Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018. gadam īstenošanas plānu 2017.–2018. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018. gadam īstenošanas plānu 2017.–2018. gadam. Tas nosaka Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas koordinēšanā.

Ko tas regulē

  • Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanu 2017. un 2018. gadā.
  • Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.
  • Kultūras ministrijas pienākumu sagatavot informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.
  • Trīs rīcības virzienus: Pilsoniskā sabiedrība un integrācija; Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa; Saliedēta sociālā atmiņa.

Kam tas attiecas

  • Kultūras ministrijai.
  • Iesaistītajām institūcijām, kas nodrošina plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.

Galvenie punkti

  • Plāns tiek īstenots laika posmā no 2017. līdz 2018. gadam.
  • Kultūras ministrija ir atbildīgā institūcija plāna īstenošanas koordinēšanā.
  • 2017. gadā pasākumu īstenošana jānodrošina atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
  • Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2018. gadā izskatīs Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektus "Par valsts budžetu 2018. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam".
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 268 Rīgā

  1. gada
  2. maijā (prot. Nr. 28
  3. §) Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
  4. gadam īstenošanas plānu 2017.-
  5. gadam
  6. Apstiprināt Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
  7. gadam īstenošanas plānu 2017.-
  8. gadam (turpmāk - plāns).
  9. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas koordinēšanā.
  10. Iesaistītajām institūcijām
  11. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
  12. gadā plānā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
  13. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.,
  14. un
  15. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
  16. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi saskaņā ar Ministru kabineta
  17. gada
  18. oktobra rīkojumā Nr. 542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-
  19. gadam" noteikto grafiku. Ministru prezidents Māris Kučinskis Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta
  20. gada
  21. maija rīkojums Nr. 268 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
  22. gadam īstenošanas plāns 2017.-
  23. gadam Rīga, 2017 SATURS
  24. Izmantotie saīsinājumi
  25. Plāna kopsavilkums
  26. Plāna mērķis un rīcības virzieni
  27. Esošās situācijas raksturojums
  28. Rīcības plāns
  29. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
  30. Izmantotie saīsinājumi AiM - Aizsardzības ministrija ĀM - Ārlietu ministrija CVK - Centrālā vēlēšanu komisija EEZ - Eiropas Ekonomiskā zona ELA - Eiropas Latviešu apvienība EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds ETVVPF - Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds FM - Finanšu ministrija IAP - Izglītības attīstības pamatnostādnes IeM - Iekšlietu ministrija IPTV - Interneta Protokola Televīzija IVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JIC - Jaunsardzes un informācijas centrs JSPA - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KISC - Kultūras informācijas sistēmu centrs KM - Kultūras ministrija LM - Labklājības ministrija LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka LNKBA - Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija LNKC - Latvijas Nacionālais kultūras centrs LOM - Latvijas Okupācijas muzejs LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LR - Latvijas Radio LU - Latvijas Universitāte LU LVI - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts LU VFF - Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte LVA - Latviešu valodas aģentūra LTV - Latvijas Televīzija MK - Ministru kabinets NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVO - Nevalstiskās organizācijas PBLA - Pasaules brīvo latviešu apvienība PLEIF - Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums PMIF - Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PROGRESS - Eiropas Savienības nodarbinātības veicināšanas un sociālās solidaritātes programma PROGRESS 2007.-2013.gadam PUA - Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas SIF - Sabiedrības integrācijas fonds TM - Tieslietu ministrija TUA - Termiņuzturēšanās atļaujas VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VISC - Valsts izglītības satura centrs VKKF - Valsts kultūrkapitāla fonds VM - Veselības ministrija
  31. Plāna kopsavilkums Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas plāns 2017-2018.gadam (turpmāk - Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kuru, pamatojoties uz MK 2011.gada 20.oktobra rīkojuma Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam" 4.2.apakšpunktu, izstrādājusi KM Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) īstenošanai
  32. un 2018.gadā. Plāna mērķis ir īstenot Pamatnostādnes trīs rīcības virzienos:
  33. Pilsoniskā sabiedrība un integrācija;
  34. Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa;
  35. Saliedēta sociālā atmiņa. Katram no rīcības virzieniem ir definēti mērķi un uzdevumi, norādīti veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī izpildes termiņš. Plāna izstrādē KM sadarbojās ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi (turpmāk - Padome). Plāna sagatavošanas procesā nozaru ministrijas un institūcijas sniedza informāciju par nozarē plānotajiem pasākumiem pamatnostādņu īstenošanai, tāpat tika ņemti vērā dažādu mērķa grupu priekšlikumi un aktuālie pētījumi sabiedrības integrācijas jomā: 1) Pētījums "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas jomu analīze Latvijā, novērtējot "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam" īstenošanu laika posmā no 2012.-2014.gadam, nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences"

(2015); 2) Pētījums "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā", nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" pēc KM pasūtījuma
(2015); 3) Pētījums "Romi Latvijā" tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta "Dažādi cilvēki. Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II" ietvaros.
(2015); 4) Pētījums "Latvijas emigrantu kopienas. Cerību diaspora", LU Filozofijas un socioloģijas institūts
(2015); 5) Pētījums "Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana" (Integration of refugees in Latvia: Participation and Empowerment), ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvniecība Ziemeļvalstīs
(2015). Plāna struktūrā mērķu un uzdevumu līmenī saglabāta Pamatnostādnēs noteiktā struktūra. Savukārt plāna pasākumu līmenī ir parādījušies jauni, svarīgi akcenti, kas atspoguļo Latvijas šī brīža prioritātes un aktualitātes: 1) plāna īstenošana ir cieši saistīta ar Latvijas valsts simtgades norisēm un tās lomu vienotas sabiedrības veidošanā, piemēram, simtgades pasākumu īstenošana mazākumtautību kultūras vēstnieku programmas ietvaros. Simtgades dimensija ietverta arī plānotajā Mazākumtautību forumā un citos plānā ietvertajos pasākumos. 2) notikumi Eiropas un globālajā politikā, kas radījuši pieprasījumu pēc jauniem darbības virzieniem (bēgļu krīze, notikumi Ukrainā u.c. faktori, kas rada ģeopolitisku nestabilitāti). Piemēram, plānā ietverti pasākumi, kas paredzēti patvēruma meklētāju sociālekonomiskajai iekļaušanai. Globālo notikumu kontekstā plānā ietverti arī pasākumi informatīvās vides uzlabošanai un demokrātijas stiprināšanai.
  1. Plāna mērķis un rīcības virzieni Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai. Pamatnostādņu mērķu sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir virzīti uz to, lai Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rezultātā sabiedrībā tiktu veicinātas un notiktu kvalitatīvas pārmaiņas, kuru sasniegšanu raksturos pamatnostādnēs definētie politikas ietekmes rezultatīvie rādītāji. Pamatnostādņu īstenošana notiek trīs rīcības virzienos, un tiem ir definēti desmit sasniedzamie mērķi - pa četriem divos pirmajos rīcības virzienos un divi - trešajam rīcības virzienam.
  2. Rīcības virziens: Pilsoniskā sabiedrība un integrācija Mērķi: 1.
  3. Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes. 1.
  4. Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas. 1.
  5. Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju. 1.
  6. Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
  7. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa Mērķi: 2.
  8. Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā. 2.
  9. Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem. 2.
  10. Nostiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai. 2.
  11. Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī.
  12. Rīcības virziens: Saliedēta sociālā atmiņa Mērķi: 2.
  13. Nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā. 2.
  14. Veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni. Plāna mērķis: Pamatnostādņu īstenošana laika periodā no 2017.-2018.gadam, īstenojot Pamatnostādņu mērķu sasniegšanu veicinošus pasākumus. Plānā iekļauti konkrēti uzdevumi un pasākumi, kas sakārtoti atbilstoši Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem. Plānā atspoguļoti arī pasākumu īstenošanai pieejamie finansēšanas avoti un papildus nepieciešamais finansējums, pasākumu īstenošanas termiņi, par plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī pasākumu tiešās darbības rezultāti. Pasākumu īstenošana tieši nodrošina Pamatnostādņu rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Plāna īstenošanas ietekme uz Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu tiks vērtēta atbilstoši Pamatnostādnēs izvirzītajiem termiņiem un definētajiem ietekmes rādītājiem, regulāri veicot pētījumus un analizējot pētījumu rezultātus.
  15. Esošās situācijas raksturojums Pamatnostādnēs noteiktie nozares politikas virsmērķis un mērķi, kopš to pieņemšanas brīža, nav mainījušies, taču pēdējos gados ir notikuši svarīgi dažāda līmeņa politiski procesi, kuri ir atstājuši iespaidu arī uz Latvijas turpmāko integrācijas politikas attīstību un tādēļ prasa pastiprināt rīcību konkrētos virzienos, vienlaicīgi pievēršot vairāk uzmanības atsevišķām mērķa grupām. Sekojošajās apakšnodaļās ir aprakstīta esošā situācijā katrā no Pamatnostādņu rīcības virzieniem, ņemot vērā aktuālākos pētījumus sabiedrības integrācijas jomā. 4.
  16. Pilsoniskā sabiedrība un integrācija 4.1.
  17. Pilsoniskā līdzdalība Pilsoniskās līdzdalības rādītāji liecina par tendenci samazināties iedzīvotāju iesaistīšanās līmenim tradicionālajās pilsoniskās līdzdalības formās, piemēram, līdzdalības līmenis nacionālajās vēlēšanās kopumā stabilizējas (2010.gadā - 63,12%, 2014 - 58,8%), tomēr nesasniedz Pamatnostādnēs prognozētos vēlamos 65 %
  18. Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tautas nobalsošanās ir novērojams, ka līdzdalības rādītājs ir zemāks nekā Saeimas vēlēšanās (2009.gadā - 53,69%, 2014.gadā - 30,24%). No pilsoniskās sabiedrības attīstības viedokļa pozitīvi vērtējams fakts, ka cilvēkiem ir pazīstamas un pieejamas dažādas demokrātijas formas un iedzīvotāji šo iespēju izmanto. Piemēram, aktīvi tiek izmantota virtuālās līdzdalības iespēja portālā ManaBalss.lv. Tā ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens 16 gadu vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis var ierosināt un parakstīt iniciatīvas labākas Latvijas veidošanai. Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu, nonāk Saeimā. ManaBalss.lv 2015.gadā savākts 91 891 paraksts, laika periodā no 2011.gada jūnija atbalstītas 9 iniciatīvas. Kā pozitīva tendence atzīmējams fakts, ka dažādu faktoru ietekmē ir palielinājusies Latvijas diasporas līdzdalība nacionālajās vēlēšanās (2010.gadā - 12 778, 2014.gadā - 23 116)
  19. Pētījumi, kas veikti, lai sagatavotu "Pārskatu par NVO sektoru Latvijā. 2015", liecina, ka biedrību un nodibinājumu skaits divu atskaites gadu laikā ir palielinājies par 2 498 jeb 12 %
  20. Lai arī nevalstisko organizāciju skaits ir pieaudzis, saskaņā ar nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" 2015.gada pētījumu, tajā pašā laikā palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas nav iesaistījies nevienas organizācijas darbībā: 2004.gadā - 61.9%, 2008.gadā - 65.8%, 2014.gadā - 71.1%.4 Jāņem vērā, ka datu izmaiņas dinamika sasaucas ar vispārēju neuzticības palielināšanos jebkādām institūcijām, tajā skaitā arī nevalstiskajām organizācijām. Līdz ar to, lai piesaistītu un apvienotu biedrus, kā vienam no galvenajiem nosacījumiem jābūt ticībai, ka organizācija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tāpat samazinās iedzīvotāju iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā - tikai nedaudz mazāk kā viena trešā daļa iedzīvotāju vismaz vienu reizi gadā veic brīvprātīgo darbu. Augstāka brīvprātīgā darba aktivitāte ir jauniešu vidū - apmēram puse Latvijas jauniešu vismaz reizi gadā veic brīvprātīgo darbu. Jauniešu vidū ir vērojama pozitīva tendence attiecībā uz viņu sociālo un sabiedrisko aktivitāti, savukārt politiskās aktivitātes līmenis saglabājas nemainīgs - aktīva ir aptuveni trešā daļa Latvijas jauniešu
  21. Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji neiesaistās brīvprātīgajā darbā, ir tas, ka cilvēkiem ir darbs un neatliek laiks brīvprātīgā darba aktivitātēm. Lielāka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte ir novērojama, iesaistoties dažādās tiešās demokrātijas formās - referendumos, parakstu vākšanās, tautas iniciatīvās, sabiedriskajās apspriešanās u.tml. Līdzdalības rādītājs ir atkarīgs no tā, cik lielai sabiedrības daļai konkrēta problēma liekas aktuāla. Piemēram, ja jautājums attieksies tikai uz vienu konkrētu sabiedrības grupu, līdzdalības aktivitāte būs zemāka. Tas liecina par to, ka līdzdalības līmeni būtiski ietekmē motivācija un pārliecība par iespēju ietekmēt situāciju vai lēmumu pieņemšanu
  22. Ir nepieciešams turpināt stiprināt pilsonisko līdzdalību, par prioritāti izvirzot NVO darbības stiprināšanu, jo, ja ir lielāks darbinieku, biedru un brīvprātīgo skaits, jo biežāka un daudzveidīgāka ir sadarbības prakse. Palielinoties biedru skaitam organizācijā un organizācijas vecumam ir vērojams tās darbības intensitātes pieaugums.7 Nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras spēj un var ietekmēt valsts pārvaldi un lēmējvaru par labu iedzīvotāju vajadzībām un interesēm, tādējādi veidojot dzīvi labāku un pārticīgāku visiem valsts iedzīvotājiem mazinot sociālo nevienlīdzību un aizstāvot iedzīvotāju grupu intereses. Ja netiek stiprināta pilsoniskā līdzdalība, kā prioritāti izvirzot NVO darbības stiprināšanu, pastāv risks, ka pat lielo organizāciju darbība gulstas uz viena cilvēka pleciem, jo nav iespējams nodrošināt atalgojumu speciālistiem un koordinatoriem, kas varētu mērķtiecīgi un nevilcinoties attīstīt un īstenot organizācijas idejas. 4.1.
  23. Naturalizācija Nepilsoņu procentuālais skaits (2016.gada 11.jūlija dati) ir samazinājies līdz 11,6% (247 104)8, salīdzinot ar 29 % (aptuveni 730 000) 1995.gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process.9 Pēc 2013.gada 1.oktobrī veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, ja viens no vecākiem to piesaka, 88 % no jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, tas liecina arī par vecāku attieksmes maiņu pret pilsonības institūtu. Salīdzinājumam - 2011.gadā tikai 34 % nepilsoņu bērni tika reģistrēti kā pilsoņi. Tomēr kopumā pēdējo piecu gadu laikā novērojama nepilsoņu intereses mazināšanās iegūt Latvijas pilsonību. Kopš 2011.gada iesniegto naturalizācijas pieteikumu skaits sarucis vairāk nekā uz pusi
  24. Galvenais iemesls nenaturalizēties ir nepilsoņu šaubas par pašu spējām nokārtot naturalizācijas eksāmenus, cerība sagaidīt atvieglojumus naturalizācijas procesā, kā arī ir pieaudzis to personu skaits, kas ir apmierinātas ar savu nepilsoņa statusu.11 Ņemot vērā to, ka pilsonības iegūšana ir apliecinājums lojalitātei pret valsti, ir nepieciešams darbs pie naturalizācijas procesa kvalitatīvas pilnveides. 4.1.
  25. Diskriminācijas mazināšana un novēršana Saskaņā ar 2015.gadā veiktā Eirobarometra pētījuma datiem, 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina savas tiesības diskriminācijas gadījumā, 48% iedzīvotāju uzskata, ka valsts pretdiskriminācijas politika ir bijusi efektīva vai gandrīz efektīva un 55% uzskata, ka pretdiskriminācijas pasākumi valstiskā līmenī ir nepieciešami
  26. Nemainīgi liela saglabājas tā iedzīvotāju daļa (apmēram viena ceturtā daļa no visiem), kas uzskata, ka zina savas tiesības diskriminācijas gadījumā. 4.1.
