Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 274 Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 17 34. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus: 1.1. papildināt sadaļu "Izmantotie saīsinājumi un termini" ar šādiem saīsinājumiem (alfabēta secībā): 1.1.1. "IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests"; 1.1.2. "PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana"; 1.1.3. "VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma"; 1.2. papildināt 21. punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "efektivitātes celšanai" ar vārdiem "un sociālā dialoga attīstībai"; 1.3. izteikt 69. punktu šādā redakcijā: "(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām1, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību2."; 1.4. izteikt 115. punktu šādā redakcijā: "(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF."; 1.5. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā redakcijā: "3. Mazo un vidējo komersantu konkurēt­spēja ERAF 296 191 300 6,70 % 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, eur) ESF 18 063 357 0,41 % 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits" 1.6. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā: "5. Vides aizsardzība un resursu izmanto­šanas efektivitāte ERAF 432 917 039 9,80 % 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās Piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā, skaits 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas KF 190 138 398 4,30 % 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām" 1.7. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā: "7. Nodar­binātība un darbaspēka mobilitāte ESF 112 148 340 2,54 % 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas JNI 58 021 278 1,31 % 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF 277 460 786 6,28 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu Modernizēto augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā 8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas ESF 232 752 302 5,27 % 10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā 8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām 8.2.1 Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju 8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs) Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību 8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām 8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu 8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai 8.3.3. Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai 8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās 8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi 8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā 8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits 8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci) 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 193 377 447 4,38 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 225 160 750 5,10 % 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti, sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu), skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros" 1.8. izteikt tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.1.5. (3) ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.2.1.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ck (CO28) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus Komersanti ERAF 450 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.d Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits Projekti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ek (CO27) Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 10 588 235 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.c Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu Personas ERAF 34 320 Projektu dati Reizi gadā" 1.9. izteikt tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.5. (5) ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.2.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 600 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.bk (CO02) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) Komersanti ERAF 1 250 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.ck (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 19 000 000 Projektu dati Reizi gadā" 1.10. izteikt tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.8. (4) ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI4 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.1.a Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 614 Skaits 2287 Projektu dati Reizi gadā" 1.11. izteikt 273., 274., 275. un 276. punktu šādā redakcijā: "(273) 3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās. (274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2 %, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7 % apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz mērķtiecīgu rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā. To plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmu, kuras pamatā būs uz darba izpildes novērtēšanas sistēmā norādīto mācību vajadzību apkopojuma bāzes izstrādāta mācību stratēģija un attīstīti profesionālo zināšanu pilnveides moduļi. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls nozaru darba un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, kas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas5 mērķu sasniegšanā. (275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti un palielinātu to krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu īpatsvaru, kas ir atklātas pēc institūciju iniciatīvas, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem. (276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana."; 1.12. izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.9. (4) ESF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI6 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.2.a Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 823 Skaits 3 747 Projektu dati Reizi gadā r.3.4.2.b Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvieno­šanos skaits Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 1 Skaits 5 Projektu dati Reizi gadā" 1.13. izteikt 278., 279. un 280. punktu šādā redakcijā: "(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu, un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020. gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumu un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, tiek plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā. (279) 3.4.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai, apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana; tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem, secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi, organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi. Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. (280) 3.4.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki - tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu."; 1.14. izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā: "(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, metodiku, rokasgrāmatu izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. (284) 3.4.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā. (285) 3.4.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde."; 1.15. izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.10. (5) ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Personu skaits ESF 11 433 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Personu skaits ESF 14 817 Projekta dati Reizi gadā i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā Personu skaits ESF 25 Projektu dati Reizi gadā" 1.16. izteikt tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.11. (6) Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3. PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 348 460 356 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 7 012 838 21 251 009 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 960 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Iznākuma rādītājs i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i., rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 456 11 433 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros" 1.17. izteikt tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.3.12. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 11 803 348 1 169 774 785 7 237 174 558 7 237 174 558 N/A N/A 3 296 191 300 7 5 901 674 3 65 000 000 1 10 911 633 1 10 911 633 21 5 901 674 4 46 416 515 3 37 193 476 5 48 105 109 34 17 705 023 5 15 000 000 2 10 911 633 63 6 200 001 66 31 802 900 67 154 316 515 72 42 560 165 75 20 000 000 " 1.18. izteikt 366. punktu šādā redakcijā: "(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros ar tramvaju maršrutu tīklu - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, jaunu līniju izbūve un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā."; 1.19. izteikt 405. punktu šādā redakcijā: "(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012. gadā vairāk nekā 80 % apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums, papīrs un kartons, ~90 % apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports - 75 % no savāktā7, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25 % no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012. gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010. gadā pārstrādāti 16,2 % mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011. gadā - 17,8 % un 2012. gadā - 18,4 % šo atkritumu8."; 1.20. izteikt 410. un 411. punktu šādā redakcijā: "(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve u. tml.). Tiks izvērtētas arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu, apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi kaitīgām precēm, iepakojumu, nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām). Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu. (411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai. Prioritārā secībā atbalsts plānots: 1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai; 2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai; 3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai. 5.2.1. SAM ietvaros plānots atbalstīt: 1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai)); 2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu: a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai); b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai). Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi."; 1.21. izteikt 413. un 414. punktu šādā redakcijā: "(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24,03 % attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā. (414) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba vietas."; 1.22. izteikt 416. punktu šādā redakcijā: "(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai); atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi."; 1.23. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.5. (5) KF kopējais iznākuma rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.2.1.ak (CO17) Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums Tonnas gadā KF 172 0009 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā" 1.24. izteikt tabulas Nr. 2.5.8. (3) nosaukumu šādā redakcijā: "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs"; 1.25. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.10. (5) KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.4.1.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi Hektāri ERAF 23 118 Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.4.2.a Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)10 Monitoringa programmas KF 4 Projektu dati Reizi gadā" 1.26. izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.5.17. (7-12) ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 5 11 826 219 1 432917039 7 13 1375 386 7 80819321 N/A N/A 5 65 819 321 7 11 826 219 1 172 521 464 1 92138673 6 367097718 21 11 826 219 3 36 881 516 5 259 959 045 34 23 652 438 2 92 138 673 72 82 783 529 85 2 442 691 86 12 557 309 87 65 819 321 89 174 992 539 92 15 190 555 94 20 000 000 " 1.27. izteikt 513. punktu šādā redakcijā: "(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, saglabājot iespēju kuģu kustībai nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos, ja investīcijas netiktu veiktas, kuģu kustība būtu jāierobežo. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī nepalielināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot potenciālās kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai."; 1.28. izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.6.13. (7-12) KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR Kods milj. EUR 13 2 106 640 1 924 294 295 7 672 377 169 7 924 294 295 N/A N/A 7 924 294 295 22 1 015 580 1 251 917 126 24 448 927 366 25 17 000 000 26 2 500 000 33 377 676 199 34 16 500 000 35 7 093 340 37 8 362 545 39 55 112 625 44 18 000 000 " 1.29. izteikt tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.1. (4) ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI11 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.1.1.ak (CR03) Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 088 2012. Dalībnieku skaits 24 480 Projekta dati Divas reizes gadā r.7.1.1.b Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām Mazāk attīstītie reģioni Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki 6 087 2012. Dalībnieku skaits 22 950 Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) Divas reizes gadā" 1.30. izteikt tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.3. (5) ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.7.1.1.ak (CO01) Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Dalībnieki ESF 85 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.1.b Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ Dalībnieki ESF 29 000 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.a Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 600 Projektu dati Reizi gadā i.7.1.2.b Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits Dokumentu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021." 1.31. izteikt 606. punktu šādā redakcijā: "(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā12 ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM līdz 2018. gadam, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei un SAM īstenošanai pēc 2018. gada tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk - NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem."; 1.32. izteikt 609. punktu šādā redakcijā: "(609) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju."; 1.33. izteikt tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.7.4. JNI kopējie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI13 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.7.2.1.a Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās JNI Personu skaits NA 1 683 2012. Personu skaits 12 015 Projektu dati Divas reizes gadā r.7.2.1.bk (CR01) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 2 935 2012. Dalībnieku skaits 12 920 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.ck (CR02) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 1 760 2012. Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.dk (CR03) Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti JNI Dalībnieku skaits Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01) 1 760 2012. Dalībnieku skaits 11 266 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.ek (CR04) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) 2 765 2012. Dalībnieku skaits 3 420 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.fk (CR05) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas JNI Dalībnieku skaits Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) 1 659 2012. Dalībnieku skaits 2 052 Projektu dati Reizi gadā r.7.2.1.gk (CR06) Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiz …