📄 Likuma teksts
Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.207
Rīgā 2005.gada 29.martā (prot. Nr.16 11.§)
Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 36.panta 5.punktu un 54.panta pirmo daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. ārvalstīs iegūtos ārsta izglītību apliecinošos dokumentus un ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus šo noteikumu 1.pielikumā minētajās ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs (turpmāk — ārsta kvalifikācijas dokumenti), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;
1.2. papildus nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem ārsta kvalifikācijas un ārsta apakšspecialitātes vai papildspecialitātes kvalifikācijas dokumentiem ārsts ieguvis likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet attiecīgo dokumentu apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs.
2
II. Ārsta izglītību apliecinošie dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
2. Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti ārsta izglītību apliecinoši dokumenti (2.pielikums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un kuru ieguvei izglītība ir uzsākta:
2.1. Austrijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
2.2. Beļģijas Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
2.2.1 Bulgārijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
2.3. Čehijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.4. Dānijas Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
2.5. Francijas Republikā — no 1976.gada 20.decembra;
2.6. Grieķijas Republikā — no 1981.gada 1.janvāra;
2.6.1 Horvātijas Republikā – no 2013. gada 1. jūlija;
2.7. Igaunijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.8. Īrijas Republikā — no 1976.gada 20.decembra;
2.9. Islandes Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
2.10. Itālijas Republikā — no 1976.gada 20.decembra;
2.11. Kipras Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.12. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518);
2.13. Lietuvas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.13.1 Lihtenšteinas Firstistē – no 1995. gada 1. maija;
2.14. Luksemburgas Lielhercogistē — no 1976.gada 20.decembra;
2.15. Maltas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.16. Nīderlandes Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
2.17. Norvēģijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra;
2.18. Polijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.19. Portugāles Republikā — no 1986.gada 1.janvāra;
2.19.1 Rumānijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
2.20. Slovākijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.21. Slovēnijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.22. Somijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
2.23. Spānijas Karalistē — no 1986.gada 1.janvāra;
2.24. Šveices Konfederācijā — no 2002.gada 1.jūnija;
2.25. Ungārijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
2.26. Vācijas Federatīvajā Republikā — no 1976.gada 20.decembra, izņemot Vācijas Demokrātiskajā Republikā izsniegtos izglītību apliecinošos dokumentus, kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
2.27. Zviedrijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra.
3
(Grozīts ar MK 25.09.2007. noteikumiem Nr. 646; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 300; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518; MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 551)
3. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem vai to kopumam, kas apliecina personas tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un to apliecinātā izglītība atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir ieguvusi nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, lai veiktu ārsta profesionālo darbību, un šādi dokumenti tiek atzīti par līdzvērtīgiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem izglītību apliecinošiem dokumentiem.
4
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
4. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
5
5. Ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem vai to kopumam, kas šo noteikumu 2. punktā minētajās valstīs apliecina personas tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas ieguvei, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 2. punktā minētā datuma un ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā attiecīgajā valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
6
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 514 redakcijā)
6. Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja:
6.1. attiecīgās izglītības iegūšana ir uzsākta pirms 1990.gada 3.oktobra;
6.2. tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi izglītību apliecinošie dokumenti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie izglītību apliecinošie dokumenti, un Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā attiecīgajā valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
7
7. Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, ja attiecīgās izglītības iegūšana ir uzsākta vai dokumenti ir iegūti:
7.1. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Čehijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
7.2. līdz 1991.gada 20.augustam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Igaunijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
7.3. līdz 1990.gada 11.martam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Lietuvas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
7.4. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovākijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
7.5. līdz 1991.gada 25. jūnijam — Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovēnijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
7.6. līdz 1991. gada 8. oktobrim – Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Horvātijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Horvātijas Republikā izsniegtajiem ārsta izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
8
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
III. Ārsta kvalifikācijas dokumenti, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
8. Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti ārsta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (3.pielikums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā šo noteikumu 1.pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un kuru ieguvei izglītība ir uzsākta:
8.1. Austrijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
8.2. Beļģijas Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
8.2.1 Bulgārijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
8.3. Čehijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.4. Dānijas Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
8.5. Francijas Republikā — no 1976.gada 20.decembra;
8.6. Grieķijas Republikā — no 1981.gada 1.janvāra;
8.6.1 Horvātijas Republikā – no 2013. gada 1. jūlija;
8.7. Igaunijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.8. Īrijas Republikā — no 1976.gada 20.decembra;
8.9. Islandes Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
8.10. Itālijas Republikā – no 1976. gada 20. decembra, izņemot profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, ja tie izsniegti personām, kas Itālijas Republikā medicīnas speciālista apmācību ir uzsākušas laikposmā no 1984. gada 1. janvāra līdz 1990. gada 31. decembrim;
8.11. Kipras Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.12. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518);
8.13. Lietuvas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.13.1 Lihtenšteinas Firstiste – no 1995. gada 1. maija;
8.14. Luksemburgas Lielhercogistē šo noteikumu 3. pielikuma 16. punkta:
8.14.1. 1. apakšpunktā minētajam dokumentam – no 1976. gada 20. decembra;
8.14.2. 2. apakšpunktā minētajam dokumentam – no 2021. gada 15. septembra;
8.15. Maltas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.16. Nīderlandes Karalistē — no 1976.gada 20.decembra;
8.17. Norvēģijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra;
8.18. Polijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.19. Portugāles Republikā — no 1986.gada 1.janvāra;
8.19.1 Rumānijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
8.20. Slovākijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.21. Slovēnijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.22. Somijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;
8.23. Spānijas Karalistē — no 1986.gada 1.janvāra, izņemot līdz 1995.gada 1.janvārim izsniegtos profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
8.24. Šveices Konfederācijā — no 2002.gada 1.jūnija;
8.25. Ungārijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;
8.26. Vācijas Federatīvajā Republikā — no 1976.gada 20.decembra, izņemot Vācijas Demokrātiskajā Republikā izsniegtos profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
8.27. Zviedrijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra.
9
(Grozīts ar MK 25.09.2007. noteikumiem Nr. 646; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 300; MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 223; MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518; MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 551)
9. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtajiem ārsta kvalifikācijas dokumentiem šo noteikumu 1.pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, kas apliecina personas tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir ieguvusi nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, lai veiktu ārsta profesionālo darbību, un šādi dokumenti tiek atzīti par līdzvērtīgiem šo noteikumu 8.punktā minētajiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.