  27. Romu sociālā iekļaušanās un integrācija sabiedrībā Romi jeb čigāni ir viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā, jau no 16.gs. viņi ir neatņemama Latvijas kultūras dažādības sastāvdaļa. Pēdējos gados Eiropas un citās valstīs, arī Latvijā, ir novērojama tendence apzīmēt kopienu ar endonīmu "Romá" (latviskā versijā "romi"), kas, kopš Pirmā Pasaules Romu kongresa 1971.gadā, kļuvis par visu romu tautību universālo nosaukumu. Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, Latvijā dzīvoja 6 489 romi. 93,6% reģistrēto romu ir Latvijas pilsoņi, aptuveni 70% no viņiem prot latviešu valodu. Lielākā daļa romu par savu dzimto valodu uzskata romu valodu. Visvairāk romu dzīvo Kurzemes un Zemgales reģionu lielajās pilsētās - Jelgavā, Ventspilī, kā arī Rīgā. Saskaņā ar 2015.gadā veikto pētījumu "Romi Latvijā", romu situācija darba tirgū ir uzlabojusies, jo vismaz 32,4% romi atzīst sevi par ekonomiski aktīviem
  28. Romu izglītības līmenis citu etnisko grupu vidū joprojām paliek viszemākajā līmenī: 8,9% aptaujāto romu skolā nav gājuši vispār, 39,9% skolu ir pametuši dažādos pamatskolas izglītības ieguves posmos, savukārt augstāku par pamata izglītību ir norādījuši vien 17,2% aptaujāto romu tautības iedzīvotāju.14 Romu zemais izglītības līmenis vairāk nekā divas trešdaļas romu praktiski izslēdz no darba tirgus un arī ierobežo viņu piekļuvi nodarbinātības veicināšanas atbalsta pasākumiem. 15 Ir jāturpina jau iesāktā pozitīvā prakse romu integrācijas politikas jomā, ņemot vērā 2013.gada 9.decembra ES Padomes ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs un 2015.gada pētījuma "Romi Latvija" rekomendācijas, it īpaši, skolotāju palīgu-romu un moderatoru darbs izglītības iestādēs un pašvaldībās; motivācijas un atbalsta pasākumi romu bērniem un vecākiem, kā arī romu NVO; iecietības veicināšanas un starpkultūru dialoga aktivitātes, lai mazinātu aizspriedumus pret romiem; kā arī jāattīsta nacionālā romu integrācijas platforma, lai veicinātu visu iesaistīto pušu sadarbību, informācijas un pieredzes apmaiņu, efektīvākai politikas īstenošanai. 4.1.
  29. Imigrantu iekļaušanās sabiedrībā Šobrīd Latvijā dzīvo aptuveni 70 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, kas veido 3% no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Galvenie imigrantu ierašanās iemesli ir darbs, ģimenes apvienošana un studijas. Galvenās izcelsmes valstis: Krievija (75%), Ukraina (9%), Baltkrievija (4%), Uzbekistāna (2%), Ķīna (2%), pārējie 8%16 Latvijā ieceļojušo trešo valstu pilsoņu nāk no 85 izcelsmes valstīm. Dažādu iemeslu izraisīta cilvēku mobilitāte ir raksturīga parādība 21.gadsimtā gan Eiropas, gan visas pasaules mērogā, tāpēc nepieciešamas labi plānotas un pārdomātas aktivitātes imigrantu sociālekonomiskai iekļaušanai. Lai imigranti varētu dzīvot un iesaistīties Latvijas sabiedrībā, ir būtiski saprast un pieņemt ES un Latvijas valsts pamatvērtības un apgūt latviešu valodu. Integrācijas procesā iesaistītas vairākas valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, mediji. Būtiska ir cieša partnerība starp dažādu sabiedrības līmeņu pārstāvjiem - darba devējiem, arodbiedrībās, reliģiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām. Lai iekļautos vietējā sabiedrībā, nepieciešamas ir valsts valodas zināšanas. Valodas prasme paver iespējas sekmīgi izmantot izglītības un vietējā darba tirgus piedāvātās iespējas, līdzdarboties dažādās sabiedrības struktūrās un iestādēs, iekļauties Latvijas informācijas un kultūras telpā. Lai nodrošinātu ātrāku saiknes veidošanu, nepieciešams imigrantiem nodrošināt iespējas apgūt latviešu valodas pamatzināšanas. Viens no svarīgākajiem sociālekonomiskās iekļaušanas aspektiem ir cilvēka pamattiesību nodrošinājums - tiesības uz nodarbinātību, mājokli, izglītību, veselību un sociālo aizsardzību. Lai nodrošinātu augstākminētās tiesības imigrantiem un viņi būtu informēti par saviem pienākumiem, mērķa grupai nepieciešama pieeja informācijai. Personai, kura vēlas apmesties uz dzīvi Latvijā, jābūt iespējai iegūt nepieciešamo informāciju par dzīvi Latvijā un uzturēšanās nosacījumiem, un tas kalpotu par atbalsta punktu, uzsākot dzīvi Latvijā. Papildus jānodrošina nepieciešamā informācija par Latviju un ikdienas dzīvi mūsu valstī. It īpaši nozīmīgi tas ir mazaizsargātām trešo valstu pilsoņu grupām (sievietes, pensijas vecuma cilvēki, bērni) un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 2015.gada rudenī Latvijas valdība nolēma, ka valsts divu gadu laikā uzņems 776 patvēruma meklētājus no citām ES dalībvalstīm un bēgļu nometnēm. 2015.gada 2.decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.759 "Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā". Tā īstenošanā ir iesaistījušās LM, IZM, KM, VARAM, TM, VK, IeM un EM. Pamatnostādņu rīcības plānā ietvertie pasākumi iezīmē KM kompetenču loku kopējā trešo valstu pilsoņu uzņemšanas sistēmā. To pamatā veido informācijas par Latviju nodrošināšana, pasākumi, kas veicina iekļaušanos kultūrvidē un sabiedrībā, tai skaitā imigrantu līdzdalību veicinoši pasākumi. 4.1.
  30. Informācijas telpa un uzticēšanās medijiem Plašsaziņas līdzekļu attīstība dažādajās platformās (virszemes, satelīta, drukātie mediji, interneta u.c.) un tehnoloģiju radītās iespējas ļauj saņemt daudzveidīgāku saturu un saņemt to tajā laikā, kad skatītājs, klausītājs vai lasītājs to izvēlas. Tagad mediju uzņēmumu ražotais saturs konkurē arī ar sociālajos medijos pieejamo mediju lietotāju pašu izveidoto saturu. Tādējādi, ņemot vērā augošo konkurenci, tas ietekmē arī to, ka Latvijas iedzīvotāju skatīšanās laika daļa, kura tiek veltīta latviski raidošajiem LTV kanāliem (LTV1, LTV7, LNT, TV3, Kanāls2, Re:TV, Rīga TV24), ir samazinājusies: 2011.gadā tie bija 41,7%, 2013.gadā - 40,4%, 2015.gadā - 37,0% no kopīgā skatīšanās laika. Tagad pieejamās mērīšanas tehnoloģijas ļauj nomērīt, kurus televīzijas kanālus iedzīvotāji skatās arī interaktīvajā televīzijā - iepriekš tas nebija izdarāms. Jāņem vērā, ka tehnoloģiju attīstības procesu radītās izmaiņas plašsaziņas līdzekļu lietošanas paradumos ir ievērojami nozīmīgākas, nekā integrācijas politikas īstenošanas rezultātā radušās iespējamās pozitīvās skatīšanās ieradumu izmaiņas. 2016.gadā tika slēgts televīzijas kanāls TV5, tādēļ ir samazinājies uz vietas, Latvijā, radītā satura apjoms. TV5 kanāla slēgšana tomēr nav radījusi Krievijas Federācijas izcelsmes kanālu skatīšanās laika daļas pieaugumu. Krieviski raidošo TV kanālu popularitāte 2016.gadā TV skatīšanās laika daļas (share %) I II III IV V VI VII VIII IX X PBMK 0.2 0.2 0.3 0.3 0.2 0.2 0.3 0.2 0.2 0.2 3+ 3.1 3.2 3.4 3.1 3.7 2.8 3.0 2.6 3.0 2.6 CTC Baltija 0.8 0.8 0.7 0.7 0.7 0.7 0.8 0.7 0.7 0.7 NTV Mir 7.3 7.5 6.5 8.7 8.3 8.0 9.8 9.6 8.5 7.0 PBK 9.1 8.4 8.4 9.4 8.9 9.2 10.2 9.8 11.4 9.7 REN TV 3.4 2.9 3.3 3.6 3.7 3.4 3.2 3.3 2.7 2.6 RTR 8.1 7.1 6.4 2.4 2.8 TV5 3.5 3.5 4.7 KF izcelsmes kopā 32.0 30.1 29.0 28.2 25.5 24.3 27.3 26.2 26.5 25.6 Avots: Kantar TNS Pētnieki norāda, ka ir krities iedzīvotāju uzticēšanās līmenis visām mediju grupām - sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, privātajiem medijiem, ārvalstu (kā Krievijas, tā Rietumu) televīziju kanāliem. Pastāv atšķirības starp medijiem, kuriem uzticas latvieši un krieviski runājošie - latvieši pamatā uzticas Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet krieviski runājošie - Krievijas televīzijas kanāliem
  31. Tāpēc ir jāstrādā pie vienojošu un sabiedrībai kopīgu tēmu un satura attīstīšanas Latvijas informācijas telpā - nepieciešams stiprināt tieši Latvijas nacionālo mediju satura veidošanu, lai tas būtu aktuāls un saistošs pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Pētījumi rāda, ka visu sabiedrību interesē sociāli ekonomiskie jautājumi (piemēram, veselības aprūpe, nodarbinātība, sociālā drošība, izglītība u.tml.), kā arī tēmas, kas skar ģeogrāfiski tuvāko apkaimi un novadam vai pilsētai svarīgus tematus. Rīcības plānā paredzami risinājumi, kas palielinātu Latvijas mediju konkurētspēju ar pārrobežu saturu un attīstītu tādu saturu valsts valodā, kas mērķtiecīgi piesaistītu cittautiešu auditorijas. Mediju politikas nodaļas izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kuras tika pieņemtas (MK 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.667), un to rīcības virzieni (mediju vides daudzveidība, mediju vides kvalitāte un atbildīgums, nozares profesionāļu izglītība, medijpratība un mediju vides drošumspēja) sasaucas ar NIPSIPP 1.4.rīcības virzienu, kura mērķis ir stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā. 4.
  32. Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa 4.2.
  33. Latviešu valodas prasme un lietošana Attieksme pret latviešu valodas lietošanu mazākumtautību vidū visbiežāk ir pozitīva vai neitrāla: 36% labprāt runā latviski; 45% norāda, ka viņu attieksme pret latviešu valodu ir neitrāla; ja nepieciešams, runā latviski, bet bez īpašas patikas 7%, bet tādu, kas ļoti nelabprāt runā latviski, ir 5% mazākumtautību pārstāvju. Valodu lietošanas paradumi tomēr liecina, ka liela daļa aptaujāto pārsvarā krieviski runā ne tikai mājās un ar draugiem, bet arī publiskajā telpā un darbā.18 Kā pozitīvs sasniegums ilgākā laika periodā minams fakts, ka būtiski uzlabojušās Latvijā dzīvojošo mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas zināšanas (ja 2000.gadā 53% prata latviešu valodu, tad 2014.gadā latviešu valodas pratēju īpatsvars pieaudzis līdz 94%). 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka mājās pārsvarā lietotā valoda Latvijas iedzīvotāju vidū ir latviešu valoda. Salīdzinot Latvijas reģionus, redzams, ka Vidzemē latviešu valodā runā 85,4%, Kurzemē - 72,2%, Zemgalē - 70,1% un Pierīgā - 67,2% iedzīvotāju. Savukārt Latgalē (54, %) un Rīgā (49,6%) mājās galvenokārt runā krievu valodā
  34. Latviešu valodas lietošanas publiskajā telpā analīzes rezultāti ļauj identificēt divas nozīmīgas tendences. Pirmkārt, pieaug to iedzīvotāju ar dzimto latviešu valodu īpatsvars, kas darba vietā pamatā lieto latviešu valodu. Otrkārt, ir palielinājusies latviešu valodas lietošanas intensitāte uz ielas un darba vietā to iedzīvotāju vidū, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Neraugoties uz to, 39% iedzīvotāju ar citu dzimto valodu uz ielas lieto galvenokārt vai tikai krievu valodu, kas liecina par joprojām augsto krievu valodas pašpietiekamības līmeni neformālajā publiskajā telpā. Kā secināts LVA veiktajā valodas situācijas pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2010-2015"20 (Rīga: LVA, 2016, 270.lpp.), latviešu valodas lietojuma pieaugumu ietekmē izglītības sistēma un ikviena latviešu valodas runātāja lingvistiskie paradumi. Pašlaik tieši izglītības sistēma (70 % respondentu latviešu valodu ir apguvuši skolā; 85 % respondentu, kuri savu latviešu valodas prasmi vērtē kā ļoti labu un labu, ir apguvuši valodu tieši skolā) ir nodrošinājusi augsto latviešu valodas pratēju skaitu, taču iedzīvotāju valodas lietojuma ikdienas paradumi nereti kavē latviešu valodas lietojuma pieaugumu. Paši aptaujātie mazākumtautību pārstāvji aptaujā norādīja, ka visbiežāk viņi runā latviski tad, ja viņus uzrunā latviski (71%), kā arī, nosaucot veidus, kā var veicināt latviešu valodas pieaugumu, visbiežāk viņi norādīja tieši uz šiem diviem faktoriem - jāmācās latviešu valoda jau no agras bērnības un jārunā latviski jebkurā dzīves situācijā un jebkurā vietā. Līdz ar to, pasākumi, kas veicina latviešu valodas lietošanas paradumu nostiprināšanos un veicināšanu publiskajā telpā joprojām ir aktuāli. 4.2.
