Pamati un sienu daļas zem zemes:a) plastiski presētu māla ķieģeļu352515b) dabīgo akmeņu (laukakmeņu) u.c.251515Piezīmes.1. No visu veidu betoniem izgatavoto akmeņu, bloku un paneļu salizturības markas jālieto saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203.2. Mūriem no plastiski presētiem māla ķieģeļiem 1.tabulā norādītās salizturības markas var būt samazinātas par vienu pakāpi, bet ne zemāk par F10 šādos gadījumos:2.1. ārējām sienām telpām ar sausu un normālu mitruma režīmu (1.a pozīcija), kuras no ārpuses aizsargātas ar apdares kārtu, ne plānāku par 35 mm, kas atbilst 1.tabulā norādītajām salizturības prasībām, apdares ķieģeļu un keramisko akmeņu salizturībai jābūt ne zemākai kā F25 visos konstrukcijas kalpošanas termiņos;2.2. ārējām sienām telpām ar slapju un mitru režīmu (1.b un 1.c pozīcija), kuras aizsargātas no iekšpuses ar hidroizolācijas vai tvaika izolācijas kārtām;2.3. pamatiem un sienu daļām zem zemes, ja līdzās ir ietves vai apmales, - gruntīs, kur ir neliels mitruma daudzums un gruntsūdens līmenis salīdzinājumā ar zemes planējuma atzīmi ir zemāks par 3 m un vairāk (2.pozīcija).3. Salizturības markas, kuras 1.pozīcijā dotas apmūrējumiem (apdares kārtām), kuri plānāki par 35 mm, tiek paaugstinātas par vienu pakāpi, bet ne augstāk kā F50.4. Akmens materiālu salizturības markas (2.pozīcija), kuras lieto pamatiem un sienu daļām zem zemes, jāpaaugstina par vienu pakāpi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par zemes planējuma atzīmi mazāk nekā 1 m.5. Atklātu konstrukciju mūru, kā arī būvju konstrukciju mūru, kas tiek celti zonā ar mainīgu gruntsūdens līmeni (atbalsta sieniņu, rezervuāru, ūdens noteku, apmalu akmeņu u.tml.), akmeņu salizturības markas jāņem no speciālajām projektēšanas normām.6. Pēc saskaņošanas ar pasūtītāju drīkst atteikties no salizturības pārbaudes prasībām dabiskiem akmens materiāliem, kuri, ņemot vērā iepriekšējās būvniecības pieredzi, analoģiskos ekspluatācijas apstākļos uzrādījuši pietiekošu salizturību.
3. Mūra aprēķina raksturojumi, aprēķina pretestības
11. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) visu veidu ķieģeļu, kā arī keramikas akmeņu (ar vertikāliem spraugveida dobumiem, ne platākiem par 12 mm) mūrim ar kārtu augstumu 50-150 mm, lietojot smagās javas, dota 3.tabulā.
24
12. Aprēķina spiedes pretestība Rk, MPa (kgf/cm2) vibrētam ķieģeļu mūrim, lietojot smagās javas, dota 2.tabulā.
25
2.tabulaĶieģeļu markaAprēķina spiedes pretestība Rk, MPa (kgf/cm2) vibrētam ķieģeļu mūrim, lietojot smagās javas ar markām20015010075503005,6 (56)5,3 (53)4,8 (48)4,5 (45)4,2 (42)2505,2 (52)4,9 (49)4,4 (44)4,1 (41)3,7 (37)2004,8 (48)4,5 (45)4,0 (40)3,6 (36)3,3 (33)1504,0 (40)3,7 (37)3,3 (33)3,1 (31)2,7 (27)1253,6 (36)3,3 (33)3,0 (30)2,9 (29)2,5 (25)1003,1 (31)2,9 (29)2,7 (27)2,6 (26)2,3 (23)75-2,5 (25)2,3 (23)2,2 (22)2,0 (20)Piezīmes.1. Aprēķina spiedes pretestība vibrētam ķieģeļu mūrim, kas biezāks par 30 cm, jāņem pēc 2.tabulas ar koeficientu 0,85.2. Tabulā norādītā aprēķina spiedes pretestība attiecas uz mūra joslām, kuru platums ir 40 cm un vairāk.
13. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no visu veidu betonu vienlaidu (pilniem) lielblokiem un no dabisko akmeņu blokiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 500 - 1000 mm dota 4.tabulā.
26
3.tabulaĶieģeļu vai akmeņu marka (R1)Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) visu veidu ķieģeļu, kā arī keramisko akmeņu (ar vertikāliem spraugveida dobumiem, ne platākiem par 12 mm) mūrim ar kārtu augstumu 50-150 mm, lietojot smagās javas ar šādām markām (R2)Javas stiprība2001501007550251040,2 (2)nulles3003,9 (39)3,6 (36)3,3 (33)3,0 (30)2,8 (28)2,5 (25)2,2 (22)1,8 (18)1,7 (17)1,5 (15)2503,6 (36)3,3 (33)3,0 (30)2,8 (28)2,5 (25)2,2 (22)1,9 (19)1,6 (16)1,5 (15)1,3 (13)2003,2 (32)3,0 (30)2,7 (27)2,5 (25)2,2 (22)1,8 (18)1,6 (16)1,4 (14)1,3 (13)1,0 (10)1502,6 (26)2,4 (24)2,2 (22)2,0 (20)1,8 (18)1,5 (15)1,3 (13)1,2 (12)1,0 (10)0,8 (8)125-2,2 (22)2,0 (20)1,9 (19)1,7 (17)1,4 (14)1,2 (12)1,1 (11)0,9 (9)0,7 (7)100-2,0 (20)1,8 (18)1,7 (17)1,5 (15)1,3 (13)1,0 (10)0,9 (9)0,8 (8)0,6(6)75--1,5 (15)1,4 (14)1,3 (13)1,1 (11)0,9 (9)0,7(7)0,6 (6)0,5 (5)50---1,1 (11)1,0 (10)0,9 (9)0,7 (7)0,6 (6)0,5 (5)0,35 (3,5)35---0,9 (9)0,8 (8)0,7 (7)0,6 (6)0,45 (4,5)0,4 (4)0,25 (2,5)Piezīme.Aprēķina spiedes pretestība mūrim, izmantojot no 4 līdz 50 markas javas, jāsamazina, lietojot šādus koeficientus:0,85 - mūrim, kas mūrēts ar stingru cementa javu (bez kaļķu un māla piedevām) un vieglu kaļķu javu 3 mēnešu vecumā;0,90 - mūrim, kas mūrēts ar cementa javu (bez kaļķu un māla pildvielām) ar organisku vielu plastifikatoriem.Augstas klases mūrim, kur javas šuves aizpilda, pēc rāmīša izlīdzinot un noblīvējot javu ar līsti, samazināt aprēķina spiedes pretestību nav nepieciešams. Projektā jānorāda javas marka parastam mūrim un arī paaugstinātas kvalitātes mūrim.4.tabulaBetonu klasesAkmeņu markaAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no visu veidu betona (pilniem) vienlaidu lielblokiem un no dabisko akmeņu blokiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 500-1000 mmjavas markapie javas nulles stiprības2001501007550251012345678910-100017,9 (179)17,5 (175)17,1 (171)16,8 (168)16,5 (165)15,8 (158)14,5 (145)11,3 (113)-80015,2 (152)14,8 (148)14,4 (144)14,1 (141)13,8 (138)13,3 (133)12,3 (123)9,4 (94)-60012,8 (128)12,4 (124)12,0 (120)11,7 (117)11,4 (114)10,9 (109)9,9 (99)7,3 (73)-50011,1 (111)10,7 (107)10,3 (103)10,1 (101)9,8 (98)9,3 (93)8,7 (87)6,3 (63)B 304009,3 (93)9,0 (90)8,7 (87)8,4 (84)8,2 (82)7,7 (77)7,4 (74)5,3 (53)B 253007,5 (75)7,2 (72)6,9 (69)6,7 (67)6,5 (65)6,2 (62)5,7 (57)4,4 (44)B 202506,7 (67)6,4 (64)6,1 (61)5,9 (59)5,7 (57)5,4 (54)4,9 (49)3,8 (38)B 152005,4 (54)5,2 (52)5,0 (50)4,9 (49)4,7 (47)4,3 (43)4,0 (40)3,0 (30)B 12,51504,6 (46)4,4 (44)4,2 (42)4,1 (41)3,9 (39)3,7 (37)3,4 (34)2,4 (24)B 7,5100-3,3 (33)3,1 (31)2,9 (29)2,7 (27)2,6 (26)2,4 (24)1,7 (17)B 575--2,3 (23)2,2 (22)2,1 (21)2,0 (20)1,8 (18)1,3 (13)B 3,550--1,7 (17)1,6 (16)1,5 (15)1,4 (14)1,2 (12)0,85 (8,5)B 2,535----1,1 (11)1,0 (10)0,9 (9)0,6 (6)B 225----0,9 (9)0,8 (8)0,7 (7)0,5 (5)Piezīmes.1. Aprēķina spiedes pretestību mūrim ar augstumu, lielāku par 1000 mm, ņem pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,1.2. Dabisko akmeņu bloku markas ņem atkarībā no spiedes robežpretestības MPa (kgf/cm2) etalona paraugam - kubiņam.3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona lielblokiem un dabisko akmeņu blokiem, ja javas šuves aizpilda pēc rāmīša, izlīdzinot un noblīvējot ar līsti (to norādot projektā), atļauts ņemt pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,2.
14. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) vienlaidu (pilniem) betona akmeņiem un dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 5.tabulā.
27
5.tabulaAkmeņu markaAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no pilniem (vienlaidu) betona, ģipšbetona un dabiskiem izzāģētiem vai gludi tēstiem akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200-300 mmjavas markapie javas stiprības2001501007550251040,2 (2)nulle1234567891011100013,0 (130)12,5 (125)12,0 (120)11,5 (115)11,0 (110)10,5 (105)9,5 (95)8,5 (85)8,3 (83)8,0 (80)80011,0 (110)10,5 (105)10,0 (100)9,5 (95)9,0 (90)8,5 (85)8,0 (80)7,0 (70)6,8 (68)6,5 (65)6009,0 (90)8,5 (85)8,0 (80)7,8 (78)7,5 (75)7,0 (70)6,0 (60)5,5 (55)5,3 (53)5,0 (50)5007,8 (78)7,3 (73)6,9 (69)6,7 (67)6,4 (64)6,0 (60)5,3 (53)4,8 (4,8)4,6 (46)4,3 (43)4006,5 (65)6,0 (60)5,8 (58)5,5 (55)5,3 (53)5,0 (50)4,5 (45)4,0 (40)3,8 (38)3,5 (35)3005,8 (58)4,9 (49)4,7 (47)4,5 (45)4,3 (43)4,0 (40)3,7 (37)3,3 (33)3,1 (31)2,8 (28)2004,0 (40)3,8 (38)3,6 (36)3,5 (35)3,3 (33)3,0 (30)2,8 (28)2,5 (25)2,3 (23)2,0 (20)1503,3 (33)3,1 (31)2,9 (29)2,8 (28)2,6 (26)2,4 (24)2,2 (22)2,0 (20)1,8 (18)1,5 (15)1002,5 (25)2,4 (24)2,3 (23)2,2 (22)2,0 (20)1,8 (18)1,7 (17)1,5 (15)1,3 (13)1,0 (10)75--1,9 (19)1,8 (18)1,7 (17)1,5 (15)1,4 (14)1,2 (12)1,1 (11)0,8 (8)50--1,5 (15)1,4 (14)1,3 (13)1,2 (12)1,0 (10)0,9 (9)0,8 (8)0,6 (6)35----1,0 (10)0,95 (9,5)0,85 (8,5)0,7 (7)0,6 (6)0,45 (4,5)25----0,8 (8)0,75 (7,5)0,65 (6,5)0,55 (5,5)0,5 (5)0,35 (3,5)15-----0,5 (5)0,45 (4,5)0,38 (3,8)0,35 (3,5)0,25 (2,5)Piezīmes.1. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no pilniem (vienlaidu) izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,8.2. Ģipšbetona akmeņus atļauts lietot sienu mūrēšanai tikai tad, ja sienu kalpošanas termiņš ir 25 gadi; turklāt mūra aprēķina spiedes pretestība jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,7 ārsienu mūrim un 0,8 iekšējām sienām.3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona un dabiskiem akmeņiem ar marku 150 un augstāku, ar līdzenām virsmām un pielaidēm izmēros, kuras nepārsniedz ± 2 mm, ar javas šuvju biezumu, ne lielāku par 5 mm, kuras aizpildītas, izmantojot cementa pastas vai līmes sastāvus, atļauts ņemt pēc 5.tabulas ar koeficientu 1,3.
15. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dobiem betona akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 6.tabulā.
28
6.tabulaAkmeņu markaAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dobiem betona akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200-300 mmjavas markajavas stiprība1007550251040,2 (2)nulle1502,7 (27)2,6 (26)2,4 (24)2,2 (22)2,0 (20)1,8 (18)1,7 (17)1,3 (13)1252,4 (24)2,3 (23)2,1 (21)1,9 (19)1,7 (17)1,6 (16)1,4 (14)1,1 (11)1002,0 (20)1,8 (18)1,7 (17)1,6 (16)1,4 (14)1,3 (13)1,1 (11)0,9 (9)751,6 (16)1,5 (15)1,4 (14)1,3 (13)1,1 (11)1,0 (10)0,9 (9)0,7 (7)501,2 (12)1,15 (11,5)1,1 (11)1,0 (10)0,9 (9)0,8 (8)0,7 (7)0,5 (5)35-1,0 (10)0,9 (9)0,8 (8)0,7 (7)0,6 (6)0,55 (5,5)0,4 (4)25--0,7 (7)0,65 (6,5)0,55 (5,5)0,5 (5)0,45 (4,5)0,3 (3)Piezīme.Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dobiem izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, kā arī mūrim no ģipšbetona dobiem akmeņiem jāsamazina, ievērojot 5.tabulas 1. un 2.piezīmi.
16. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu līdz 150 mm dota 7.tabulā.
29
7.tabulaMūra veidsAkmeņu markaAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dabiskiem regulāras formas (izzāģētiem vai gludi tēstiem) akmeņiem ar zemu stiprībujavas markajavas stiprība251040,2 (2)nulle1. No dabiskiem akmeņiem ar mūra kārtas augstumu līdz 150 mm250,6 (6)0,45 (4,5)0,35 (3,5)0,3 (3)0,2 (2)150,4 (4)0,35 (3,5)0,25 (2,5)0,2 (2)0,13 (1,3)100,3 (3)0,25 (2, 5)0,2 (2)0,18 (1,8)0,1 (1)2. No dabiskiem akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm70,25 (2,5)0,2 (2)0,18 (1,8)0,15 (1,5)0,07 (0,7)100,38 (3,8)0, 38 (3,8)0,28 (2,8)0,250,2 (2)70,28 (2,8)0,25 (2,5)0,23 (2,3)0,2 (2)0,12 (1,2)4-0,15 (1,5)0,14 (1,4)0,12 (1,2)0,08 (0,8)
17. Aprēķina spiedes pretestība R mūrim no plēstiem akmeņiem dota 8.tabulā.
30
8.tabulaPlēstu akmeņu markaAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) plēstu akmeņu mūrimjavas markajavas stiprība1007550251040,2 (2)nulle10002,5 (25)2,2 (22)1,8 (18)1,2 (12)0,8 (8)0,5 (5)0,4 (4)0,33 (3,3)8002,2 (22)2,0 (20)1,6 (16)1,0 (10)0,7 (7)0,45 (4,5)0,33 (3,3)0,28 (2,8)6002,0 (20)1,7 (17)1,4 (14)0,9 (9)0,65 (6,5)0,4 (4)0,3 (3)0,2 (2)5001,8 (18)1,5 (15)1,3 (13)0,85 (8,5)0,6 (6)0,38 (3,8)0,27 (2,7)0,18 (1,8)4001,5 (15)1,3 (13)1,1 (11)0,8 (8)0,55 (5,5)0,33 (3,3)0,23 (2,3)0,15 (1,5)3001,3 (13)1,15 (11,5)0,95 (9,5)0,7 (7)0,5 (5)0,3 (3)0,2 (2)0,12 (1,2)2001,1 (11)1,0 (10)0,8 (8)0,6 (6)0,45 (4,5)0,28 (28)0,18 (1,8)0,08 (0,8)1500,9 (9)0,8 (8)0,7 (7)0,55 (5,5)0,4 (4)0,25 (25)0,17 (1,7)0,07 (0,7)1000,75 (7,5)0,7 (7)0,6 (6)0,5 (5)0,35 (3,5)0,23 (23)0,15 (1,5)0,05 (0,5)50--0,45 (4,5)0,35 (3,5)0,25 (2,5)0,2 (2)0,13 (1,3)0,03 (0,3)35--0,36 (3,6)0,29 (2,9)0,22 (2,2)0,18 (1,8)0,12 (1,2)0,02 (0,2)25--0,3 (3)0,25 (2,5)0,2 (2)0,15 (1,5)0,1 (1)0,02 (0,2)Piezīmes.1. Tabulā norādītās aprēķina pretestības plēstu akmeņu mūrim, lietojot javas marku 4 un augstāku, dotas 3 mēnešu vecumam, bet javas marka noteikta 28 dienu vecumā. Mūrim 28 dienu vecumā aprēķina pretestība, kas norādīta tabulā, javām ar marku 4 un augstāku jāņem, reizinot ar koeficientu 0,8.2. Pēc tabulas ņemtā aprēķina pretestība mūrim no piegulošiem plēstiem akmeņiem jāreizina ar koeficientu 1,5.3. Aprēķina pretestību plēstu akmeņu pamatu mūrim, kas no visām pusēm aizbērts ar grunti, atļauts palielināt: mūrējot un aizberot būvbedrē pamatu žākles ar grunti - par 0,1 MPa (1kgf/cm2); mūrējot tranšejās bez veidņiem un mūrējot virsbūves - par 0,2 MPa (2kgf/cm2).
18. Aprēķina spiedes pretestība pildbetona (nevibrētam) mūrim dota 9.tabulā.
31
9.tabulaPildbetona veidsAprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) pildbetonam (nevibrētam), ja betona marka irB 15B 12,5B 7,5B 5B 3,5B 2,5Plēstu akmeņu ar marku:200 un augstāku4,0 (40)3,5 (35)3,0 (30)2,5 (25)2,0 (20)1,7 (17)100---2,2 (22)1,8 (18)1,5 (15)50 vai ar ķieģeļu šķembām---2,0 (20)1,7 (17)1,3 (13)Piezīme.Aprēķina spiedes pretestība vibrētam pildbetonam jāņem ar koeficientu 1,15.
19. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no dobiem silikāta ķieģeļiem (ar apaļiem dobumiem ne vairāk kā 35 mm diametrā, kopā ar tukšumiem līdz 25 %) ar biezumu 88 mm un akmeņiem ar biezumu 138 mm pieļaujams ņemt pēc 3.tabulas ar koeficientiem: javām ar nulles stiprību un stiprību 0,2 MPa (2kgf/cm2) - 0,8; javām ar marku 4, 10, 25 un augstāku - attiecīgi 0,85, 0,9 un 1,0.
32
20. Aprēķina spiedes pretestība mūriem ar kārtu augstuma starpvērtībām no 150 līdz 200 mm jānosaka kā vidējā aritmētiskā no vērtībām, kuras ņemtas pēc 3. un 5.tabulas; ja kārtu augstums ir no 300 līdz 500 mm - interpolējot starp vērtībām, kuras ņemtas pēc 4. un 5.tabulas.
33
21. Aprēķina spiedes pretestības mūrim, kuras dotas 2. - 8.tabulā, jāreizina ar darba apstākļu koeficientiem γc, kuru skaitliskā vērtība ir:
21.1. 0,8 - stabiem un starpailām ar šķērsgriezuma laukumu 0,3 m2 un mazāku;
21.2. 0,6 - elementiem ar apaļu šķērsgriezumu, kurus izveido no parastiem (neizliektiem) ķieģeļiem, nestiegrotiem ar stiegru sietiem;
21.3. 1,1 - lielblokiem un akmeņiem, kuri izgatavoti no smagā betona un dabiskiem akmeņiem (γ > 1800 kg/m3);
21.4. 0,9 - mūrim no blokiem un akmeņiem no autoklavēta šūnbetona un silikātbetona, kuru stiprības klase ir augstāka par B 25;
21.5. 0,8 - mūrim no blokiem un akmeņiem no lielporaina betona un neautoklavēta šūnbetona;
21.6. 1,15 - mūrim pēc ilga javas cietēšanas laika (ilgāk par gadu);
21.7. 0,85 - mūrim no silikātķieģeļiem, lietojot javu ar potaša piedevām;
21.8. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, darba apstākļu koeficienti γc1 jāņem pēc 36.tabulas.
34
22. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dažādu veidu (tipu) dobiem betona lielblokiem jānosaka pēc eksperimentāliem datiem. Ja šādu datu trūkst, aprēķina pretestība jāņem pēc 4.tabulas ar koeficientiem:
22.1. ja tukšumi blokos ≤ 5 % - 0,9;
22.2. ja tukšumi blokos ≤ 25 % - 0,5;
22.3. ja tukšumi blokos ≤ 45 % - 0,25,
kur dobumu procents tiek noteikts pēc vidējā horizontālā šķērsgriezuma. Pie dobumu procenta starpvērtībām norādītie koeficienti jānosaka interpolējot.
35
23. Aprēķina spiedes pretestības mūrim no dabiskiem akmeņiem, kas dotas 4., 5. un 7.tabulā, jāņem ar koeficientiem:
23.1. mūrim no pusgludi kaltiem akmeņiem (izvirzījumi līdz 10 mm) - 0,8;
23.2. mūrim no rupji kaltiem akmeņiem (izvirzījumi no 1 līdz 20 mm) - 0,7.
36
24. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no neapdedzinātiem ķieģeļiem un smilšakmeņiem jāņem pēc 7.tabulas ar koeficientiem:
24.1. ārsienām - 0,5;
24.2. iekšējām sienām - 0,8.
37
25. Neapdedzinātus ķieģeļus un smilšakmeņus atļauts lietot tikai ēkām ar paredzamo ekspluatācijas laiku, kas nav ilgāks par 25 gadiem.
38
1.attēls.Mūra stiepe nepārsietā šķēlumā2.attēls.Mūra stiepe pārsietā šķēlumā3.attēls.Mūra stiepe liecē pārsietā šķēlumā10.tabulaSpriegumstāvokļa veidsApzīmējumsCentriskas stiepes, stiepes liecē, cirpes un galveno stiepes spriegumu aprēķina pretestības R, MPa (kgf/cm2) mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēmjavas markajavas stiprība50 un augstāk251040,2 (2)1234567A.Centriska stiepeRt1. Pa nepārsietu šķēlumu visu veidu mūriem (normāla saiste; 1.attēls)0,08 (0,8)0,05 (0,5)0,03 (0,3)0,01 (0,1)0,005 (0,05)2. Pa pārsietu šķēlumu (2.attēls):a) mūrim no regulāras formas akmeņiem0,16 (1,6)0,11 (1,1)0,05 (0,5)0,02 (0,2)0,01 (0,1)b) pildbetona mūrim0,12 (1,2)0,08 (0,8)0,04 (0,4)0,02 (0,2)0,01 (0,1)B. Stiepe liecēRtb (Rtw)3. Pa nepārsietu šķēlumu visu veidu mūriem un pa slīpu šķēlumu (galvenie stiepes spriegumi liecē)0,12 (1,2)0,08 (0,8)0,04 (0,4)0,02 (0,2)0,01 (0,1)4. Pa pārsietu šķēlumu (3.attēls):a) mūrim no regulāras formas akmeņiem0,25 (2,5)0,16 (1,6)0,08 (0,8)0,04 (0,4)0,02 (0,2)b) pildbetona mūrim0,18 (1,8)0,12 (1,2)0,06 (0,6)0,03 (0,3)0,015 (0,15)C. CirpeRsq5. Pa nepārsietu šķēlumu visu veidu mūriem (saiste pa saskarvirsmu)0,16 (1,6)0,11 (1,1)0,05 (0,5)0,02 (0,2)0,01 (0,1)6. Pa pārsietu šķēlumu pildbetona mūrim0,24 (2,4)0,16 (1,6)0,08 (0,8)0,04 (0,4)0,02 (0,2)Piezīmes.1. Aprēķina pretestības attiecināmas uz visu mūra stiepto vai cirpto šķēlumu perpendikulāri vai paralēli (pie cirpes) piepūļu virzienam.2. 10.tabulā dotās aprēķina pretestības mūrim jāņem ar koeficientiem:2.1. ķieģeļu mūrim, vibrētam uz vibrogaldiem, rēķinot uz speciālām iedarbībām, - 1,4;2.2. vibrētam plastiski presētu māla ķieģeļu mūrim, kā arī parastam mūrim no ķieģeļiem ar caurumiem vai spraugām un dobiem betona akmeņiem - 1,25;2.3. nevibrētam ķieģeļu mūrim smagā cementa javā bez māla vai kaļķu piedevām - 0,75;2.4. mūrim no silikāta pilnķieģeļiem un dobiem silikāta ķieģeļiem - 0,7, bet silikātķieģeļiem, kuri izgatavoti, lietojot smalkas smiltis, pieņemot pēc eksperimentāliem datiem;2.5. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, ņem pēc 36.tabulas.3. Rēķinot plaisu rašanos pēc formulas (33), aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb visu veidu mūriem jāņem pēc 10.tabulas, neņemot vērā koeficientus, kas norādīti piezīmēs.4. Ja regulāras formas ķieģeļu (akmeņu) pārsiešanās dziļuma attiecība pret mūra kārtas augstumu ir mazāka par 1, aprēķina centriskas stiepes pretestība mūrim un aprēķina stiepes pretestība mūrim pie lieces pa pārsietiem šķēlumiem jāņem vienāda ar lielumiem, kas doti 10.tabulā, reizinātiem ar pārsiešanās dziļuma pret kārtas augstumu attiecības skaitlisko lielumu.
26. mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, stiepes liecē Rtb, galvenajiem stiepes spriegumiem liecē - Rtw, cirpes Rsq, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēm, dota 10.tabulā.
39
27. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem stiepes liecē Rtb, cirpes Rsq un galvenajiem stiepes spriegumiem liecē Rtw, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu, kuri iet pa ķieģeli vai akmeni, dota 11.tabulā.
40
11.tabulaSpriegumstāvokļa veidsApzīmējumsCentriskas stiepes, stiepes liecē, cirpes un galveno stiepes spriegumu liecē aprēķina pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu, kas iet pa ķieģeli vai akmeni, ja to marka ir2001501007550352515101. Centriska stiepeRt0,25 (2,5)0,2 (2)0,18 (1,8)0,13 (1,3)0,1 (1)0,08 (0,8)0,06 (0,6)0,05 (0,5)0,03 (0,3)2. Stiepe liecē un galvenie stiepes spriegumi0,4 (4)0,3 (3)0,25 (2,5)0,2 (2)0,16 (1,6)0,12 (1,2)0,1 (1)0,07 (0,7)0,05 (0,5)3. CirpeRsq1,0 (10)0,8 (8)0,65 (6,5)0,55 (5,5)0,4 (4)0,3 (3)0,2 (2)0,14 (1,4)0,09 (0,9)Piezīmes.1. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb un aprēķina galveno stiepes spriegumu pretestība Rtw attiecas uz visu šķēlumu mūra pārrāvuma vietā.2. aprēķina cirpes pretestība Rsq pārsietā šķēlumā attiecināta tikai uz ķieģeļa vai akmens šķērsgriezuma laukumu (laukumu neto), neieskaitot vertikālo šuvju laukumu.
28. Centriskas stiepes aprēķina pretestība pildbetonam Rt stiepes liecē Rtb un galvenajiem stiepes spriegumiem Rtw dota 12.tabulā.
41
12.tabulaSpriegumstāvokļa veidsApzīmējumsPildbetona centriskas stiepes, stiepes liecē, galveno stiepes spriegumu aprēķina pretestība R, MPa (kgf/cm2), ja betona klase irB 15B 12,5B 7,5B 5B 3,5B 2,5123456781. Ass stiepe un galvenie stiepes spriegumiRt Rtw0,2 (2,0)0,18 (1,8)0,16 (1,6)0,14 (1,4)0,12 (1,2)0,1 (1,0)2. Stiepe liecēRtb0,27 (2,7)0,25 (2,5)0,23 (2,3)0,2 (2)0,18 (1,8)0,16 (1,6)
29. Aprēķina pretestību mūrim no dabiskiem akmeņiem visu veidu spriegumstāvokļos atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kuri saskaņoti noteiktā kārtībā.
42
30. Stiegrojuma aprēķina pretestība Rs, kas ņemta atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γcs atkarībā no 13.tabulā dotā konstrukcijas stiegrojuma veida.
43
13.tabulaKonstrukcijas stiegrojuma veidsDarba apstākļu koeficients γcs stiegrām ar klasiA-IA-IIBp-I1. Stiegrojums ar sietiem0,75-0,62. Garenstiegrojums mūrīa) stiepts111b) spiests0,850,70,6c) uzliektas stiegras un aptveres0,80,80,63. Enkuri un saites mūrī:a) 25 un augstākas markas javā0,90,90,8b) 10 un zemākas markas javā0,50,50,6Piezīmes.1. Lietojot cita veida stiegru tēraudu, Latvijas būvnormatīvā LBN 203-97 dotās aprēķina pretestības jāņem ne augstākas kā stiegrojumam no A-II klases vai atbilstoši Bp-I klases tērauda.2. Aprēķinot ziemas mūri, kurš tiks mūrēts ar sasaldēšanas metodi, stiegru aprēķina pretestība, stiegrojot ar sietiem, jāņem ar papildu darba apstākļu koeficientu γcs1, kas dots 36.tabulā.
3.1. Mūra elastības un deformāciju moduļi, darbojoties īslaicīgām un ilgstošām slodzēm, mūra elastības raksturojumi, rukuma deformācijas, lineārās izplešanās koeficienti un berzes koeficienti
31. Mūra elastības modulis (sākuma deformāciju modulis), darbojoties īslaicīgai slodzei, jāņem:
44
31.1. nestiegrotam mūrim:E0 = αRu (1)31.2. mūrim ar garenstiegrojumu:E0 = αRsku (2)
32. Formulās (1) un (2) α – mūra elastības raksturojums - jāņem saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu.
45
33. Elastības modulis mūrim, kas stiegrots ar stiegru sietiem, jāņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.
46
34. Mūrim ar garenstiegrojumu elastības raksturojums jāpieņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.
47
35. Spiedes robežpretestība Ru (vidējā stiprības robeža) mūrim nosakāma pēc formulas:
Ru = kR, kur (3)
k – koeficients, kas jāņem pēc 14.tabulas;R - mūra aprēķina spiedes pretestība, kas jāņem pēc 2. – 9.tabulas, ievērojot koeficientus, kas norādīti minēto tabulu piezīmēs, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19. – 25.punktu.
48
14.tabulaMūra veidsKoeficienti k121. No visu veidu ķieģeļiem un akmeņiem, lielizmēra blokiem, plēstu akmeņu un pildbetona un vibrēts ķieģeļu2,02. No lieliem un sīkiem šūnbetona blokiem2,25
36. Elastības raksturojums ar sietiem stiegrotam mūrim jānosaka pēc formulas:
49
αsk = αRu. (4)Rsku
37. Formulās (2) un (4) Rsku - spiedes robežpretestība (vidējā stiprības robeža) stiegrotam mūrim no ķieģeļiem vai akmeņiem ar kārtas augstumu, ne lielāku kā 150 mm, nosakāma pēc formulām:
50
37.1. mūrim ar garenstiegrām:Rsku = kR +Rsnμ; (5)10037.2. mūrim ar sietveida stiegrojumu:Rsku = kR +2Rsnμ, kur: (6)100μ - mūra stiegrojuma procents;37.3. mūrim ar garenstiegrām:μ =As x 100, kur:AkAs un Ak ir attiecīgi stiegrojuma un mūra šķērsgriezuma laukumi;37.4. mūrim ar sietveida stiegrojumu μ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114. – 116.punktu.
38. Stiegrojuma normatīvā pretestība Rsn stiegrotā mūrī A-I un A-II klases tēraudam jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, bet Bp-I klases tēraudam – ar darba apstākļu koeficientu 0,6 pēc tā paša būvnormatīva.
51
39. Mūrim ar sietveida stiegrojumu μ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114. – 116.punktu.
52
40. Elastības raksturojumu α vērtības nestiegrotam mūrim jāņem pēc 15.tabulas.
53
15.tabulaMūra veidsElastības raksturojums αjavas markajavas stiprība25-2001040,2 (2)nulle1. No lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no smagā un lielporu betona ar smagām pildvielām un no smagiem dabiskiem akmeņiem (γ ≥ 1800 kgf/m3)150010007507505002. No akmeņiem, kas izgatavoti no smagā betona, smagiem dabiskiem akmeņiem un plēstiem akmeņiem150010007507503503. No lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no betona ar porainām pildvielām un gāzbetona, lielporu betona ar vieglām pildvielām, blīva silikātbetona un no viegliem dabiskiem akmeņiem10007505005003504. No lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no šūnbetona:a) autoklavētie750750500500350b) neautoklavētie5005003503503505. No šūnbetona akmeņiem:a) autoklavētie750500350350200b) neautoklavētie5003502002002006. No keramiskiem akmeņiem120010007505003507. No plastiski presētiem māla pilnķieģeļiem un dobiem ķieģeļiem, no dobiem silikāta akmeņiem, no akmeņiem, kas izgatavoti no porainpildvielām un gāzbetona, no viegliem dabiskiem akmeņiem10007505003502008. No silikāta pilnķieģeļiem un dobiem ķieģeļiem7505003503502009. No pussausi presētiem silikāta pilnķieģeļiem500500350350200Piezīmes.1. Nosakot garenlieces (ļodzes) koeficientu elementiem ar slaidumu l0/i ≤ 28 vai attiecību l0/h ≤ 8, atļauts ņemt elastības raksturojumu mūrim no visu veidu ķieģeļiem kā no plastiski presētiem ķieģeļiem.2. 15.tabulā norādītā elastības raksturojuma α lielums ķieģeļu mūrim attiecas arī uz vibrētiem paneļiem un blokiem.3. Elastības raksturojums pildbetonam jāņem α = 2000.4. Mūrim vieglās javās elastības raksturojums α jāņem pēc 15.tabulas ar koeficientu 0,7.5. Elastības raksturojumu mūrim no dabiskiem akmeņiem atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem un saskaņoti noteiktā kārtībā.
41. Mūra deformāciju modulis jāņem šādi:
41.1. konstrukciju mūra stiprības aprēķinos, nosakot piepūles mūrī spiedes robežstāvoklī ar nosacījumu, ka mūra deformācijas ietekmē kopdarbība ar citu materiālu konstruktīvajiem elementiem (nosakot piepūles velvju savilcēs, daudzslāņu šķērsgriezuma spiestajos slāņos, piepūles, ko radījušas deformācijas temperatūras svārstību rezultātā, aprēķinot mūri virs nesošām vainagsijām vai sadalošām joslām), pēc formulas:
E = 0,5 E0, kur: (7)
E0 ir elastības modulis (sākuma deformāciju modulis) mūrim, ko nosaka pēc formulām (1) un (2);
41.2. nosakot mūra deformācijas no asspēkiem vai šķērsspēkiem, no piepūlēm statiski nenoteicamās rāmju sistēmās, kur konstrukciju mūra elementi darbojas kopā ar citādu materiālu elementiem, nosakot mūra konstrukciju svārstību periodu, konstrukcijas stingumu – pēc formulas:
E = 0,8 E0. (8)
54
42. Mūra relatīvo deformāciju, ievērojot šļūdi, nosaka pēc formulas:
55
ε =σν, kur: (9)E0σ – spriegums, pie kura nosaka ε;ν – koeficients, kurš izvērtē mūra šļūdes ietekmi:ν = 1,8 mūrim no keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem (akmens augstums 138 mm);ν = 2,2 mūrim no ķieģeļiem, kas izgatavoti ar plastiskas vai pussausas presēšanas metodi;ν = 2,8 mūrim no lielizmēra blokiem vai akmeņiem, kas izgatavoti no smagā betona;ν = 3,0 mūrim no pilniem vai dobiem silikātķieģeļiem, kā arī no akmeņiem, kas izgatavoti no betona ar porainām pildvielām vai gāzbetona un lielizmēra silikāta blokiem;ν = 3,5 mūrim no lielizmēra autoklavētiem šūnbetona blokiem;ν = 4,0 mūrim no lielizmēra neautoklavētiem šūnbetona blokiem.
43. Mūra elastības modulis E0 pie pastāvīgas un ilgstošas slodzes, ņemot vērā šļūdi, jāsamazina, dalot ar šļūdes koeficientu ν.
56
44. Dabisko akmeņu mūrim elastības un deformāciju moduli atļauts pieņemt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem, un saskaņoti noteiktā kārtībā.
57
45. Rukuma deformācijas māla ķieģeļu un keramisko akmeņu mūrī neņem vērā.
58
46. Citādiem mūriem rukuma deformācijas jāņem šādi:
46.1. no ķieģeļiem, akmeņiem, maziem un lieliem blokiem, kas izgatavoti no silikāta vai cementa saistvielām, – 3 x 10-4;
46.2. no akmeņiem un lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no autoklavēta šūnbetona, – 4 x 10-4;
46.3. no akmeņiem un lielizmēra blokiem no parasta neautoklavēta izdedžu šūnbetona – 6 x 10-4.
59
47. Mūra bīdes modulis jāņem G = 0,4 E0 , kur E0 – spiedes elastības modulis.
60
48. Lineārās izplešanās koeficienti mūrim jāņem pēc 16.tabulas.
61
16.tabulaMūra materiālsMūra lineārās izple-šanās koeficients αt, grāds -11. Māla pilnķieģeļi, dobie ķieģeļi un keramiskie akmeņi0,0000052. Silikātķieģeļi, betona akmeņi, bloki un pildbetons0,000013. Dabiskie akmeņi, šūnbetona akmeņi un bloki0,000008Piezīme.Lineārās izplešanās koeficientus mūrim no citiem materiāliem atļauts pieņemt pēc pieredzes datiem.
49. Berzes koeficienti jāņem pēc 17.tabulas.
62
17.tabulaMateriāliBerzes koeficients μsausām virsmāmslapjām virsmāmMūris pa mūri vai betonu0,70,6Koks pa mūri vai betonu0,60,5Tērauds pa mūri vai betonu0,450,35Mūris un betons pa smilti vai grunti0,60,5Mūris un betons pa smilšmālu0,550,4Mūris un betons pa mālu0,50,3
4. Konstrukciju elementu aprēķins pirmās grupas robežstāvokļos (nestspējas aprēķins)
4.1. Akmens konstrukcijas
4.1.1. Centriski spiesti elementi
50. Nestiegrotu mūra konstrukciju elementu aprēķins centriskā spiedē jāveic pēc formulas:
N ≤ mgφRA, kur: (10)
N – aprēķina asspēks;
R – aprēķina spiedes pretestība mūrim, kas nosakāma pēc 2. – 9.tabulas;
φ – garenlieces (ļodzes) koeficients, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu;
mg - koeficients, ar kuru ievēro ilgstošas slodzes ietekmi un kuru nosaka pēc formulas (16) pie eog = 0.
63
51. Ja elementu taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākās malas izmērs h ≥ 30 cm (vai mazākais inerces rādiuss jebkura šķērsgriezuma elementiem i ≥ 8,7 cm), koeficients mg jāņem 1,0.
64
52. Elementiem ar nemainīgu šķērsgriezumu visā tā garumā garenlieces koeficients φ jāņem pēc 18.tabulas atkarībā no elementa lokanības:
65
53. Formulās (11) un (12):
lo - elementa aprēķina augstums (garums) nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu;
i – elementa šķērsgriezuma mazākais inerces rādiuss;
h – taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākais šķērsgriezuma izmērs.
66
54. Sienu un stabu aprēķina augstums lo, nosakot garenlieces koeficientu φ, jāņem atkarībā no to balstījuma veida uz horizontāliem balstiem:
67
54.1. pie nekustīgiem locīklveida balstiem lo = H (4.a attēls);54.2. pie elastīga augšējā balsta un stinga iespīlējuma apakšējā balstā: vienlaiduma ēkām lo = 1,5H, daudzlaidumu ēkām lo = 1,25H (4.b attēls);54.3. brīvi stāvošām konstrukcijām lo = 2H (4.c attēls);54.4. konstrukcijām ar daļēji iespīlētiem balstu šķēlumiem – ņemot vērā faktisko iespīlējumu, bet ne mazāks kā lo = 0,8H, kur H ir attālums starp pārsegumiem vai citiem horizontāliem balstiem, dzelzsbetona horizontālu balstu gadījumā lo ir brīvais atstatums starp tiem.18.tabulaLokanībaGarenlieces (ļodzes) koeficients φ atkarībā no mūra elastības raksturojuma αλhλi150010007505003502001001234567894141110,980,940,90,826210,980,960,950,910,880,810,688280,950,920,90,850,80,70,5412345678910350,920,880,840,790,720,60,4312420,880,840,790,720,640,510,3414490,850,790,730,660,570,430,2816560,810,740,680,590,50,370,2318630,770,70,630,530,450,32-22760,690,610,530,430,350,24-26900,610,520,450,360,290,2-301040,530,450,390,320,250,17-341180,440,380,320,260,210,14-381320,360,310,260,210,170,12-421460,290,250,210,170,140,09-461600,210,180,160,130,10,07-501730,170,150,130,10,080,05-541870,130,120,10,080,060,04-Piezīmes.1. Garenlieces koeficientu pie lokanības starpvērtībām nosaka interpolējot.2. Koeficients φ attiecībai λh, kas pārsniedz robežvērtības (6.16. – 6.20.punkts), jāņem, nosakot φ kā ekscentriskas spiedes aprēķina gadījumā ar lielām ekscentricitātēm.3. Mūrim, kas stiegrots ar sietiem, elastības raksturojumi, kas aprēķināti pēc formulas (4), var būt arī mazāki par 200.
55. Stingu balstu gadījumā un pie saliekamā dzelzsbetona pārsegumu iespīlējuma sienā ņem lo = 0,9 H, bet pie monolītiem dzelzsbetona pārsegumiem, kuri pa visām četrām malām balstās uz sienām, - lo = 0,8H.
68
56. Ja aprēķināmā posma robežās slodze ir tikai no elementa pašsvara, tad aprēķina augstums lo spiestiem elementiem, kas dots šo noteikumu 54.punktā, jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,75.
69
57. Koeficientu φ un mg vērtības sienām un stabiem, kas balstās uz nekustīgiem locīklveida balstiem ar aprēķina augstumu lo = H, aprēķinot šķēlumus, kas izveidojas augstuma vidējā trešdaļā, lo jāņem pastāvīgas un vienādas ar aprēķina vērtībām φ un mg, kas noteiktas dotajam elementam. Aprēķinot šķēlumus zonās, kas atrodas galējās lo trešdaļās, koeficienti φ un mg palielināmi pēc lineāra likuma līdz 1 uz balstiem (4.a attēls).
70
4.attēls.Koeficientu φ un mg sadalījums pa spiestu sienu un stabu augstumu: a) locīklveidā balstītu uz nekustīgiem balstiem; b) iespīlētu apakšā un ar elastīgu augšējo balstu; c) brīvi stāvošu
58. Sienām un stabiem, kam apakšējais balsts iespīlēts un augšējais elastīgs, rēķinot šķēlumu sienas vai staba augšējā daļā, φ un mg vērtības šiem šķēlumiem jāpalielina līdz 1 pēc lineāra likuma (4.b attēls).
71
59. Brīvi stāvošām sienām un stabiem, aprēķinot šķēlumus lejasdaļā (līdz augstumam 0,5H), φ un mg lielumi tiek aprēķināti, bet augšējā pusē palielināti līdz 1 pēc lineāra likuma (4.c attēls).
72
60. Vietās, kur garensienas krustojas ar šķērssienām, ja tās droši saistītas savā starpā, koeficientus φ un mg atļauts pieņemt 1,0. Attālumā H no sienu krustojuma koeficienti φ un mg jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 50. – 55.punktu. Vertikālajos starpposmos starp šīm minētajām zonām koeficienti φ un mg tiek pieņemti interpolējot.
73
61. Sienās, kuras vājinātas ar ailām, aprēķinot ailstarpas, koeficientu φ ņem pēc sienas slaiduma. Šaurām ailstarpām, kuru platums mazāks par sienas biezumu, tiek veikts ailstarpas aprēķins arī sienas plaknē, pie tam ailstarpas aprēķina augstumu pieņem vienādu ar ailas augstumu.
74
62. Pakāpienveidīgām sienām un stabiem, kuru augšējai daļai ir mazāks šķērsgriezums, koeficientus φ un mg nosaka šādi:
62.1. sienām (stabiem) balstoties uz nekustīgiem locīklveida balstiem – ar augstumu lo = H (H - sienas vai staba augstums) un mazāko šķērsgriezumu, kāds atrodas augstuma H vidējā trešdaļā;
62.2. ja augšējais balsts ir padevīgs vai tā nav, φ un mg nosaka pēc aprēķina augstuma lo un šķēluma pie apakšējā balsta, bet, aprēķinot augšējo sienas (staba) daļu – pie augstuma H1 pēc aprēķina augstuma lo1 un šķērsgriezuma laukuma šajā daļā; lo1 nosaka tāpat kā lo , ar H = H1.
75
4.1.2. Ekscentriski spiesti elementi
63. Ekscentriski spiestus nestiegrotu mūra konstrukciju elementus aprēķina pēc formulas:
76
N ≤ mgφ1RAcω, kur: (13)Ac - šķēluma spiestās daļas laukums ar taisnstūrveida spriegumu epīru (5.attēls), kuru nosaka ar pieņēmumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar aprēķina asspēka N pielikšanas punktu; laukuma Ac izvietojuma robežu nosaka atkarībā no tā statiskā momenta attiecībā pret Ac smagumcentru pielīdzinājuma nullei.5.attēls.Ekscentriska spiede
64. Taisnstūrveida šķēlumā:
77
Ac = A (1 -2e0), (14)hφ1 =φ + φc. (15)2
65. Formulās (13), (14) un (15):
78
R – mūra aprēķina spiedes pretestība;A – elementa šķērsgriezuma laukums;h – šķēluma augstums plaknē, kurā darbojas lieces moments;e0 – aprēķina spēka N ekscentricitāte attiecībā pret šķērsgriezuma smagumcentru;φ – garenlieces (ļodzes) koeficients visam šķērsgriezumam lieces momenta darbības plaknē, ko nosaka pēc elementa aprēķina augstuma lo;φc – garenlieces koeficients spiestajai šķērsgriezuma daļai, ko nosaka ar faktisko elementa augstumu H pēc 18.tabulas lieces momenta darbības plaknē, atkarībā no attiecības:λhc =H vai lokanības λic = H, kur:hcichc un ic ir augstums un inerces rādiuss šķērsgriezuma Ac spiestajai daļai lieces momenta darbības plaknē; taisnstūrveida šķēlumam hc = h - 2 e0.
66. T veida šķēlumam (ja e0 > 0,45y) atļauts aptuveni pieņemt Ac = 2(y - e0)b un hc = 2(y - e0), kur y – attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā malai ekscentricitātes virzienā; b – spiestā plauktiņa platums vai dubultā T veida šķēluma sieniņas biezums atkarībā no ekscentricitātes virziena.
79
67. Ja lieces momentu epīras pa elementa augstumu ir ar mainīgām zīmēm (6.attēls), stiprības aprēķins jāveic šķēlumos ar dažādu zīmju atbilstošiem maksimāliem lieces momentiem. Garenlieces koeficients φc jānosaka pēc augstuma elementa daļā, kur lieces momentu epīra ir ar vienādām zīmēm, ar attiecību vai lokanību:
80
λhc =H1vai λi1c =H1hc1ic1unλh2c =H2vai λi1c =H2, kur:hc2ic2H1 un H2 – elementa daļu augstumi ar lieces momentu vienādu zīmju epīrām;hc1; ic1 un hc2; ic2 – augstumi un inerces rādiusi elementa šķēluma spiestajā daļā ar maksimāliem lieces momentiem;ω – koeficients, kuru nosaka pēc 19.tabulā dotajām formulām;mg– koeficients, kuru nosaka pēc formulas:mg = 1 – ηNg(1 +1,2e0g), kur: (16)NhNg – aprēķina asspēks no ilgstošām slodzēm;η – koeficients, kuru pieņem pēc 20.tabulas;e0g – ekscentricitāte no ilgstošo slodžu darbības.6.attēls.Lieces momenta epīra ar mainīgām zīmēm ekscentriski spiestam elementam
68. Ja e0 > 0,7y, tad bez ekscentriski spiestu elementu aprēķina pēc formulas (13) jāveic arī plaisu atvēršanās aprēķins mūra šuvēs saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.
81
69. Aprēķinot nesošās un pašnesošās sienas ar biezumu 25 cm un mazāk, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte.
82
70. Gadījuma ekscentricitātes lielums jāņem:
70.1. nesošām sienām 2 cm;
70.2. pašnesošām sienām, kā arī atsevišķiem slāņiem trīsslāņu nesošām sienām – 1 cm;
70.3. starpsienām un nenesošām sienām, kā arī pildkarkasa (fahverka) sienas aizpildījumam starp statiem gadījuma ekscentricitātes atļauts neņemt vērā.
83
19.tabulaMūra veidsω lielums šķērsgriezumamjebkuras formastaisnstūrveida1. Visu veidu mūriem, izņemot 2.pozīcijā norādītos1 + e0/2y ≤ 1,451 + e0/h ≤ 1,452. Mūriem no akmeņiem un lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no šūnu un lielporaina betona; mūriem no dabiskiem akmeņiem (ieskaitot plēstos)11Piezīme.Ja 2y g jāņem 1,0.
71. Ekscentricitātes vislielākā vērtība (ņemot vērā gadījuma e0) ekscentriski spiestām konstrukcijām, kurās nav garenstiegrojuma stieptajā zonā, nedrīkst pārsniegt:
84
71.1. pie slodžu pamatsakārtojuma 0,9y, sevišķiem sakārtojumiem 0,95y;71.2. 25 cm biezām un plānākām sienām pie slodžu pamatsakārtojuma 0,8y, sevišķiem sakārtojumiem – 0,85y, pie tam attālumam no spēka pielikšanas punkta līdz vairāk spiestai šķērsgriezuma malai nesošām sienām un stabiem jābūt ne mazākam kā 2 cm.20.tabulaLokanībaKoeficients η mūrimλhλIno māla ķieģeļiem un keramiskiem akmeņiem; no akmeņiem un smagā betona lielizmēra blokiem; no visu veidu dabiskiem akmeņiemno silikātķieģeļu un silikāta akmeņiem; akmeņiem no betona ar porainām pildvielām; šūnbetona lielizmēra blokiemja garenstiegrojums procentos ir0,1 un mazāk0,3 un vairāk0,1 un mazāk0,3 un vairāk≤ 10≤ 35000012420,040,030,050,0314490,080,070,090,0816560,120,090,140,1118630,150,130,190,1520700,200,160,240,1922760,240,200,290,2224830,270,230,330,2626900,310,260,380,30Piezīme.Nestiegrotam mūrim koeficienta η vērtības jāņem kā mūrim ar stiegrojumu 0,1 % un mazāku. Ja stiegrojuma procents ir lielāks nekā 0,1 % un mazāks nekā 0,3 %, koeficientu η nosaka interpolējot.
72. Elementi, kuri strādā ekscentriskā spiedē, jāpārbauda ar aprēķinu uz centrisku spiedi plaknē, kas perpendikulāra lieces momenta darbības plaknei tajos gadījumos, kad šķērsgriezuma platums b 85
4.1.3. Greizā ekscentriskā spiede
73. Elementu aprēķinu greizās ekscentriskās spiedes gadījumā veic pēc formulas (13) abos virzienos, ja ir taisnstūrveida spriegumu epīra. Šķērsgriezuma spiestās daļas laukumu Ac nosacīti pieņem kā taisnstūri, kura smagumcentrs sakrīt ar spēka pielikšanas punktu un divas pārējās puses ierobežotas ar elementa šķērsgriezuma kontūru (7.attēls), pie tam hc = 2ch; bc = 2cb un Ac = 4chcb, kur ch un cb – attālumi no spēka N pielikšanas punkta līdz tuvākajai šķērsgriezuma robežai. Ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, aprēķina vienkāršošanai atļauts ņemt taisnstūrveida šķērsgriezuma daļu, neņemot vērā laukumus, kas sarežģī tā formu (8.attēls).
86
7.attēls.Aprēķina shēma taisnstūrveida šķērsgriezumam greizās ekscentriskās spiedes gadījumā8.attēls.Sarežģīta šķērsgriezuma aprēķina shēma greizās ekscentriskās spiedes gadījumā;laukumi A1 un A2 aprēķinā netiek ņemti vērā
74. Lielumus ω, φ1 un mg nosaka divas reizes:
74.1. kad šķērsgriezuma augstums h vai inerces rādiuss ih un ekscentricitāte eh ir h virzienā;
74.2. kad šķērsgriezuma augstums b vai inerces rādiuss ib un ekscentricitāte eb ir b virzienā.
87
75. Par aprēķina nestspēju tiek pieņemta mazākā no divām vērtībām, kas aprēķinātas pēc formulas (13) pie divām ω, φ1 un mg vērtībām.
88
76. Ja eb > 0,7cb vai eh > 0,7ch, tad bez nestspējas aprēķina veic aprēķinu uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.
89
4.1.4. Virsmas vietējā spiede
77. Šķērsgriezuma aprēķins uz virsmas vietējo spiedi (saspiešanos), ja slodze sadalīta pa šķērsgriezuma laukuma daļām, jāveic pēc formulas:
Nc ≤ ψ dRcAc, kur:
Nc – spiedes asspēks no vietējās slodzes;
Rc – mūra aprēķina pretestība pie virsmas spiedes, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punktu;
Ac – šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, uz kuru tiek nodota slodze;
d = 1,5 - 0,5 ψ – ķieģeļu un vibrētu ķieģeļu mūrim, kā arī mūrim no pilnķieģeļiem vai blokiem, kas izgatavoti no smagā vai vieglā betona;
d = 1 mūrim no dobiem betona akmeņiem vai pilniem akmeņiem un blokiem no lielporainā betona vai šūnbetona;
ψ – vietējās slodzes spiediena epīras pilnuma koeficients; pie vienmērīgi izdalīta spiediena ψ = 1; ja ir trijstūrveida spiediena epīra – ψ = 0,5.
90
78. Ja zem liekto elementu balstiem nav prasīts ievietot sadalošas plātnes, tad atļauts pieņemt ψd = 0,75 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 1. un 2.pozīcijā, un ψd = 0,5 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 3.pozīcijā.
91
79. Mūra aprēķina pretestību virsmas vietējā spiedē nosaka pēc formulas:
92
Rc = ξR, kur: (18)ξ = ≤ ξ1. (19)21.tabulaMūra materiālsξ1 slodzēm pēc shēmas9.att. a, c, c1, e, g9.att. b, d, f, hvietējā slodzevietējās un pamat-slodzes summavietējā slodzevietējās un pamatslodzes summa1. Pilnķieģeļi, viengabala akmeņi un liela izmēra bloki no M50 un augstākas markas smagā betona vai betona ar porainām pildvielām2211,22. Keramiskie akmeņi ar spraugveida do-bumiem, caurumotie ķieģeļi un pildbetons1,5211,23. Dobie betona akmeņi un bloki. Vienga-bala akmeņi un bloki no B30 klases betona. Akmeņi un bloki no šūnbetona un dabis-kiem akmeņiem1,21,511Piezīme.Visu veidu mūriem, lietojot nesacietējušu javu vai sasaldētu javu atkušanas periodā, ziemā mūrējot un izmantojot sasaldēšanas metodi, ξ1 vērtība tiek pieņemta pēc 3.pozīcijas.
80. Formulā (19):
A – aprēķina šķērsgriezuma laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 84.punktu;
ξ1 – koeficients, kas atkarīgs no mūra materiāla un slodzes pielikšanas vietas un kuru nosaka pēc 21.tabulas.
93
81. Rēķinot uz virsmas vietējo spiedi, stūriem, kas stiegroti ar sietiem, mūra aprēķina pretestību spiedē Rc formulā (17) pieņem lielāko no divām vērtībām: Rc, kura noteikta pēc formulas (18) nestiegrotam mūrim, vai Rc = Rsk, kur Rsk - mūra aprēķina pretestība ar sietveida stiegrojumu ass spiedē, kuru nosaka pēc formulas (27) vai (28).
94
82. Vienlaikus darbojoties vietējai slodzei (balstreakcijas no sijām, garensijām, pārsegumiem u.tml.) un pamatslodzēm (augstāk esošā mūra svars un slodzes, kas tiek nodotas uz šo mūri), aprēķins tiek veikts dalīti, atsevišķi darbojoties vietējai slodzei un atsevišķi – vietējās un pamatslodzes summārās slodzes iedarbībai saskaņā ar 21.tabulu dažādām koeficienta ξ1 vērtībām.
95
83. Aprēķinot vietējās un pamatslodzes summāro iedarbību, pieļauts ņemt vērā tikai to daļu no vietējās slodzes, kas ir pielikta pirms virsmas spiedes laukuma noslogojuma ar pamatslodzi. Gadījumos, kad šķērsgriezuma laukuma pietiek tikai vienas, t.i., virsmas spiedes slodzes uzņemšanai, bet tas nav pietiekošs, lai uzņemtu summāro slodzi no vietējās un pamatslodzes, atļauts izveidot pamatslodzes pārnesumu uz citu virsmas laukumu, ierīkojot atstarpi vai mīkstu starpliku virs garensijas, sijas vai ailu pārsedzes gala atbalsta.