10
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
10. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
11
11. Ārsta kvalifikācijas dokumentiem šo noteikumu 1. pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, kuri Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, apliecina personas tiesības veikt profesionālo darbību ārsta pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai papildspecialitātē un to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām kvalifikācijas ieguvei atbilstošajā ārsta pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai papildspecialitātē, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 8. punktā minētā datuma un ja tiem ir pievienots mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze atbilstošajā ārsta pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai papildspecialitātē attiecīgajā valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
12
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 514 redakcijā)
12. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
13
13. Pirms 1995.gada 1.janvāra Spānijas Karalistē izsniegtajiem ārsta kvalifikācijas dokumentiem šo noteikumu 1.pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, kas Spānijas Karalistē apliecina personas tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā un to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots Spānijas Karalistes kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Karalistes dekrētā Nr.1497/99, lai pārbaudītu personas zināšanu un prasmju atbilstību līmenim, par kuru izsniedz šo noteikumu 8.punktā minētos ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.
14
13.1 Šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem ārstu kvalifikācijas dokumentiem, kas apliecina Itālijas Republikā piešķirtu specializētā ārsta kvalifikāciju šo noteikumu 1. pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs personām, kas Itālijas Republikā medicīnas speciālista apmācību ir sākušas laikposmā no 1984. gada 1. janvāra līdz 1990. gada 31. decembrim, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu arī gadījumā, ja to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta kvalifikācijas iegūšanai, ja tiem pievienots Itālijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka to saņēmusī persona pēdējos desmit gados pirms attiecīgā dokumenta izsniegšanas vismaz septiņus gadus pēc kārtas Itālijas Republikā ir veikusi specializētā ārsta darbību tajā pašā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.
15
(MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 223 redakcijā)
14. Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem ārsta kvalifikācijas dokumentiem šo noteikumu 1.pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, bet to apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja:
14.1. attiecīgās izglītības iegūšana ir uzsākta pirms 1992.gada 3.aprīļa;
14.2. tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā par līdzvērtīgiem šo noteikumu 8. punktā minētajiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, un Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā attiecīgajā valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
16
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514)
15. Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (4.pielikums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs (ja tām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) dod tiesības veikt profesionālo darbību ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesijā un kuru ieguvei izglītība ir uzsākta:
15.1. Austrijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.2. Beļģijas Karalistē – no 1994.gada 31.decembra;
15.3. Bulgārijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
15.4. Čehijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.5. Dānijas Karalistē – no 1994.gada 31.decembra;
15.6. Francijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.7. Grieķijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.7.1 Horvātijas Republikā – no 2013. gada 1. jūlija;
15.8. Igaunijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.9. Īrijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.10. Īslandes Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.11. Itālijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.12. Kipras Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.13. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518);
15.14. Lietuvas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.15. Luksemburgas Lielhercogistē šo noteikumu 4. pielikuma 16. punkta:
15.15.1. 1. apakšpunktā minētajam dokumentam – no 1994. gada 31. decembra;
15.15.2. 2. apakšpunktā minētajam dokumentam – no 2021. gada 15. septembra;
15.16. Maltas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.17. Nīderlandes Karalistē – no 1994.gada 31.decembra;
15.18. Norvēģijas Karalistē – no 1994.gada 31.decembra;
15.19. Polijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.20. Portugāles Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.21. Rumānijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;
15.22. Slovākijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.23. Slovēnijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.24. Somijas Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.25. Spānijas Karalistē – no 1994.gada 31.decembra;
15.26. Šveices Konfederācijā – no 2002.gada 1.jūnija;
15.27. Ungārijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;
15.28. Vācijas Federatīvajā Republikā – no 1994.gada 31.decembra;
15.29. Zviedrijas Karalistē – no 1994.gada 31.decembra.
17
(MK 20.11.2008. noteikumu Nr. 947 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 300; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 514; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 518; MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 551)
16. Šo noteikumu 15.punkts attiecas uz tiem ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas izsniedzējvalstīs apliecina tiesības veikt ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesionālo darbību, ja tie izsniegti:
16.1. līdz 2006.gada 1.janvārim un apliecina vismaz divus gadus ilgu pilna laika apmācību ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē;
16.2. pēc 2006.gada 1.janvāra un apliecina vismaz trīs gadus ilgu pilna laika apmācību ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē.
18
(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.947 redakcijā)
16.1 Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kvalifikācijas atzīšanai, Latvijas Republikā tiek atzīti ārsta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kuru ieguvei izglītība ir uzsākta pirms šo noteikumu 15. punktā minētā datuma un kas valstīs, kur šie dokumenti izdoti, minētajā datumā deva tiesības veikt profesionālo darbību ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesijā, ja profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendents iesniedz attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina šīs tiesības.
19
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 514 redakcijā)
17. Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja attiecīgās izglītības iegūšana ir uzsākta vai tie ir iegūti:
17.1. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Čehijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izsniegtajiem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
17.2. līdz 1991.gada 20.augustam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Igaunijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijas Republikā izsniegtajiem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
17.3. līdz 1990.gada 11.martam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Lietuvas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvas Republikā izsniegtajiem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
17.4. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovākijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijas Republikā izsniegtajiem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas apliecina tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;
17.5. līdz 1991.gada 25. jūnijam — Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovēnijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijas Republikā izsniegtajiem ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.
20
18. Ārsta kvalifikācijas dokumentiem, kuri izsniegti personai, kuras mītnes valsts ir Lihtenšteinas Firstiste, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots Lihtenšteinas Firstistes kompetentās institūcijas pēc 1995. gada 1. maija izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir bijusi praktiskā apmācība, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai ārsta profesijā Lihtenšteinas Firstistē.
21
(Grozīts ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647)
19. Pirms šo noteikumu 8.2.1 apakšpunktā minētā datuma Bulgārijas Republikā izsniegtajiem ārsta kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai ārsta profesijā atbilstošus nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienoti šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā, un personai, kurai tie izsniegti, ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze ārsta profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas. Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu nepiemēro pirms 1999.gada 31.decembra Bulgārijas Republikā izsniegtajiem kvalifikācijas dokumentiem, kas apliecina kvalifikācijas “feldšeris” (фелдшер) iegūšanu un kuras ieguvēji 2000.gada 1.janvārī ir veikuši attiecīgu profesionālo darbību saskaņā ar Bulgārijas Republikas sociālās apdrošināšanas shēmas nosacījumiem.
22
(MK 25.09.2007. noteikumu Nr.646 redakcijā)
IV. Noslēguma jautājums(Nodaļa MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 518 redakcijā)
20. Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti šādi kvalifikācijas dokumenti, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un ir izsniegti līdz 2020. gada 31. decembrim:
20.1. ārsta izglītību apliecinošie dokumenti (2. pielikuma 14. punkts), ja izglītība to ieguvei ir uzsākta no 1976. gada 20. decembra;
20.2. ārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (3. pielikuma 14. punkts) šo noteikumu 1. pielikumā minētajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta no 1976. gada 20. decembra un ja ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus izsniedza Pēcdiploma medicīniskās izglītības un mācību padome (Postgraduate Medical Education and Training Board), un no 2010. gada 1. aprīļa, ja ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus izsniedz Vispārējā medicīnas padome (General Medical Council);
20.3. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (4. pielikuma 14. punkts), ja izglītība to ieguvei uzsākta no 1994. gada 31. decembra.
23
(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 518 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 25.09.2007. noteikumiem Nr. 646; MK 20.11.2008. noteikumiem Nr. 947; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 300; MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 223; MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647)
Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) (svītrots ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647);
2) (svītrots ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647);
3) (svītrots ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 647);
4) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/100/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu);
6) Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvas 2013/25/ES, ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu) (dokuments attiecas uz EEZ).
24
Ministru prezidenta vietā – ārlietu ministrs A.Pabriks
Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete
1. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 29. marta
noteikumiem Nr. 207(Pielikums MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 551 redakcijā)
Ārsta pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes
ak.1. AnestezioloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums1.1.Austrijas RepublikaAnästhesiologie und Intensivmedizin1.2.Beļģijas KaralisteAnesthésie-réanimation/Anesthesie reanimatie1.3.Bulgārijas RepublikaАнестезиология и интензивно лечение1.4.Čehijas RepublikaAnesteziologie a intenzivní medicína1.5.Dānijas KaralisteAnæstesiologi1.6.Francijas RepublikaAnesthésie-réanimation1.7.Grieķijas RepublikaΑναισθησιολογία1.8.Horvātijas RepublikaAnesteziologija, reanimatologija i intenzivna medicina1.9.Igaunijas RepublikaAnestesioloogia1.10.Islandes RepublikaSvæfinga-og gjöörgæslulæknisfræði1.11.Itālijas RepublikaAnestesia, rianimazione e terapia intensivaAnestesia, rianimazione, terapia intensiva e del dolore (no 2015. gada 1. februāra)1.12.Īrijas RepublikaAnaesthesia (līdz 2018. gada 31. decembrim)Anaesthesiology (no 2019. gada 1. janvāra)1.13.Kipras RepublikaΑναισθησιολογία1.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteAnaesthetics1.15.Lietuvas RepublikaAnesteziologija reanimatologija1.16.Lihtenšteinas FirstisteAnästhesiologie1.17.Luksemburgas LielhercogisteAnesthésie-réanimation1.18.Maltas RepublikaAnesteżija u Kura Intensiva1.19.Nīderlandes KaralisteAnesthesiologie1.20.Norvēģijas KaralisteAnestesiologi1.21.Polijas RepublikaAnestezjologia i intensywna terapia1.22.Portugāles RepublikaAnestesiologia1.23.Rumānijas RepublikaAnestezie şi terapie intensivă1.24.Slovākijas RepublikaAnestéziológia a intenzívna medicína1.25.Slovēnijas RepublikaAnesteziologija, reanimatologija in perioperativna intenzivna medicina1.26.Somijas RepublikaAnestesiologia ja tehohoito/Anestesiologi och intensivvård1.27.Spānijas KaralisteAnestesiología y Reanimación1.28.Šveices KonfederācijaAnästhesiologieAnesthésiologie Anestesiologia1.29.Ungārijas RepublikaAneszteziológia és intenzív terápia1.30.Vācijas Federatīvā RepublikaAnästhesiologie1.31.Zviedrijas KaralisteAnestesi och intensivvård2. Vispārīgā ķirurģijaNr. p. k.ValstsNosaukums2.1.Austrijas Republika– Chirurgie– Allgemeinchirurgie und Viszeralchirurgie (no 2015. gada 1. jūnija)2.2.Beļģijas KaralisteChirurgie/Heelkunde2.3.Bulgārijas RepublikaХирургия2.4.Čehijas RepublikaChirurgie2.5.Dānijas KaralisteKirurgi2.6.Francijas RepublikaChirurgie générale2.7.Grieķijas RepublikaΧειρoυργική2.8.Horvātijas RepublikaOpća kirurgija2.9.Igaunijas RepublikaÜldkirurgia2.10.Islandes RepublikaSkurðlækningar2.11.Itālijas RepublikaChirurgia generale2.12.Īrijas RepublikaGeneral surgery2.13.Kipras RepublikaΓενική Χειρουργική2.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteGeneral surgery2.15.Lietuvas RepublikaChirurgija2.16.Lihtenšteinas FirstisteChirurgie2.17.Luksemburgas LielhercogisteChirurgie générale2.18.Maltas RepublikaKirurġija Ġenerali2.19.Nīderlandes KaralisteHeelkunde2.20.Norvēģijas KaralisteGenerell kirurgi2.21.Polijas RepublikaChirurgia ogólna2.22.Portugāles RepublikaCirurgia geral2.23.Rumānijas RepublikaChirurgie generală2.24.Slovākijas RepublikaChirurgia2.25.Slovēnijas RepublikaSplošna kirurgija2.26.Somijas RepublikaYleiskirurgia/Allmän kirurgi2.27.Spānijas KaralisteCirugía general y del aparato digestivo2.28.Šveices KonfederācijaChirurgieChirurgieChirurgia2.29.Ungārijas RepublikaSebészet2.30.Vācijas Federatīvā Republika(Allgemeine) Chirurgie2.31.Zviedrijas KaralisteKirurgi3. NeiroķirurģijaNr. p. k.ValstsNosaukums3.1.Austrijas RepublikaNeurochirurgie3.2.Beļģijas KaralisteNeurochirurgie3.3.Bulgārijas RepublikaНеврохирургия3.4.Čehijas RepublikaNeurochirurgie3.5.Dānijas KaralisteNeurokirurgi3.6.Francijas RepublikaNeurochirurgie3.7.Grieķijas RepublikaΝευρoχειρoυργική3.8.Horvātijas RepublikaNeurokirurgija3.9.Igaunijas RepublikaNeurokirurgia3.10.Islandes RepublikaTaugaskurðlækningar3.11.Itālijas RepublikaNeurochirurgia3.12.Īrijas RepublikaNeurosurgery3.13.Kipras RepublikaΝευροχειρουργική3.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteNeurosurgery3.15.Lietuvas RepublikaNeurochirurgija3.16.Lihtenšteinas FirstisteNeurochirurgie3.17.Luksemburgas LielhercogisteNeurochirurgie3.18.Maltas RepublikaNewrokirurġija3.19.Nīderlandes KaralisteNeurochirurgie3.20.Norvēģijas KaralisteNevrokirurgi3.21.Polijas RepublikaNeurochirurgia3.22.Portugāles RepublikaNeurocirurgia3.23.Rumānijas RepublikaNeurochirurgie3.24.Slovākijas RepublikaNeurochirurgia3.25.Slovēnijas RepublikaNevrokirurgija3.26.Somijas RepublikaNeurokirurgia/Neurokirurgi3.27.Spānijas KaralisteNeurocirugía3.28.Šveices KonfederācijaNeurochirurgieNeurochirurgieNeurochirurgia3.29.Ungārijas RepublikaIdegsebészet3.30.Vācijas Federatīvā RepublikaNeurochirurgie3.31.Zviedrijas KaralisteNeurokirurgi4. Dzemdniecība un ginekoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums4.1.Austrijas RepublikaFrauenheilkunde und Geburtshilfe4.2.Beļģijas KaralisteGynécologie–obstétrique/Gynaecologie en verloskunde4.3.Bulgārijas RepublikaАкушерство и гинекология4.4.Čehijas RepublikaGynekologie a porodnictví4.5.Dānijas KaralisteGynækologi og obstetrik4.6.Francijas RepublikaGynécologie–obstétrique4.7.Grieķijas RepublikaΜαιευτική–Γυναικoλoγία4.8.Horvātijas RepublikaGinekologija i opstetricija4.9.Igaunijas RepublikaSünnitusabi ja günekoloogia4.10.Islandes RepublikaFæðingar–og kvenlækningar4.11.Itālijas RepublikaGinecologia e ostetricia4.12.Īrijas RepublikaObstetrics and gynaecology4.13.Kipras RepublikaΜαιευτική–Γυναικολογία4.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteObstetrics and gynaecology4.15.Lietuvas RepublikaAkušerija ginekologija4.16.Lihtenšteinas FirstisteGynäkologie und Geburtshilfe4.17.Luksemburgas LielhercogisteGynécologie–obstétrique4.18.Maltas RepublikaOstetriċja u Ġinekoloġija4.19.Nīderlandes KaralisteObstetrie en Gynaecologie4.20.Norvēģijas KaralisteFødselshjelp og kvinnesykdommer4.21.Polijas RepublikaPołożnictwo i ginekologia4.22.Portugāles RepublikaGinecologia e obstetricia4.23.Rumānijas RepublikaObstetrică-ginecologie4.24.Slovākijas RepublikaGynekológia a pôrodníctvo4.25.Slovēnijas RepublikaGinekologija in porodništvo4.26.Somijas RepublikaNaistentaudit ja synnytykset/ Kvinnosjukdomar och förlossningar4.27Spānijas KaralisteObstetricia y ginecología4.28.Šveices KonfederācijaGynécologie et obstétriqueGynäkologie und GeburtshilfeGinecologia e ostetricia4.29.Ungārijas RepublikaSzülészet–nőgyógyászat4.30.Vācijas Federatīvā RepublikaFrauenheilkunde und Geburtshilfe4.31.Zviedrijas KaralisteObstetrik och gynekologi5. Vispārējā (internā) medicīnaNr. p. k.ValstsNosaukums5.1.Austrijas RepublikaInnere Medizin5.2.Beļģijas KaralisteMédecine interne/Inwendige geneeskunde5.3.Bulgārijas RepublikaВътрешни болести5.4.Čehijas RepublikaVnitřní lékařství5.5.Dānijas Karaliste–5.6.Francijas RepublikaMédecine interne5.7.Grieķijas RepublikaΠαθoλoγία5.8.Horvātijas RepublikaOpća interna medicina5.9.Igaunijas RepublikaSisehaigused5.10.Islandes RepublikaLyflækningar5.11.Itālijas RepublikaMedicina interna5.12.Īrijas RepublikaGeneral (Internal) medicine5.13.Kipras RepublikaΠαθoλoγία5.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteGeneral (internal) medicine5.15.Lietuvas RepublikaVidaus ligos5.16.Lihtenšteinas FirstisteInnere Medizin5.17.Luksemburgas LielhercogisteMédecine interne5.18.Maltas RepublikaMediċina Interna5.19.Nīderlandes KaralisteInterne geneeskunde5.20.Norvēģijas KaralisteIndremedisin5.21.Polijas RepublikaChoroby wewnętrzne5.22.Portugāles RepublikaMedicina interna5.23.Slovākijas RepublikaVnútorné lekárstvo5.24.Rumānijas RepublikaMedicină internă5.25.Slovēnijas RepublikaInterna medicina5.26.Somijas RepublikaSisätaudit/Inre medicin5.27.Spānijas KaralisteMedicina interna5.28.Šveices KonfederācijaMédecine interne generaleAllgemeine Innere MedizinMédicina interne générale5.29.Ungārijas RepublikaBelgyógyászat5.30.Vācijas Federatīvā RepublikaInnere Medizin5.31.Zviedrijas KaralisteInternmedicin6. OftalmoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums6.1.Austrijas RepublikaAugenheilkunde und Optometrie6.2.Beļģijas KaralisteOphtalmologie/Oftalmologie6.3.Bulgārijas RepublikaОчни болести6.4.Čehijas RepublikaOftalmologie6.5.Dānijas KaralisteOftalmologi6.6.Francijas RepublikaOphtalmologie6.7.Grieķijas RepublikaΟφθαλμoλoγία6.8.Horvātijas RepublikaOftalmologija i optometrija6.9.Igaunijas RepublikaOftalmoloogia6.10.Islandes RepublikaAugnlækningar6.11.Itālijas RepublikaOftalmologia6.12.Īrijas RepublikaOphthalmic surgeryOphthalmology (no 1991./1992. gada)6.13.Kipras RepublikaΟφθαλμολογία6.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteOphthalmology6.15.Lietuvas RepublikaOftalmologija6.16.Lihtenšteinas FirstisteAugenheilkunde6.17.Luksemburgas LielhercogisteOphtalmologie6.18.Maltas RepublikaOftalmoloġija6.19.Nīderlandes KaralisteOogheelkunde6.20.Norvēģijas KaralisteØyesykdommer6.21.Polijas RepublikaOkulistyka6.22.Portugāles RepublikaOftalmologia6.23.Rumānijas RepublikaOftalmologie6.24.Slovākijas RepublikaOftalmológia6.25.Slovēnijas RepublikaOftalmologija6.26.Somijas RepublikaSilmätaudit/Ögonsjukdomar6.27.Spānijas KaralisteOftalmología6.28.Šveices KonfederācijaOphthalmologieOphthalmologieOftalmologia6.29.Ungārijas RepublikaSzemészet6.30.Vācijas Federatīvā RepublikaAugenheilkunde6.31.Zviedrijas KaralisteÖgonsjukdomar (oftalmologi)7. OtorinolaringoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums7.1.Austrijas Republika– Hals-, Nasen-und Ohrenkrankheiten– Hals-, Nasen-und Ohrenheilkunde (no 2015. gada 1. jūnija)7.2.Beļģijas KaralisteOto-rhino-laryngologie/Otorhinolaryngologie7.3.Bulgārijas RepublikaУшно-носно-гърлени болести7.4.Čehijas RepublikaOtorinolaryngologie7.5.Dānijas KaralisteOto-rhino-laryngologi7.6.Francijas RepublikaOto-rhino-laryngologie et chirurgie cervico-faciale7.7.Grieķijas RepublikaΩτoρινoλαρυγγoλoγία7.8.Horvātijas RepublikaOtorinolaringologija7.9.Igaunijas RepublikaOtorinolarüngoloogia7.10.Islandes RepublikaHáls-, nef- og eyrnalækningar7.11.Itālijas RepublikaOtorinolaringoiatria7.12.Īrijas RepublikaOtolaryngology7.13.Kipras RepublikaΩτορινολαρυγγολογία7.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteOtolaryngology7.15.Lietuvas RepublikaOtorinolaringologija7.16.Lihtenšteinas FirstisteHals-, Nasen- und Ohrenkrankheiten7.17.Luksemburgas LielhercogisteOto-rhino-laryngologie7.18.Maltas RepublikaOtorinolaringoloġijaOtorinolarinġoloġija – Kirurġija tar-Ras u l-Għonq (no 2018. gada 19. janvāra)7.19.Nīderlandes KaralisteKeel-, neus- en oorheelkunde7.20.Norvēģijas KaralisteØre-nese-halssykdommer7.21.Polijas RepublikaOtorynolaryngologia7.22.Portugāles RepublikaOtorrinolaringologia7.23.Rumānijas RepublikaOtorinolaringologie7.24.Slovākijas RepublikaOtorinolaryngológia7.25.Slovēnijas RepublikaOtorinolaringologija7.26.Somijas RepublikaKorva-, nenä- ja kurkkutaudit/ Öron-, näs- och halssjukdomar7.27.Spānijas RepublikaOtorrinolaringología7.28.Šveices KonfederācijaOto-rhino-laryngologieOto-Rhino-LaryngologieOtorinolaringoiatria7.29.Ungārijas RepublikaFül-orr-gégegyógyászat7.30.Vācijas Federatīvā RepublikaHals-Nasen-Ohrenheilkunde7.31.Zviedrijas KaralisteÖron-, näs- och halssjukdomar (oto-rhino-laryngologi)8. PediatrijaNr. p. k.ValstsNosaukums8.1.Austrijas RepublikaKinder- und Jugendheilkunde8.2.Beļģijas KaralistePédiatrie/Pediatrie8.3.Bulgārijas RepublikaПедиатрия8.4.Čehijas RepublikaDětské lékařství8.5.Dānijas KaralistePædiatri8.6.Francijas RepublikaPédiatrie8.7.Grieķijas RepublikaΠαιδιατρική8.8.Horvātijas RepublikaPedijatrija8.9.Igaunijas RepublikaPediaatria8.10.Islandes RepublikaBarnalækningar8.11.Itālijas RepublikaPédiatria8.12.Īrijas RepublikaPaediatrics8.13.Kipras RepublikaΠαιδιατρική8.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralistePaediatrics8.15.Lietuvas RepublikaVaikų ligos8.16.Lihtenšteinas FirstisteKinderheilkunde8.17.Luksemburgas LielhercogistePédiatrie8.18.Maltas RepublikaPedjatrija8.19.Nīderlandes KaralisteKindergeneeskunde8.20.Norvēģijas KaralisteBarnesykdommer8.21.Polijas RepublikaPediatria8.22.Portugāles RepublikaPediatria8.23.Rumānijas RepublikaPediatrie8.24.Slovākijas RepublikaPediatria8.25.Slovēnijas RepublikaPediatrija8.26.Somijas RepublikaLastentaudit / Barnsjukdomar8.27.Spānijas RepublikaPediatria y sus áreas especificas8.28.Šveices KonfederācijaPédiatrieKinder- und JugendmedizinPediatria8.29.Ungārijas RepublikaCsecsemő-és gyermekgyógyászat8.30.Vācijas Federatīvā RepublikaKinder – und Jugendmedizin8.31.Zviedrijas KaralisteBarn- och ungdomsmedicin9. FtiziopneimonoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums9.1.Austrijas Republika– Lungenkrankheiten– Innere Medizin und Pneumologie (no 2015. gada 1. jūnija)9.2.Beļģijas KaralistePneumologie9.3.Bulgārijas RepublikaПневмология и фтизиатрия9.4.Čehijas RepublikaPneumologie a ftizeologie9.5.Dānijas KaralisteIntern medicin: lungesygdomme9.6.Francijas RepublikaPneumologie9.7.Grieķijas RepublikaΦυματιoλoγία- Πνευμoνoλoγία9.8.Horvātijas RepublikaPulmologija9.9.Igaunijas RepublikaPulmonoloogia9.10.Islandes RepublikaLungnalækningar9.11.Itālijas RepublikaMalattie dell'apparato respiratorio9.12.Īrijas RepublikaRespiratory medicine9.13.Kipras RepublikaΠνευμονολογία – Φνματιολογια9.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteRespiratory medicine9.15.Lietuvas RepublikaPulmonologija9.16.Lihtenšteinas FirstistePneumologie9.17.Luksemburgas LielhercogistePneumologie9.18.Maltas RepublikaMediċina Respiratorja9.19.Nīderlandes KaralisteLongziekten en tuberculose9.20.Norvēģijas KaralisteLungesykdommer9.21.Polijas RepublikaChoroby płuc9.22.Portugāles RepublikaPneumologia9.23.Rumānijas RepublikaPneumologie9.24.Slovākijas RepublikaPneumológia a ftizeológia9.25.Slovēnijas RepublikaPnevmologija9.26.Somijas RepublikaKeuhkosairaudet ja allergologia/Lungsjukdomar och allergologi9.27.Spānijas KaralisteNeumologia9.28.Šveices KonfederācijaPneumologiePneumologiePneumologia9.29.Ungārijas RepublikaTüdőgyógyászat9.30.Vācijas Federatīvā RepublikaPneumologie– Innere Medizin und Pneumologie (no 2011. gada 1. jūlija)9.31.Zviedrijas KaralisteLungsjukdomar (pneumologi)10. UroloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums10.1.Austrijas RepublikaUrologie10.2.Beļģijas KaralisteUrologie10.3.Bulgārijas RepublikaУрология10.4.Čehijas RepublikaUrologie10.5.Dānijas KaralisteUrologi10.6.Francijas RepublikaChirurgie urologiqueUrologie (no 2017./2018. ak. g.)10.7.Grieķijas RepublikaΟυρoλoγία10.8.Horvātijas RepublikaUrologija10.9.Igaunijas RepublikaUroloogia10.10.Islandes RepublikaÞvagfæraskurðlækningar10.11.Itālijas RepublikaUrologia10.12.Īrijas RepublikaUrology10.13.Kipras RepublikaΟυρολογία10.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteUrology10.15.Lietuvas RepublikaUrologija10.16.Lihtenšteinas FirstisteUrologie10.17.Luksemburgas LielhercogisteUrologie10.18.Maltas RepublikaUroloġija10.19.Nīderlandes KaralisteUrologie10.20.Norvēģijas KaralisteUrologi10.21.Polijas RepublikaUrologia10.22.Portugāles RepublikaUrologia10.23.Rumānijas RepublikaUrologie10.24.Slovākijas RepublikaUrológia10.25.Slovēnijas RepublikaUrologija10.26.Somijas RepublikaUrologia/Urologi10.27.Spānijas KaralisteUrología10.28.Šveices KonfederācijaUrologieUrologieUrologia10.29.Ungārijas RepublikaUrológia10.30.Vācijas Federatīvā RepublikaUrologie10.31.Zviedrijas KaralisteUrologi11. Traumatoloģija un ortopēdijaNr. p. k.ValstsNosaukums11.1.Austrijas Republika– Orthopädie und Orthopädische Chirurgie– Orthopädie und Traumatologie (no 2015. gada 1. jūnija)11.2.Beļģijas KaralisteChirurgie orthopédique/ Orthopedische heelkunde11.3.Bulgārijas RepublikaОртопедия и травматология11.4.Čehijas RepublikaOrtopedie11.5.Dānijas KaralisteOrtopædisk kirurgi11.6.Francijas RepublikaChirurgie orthopédique et traumatologie11.7.Grieķijas RepublikaΟρθoπεδική11.8.Horvātijas RepublikaOrtopedija i traumatologija11.9.Igaunijas RepublikaOrtopeedia11.10.Islandes RepublikaBæklunarskurðlækningar11.11.Itālijas RepublikaOrtopedia e traumatologia11.12.Īrijas RepublikaTrauma and orthopaedic surgery11.13.Kipras RepublikaΟρθοπεδική11.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteTrauma and orthopaedic surgery11.15.Lietuvas RepublikaOrtopedija traumatologija11.16.Lihtenšteinas FirstisteOrthopädische Chirurgie11.17.Luksemburgas LielhercogisteOrthopédie11.18.Maltas RepublikaKirurġija Ortopedika11.19.Nīderlandes KaralisteOrthopedie11.20.Norvēģijas KaralisteOrtopedisk kirurgi11.21.Polijas RepublikaOrtopedia i traumatologia narządu ruchu11.22.Portugāles RepublikaOrtopedia11.23.Rumānijas RepublikaOrtopedie şi traumatologie11.24.Slovākijas RepublikaOrtopédia11.25.Slovēnijas RepublikaOrtopedska kirurgija;Travmatologija11.26.Somijas RepublikaOrtopedia ja traumatologia/Ortopedi och traumatologi11.27.Spānijas KaralisteCirugía ortopédica y traumatología11.28.Šveices KonfederācijaOrthopädische Chirurgie und Traumatologie des BewegungsapparatesChirurgie orthopédique et traumatologie de l'appareil locomoteurChirurgia ortopedica e traumatologia del sistema motorio11.29.Ungārijas RepublikaOrtopédia és traumatológia11.30.Vācijas Federatīvā Republika- Orthopädie (und Unfallchirurgie)- Orthopädie und Unfallchirurgie (no 2006. gada 1. maija)11.31.Zviedrijas KaralisteOrtopedi12. PatoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums12.1.Austrijas Republika– Pathologie– Klinische Pathologie und Molekularpathologie (no 2015. gada 1. jūnija)– Klinische Pathologie und Neuropathologie12.2.Beļģijas KaralisteAnatomie pathologique/ Pathologische anatomie12.3.Bulgārijas RepublikaОбща и клинична патология12.4.Čehijas RepublikaPatologie12.5.Dānijas KaralistePatologisk anatomi og cytology12.6.Francijas RepublikaAnatomie et cytologie pathologiques12.7.Grieķijas RepublikaΠαθoλoγική Ανατoμική12.8.Horvātijas RepublikaPatologijaPatologija i citologija (no 2015. gada 3. novembra)12.9.Igaunijas RepublikaPatoloogia12.10.Islandes RepublikaVefjameinafræði12.11.Itālijas RepublikaAnatomia patologica12.12.Īrijas RepublikaHistopathology12.13.Kipras RepublikaΠαθολογοανατομία – Ιστολογία12.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteHistopathology12.15.Lietuvas RepublikaPatologija12.16.Lihtenšteinas FirstistePathologie12.17.Luksemburgas LielhercogisteAnatomie pathologique12.18.Maltas RepublikaIstopatoloġija12.19.Nīderlandes KaralistePathologie12.20.Norvēģijas KaralistePatologi12.21.Polijas RepublikaPatomorfologia12.22.Portugāles RepublikaAnatomia patologica12.23.Rumānijas RepublikaAnatomie patologică12.24.Slovākijas RepublikaPatologická anatómia12.25.Slovēnijas RepublikaPatologija12.26.Somijas RepublikaPatologia/Patologi12.27.Spānijas KaralisteAnatomía patológica12.28.Šveices KonfederācijaPathologiePathologiePatologia12.29.Ungārijas RepublikaPatológia12.30.Vācijas Federatīvā RepublikaPathologie12.31.Zviedrijas KaralisteKlinisk patologi13. NeiroloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums13.1.Austrijas RepublikaNeurologie13.2.Beļģijas KaralisteNeurologie13.3.Bulgārijas RepublikaНервни болести13.4.Čehijas RepublikaNeurologie13.5.Dānijas KaralisteNeurologi13.6.Francijas RepublikaNeurologie13.7.Grieķijas RepublikaΝευρoλoγία13.8.Horvātijas RepublikaNeurologija13.9.Igaunijas RepublikaNeuroloogia13.10.Islandes RepublikaTaugalækningar13.11.Itālijas RepublikaNeurologia13.12.Īrijas RepublikaNeurology13.13.Kipras RepublikaΝευρολογία13.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteNeurology13.15.Lietuvas RepublikaNeurologija13.16.Lihtenšteinas FirstisteNeurologie13.17.Luksemburgas LielhercogisteNeurologie13.18.Maltas RepublikaNewroloġija13.19.Nīderlandes KaralisteNeurologie13.20.Norvēģijas KaralisteNevrologi13.21.Polijas RepublikaNeurologia13.22.Portugāles RepublikaNeurologia13.23.Rumānijas RepublikaNeurologie13.24.Slovākijas RepublikaNeurológia13.25.Slovēnijas RepublikaNevrologija13.26.Somijas RepublikaNeurologia/Neurologi13.27.Spānijas KaralisteNeurología13.28.Šveices KonfederācijaNeurologieNeurologieNeurologia13.29.Ungārijas RepublikaNeurológia13.30.Vācijas Federatīvā RepublikaNeurologie13.31.Zviedrijas KaralisteNeurologi14. PsihiatrijaNr. p. k.ValstsNosaukums14.1.Austrijas RepublikaPsychiatrie und Psychotherapeutische Medizin14.2.Beļģijas KaralistePsychiatrie, particulièrement de l'adulte/Psychiatrie, meer bepaald in de volwassenpsychiatrie14.3.Bulgārijas RepublikaПсихиатрия14.4.Čehijas RepublikaPsychiatrie14.5.Dānijas KaralistePsykiatri14.6.Francijas RepublikaPsychiatrie14.7.Grieķijas RepublikaΨυχιατρική14.8.Horvātijas RepublikaPsihijatrija14.9.Igaunijas RepublikaPsühhiaatria14.10.Islandes RepublikaGeðlækningar14.11.Itālijas RepublikaPsichiatria14.12.Īrijas RepublikaPsychiatry14.13.Kipras RepublikaΨυχιατρική14.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteGeneral psychiatry14.15.Lietuvas RepublikaPsichiatrija14.16.Lihtenšteinas FirstistePsychiatrie und Psychotherapie14.17.Luksemburgas LielhercogistePsychiatrie14.18.Maltas RepublikaPsikjatrija14.19.Nīderlandes KaralistePsychiatrie14.20.Norvēģijas KaralistePsykiatri14.21.Polijas RepublikaPsychiatria14.22.Portugāles RepublikaPsiquiatria14.23.Rumānijas RepublikaPsihiatrie14.24.Slovākijas RepublikaPsychiatria14.25.Slovēnijas RepublikaPsihiatrija14.26.Somijas RepublikaPsykiatria/Psykiatri14.27.Spānijas KaralistePsiquiatría14.28.Šveices KonfederācijaPsychiatrie et psychothérapiePsychiatrie und PsychotherapiePsichiatria e psicoterapia14.29.Ungārijas RepublikaPszichiátria14.30.Vācijas Federatīvā RepublikaPsychiatrie und Psychotherapie14.31.Zviedrijas KaralistePsykiatri15. Diagnostiskā radioloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums15.1.Austrijas RepublikaRadiologie15.2.Beļģijas KaralisteRadiodiagnostic/Röntgendiagnose15.3.Bulgārijas RepublikaОбразна диагностика15.4.Čehijas RepublikaRadiologie a zobrazovací metody15.5.Dānijas KaralisteRadiologi15.6.Francijas RepublikaRadiodiagnostic et imagerie médicaleRadiologie et imagerie médicale (no 2017./2018. ak. g.)15.7.Grieķijas RepublikaΑκτινoδιαγνωστική15.8.Horvātijas RepublikaKlinička radiologija15.9.Igaunijas RepublikaRadioloogia15.10.Islandes RepublikaGeislagreining15.11.Itālijas RepublikaRadiodiagnostica15.12.Īrijas RepublikaRadiology15.13.Kipras RepublikaΑκτινολογία15.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteClinical radiology15.15.Lietuvas RepublikaRadiologija15.16.Lihtenšteinas FirstisteMedizinische Radiologie/ Radiodiagnostik15.17.Luksemburgas LielhercogisteRadiodiagnostic15.18.Maltas RepublikaRadjoloġija15.19.Nīderlandes KaralisteRadiologie15.20.Norvēģijas KaralisteRadiologi15.21.Polijas RepublikaRadiologia i diagnostyka obrazowa15.22.Portugāles RepublikaRadiodiagnóstico15.23.Rumānijas RepublikaRadiologie-imagistică medicală15.24.Slovākijas RepublikaRádiológia15.25.Slovēnijas RepublikaRadiologija15.26.Somijas RepublikaRadiologia/Radiologi15.27.Spānijas KaralisteRadiodiagnóstico15.28.Šveices KonfederācijaRadiologieRadiologieRadiologia15.29.Ungārijas RepublikaRadiológia15.30.Vācijas Federatīvā Republika(Diagnostische) Radiologie15.31.Zviedrijas KaralisteMedicinsk radiologiRadiologi (no 2015. gada 1. maija)16. Terapeitiskā radioloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums16.1.Austrijas RepublikaStrahlentherapie – Radioonkologie16.2.Beļģijas KaralisteRadiothérapie-oncologie/ Radiotherapie-oncologie16.3.Bulgārijas RepublikaЛъчелечение16.4.Čehijas RepublikaRadiační onkologie16.5.Dānijas KaralisteKlinisk Onkologi16.6.Francijas RepublikaOncologie option radiothérapie16.7.Grieķijas RepublikaΑκτινoθεραπευτική – Ογκολογία16.8.Horvātijas RepublikaOnkologija i radioterapija16.9.Igaunijas RepublikaOnkoloogia16.10.Islandes Republika–16.11.Itālijas RepublikaRadioterapia16.12.Īrijas RepublikaRadiation oncology16.13.Kipras RepublikaΑκτινοθεραπευτική Ογκολογία16.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā KaralisteClinical oncology16.15.Lietuvas RepublikaOnkologija radioterapija16.16.Lihtenšteinas FirstisteMedizinische Radiologie/Radio-Onkologie16.17.Luksemburgas LielhercogisteRadiothérapie16.18.Maltas RepublikaOnkoloġija u Radjoterapija16.19.Nīderlandes KaralisteRadiotherapie16.20.Norvēģijas Karaliste–16.21.Polijas RepublikaRadioterapia onkologiczna16.22.Portugāles RepublikaRadioterapiaRadioncologia16.23.Rumānijas RepublikaRadioterapie16.24.Slovākijas RepublikaRadiačná onkológia16.25.Slovēnijas RepublikaRadioterapija in onkologija16.26.Somijas RepublikaSyöpätaudit/Cancersjukdomar16.27.Spānijas KaralisteOncología radioterápica16.28.Šveices KonfederācijaRadio-Onkologie/StrahlentherapieRadio-oncologie/radiothérapieRadio-oncologia/radioterapia16.29.Ungārijas RepublikaSugárterápia16.30.Vācijas Federatīvā RepublikaStrahlentherapie16.31.Zviedrijas KaralisteTumörsjukdomar (allmän onkologi)Onkologi (No 2008. gada 1. septembra)17. Klīniskā bioloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums17.1.Austrijas RepublikaMedizinische Biologie17.2.Beļģijas KaralisteBiologie clinique/Klinische biologie17.3.Bulgārijas RepublikaКлинична лаборатория17.4.Čehijas Republika–17.5.Dānijas Karaliste–17.6.Francijas RepublikaBiologie médicale17.7.Grieķijas RepublikaΙατρική βιοπαθολογία (kvalifikāciju apliecinošais dokuments izsniegts līdz 1994. gada 30. decembrim)17.8.Horvātijas Republika–17.9.Igaunijas RepublikaLaborimeditsiin17.10.Islandes Republika–17.11.Itālijas RepublikaPatologia clinicaPatologia clinica e biochimica clinica (no 2015. gada 1. jūnija)17.12.Īrijas Republika–17.13.Kipras Republika–17.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste–17.15.Lietuvas RepublikaLaboratorinė medicina17.16.Lihtenšteinas Firstiste–17.17.Luksemburgas LielhercogisteBiologie clinique17.18.Maltas Republika–17.19.Nīderlandes Karaliste–17.20.Norvēģijas Karaliste–17.21.Polijas RepublikaDiagnostyka laboratoryjna17.22.Portugāles RepublikaPatologia clínica17.23.Rumānijas RepublikaMedicină de laborator17.24.Slovākijas RepublikaLaboratórna medicína17.25.Slovēnijas Republika–17.26.Somijas Republika–17.27.Spānijas KaralisteAnálisis clínicos17.28.Šveices Konfederācija–17.29.Ungārijas RepublikaOrvosi laboratóriumi diagnosztika17.30.Vācijas Federatīvā RepublikaLaboratoriumsmedizin (no 2012. gada 1. janvāra)17.31.Zviedrijas Karaliste–18. Bioloģiskā hematoloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums18.1.Austrijas Republika–18.2.Beļģijas Karaliste–18.3.Bulgārijas RepublikaТрансфузионна хематология18.4.Čehijas Republika–18.5.Dānijas Karaliste–18.6.Francijas RepublikaHématologie18.7.Grieķijas Republika–18.8.Horvātijas Republika–18.9.Igaunijas Republika–18.10.Islandes Republika–18.11.Itālijas Republika–18.12.Īrijas Republika–18.13.Kipras Republika–18.14.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste–18.15.Lietuvas Republika–18.16.Lihtenšteinas Firstiste–18.17.Luksemburgas LielhercogisteHématologie biologique18.18.Maltas Republika–18.19.Nīderlandes Karaliste–18.20.Norvēģijas Karaliste–18.21.Polijas Republika–18.22.Portugāles RepublikaHematologia clínica18.23.Rumānijas Republika–18.24.Slovākijas Republika–18.25.Slovēnijas Republika–18.26.Somijas Republika–18.27.Spānijas Karaliste–18.28.Šveices Konfederācija–18.29.Ungārijas Republika–18.30.Vācijas Federatīvā Republika–18.31.Zviedrijas Karaliste–19. MikrobioloģijaNr. p. k.ValstsNosaukums19.1.Austrijas Republika– Hygiene und Mikrobiologie– Klinische Mikrobiologie und Hygiene (no 2015. gada 1. jūnija)– Klinische Mikrobiologie und Virologie (no 2015. gada 1. jūnija)19.2.Beļģijas KaralisteMicrobiologie médicale/medische micro …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.