  35. Mazākumtautību identitāte un iekļaušanās latviskajā kultūrtelpā Mazākumtautību identitātes uzturēšanā Latvijā kopš 1988.gada aktīvu lomu ieņem mazākumtautību kultūras biedrības. Itas Kozakevičas vārdā nosauktā Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācija apvieno vairāk par 20 Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrības un apvienības. LNKBA palīdz mazākumtautību pārstāvjiem pilnīgāk apzināties savas etniskās saknes, izzināt savu kultūru un valodu, reliģiskās tradīcijas. LNKBA un tās biedrības bieži organizē izstādes, koncertus un tikšanās ar kultūras pārstāvjiem. Tāpat LNKBA sniedz atbalstu dažādu pašdarbības, tai skaitā - bērnu, pulciņu attīstībai.. Kopš 2003.gada, katru gadu novembra beigās un decembra sākumā, LNKBA organizē plaša mēroga mazākumtautību mākslas festivālu "Vienoti dažādībā"
  36. Aktīvi darbojas arī mazākumtautību kultūras biedrības ārpus Rīgas. Piemēram, Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācija, kurā darbojas septiņas nacionālās kultūras biedrības, organizē mazākumtautību kultūras dienas, Latvijas Republikas dibināšanas gadadienai veltītu pasākumu "Caur trejdeviņiem gaismas lokiem..." un citus pasākumus integrētas sabiedrības veidošanas veicināšanai. Savukārt Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociācija, kas apvieno piecas biedrības, organizē starptautisko nacionālo kultūru festivālu "Ventspils vainags" un dažādus mazākumtautībām nozīmīgus svētkus ("Masļeņņica", "Svjatki" un citus). Uz 2015.gada 1.jūniju, no 423 biedrībām un nodibinājumiem, kuru statūti liecina par darbu ar mazākumtautībām, 306 ir uzskatāmas par mazākumtautību biedrībām, savukārt 117 - par saistītajām biedrībām (to vidū valodu mācību centri, dažādu tautu deju studijas, sadarbības organizācijas starp Latviju un citām pasaules valstīm, sadraudzības biedrības starp latviešiem un citu tautību pārstāvjiem u.tml.). Vairāk nekā puse mazākumtautību biedrību ir reģistrētas Rīgā (59% jeb 180), 13 % mazākumtautību biedrību un nodibinājumu ir reģistrēti Latgales reģionā
(41), 12% - Kurzemes reģionā
(36), 8% - Zemgales reģionā
(24)un 7% - Pierīgas reģionā
(20). Vismazāk mazākumtautību biedrību ir reģistrēts Vidzemes reģionā - tikai 2% jeb piecas biedrības
  1. Cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju jūtas 67% Latvijas mazākumtautību pārstāvju. Augstāks šis rādītājs ir vecākās paaudzes mazākumtautību pārstāvju vidū - 81%, 18-24 gadus vecu jauniešu grupā tādi ir - 53%. 2010.gada aptaujā šis rādītājs jauniešu grupā bija 58%
  2. Jāsecina, ka pēdējo piecu gadu laikā piederības sajūta Latvijai mazākumtautību jauniešu vidū nedaudz samazinās. Lai veicinu mazākumtautību līdzdalību un piederības sajūtu Latvijai, KM, ciešā sadarbībā ar KM Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvo komiteju, no 2014.gada īsteno virkni pasākumu, t.sk. NVO atbalsta programmu Latvijas reģionos, kuras ietvaros 2014.gadā tika īstenoti 77 projekti (t.sk. 28 tieši mazākumtautību mērķa grupai), un 2015.gadā - 89 projekti (t.sk. 23 tieši mazākumtautību mērķa grupai). Paredzēts, ka NVO atbalsta programmu KM īstenos vismaz līdz 2018.gadam. No 2014.gada KM pulcē mazākumtautību pārstāvjus arī gadskārtējā mazākumtautību forumā, kurā tiek aktualizēti mazākumtautību kopienām aktuāli jautājumi, kas skar nevalstisko organizācijas darbības nodrošināšanu, jauniešu iesaisti pilsoniskās sabiedrības veidošanā u.c. jautājumi. Foruma ietvaros dzimusi arī ideja par Latvijas (mazākumtautību) kultūru festivālu, kurš 2016.gada 1.-3.jūlijā norisinājās Daugavpilī un visā Latgales reģionā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Kultūras ministrija īsteno pasākumus mazākumtautību folkloras saglabāšanai un kultūras apmaiņai (radošās nometnes) un Latvijas kultūras vēstnieku programmu, kas vērsta uz pieredzes apmaiņu, sadarbības veicināšanu starp kultūras un tradīciju kopējiem, nevalstiskajām organizācijām, pārstāvot dažādas tautības un vecinot piederības sajūtu Latvijai un savai dzimtajai vietai (lokālpatriotisms). Par mazākumtautību iekļaušanos latviskajā kultūrtelpā, liecina arī mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalās Dziesmu un deju svētku procesā, un šajā ziņā noteikti ir vērojama pozitīva tendence. Ja 2008.gadā Dziesmu un deju svētkos piedalījās 52 kolektīvi, tad 2013.gadā - jau 96; arī plānojot 2018.gada svētkus, jau tagad īpaša uzmanība ir pievērsta mazākumtautību kolektīvu iesaistīšanai svētku gatavošanā. LNKC nodrošina aktīvu sadarbība ar mazākumtautību kolektīviem arī Dziesmu un Deju svētku starplaikos, iesaistot mazākumtautību kolektīvus starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica"
  3. 4.2.
  4. Starpkultūru dialogs Starpkultūru dialoga veicināšanai nepieciešams, lai sabiedrībā kopumā būtu savstarpēji draudzīga un atvērta attieksme. Puse mazākumtautību respondentu etniskās attiecības Latvijā vērtē kā apmierinošas (52%) pozitīvi tās vērtē 21% un 24% tās uzskata par sliktām. Novērtējot mazākumtautību iespējas attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā, kopumā pozitīvu vērtējumu šajā jautājumā sniedz 24% aptaujāto, 37% uzskata, ka situācija ir apmierinoša, bet 35% sniedz negatīvu vērtējumu. Salīdzinoši biežāk pozitīvu vērtējumu sniedz mazākumtautību NVO biedri un aktīvisti. Viņu vidū mazākumtautību iespējas attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā par labām uzskata 43%, par apmierinošām - 37%, bet par sliktām - 18%
  5. Ja 2008.gadā no tiem, kas par intervijas valodu izvēlējās latviešu valodu, 50 % piekrita apgalvojumam "Man patīk, ja apkārt ir dažādu tautību cilvēki un skan gan latviešu, gan krievu valoda", tad 2014.gadā - 54%. To, vidū, kuri kā intervijas valodu izvēlējās krievu valodu, 2008.gadā minētajam apgalvojumam piekrita 86%, bet 2014.gadā - 84%. Šo tendenci apstiprina arī daudzi citi jautājumi dažādās aptaujās. Kopumā var teikt, ka latviešiem joprojām raksturīga lielāka sociālā distance un zināma norobežošanās no citu tautību cilvēkiem, salīdzinot ar krieviem un citu tautību pārstāvjiem. 4.2.
  6. Piederības sajūta Latvijai un Eiropai Piederības sajūta Eiropai, salīdzinot
  7. un 2013.gada datus, ir pieaugusi visās etniskajās grupās. Saskaņā ar 2013.gada datiem vidēji visās etniskajās grupās ļoti cieši vai cieši saistīti ar Eiropu jutās viena piektā daļa iedzīvotāju. Kopumā gan latviešu, gan krievu jaunieši izjūt ciešākas saites ar Eiropu, nekā vecākās paaudzes cilvēki Latvijā
  8. Salīdzinot iedzīvotāju atbildes par saišu ciešumu ar Latviju 2010.gadā un 2013.gadā, jāsecina, ka būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Attiecībā uz piederības sajūtu Latvijai mazākumtautību, tai skaitā, krievu, vidū, būtiski uzsvērt, ka ar Krieviju vai ES šīs grupas jūtas saistītas ievērojami mazākā mērā, bet viņu vidū ir ciešākas saites ar konkrēto dzīves vietu (vairāk kā četras piektdaļas jūtas ļoti cieši vai cieši saistīti ar pilsētu vai pagastu, kurā viņi dzīvo). Gan latviešu, gan krievu vidū piederību Latvijai biežāk izjūt gados vecāki cilvēki, nevis jaunieši
  9. Kultūras ministrija īsteno aktivitātes mazākumtautību aktivizēšanai un piederības sajūtas veicināšanai (skat. 4.2.2.punktu). Intensificējot darbu ar mazākumtautību jauniešiem (un jo īpaši skolēniem), Kultūras ministrija no 2014.gada īsteno projektu mazākumtautību skolēniem "Eiropas pēdas Latvijā". Projekta ietvaros, mūsdienīgā un interaktīvā veidā tiek veicināta mazākumtautību skolēnu savstarpējā sadarbība, palīdzot apzināties Latviju kā daļu no Eiropas un apzinot tagadējo Eiropas Savienības dalībvalstu pienesumu Latvijas kultūrtelpai (mākslā, arhitektūrā, mūzikā u.c.). Plānā ietvertie pasākumi ir papildinoši IZM īstenotajiem pasākumiem jaunatnes politikas jomā. 4.2.
  10. Diaspora Vairāk nekā 120 valstīs ārpus Latvijas, dzīvo ap 370 tūkst.28 Latvijas valstspiederīgo un latviešu izcelsmes personu. Izbraukšanas apjomi pēdējos gados sāk samazināties. Latvijas valsts sniegtais atbalsts nedēļas nogales skolu darbībai, atbalsts Dziesmu un Deju svētku tradīcijas uzturēšanai dažādās pasaules daļās, metodiskais atbalsts koriem un deju kopām, lai tie varētu piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Latvijā ir pasākumi, kuri atzīti par nozīmīgiem saiknes uzturēšanai ar Latviju. Ja 2008.gadā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos piedalījās 17 ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi, tad 2013.gadā tie bija jau 48 kolektīvi. Kopš 2010.gada ir būtiski palielinājies ārpus Latvijas dzimušo bērnu skaits, kuriem reģistrēta Latvijas pilsonība. 2010.gadā šādi bērni bija 2326, 2012.gadā - 4125, 2013.gadā - 4438, 2014.gadā - 5154.29 Būtiski palielinājies latviešu nedēļas nogales skolu skaits ārpus Latvijas, kas liecina par arvien pieaugušo pieprasījumu pēc latviešu valodas un identitātes uzturēšanas aktivitātēm diasporā: ja 2010.gadā nedēļas nogales skolu skaits bija aptuveni 30, tad
  11. un 2015.gadā tas ir pieaudzis līdz
  12. LVA organizē diasporas skolotāju metodiskos kursus, valodas apguves nometnes bērniem, izstrādā diasporai paredzētus latviešu valodas mācību un metodiskos līdzekļus, izstrādā diasporas latviešu valodas apguves programmas, sniedz tiešo atbalstu nedēļas nogales skolām (telpu īrei, bērnu apdrošināšanai, transporta izmaksu segšanai u.tml.). Ikgadējās diasporas konferencēs "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai" pieņemtie lēmumi, kā arī reālie remigrācijas procesi, liek risināt jautājumus, kas ir saistīti ar informācijas nodrošināšanu tiem, kuri domā par atgriešanos, un specifisku atbalstu tiem, kuri ir atgriezušies - lai bērni varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un ģimenes locekļi, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, varētu to apgūt pēc iespējas ātrāk tādā līmenī, kas palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Pašlaik vairāk nekā 120 valstīs ārpus Latvijas, dzīvo ap 370 tūkst
  13. Latvijas valstspiederīgo un latviešu izcelsmes personu. Lai arī emigrācijas tempi nepalielinās, diaspora kopš 2014.gada, kad tika piešķirts finansējums diasporas atbalsta projektiem Latvijas valsts budžetā, ir būtiski palielinājusies. Tā rezultātā diaspora turpina pašorganizēties, veidojot jaunas biedrības un nedēļas nogales skolas. Līdz ar to diasporas organizāciju un nedēļas nogales skolu, kā arī to projektu un pasākumu īstenošanas atbalstam ir nepieciešams papildu finansējums, lai stiprinātu diasporas latvisko identitāti, kultūru, piederību Latvijai. Diasporas atbalsta pasākumi pamatā tiek īstenoti ar valsts budžeta līdzekļu finansējumu - piemēram, sniedzot dažāda veida atbalstu diasporas organizācijām, gan pilsoniskajai līdzdalībai, gan tradīciju un kultūras saglabāšanai, gan profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai. Šīs iestrādes paredzēts turpināt arī šajā Pamatnostādņu ieviešanas posmā. 4.
  14. Saliedēta sociālā atmiņa Atmiņu politikas jēdziens sakņojas kolektīvās atmiņas paradigmā, kas pagātnes atcerēšanos skaidro dažādu sociālo grupu un institūciju mijiedarbības gaismā.31 Atmiņu politikai var būt daudzveidīgi mērķi: 1) vēsturisku pretrunu risināšana un izlīguma veicināšana sabiedrībā; 2) taisnīguma nodrošināšana, atbalstot upurus, kas cietuši no agrākām pārestībām; 3) nacionālās identitātes nepārtrauktības stiprināšana.32 Latvijas iedzīvotājiem emocionālas attieksmes rada ne tikai vēstures notikumi, bet arī tajos piedalījušās personas, taču šajā ziņā Latvijas sabiedrībai daudz aktuālāki par 20.gadsimta vēstures personībām šķiet cilvēki, kas savu darbību izvērsuši pēcpadomju periodā. Starp ilgtermiņā stabilās un mainīgās Latvijas iedzīvotāju sociālās atmiņas izpausmēm un to ietekmējošajiem faktoriem, ir izceļamas vairākas būtiskas tendences - brīvvalsts laiks (1918-1940) Latvijas sabiedrībai kopumā jau ilgstoši kalpo par pozitīva paštēla avotu, taču šī vēstures posma pozitīvais vērtējums ir augsts un augošs pārsvarā latviski runājošo vidū; savukārt viens no tradicionāli Latvijas sabiedrību šķeļošākajiem vēstures posmiem - Otrā pasaules kara periods - turpina šādu statusu saglabāt, tomēr šķelšanās līnijas attiecībā uz kara notikumiem atrodas ne tikai uz etnolingvistisko grupu robežām - sašķelta izpratne valda arī to ietvaros.33 Dažādu aptauju datu salīdzinājums dinamikā iezīmē kopumā pozitīvu tendenci - pakāpeniski palielinās to cittautiešu īpatsvars, kas svin Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu 18.novembrī
  15. Vienlaikus latviešu un cittautiešu vidū joprojām pastāv būtiskas atšķirības izpratnē par Latvijas okupāciju un padomju varas represijām. Tāpat joprojām nedaudz vairāk kā puse cittautiešu uzskata, ka 1940.gadā Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā. Šo rādītāju izvērtējums liecina, ka jāturpina izglītojoši informatīvi pasākumi, kas sniedz skaidrojumu jautājumiem par Latvijas okupāciju un citiem nozīmīgiem Latvijas valsts vēstures periodiem.
  16. Rīcības plāns Plāna mērķis Plāna mērķis ir īstenot Pamatnostādnēs izvirzītos mērķus trīs rīcības virzienos.
  17. Rīcības virziens Pilsoniskā sabiedrība un integrācija Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i 1.
  18. Plašāka iedzīvotāju iesaistīšanās pilsoniskās līdzdalības formās (Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju īpatsvars (2014.gadā - 58,85 %;35, 2018.gadā - 68 %); iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā (
  19. gadā - 17 %;36, 2018.gadā - 21%); jauniešu īpatsvars, kuri ir iesaistīti kādās brīvprātīgā darba aktivitātēs (
  20. gadā - 53 %;37, 2018.gadā - 35 %); NVO vidējais skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā (2014.gadā - 9,738, 2018.gadā - 10,6); Iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības indekss (2014.gadā - 10%; 2018.gadā - 15%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas darbojas nevalstiskajās organizācijās (2014.gadā - 4%; 2018.gadā - 7%)). 1.
  21. Samazinājies nepilsoņu skaits un paaugstinājies naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits (nepilsoņu īpatsvars starp Latvijas iedzīvotājiem (2014.gadā - 12,67 %;39 2018.gadā - 9,8%); naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits (2014.gadā - 939 personas gadā;40 2018.gadā - 1000 personas gadā, tai skaitā ārvalstīs mītošie Latvijas valstspiederīgo bērni). 1.
  22. Uzlabojusies jauniešu izpratne par demokrātiju un līdzdalības prasmes (palielinās jauniešu īpatsvars, kuri nepieciešamo informāciju par savām tiesībām, pienākumiem, atbildību un iespējām iegūst no izglītības iestādes (2013.gadā - 51 %;41 2017.gadā - 90 %). 1.
  23. Sekmēta Latvijas iedzīvotāju piederības sajūta Latvijai, iesaistot iedzīvotājus dažādās pilsoniskās līdzdalības formās (piederības sajūta Latvijai dažādās tautību grupās (2013.gadā - 84,4% latvieši; 68,8% krievi; 2018.gadā - 88 % latvieši, 70 % krievi; iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējo trīs gadu laikā ziedojuši drēbes, mēbeles, pārtiku u.c. labdarības organizācijām (2013.gadā - 9,3%;42 2018.gadā - 20 %); iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējo trīs gadu laikā veikuši brīvprātīgo darbu (2013.gadā - 10,2%;43 2018.gadā - 15 %)). 1.
  24. Paaugstinājies Latvijas iedzīvotāju informētības un izpratnes līmenis par diskriminācijas un iecietības jautājumiem (iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar diskrimināciju saskārušies personīgi (
  25. gadā - 18%;44 2018.gadā - 13 %); iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir bijuši liecinieki diskriminācijas gadījumam (
  26. gadā - 44%;45 2018.gadā - 23 %); Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas zina savas tiesības diskriminācijas gadījumā (
  27. gadā - 25%;46 2018.gadā - 40 %). 1.
  28. Nodrošinātas integrācijas iespējas imigrantiem ( integrācijas programmu apguvē, t.sk. dažādu līmeņu valsts valodas apguves programmās, iesaistījušos cilvēku skaits (2014.gadā - 1600; 2018.gadā -1 700)). 1.
  29. Pieaudzis Latvijas iedzīvotājiem kopējo informācijas avotu daudzums, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saņem informāciju no Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzticas tiem (Latvijas iedzīvotāju skatīšanās laika daļa, kura veltīta latviski raidošajiem LTV kanāliem (2014.gadā - 33,1 %, 2018.gadā - 48 %). Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 1.
  30. Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes 1.1.
  31. Rīkot pedagogu profesionālās pilnveides kursus par pilsoniskās izglītības jautājumiem. Pilnveidota pedagogu izpratne un zināšanas par pilsoniskās izglītības un pilsoniskās audzināšanas jautājumiem. Pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmu apguvuši 500 pedagogi. IZM (VISC) Pašvaldības, NVO 2018.gada 2.pusgads 1.1.
  32. Rīkot pasākumus publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par izmaiņām sabiedrības līdzdalības kārtībā. - Sabiedrības līdzdalības kārtības grozījumu izstrādes procesā un pēc to pieņemšanas MK tiek nodrošināta informācija publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par izmaiņām un to piemērošanu; - Izstrādāts vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (projektu pilnībā plānots pabeigt 2019.gada 1.pusgadā). - Par plānotajām un ieviestajām sabiedrības līdzdalības kārtības izmaiņām īstenoti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi; - Par portāla sniegtajām jaunajām iespējām īstenoti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi. VK NVO 2018.gada 2.pusgads 1.
  33. Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas 1.2.
  34. Atbalstīt pasākumus, kuri veicina iedzīvotāju politisko līdzdalību 1.2.1.
  35. Pilnveidot vēlētāju reģistru. (08.11.
  36. Ministru kabinetā izskatīts Informatīvais ziņojums "Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai" TA-2341) - Pilnveidots Vēlētāju reģistra tehniskais risinājums; - Sniegts atbalsts pašvaldību vēlēšanu (03.06.2017.) un 13.Saeimas vēlēšanu sekmīgai norisei (06.10.2018.). - Sagatavoti vēlētāju saraksti atbilstoši administratīvajām teritorijām un vēlēšanu iecirkņiem; - Sniegtas konsultācijas vēlētājiem par piederību konkrētam vēlēšanu iecirknim. IeM (PMLP) CVK 2018.gada 2.pusgads 1.2.1.
  37. Veicināt sabiedrības līdzdalību veidojot un īstenojot valsts politiku. - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē notiek konsultācijas par valsts pārvaldes sadarbības ar sabiedrību uzlabošanu; - Tiek nodrošināta savlaicīga NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plānošana; - Tiek organizēta NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes ikgadējā konference, kurā tiek diskutēts par aktuāliem sabiedrības līdzdalības jautājumiem. - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba kārtībā izskatītie NVO un valsts pārvaldes institūciju piedāvātie jautājumi sadarbības uzlabošanai; - Katra gada sākumā sagatavots NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāns un nodrošināta darba plānā iekļauto pasākumu īstenošana; - Ik gadu notiek viena konference, kurā piedalās par 10 % vairāk NVO pārstāvji salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2016.gada konferencē 73 dalībnieki no NVO). VK Citas ministrijas, NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.1.
  38. Sniegt atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem Latvijas pilsonības un dubultpilsonības jautājumu kārtošanā. - Nodrošināta informācija potenciālajiem pilsonības pretendentiem par tos interesējošajiem jautājumiem; - Nodrošināta iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem saņemt personu apliecinošus dokumentus, kā arī saņemt citus konsulāros pakalpojumus. Veikti regulāri izbraukumi ar mobilajām pasu darbstacijām - 2017.gadā - 19 izbraukumi, 2018.gadā - 21 izbraukums. Palielinājies ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits, kas ieguvuši Latvijas pilsonību - par 5000 personām 2017.gadā un par 5000 personām 2018.gadā. ĀM PMLP 2018.gada 2.pusgads 1.2.1.
  39. Nodrošināt Pilsonības likuma izpildi, pilnveidojot naturalizācijas procesa kvalitāti. - Sniegta visaptveroša informācija potenciālajiem pilsonības pretendentiem par tos interesējošajiem jautājumiem; - Pilnveidotas PMLP pārziņā esošās informācijas sistēmas un datu sniegšanas mehānisms. - Organizētas aptuveni 15 informatīvās dienas, izstrādātas divas apmācību programmas darbiniekiem; - Pilnveidota Vienotās migrācijas informācijas sistēma. IeM (PMLP) KM 2018.gada 2.pusgads 1.2.
  40. Veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību 1.2.2.
  41. Atbalstīt jauniešu formālo un neformālo līdzdalību sabiedriskajos procesos. (JPIP47 1.3.,; 1.4.) (IAPP48 2.3.8.; 2.3.9.; 2.3.10.; 2.3.11.) - Veiktas apmācības jauniešiem Šveices finanšu instrumenta ietvaros - Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros organizēti atklāti projektu konkursi, lai nodrošinātu iespēju jauniešiem iesaistīties neformālās mācīšanās aktivitātēs, tādējādi sekmējot viņu līdzdalību sabiedriskajos procesos. - ES programmas "Erasmus+" ietvaros tiks organizēti izglītības projektu konkursi, kuros piedalās jaunieši - Trīs apmācības jauniešiem; - Provizoriski atbalstīti 50 - 60 projekti gadā - Projektu konkursos apstiprināti vismaz 60 projekti/gadā, kuros piedalās jaunieši. IZM (JSPA) 2017.gada 1.pusgads 2018.gada 2.pusgads 1.2.2.
  42. Veicināt jaunatnes pilsonisko līdzdalību ārpusskolas pasākumu ietvaros. (Jaunsardzes attīstības programma 2016.‒2024.gadam) - Jaunsargu kustības stiprināšana; - Cittautu bērnu un jauniešu iesaistīšanās Jaunsardzes kustībā, kurā tiek uzlabotas viņu valsts valodas prasmes un tiek veicināta piederība kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī; - Baltijas valstu jauniešu sadarbības stiprināšana. - Organizēta 5.Jaunsardzes konference, kurā tiek izstrādāti priekšlikumi Jaunsardzes kustības attīstībai, kā arī Jaunsardzes 3.forums; - Jaunsargu grupas darbojas vismaz 10 skolās, kas īsteno mazākumtautību skolas programmas; - Organizēta nometne "Baltic Guards" Baltijas valstu jaunsargiem. AiM (JIC) 2018.gada 2.pusgads 1.2.2.
  43. Nodrošināt pilsoniskās un patriotiskās līdzdalības pasākumus skolu audzēkņiem. (Jaunās politikas iniciatīvas) Jaunsargu kustības ietvaros, tiek organizēti patriotiskās un pilsoniskās līdzdalības aktivitātes. - Jaunsargam gada laikā tiek nodrošināta vismaz viena ekskursija un vismaz trīs patriotisku pasākumu apmeklējumi savā novadā un valstī; - Organizēti vismaz seši trīs dienu mācību semināri Jaunsargu pašpārvaldei. AiM (JIC) 2018.gada 2.pusgads 1.2.2.
  44. Sekmēt sabiedrības izpratni par brīvprātīgā darba būtību un veicināt jauniešu iesaisti brīvprātīgajā darbā. (
  45. Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā (17.12.
  46. Ministru kabineta sēdes protokols Nr.67,92.§). (2.Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam (Ministru kabineta 12.05.
  47. rīkojums Nr.244) 2.) Jauniešu garantijas projekta ietvaros, sniegts atbalsts jauniešu darbam sabiedrības labā, kas veicina biedrību un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanu un vērsta uz jauniešu aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā bez nolūka gūt peļņu (atbalstāmās darbības ietvaros biedrības/ nodibinājumi slēdz līgumu ar jaunieti bezdarbnieku, nodarbinot to ne ilgāk kā sešus mēnešus). Pasākums paredzēts jauniešiem vecumā 18-29 gadi. Kopā
  48. -2018.gadā Jauniešu garantijas projekta ietvaros plānotie rezultāti - indikatīvi - 4 242 jaunieši,
  49. un 2018.gadam - indikatīvi 1 050 jaunieši gadā LM (NVA) 2018.gada 1.pusgads 1.2.2.
  50. Atbalstīt pasākumus, kas veicina Latvijas eiropeiskās identitātes apzināšanos. Veicināta dažādu tautību jauniešu savstarpējā sadarbība un izpratne par nacionālās un Eiropas identitātes jautājumiem. Katru gadu realizēts vismaz viens nacionāla līmeņa projekts, kurā iesaistīti jaunieši no skolām, kas īsteno dažādas izglītības programmas (latviešu un mazākumtautību) Projektā katru gadu iesaistīti vismaz 200 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem. KM NVO 1.2.
  51. Veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību 1.2.3.
  52. Veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību, t.sk.: - starpskolu pilsoniskās iniciatīvas; - ģimeņu apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem; - starpetnisku/ starpkultūru NVO savstarpējās sadarbības projekti; - veicināta NVO sadarbības tīklu izveide; - sniegts atbalsts mazākumtautību NVO nacionālo kultūru un tradīciju saglabāšanas pasākumiem. - Atbalstīti mazākumtautību NVO projekti; - Veicināta skolēnu piederības sajūta Latvijai; - Veicināta starpetniska/starpkultūru sadarbība Latvijā NVO ietvaros; - Atbalstīti mazākumtautību NVO rīkotie pasākumi.
  53. gadā: - Īstenoti starpskolu projekti vismaz 15; - Īstenoti ģimeņu apmaiņas projekti vismaz 7; - Īstenoti mazākumtautību NVO projekti vismaz 20; - aktivitātēs iesaistīto bērnu/jauniešu skaits: vismaz 400; - aktivitātēs iesaistīto ģimenes locekļu skaits - vismaz 400; - iesaistītas personas - vismaz
  54. SIF KM 2018.gada 2.pusgads 1.2.3.
  55. Veikt pētījumu par mazākumtautību līdzdalību sabiedrības procesos. Izanalizēta esošā situācija un sniegti priekšlikumi mazākumtautību pārstāvju pilsoniskās līdzdalības uzlabošanai. - Publiskots ziņojums par pētījuma rezultātiem; - Atjaunota Latvijas mazākumtautību datu bāze. KM NVO 2017.gada 2.pusgads 1.2.3.
  56. Izveidot mazākumtautību informatīvu platformu mazākumtautību līdzdalības veicināšanai Saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 74.3.punktu. Uzlabota informācijas apmaiņa starp dažādām mazākumtautību NVO to aktivizēšanai un sadarbības tīklu veidošanai. - Organizētas vismaz 2 diskusijas par informatīvās platformas darbību; - Izstrādāts informatīvās platformas darbības plāns. KM NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.3.
  57. Rīkot mazākumtautību forumu. Veicināta mazākumtautību pilsoniskā līdzdalība. Katru gadu forumā iesaistītas vismaz 50 mazākumtautību organizācijas. KM NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.
  58. Uzlabot nevalstisko organizāciju darbības apstākļus un veicināt sadarbību 1.2.4.
  59. Īstenot programmu "Latvijas NVO fonds". Nodrošināts nevalstisko organizāciju kapacitātes celšanas, administrēšanas, savstarpējās sadarbības un pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalsts. - Īstenoti vismaz 60 projekti katru gadu; - Aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaits gadā - vismaz 2
  60. KM SIF, NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.4.
  61. Īstenot NVO līdzfinansējuma programmu. Veicināta NVO sadarbība un ārvalstu finansējuma piesaiste to aktivitātēm. - Ik gadu atbalstītas vismaz 10 NVO, kuras ir saņēmušas finansējumu Eiropas Komisijas projektu konkursu kārtībā vai citiem starptautiskiem finanšu instrumentiem, kuriem ir nepieciešams līdzfinansējums; - Piesaistīts vismaz 1.5 milj. euro ārvalstu finansējuma 3 gadu laikā. SIF NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.4.
  62. Organizēt NVO diskusiju platformu. Izvērtēta NVO labā prakse un izstrādāti priekšlikumi NVO līdzdalības uzlabošanai. Piedalījušās NVO no visiem pieciem plānošanas reģioniem KM NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.4.
  63. Īstenot projektu konkursu reģionālo NVO pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu finansēšanai. Veicināta sabiedrības iesaiste pilsoniskās sabiedrības attīstībā, mazākumtautību pārstāvju līdzdalībā un starpkultūru dialogā. Katru gadu katrā reģionā atbalstīti vismaz 15 projekti KM NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.
  64. Izveidot koordinējošu sistēmu trešo valstu pilsoņiem līdzdalības atbalstam 1.2.5.
  65. Informācijas un konsultāciju sniegšana trešo valstu pilsoņiem, kā arī tulku un tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana mērķa grupas vajadzībām. Uzlabota trešo valstu valstpiederīgo informētība par līdzdalības iespējām Latvijas sociālekonomiskajā un kultūras telpā. - sniegts atbalsts vismaz 2500 trešo valstu pilsoņiem; - darbam ar mērķa grupu apmācīti ne mazāk kā 200 dažādu jomu speciālisti. KM IeM, PMLP 2018.gada 2.pusgads 1.2.5.
  66. Organizēt pasākumus, kuros trešo valstu pilsoņiem tiek sniegta viegli uztverama, labi strukturēta informācija par valsti, tiesībām, kultūru, vēsturi un tradīcijām. Iesaistīt trešo valstu pilsoņus Latvijas sabiedriskajā dzīvē, tanī skaitā atbalstīt mazaizsargātu personu (sieviešu, bērnu un vecu cilvēku) līdzdalību. Veicināta trešo valstu valstspiederīgo integrēšanās Latvijas sabiedriskajā dzīvē, tai skaitā atbalstīta mazaizsargātu personu (sieviešu, bērnu un vecu cilvēku) līdzdalība. Pasākumos piedalījušies vismaz 1500 trešo valstu pilsoņi. KM IeM 2018.gada 2.pusgads 1.2.5.
  67. Nodrošināt sociālekonomiskās iekļaušanas ievadkursa programmu par Latviju personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss un patvēruma meklētāji). Veicināta patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskā iekļaušana. Plānots, ka
  68. un 2018.gadā mācību vielu kursos apgūs vismaz 530 mērķa grupas pārstāvji KM IeM, LM, TM, NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.
  69. Veikt situācijas analīzi par pilsoniskās līdzdalības procesu 1.2.6.
  70. Veikti pētījumi par pilsoniskās līdzdalības attīstību Latvijā saskaņā ar EEZ 2009-2014 plānošanas periodā izstrādātajiem e-rīkiem. Nodrošināts regulārs pilsoniskās sabiedrības attīstības monitorings. 2018.gadā veikts viens pētījums par NVO sektoru, t.sk. NVO monitorings un sabiedrības līdzdalības indekss. SIF NVO 2018.gada 2.pusgads 1.2.6.
  71. Veikt aptauju par pilsonības statusu Latvijā. Noskaidroti iemesli, kas kavē vai veicina naturalizācijas procesu. Veikta aptauja par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu, aptverot visus Latvijas reģionus. Aptauja tiks publicēta PMLP mājas lapā. IeM (PMLP) 2018.gada 2.pusgads 1.
  72. Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju 1.3.
  73. Iekļaut sabiedrībā sociālās atstumtības riskam pakļautās personas un veicināt sabiedrības informētību par iecietību un sociālo atstumtību. 1.3.1.
  74. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, veicinot dažādību (ESF projekta "Dažādības veicināšana" ietvaros). (
  75. Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam (Ministru kabineta 12.05.
  76. rīkojums Nr.244) (
  77. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (Ministru kabineta 22.11.
  78. rīkojums Nr.564)) - Identificētas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupas (dzimuma, vecuma, invaliditātes un etniskā diskriminācija), kurām sniegti motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumi; - Izglītoti darba devēji un to darbinieki par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem; - Sniegts sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalsts patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu sociālekonomiskās integrācijas veicināšanā. - nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kuri pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie - 1 800 personas gadā; - darba devēji, kuri piedalījušies izglītojošos pasākumos par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem - 50 personas gadā; - atbalstu saņēmušie patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu - 390 personas vidēji gadā. LM KM, SIF 2018.gada 2.pusgads. 1.3.1.
  79. Veikt diskriminācijas novēršanas situācijas novērtējumu un pilnveidot pretdiskriminācijas pārraudzības sistēmu. Izpētīti diskriminācijas novēršanas un iecietības faktori Latvijā. - 2018.gadā viena sabiedriskās domas aptauja par Latvijas iedzīvotāju zināšanām, prasmēm un attieksmēm diskriminācijas novēršanas un iecietības jomā; - Viens diskriminācijas novēršanas situācijas novērtējums ar rekomendācijām pretdiskriminā - cijas pārraudzības sistēmas uzlabošanai. SIF KM 2018.gada 2.pusgads 1.3.
  80. Īstenot atbalsta pasākumus romu integrācijai, t.sk. izglītības un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, kā arī veselības, sociālās aprūpes un mājokļu jomā 1.3.2.
  81. Paaugstināt romu bērnu izglītības līmeni, nodrošinot atbilstošas mācību atbalsta programmas; kā arī veicināt romu kopienas pārstāvju, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaisti izglītības procesā. (IAPP49 2.2.1.
(2); 3.1.4.
(4)) Īstenoti romu bērnu un jauniešu integrācijas pasākumi izglītības sistēmā: - Balstoties uz monitoringa datiem (IZM romu monitoringu (pēc IAP) veic 2016.gada 2.pusē), sagatavota informācija (apkopojums tiks veikts 2017.gada 1.pusē) par romu tautības skolēnu integrēšanu izglītības iestādēs; - Sadarbība ar pilsētu un novadu pašvaldībām, romu tautības skolotāju palīgu darbu veicināšana un nodrošināšana izglītības iestādēs (kur tas ir nepieciešams), atbilstoši iekļaujošās izglītības pamatprincipiem; - Formālās un neformālās mācības, lai veicinātu mācības pametušas romu tautības personas atsākt izglītības iegūšanu un mācības, kā arī novērst bērnu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku. - Nodrošināta informācija par romu skolēnu skaitu, kuri iegūst pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējo vidējo izglītību, par izglītības iestāžu piedāvāto atbalsta pasākumu klāstu romu skolēnu izglītības ieguvei; romu bērnu skolas apmeklējumu; mācību sasniegumiem. - Monitoringa rezultāti prezentēti Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvajā padomes sēdē; - Sniegts individuālais atbalsts romu bērniem ar priekšlaicīgas mācību pamešanas risku; sagatavoti un nodarbināti vismaz 10 romu skolotāju palīgi izglītības iestādēs vai mediatori darbam pašvaldībās; - Pilnveidota informācijas uzskaite, sadarbībā ar pašvaldībām izveidota priekšlaicīgas mācību pamešanas risku mazināšanas sistēma un izveidota atbalstoša mācību vide priekšlaicīgas mācību pamešanas risku mazināšanai. IZM KM, pašvaldības, pilsētu un novadu izglītības pārvaldes Apkopojums 2017.gada 1.pusgads, citas aktivitātes līdz 2018.gada 2.pusgadam 1.3.2.
  1. Atbalstīt sadarbības projektus romu integrācijai, līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai; Nodrošināt reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbību, lai veicinātu regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu starp pašvaldību ekspertiem romu integrācijas jautājumos. Uzlabots dialogs un sadarbība starp romu kopienas pārstāvjiem un pašvaldību iestāžu speciālistiem, sociālajiem partneriem un NVO, kā arī paaugstināta romu NVO kapacitāte. - Ik gadu nodrošināts finansējums vismaz pieciem romu NVO projektiem gadā Latvijas reģionos; - Romu NVO pārstāvju un aktīvistu (īpaši jauniešu un sieviešu) kapacitātes celšanas pasākumi ( projektu darbnīca un citas aktivitātes); - Atbalstīti romu NVO pārstāvji dalībai Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomē; - Vismaz trīs labās prakses apmaiņas semināri un lauka vizītes Latvijas reģionos; - Ikgadējā romu integrācijas politikas koordinācijas sanāksme, kurā piedalās pārstāvji no Reģionālo romu ekspertu tīkla un Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes. KM IZM, VARAM, pašvaldības 2018.gada 2.pusgads 1.3.2.
  2. Romu NVO pārstāvju un aktīvistu, kā arī pašvaldību iestāžu speciālistu informēšanas un izglītošanas pasākumi dažādās Latvijas pilsētās par romu sociālo iekļaušanu. Veicināta romu informētība par līdzdarbības iespējām iesaistīties sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas pasākumos. Organizēti vismaz četri informatīvi izglītojoši pasākumi (praktiskās darbnīcas, semināri, u.tml.) Latvijas reģionos. KM IZM, LM, VM, pašvaldības, NVO 2018.gada 2.pusgads 1.3.2.
  3. Atbalstīt Eiropas Padomes DOSTA! Kampaņas pasākumus romiem. Veicināta sabiedrības iecietība un negatīvo stereotipu mazināšanai pret romiem. Realizēti vismaz divi projekti. KM Latvijas Cilvēktiesību centrs 2018.gada 2.pusgads 1.3.2.
  4. Veikt romu integrācijas politikas pasākumu monitoringu Latvijā. Apkopota informācija par romu integrācijas progresu. Reizi gadā sagatavots informatīvais ziņojums. Ziņojums publicēts KM mājas lapā un prezentēts Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes sēdē. KM LM, EM, IZM, VM, pašvaldības 2018.gada 2.pusgads 1.
  5. Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā 1.4.
  6. Nodot sabiedrisko pasūtījumu reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura radīšanai lokālai mērķauditorijai Latvijas reģionos. Panākta Latvijas identitātes un piederības sajūtas stiprināšana caur reģionālās un vietējās identitātes apzināšanos un veicināšanu, šajā procesā iesaistot Latgales reģiona pārstāvjus kā mediju satura veidotājus un izplatītājus. - Veidoti iknedēļas ziņu, sabiedriski politisko aktualitāšu raidījumi un intervijas - diskusijas raidījumi Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas, nostiprinot latviešu un jo īpaši latgaliešu valodas pozīcijas mediju telpā un piesaistot mazākumtautību auditorijas - Izveidoti 15 izglītojoši televīzijas raidījumi par Latgali Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. NEPLP 2018.gada 2.pusgads 1.4.
  7. Nodrošināt reģionālo plašsaziņas līdzekļu produktu pieejamību nacionālajos plašsaziņas līdzekļos. - Attīstīta sabiedrisko mediju sadarbība ar reģionālajiem medijiem; - palielināts operatīvas un objektīvas informācijas apjoms Latvijas Radio raidījumiem; - attīstīts reģionālo korespondentpunktu tīkls (Zemgale, Vidzeme) un stiprināti esošie punkti (t.sk. attīstīts LR raidījuma "21.gadsimta latvietis" formāts ar plašākām multimediju iespējām); - diasporas un reģionālās informācijas palielināšana ziņu programmās, kā arī Latvijas Radio programmās, lai atspoguļotu aktuālos notikumus kultūras, izglītojošās, politiskās u.c. dzīves jomās. - 2017.,
  8. un 2019.gadā VSIA "Latvijas Radio" - kopskaitā 336 raidījumi par notikumiem reģionos un par kultūras notikumiem reģionos. NEPLP (LR) 2018.gada 2.pusgads 1.4.
  9. Nodrošināt Latvijas sabiedriskā mediju veidotā satura pieejamību visā Latvijā, sevišķi Latgalē, kā arī stiprināt Latgales saturu. - Uzlabota apraide pierobežas apvidos, kuros netiek nodrošināta kvalitatīva programmu uztveršana; - Nodrošināta LR programmu pilnvērtīga apraide Latgalē; - Īstenoti raidījumi latgaliešu valodā, lai informētu sabiedrību par Latgalē notiekošajām ekonomiskajām, sociālajām, kultūras, izglītības un sporta aktivitātēm; veicinātu Latgales kultūrvides, vērtību un tradīciju saglabāšanu un attīstību. - Pārklājuma palielināšana Dundagā, Krāslavā un pierobežas apvidos; - reģionālo ziņu izlaidumi ikdienas režīmā. NEPLP (LTV, LR) 2018.gada 2.pusgads 1.4.
  10. Nodrošināt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu un producentu grupu veidotās televīzijas programmas Latgalē. Nodrošināti neatkarīgi un kvalitatīvi veidoti ziņu un analītiskie raidījumi un veicināta sabiedrības informēšana par Latgales sociālajām, ekonomiskajām un kultūras aktualitātēm. Konkursa kārtībā piešķirts finansējums reģiona komerciālajām televīzijām un producentu grupām sabiedriskā pasūtījuma izpildei - satura ražošanai Latgales auditorijai, nostiprinot latviešu (un latgaliešu) valodas lietojumu un piesaistot mazākumtautību auditoriju. NEPLP 1.4.
  11. Nodrošināt Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību diasporai. Izveidots un attīstīts IPTV kanāla diasporai programmu izlaides serveris. Reportāžas, sižeti un citi formāti ziņu, aktuālās informācijas, kultūras un dokumentālajos raidījumos NEPLP (LTV) 2018.gada 2.pusgads 1.4.
  12. Veidot sabiedrību vienojošu informācijas telpu Latvijas iedzīvotājiem. Palielināt informatīva, analītiska, iekļaujoša satura apjomu dažādām auditorijām un sabiedrības grupām, padarot sabiedriskā medija saturu pieejamāku lielākajām mērķgrupām. Attīstīt sabiedrisko mediju vienotu ziņu portālu (www.lsm.lv). - Paaugstinājies LR4 informatīva un izklaidējoša rakstura programmu skaits (~417 raidījumi gadā). - Attīstītas sabiedrisko mēdiju portāla lsm.lv versijas lielākajām sabiedrības mērķgrupām. - Veidoti raidījumi jauniešiem latviešu valodā ar subtitriem. NEPLP (LTV, LR) 2018.gada 2.pusgads 1.4.
  13. Nodrošināt mācību kursu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājumiem. Uzlabota plašsaziņas līdzekļu kvalitāte un satura pieejamība par trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājumiem, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni. - Nodrošināti mācību kursi vismaz 40 plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par mērķa grupas integrācijas jautājumiem ne mazāk kā 24 akadēmisko stundu apjomā. - Iesaistījušies vismaz pieci plašsaziņas līdzekļi. KM IeM, ĀM 2018.gada 2.pusgads
  14. Rīcības virziens Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i 2.
  15. Uzlabojušās iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda nav latviešu, latviešu valodas prasmes (Pilsonības saņemšanai latviešu valodas eksāmenu sekmīgi nokārtojušo īpatsvars pret eksāmenu kārtojušo skaitu (2013.gadā - 59%;50 2018.gadā - 75 %); respondentu īpatsvars, kuru dzimtā valoda nav latviešu, latviešu valodas prasmes (2014.gadā - 77%;51 2018.gadā - 80 %); Latviešu valodas lietojums saziņas situācijās (latvieši/cittautieši) (2014.gadā - 96/32%; 2018.gadā - 96/38%).52 2.
  16. Izveidota atbalsta sistēma latviskās identitātes saglabāšanai un latviešu valodas apguvei (latviešu "nedēļas nogales (svētdienas) skolu" skaits ārpus Latvijas (2014.gadā - 100 %;53 2018.gadā - 45 %); ārvalstīs dzimušo bērnu skaits, kuriem piešķirta Latvijas pilsonība (2014.gadā - 5 154, 2018.gadā -9 000)). 2.
  17. Stiprināta Eiropas dimensija Latvijas kultūrtelpā, līdzdarbojoties Eiropas kultūras tīklos un norisēs (atbalstīto projektu ES programmu "Kultūra" un "Eiropa pilsoņiem" ietvaros skaits(2014.gadā - 25;54 2018.gadā - 20)). 2.
  18. Palielinājusies Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju piederības sajūta Latvijai un iesaistīšanās kultūrtelpā (mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalās Dziesmu un deju svētku procesā (2013.gadā - 96, 2018.gadā -100 skaits). 2.
  19. Nodrošinātas iespējas Latvijas mazākumtautībām saglabāt viņu etnisko identitāti (aktīvi darbojošos mazākumtautību kultūras biedrību skaits (2015.gadā - 106 biedrības;55 2018.gadā -118 biedrības)). 2.
  20. Attīstīts starpkultūru dialogs un tajā iesaistās visas sabiedrības integrācijas politikas mērķa grupas (Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kam ir labvēlīga attieksme pret citu tautību pārstāvjiem (2018.gadā - 65 %); Sabiedrības neiecietība pret citu tautību pārstāvjiem (2014.gadā - 54%;56 2018.gadā - 49 %)) Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 2.
  21. Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā 2.1.
  22. Motivēt lietot latviešu valodu publiskajā telpā 2.1.1.
  23. Īstenot pasākumus "Latviešu valodai draudzīga vide" un "Latviešu valodas kvalitāte plašsaziņas līdzekļos". Veicināta latviešu valodas lietošana publiskajā telpā uzņēmējdarbības un izglītības jomās. - Apbalvoto uzņēmumu skaits ik gadu -
  24. - Apbalvoto plašsaziņas līdzekļu skaits ik gadu -
  25. TM (VVC) 2018.gada 2.pusgads 2.1.1.
  26. Īstenota lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" un Latviešu valodas un literatūras valsts olimpiāžu organizēšana. Dažādu iedzīvotāju grupas iesaistītas latviešu valodas lietošanas popularizēšanā. KM (LNB): Katru gadu programmā "Bērnu, jauniešu un vēcāku žūrija" iesaistījušies 15 000 dalībnieki, t.sk. vismaz no 20 skolām ar mazākumtautību mācību valodu un 40 diasporas skolām; notikuši 20 programmas pasākumi, kurus kopumā apmeklē 20 000 dalībnieki. IZM: Ik gadu noorganizētas Latviešu valodas un literatūras valsts olimpiādes 8.-
  27. un 11.-12.klašu skolēniem, Latviešu valodas (izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu) valsts olimpiāde 7.-
  28. klašu skolēniem. KM (LNB) IZM (VISC) 2018.gada 2.pusgads 2.1.1.3 Stiprināta Valsts valodas centra kapacitāte, lai veicinātu valsts valodas lietošanu publiskajā telpā Centra sabiedrisko palīgu darbības rezultātā sniegtas konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos: par gramatikas, pareizrakstības un stilistikas normām un to piemērošanu konkrētos gadījumos. Publiskās informācijas tekstu izvērtēšanas atbilstība latviešu literārās valodas normām un ieteikumus sniegšana, ja konstatētas neatbilstības. Vidēji sniegtas vismaz 350 konsultācijas gadā uzņēmumiem, iestādēm. VVC
  29. gada 2.pusgads 2.
  30. Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem 2.2.
  31. Veicināt latviešu valodas apguvi un valodas apguves sistēmas izveidi latviešu diasporas mītnes zemēs un remigrantiem 2.2.1.
  32. Veikt monitoringu par remigrantu skolēniem Latvijā. (IAPP57 3.1.4.) Iegūti dati par skolēniem, kuri ir atgriezušies no mācībām citā valstī (remigrējuši) un viņu izglītības iespējām Latvijā. Reizi divos gados nodrošināta informācija par skolēnu (reemigrantu) skaitu, vecumu, izglītības iestāžu piedāvāto atbalsta pasākumu klāstu skolēnu iesaistīšanai izglītības iestādēs. IZM Pašvaldības 2017.gada 2.pusgads 2.2.1.
  33. Nodrošināt atbalstu (tai skaitā izglītojošu, informējošu) Latvijas skolu administrācijai un pedagogiem situācijās, kad bērniem nav pietiekamas latviešu valodas prasmes, lai iekļautos klasē atbilstoši savam vecumam. (IAPP58 2.3.12.
(4)) - Nodrošināts atbalsts remigrējušajiem bērniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā; - Nodrošināts atbalsts latviešu valodas pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. - Pedagogu skaits, kuri pilnveidojuši profesionālās prasmes darbā ar remigrējušajiem bērniem - 80 pedagogi - Didaktiskie materiāli latviešu valodas pedagogiem un izstrādāto pedagogu tālākizglītības programmu skaits. divas programmas/ metodiskie materiāli. IZM (LVA) 2018.gada 2.pusgads 2.2.1.
  1. Nodrošināt latviešu valodas apguves portāla darbību. (VVPP59 2.2.3.) Nodrošināta mācību materiālu latviešu valodas apguvei daudzveidība. Attīstīto mācību līdzekļu, t.sk. elektronisko mācību līdzekļu, latviešu valodas apguvei un prasmes pilnveidei, skaits - trīs mācību līdzekļi gadā. IZM (LVA) 2018.gada 2.pusgads 2.2.1.