96
84. Aprēķina šķērsgriezuma laukums A nosakāms pēc sekojošiem pieņēmumiem:
84.1. pie virsmas spiedes laukuma visā sienas biezumā virsmas spiedes šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietvertas joslas, ne garākas par sienas biezumu uz katru pusi no virsmas spiedes robežas (9.a attēls);
84.2. pie virsmas spiedes laukuma, kas izveidojas sienas malā visā tās biezumā, aprēķina šķērsgriezuma laukums ir vienlīdzīgs ar virsmas spiedes laukumu, bet, aprēķinot pēc summārās slodzes un pamatslodzes, papildus tiek pieņemts laukums, kā ar pārtrauktu līniju norādīts 9.b attēlā;
84.3. ja siju gali balstās uz sienas virsmas, spiedes aprēķina laukuma robežās tiek ietverts sienas šķērsgriezuma laukums ar platumu, kas vienlīdzīgs siju balstīšanas dziļumam un platumam, kas nepārsniedz attālumu starp sijām divos blakus laidumos (9.c attēls); ja attālums starp sijām pārsniedz divkāršotu sienas biezumu, aprēķina šķērsgriezuma laukuma garumu nosaka kā sijas platuma bc un sienas nosacītā platuma h summu abos virzienos (9.c1 attēls);
84.4. pie virsmas spiedes, kur vietējā slodze pielikta sienai vienā galā sienas stūrī, aprēķina laukums ir vienlīdzīgs spiedes laukumam, bet, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, papildus tiek ņemts aplēses laukums, kas norādīts ar pārtrauktu līniju 9.d attēlā;
84.5. ja virsmas spiedes laukums izvietots kādā šķērsgriezuma platuma vai garuma daļā sienas šķērsgriezuma iekšpusē, aprēķina laukums tiek pieņemts pēc 9.e attēla. Ja spiedes laukums izvietots tuvu šķērsgriezuma malai, tad, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, aprēķina laukums tiek pieņemts ne mazāks, kāds nosakāms pēc 9.d attēla, pieliekot šo pašu slodzi sienas stūra daļai;
84.6. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās, aprēķina laukums vienāds ar spiedes laukumu, bet, rēķinot slodžu summai no vietējās slodzes un pamatslodzes, aprēķina laukumu pieņem, ieskaitot arī laukumu, kas 9.f attēlā ierobežots ar pārtrauktu līniju;
84.7. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās un sienas daļā vai ailstarpas daļā, aprēķina laukuma palielināšana, salīdzinot ar virsmas spiedes laukumu, jāņem vērā tikai tad, kad līdzsvarojošās slodzes iedarbības spēks pielikts plauktiņa daļā (sienā), vai ja tas darbojas ribas (pilastra) robežās ar ekscentricitāti eo > 1/6 L uz sienas pusi (L – virsmas spiedes laukuma garums, eo - ekscentricitāte attiecībā pret virsmas spiedes laukuma asi); šajos gadījumos aprēķina laukumā bez spiedes laukuma jāietver daļa no plauktiņa šķērsgriezuma laukuma ar platumu c1, kas vienlīdzīga ar atbalsta plātnes nostiprinājuma dziļumu sienas mūrī un garumā uz katru pusi no plātnes malas ne vairāk kā sienas biezumā (9.g attēls).
97
9.attēls.Šķērsgriezumu aprēķina laukumu noteikšana, darbojoties virsmas vietējai spiedei;a – h virsmas spiedes aplēses gadījumi; h) ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, nosakot aprēķina laukumu, nav atļauts ņemt vērā laukuma daļas, kuru saistība ar noslogoto laukuma daļu nav pietiekoša, lai pārdalītu slodzi (9.h attēla 1. un 2.daļa)1.1 Visos gadījumos, kas parādīti 9.attēlā, šķērsgriezuma aprēķina laukumā A tiek ietverts virsmas spiedes laukums Ac.
85. Liektiem elementiem (sijām, garensijām u.c.) balstoties uz mūri bez slodzes sadalošām plātnēm vai ar sadalošām plātnēm, kas varētu pagriezties kopā ar elementu galiem, elementa atbalsta daļas garums jānosaka ar aprēķinu. Plātne šajā gadījumā nodrošina slodzes pārdalīšanos tikai visā sijas platumā, virzienā, kas perpendikulārs liektam elementam. Minētais neattiecas uz balstu aprēķinu iekārtām sienām, kuras mūrē saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 132.punktu.
98
86. Ja nepieciešams palielināt virsmas spiedes laukumu zem balsta plātnēm, tad uz tām jāizvieto metāla starplikas, kas fiksētu labāku balsta spiediena sadalījumu.
99
87. Konstruktīvās prasības mūra daļām, kas slogotas ar vietējo slodzi, dotas šo noteikumu 193. - 197.punktā.
100
4.1.5. Liekti elementi
88. Nestiegrotu liektu elementu aprēķinu veic pēc formulas:
M ≤ RtbW, kur: (20)
M – aprēķina lieces moments;
W – mūra šķēluma pretestības moments elastīgā darba stadijā;
Rtb – mūra aprēķina pretestība stiepē, pie lieces pa pārsietu šķēlumu (10., 11. un 12.tabula).
101
89. Nestiegrotu liektu elementu aprēķins, darbojoties šķērsspēkam, jāveic pēc formulas:
Q ≤ Rtwbz, kur: (21)
Rtw – mūra aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem liecē (11. – 13.tabula);
b – šķēluma platums;
z – iekšējo spēku pāra plecs (taisnstūrveida šķērsgriezuma gadījumā z = 2/3 h).
102
90. Mūra konstrukcijas elementu projektēšana liecē pa nepārsietu šķēlumu nav pieļaujama.
103
4.1.6. Centriski stiepti elementi
91. Nestiegrotu elementu nestspējas aprēķins, darbojoties centriskai stiepei, jāveic pēc formulas:
N ≤ RtAn, kur: (22)
N – aprēķina ass spēks stiepē;
Rt – mūra aprēķina pretestība stiepē pārsietā šķēlumā pēc 10. – 12.tabulas;
An – šķērsgriezuma laukums neto (bez vertikālajām šuvēm).
104
92. Nav atļauts projektēt tādus mūra konstrukciju elementus, kas darbojas centriskā stiepē pa nepārsietu šķēlumu.
105
4.1.7. Cirpe
93. Nestiegrota mūra aprēķins cirpē pa horizontālām nepārsietām šuvēm un laukakmeņu mūra aprēķins cirpē pa pārsietām šuvēm jāveic pēc formulas:
Q ≤ (Rsq + 0,8 nμσo) A, kur: (23)
Rsq – aprēķina pretestība cirpei (10.tabula);
μ - berzes koeficients pa mūra šuvi, kuru ņem mūrim no regulāras formas akmeņiem, – 0,7;
σo – vidējais spiedes spriegums no mazākās aprēķina slodzes, kas noteikta ar slodzes drošuma koeficientu 0,9;
n – koeficients, ko pieņem: 1,0 – mūrim no pilnķieģeļiem un akmeņiem; 0,5 – mūrim no dobiem ķieģeļiem un akmeņiem ar vertikāliem dobumiem, kā arī mūrim no plēstiem akmeņiem;
A – šķērsgriezuma aprēķina laukums.
106
94. Aprēķinus mūrim cirpē pa pārsietu šķēlumu (pa ķieģeli vai akmeni) veic pēc formulas (23), neņemot vērā spiedes spriegumu (23.formulas 2.loceklis).
107
95. Mūra aprēķina pretestība jāņem pēc 11.tabulas.
108
96. Ekscentriskā spiedē ar ekscentricitātēm, kas iziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam eo > 0,17 h), šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietverts tikai šķēluma spiestās daļas laukums Ac.
109
4.1.8. Daudzslāņu sienas (sienas ar apšuvumu un atvieglota mūra sienas)
97. Daudzslāņu sienu atsevišķiem slāņiem jābūt saistītiem savā starpā ar stingām vai padevīgām saitēm. Stingajām saitēm jānodrošina slodzes pārdalīšana starp konstruktīvajiem slāņiem.
110
98. Aprēķinot daudzslāņu sienu nestspēju, izšķir divus gadījumus:
98.1. slāņi saistīti stingi. Dažādu slāņu stiprības un elastības īpašības, kā arī nepilnīgu to stiprības izmantošanu kopdarbībā sienā vērtē, reducējot atsevišķo slāņu šķērsgriezuma laukumu uz galvenā nesošā slāņa materiālu. Visu piepūļu ekscentricitātes jānosaka attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma asi;
98.2. slāņi saistīti padevīgi. Slodzes uzņemšanai katrs slānis jāaprēķina atsevišķi. Jumta un starpstāvu pārsegumu slodzes jānodod tikai uz iekšējo slāni. Slodze no siltumizolācijas pašsvara jāsadala uz nesošajiem slāņiem proporcionāli to šķērsgriezumiem.
111
99. Reducējot sienas šķērsgriezumu uz vienu materiālu, jāņem faktiskais slā …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.