Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/6275 Rīgā 2023. gada 2. novembrī Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas Saskaņā ar Pašvaldību likuma 69. panta pirmo daļu atstādinu Aleksandru Bartaševiču no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par ārējo normatīvo aktu nepildīšanu un pārkāpšanu. [1] Situācijas raksturojums (hronoloģija) [1.1] 2023. gada 28. jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - ministrija) tika saņemts pašvaldības domes opozīcijas deputātu 2023. gada 27. jūlija kolektīvais iesniegums, kurā tika norādīts, ka pašvaldības budžetā ir izveidojies budžeta deficīts, kas apdraud pašvaldības funkciju izpildi. Tajā norādīts, ka pašvaldības pašreizējā priekšsēdētāja A. Bartaševiča rīcība rada aizdomas, ka pašvaldības manta tiek nelietderīgi izšķērdēta, un deputātiem nav pieejama patiesa un pilnīga informācija par šiem procesiem, iespējams, ir apzināti slēpta kopējā pašvaldības finanšu situācija. Turklāt pastāv bažas, ka sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem jaunajā apkures sezonā uzņēmums "Rēzeknes Siltumtīkli" nespēs nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu. [1.2] 2023. gada 7. augustā ministrija saņēma Finanšu ministrijas 2023. gada 7. augusta vēstuli Nr. 3.2-19/13-1/2397 "Par ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", kas primāri adresēta Valsts kontrolei un kurā norādīts, ka Finanšu ministrija pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības procesā ir konstatējusi būtiskus riskus pašvaldības finanšu stabilitātei. Pašvaldībai ir uzņemtas augstas kreditoru saistības. Ir uzsākta projektu realizācija, kuros ir paredzēts būtisks pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Nav gūta pārliecība, ka visas pašvaldības uzņemtās saistības ir iekļautas 2023. gada budžetā. Pašvaldībai ir apturēti vairāki maksājumi Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līdzfinansētos projektos. Saskaņā ar pašvaldības ceturkšņa pārskatā par saistībām sniegto informāciju uz 2023. gada 30. jūniju pašvaldībai ir kavēti maksājumi 1 079 096 euro apmērā, tai skaitā vairāk par 30 dienām - 998 132 euro. Kavētās saistības uzņemtas pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli. Pašvaldība pie augstām aizņēmuma saistībām turpina plānot jaunus projektus vai esošu projektu papildizmaksas, slēdzot līgumus ar izpildītājiem un kā resursu izdevumu segšanai plānojot arī jaunus aizņēmumus. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija lūdza Valsts kontrolieri izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju pašvaldībā, lai būtu iespējams iegūt visaptverošu informāciju, ko izmantot par pamatu situācijas sakārtošanai. [1.3] 2023. gada 14. augustā ministrijā tika saņemta pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 11. augusta vēstule Nr. 3.1.1.17/836 "Par pieņemto lēmumu", ar ko ministrijai tika iesniegts pašvaldības domes 2023. gada 10. augusta sēdē pieņemtais lēmums Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu", ar ko apstiprināts rīcības plāns pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai (turpmāk - rīcības plāns). Pašvaldības domes 2023. gada 10. augusta sēdē pieņemtajā lēmumā Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu" norādīts, ka pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā - izdevumu segšanai 2023. gadā pietrūkst  3,9 miljoni euro. Izdevumu pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei. Izdevumu pieaugumu noteicis arī procentu likmju pieaugums visiem aizņēmumiem, pašvaldības saistību apjoms ir būtiski palielinājies. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai un līdzekļu ekonomijai citās budžeta pozīcijās. Pielikumā pievienots rīcības plāns. Iepazīstoties ar rīcības plānu, ministrija ir konstatējusi, ka tas satur šādus pasākumus un darbības rezultātus: 1) izmaiņas pašvaldības iestāžu amatu sarakstos (kopējais amata vienību skaits, kuras skar štatu optimizācijas pasākumi, - 59,4; plānoto izdevumu samazinājums 2023. gadā - 168 775 euro, 2024. gadā - 847 017 euro); 2) saistošo noteikumu izmaiņas: 2.1) braukšanas maksas atvieglojumi pilsētas sabiedriskajā transportā, samazinot atvieglojumu saņēmēju kategorijas; plānotais izdevumu samazinājums - aptuveni 150 000 euro; 2.2) divi jauni sociālo pakalpojumu veidi - aprūpes pakalpojums bērniem un sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem (plānotie izdevumi palielināsies par 2 682,40 euro); 2.3) pašvaldības domes 2022. gada 27. janvāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" atzīšana par spēku zaudējušiem, saglabājot pabalstu jaundzimušā aprūpei (samazinātu par 50%) un ēdināšanas pabalstu bērnam ar invaliditāti; izdevumu samazinājums 2023. gadā - 95 397 euro, 2024. gadā - 172 000 euro; 2.4) izstrādāti jauni saistošie noteikumi par pašvaldības atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, ņemot vērā grozījumus ārējos normatīvajos aktos (2023. gadā izdevumu plānotais palielinājums - 630 euro); 2.5) nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība (atvieglojumu palielināšana no 25% uz 50% no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas par ēkām un zemi, ja tiek sniegti viesu izmitināšanas pakalpojumi un ja ēku galvenais lietošanas veids saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrācijas datiem ir "Viesnīcu ēkas vai viesnīcu telpu grupa" (kods 1211)), plānotie budžeta ieņēmumi samazināsies par 3500 euro gadā; 2.6) saistošo noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību izstrādāšana, paredzot divas reizes palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi par mājokļiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī noteikt nodokļa likmi 1,5% no mājokļa kadastrālās vērtības, ja taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta objektā nav deklarēta nevienai personai (prognozējams ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums par 320 000 euro gadā); 3) pašvaldības budžeta 2023. gadam grozījumi, paredzot izdevumu samazinājumu visās pozīcijās (plānotais izdevumu samazinājums 2023. gadā - aptuveni 1 230 300 euro); 4) aizņēmums budžeta un finanšu vadībai līdz trīs gadiem, lai segtu pašvaldības budžeta deficītu, 1 400 000 euro; 5) augstas gatavības pašvaldības investīciju projekti: plānots sagatavot un iesniegt iesniegumus aizņēmumu saņemšanai četriem prioritārajiem projektiem par kopējo summu 1 042 119 euro (pašvaldības līdzfinansējums 15% - 156 902 euro): 5.1) ārpusprojekta izmaksas projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" pabeigšanai; 5.2) Viļakas ielas 5C noliktavas būvdarbi; 5.3) Blaumaņa ielas pārbūve Rēzeknē; 5.4) Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana; 6) auditi pašvaldību iestādēs, lai izvērtētu funkciju pareizu nodrošinājumu, pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu un izvērtētu iespējamos pasākumus, kas sekmētu pašvaldības izdevumu samazināšanu (Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldē "Sociālais dienests", SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", SIA "Rēzeknes satiksme"); 7) skolu tīkla optimizācijas pasākumi (ar 2024. gada janvāri Rēzeknes 4. vidusskolu pārvietot uz Rēzeknes 2. vidusskolas telpām); plānoto izdevumu samazinājums 2023. gadā - aptuveni 120 000 euro, 2024. gadā - aptuveni 400 000 euro. [1.4] Lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, ir veicama likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" paredzētā pašvaldības finanšu stabilizācija, ja tiek konstatēta vismaz viena no šā likuma 2. pantā minētajām pazīmēm. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 8. panta pirmo daļu finanšu ministrs pieņem lēmumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu vai neuzsākšanu, vai par pašvaldības finanšu stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp šā likuma 6. panta otrajā daļā minēto personu un pašvaldību par finanšu stabilizācijas nepieciešamību. Ņemot vērā minēto, ministrija ar 2023. gada 15. augusta vēstuli Nr. 1-132/4689 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" lūdza Finanšu ministriju izvērtēt pašvaldības iesniegto rīcības plānu ar mērķi konstatēt, vai, Finanšu ministrijas ieskatā, realizējot rīcības plānā ietvertos pasākumus, pašvaldība būs spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas, un informēt ministriju par secinājumiem, kas radušies pašvaldības rīcības plāna izvērtēšanas rezultātā. [1.5] 2023. gada 16. augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar vēstuli Nr. 1-132/4739 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" vērsās pie pašvaldības domes, ar ko, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 64. panta pirmo daļu, kas noteic, ka pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga ministrija, un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.3. un 5.5.2. apakšpunktu (ministrijas funkcijās ietilpst pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei) lūdza pašvaldību: 1) sniegt skaidrojumu par iepriekšminēto pašvaldības domes deputātu 2023. gada 27. jūlija iesniegumā sniegto informāciju, norādot, kā tiek nodrošināta patiesas un pilnīgas informācijas pieejamība pašvaldības domes deputātiem, kā arī skaidrojot iesniegumā minēto par pašvaldības mantas nelietderīgu izšķērdēšanu un sniedzot objektīvu informāciju saistībā ar SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem; 2) par apstākļiem, kas bija pamatā situācijai, ka, plānojot pašvaldības budžetu 2023. gadam, nav tikuši izvērtēti riski, kā rezultātā šobrīd pašvaldība ir nonākusi situācijā, kad izdevumu segšanai 2023. gadā pašvaldībai pietrūkst 3,9 miljoni euro. Lūdza skaidrot, kā, sagatavojot 2023. gada budžetu, pašvaldībā tika veikta risku analīze sabalansēta budžeta nodrošināšanai; 3) lūdza skaidrot, kā pašvaldībā tiek izvērtēta jaunu projektu ieviešana atbilstoši budžetam, tostarp, projektu ieviešanas riski; 4) skaidrot, vai šobrīd rīcības plānā ietvertie pasākumi, ir pietiekami, lai izslēgtu riskus, ka rīcības plāna izpildes gadījumā pašvaldība būs spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas. Papildus lūdzu sniegt informāciju, kāda būs rīcība gadījumā, ja rīcības plānā ietverto pasākumu veikšana nebūs iespējama no pašvaldības neatkarīgu apstākļu gadījumā, piemēram, ja netiks apstiprināts rīcības plāna 4. punktā ietvertais aizņēmums budžeta un finanšu vadībai līdz trīs gadiem 1,4 miljonu euro apmērā; 5) sniegt informāciju par to, kā tiek sadalīta atbildība budžeta plānošanas procesā (izstrāde, projekta apspriešana, risku analīze), vai pieņemti tādi lēmumi, kas nav pamatoti ar finansiālu segumu. Tāpat lūdza norādīt, kā izvērtētas pašvaldību esošās un plānotās finanšu iespējas, t. sk. pieņemot lēmumus par jauniem investīciju projektiem, kas pašvaldībai liek uzņemties ilgtermiņa saistības; 6) sniegt informāciju, vai, pieņemot rīcības plānu, ir izvērtētas visas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamība un finanšu ietekme uz pašvaldības budžetu. [1.6] Vienlaikus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar 2023. gada 16. augusta vēstuli Nr. 1-132/4749 "Par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu" rosināja sasaukt domes ārkārtas sēdi 2023. gada 23. augustā plkst. 16.00, kurā piedalījās un uzklausīja pašvaldības domes deputātus klātienē saistībā ar pašvaldības spēju pildīt autonomās funkcijas un risinājumiem pašvaldības finanšu stāvokļa stabilizēšanai. Pašvaldību likuma 30. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc triju darbdienu laikā, ja to pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 30. panta otro daļu iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda šīs sēdes darba kārtību un tam pievieno domes lēmuma projektu. Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Savukārt ministrijai ar normatīvajiem aktiem piešķirts tiesiskuma kontroles uzdevums. Darba kārtībā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs lūdza ietvert šādus jautājumus: 1) ziņojums par pašvaldības finanšu situāciju un spēju pilnā apjomā pildīt pašvaldības autonomās funkcijas; 2) ziņojums par pašvaldības un tās domes priekšsēdētāja rīcību 2023. gada budžeta sastādīšanā un pieņemšanā, kā arī tā izpildes procesa organizācijā un vadībā; 3) ziņojums par pašvaldības 2023. gada budžeta deficīta izcelsmes faktoriem un to ietekmes kvantitatīvo novērtējumu; 4) ziņojums par SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu pilnā apjomā 2023./2024. gada apkures sezonā. [1.7] 2023. gada 21. augustā ministrijā tika saņemts pašvaldības domes priekšsēdētāja paskaidrojums Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā". Attiecībā uz SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem tika skaidrots, ka SIA "Rēzeknes siltumtīkli" 2023./2024. gada apkures sezonā būs spējīga nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu siltumenerģijas apgādi nepieciešamajā daudzumā. Uzņēmuma finansiālā situācija pašlaik esot stabila, pašvaldību struktūrvienību parāda atlikums uz 2023. gada 1. augustu bijis 601 489,76 euro. Gan šā brīža finansiālā stabilitāte, gan efektīva resursu izmantošana un siltumapgādes infrastruktūras tehniskie uzlabojumi ļaujot apliecināt uzņēmuma gatavību nodrošināt tam uzdotās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi Rēzeknes pilsētas siltumapgādes jomā un izpildīt savus pienākumus uzņēmuma klientu un pašvaldības iedzīvotāju labā, nodrošinot drošu, pastāvīgu un stabilu siltumenerģijas piegādi 2023./2024. gada apkures sezonā. Skaidrojot situāciju par 2023. gada budžeta sagatavošanas procesu, tika sniegta informācija, ka šī gada budžets tika plānots atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē attīstības plānošanu un budžeta plānošanu pašvaldībās. Tāpat ticis ņemts vērā pašvaldības domes Nolikums par budžetu un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzekne pilsētas pašvaldībā (apstiprināts ar pašvaldības domes 2015. gada 6. augusta lēmumu Nr. 1262) un pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti (ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, t. sk. rīcības plāns un investīciju plāns), nodrošinot sadarbību starp pašvaldības lēmējvaru un izpildinstitūcijām, kā arī izpildinstitūciju/struktūrvienību starpā. 2023. gada budžeta plānošanas procesā saskaņā ar Nolikumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, uzturēšanu, uzraudzību un attīstīšanu katras iestādes vadītājam, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu iestādes darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un normatīvo aktu prasībām, bija jāveic risku un ietekmes uz riskiem izvērtējums. Apstiprinot budžetu, tika ņemti vērā iestāžu vadītāju ziņojumi par risku izvērtējumu. Sabalansēta budžeta nodrošināšanai tika ņemti vērā vairāki risku veidi, tostarp ārējie riski, kuri izraisīja izdevumu pieaugumu: būtiska minimālās algas celšana valstī, izdevumu pieaugums pedagogu algām (kas finansējamas no pašvaldības budžeta), straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Izdevumus palielinājis arī kredītprocentu likmju pieaugums. Pamatojoties uz risku analīzi, plānojot 2023. gada budžetu, pašvaldība esot izvērtējusi iespējamos pasākumus, kas sekmētu domes izdevumu samazināšanu un efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu visās budžeta pozīcijās. Piemēram, ticis samazināts dotāciju apjoms pašvaldības uzņēmumiem. Būtiski samazināts plānoto izdevumu apjoms kapitālajiem ieguldījumiem. Budžetā ieplānoti izdevumi tikai iepriekšējos gados uzsākto projektu pabeigšanai, nodrošinot katra projekta risku izvērtējumu, kas balstīts uz esošās situācijas analīzi un ņemot vērā saistības, ko pašvaldība ir uzņēmusies projektu rādītāju, mērķu sasniegšanai. Pie 2023. gada budžeta izskatīšanas, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu ekonomiju, no plānotajiem investīciju projektiem tikuši izņemti infrastruktūras sakārtošanas projekti, tādi kā Liepu un Lubānas ielu atjaunošana, Vipingas dzīvojamo māju jaunā mikrorajona infrastruktūras jaunbūve, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa būvprojekta izstrāde. Vienlaikus norādīts, ka vairākus riskus, kuri negatīvi ietekmēja pašvaldības finansiālo stāvokli, neesot bijis iespējams izvērtēt un prognozēt: 1) kredītprocentu likmju pieaugums - Eiropas Centrālā banka vairākas reizes ir paaugstinājusi procentu likmes, īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai; 2) izmaksu (izejvielas, būvmateriāli u. c.) sadārdzinājuma apjoms; 3) kavēšanās ar projektu pārskatu izskatīšanu un līdzekļu piešķiršanu; 4) aizņēmumu pieprasījumu noraidīšana prioritāro projektu pabeigšanai (visi projekti iekļauti investīciju plānā un apstiprināti); 5) avansa maksājuma pieprasījumu noraidīšana apstiprināto projektu īstenošanai. Neskatoties uz iepriekš minēto, pašvaldības domes priekšsēdētājs informēja, ka pašvaldība ir spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas. Esot sagatavoti pašvaldības budžeta grozījumi, ko plānots skatīt domes kārtējā sēdē 2023. gada 24. augustā. Ja netiks piešķirts aizņēmums budžeta un finanšu vadībai, pašvaldība izstrādās jaunu rīcības darba plānu, paredzot papildu mehānismus izdevumu optimizācijai. Ņemot vērā pašvaldības aprēķinus un 2022. gada faktiski saņemtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, līdzekļu iztrūkumu pašvaldība plānoja daļēji segt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi, kas pēc pašvaldības aprēķiniem varētu būt 1,5 miljoni euro. Tika vērsta ministrijas uzmanība, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpilde 2022. gadā bijusi 2,5 miljoni euro. Papildus iepriekš minētajam pašvaldība izskatīšot citus budžeta optimizācijas pasākumus, izvērtējot pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamību un finanšu ietekmi uz pašvaldības budžetu. Skaidrojot informāciju par atbildības sadalīšanu budžeta plānošanas procesā, tika sniegta informācija, ka budžeta veidošanas procesu pašvaldībā nosaka pašvaldības domes apstiprinātie noteikumi "Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (apstiprināti 2022. gada 10. novembrī ar pašvaldības domes lēmumu Nr. 629). Budžeta plānošanas process 2023. gadam ticis uzsākts ar domes priekšsēdētāja 2022. gada 11. oktobra rīkojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu 2023. gadam", saskaņā ar ko ticis uzdots domes administrācijai, pašvaldības iestādēm, nozaru pārvaldēm un to pārraudzībā esošajām iestādēm un struktūrvienībām sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumus 2023. gadam. 2023. gada budžeta plānošanas periodā notikušas vairākas Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmes, kurās tikuši izskatīti un vērtēti pašvaldības iestāžu iesniegtie budžeta pieprasījumi. Šajās sanāksmēs piedalījušies arī pašvaldības domes deputāti. Pēc pirmajām Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmēm, izskatot pašvaldības iestāžu budžeta pieprasījumus, ticis konstatēts budžeta deficīts un pieņemts lēmums samazināt iestāžu izdevumus un investīciju daļu. Finanšu pārvalde sagatavojusi pašvaldības budžeta kopsavilkumu un iesniegusi to izskatīšanai pašvaldības Finanšu un budžeta komitejas sēdē. Izvērtējot pašvaldības esošās un plānotās finanšu iespējas, budžetā neesot tikuši plānoti līdzekļi jaunu investīciju projektu realizācijai. Pašlaik notiekot darbs ar projektiem, kuriem jau tikusi noslēgta vienošanās par to īstenošanu vai uzsākta aktīva realizācija iepriekšējos gados. Sagatavoti un iesniegti jauni projektu pieteikumi (Rēzeknes valstspilsētas industriālā parka izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales reģionā un Kultūras nama ēkas pārbūve Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē), kas apstiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Minēto projektu plānotais pašvaldības līdzfinansējums paredzēts, sākot ar 2024. gadu. Tāpat, strādājot pie budžeta plānoto izdevumu optimizācijas, tikušas izvērtētas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamība, atcelšanas sekas, mērķa grupas un brīvprātīgo iniciatīvu ietekme uz pašvaldības budžetu. Neskatoties uz izveidojušos sarežģīto finansiālo situāciju, pašvaldība turpinot nodrošināt visu autonomās funkciju izpildi un turpinot īstenot krīzes pārvarēšanas rīcības plānu. [1.8] 2023. gada 22. augustā ministrijā tika saņemta Finanšu ministrijas atbildes vēstule Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai". Finanšu ministrija norādīja, ka pašvaldības rīcības plānā nav sniegta detalizēta informācija budžeta iztrūkuma pamatojumam. Pašvaldība plāno veikt grozījumus pašvaldības budžetā, samazinot izdevumus par 1,23 miljoniem euro, kas ir 31% no pašvaldības budžeta iztrūkuma 3,9 miljoni euro. Pārējo budžeta iztrūkumu pašvaldība plāno segt no 2023. gada jauniem aizņēmuma līdzekļiem: aizņēmuma budžeta un finanšu vadībai 1,34 miljonu euro apmērā un četriem aizņēmumiem prioritāro investīciju projektu īstenošanai kopsummā par 1,04 miljoniem euro, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atjaunošanai, kurā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apturējusi maksājumus saistībā ar augsta riska interešu konflikta iespējamību. Vienlaikus budžetā ir paredzēts palielināt uzturēšanas izdevumus par 1,47 miljoniem euro. Līdz ar to Finanšu ministrija norādīja, ka pastāv riski, ka pašvaldība sākotnējā budžeta plānā nav iekļāvusi visus 2023. gada izdevumus. Arī aizņēmuma pieteikumā budžeta un finanšu vadībai pašvaldības norādītais, ka aizņēmums nepieciešams atlīdzības izmaksai 1,34 miljonu euro apmērā, arī rada risku, ka pašvaldība sākotnējā 2023. gada plānā, kas apstiprināts pašvaldības domē, nav iekļāvusi visus 2023. gada izdevumus darbinieku atlīdzībai pilnam budžeta gadam. Finanšu ministrija norāda, ka, lai nodrošinātu naudas plūsmu budžeta iztrūkumu segšanai, pabeigtu projektus, pašvaldībai 2023. gadā ir nepieciešami seši jauni aizņēmumi par kopējo summu 5,73 miljoni euro, ko piešķirt nav iespējams. Pašvaldība aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret 2023. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot tajā jaunos plānotos aizdevumus, saglabājas augsts: 2023. gadā ir 17%, 2024. gadā - 23,6%, 2025. gadā - 21,7%, turpmākajos četros gados - vidēji 20,3%. Turklāt pašvaldībai ir kavēti maksājumi: uz 2023. gada 31. jūliju tie ir 0,9 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušies tikai par  0,12 miljoniem euro. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36. panta ceturto daļu pašvaldībām, kurām izņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus, - tikai ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai par ES finansējuma un valsts budžeta dotācijas daļu, un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš. Neņemot vērā minēto nosacījumu, pašvaldības dome 2023. gada 15. augustā ir pieņēmusi piecus domes lēmumus par aizņēmuma ņemšanu. Pašvaldības 2023. gada budžetā nav paredzēts finansējums šo projektu pabeigšanai, līdz ar ko pašvaldība ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmo daļu pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Pašvaldībai nav iespējams uzņemties saistības nevienam jaunam investīciju projektam, tajā skaitā plānotajam Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) līdzfinansētajam projektam "Kultūras nama ēkas pārbūve Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē", par kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar SIA "Vides investīciju fonds" par projekta īstenošanu, kura kopējās izmaksas plānotas 3,8 miljoni euro, tajā skaita EKII līdzfinansējumu 2 miljonu euro apmērā. Izvērtējot rīcības plānu, Finanšu ministrija norādīja, ka nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem. Tāpat pašvaldība bieži maina atskaitēs informāciju, nesniedzot skaidru priekšstatu par pašvaldības patieso finanšu situāciju. [1.9] 2023. gada 22. augustā ministrijā informācijai ir saņemta Finanšu ministrijas Valsts kontrolei adresēta 2023. gada 22. augusta vēstule Nr. 3.2-19/13-1/2550 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai", kurā norādīts, ka Finanšu ministrija ir izskatījusi pašvaldības rīcības plānu un nosūta Valsts kontrolei izvērtēšanas rezultātā iegūto informāciju, par ko informēta arī ministrija, un pausts lūgums ārkārtas revīzijas ietvaros veikt konstatēto faktu pārbaudi un informēt Finanšu ministriju par pārbaudes rezultātiem. Pielikumā pievienota iepriekš minētā ministrijai adresētā finanšu ministra 2023. gada 22. augusta vēstule   Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai". Līdzīga satura vēstuli finanšu ministra 2023. gada 22. augusta vēstulei Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" finanšu ministrs 2023. gada 24. augustā (2023. gada 24. augusta vēstule Nr. 3.2-19/2571 "Par pašvaldības finanšu situāciju") nosūtījis pašvaldības domes priekšsēdētājam, pašvaldības domes deputātiem un informācijai ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Vēstulē ministrs aicina pašvaldības domes priekšsēdētāju un deputātus izvērtēt, vai pašvaldībai nav iestājusies kāda no likuma "Par pašvaldības finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 2. pantā noteiktajām pazīmēm. 2023. gada 30. augustā ministrija saņēma Valsts kontroles 2023. gada 30. augusta vēstuli Nr. 6-2.3.1e/649 "Par uzsākto finanšu revīziju jautājumā par Rēzeknes valstspilsētas finansiālo situāciju", kurā norādīts, ka ar Valsts kontroles 2023. gada 4. augusta vēstuli Nr. 6-2.3.1e/597 "Par pilnvarojumu un revīzijas uzdevumu veikt finanšu revīziju" Finanšu ministrijai tika nosūtīts pilnvarojums Valsts kontroles revidentiem veikt finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2023. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Saimnieciskā gada pārskata revīzija). Ņemot vērā identificētos riskus saistībā ar Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības spēju izpildīt uzņemtās saistības un risināt radušās finanšu problēmas, Valsts kontrole Saimnieciskā gada pārskata revīzijas apjomā ir iekļāvusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību. Ņemot vērā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības jautājuma aktualitāti, Valsts kontrole par minēto jautājumu sagatavos starpziņojumu Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros līdz 2023. gada beigām, vienlaikus paturot iespēju revīzijas laikā nodalīt jautājumu atsevišķā revīzijā. [1.10] 2023. gada 4. septembrī ministrija saņēma pašvaldības domes priekšsēdētāja saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 6. panta trešo daļu sagatavoto 2023. gada 1. septembra vēstuli Nr. 3.1.1.17/959 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu". Vēstulei pielikumā pievienots pašvaldības domes 2023. gada 1. septembra lēmums Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kurā norādīts, ka, izskatot pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 22. augusta ierosinājumu un izvērtējot pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, pamatojoties uz likuma  "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 2. panta 2. punktu un 7. pantu, Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu, dome nolemj apstiprināt pašvaldības domes priekšsēdētāja ierosināto stabilizācijas pieteikumu un domes priekšsēdētājam līdz 2023. gada 4. septembrim lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu apstiprināšanu nosūtīt finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. 2023. gada 11. septembrī ministrija saņēma Finanšu ministrijas 2023. gada 11. septembra vēstuli   Nr. 3.2.-19/13-1/2738 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kas primāri adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam. Finanšu ministrija norāda, ka jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju, piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti Finanšu ministrijai par 2. ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par pašvaldības patieso saistību apmēru. Ņemot vērā Valsts kontroles plānoto revīziju pašvaldībā, Finanšu ministrija lūdz sniegt Finanšu ministrijai un Valsts kontrolei pieprasīto informāciju un maksimāli sadarboties ar Valsts kontroli. Vienlaikus Finanšu ministrija norāda, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja 2023. gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Pašvaldībai 2023. gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar 2022. gada sākotnējo plānu ir pieauguši par 2,7 miljoniem euro jeb 12,2%. Līdz ar to pašvaldībai, tāpat kā visām pašvaldībām, ir nodrošināti resursi likumā noteikto autonomo funkciju izpildei. [1.11] Ņemot vērā pašvaldības domes 2023. gada 1. septembra sēdē pieņemto lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu, secinot, ka pašvaldība nespēs nokārtot savas parāda saistības, kopsakarā ar vēl 2023. gada 10. augusta sēdē pieņemto lēmumu Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu un 2023. gada 21. augustā ministrijā saņemto pašvaldības domes priekšsēdētāja paskaidrojumu Nr. 3.1.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", kurā tika norādīts, ka pašvaldība ir spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas, tika secināts, ka arī pašvaldības domes apstiprinātais rīcības plāns neatrisinās pašvaldības smago finansiālo situāciju, jo 2023. gada 21. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir sniedzis informāciju, ka finanšu stabilizācijas veikšana nav nepieciešama, bet jau 2023. gada 22. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir iesniedzis pašvaldības domei ierosinājumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanu. Izvērtējot notikumu straujo negatīvo dinamiku pašvaldības budžeta un finanšu jautājumos kopsakarā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju par regulāri sniegto atšķirīgo un kļūdaino informāciju, kas nerada pārliecību par pašvaldības patieso saistību apmēru, un Valsts kontroles sniegto informāciju, ka starpziņojumu Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros par pašvaldību sniegs tikai līdz 2023. gada beigām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieņēma lēmumu nekavējoties pieprasīt pašvaldības domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem. [1.12] Pašvaldību likuma 69. panta pirmā daļa noteic, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu. Ņemot vērā minēto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2023. gada 12. septembrī ar paskaidrojuma pieprasījumu Nr. 1-132/5249 "Par paskaidrojuma sniegšanu" vērsās pie pašvaldības domes priekšsēdētāja. Paskaidrojuma pieprasījumā ministrs atsaucās uz  Finanšu ministrijas 2023. gada 22. augustā vēstule Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" paustajiem argumentiem par situāciju ar pašvaldības budžetu, kā arī norādīja, ka ministra rosinātajā 2023. gada 23. augusta domes ārkārtas sēdē netika sniegtas skaidras atbildes, kad ir konstatētas grūtības pašvaldības 2023. gada budžeta izpildē, un netika sniegta skaidra atbilde, kāda rīcība pēc problēmu konstatēšanas no domes priekšsēdētāja puses ir sekojusi. Šīs informācijas apstiprinājumu nesniedza arī pašvaldība iesniegtie dokumenti, kuri iesniegti ministrijā ar 2023. gada 7. septembra pavadvēstuli Nr. 3.1.1.21/979. Atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteikto valsts pārvaldes principu, Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu, Pašvaldību likuma 64. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.3. un 5.5.2. apakšpunktu, Pašvaldību likuma 69. panta pirmo daļu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 69. panta otro daļu, pieprasīja pašvaldības domes priekšsēdētājam piecu darbdienu laikā iesniegt ministram rakstveida paskaidrojumu par "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrās daļas, 46. panta pirmās daļas, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. panta, 15. panta un 22. panta pirmās daļas pārkāpumiem, kā rezultātā pašvaldībai ir nepieciešama finanšu stabilizēšana. [1.13] 2023. gada 19. septembrī ministrijā tika saņemts pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 19. septembra paskaidrojums Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu". Sniedzot paskaidrojumu pašvaldības domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz 2023. gada 10. augusta domes sēdē apstiprināto rīcības plānu, kas paredz virkni darbību finanšu krīzes pārvarēšanai. Norādīja, ka jau 2023. gada budžeta plānošanas procesā, ņemot vērā iestāžu vadītāju veikto risku analīzi un iesniegtajiem risku izvērtējumiem, pašvaldība izskatīja iespējamos pasākumus izdevumu samazināšanai un efektīvākam budžeta līdzekļu izlietojumam visās budžeta pozīcijās. Atkārtoti tika uzsvērts, ka vairākus riskus, kuri negatīvi ietekmēja pašvaldības finansiālo stāvokli, nebija iespējams izvērtēt un prognozēt (skat. šā rīkojuma [1.7] apakšpunktu). Atgādināts, ka pēc ministra pieprasījuma 2023. gada 23. augustā tika sasaukta pašvaldības domes ārkārtas sēde. Tika sagatavoti informatīvie ziņojumi, kas saistīti ar pašvaldības finanšu situāciju, budžeta plānošanas un vadības procesu, budžeta deficīta izcelsmes faktoriem, pašvaldības spēju pilnā apjomā pildīt autonomās funkcijas, kā arī ar SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu pilnā apjomā 2023./2024. gada apkures sezonā. Attiecībā uz 2023. gada 12. septembra paskaidrojuma pieprasījumā norādīto, ka pašvaldība nav sniegusi informāciju par budžeta iztrūkuma pamatojumu norādīts, ka pašvaldība vairākas reizes informēja par līdzekļu iztrūkuma izcelsmes faktoriem. No sniegtās informācijas identificējami šādi līdzekļu iztrūkuma izcelsmes faktori: 1) valsts lēmumi, kuri palielina izdevumus, nepalielinot iekasēto nodokļu sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldību; 2) ģeopolitiskā situācija; 3) būtiska minimālās algas celšana valstī; 4) straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei u. c.; 5) procentu likmju pieaugums visiem no Valsts kases ņemtajiem aizņēmumiem. 2023. gadā plānotie pamatbudžeta ieņēmumi (bez mērķdotācijas pedagogu darba samaksai no 2023. gada 1. augusta līdz 31. decembrim) prognozēti 48,4 miljoni euro, savukārt plānotiepamatbudžeta izdevumi (bez mērķdotācijas pedagogu darba samaksai no 2023. gada 1. augusta līdz 31. decembrim) prognozēti 58,7 miljoni euro, kas ir par 9,9 miljoniem euro jeb 20% augstāki, nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājušies par 0,5 miljoniem euro jeb 1% un veido 48 364 338 euro. Līdz ar to prognozēta finansēšanas daļa 10 337 euro apmērā. Izdevumu finansēšanai tiek plānots novirzīt naudas līdzekļu atlikumu gada sākumā 6 982 euro, un starpību starp saņemtajiem aizņēmumiem ES līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai un atmaksātiem aizņēmumiem 2416 euro apmērā, un plānots aizņēmums budžeta un finanšu vadībai 939 euro apmērā, lai segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu. Pamatbudžeta kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2022. gada faktisko izpildi, ir pieauguši par 3,8 miljoniem euro jeb 31%, kas 2023. gadā veidos 16 miljonus euro. Atlīdzībai pašvaldības budžetā 2023. gadā plānoti 22 875 euro jeb par 18% vairāk, nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī Izglītības pārvaldes izdevumu pieaugumu pedagogu un tehniskā personāla atlīdzībai par 1007 euro. Sniegta informācija, ka pēc pašvaldības oficiāli e-Aizdevumu sistēmā iesniegtās informācijas pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret 2023. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot tajā jaunos plānotos aizņēmumus, nepārsniedz 20%, proti, 2023. gadā tas sastāda 18,4%. Attiecībā uz pašvaldības domes 2023. gada 15. augusta sēdē pieņemtiem pieciem domes lēmumiem par aizņēmuma ņemšanu projektu pabeigšanai apstākļos, kad pašvaldības 2023. gada budžetā nav paredzēts finansējums šo projektu pabeigšanai, līdz ar ko pašvaldība ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma, norādīts, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmo daļu pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Vērsta uzmanība, ka aizņēmumu pieteikumi tika sagatavoti un iesniegti iepriekš iesākto projektu pabeigšanai, ņemot vērā darbu un tirgus cenu sadārdzinājumu. Attiecībā uz budžeta plānošanas procesu norādīts, ka 2023. gadā tas sākās ar domes priekšsēdētāja 2022. gada 11. oktobra rīkojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu 2023. gadam". Pirmajās Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmēs, kuras notika 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī, izskatot pašvaldības iestāžu budžeta pieprasījumus, tika konstatēts, ka budžeta deficīts sasniedz 13 miljonus, un tika nolemts veikt investīciju daļas samazināšanu. Pēc atkārtotas budžeta izdevumu samazināšanas budžeta deficīts joprojām sasniedzis 8 miljonus euro. Ņemot vērā, ka pašvaldības budžeta saistības 2024. gadam jau sasniedza 20% līmeni un iespējas ņemt aizņēmumus bija ierobežotas, tika nolemts proporcionāli samazināt iestāžu izdevumus. Pašvaldība paļāvusies uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildi, bet budžeta izpildes gaitā atklājies, ka ievērojami pieauguši izdevumi arī citās pozīcijās, piemēram, izdevumi apkurei un mājokļa pabalstam. Sniegta informācija, ka 2023. gada 21. septembrī pašvaldības dome plāno apstiprināt grozījumus pašvaldības budžetā 2023. gadam, ņemot vērā veikto izdevumu optimizāciju. Pašvaldības budžeta iztrūkums ir 1,3 miljoni euro uzturēšanas izdevumiem un 4,4 miljoni euro investīciju projektu pabeigšanai. Norādīts uz pašvaldības domes 2023. gada 1. septembra lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu". Nobeigumā pašvaldības domes priekšsēdētājs pauž viedokli, ka domes priekšsēdētāja atstādināšanas no amata process uzsākts, pamatojoties vienīgi uz ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem, bet nesatur pierādījumus par konkrētu normatīvo aktu pārkāpumiem. Lēmuma pieņemšana atbilstoši Pašvaldību likuma 69. panta pirmajai daļai, iespējams, varētu tikt vērtēta, ja Valsts kontroles veiktajā revīzijā vai auditā tiktu atklāti konkrēti priekšsēdētāja kā pašvaldības vadītāja pieļauti likuma pārkāpumi, kas turklāt nepastarpināti izraisījuši konkrētās finanšu grūtības pašvaldībā. [2] Ārējo normatīvo aktu nepildīšana un pārkāpumi, ko pieļāvis pašvaldības domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. [2.1] Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā nosaka likums "Par pašvaldību budžetiem". Tas paredz pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.1 Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. pants noteic, ka pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti. Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 7. pants citstarp noteic, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām",2 kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15. panta 2. punktu pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžeta un finanšu vadību". "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrā daļa noteic, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 46. panta pirmā daļa noteic, ka budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Pašvaldības domes 2023. gada pamatbudžeta ieņēmumu, izdevumu, ziedojumu, dāvinājumu un aizņēmumu apmēru, kā arī budžeta izpildītāju pienākumus un atbildību nosaka pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023. gadam" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 1). Saskaņā ar pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē publicēto domes sēžu darba kārtību jautājums par saistošo noteikumu Nr. 1 apstiprināšanu ir skatīts pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra sēdē (darba kārtības 1. jautājums).3 Saistošie noteikumi Nr. 1 apstiprināti ar pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra lēmumu Nr. 747 "Par Rēzeknes valstspilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023.gadam" apstiprināšanu". "Par" nobalsojuši septiņi domes deputāti, "Pret" - četri deputāti, "Atturas" - viens deputāts. Pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 21. augusta paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" bija norādīts, ka budžeta veidošanas procesu pašvaldībā nosaka pašvaldības domes apstiprinātie noteikumi "Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (apstiprināti 2022. gada 10. novembrī ar pašvaldības domes lēmumu Nr. 629) (turpmāk - noteikumi par budžeta procesu), kas ministrijai pēc pieprasījuma iesniegti ar pašvaldības 2023. gada 7. septembra pavadvēstuli Nr. 3.1.1.21/979 "Par papildu informācijas sniegšanu". Noteikumu par budžeta procesu 15. punkts noteic par kapitālinvestīciju programmu un pašvaldības budžeta procesu pašvaldībā atbildīgās institūcijas. Saskaņā ar noteikumu par budžeta procesu 15.4.2., 15.4.5., 15.4.6., 15.4.7., 15.4.8., 15.4.9. apakšpunktu Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa akceptē pilsētas attīstības prioritātes, pamatojoties uz aktuālajiem pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem; izskata un akceptē budžeta ieņēmumu prognozi; izskata un akceptē budžeta izdevumu kontrolskaitļu ("mērķa griestus") nozaru griezumā; izskata katras pašvaldības institūcijas budžeta projektu un izsaka atzinumu par to; izskata investīciju programmai iesniegtos budžeta institūciju un pašvaldības kapitālsabiedrību projektus un nosaka ikgadējās kapitālinvestīciju programmas prioritātes; izskata un akceptē pašvaldības budžeta projekta kopsavilkumu, pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Finanšu un budžeta komitejai. Noteikumu par budžeta procesu 15.4.1. apakšpunkts noteic, ka Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa tiek izveidota ar domes priekšsēdētāja rīkojumu (2022. gada 9. novembra rīkojums Nr. 81/vp "Par Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupu"). Saskaņā ar noteikumu par budžeta procesu 30. punktu atbildība par pašvaldības budžeta procesa vadību tiek nodota domes priekšsēdētājam (likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15. pants) un pašvaldības izpilddirektoram (likuma "Par pašvaldībām" 69. pants). Pašvaldības izpilddirektors organizē pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu un atbild par projekta iesniegšanu domes Finanšu komitejā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto budžeta apstiprināšanas termiņu. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmes vada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas 2022. gada 12. decembra sanāksmes protokols Nr. 2/2022, 13. decembra sanāksmes protokols Nr. 3/2022, 15. decembra sanāksmes protokols Nr. 4/2022, 2023. gada 5. janvāra sanāksmes protokols Nr. 1/2023 un 17. janvāra sanāksmes protokols). Iepazīstoties ar ministrijas rīcībā esošo pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas 2023. gada 5. janvāra elektroniskā pasta vēstuli, kas adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam, ir konstatējams, ka jau 2023. gada 5. janvārī domes priekšsēdētāja rīcībā bija informācija, ka pašvaldības iestādes ir 2023. gada budžetā ieplānojušas izdevumus atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem, un pie šādiem apstākļiem plānotais budžeta deficīts sastāda 8,1 miljonu euro. Minētais ir apstiprināms ar Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas 2023. gada 17. janvāra protokolu, no kā analoģiski secināms, ka jau 2023. gada janvāra mēnesī varēja prognozēt, ka pašvaldības 2023. gada budžetā nepietiks līdzekļu visām ieplānotajām pozīcijām. Piemēram, pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" vadītājs informē, ka, ņemot vērā pagaidu budžeta aprobežotās iespējas, atlīdzība pārvaldes "Sociālais dienests" struktūrvienībās ir plānota 10,5 mēnešiem. Pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs norāda, ka budžetā iekļauti izdevumi atlīdzībai 11 mēnešiem. Arī Centralizētās grāmatvedības nodaļas vadītāja informē, ka atlīdzība plānota 11 mēnešiem. Saistošie noteikumi Nr. 1 tika nodoti izskatīšanai pašvaldības Finanšu un budžeta komitejai un tika skatīti Finanšu un budžeta komitejas 2023. gada 7. februāra sēdē (darba kārtības 1. jautājums).4 Saistošie noteikumi Nr. 1 apstiprināti Finanšu un budžeta komitejā, komitejas locekļiem balsojot "Par" - 4, "Pret" - nav, "Atturas" - 2 (sēdes protokols Nr. 10, 1. punkts5). Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka jau 2023. gada janvārī, izstrādājot un apstiprinot pašvaldības budžetu 2023. gadam, bija zināms, ka budžetā nav ieplānoti līdzekļi atalgojumam nepieciešamajā apjomā, tomēr ne Finanšu un budžeta komitejas 2023. gada 7. februāra sēdē, ne pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra sēdē, apstiprinot saistošos noteikumus Nr. 1, šis jautājums netika aktualizēts. 2023. gada 21. februārī saistošie noteikumi Nr. 1 stājās spēkā, joprojām iekļaujot līdzekļus atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem, kas ir absolūti pretrunā "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrā daļa noteiktajam budžeta mērķim. 2023. gada 9. martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kas tika izsludināts 2023. gada 21. martā un stājās spēkā 2023. gada 22. martā. Ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" izsludināšanu 2023. gada 21. martā visām pašvaldībām bija iespēja salīdzināt izmaiņas pieņemtajā valsts 2023. gada budžetā ar valsts pagaidu jeb "tehnisko" budžetu un, ja nepieciešams, veikt grozījumus saistošajos noteikumos par budžetu. Pirmie grozījumi, kas izdarīti saistošajos noteikumos Nr. 1, tostarp pēc valsts budžeta apstiprināšanas un spēkā stāšanās, ir pašvaldības domes 2023. gada 22. jūnija saistošie noteikumi Nr. 3 "Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2023. gada 10. februāra saistošajosnoteikumos Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023. gadam"" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 3), kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošu informāciju vēl pirms saistošo noteikumu Nr. 3 stāšanās spēkā 2023. gada 1. jūlijā pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja ar 2023. gada 29. jūnija elektroniskā pasta vēstuli informējusi domes priekšsēdētāju, ka: 1) budžeta grozījumos netika piešķirti 3,5 miljoni euro, kas iestādēm nepieciešami līdz gada beigām; 2) aizdevumu procentiem papildus līdz gada beigām nepieciešami 138 000 euro; 3) apkures izdevumiem līdz decembrim papildus nepieciešami 350 000 euro. Neskatoties uz pašvaldības centrālās pārvaldes sniegto informāciju par kritisko situāciju ar pašvaldības budžetu, arī šoreiz - sešus mēnešus pēc saistošo noteikumu Nr. 1 projekta izstrādes un izsludināšanas - nekāda rīcība no domes priekšsēdētāja puses nav sekojusi, līdz pašvaldības domes 2023. gada 11. augusta sēdē tika apstiprināts rīcības plāns. Tāpat ministrijas rīcībā ir pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas 2023. gada 30. augusta vēstule domes priekšsēdētājam Nr. 1.7/23/564 "Par budžeta grozījumiem", kas nosūtīta jau pēc rīcības plāna apstiprināšanas un kurā norādīts, ka sakarā ar finanšu stabilizācijas pieteikuma sagatavošanu ar pašvaldības izpilddirektora 2023. gada 25. augusta rīkojumu "Par informācijas sniegšanu" no pašvaldības iestādēm tika apkopota informācija, kāds ir finanšu līdzekļu iztrūkums uzturēšanas izdevumiem un investīciju projektiem līdz gada beigām. Apkopojot saņemto informāciju, konstatēts, ka iestāžu līdzekļu pieprasījumi par 1 765 196 euro pārsniedz tās summas, kas tika iesniegtas iestāžu ieņēmumu un izdevumu tāmju aprēķinos budžeta grozījumiem. Neapstiprinot sagatavotos budžeta grozījumus, pastāv risks, ka septembrī un oktobrī var rasties problēmas ar atalgojuma izmaksu atsevišķās pašvaldības iestādēs. Par problēmām pašvaldības budžeta sastādīšanā secināms arī attiecībā uz situāciju ar pašvaldības parādsaistībām, kas izveidojušās pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli". Iepriekšminētajā pašvaldības domes opozīcijas deputātu 2023. gada 27. jūlija kolektīvajā iesniegumā citstarp tika norādīts, ka pastāv bažas, ka sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem jaunajā apkures sezonā SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" nespēs nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu. Gan pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 21. augusta paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", gan 2023. gada 19. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu" attiecībā uz SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem tika skaidrots, ka SIA "Rēzeknes siltumtīkli" 2023./2024. gada apkures sezonā būs spējīga nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu siltumenerģijas apgādi nepieciešamajā daudzumā. Uzņēmuma finansiālā situācija pašlaik esot stabila, pašvaldību struktūrvienību parāda atlikums uz 2023. gada 1. augustu bijis 601 489,76 euro. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka pašvaldības domes 2023. gada 22. jūnija sēdē, kurā tika apstiprināti saistošie noteikumi Nr. 3, uz domes deputāta Jāzepa Korsaka jautājumu, cik bija liels pašvaldības uzņēmumu parāds par siltumu un tagad, piešķirot līdzekļus, vai tagad būs dzēsti šie parādi, pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja atbildēja, ka apkures parāds ir aptuveni miljons euro, un tagad tiek piešķirti līdzekļi visa parāda segšanai,6 kas tādējādi rada jautājumu par pašvaldību struktūrvienību parāda pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" atlikumu uz 2023. gada 1. augustu 601 489,76 euro apmērā. Tādējādi ir secināms, ka faktiski jau kopš pašvaldības budžeta 2023. gadam izstrādes uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad tika iesniegts pieteikums par finanšu stabilizāciju, pašvaldības domes priekšsēdētājs zināja, ka budžetā ir paredzēti līdzekļi atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem un kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību apzināti pieļāva šāda budžeta ar deficītu atalgojumam un apkures izdevumiem pieņemšanu un neveica nekādas darbības, lai minēto deficītu novērstu, tādējādi pieļaujot un ilgstoši realizējot likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. panta un 15. panta 2. punkta un "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrās daļas un 46. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu. Pašvaldības domes priekšsēdētājs vairākkārt vērsa ministrijas un Finanšu ministrijas uzmanību, ka līdzekļu pašvaldības 2023. gada budžetā iztrūkuma izcelsmes faktori ir ārēji un no pašvaldības gribas neatkarīgi: 1) valsts lēmumi, kuri palielina izdevumus, nepalielinot iekasēto nodokļu sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldību; 2) ģeopolitiskā situācija; 3) būtiska minimālās algas celšana valstī; 4) straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei u. c.; Savukārt Finanšu ministrija savā 2023. gada 11. septembra vēstulē Nr. 3.2.-19/13-1/2738 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kas primāri adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam, norāda, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja 2023. gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Pašvaldībai 2023. gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar 2022. gada sākotnējo plānu ir pieauguši par 2,7 miljoniem euro jeb 12,2%. Līdz ar to pašvaldībai, tāpat kā visām pašvaldībām, ir nodrošināti resursi Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju izpildei. Pašvaldību likuma 40. panta otrā daļa noteic, ka finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs. Tādējādi saskaņā ar likumu pašvaldības domes priekšsēdētājs ir pašvaldības Finanšu un budžeta komitejas vadītājs. Kā izriet no Pašvaldību likuma 12. panta pirmās daļas, domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem. Līdz ar to dome kā demokrātiski leģitimēts orgāns pilnvaro vienu deputātu no sava vidus organizēt un vadīt pašvaldības darbu. Judikatūrā ir norādīts, ka no normatīvo aktu tvēruma secināms, ka domes priekšsēdētāja amats ir saprotams kā iestādes vadītāja amats. Līdz ar to šādai personai jābūt zināšanām pārvaldības jautājumos, īpaši finanšu jomā, jo atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 5. punktam viens no domes priekšsēdētāja pienākumiem ir vadīt finanšu komiteju.7 Tādējādi tieši domes priekšsēdētāja atbildībā ir uzraudzīt, lai dome, pieņemot lēmumus, īpaši finanšu jautājumos, rīkotos atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Turklāt, kā izriet no pašvaldības domes 2005. gada 1. septembra saistošo noteikumu Nr. 13 "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums" 16.1. apakšpunkta, domes priekšsēdētājs ir politiski un tiesiski atbildīgs par pašvaldības domes darbu. Arī likuma "Par pašvaldībām" 48. pantā paredzētās tiesības neparakstīt domes pieņemtos lēmumus8 uzsver domes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja atbildību par pašvaldības darba tiesiskumu.9 Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžeta un finanšu vadību" ir izdarījis likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. panta un 15. panta 2. punkta un "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrās daļas un 46. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu, kā arī ilgstošā laika periodā nav veicis nekādas darbības, lai to novērstu. [2.2] Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36. panta ceturto daļu pašvaldībām, kurām izņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus, - tikai ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai p …