  2. Veicināt sadarbību ar diasporas mītnes valstu institūcijām, lai veicinātu latviešu valodas apmācības iespējas Latvijas diasporai mītnes zemes vispārizglītojošajās skolās valstīs, kurās ir liels Latvijas diasporas skaits. - Nodrošināta latviešu valodas apguve ārvalstu vispārizglītojošajās skolās, sedzot izdevumus apmācību īstenošanai, kā arī sniedzot iespēju kārtot latviešu valodas eksāmenus, kuri tiktu atzīti Latvijā; - Uzturēts regulārs dialogs starp abu valstu atbildīgajām izglītības institūcijām, veicinot piemērota risinājuma identificēšanu latviešu valodas mācību nodrošināšanas iespējām, ievērojot ES Padomes direktīvā (77/486/EEK) par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību un nepieciešamību noteikto - līdztekus vispārējai izglītībai veicināt arī dzimtās valodas un izcelsmes valsts kultūras mācīšanu aktualizēšana dažādos līmeņos. - Valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju skaits - 15 personas gadā; - Sadarbības modeļu identificēšana un vienošanās par turpmākajām nepieciešamām darbībām. IZM pārstāvju vizītes un tikšanās ar diasporas mītnes zemes izglītības institūciju pārstāvjiem. IZM (VISC) ĀM, KM, diasporas organizācijas 2018.gada 2.pusgads 2.2.1.
  3. Nodrošināt Latvijā pastāvīgu iespēju kursos apgūt latviešu valodu remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. (Valsts valodas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam) Nodrošināta latviešu valodas apguves pieejamība tiem Latvijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri Latvijā atgriežas pēc ilgāka ārpus tās robežām nodzīvota laika, un kuriem latviešu valoda nav pirmā vai dzimtā valoda. Katru gadu: - latviešu valodu apguvušas vismaz 200 personas; - īstenoti vismaz četri projekti. SIF IZM 2018.gada 2.pusgads 2.2.
  4. Nodrošināt latviešu valodas apguvi Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem un trešo valstu pilsoņiem 2.2.2.
  5. Nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām un nepilsoņiem. (Valsts valodas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam) Uzlabota latviešu valodas apguves pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, kam tā nav dzimtā valoda. - Katru gadu latviešu valodu apguvušas vismaz 1000 personas; - Īstenoti vismaz 10 projekti; - Pieaudzis pilsonības saņemšanai latviešu valodas eksāmenu sekmīgi nokārtojošo īpatsvars pret eksāmenu kārtojošo skaitu. SIF IeM 2018.gada 2.pusgads 2.2.2.
  6. Atbalstīt pedagogus, kuri strādā ar bērniem, kuriem ir atšķirīgs latviešu valodas prasmes līmenis (tai skaitā latviešu skolu pedagogiem). Nodrošināta mācību un metodisko materiālu pieejamība latviešu valodas kā otrās valodas, kā svešvalodas apguvei. Mācību līdzekļu komplektu skaits latviešu valodas kā svešvalodas apguvei - divi komplekti. IZM (LVA) 2018.gada 2.pusgads 2.2.2.
  7. Nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību Latgales reģionā un pilnveidot latviešu valodas skolotāju, kas strādā ar pieaugušajiem, profesionālo kompetenci. Attīstītas daudzveidīgas pieejas latviešu valodas apguvē lingvistiski neviendabīgā vidē. Pedagogu, kuri pilnveido prasmi darbam starpkultūru vidē, bilingvāli, darbā ar pieaugušajiem valodas apguvējiem, meistarklasēs, skaits - 444 pedagogi. IZM LVA 2018.gada 2.pusgads 2.2.2.
  8. Nodrošināt iespēju apgūt latviešu valodu notiesātajiem ieslodzījuma vietā. Ik gadu notiesātie ieslodzījuma vietā apgūst latviešu valodu. Gadā 96 notiesātie, kas vecāki par 29 gadiem apgūst latviešu valodu ieslodzījuma vietā. TM (IVP) 2018.gada 2.pusgads 2.2.2.
  9. Rīkotas latviešu valodas mācības trešo valstu pilsoņiem un izstrādāti latviešu valodas mācību materiālu specifiskām valodu grupām. Uzlabojušās latviešu valodas zināšanas trešo valstu pilsoņiem, tādējādi sekmējot iekļaušanos izglītības sistēmā un darba tirgū. - Kursos mācību vielu apguvuši 1000 trešo valstu pilsoņi; - Sagatavots viens latviešu valodas mācību materiāls specifiskai valodas grupai. KM IeM 2018.gada 2.pusgads 2.
  10. Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī 2.3.
  11. Veidot izpratni par Latvijas kultūrtelpu kā kulturāli daudzveidīgu un iekļaujošu 2.3.1.
  12. Īstenot Latvijas Kultūras kanona vērtību popularizēšanas pasākumus Latvijas publiskajās bibliotēkās. Apkopotas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības un atspoguļoti nācijas sasniegumi kultūrā, tādējādi veicinot piederības izjūtu Latvijai un kopējas kultūras atmiņas radīšanu un izplatīšanu. Katru gadu notikuši 40 pasākumi Latvijas publiskajās bibliotēkās, skolās un citviet, kurus kopumā apmeklē 2000 dalībnieki. KM LNB, LKA, IZM 2018.gada 2.pusgads 2.3.1.
  13. Īstenot projektu, iesaistot kultūrtelpas vēstniekus Latvijas 100 gades pasākumu īstenošanā. Veicināts starpkultūru dialogs un starpetniskā saprašanās. Īstenots vismaz viens projekts gadā. KM LNKC 2018.gada 2.pusgads 2.3.1.
  14. Atbalstīt mazākumtautību līdzdalību un kultūras tradīcijas. Paaugstināta mazākumtautību kultūru vērtība Latvijas kultūrtelpā, veicinot mazākumtautību NVO sadarbību un sabiedrības saliedētību. Ik gadu īstenots vismaz viens mazākumtautību kopienai veltīts pasākums (forums, kultūras festivāls u.tml.). KM SIF, LNKBA, pašvaldības 2018.gada 2.pusgads 2.3.
  15. Veicināt visas sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un Dziesmu un deju svētku procesā, atbalstīt mazākumtautību un diasporas māksliniecisko kolektīvu darbību 2.3.2.
  16. Atbalstīt mazākumtautību kultūras aktivitātes: - radošās nometnes mazākumtautību kolektīvu vadītājiem; - programmas "Latvijas kultūras vēstnieki" vasaras nometnes Novados; -kursi un semināri "programmas Latvijas kultūras vēstnieki" absolventiem; - mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu folkloras kopu sagatavošana Dziesmu un deju svētkiem (skates, informatīvie semināri). Atbalstītas mazākumtautību kultūras aktivitātes un līdzdalība tautas mākslas kustībā. Vismaz 40 mazākumtautību kolektīviem nodrošināta iespēja piedalīties LNKC rīkotajos Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku starpsvētku posma pasākumos, t.sk. festivālā Baltica, kā arī gatavojoties Latvijas Simtgades Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. KM (LNKC) 2018.gada 2.pusgads 2.3.2.
  17. Metodiskā atbalsta pasākumi māksliniecisko kolektīvu un tradicionālo kultūras grupu vadītājiem un dalībniekiem Latvijā un diasporas mītnes zemēs. Veicināta diasporas māksliniecisko kolektīvu iesaistīšanās tautas mākslas kustībā un Dziesmu un deju svētku pasākumos. Sagatavoti vismaz 2 metodiskie materiāli; Noorganizēti vismaz 10 atbalsta pasākumi; Piedalījušies vismaz seši eksperti. KM (LNKC) 2018.gada 2.pusgads 2.3.2.
  18. Īstenot nemateriālā kultūras mantojuma projektu "Satiec savu meistaru". Veicināta mazākumtautību kopienu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu veicinošos pasākumos ir iesaistīti vismaz trīs līdz pieci mazākumtautību meistari. KM (LNKC) 2018.gada 2.pusgads 2.3.2.
  19. Īstenot mazākumtautību nacionālo kultūru un tradīciju saglabāšanas pasākumus. Veicināta mazākumtautību kultūru un tradīciju saglabāšana un starpkultūru dialogs. - Noorganizētas četras izstādes un astoņi koncerti un/vai dziesmu konkursi; - Īstenots ikgadējais mazākumtautību festivāls "Vienoti dažādībā", kopā 700 dalībnieki. KM NVO 2018.gada 2.pusgads 2.3.2.
  20. Īstenot projektu konkursu kultūras projektu atbalstam Latgales plānošanas reģionā. Veicināta kultūras pieejamība Latgales plānošanas reģionā. Ik gadu atbalstīti vismaz 50 kultūras projekti KM (VKKF) 2018.gada 2.pusgads 2.
  21. Nostiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai 2.4.
  22. Veicināt ārzemju latviešu bērnu un jauniešu piederību Latvijai un latvisko tradīciju apguvi 2.4.1.
  23. Atbalstīt latviešu nedēļas nogales skolu izveidi un darbību diasporas centros. (VVPP60 2.1.5.) - Sniegts finansiāls atbalsts diasporas skolu darbībai latviešu valodas uzturēšanā un pilnveidē; - Pilnveidota nedēļas nogales skolu pedagogu profesionālā kompetence. - Nedēļas nogales skolu skaits diasporā, kurām sniegts finansiālais atbalsts / skolēnu skaits atbalstītajās skolās. Vismaz 20 skolas; - Atbalstīto diasporas bērnu un jauniešu nometņu Latvijā skaits. Vismaz viena nometne ik gadu; - Atbalstīto pasākumu diasporā skaits - seši pasākumi; - Diasporas skolu skaits, kuras saņēmušas grāmatu sūtījumus. 80 skolas; - Mācību līdzekļu, t.sk. elektronisko, latviešu valodas apguvei diasporas bērniem un jauniešiem, mācību programmu, video pielikumu skaits četri mācību līdzekļi; - Izstrādāto videolekciju skaits. 10 lekcijas; - Pedagogu kompetences pilnveides kursus Latvijā un mītņu zemēs apmeklējušo diasporas nedēļas nogales skolu pedagogu skaits. 90 skolotāji. IZM (LVA) ĀM 2018.gada 2.pusgads 2.4.1.
  24. Atbalstīt diasporas organizāciju iedibināto pasākumus (saietu, semināru, vasaras skolu u.tml.) Latvijā, Eiropā un citos lielākajos latviešu diasporas centros. Veicināta ārzemju latviešu piederības sajūta Latvijai un latviskās identitātes saglabāšana. Ik gadu notikuši: - divi 3x3 saieti Latvijā un divi saieti ārpus Latvijas, katrs ar vidēji 100 dalībniekiem; - vismaz divu Latvijas skolotāju ceļa izdevumu segšana līdzdalībai katrā no diviem 3x3 saietiem ASV un 3x3 saietā Austrālijā; - viens 2x2 seminārs ar vismaz 60 dalībniekiem. KM ĀM 2018.gada 2.pusgads 2.4.1.
  25. Atbalstīt diasporas un Latvijas bērnu kopējās nometnes Latvijā. Organizētas diasporas un Latvijas bērnu kopējās nometnes Latvijā. - Īstenoti vismaz 10 projekti gadā; - Nometnēs ik gadu piedalījušies vismaz 200 bērni no diasporas un vismaz 100 bērni no Latvijas. SIF 2018.gada 2.pusgads 2.4.
  26. Stiprināt ārzemju latviešu saikni ar Latviju, uzturot dialogu starp Latviju un latviešiem ārzemēs un veicinot Latvijas un diasporas sadarbību kultūras un mākslas pieejamības nodrošināšanā, trimdas kultūras mantojuma saglabāšanā un diasporas kultūras kolektīvu mobilitātei 2.4.2.
  27. Atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju stiprinošu reģionālo notikumu organizēšanu dažādās pasaules daļās, kā arī Latvijas profesionālo mākslinieku koncertu un teātra izrāžu rīkošanu diasporas mītņu valstīs. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšana un latviešu profesionālās kultūras pieejamība ārvalstīs. Katru gadu kopā ASV, Austrālijā un/ vai Eiropā notikuši: - vismaz viens lielais reģionālais Dziesmu un deju svētku pasākums; - sešas koncertu un teātra turnejas. KM ĀM, diasporas organizācijas 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  28. Turpināt sadarbību ar diasporu, lai apzinātu un saglabātu trimdas latviešu kultūras mantojumu, kā arī uzsākt izpēti Latvijas valstspiederīgo nesenās emigrācijas valstīs. KM: Sniegts atbalsts latviešu diasporas vizuālās mākslas darbu saglabāšanā un izstādīšanā Latvijā. ĀM: Atbalstīti projekti diasporu trimdas latviešu kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un izpētē. KM: Nodrošināta pastāvīga latviešu diasporas ekspozīcija un sagatavots izglītojoši informatīvs apkārtraksts par ekspozīciju un diasporas māksliniekiem. ĀM: Atbalstīti četri līdz seši projekti KM, ĀM PBLA, diasporas organizācijas 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  29. Atbalstīt diasporas NVO projektus. Uzlabota diasporas pārstāvju pilsoniskā līdzdalība, uzturēta piederības sajūta un nacionālā identitāte. - Īstenoti vismaz 15 projekti; - Pasākumi īstenoti vismaz 10 valstīs. SIF NVO 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  30. Iesaistīt valsts institūcijas vasaras prakšu nodrošināšanai diasporas latviešu jauniešiem. Nodrošināta ārzemju latviešu jauniešu saiknes saglabāšana ar Latviju. Gadā vismaz 20 jaunieši iziet vasaras praksi KM ĀM, diasporas organizācijas 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  31. Rīkot diasporas konferenci "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai". Veicināta sadarbības un viedokļu apmaiņa starp diasporas un vietējiem latviešiem, kā arī ieskicēta turpmākās diasporas attīstības galvenās prioritātes. Ikgadējā diasporas konference, kuras laikā sagatavota rezolūcija par sadarbības ar diasporu turpmāko attīstību. KM PBLA, ĀM un IZM 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  32. Nodrošināt pēctecību Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumam (PLEIF). Veicināta Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu iesaiste Latvijas ekonomikā un tās attīstībā. kā arī stiprināta diasporas piederība Latvijai.
  33. gadā organizēts PLEIF Amerikā.
  34. gadā organizēts PLEIF Latvijā. ĀM PBLA un citi sadarbības partneri 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  35. Nodrošināt atbalstu diasporas organizācijām un diasporas pasākumiem kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomās Latvijā un diasporas mītnes zemēs. - Realizēti ĀM un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārzemēs projekti diasporas organizāciju atbalstam, kas stiprina diasporas latvisko identitāti un kultūru, piederību Latvijai; - Veicināta jaunu biedrību veidošanās un diasporas pašorganizēšanās, veicināta jaunu nedēļas nogales skolu veidošanās. Atbalstīti vismaz 50 dažādi pasākumi gadā diasporas organizāciju un kopienu atbalstam. ĀM Diasporas organizācijas pasaulē 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  36. Atbalstīt diasporas jauniešu aktivitātes un veicināt diasporas jauniešu pašorganizēšanos. Sniegts atbalsts diasporas jauniešu pasākumiem diasporas mītnes zemēs un Latvijā. Veicināta diasporas jauniešu pašorganizēšanās un diasporas jauniešu organizāciju veidošanās mītnes zemēs. Nodrošināts atbalsts vienam līdz trim diasporas jauniešu pasākumiem gadā diasporas mītnes zemēs. ĀM IZM 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  37. Atbalstīt pētījumus par diasporu. - Atbalstīts LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs; - Veikti dažādi starpdisciplināri pētījumi par diasporu, tās vajadzībām, problēmjautājumiem, īpaši pētīti aktuālie jautājumi - remigrācija, izglītība, bērni un jaunieši. - Divu gadu laikā veikti vismaz četri pētījumi diasporas un migrācijas jomā. Pētījumu materiāli publiski pieejami; - notikušas vismaz divas konferences vai semināri par aktuālajiem jautājumiem. ĀM LU 2018.gada 2.pusgads 2.4.2.
  38. Izveidot un uzturēt komunikācijas platformu ārzemju latviešiem. - Īstenots konkurss, kura mērķis ir atbalstīt mītnes zemēs veidotu sižetu un raidījumu par diasporu sagatavošanu nolūkā padarīt tos pieejamus diasporai un Latvijas sabiedrībai, kā arī nodrošināt sižetu un raidījumu pieejamību interneta platformā un atbalstīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un producentus Latvijas diasporas mītnes zemēs; - ĀM mājaslapas sadaļas "Tautiešiem ārzemēs" nodrošināšana. - Organizēts viens konkurss gadā. Informēta diaspora par aktualitātēm. Nodrošināta diasporas elektronisko mediju attīstību, šo mediju sadarbību ar Latvijas medijiem, diasporas tēmas aktualizāciju Latvijas mediju dienaskārtībā, uzrunājot auditoriju gan mītnes zemēs, gan Latvijā; - Jaunumu ĀM mājaslapas sadaļā "Tautiešiem ārzemēs" nodrošināšana. ĀM NEPLP 2018.gada 2.pusgads
  39. Rīcības virziens Saliedēta sociālā atmiņa Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i 3.
  40. Pieaugusi mazākumtautību dalība ar Latvijas vēsturi saistītajās atzīmējamajās dienās (cittautiešu respondentu īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu (2012.gadā - 53%;61 2018.gadā - 68 %); krievvalodīgo respondentu īpatsvars, kas pozitīvi vērtē, to, ka 1918.gada 18.novembrī tika nodibināta Latvijas Republika (2018.gadā - 40 %)). 3.
  41. Lielākajai sabiedrības daļai ir vienota izpratne par Latvijas okupāciju (cittautiešu īpatsvars, kas uzskata, ka 1940.gadā Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā (2012.gadā - 54,5%;62 2018.gadā - 25 %); cittautiešu īpatsvars, kas nekādā gadījumā neattaisno
  42. un 1949.gada deportācijas (2018.gadā - 25 %); krievvalodīgo respondentu īpatsvars, kas pozitīvi vērtē Latvijas Okupācijas muzeju (2010.gadā - 41,5%;63 2018.gadā - 60 %). Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 3.
  43. Nostiprināt uz faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā 3.1.
  44. Īstenot izglītības nodarbību programmas skolēniem par Latvijas okupāciju un pilnveidot vēstures skolotāju prasmes 3.1.1.
  45. Izstrādāt integrētas muzeja nodarbības ar dokumentālo filmu izmantošanu un diskusijām 6.-12.klašu skolēniem no dažādiem Latvijas reģioniem, t.sk. no mazākumtautību skolām Latvijas Okupācijas muzejā. Atbilstošas metodikas sagatavošana un kursu rīkošana skolotājiem, kā arī nodarbību un metodisko materiālu sagatavošana svešvalodās, nodrošinot to pieejamību interneta vidē. Veicināta sabiedrības izglītotība un informētība, jo īpaši - jauniešu, par publiskās vēstures teorētiskajiem jautājumiem un pretrunīgām Latvijas vēstures tēmām, t.sk. pretrunīgiem Latvijas okupācijas vēstures jautājumiem. Muzejā īstenotas vismaz septiņas tematiskas skolēnu nodarbības, kurās piedalās vismaz 2000 skolēnu. Nodarbību materiāli un process pieejami latviešu, krievu un angļu valodās. Skolotājiem sagatavota metodika un kursi par padomju okupācijas periodu Latvijas vēsturē (1945.-1990.), kuros piedalīsies vismaz 100 skolotāji. KM (LOM) 2018.gada 2.pusgads 3.1.1.
  46. Rīkot izbraukuma nodarbības skolās par staļiniskajām deportācijām un Latvijas neatkarības iegūšanu un atjaunošanu, kā arī veicināta sadarbības tīklu attīstība Latvijas reģionos, sociālās atmiņas un Latvijas vēstures izpētes vienotai koordinācijai un pasākumu rīkošanai, piesaistot novadpētniecības muzejus, skolas un lokālos vēstures entuziastus. Veicināta sociālās atmiņas izpēte, attīstot un īstenojot publiskās vēstures iniciatīvas Latvijas reģionos, un stiprināta jauniešu, tai skaitā mazākumtautību, valstiskuma apziņa un izpratne par Latvijas valsts kontinuitāti. Ceļojošās izstādes un nodarbību tēmas "Latvija 1939-1991: No okupācijas līdz brīvībai", "Pretējās pusēs: Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā", "Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana" un "Padomju deportācijas" apguvuši vismaz 3 000 skolēni visā Latvijā; trīs pasākumi sociālās atmiņas un Latvijas vēstures izpētes veicināšanai Latvijas reģionos. KM (LOM) 2018.gada 2.pusgads 3.1.1.
  47. Rīkot vēstures skolotāju pieredzes apmaiņas pasākumus. Noorganizēti vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāju un Latvijas profesionālo izglītības iestāžu vēstures skolotāju profesionālās kompetences pilnveides semināri, kuros runāts par nozīmīgiem vēstures izglītības jautājumiem, popularizēti labās prakses piemēri, aktualizējot tā brīža sensitīvos un politiski aktuālos jautājumus. Ik gadu noorganizēti vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāju un Latvijas profesionālo izglītības iestāžu vēstures skolotāju profesionālās kompetences pilnveides semināri, kuros runāts par nozīmīgiem vēstures izglītības jautājumiem, popularizēti labās prakses piemēri, aktualizējot tā brīža sensitīvos un politiski aktuālos jautājumus. IZM (VISC) 2018.gada 2.pusgads 3.1.
  48. Samazināt vēsturiskiem faktiem neatbilstošu interpretāciju izplatīšanu par Latvijas okupāciju un Otro pasaules karu un veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni 3.1.2.
  49. Attīstīt Latvijas Okupācijas muzeju par ilgtermiņa platformu publiskās vēstures aktivitāšu īstenošanai, sadarbojoties ar vēsturniekiem no Latvijas un citu valstu pētniecības institūcijām Latvijas vēstures faktu, notikumu un seku skaidrošanai Eiropas vēstures kontekstā. - Regulāra populārzinātnisku publikāciju sagatavošana par aktuālajiem vēstures jautājumiem, tematisko diskusiju un semināru organizēšana; - Turpināts darbs pie Muzeja pagaidu un jaunās (Nākotnes nama) ekspozīcijas veidošanas, sagatavojot atbilstošu informāciju par pretrunīgiem vēstures jautājumiem, izmantojot jaunāko pētījumu materiālus. - Sagatavoti un publicēti 10 raksti par pretrunīgiem Latvijas okupācijas vēstures jautājumiem Okupācijas muzeja tīmekļa vietnē un masu medijos. - Pētījumu materiālu integrēšana Muzeja pagaidu un Nākotnes nama ekspozīcijā. KM (LOM) Latvijas Nacionālais arhīvs, LU VFF, LU LVI 3.1.2.
  50. Veidot sabiedrisko domu un aktualizēt un analizēt ar Latvijas okupāciju saistītos jautājumus. - Ievietota regulāra un sistemātiska informācija Okupācijas muzeja interneta vietnē un saistītos sociālo tīklu profilos par pretrunīgiem Latvijas okupācijas vēstures jautājumiem (t.sk. iekļaujot jautājumus par Latvijas valsts izveidi un teritoriālo integritāti, okupācijas sekām pēc Latvijas neatkarības; - Rīkoti publiski pasākumi Okupācijas muzeja telpās (t.sk. izstādes, filmu demonstrēšanas, teātra izrādes, diskusijas, koncertus, priekšlasījumus, mākslas izpausmes u.c.). Noorganizēti septiņi publiski pasākumi Okupācijas muzeja telpās (tai skaitā izstādes, filmu demonstrēšanas, diskusijas, koncertus, priekšlasījumus, mākslas izpausmes u.c.). Informācija par Okupācijas muzeja pasākumiem publicēta Okupācijas muzeja un Vēstures skolotāju biedrības tīmekļa vietnēs, saistītos sociālo tīklu profilos un reģionālajos masu medijos. KM (LOM) 3.1.2.
  51. Rīkot izglītojošus pasākumus par Latvijas mazākumtautību, t.sk. romu kultūru un vēsturi, jomas ekspertiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un pašvaldību un NVO pārstāvjiem. Veicināta sabiedrības informēšana par romu holokaustu Otrā pasaules kara laikā, kā arī par romu kultūru, vēsturi un tās ietekmi uz viņu sociālo stāvokli Organizēti vismaz trīs pasākumi Latvijas reģionos KM 3.
  52. Veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni 3.2.
  53. Īstenot Latvijas valstiskumu stiprinošus pasākumus 3.2.
  54. Organizēt publisku pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot skolēnu un jauniešu auditorijām. - Valsts pārvaldes atvērto durvju diena; - Latvijas Republikas proklamēšanas dienai - 18.novembrim - un citiem valsts svētkiem veltīti pasākumi; - Latvijas valsts simtgadei veltīti pasākumi; - Eiropas dienai veltīti pasākumi; - Ekskursijas interesentiem Ministru kabineta ēkā. - Īstenoti pasākumi ar sabiedrības iesaisti un līdzdalību; - Pēc interesentu pieprasījuma nodrošinātas ekskursijas. VK Regulāri
  55. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, euro Pasākuma Nr.p.k. Uzdevums Budžeta resors Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildus finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2017.gads 2018.gads 2017.gads 2018.gads 7 598 802 7 105 383 590 265 2 549 119 Finansējums plāna realizācijai kopā 7 598 802 7 105 383 590 265 2 549 119 tajā skaitā pa resoriem
  56. Sabiedrības integrācijas fonds 517 925 162 207 1 084 453 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 162 207 162 207 694 586 03.00.00 "Remigrācijas atbalsta programma" 355 718 389 867
  57. Aizsardzības ministrija 34.00.00 "Jaunsardzes centrs" 148 142 148 142
  58. Ārlietu ministrija 226 237 226 237 35 000 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 212 008 212 008 35 000 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs" 14 229 14 229 14.Iekšlietu ministrija 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" 1 040 565 1 115 215
  59. Izglītības un zinātnes ministrija 1 838 200 1 945 242 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" 330 106 330 106 72.00.00 "Šveices finanšu instruments" 37 116 144 158 21.00.00 "Jaunatnes politikas valsts programma" 247 150 247 150 70.15.00 ES programmas "Erasmus+" 2014.-
  60. gadam Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu nodrošināšana 1 223 828 1 223 828
  61. Labklājības ministrija 63.00.00 ESF projektu un pasākumu īstenošana 1 499 956 1 484 959
  62. Tieslietu ministrija 51 450 51 450 09.01.00 Valsts valodas aizsardzība 1 450 1 450 Finansējuma pārdale no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 50 000 50 000
  63. Kultūras ministrija 1 544 448 1 240 052 590 265 1 139 036 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 998 088 998 088 324 000 22.13.00 "Mediju politikas īstenošana" 30 000 30 000 67.06.00 "Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana" 5 625 0 0 0 70.18.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" 510 735 211 964 590 26564 815 036
  64. Radio un televīzija 731 879 731 879 290 630 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana uz izplatīšana" 479 730 479 730 40 630 04.00.00 "Komerciālās televīzijas un radio" 71 144 71 144 150 000 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" 181 005 181 005 100 000 Finansējuma sadalījums atbilstoši Plāna rīcības virzieniem 1.Rīcības virziens 6 152 387 5 954 686 590 265 2 124 252 1.2.uzdevums 4 252 927 4 075 848 590 265 1 797 357 1.2.1.
  66. Iekšlietu ministrija 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" 1 040 565 1 115 215 2017.,
  67. 1.2.2.
  69. Izglītības un zinātnes ministrija 72.00.00 "Šveices finanšu instruments" 37 116 144 158 21.00.00 "Jaunatnes politikas valsts programma" 247 150 247 150 70.15.00 ES programmas "Erasmus+" 2014.-
  70. gadam Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu nodrošināšana 1 223 828 1 223 828 1.2.2.
  72. Aizsardzības ministrija 34.00.00 "Jaunsardzes centrs" 135 158 135 158 34.00.00 "Jaunsardzes centrs" 9 000 9 000 1.2.2.
  74. Aizsardzības ministrija 34.00.00 "Jaunsardzes centrs" 3 984 3 984 1.2.2.
  76. Labklājības ministrija 340 000 340 000 63.00.
  77. "ESF projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "ESF īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" Jaunatnes nodarbinātības finansējums 144 500 144 500 2018.gads 63.00.00 "ESF projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "ESF īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" ESF finansējums 144 500 144 500 2018.gads 63.00.00 "ESF projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "ESF īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" Valsts budžeta līdzfinansējums 51 000 51 000 2018.gads 1.2.2.
  79. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 50 088 35 088 1.2.3.
  81. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 31 303 31 303 494 122 1.2.3.
  82. 1.3.2.
  84. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 45 000 0 1.2.3.
  86. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 24 000 1.2.3.
  88. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 15 000 15 000 1.2.4.
  90. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 400 000 400 000 300 000 1.2.4.
  92. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 113 830 1.2.4.
  94. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 4 000 4 000 1.2.4.
  96. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 160 000 160 000 1.2.5.1., 1.2.5.2., 1.2.5.3., 1.2.2.5., 1.4.7.,
  97. Kultūras ministrija 70.18.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" 510 735 211 964 590 265 815 036 1.2.6.
  99. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 50 369 1.3.uzdevums 1 167 581 1 146 959 0 36 265
  100. Labklājības ministrija 1 159 956 1 144 959 1.3.1.
  101. 63.00.00 "ESF projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "ESF īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" ESF finansējums 985 963 973 215 2023.gads 63.00.00 "ESF projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "ESF īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" valsts budžeta finansējums 173 993 171 744 2023.gads 1.3.1.
  103. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 36 265 1.3.2.
  104. 1.3.2.
  106. Kultūras ministrija 67.06.00 "Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana" 5 625 1.3.2.
  108. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 2 000 2 000 1.4.uzdevums 731 879 731 879 0 290 630 1.4.
  110. Radio un televīzija 04.00.00 "Komerciālās televīzijas un radio" 71 144 71 144 1.4.
  112. Radio un televīzija 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana" 21 343 21 343 40 630 1.4.
  114. Radio un televīzija 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana uz izplatīšana" 353 406 353 406 1.4.
  116. Radio un televīzija 04.00.00 "Komerciālās televīzijas un radio" 150 000 1.4.
  118. Radio un televīzija 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" 100 000 1.4.
  120. Radio un televīzija 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" 181 005 181 005 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana uz izplatīšana" 104 981 104 981 2.Rīcības virziens 1 402 415 1 106 697 0 424 867 2.1.uzdevums 374 556 374 556 0 0 2.1.1.
  122. Tieslietu ministrija 09.01.00 "Valsts valodas aizsardzība" 1 450 1 450 2.1.1.
  124. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 43 000 43 000 2.1.1.2, 2.2.1.1., 2.2.1.2., 2.2.1.3., 2.2.1.4., 2.2.2.2., 2.2.2.3., 2.4.1.
  126. Izglītības un zinātnes ministrija 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" 330 106 330 106 2.2.uzdevums 180 904 180 904 0 34 149 2.2.1.
  128. Sabiedrības integrācijas fonds 03.00.00 "Remigrācijas atbalsta programma" 34 149 2.2.2.
  130. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" 130 904 130 904 2.2.2.
  132. Tieslietu ministrija Finansējuma pārdalei no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai." 50 000 50 000 2.
  133. 2.3.uzdevums 100 000 160 000 0 0 2.3.1.
  134. 2.3.2.
  136. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 14 000 14 000 2.3.1.
  138. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 16 000 16 000 2.3.1.
  140. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 60 000 2.3.2.
  142. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 30 000 30 000 0 0 2.3.2.
  144. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 40 000 40 000 2.
  145. 2.4.uzdevums 746 955 391 237 0 390 718 2.4.1.
  147. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 75 000 75 000 2.4.1.
  149. Sabiedrības integrācijas fonds 03.00.00 Remigrācijas atbalsta programma 156 516 156 516 2.4.2.
  151. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 70 000 70 000 2.4.2.
  153. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 10 000 10 000
  154. Ārlietu ministrija 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs" 14 229 14 229 2.4.2.
  156. Sabiedrības integrācijas fonds 03.00.00 Reemigrācijas atbalsta programma 199 202 199 202 2.4.2.
  158. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 10 000 10 000 2.4.2.
  160. Ārlietu ministrija 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 42 686 42 686 2.4.2.
  162. Ārlietu ministrija 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 109 556 109 556 20 000 2.4.2.
  164. Ārlietu ministrija 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 14 000 14 000 2.4.2.
  166. Ārlietu ministrija 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 22 766 22 766 2.4.2.
  168. Ārlietu ministrija 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 23 000 23 000 15 000
  169. Rīcības virziens 44 000 44 000 0 0 3.
  170. 3.1.uzdevums 44 000 44 000 0 0 3.1.1.
  172. Kultūras ministrija 22.10.00 "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 14 000 14 000 3.1.1.
  173. 3.1.2.
  174. 3.1.2.
  176. Kultūras ministrija 22.13.00 "Mediju politikas īstenošana" 30 000 30 000 Kultūras ministre Dace Melbārde PielikumsNacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
  177. gadam īstenošanas plānam 2017.-
  178. gadam Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam Pasākuma Nr.p.k. Uzdevums Budžeta resors Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Nepieciešamais papildus finansējums, euro Detalizēts aprēķins 2017.gads 2018.gads 1.Rīcības virziens 1.2.uzdevums 1.2.3.
  180. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas 494 122
  181. Programmai "Atbalsts starpskolu pilsoniskajām iniciatīvām" nepieciešamie finanšu līdzekļi 156 516 euro katru gadu. Atlīdzība 19087,20 euro (atalgojums 15444,00 euro )* tiks izmaksātā programmas vadībā iesaistītam personālam (1,0 amata vieta), kas organizēs konkursus, projektu vērtēšanu un projektu uzraudzību 12 mēnešus, vidējā atlīdzība vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1590,60 euro mēnesī, tai skaitā atalgojums vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1287,00 euro mēnesi (amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 242201, saime 32, līmenis IIC, mēnešalgu grupa 10), preces un pakalpojumi 4390,80 euro ,tai skaitā semināru organizēšana projekta īstenotājiem 440,00 euro (telpu noma semināra vajadzībām 100 euro x 2 semināri = 200 euro , kafijas pauze 4,00 euro x 30 dalībnieki x 2 semināri = 240 euro), sakaru pakalpojumu (internets, mobilie un fiksētie telefoni, pasta izdevumi) izmaksas 198,00 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 16,50 euro x 12 mēn. = 198 euro), biroja telpu noma 1783,60 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 148,633 euro X 12 mēn. = 1783,60 euro), komunālie pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, telpu uzkopšanas pakalpojumi 868,20 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 72,35 euro x 12 mēn.= 868,20 euro), kancelejas preces (papīrs, mapes, toneri) 360,00 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 30 euro x1darb. 12 mēn.= 360,00 euro), publicitātes nodrošināšana - video sižeta sagatavošana un pārraide televīzijā 741,00 euro (pārraides vienas min. vid. cena 148,20 euro x 5 min.) subsīdijām un dotācijām 133 038 euro. Atklāta projektu konkursa rezultātā tiks atbalstīti 10-15 projekti, vienam projektam maksimāli pieejamais programmas finansējums līdz 11 086 euro.
  182. Ģimenes apmaiņas programmā latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem nepieciešamie finanšu līdzekļi 62 606 euro apmērā katru gadu. Atlīdzība 4771,80 euro (atalgojums 3861,00 euro)* tiks izmaksātā programmas vadībā iesaistītam personālam (0,25 amata vieta), kas organizēs konkursus, projektu vērtēšanu un projektu uzraudzību 12 mēnešus, vidējā atlīdzība vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1590,60 euro mēnesī, tai skaitā atalgojums vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1287,00 euro mēnesi (amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 242201, saime 32, līmenis IIC, mēnešalgu grupa 10), preces un pakalpojumi 1488,20 euro, tai skaitā semināru organizēšana projektu īstenotājiem 180,00 euro ( telpu noma semināra vajadzībām 100,00 euro, kafijas pauze 4,00 euro x 20 dalībnieki = 80,00 euro),publicitātes nodrošināšanai-video sižeta sagatavošana un pārraide televīzijā 518,70 euro ( pārraides vienas min. vid. cena 148,20 euro x 3,5 min.), sakaru pakalpojumu ( internets, mobilie un fiksētie telefoni, pasta izdevumi) izmaksas 49,50 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 16,50 euro x 12 mēn.x 0,25 amata vieta = 49,50 euro), biroja telpu noma 445,90 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 148,633 euro X 12 mēn.x 0,25 amata vietas = 445,90 euro), komunālie pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, telpu uzkopšanas pakalpojumi 217,05 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 72,35 euro x 12 mēn. x 0,25= 217,05 euro) kancelejas preces (papīrs, mapes u.c.) 77,05 euro, subsīdijām un dotācijām 56 346 euro, atklāta projektu konkursa rezultātā tiks atbalstīti 7 projekti.
  183. Lai atbalstītu mazākumtautību NVO rīkotos pasākumus, kas veltīti valsts simtgadei nepieciešamie finanšu līdzekļi 275 000 euro apmērā. Atlīdzība 19087,20 euro (atalgojums 15444,00 euro )* tiks izmaksātā programmas vadībā iesaistītam personālam (1,0 amata vieta), kas organizēs konkursus, projektu vērtēšanu un projektu uzraudzību 12 mēnešus, vidējā atlīdzība vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1590,60 euro mēnesī, tai skaitā atalgojums vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1287,00 euro mēnesi (amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 242201, saime 32, līmenis IIC, mēnešalgu grupa 10), preces un pakalpojumi 8412,80 euro, tai skaitā tai skaitā semināru organizēšana projekta īstenotājiem 440,00 euro (telpu noma semināra vajadzībām 100 euro x 2 semināri = 200 euro, kafijas pauze 4,00 euro x 30 dalībnieki x 2 semināri = 240 euro), sakaru pakalpojumu (internets, mobilie un fiksētie telefoni, pasta izdevumi) izmaksas 198,00 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 16,50 euro x 12 mēn. = 198 euro), biroja telpu noma 1783,60 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 148,633 euro X 12 mēn. = 1783,60 euro), komunālie pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, telpu uzkopšanas pakalpojumi 868,20 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 72,35 euro x 12 mēn.= 868,20 euro), kancelejas preces (papīrs, mapes, toneri) 360,00 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 30 euro x1darb. 12 mēn.= 360,00 euro), publicitātes nodrošināšana - video sižeta sagatavošana un pārraide televīzijā 4763,00 euro, subsīdijām un dotācijām 247 500 euro, atklāta projektu konkursu rezultātā tiks atbalstīti 20 projekti, vienam projektam maksimāli pieejamais programmas finansējums līdz 13 000 euro. *Finansējums paredzēts terminētām amata vietām, līdzko programma savu darbību beidz, tiek samazināts arī administratīvais resurss. 1.2.3.
  185. Kultūras ministrija 22.10.
  186. programma "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 24 000 Portāla koncepta un dizaina izstrāde 4000 euro; portāla izveide (satura vadības sistēma, sadaļas, svešvalodas, foto, video galerija, google karte, kontaktforma, baneru vadība, apmeklētāju statistika, jaunumi, domēna reģistrācija 12 euro, uzturēšana serverī 48 euro) 8000 euro, pilsoniskās žurnālistikas semināri mazākumtautību biedrībām 12 000 euro, kopā 4000 + 8000 + 12 000 = 24 000 euro. 1.2.4.
  188. Kultūras ministrija 22.10.
  189. programma "Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana" 300 000 Mērķa pasākumi NVO kapacitātes celšanai visos plānošanas reģionos un atbalsts darbības nodrošināšanai - vismaz 20 projektu gadā katrā plānošanas reģionā 700 000 euro gadā (līdz 7000 euro vienam projektam x 20 projekti x 5 plānošanas reģioni). 2017.,
  190. un 2019.gadā jau piešķirti 400 000 euro par katru gadu, vēl nepieciešami 300 000 euro papildus 2018.un 2019.gadā. 1.2.4.
  192. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas 113 830 NVO līdzfinansējuma programmas īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi 113 830 euro apmērā katru gadu. Atlīdzība 2864 euro (atalgojums 2317 euro)* tiks izmaksātā programmas vadībā iesaistītam personālam (0,15 amata vieta), kas organizēs konkursus, projektu vērtēšanu un projektu uzraudzību 12 mēnešus, vidējā atlīdzība vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1590,60 euro mēnesī, tai skaitā atalgojums vienam programmā iesaistītajam darbiniekam 1287,00 euro mēnesi (amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 242201, saime 32, līmenis IIC, mēnešalgu grupa 10), preces un pakalpojumi 468 euro, tai skaitā sakaru pakalpojumu (internets, mobilie un fiksētie telefoni, pasta izdevumi) izmaksas 29,70 euro (vid. izmaksas vienam darbiniekam mēn. 16,50 euro x 12 mēn.x 0,15 amata vieta = 29,70 euro), biroja telpu noma 267,48 euro (vid.izmaksas vienam darbiniekam mēn. 148,633 euro X 12 mēn.x 0,15 amata vieta = 267,48 euro), komunālie pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, telpu uzkopšanas pakalpojumi 130,23 euro (vid.izmaksas vienam darbiniekam mēn. 72,35 euro x 12 mēn.x 0,15 amata vieta = 130,23 euro), kancelejas preces (papīrs, mapes, toneri) 40,00 euro, subsīdijām un dotācijām 110 498 euro. Atklāta projektu konkursa rezultātā tiks atbalstīti 10 projekti gadā, vienam projektam maksimāli pieejamais programmas finansējums līdz 11 050 euro. *Finansējums paredzēts terminētām amata vietām, līdzko programma savu darbību beidz, tiek samazināts arī administratīvais resurss. 1.2.5.1., 1.2.5.2., 1.2.5.3., 1.2.2.5., 1.4.1.,
  193. Kultūras ministrija 70.18.00 Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 590 265 815 036 KM piešķirtais budžets 70.18.00 programmai pieļauj īstenot aktivitātes pieprasītā papildus nepieciešamā finansējuma apjomā, taču uz doto brīdi vēl nav veikts budžeta pieprasījums un sniegt detalizētu aprēķinu nav iespējams. 1.2.6.
  195. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas 50 369 2018.gadā, lai veiktu sabiedrības līdzdalības indeksa mērījumus, kas dos iespēju novērtēt pilsoniskās sabiedrības attīstības dinamiku Latvijā un vērtēt kopumā, gan valsts politikas ieviešanas rezultātus, gan dažādu atbalsta mehānismu efektivitāti, gan atspoguļotu aktuālos procesus NVO sektorā, analizējot attīstības tendences un veiktu NVO monitoringu, tā ietvaros iegūt objektīvu informāciju, ko tālāk izmantot valsts politikas pilnveidošanai, dažādu finanšu instrumentu atbalsta plānošanai, NVO darbam, nepieciešamie finanšu līdzekļi 50369 euro. Atlīdzība 20052 euro apmērā (atalgojums 16224 euro)* tiks izmaksāta pasākuma vadībā iesaistītajam personālam (1 amata vieta), kas koordinēs NVO pētniecības darbu 12 mēnešus, vidējā atlīdzība vienam pasākumā iesaistījām darbiniekam 1670,94 euro mēnesī, tai skaitā atalgojums vienam pasākumā iesaistītajam darbiniekam 1352.00 euro mēnesī (amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 241402, saime 32, līmenis IIIA, mēnešalgu grupa 11). Precēm un pakalpojumiem 30317 euro tai skaitā informācijas un publicitātes pasākumi: 2 pasākumi x vid.cena 500,00 euro = 1000,00 euro; sludinājumu ievietošana preses izdevumos 2 sludinājums x vid.cena 300,00 euro = 600,00 euro; transporta izdevumi braucieniem uz reģioniem 8 braucieni gadā x viena brauciena vid.cena 137,50 euro = 1100,00 euro; kancelejas un biroja preču (papīrs, toners u.c) izmaksas vid.gadā 400,00 euro; pētnieki sabiedrības līdzdalības indeksa nodrošināšanai 2 līgumi x līguma vid.cena 2961, 50 euro = 5923 euro; pētnieki par juridiskajiem un finanšu jautājumiem divi līgumi x 3337,00 euro = 6674,00 euro; NVO mediju monitorings un analīze sadarbībā ar LETA vid.gadā 500,00 euro; iedzīvotāju aptauja par līdzdalību biedrībās un nodibinājumos sadarbībā ar Latvijas faktiem viens līgums x vid.līguma cena = 6740,00 euro; elektroniskā NVO monitoringa sistēma - datu ievade, ziņojumu sagatavošana viens līgums x vid.līguma cena 6000,00 euro = 6000,00 euro, informācijas iegāde no Lursoft pētījumam viens līgums x 500,00 euro = 500,00 euro, sabiedrības līdzdalības indeksa datu un interneta domēna uzturēšana 12 mēn. x vid.cena mēnesī 15,00 euro = 180,00 euro, teksta redaktors pētījumam viens līgums x vid. līguma cena 700,00 euro =700,00 euro. *Finansējums paredzēts terminētām amata vietām, līdzko programma savu darbību beidz, tiek samazināts arī administratīvais resurss. 1.3.uzdevums 1.3.1.
  197. Sabiedrības integrācijas fonds 02.00.00 Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas 36 265 Pretdiskriminācijas politikas uzraudzībai nepieciešamie finanšu līdzekļi 36 265 euro apmērā katru gadu. Atlīdzība 9 066 euro (atalgojums 7 336 euro)* apmērā tiks izmaksāta pasākuma vadībā iesaistītam personālam (0,5 amata vietas), kas koordinēs pasākuma īstenošanu un uzraudzību 12 mēnešus, vidējā atlīdzība pasākumā iesaistītajam darbiniekam 755,50 euro mēnesī (vid.atlīdzība mēnesī 1511 x 0,5 amatvietas= 755,50 euro), tai skaitā atalgojums pasākumā iesaistītajam darbiniekam 611,30 euro mēnesī (vid.atalgojums mēnesī 1222,60 euro x 0,5 amatvietas= 611,30 euro; amata kods saskaņā ar profesiju klasifikatoru 242253, saime 32, līmenis IIIA, mēnešalgu grupa 11), precēm un pakalpojumiem 27 199 euro apmērā, tai skaitā sabiedrības aptaujas veikšanai 10000,00 euro (viens līgums x vid.cena 10000,00euro=10000,00 euro); pētnieku pakalpojumi 12556 euro (vid.līguma cena 4185,33 euro x 3 līgumi = 12556 euro); pētījuma dizaina maketēšana 220,00 euro (vid.cena 220,00 euro x viens līgums = 220,00 euro); pētījuma izdruka 2000,00 euro (vid.cena 8,00 euro x 250 ekspl.= 2000,00 euro); pētījuma tulkošana uz angļu valodu 500,00 euro (vid.līguma cena 500,00 euro x viens līgums= 500,00 euro), datu bāžu izmantošana pētījumu vajadzībā 1923,00 euro (vid. līguma cena 384,60 euro x 5 līgumi = 1923,00 euro). *Finansējums paredzēts terminētām amata vietām, līdzko programma savu darbību beidz, tiek samazināts arī administratīvais resurss. 1.4.uzdevums 1.4.
  199. Radio un televīzija 02.00.00 Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana 40 630 Nodrošināt reģionālo plašsaziņas līdzekļu produktu pieejamību nacionālajos plašsaziņas līdzekļos. 2018..gadā un turpmākajos gados nepieciešami papildus līdzekļi euro 40 630 apmērā: VSIA "Latvijas Radio" kanālā LR1 8 raidījumu "Brīvdienu ceļojums" sagatavošana, viena raidījuma izmaksas euro 937, kopā euro 7 496; 304 sižetu par notikumiem reģionos sagatavošana, viena sižeta izmaksas euro 42, kopā euro 12 768 ; kanālā LR2 12 raidījumu par notikumiem reģionos sagatavošana, viena raidījuma izmaksas euro 711, kopā euro 8 532; kanālā LR4 12 raidījumu "Pilsētas diena" par kultūras notikumiem reģionos, viena raidījuma izmaksas euro 776, kopā euro 9
  200. Autortiesību apmaksa kolektīvā pārvaldījuma aģentūrām euro
  201. 1.4.
  203. Radio un televīzija 04.00.00 Komerciālās televīzijas un radio 150 000 Raidījumus veidos konkursa kārtībā noteiktie komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (komerciālās televīzijas un producentu grupas) Latgales latviešu (50 raidījumi(viena raidījuma izmaksas 2 400 euro)) un mazākumtautību (25 raidījumi(viena raidījuma izmaksas 1 200 euro)) satura ražošana Latgales auditorijai. Aprēķins veikts balstoties uz līdzīgu raidījumu finansiālajiem piedāvājumiem. Kopā: 120 000+30 000=150 000 euro 1.4.
  205. Radio un televīzija 03.01.00 Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana 100 000 Satura veidošana / i

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.