Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Ministru kabineta rīkojums Nr. 274 Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 17 34. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1.1. papildināt sadaļu "Izmantotie saīsinājumi un termini" ar šādiem saīsinājumiem (alfabēta secībā):

1.1.1. "IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests";

1.1.2. "PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana";

1.1.3. "VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma";

1.2. papildināt 21. punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "efektivitātes celšanai" ar vārdiem "un sociālā dialoga attīstībai";

1.3. izteikt 69. punktu šādā redakcijā: "(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām1, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību2.";

1.4. izteikt 115. punktu šādā redakcijā: "(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF.";

1.5. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā redakcijā: "3. Mazo un vidējo komersantu konkurēt­spēja ERAF 296 191 300 6,70 % 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, eur) ESF 18 063 357 0,41 % 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits"

1.6. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā: "5. Vides aizsardzība un resursu izmanto­šanas efektivitāte ERAF 432 917 039 9,80 % 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās Piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā, skaits 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas KF 190 138 398 4,30 % 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju

Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām"

1.7. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā: "7. Nodar­binātība un darbaspēka mobilitāte ESF 112 148 340 2,54 % 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas JNI 58 021 278 1,31 % 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI

atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF 277 460 786 6,28 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu Modernizēto augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā 8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk.

medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas ESF 232 752 302 5,27 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām 8.2.1 Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju 8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību 8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām 8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu 8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai 8.3.3. Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos

pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai 8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās 8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi 8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā 8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits 8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu

efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 193 377 447 4,38 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 225 160 750 5,10 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti, sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto

personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk.

DP 966. rindkopu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu), skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros"

1.8. izteikt tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.1.5. (3) ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.2.1.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ck (CO28) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.d Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits Projekti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ek (CO27) Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 10 588 235 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.c Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu Personas ERAF 34 320 Projektu dati Reizi gadā"

1.9. izteikt tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.5. (5) ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.2.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 600 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.bk (CO02) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) Komersanti ERAF 1 250 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.ck (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 19 000 000 Projektu dati Reizi gadā"

1.10. izteikt tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.8. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI4 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.1.a Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 614 Skaits 2287 Projektu dati Reizi gadā"

1.11. izteikt 273., 274., 275. un 276. punktu šādā redakcijā: "(273) 3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās.

Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, kas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas5 mērķu sasniegšanā.

1.12. izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.9. (4) ESF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI6 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.2.a Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 823 Skaits 3 747 Projektu dati Reizi gadā r.3.4.2.b Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvieno­šanos skaits Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 1 Skaits 5 Projektu dati Reizi gadā"

1.13. izteikt 278., 279. un 280. punktu šādā redakcijā: "(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu, un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020. gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumu un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, tiek plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā.

Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

1.14. izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā: "(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, metodiku, rokasgrāmatu izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

1.15. izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.10. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Personu skaits ESF 11 433 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Personu skaits ESF 14 817 Projekta dati Reizi gadā i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā Personu skaits ESF 25 Projektu dati Reizi gadā"

1.16. izteikt tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.11. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.

Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 348 460 356 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 7 012 838 21 251 009 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 960 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Iznākuma rādītājs i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i., rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 456 11 433 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

1.17. izteikt tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.12. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 11 803 348 1 169 774 785 7 237 174 558 7 237 174 558 N/A N/A 3 296 191 300 7 5 901 674 3 65 000 000 1 10 911 633 1 10 911 633 21 5 901 674 4 46 416 515 3 37 193 476 5 48 105 109 34 17 705 023 5 15 000 000 2 10 911 633 63 6 200 001 66 31 802 900 67 154 316 515 72 42 560 165 75 20 000 000 "

1.18. izteikt 366. punktu šādā redakcijā: "(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros ar tramvaju maršrutu tīklu

Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.";

1.19. izteikt 405. punktu šādā redakcijā: "(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012. gadā vairāk nekā 80 % apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums, papīrs un kartons, ~90 % apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports - 75 % no savāktā7, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25 % no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012. gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010. gadā pārstrādāti 16,2 % mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011. gadā - 17,8 % un 2012. gadā - 18,4 % šo atkritumu8.";

1.20. izteikt 410. un 411. punktu šādā redakcijā: "(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve u. tml.). Tiks izvērtētas arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu, apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi kaitīgām precēm, iepakojumu, nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām).

Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu.

Prioritārā secībā atbalsts plānots:

5.2.1. SAM ietvaros plānots atbalstīt:

Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.";

1.21. izteikt 413. un 414. punktu šādā redakcijā: "(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24,03 % attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.

1.22. izteikt 416. punktu šādā redakcijā: "(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai); atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi.";

1.23. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.5. (5) KF kopējais iznākuma rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.2.1.ak (CO17) Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums Tonnas gadā KF 172 0009 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā"

1.24. izteikt tabulas Nr. 2.5.8. (3) nosaukumu šādā redakcijā: "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs";

1.25. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.10. (5) KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.4.1.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri ERAF 23 118 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.2.a Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)10 Monitoringa programmas KF 4 Projektu dati Reizi gadā"

1.26. izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.17. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 11 826 219 1 432917039 7 13 1375 386 7 80819321 N/A N/A 5 65 819 321 7 11 826 219 1 172 521 464 1 92138673 6 367097718 21 11 826 219 3 36 881 516 5 259 959 045 34 23 652 438 2 92 138 673 72 82 783 529 85 2 442 691 86 12 557 309 87 65 819 321 89 174 992 539 92 15 190 555 94 20 000 000 "

1.27. izteikt 513. punktu šādā redakcijā: "(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, saglabājot iespēju kuģu kustībai nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos, ja investīcijas netiktu veiktas, kuģu kustība būtu jāierobežo. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī nepalielināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot potenciālās kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.";

1.28. izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.13. (7-12) KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 13 2 106 640 1 924 294 295 7 672 377 169 7 924 294 295 N/A N/A 7 924 294 295 22 1 015 580 1 251 917 126 24 448 927 366 25 17 000 000 26 2 500 000 33 377 676 199 34 16 500 000 35 7 093 340 37 8 362 545 39 55 112 625 44 18 000 000 "

1.29. izteikt tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.1. (4) ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI11 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.1.1.ak (CR03) Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 088 2012.

Dalībnieku skaits 24 480 Projekta dati Divas reizes gadā r.7.1.1.b Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 087 2012.

Dalībnieku skaits 22 950 Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Divas reizes gadā"

1.30. izteikt tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.3. (5) ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.1.1.ak (CO01) Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 85 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.1.b Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ Dalībnieki ESF 29 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.a Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 600 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.b Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits Dokumentu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021."

1.31. izteikt 606. punktu šādā redakcijā: "(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā12 ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM līdz 2018. gadam, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei un SAM īstenošanai pēc 2018. gada tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs).

Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk - NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes).

Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.";

1.32. izteikt 609. punktu šādā redakcijā: "(609) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju.";

1.33. izteikt tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.4.

JNI kopējie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI13 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.2.1.a Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās JNI Personu skaits NA 1 683 2012.

Personu skaits 12 015 Projektu dati Divas reizes gadā r.7.2.1.bk (CR01) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 2 935 2012.

Dalībnieku skaits 12 920 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.ck (CR02) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 1 760 2012.

Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.dk (CR03) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 1 760 2012.

Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.ek (CR04) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) 2 765 2012.

Dalībnieku skaits 3 420 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.fk (CR05) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) 1 659 2012.

Dalībnieku skaits 2 052 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.gk (CR06) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) 1 659 2012.

Dalībnieku skaits 2 052 NVA dati Reizi gadā r.7.2.1.h (CR07) Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04) 690 2012.

Dalībnieku skaits 6 500 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.ik (CR08) Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04) 1 053 2012.

Dalībnieku skaits 3 900 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.jk (CR09) Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04) 1 053 2012.

Dalībnieku skaits 3 900 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.kk (CR10) Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits N/A 526 2012.

Dalībnieku skaits 1 673 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.lk (CR11) Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 1 376 2012.

Dalībnieku skaits 5 826 Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Reizi gadā r.7.2.1.mk (CR12) Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 14 2012.

Dalībnieku skaits 80 Aptauja Reizi gadā"uot;

1.34. izteikt tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.5. (4) ES F kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.2.1.n Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 243 2012.

Dalībnieku skaits 408 Projektu dati Divas reizes gadā r.7.2.1.nk (CR13) Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās ESF Dalībnieku skaits 980 2012.

Dalībnieku skaits 1 496 Projektu dati Reizi gadā"

1.35. izteikt 611. punktu šādā redakcijā: "(611) Indikatīvā mērķa grupa: jaunieši līdz 29 gadu vecumam (ieskaitot), prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā 15-24 gadi (ieskaitot) un jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti.";

1.36. izteikt tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.6. (5) ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI 19 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.b Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas Dalībnieki JNI 9 700 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.c Ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki JNI 5 700 NVA dati Reizi gadā i.7.2.1.d JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā Dalībnieki JNI 28 700 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.e Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 2 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.2.1.f Nodarbinātās personas Dalībnieki ESF 2 206 Projektu dati Reizi gadā"

1.37. izteikt tabulu Nr. 2.7.7. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.7. (4) ESF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI14 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.3.1.a Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības15 Mazāk attīstītie reģioni % Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits 28,5 2012. % 75 VDI dati Reizi gadā"

1.38. izteikt tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.10. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.

Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 49 376 694 131 939 226 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) EUR Jauniešu nodarbi­nātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 63 140 803 63 140 803 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) (CO01) Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 42 000 85 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 77 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) Kopējais Dalībnieki Jauniešu nodarbi­nātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 19 000 19 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai"

1.39. izteikt tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.11. (7-12) ESF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 102 83 657 058 1 170 169 618 7 170 169 618 7 170 169 618 8 170 169 618 8 170 169 618 103 66 758 830 106 19 753 730 "

1.40. aizstāt 678. punktā skaitli "30 000 000" ar skaitli "58 131 500";

1.41. aizstāt 682. punktā skaitli "66 801 486" ar skaitli "5 711 177";

1.42. izteikt tabulu aiz 736. punkta šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.9.1. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.3.1.a Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu Mazāk attīstītie reģioni Vadlīniju un valsts standartu skaits N/A 1 2012.

Skaits 3 IZM dati, projektu uzraudzības dati Projekta īstenošanas noslēgumā"

1.43. izteikt tabulu Nr. 2.8.10. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.10. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai Mazāk attīstītie reģioni Iestāžu skaits N/A 23 2013.

Skaits 272 Projektu uzraudzības informācija Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā"

1.44. izteikt 752., 753., 754., 755. un 756. punktu šādā redakcijā: "(752) 2012. gadā laukos no 18-24 gadus veciem jauniešiem izglītības iegūšanu priekšlaicīgi pameta 13,8 %, pilsētās 8,8 %.

No kopējā priekšlaicīgi skolu pametušo skaita 6,2 % bija sievietes, 14,5 % vīrieši16.

Īstenotā izglītības iestāžu tīkla optimizācija un ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis var radīt izglītības pieejamības risku un palielināt PMP gadījumu skaitu.

Šobrīd pieejami kvantitatīvie dati par PMP, piemēram, CSP dati, Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apkopotie dati par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kas liecina par izglītības pārtraukšanas iemesliem. Paredzēts atbalsts izglītības iestādēs nereģistrēto obligātā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidei (tai skaitā sasaistei ar augstāko, pieaugušo un interešu izglītību).

Rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu pārstāvju un jauniešu viedokļi atšķiras: pirmie kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja vecāku nepietiekamu iesaisti bērnu audzināšanā, bet jauniešu vērtējumā lielāka nozīme ir faktoriem, kas saistīti ar skolas vidi, tai skaitā motivācijas trūkums mācīties. Izglītības iestāžu darbinieku vērtējumā nepieciešama lielāka pašvaldības iesaiste PMP riska gadījumos, papildu ekonomiska rakstura atbalstam skolēniem un atbalstam skolas personālam konfliktējošu attiecību risināšanai. 8.3.4. SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija ar 8.3.3. SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET jauniešiem (tai skaitā NEET jauniešu iesaistei izglītībā (arī pēc pārtraukuma)), ar 8.3.5. SAM, kurā paredzēts karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ar 8.3.2. SAM, kurā paredzēts atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, un ar 8.3.1. SAM, kurā paredzēts attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu.";

1.45. papildināt programmu ar 756.1 punktu šādā redakcijā: "(7561) Rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai PMP prevencijai, tādējādi veicinot PMP mazināšanos.";

1.46. izteikt tabulu Nr. 2.8.12. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.12. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI19 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.3.4.a Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai Mazāk attīstītie reģioni Izglītības iestāžu skaits N/A 25 2012.

Izglītības iestāžu skaits 665 Projekta dati Vienu reizi projekta noslēgumā"

1.47. izteikt 775., 776. un 777. punktu šādā redakcijā: "(775) PMP problēmas risināšanai tiks nodrošināta kompleksa pieeja, īstenojot gan uz individuāliem, gan uz institucionāliem faktoriem vērstas darbības. Plānotie preventīvie un intervences pasākumi, kā arī pasākumi izglītojamiem, kas tikko atgriezušies izglītības sistēmā, izglītības pieejamībai un PMP mazināšanai nodrošinās: 1) to, ka PMP riska grupā esošs izglītojamais turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un absolvē to vai iegūst darba tirgū izmantojamu kvalifikāciju; 2) jauniešu iesaistīšanos aktivitātēs ārpus formālās izglītības, tai skaitā aktivitātēs un interešu izglītības pasākumos, ko organizē jauniešu NVO un tās NVO, kas veic darbu ar jaunatni, lai jaunietis sekmīgi iekļautos gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Minētie pasākumi papildina tematiskā mērķa "Sociālā iekļaušana, nabadzības un jebkāda veida diskriminācijas apkarošana" ietvaros paredzētos pasākumus. Tiks nodrošināta arī savstarpējā papildinātība un demarkācija ar FEAD un valsts atbalsta programmām 1.-4. klases izglītojamiem (brīvpusdienas). Atbalsta pasākumi mērķa grupas identificēšanā tiks nodrošināti, pašvaldības institūcijām sadarbojoties ar izglītības iestāžu speciālistiem, tai skaitā ievērojot attiecīgās pašvaldības paredzēto atbalstu un nodrošinot savstarpēju papildinātību.

1.48. izteikt 791., 792. un 793. punktu šādā redakcijā: "(791) 8.3.4. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts individuālā PMP riska mazināšanas plāna izstrādei un īstenošanai PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem (tai skaitā speciālistu konsultācijas, mentoru piesaiste, konsultācijas mācību priekšmetos); atbalstošas skolas vides veidošana (tai skaitā informatīvs un izglītojošs atbalsts pedagogiem un pašvaldību speciālistiem problēmsituāciju risināšanai, informatīva kampaņa vecāku informētības līmeņa paaugstināšanai un iesaistei, interaktīva rīka nodrošināšana izglītības iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai); izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem; atbalsts jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, organizēto ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu īstenošanai, jauniešu projektiem un PMP mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs; atbalsts PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai; vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai.

Izglītības kvalitātes valsts dienests.";

1.49. izteikt tabulu Nr. 2.8.15. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.15. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 61 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.1.c Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF 15 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF 272 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.3.a NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF 5 262 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.4.a Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai Izglītības iestāžu skaits ESF 665 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Iestāžu skaits ESF 328 Projektu dati Reizi gadā i.8.3.6.a Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 5 Projektu dati Projekta īstenošanas noslēgumā i.8.3.6.b Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits Pētījumu skaits ESF 9 Projektu dati Reizi gadā"

1.50. svītrot 810. punkta ceturto teikumu;

1.51. izteikt 817. punktu šādā redakcijā: "(817) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 25 gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM), invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma stereotipu mazināšanai.";

1.52. izteikt tabulu Nr. 2.8.20. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.20. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI20 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.8.5.3.a Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, nozares pārstāvji, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits NA 1 933 2013.

Personu skaits 4 428 Projektu dati Reizi gadā"

1.53. izteikt tabulu Nr. 2.8.21. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.21. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2022. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF 3 150 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.1.b Audzēkņu skaits, kas piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF 11 025 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.2.a Profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Profesiju standartu un kvalifikācijas pamatprasību skaits ESF 160 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.2.b Modulāro profesionālās izglītības programmu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Programmu skaits ESF 184 Projektu dati Reizi gadā i.8.5.3.a Nodarbinātās personas, kas saņēmušas ESF atbalstu mācībām (pedagogi, administratori, prakses vadītāji, amata meistari, nozaru pārstāvji) Personu skaits ESF 5 775 Projektu dati Reizi gadā"

1.54. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.22. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.

Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 123 635 102 326 424 456 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 63 652 675 273 826 243 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) Kopējais Personu skaits ERAF Mazāk attīstītie reģioni 16 264 59 492 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.1.b Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu, skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts Atbalstīto studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu, skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra, 2. līmeņa profesionālo, doktora studiju programmām).

Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un starptautisko publicitāti Program­mu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 16 80 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas kopīgo studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 3,00 % (8 219 400 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.2.b Ārvalsts pasniedzēju skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā Ārvalsts pasniedzēji, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents) Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 50 300 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver 8.2.2. SAM ietvaros plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā.

Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas) Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai Institūciju skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10 20 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a ietver darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai.

Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 10 61 Projektu dati i.8.3.1.b rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 3 3 Projektu dati i.8.3.1.a rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai (iestāžu skaits) Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai (iestāžu skaits) Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 180 272 Projektu dati i.8.3.2.a rādītājs iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF

Mazāk attīstītie reģioni 3 683 5 262 Projektu dati Iznākuma rādītājs 8.3.3.a ietver SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Rādītājs aptver 3,29 % (9 000 000 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 295 328 Projektu dati i.8.3.5.a rādītājs iekļauj SAM darbības, kuras saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 11 562 25 693 Projektu dati i.8.4.1.a rādītājs iekļauj darbības, kuras saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros (personu skaits) Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 1 260 3 150 Projektu dati i.8.5.1.a rādītājs iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kuras vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

1.55. izteikt tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.23. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 49 44 002 486 1 277 460 786 1 131 269593 7 180 659 300 N/A N/A 10 277 460 786 50 63 925 718 2 104 674 399 1 96 801 486 51 122 820 515 3 41 516 794 13 46 712 067 "

1.56. izteikt tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.8.24. (7-12) ESF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 115 117 956 396 1 232 752 302 7 232 752 302 7 232 752 302 8 232 752 302 10 232 752 302 116 56 657 333 117 22 979 380 118 35 159 193 "

1.57. izteikt 875. punktu šādā redakcijā: "(875) Latvijā nepastāv specifiski pasākumi atbalsta sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā, kuriem saglabājas noziedzīgas uzvedības riski pēc soda izpildes beigām, tāpēc resocializācijas mērķa sasniegšanai, tai skaitā integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā (pašvaldību sociālo dienestu sniegtais atbalsts saistās ar indivīda sadzīves pamatvajadzību apmierināšanu, taču nav vērsts uz noziedzīgās uzvedības risku mazināšanu). Tāpēc ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem tiks radīta iespēja saņemt brīvprātīgo darba (tai skaitā līdzgaitniecības) atbalstu jau ieslodzījuma vietā un pēc tās, bijušajiem ieslodzītajiem būs iespēja iesaistīties akreditētās atbalsta programmās, kas vērstas uz noziedzīgās uzvedības risku novēršanu, sabiedrībā tiks veidotas īpašas starpinstitucionālās sadarbības (MAPPA - Multi-Agency Public Protection Arrangements) grupas un atbalsta un atbildīguma apļi, kas turpinās specifiska atbalsta sniegšanu bijušajiem notiesātajiem arī pēc soda izpildes beigām. Tiks ieviesti arī specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.";

1.58. izteikt 882., 883., 884. un 885. punktu šādā redakcijā: "(882) 9.1.4. SAM: palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū".

Romiem ir zemākais izglītības līmenis - 85 % ir pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis22, un Latvijas darba devēji viskritiskāk vērtē iespēju romiem iegūt darbu - 26 % uzskata, ka romiem būs problemātiski iekārtoties darbā23. Vairāk nekā puse aptaujāto (64 %) piekrīt apgalvojumam, ka romu kopiena joprojām ir pakļauta diskriminācijas riskam. 32 % Latvijas iedzīvotāju (64 % ES iedzīvotāju) uzskata, ka personu diskriminācija etniskās izcelsmes dēļ ir ļoti izplatīta24. Attiecībā uz cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju 26 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas sabiedrībā ir izplatīta diskriminācija pret LGBT cilvēkiem25.

1.59. izteikt 899., 900. un 901. punktu šādā redakcijā: "(899) 9.1.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem, pasākumi ieslodzīto karjeras plānošanai; specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai, jaunu atbalsta metožu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem (bijušo ieslodzīto iesaiste starpinstitucionālās sadarbības grupās (MAPPA) un atbalsta un atbildīguma apļos, atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem), brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un ar bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā; atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm, pasākumi ieslodzīto un viņu tuvinieku pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA, atsevišķās darbībās iesaistot arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).

1.60. izteikt 909. punktu šādā redakcijā: "(909) 9.1.4. SAM indikatīvā mērķa grupa: sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personu grupas - personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras pakļautas diskriminācijai dzimuma vai vecuma dēļ, etniskās minoritātes, tai skaitā romi, patvēruma meklētāji, personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu u. c.; darba devēji, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki.";

1.61. izteikt 916. punktu šādā redakcijā: "(916) Ar ESF atbalstu tiks paaugstināta profesionālā sociālā darba prakses kvalitāte darbam ar riska situācijā esošām personām, tādējādi nodrošinot efektīvu atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā, mazinot sociālās atstumtības risku un veicinot darbspējīgo personu integrāciju darba tirgū. Priekšlikums paredz ieviest sociālajos dienestos vadības kvalitātes principus, uzlabot starpinstitucionālo un starpprofesionāļu sadarbību (tai skaitā ar ārstniecības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, NVA u. c.), ieviest slodzes kritērijus un sociālā darba prakses rezultatīvos rādītājus, nodrošināt supervīzijas, izstrādāt apmācību programmas un apmācīt sociālā darba speciālistus darbam ar aktuālām sociālo dienestu klientu mērķa grupām, attīstīt sociālo darbu kopienā, īstenot sociālā darba speciālistu regulāras profesionālās kompetences pilnveides pasākumus.

Starpinstitūciju un starpprofesionāļu sadarbība tiks veicināta arī bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības profilakses jautājumos, tai skaitā izveidojot konsultatīvo punktu (kabinetu) un sniedzot atbalstu un pakalpojumus bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, vienlaikus paplašinot speciālistu zināšanas un izglītojot sabiedrības grupas, lai agrīni atpazītu sociālos riskus, izprastu to cēloņus un sadarbotos starpinstitucionālā līmenī situāciju risināšanā.

Tādējādi 9.2.1. SAM īstenošana sinerģiski papildina 9.2.2. SAM rezultātu sasniegšanu, jo sociālā darba kvalitāte, darbinieku profesionalitāte un starpinstitūciju sadarbība preventīvi mazinās risku, ka bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē.";

1.62. aizstāt 924. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda aprūpes" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes";

1.63. izteikt 927. un 928. punktu šādā redakcijā: "(927) Papildus veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādei un ieviešanai SAM ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta arī kvalitātes nodrošināšanas sistēma vienotas ārstniecības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai dažādos ārstniecības profilos, tai skaitā izvērtējot iespējas uzlabot sadarbību starp veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem un pašvaldībām, līdz ar to kopumā uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana stacionāro iestāžu ietvaros sekmēs pozitīvu dinamiku neatliekamās medicīniskās aprūpes līmenī, nodrošinot pozitīvas izmaiņas aprūpes kvalitātē ar līdzvērtīgu dinamiku arī citos aprūpes līmeņos.

1.64. aizstāt 931. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda aprūpes" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes";

1.65. izteikt 938., 939. un 940. punktu šādā redakcijā: "(938) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) jomās.

1.66. izteikt tabulu Nr. 2.9.11. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.11. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI26 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.9.2.6.a Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros Mazāk attīstītie reģioni Pakalpojumu sniedzēji N/A 47 685 2012.

Skaits 28 000- 30 000 Projektu dati Reizi gadā"

1.67. aizstāt 154., 155. un 158. zemsvītras atsaucē vārdus "Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatāla perioda un garīgās veselības joma" ar vārdiem "Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības joma";

1.68. aizstāt 952. punktā vārdus "pilotprojekts mazo novadu sociālo dienestu apvienošanai; pakalpojumu" ar vārdiem "konsultatīvā punkta (kabineta) pakalpojuma";

1.69. aizstāt 961. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda aprūpe" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe";

1.70. papildināt 962. punktu aiz vārdiem "Nacionālais veselības dienests" ar vārdiem "Veselības ministrija";

1.71. aizstāt 965. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda aprūpe" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe";

1.72. aizstāt 970. punktā vārdus "pārcelšanās pabalsti" ar vārdiem "pārcelšanās pabalsti (tai skaitā mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai)";

1.73. izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.12. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.9.2.1.a Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies supervīzijās un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci Dalībnieki ESF 2 000 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.1.b Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā Dalībnieki ESF 5 825 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.1.c Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas Personas ESF 1 000 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.1.d Speciālistu un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumisko pārstāvju vai aprūpētāju skaits, kuriem sniegtas rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai Personas ESF 2 250 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.1.e Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģijas), kuru izstrādei sniegts atbalsts Pētījumi ESF 10 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā Personas ESF 2 100 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.2.b Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus Personas ESF 3 400 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.2.c Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 2 100 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.2.d Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 1 760 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.2.e Slēgšanai atbalstīto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits Institūciju/ filiāļu skaits ESF 3 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016. i.9.2.2.f Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi Finansēšanas mehānismi ESF 2 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018. i.9.2.2.g Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms pakalpojums ESF 1 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017. i.9.2.3.a Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits Vadlīniju skaits ESF 4 Projektu dati Reizi gadā i.9.2.3.b Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai Iestāžu skaits ESF 21 Projektu dati Reizi gadā i..9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP

1.74. aizstāt 986. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes";

1.75. aizstāt 991. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes";

1.76. aizstāt 997. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā perioda aprūpe un garīgā veselība" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības";

1.77. svītrot 999. punktā vārdus "Nacionālais veselības dienests";

1.78. izteikt tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.15. (5) ERAF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.9.3.1.a Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē Vietu skaits ERAF 654 Projektu dati Reizi gadā i.9.3.1.b Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem Vietu skaits ERAF 2 100 Projektu dati Reizi gadā i.9.3.1.c Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra Infrastruktūra ERAF 1 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019. i.9.3.1.d Izveidota asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda infrastruktūra Infrastruktūra ERAF 1 Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019. i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Ārstniecības iestāžu skaits ERAF 77528 Projektu dati Reizi gadā i.9.3.2.b (CO36) Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi Cilvēku skaits ERAF 2 023 825 Projektu dati Reizi gadā"

1.79. izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.16. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID.

Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F16) Finanšu rādītājs 9. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 86 060 737 264 895 004 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F17) Finanšu rādītājs 9. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 53 957 741 227 502 880 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) (CO01) Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 12 500 25 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 33,7 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (personu skaits) To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā Personas ESF Mazāk attīstītie reģioni 630 2 100 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 9,20 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos Iedzīvotāji ESF Mazāk attīstītie reģioni 20 000 100 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 21,01 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros Iznākuma rādītājs i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Ārstnie­cības iestādes ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 775 Projektu dati Iznākuma rādītājs atbilst 78,67 % no 9. prioritārajam

virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros Galvenais īstenošanas posms 9.3.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju % no kopējā SAM finansējuma (S932) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju % no kopējā SAM finansējuma % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30 Projektu dati "

1.80. izteikt tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.9.17. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 53 152 136 253 1 193 377 447 1 129 583 574 7 178 077 447 N/A N/A 9 193 377 447 55 37 775 681 2 35 307 083 1 15 300 000 13 3 465 513 3 28 486 790 "

1.81. izteikt tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 3.2. (18A) Finansējuma plāns darbības programmai Kods Prioritārais virziens Fonds Reģions Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR Savienības atbalsts, EUR Nacionālais finansējums, EUR Nacionālais publiskais finansējums, EUR Nacionālais privātais finansējums, EUR Kopējais finansējums, EUR Līdzfinansējuma likme, % EIB līdzdalība, EUR Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR Rezerve, EUR Rezerves apjoms, % 1 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF Mazāk attīstīts reģions 525 454 395 467 519 706 82 503 479 57 934 689 24 568 790 550 023 185 85 0 439 003 228 28 516 478 6 2 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF Mazāk attīstīts reģions 195 514 955 172 783 829 30 491 264 22 731 126 7 760 138 203 275 093 85 0 162 244 837 10 538 992 6 31 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Mazāk attīstīts reģions 318 747 708 296 191 300 52 269 056 22 556 408 29 712 648 348 460 356 85 0 278 125 040 18 066 260 6 32 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ESF Mazāk attīstīts reģions 21 251 009 18 063 357 3 187 652 3 187 652 0 21 251 009 85 0 16 940 083 1 123 274 6 41 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs ERAF Mazāk attīstīts reģions 336 875 566 286 344 229 50 531 337 50 531 337 0 336 875 566 85 0 268 878 593 17 465 636 6 42 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs KF N/A 200 011 298 194 266 292 34 282 288 5 745 006 28 537 282 228 548 580 85 0 182 247 678 12 018 614 6 51 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Mazāk attīstīts reģions 509 314 166 432 917 039 76 397 127 76 397 127 0 509 314 166 85 0 406 511 160 26 405 879 6 52 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte KF N/A 194 059 921 190 138 398 33 553 837 3 921 523 29 632 314 223 692 235 85 0 178 375 164 11 763 234 6 61 6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF Mazāk attīstīts reģions 277 032 428 235 477 563 41 554 865 41 554 865 0 277 032 428 85 0 221 114 552 14 363 011 6 62 6. Ilgtspējīga transporta sistēma KF N/A 992 194 804 924 294 295 163 110 762 67 900 509 95 210 253 1 087 405 057 85 0 867 111 261 57 183 034 6 72 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Mazāk attīstīts reģions 129 660 737 112 148 340 19 790 886 17 512 397 2 278 489 131 939 226 85 0 104 665 744 7 482 596 6 73 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI N/A 61 997 230 58 021 278 5 119 525 3 975 952 1 143 573 63 140 803 92 0 58 021 278 N/A N/A 81 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF Mazāk attīstīts reģions 326 424 456 277 460 786 48 963 670 48 963 670 0 326 424 456 85 0 260 536 998 16 923 788 6 82 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ESF Mazāk attīstīts reģions 272 584 7176 232 752 302

41 073 940 39 832 4154 1 241 526 273 826 242 85 0 218 787 163 13 965 139 6 91 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF Mazāk attīstīts reģions 216 855 270 193 377 447 34 125 433 23 477 823 10 647 610 227 502 880 85 0 181 582 343 11 795 104 6 92 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF Mazāk attīstīts reģions 263 139 608 225 160 750 39 734 254 37 978 858 1 755 396 264 895 004 85 0 211 159 071 14 001 679 6 10 10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"

ESF Mazāk attīstīts reģions 25 200 048 21 420 040 3 780 008 3 780 008 0 25 200 048 85 0 21 420 040 0 0 11 11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"

ERAF Mazāk attīstīts reģions 46 094 769 39 180 553 6 914 216 6 914 216 0 46 094 769 85 0 39 180 553 0 0 12 12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"

KF N/A 47 900 836 40 715 710 7 185 126 7 185 126 0 47 900 836 85 0 40 715 710 0 0 0 Kopā ERAF Mazāk attīstīts reģions 2 752 313 713 2 401 252 452 423 750 447 351 061 261 72 689 186 2 825 002 899 85 0 2 257 177 304 144 075 148 0 Kopā ESF Mazāk attīstīts reģions 711 836 118 609 544 789 107 566 740 102 291 329 5 275 411 717 111 529 85 0 572 972 101 36 572 688 0 Kopā JNI 61 997 230 58 021 278 5 119 525 3 975 952 1 143 573 63 140 803 92 0 58 021 278 0 0 Kopā KF N/A 1 434 166 859 1 349 414 695 238 132 013 84 752 164 153 379 849 1 587 546 708 85 0 1 268 449 813 80 964 882 0 Kopā 4 960 313 920 4 418 233 214 774 568 725 542 080 706 232 488 019 5 192 801 939 85 0 4 156 620 496 261 612 718 "

1.82. izteikt tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 3.4. (18C) Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem Prioritārais virziens Fonds Reģions Tematiskais mērķis Savienības atbalsts, EUR Nacionālais finansējums, EUR Kopējais finansējums, EUR 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF Mazāk attīstīts reģions 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 467 519 706 82 503 479 550 023 185 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF Mazāk attīstīts reģions 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 172 783 829 30 491 264 203 275 093 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Mazāk attīstīts reģions 3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju 296 191 300 52 269 056 348 460 356 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ESF Mazāk attīstīts reģions 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 18 063 357 3 187 652 21 251 009 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs ERAF Mazāk attīstīts reģions 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 286 344 229 50 531 337 336 875 566 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs KF N/A 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 194 266 292 34 282 288 228 548 580 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Mazāk attīstīts reģions 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 432 917 039 76 397 127 509 314 166 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte KF N/A 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 190 138 398 33 553 837 223 692 235 6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF Mazāk attīstīts reģions 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 235 477 563 41 554 865 277 032 428 6. Ilgtspējīga transporta sistēma KF N/A 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 924 294 295 163 110 762 1 087 405 057 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Mazāk attīstīts reģions 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 112 148 340 19 790 886 131 939 226 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI N/A 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 58 021 278 5 119 525 63 140 803 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF Mazāk attīstīts reģions 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 277 460 786 48 963 670 326 424 456

ESF Mazāk attīstīts reģions NA 21 420 040 3 780 008 25 200 048 11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"

ERAF Mazāk attīstīts reģions NA 39 180 553 6 914 216 46 094 769 12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"

KF N/A NA 40 715 710 7 185 126 47 900 836 Kopā 4 418 233 214 774 568 725 5 192 801 939"

1.83. izteikt tabulu Nr. 5.1. (22) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 5.1. (22) Sniegums teritorijām/mērķa grupām, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam Mērķa grupa/ ģeogrāfiskais rajons Galvenās atbalstāmās darbības kā daļa no integrētas pieejas Prioritārais virziens Finansējuma avots Ieguldījumu prioritāte MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori)/visa Latvija Finansējuma pieejamības nodrošināšana jaunu komersantu veidošanai un esošu komersantu izaugsmei - garantiju, aizdevumu izsniegšana, investīciju veikšana, konsultācijas, apmācības, atbalsts biznesa inkubatoru pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā radošo industriju komersantiem, radošā inkubatora infrastruktūras attīstīšana, atbalsts apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidei, t. sk. telpām, atbalsts straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un attīstībai - riska kapitāla, tehnoloģiju akseleratoru investīciju veikšana u. c.

Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību Investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t. sk. novada teritorijās ārpus attīstības centriem Saimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstība Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ar zemāku sociālekonomisko attīstību Saimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstība Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus Jaunieši, kuri nemācās un nav nodarbināti Jauniešiem - darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darba vietas; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu Gados vecākas nodarbinātas personas Gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšana, prasmju pilnveidošanas pasākumi; darba vietas pielāgošana Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām Bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie, t. sk. vecāki par 45 gadiem Nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas un kompetences pilnveide un neformālās izglītības programmu apguve Izglītība, prasmes un mūžizglītība ESF Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu Nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki un diskriminācijas riskam pakļautie iedzīvotāji Subsidētas darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, mentorings, nodarbinātības šķēršļu mazināšana Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību Teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, jo īpaši trūcīgajiem un teritoriālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas ar invaliditāti, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji "Jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ārpus institūcijas; sociālo pakalpojumu sniegšana dzīvesvietā; prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības aprūpes jomu ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem"

1 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie - iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju