Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/6275 Rīgā

1. gada
2. novembrī Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas Saskaņā ar Pašvaldību likuma
3. panta pirmo daļu atstādinu Aleksandru Bartaševiču no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par ārējo normatīvo aktu nepildīšanu un pārkāpšanu. [1] Situācijas raksturojums (hronoloģija) [1.1]
4. gada
5. jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - ministrija) tika saņemts pašvaldības domes opozīcijas deputātu
6. gada
7. jūlija kolektīvais iesniegums, kurā tika norādīts, ka pašvaldības budžetā ir izveidojies budžeta deficīts, kas apdraud pašvaldības funkciju izpildi. Tajā norādīts, ka pašvaldības pašreizējā priekšsēdētāja A. Bartaševiča rīcība rada aizdomas, ka pašvaldības manta tiek nelietderīgi izšķērdēta, un deputātiem nav pieejama patiesa un pilnīga informācija par šiem procesiem, iespējams, ir apzināti slēpta kopējā pašvaldības finanšu situācija. Turklāt pastāv bažas, ka sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem jaunajā apkures sezonā uzņēmums "Rēzeknes Siltumtīkli" nespēs nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu. [1.2]
8. gada
9. augustā ministrija saņēma Finanšu ministrijas
10. gada
11. augusta vēstuli Nr. 3.2-19/13-1/2397 "Par ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", kas primāri adresēta Valsts kontrolei un kurā norādīts, ka Finanšu ministrija pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības procesā ir konstatējusi būtiskus riskus pašvaldības finanšu stabilitātei. Pašvaldībai ir uzņemtas augstas kreditoru saistības. Ir uzsākta projektu realizācija, kuros ir paredzēts būtisks pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Nav gūta pārliecība, ka visas pašvaldības uzņemtās saistības ir iekļautas
12. gada budžetā. Pašvaldībai ir apturēti vairāki maksājumi Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līdzfinansētos projektos. Saskaņā ar pašvaldības ceturkšņa pārskatā par saistībām sniegto informāciju uz
13. gada
14. jūniju pašvaldībai ir kavēti maksājumi 1 079 096 euro apmērā, tai skaitā vairāk par 30 dienām - 998 132 euro. Kavētās saistības uzņemtas pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli. Pašvaldība pie augstām aizņēmuma saistībām turpina plānot jaunus projektus vai esošu projektu papildizmaksas, slēdzot līgumus ar izpildītājiem un kā resursu izdevumu segšanai plānojot arī jaunus aizņēmumus. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija lūdza Valsts kontrolieri izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju pašvaldībā, lai būtu iespējams iegūt visaptverošu informāciju, ko izmantot par pamatu situācijas sakārtošanai. [1.3]
15. gada
16. augustā ministrijā tika saņemta pašvaldības domes priekšsēdētāja
17. gada
18. augusta vēstule Nr. 3.1.1.17/836 "Par pieņemto lēmumu", ar ko ministrijai tika iesniegts pašvaldības domes
19. gada
20. augusta sēdē pieņemtais lēmums Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu", ar ko apstiprināts rīcības plāns pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai (turpmāk - rīcības plāns). Pašvaldības domes
21. gada
22. augusta sēdē pieņemtajā lēmumā Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu" norādīts, ka pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā - izdevumu segšanai
23. gadā pietrūkst 3,9 miljoni euro. Izdevumu pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei. Izdevumu pieaugumu noteicis arī procentu likmju pieaugums visiem aizņēmumiem, pašvaldības saistību apjoms ir būtiski palielinājies. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai un līdzekļu ekonomijai citās budžeta pozīcijās. Pielikumā pievienots rīcības plāns. Iepazīstoties ar rīcības plānu, ministrija ir konstatējusi, ka tas satur šādus pasākumus un darbības rezultātus: 1) izmaiņas pašvaldības iestāžu amatu sarakstos (kopējais amata vienību skaits, kuras skar štatu optimizācijas pasākumi, - 59,4; plānoto izdevumu samazinājums
24. gadā - 168 775 euro,
25. gadā - 847 017 euro); 2) saistošo noteikumu izmaiņas: 2.1) braukšanas maksas atvieglojumi pilsētas sabiedriskajā transportā, samazinot atvieglojumu saņēmēju kategorijas; plānotais izdevumu samazinājums - aptuveni 150 000 euro; 2.2) divi jauni sociālo pakalpojumu veidi - aprūpes pakalpojums bērniem un sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem (plānotie izdevumi palielināsies par 2 682,40 euro); 2.3) pašvaldības domes
26. gada
27. janvāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" atzīšana par spēku zaudējušiem, saglabājot pabalstu jaundzimušā aprūpei (samazinātu par 50%) un ēdināšanas pabalstu bērnam ar invaliditāti; izdevumu samazinājums
28. gadā - 95 397 euro,
29. gadā - 172 000 euro; 2.4) izstrādāti jauni saistošie noteikumi par pašvaldības atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, ņemot vērā grozījumus ārējos normatīvajos aktos (
30. gadā izdevumu plānotais palielinājums - 630 euro); 2.5) nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība (atvieglojumu palielināšana no 25% uz 50% no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas par ēkām un zemi, ja tiek sniegti viesu izmitināšanas pakalpojumi un ja ēku galvenais lietošanas veids saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrācijas datiem ir "Viesnīcu ēkas vai viesnīcu telpu grupa" (kods 1211)), plānotie budžeta ieņēmumi samazināsies par 3500 euro gadā; 2.6) saistošo noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību izstrādāšana, paredzot divas reizes palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi par mājokļiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī noteikt nodokļa likmi 1,5% no mājokļa kadastrālās vērtības, ja taksācijas gada
31. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta objektā nav deklarēta nevienai personai (prognozējams ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums par 320 000 euro gadā); 3) pašvaldības budžeta
32. gadam grozījumi, paredzot izdevumu samazinājumu visās pozīcijās (plānotais izdevumu samazinājums
33. gadā - aptuveni 1 230 300 euro); 4) aizņēmums budžeta un finanšu vadībai līdz trīs gadiem, lai segtu pašvaldības budžeta deficītu, 1 400 000 euro; 5) augstas gatavības pašvaldības investīciju projekti: plānots sagatavot un iesniegt iesniegumus aizņēmumu saņemšanai četriem prioritārajiem projektiem par kopējo summu 1 042 119 euro (pašvaldības līdzfinansējums 15% - 156 902 euro): 5.1) ārpusprojekta izmaksas projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" pabeigšanai; 5.2) Viļakas ielas 5C noliktavas būvdarbi; 5.3) Blaumaņa ielas pārbūve Rēzeknē; 5.4) Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana; 6) auditi pašvaldību iestādēs, lai izvērtētu funkciju pareizu nodrošinājumu, pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu un izvērtētu iespējamos pasākumus, kas sekmētu pašvaldības izdevumu samazināšanu (Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldē "Sociālais dienests", SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", SIA "Rēzeknes satiksme"); 7) skolu tīkla optimizācijas pasākumi (ar
34. gada janvāri Rēzeknes
35. vidusskolu pārvietot uz Rēzeknes
36. vidusskolas telpām); plānoto izdevumu samazinājums
37. gadā - aptuveni 120 000 euro,
38. gadā - aptuveni 400 000 euro. [1.4] Lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, ir veicama likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" paredzētā pašvaldības finanšu stabilizācija, ja tiek konstatēta vismaz viena no šā likuma
39. pantā minētajām pazīmēm. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
40. panta pirmo daļu finanšu ministrs pieņem lēmumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu vai neuzsākšanu, vai par pašvaldības finanšu stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp šā likuma
41. panta otrajā daļā minēto personu un pašvaldību par finanšu stabilizācijas nepieciešamību. Ņemot vērā minēto, ministrija ar
42. gada
43. augusta vēstuli Nr. 1-132/4689 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" lūdza Finanšu ministriju izvērtēt pašvaldības iesniegto rīcības plānu ar mērķi konstatēt, vai, Finanšu ministrijas ieskatā, realizējot rīcības plānā ietvertos pasākumus, pašvaldība būs spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas, un informēt ministriju par secinājumiem, kas radušies pašvaldības rīcības plāna izvērtēšanas rezultātā. [1.5]
44. gada
45. augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar vēstuli Nr. 1-132/4739 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" vērsās pie pašvaldības domes, ar ko, pamatojoties uz Pašvaldību likuma
46. panta pirmo daļu, kas noteic, ka pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga ministrija, un Ministru kabineta
47. gada
48. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.
49. un 5.5.
50. apakšpunktu (ministrijas funkcijās ietilpst pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei) lūdza pašvaldību: 1) sniegt skaidrojumu par iepriekšminēto pašvaldības domes deputātu
51. gada
52. jūlija iesniegumā sniegto informāciju, norādot, kā tiek nodrošināta patiesas un pilnīgas informācijas pieejamība pašvaldības domes deputātiem, kā arī skaidrojot iesniegumā minēto par pašvaldības mantas nelietderīgu izšķērdēšanu un sniedzot objektīvu informāciju saistībā ar SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem; 2) par apstākļiem, kas bija pamatā situācijai, ka, plānojot pašvaldības budžetu
53. gadam, nav tikuši izvērtēti riski, kā rezultātā šobrīd pašvaldība ir nonākusi situācijā, kad izdevumu segšanai
54. gadā pašvaldībai pietrūkst 3,9 miljoni euro. Lūdza skaidrot, kā, sagatavojot
55. gada budžetu, pašvaldībā tika veikta risku analīze sabalansēta budžeta nodrošināšanai; 3) lūdza skaidrot, kā pašvaldībā tiek izvērtēta jaunu projektu ieviešana atbilstoši budžetam, tostarp, projektu ieviešanas riski; 4) skaidrot, vai šobrīd rīcības plānā ietvertie pasākumi, ir pietiekami, lai izslēgtu riskus, ka rīcības plāna izpildes gadījumā pašvaldība būs spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas. Papildus lūdzu sniegt informāciju, kāda būs rīcība gadījumā, ja rīcības plānā ietverto pasākumu veikšana nebūs iespējama no pašvaldības neatkarīgu apstākļu gadījumā, piemēram, ja netiks apstiprināts rīcības plāna
56. punktā ietvertais aizņēmums budžeta un finanšu vadībai līdz trīs gadiem 1,4 miljonu euro apmērā; 5) sniegt informāciju par to, kā tiek sadalīta atbildība budžeta plānošanas procesā (izstrāde, projekta apspriešana, risku analīze), vai pieņemti tādi lēmumi, kas nav pamatoti ar finansiālu segumu. Tāpat lūdza norādīt, kā izvērtētas pašvaldību esošās un plānotās finanšu iespējas, t. sk. pieņemot lēmumus par jauniem investīciju projektiem, kas pašvaldībai liek uzņemties ilgtermiņa saistības; 6) sniegt informāciju, vai, pieņemot rīcības plānu, ir izvērtētas visas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamība un finanšu ietekme uz pašvaldības budžetu. [1.6] Vienlaikus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar
57. gada
58. augusta vēstuli Nr. 1-132/4749 "Par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu" rosināja sasaukt domes ārkārtas sēdi
59. gada
60. augustā plkst. 16.00, kurā piedalījās un uzklausīja pašvaldības domes deputātus klātienē saistībā ar pašvaldības spēju pildīt autonomās funkcijas un risinājumiem pašvaldības finanšu stāvokļa stabilizēšanai. Pašvaldību likuma
61. panta pirmās daļas
62. punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc triju darbdienu laikā, ja to pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Saskaņā ar Pašvaldību likuma
63. panta otro daļu iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda šīs sēdes darba kārtību un tam pievieno domes lēmuma projektu. Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas
64. panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Savukārt ministrijai ar normatīvajiem aktiem piešķirts tiesiskuma kontroles uzdevums. Darba kārtībā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs lūdza ietvert šādus jautājumus: 1) ziņojums par pašvaldības finanšu situāciju un spēju pilnā apjomā pildīt pašvaldības autonomās funkcijas; 2) ziņojums par pašvaldības un tās domes priekšsēdētāja rīcību
65. gada budžeta sastādīšanā un pieņemšanā, kā arī tā izpildes procesa organizācijā un vadībā; 3) ziņojums par pašvaldības
66. gada budžeta deficīta izcelsmes faktoriem un to ietekmes kvantitatīvo novērtējumu; 4) ziņojums par SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu pilnā apjomā 2023./
67. gada apkures sezonā. [1.7]
68. gada
69. augustā ministrijā tika saņemts pašvaldības domes priekšsēdētāja paskaidrojums Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā". Attiecībā uz SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem tika skaidrots, ka SIA "Rēzeknes siltumtīkli" 2023./
70. gada apkures sezonā būs spējīga nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu siltumenerģijas apgādi nepieciešamajā daudzumā. Uzņēmuma finansiālā situācija pašlaik esot stabila, pašvaldību struktūrvienību parāda atlikums uz
71. gada
72. augustu bijis 601 489,76 euro. Gan šā brīža finansiālā stabilitāte, gan efektīva resursu izmantošana un siltumapgādes infrastruktūras tehniskie uzlabojumi ļaujot apliecināt uzņēmuma gatavību nodrošināt tam uzdotās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi Rēzeknes pilsētas siltumapgādes jomā un izpildīt savus pienākumus uzņēmuma klientu un pašvaldības iedzīvotāju labā, nodrošinot drošu, pastāvīgu un stabilu siltumenerģijas piegādi 2023./
73. gada apkures sezonā. Skaidrojot situāciju par
74. gada budžeta sagatavošanas procesu, tika sniegta informācija, ka šī gada budžets tika plānots atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē attīstības plānošanu un budžeta plānošanu pašvaldībās. Tāpat ticis ņemts vērā pašvaldības domes Nolikums par budžetu un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzekne pilsētas pašvaldībā (apstiprināts ar pašvaldības domes
75. gada
76. augusta lēmumu Nr. 1262) un pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti (ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, t. sk. rīcības plāns un investīciju plāns), nodrošinot sadarbību starp pašvaldības lēmējvaru un izpildinstitūcijām, kā arī izpildinstitūciju/struktūrvienību starpā.
77. gada budžeta plānošanas procesā saskaņā ar Nolikumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, uzturēšanu, uzraudzību un attīstīšanu katras iestādes vadītājam, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu iestādes darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un normatīvo aktu prasībām, bija jāveic risku un ietekmes uz riskiem izvērtējums. Apstiprinot budžetu, tika ņemti vērā iestāžu vadītāju ziņojumi par risku izvērtējumu. Sabalansēta budžeta nodrošināšanai tika ņemti vērā vairāki risku veidi, tostarp ārējie riski, kuri izraisīja izdevumu pieaugumu: būtiska minimālās algas celšana valstī, izdevumu pieaugums pedagogu algām (kas finansējamas no pašvaldības budžeta), straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Izdevumus palielinājis arī kredītprocentu likmju pieaugums. Pamatojoties uz risku analīzi, plānojot
78. gada budžetu, pašvaldība esot izvērtējusi iespējamos pasākumus, kas sekmētu domes izdevumu samazināšanu un efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu visās budžeta pozīcijās. Piemēram, ticis samazināts dotāciju apjoms pašvaldības uzņēmumiem. Būtiski samazināts plānoto izdevumu apjoms kapitālajiem ieguldījumiem. Budžetā ieplānoti izdevumi tikai iepriekšējos gados uzsākto projektu pabeigšanai, nodrošinot katra projekta risku izvērtējumu, kas balstīts uz esošās situācijas analīzi un ņemot vērā saistības, ko pašvaldība ir uzņēmusies projektu rādītāju, mērķu sasniegšanai. Pie
79. gada budžeta izskatīšanas, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu ekonomiju, no plānotajiem investīciju projektiem tikuši izņemti infrastruktūras sakārtošanas projekti, tādi kā Liepu un Lubānas ielu atjaunošana, Vipingas dzīvojamo māju jaunā mikrorajona infrastruktūras jaunbūve, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa būvprojekta izstrāde. Vienlaikus norādīts, ka vairākus riskus, kuri negatīvi ietekmēja pašvaldības finansiālo stāvokli, neesot bijis iespējams izvērtēt un prognozēt: 1) kredītprocentu likmju pieaugums - Eiropas Centrālā banka vairākas reizes ir paaugstinājusi procentu likmes, īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai; 2) izmaksu (izejvielas, būvmateriāli u. c.) sadārdzinājuma apjoms; 3) kavēšanās ar projektu pārskatu izskatīšanu un līdzekļu piešķiršanu; 4) aizņēmumu pieprasījumu noraidīšana prioritāro projektu pabeigšanai (visi projekti iekļauti investīciju plānā un apstiprināti); 5) avansa maksājuma pieprasījumu noraidīšana apstiprināto projektu īstenošanai. Neskatoties uz iepriekš minēto, pašvaldības domes priekšsēdētājs informēja, ka pašvaldība ir spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas. Esot sagatavoti pašvaldības budžeta grozījumi, ko plānots skatīt domes kārtējā sēdē
80. gada
81. augustā. Ja netiks piešķirts aizņēmums budžeta un finanšu vadībai, pašvaldība izstrādās jaunu rīcības darba plānu, paredzot papildu mehānismus izdevumu optimizācijai. Ņemot vērā pašvaldības aprēķinus un
82. gada faktiski saņemtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, līdzekļu iztrūkumu pašvaldība plānoja daļēji segt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi, kas pēc pašvaldības aprēķiniem varētu būt 1,5 miljoni euro. Tika vērsta ministrijas uzmanība, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpilde
83. gadā bijusi 2,5 miljoni euro. Papildus iepriekš minētajam pašvaldība izskatīšot citus budžeta optimizācijas pasākumus, izvērtējot pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamību un finanšu ietekmi uz pašvaldības budžetu. Skaidrojot informāciju par atbildības sadalīšanu budžeta plānošanas procesā, tika sniegta informācija, ka budžeta veidošanas procesu pašvaldībā nosaka pašvaldības domes apstiprinātie noteikumi "Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (apstiprināti
84. gada
85. novembrī ar pašvaldības domes lēmumu Nr. 629). Budžeta plānošanas process
86. gadam ticis uzsākts ar domes priekšsēdētāja
87. gada
88. oktobra rīkojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu
89. gadam", saskaņā ar ko ticis uzdots domes administrācijai, pašvaldības iestādēm, nozaru pārvaldēm un to pārraudzībā esošajām iestādēm un struktūrvienībām sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumus
90. gadam.
91. gada budžeta plānošanas periodā notikušas vairākas Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmes, kurās tikuši izskatīti un vērtēti pašvaldības iestāžu iesniegtie budžeta pieprasījumi. Šajās sanāksmēs piedalījušies arī pašvaldības domes deputāti. Pēc pirmajām Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmēm, izskatot pašvaldības iestāžu budžeta pieprasījumus, ticis konstatēts budžeta deficīts un pieņemts lēmums samazināt iestāžu izdevumus un investīciju daļu. Finanšu pārvalde sagatavojusi pašvaldības budžeta kopsavilkumu un iesniegusi to izskatīšanai pašvaldības Finanšu un budžeta komitejas sēdē. Izvērtējot pašvaldības esošās un plānotās finanšu iespējas, budžetā neesot tikuši plānoti līdzekļi jaunu investīciju projektu realizācijai. Pašlaik notiekot darbs ar projektiem, kuriem jau tikusi noslēgta vienošanās par to īstenošanu vai uzsākta aktīva realizācija iepriekšējos gados. Sagatavoti un iesniegti jauni projektu pieteikumi (Rēzeknes valstspilsētas industriālā parka izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales reģionā un Kultūras nama ēkas pārbūve Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē), kas apstiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Minēto projektu plānotais pašvaldības līdzfinansējums paredzēts, sākot ar
92. gadu. Tāpat, strādājot pie budžeta plānoto izdevumu optimizācijas, tikušas izvērtētas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, to nepieciešamība, atcelšanas sekas, mērķa grupas un brīvprātīgo iniciatīvu ietekme uz pašvaldības budžetu. Neskatoties uz izveidojušos sarežģīto finansiālo situāciju, pašvaldība turpinot nodrošināt visu autonomās funkciju izpildi un turpinot īstenot krīzes pārvarēšanas rīcības plānu. [1.8]
93. gada
94. augustā ministrijā tika saņemta Finanšu ministrijas atbildes vēstule Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai". Finanšu ministrija norādīja, ka pašvaldības rīcības plānā nav sniegta detalizēta informācija budžeta iztrūkuma pamatojumam. Pašvaldība plāno veikt grozījumus pašvaldības budžetā, samazinot izdevumus par 1,23 miljoniem euro, kas ir 31% no pašvaldības budžeta iztrūkuma 3,9 miljoni euro. Pārējo budžeta iztrūkumu pašvaldība plāno segt no
95. gada jauniem aizņēmuma līdzekļiem: aizņēmuma budžeta un finanšu vadībai 1,34 miljonu euro apmērā un četriem aizņēmumiem prioritāro investīciju projektu īstenošanai kopsummā par 1,04 miljoniem euro, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atjaunošanai, kurā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apturējusi maksājumus saistībā ar augsta riska interešu konflikta iespējamību. Vienlaikus budžetā ir paredzēts palielināt uzturēšanas izdevumus par 1,47 miljoniem euro. Līdz ar to Finanšu ministrija norādīja, ka pastāv riski, ka pašvaldība sākotnējā budžeta plānā nav iekļāvusi visus
96. gada izdevumus. Arī aizņēmuma pieteikumā budžeta un finanšu vadībai pašvaldības norādītais, ka aizņēmums nepieciešams atlīdzības izmaksai 1,34 miljonu euro apmērā, arī rada risku, ka pašvaldība sākotnējā
97. gada plānā, kas apstiprināts pašvaldības domē, nav iekļāvusi visus
98. gada izdevumus darbinieku atlīdzībai pilnam budžeta gadam. Finanšu ministrija norāda, ka, lai nodrošinātu naudas plūsmu budžeta iztrūkumu segšanai, pabeigtu projektus, pašvaldībai
99. gadā ir nepieciešami seši jauni aizņēmumi par kopējo summu 5,73 miljoni euro, ko piešķirt nav iespējams. Pašvaldība aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret
100. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot tajā jaunos plānotos aizdevumus, saglabājas augsts:
101. gadā ir 17%,
102. gadā - 23,6%,
103. gadā - 21,7%, turpmākajos četros gados - vidēji 20,3%. Turklāt pašvaldībai ir kavēti maksājumi: uz
104. gada
105. jūliju tie ir 0,9 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušies tikai par 0,12 miljoniem euro. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu
106. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
107. un
108. gadam"
109. panta ceturto daļu pašvaldībām, kurām izņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus, - tikai ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai par ES finansējuma un valsts budžeta dotācijas daļu, un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš. Neņemot vērā minēto nosacījumu, pašvaldības dome
110. gada
111. augustā ir pieņēmusi piecus domes lēmumus par aizņēmuma ņemšanu. Pašvaldības
112. gada budžetā nav paredzēts finansējums šo projektu pabeigšanai, līdz ar ko pašvaldība ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
113. panta pirmo daļu pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Pašvaldībai nav iespējams uzņemties saistības nevienam jaunam investīciju projektam, tajā skaitā plānotajam Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) līdzfinansētajam projektam "Kultūras nama ēkas pārbūve Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē", par kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar SIA "Vides investīciju fonds" par projekta īstenošanu, kura kopējās izmaksas plānotas 3,8 miljoni euro, tajā skaita EKII līdzfinansējumu 2 miljonu euro apmērā. Izvērtējot rīcības plānu, Finanšu ministrija norādīja, ka nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem. Tāpat pašvaldība bieži maina atskaitēs informāciju, nesniedzot skaidru priekšstatu par pašvaldības patieso finanšu situāciju. [1.9]
114. gada
115. augustā ministrijā informācijai ir saņemta Finanšu ministrijas Valsts kontrolei adresēta
116. gada
117. augusta vēstule Nr. 3.2-19/13-1/2550 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai", kurā norādīts, ka Finanšu ministrija ir izskatījusi pašvaldības rīcības plānu un nosūta Valsts kontrolei izvērtēšanas rezultātā iegūto informāciju, par ko informēta arī ministrija, un pausts lūgums ārkārtas revīzijas ietvaros veikt konstatēto faktu pārbaudi un informēt Finanšu ministriju par pārbaudes rezultātiem. Pielikumā pievienota iepriekš minētā ministrijai adresētā finanšu ministra
118. gada
119. augusta vēstule Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai". Līdzīga satura vēstuli finanšu ministra
120. gada
121. augusta vēstulei Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" finanšu ministrs
122. gada
123. augustā (
124. gada
125. augusta vēstule Nr. 3.2-19/2571 "Par pašvaldības finanšu situāciju") nosūtījis pašvaldības domes priekšsēdētājam, pašvaldības domes deputātiem un informācijai ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Vēstulē ministrs aicina pašvaldības domes priekšsēdētāju un deputātus izvērtēt, vai pašvaldībai nav iestājusies kāda no likuma "Par pašvaldības finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
126. pantā noteiktajām pazīmēm.
127. gada
128. augustā ministrija saņēma Valsts kontroles
129. gada
130. augusta vēstuli Nr. 6-2.3.1e/649 "Par uzsākto finanšu revīziju jautājumā par Rēzeknes valstspilsētas finansiālo situāciju", kurā norādīts, ka ar Valsts kontroles
131. gada
132. augusta vēstuli Nr. 6-2.3.1e/597 "Par pilnvarojumu un revīzijas uzdevumu veikt finanšu revīziju" Finanšu ministrijai tika nosūtīts pilnvarojums Valsts kontroles revidentiem veikt finanšu revīziju par Latvijas Republikas
133. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Saimnieciskā gada pārskata revīzija). Ņemot vērā identificētos riskus saistībā ar Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības spēju izpildīt uzņemtās saistības un risināt radušās finanšu problēmas, Valsts kontrole Saimnieciskā gada pārskata revīzijas apjomā ir iekļāvusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību. Ņemot vērā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības jautājuma aktualitāti, Valsts kontrole par minēto jautājumu sagatavos starpziņojumu Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros līdz
134. gada beigām, vienlaikus paturot iespēju revīzijas laikā nodalīt jautājumu atsevišķā revīzijā. [1.10]
135. gada
136. septembrī ministrija saņēma pašvaldības domes priekšsēdētāja saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
137. panta trešo daļu sagatavoto
138. gada
139. septembra vēstuli Nr. 3.1.1.17/959 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu". Vēstulei pielikumā pievienots pašvaldības domes
140. gada
141. septembra lēmums Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kurā norādīts, ka, izskatot pašvaldības domes priekšsēdētāja
142. gada
143. augusta ierosinājumu un izvērtējot pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
144. panta
145. punktu un
146. pantu, Pašvaldību likuma
147. panta pirmās daļas
148. punktu, dome nolemj apstiprināt pašvaldības domes priekšsēdētāja ierosināto stabilizācijas pieteikumu un domes priekšsēdētājam līdz
149. gada
150. septembrim lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu apstiprināšanu nosūtīt finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.
151. gada
152. septembrī ministrija saņēma Finanšu ministrijas
153. gada
154. septembra vēstuli Nr. 3.2.-19/13-1/2738 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kas primāri adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam. Finanšu ministrija norāda, ka jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju, piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti Finanšu ministrijai par
155. ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par pašvaldības patieso saistību apmēru. Ņemot vērā Valsts kontroles plānoto revīziju pašvaldībā, Finanšu ministrija lūdz sniegt Finanšu ministrijai un Valsts kontrolei pieprasīto informāciju un maksimāli sadarboties ar Valsts kontroli. Vienlaikus Finanšu ministrija norāda, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja
156. gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Pašvaldībai
157. gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar
158. gada sākotnējo plānu ir pieauguši par 2,7 miljoniem euro jeb 12,2%. Līdz ar to pašvaldībai, tāpat kā visām pašvaldībām, ir nodrošināti resursi likumā noteikto autonomo funkciju izpildei. [1.11] Ņemot vērā pašvaldības domes
159. gada
160. septembra sēdē pieņemto lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu, secinot, ka pašvaldība nespēs nokārtot savas parāda saistības, kopsakarā ar vēl
161. gada
162. augusta sēdē pieņemto lēmumu Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu un
163. gada
164. augustā ministrijā saņemto pašvaldības domes priekšsēdētāja paskaidrojumu Nr. 3.1.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", kurā tika norādīts, ka pašvaldība ir spējīga nodrošināt savu pastāvīgo funkciju izpildi bez pašvaldības finanšu stabilizācijas veikšanas, tika secināts, ka arī pašvaldības domes apstiprinātais rīcības plāns neatrisinās pašvaldības smago finansiālo situāciju, jo
165. gada
166. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir sniedzis informāciju, ka finanšu stabilizācijas veikšana nav nepieciešama, bet jau
167. gada
168. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir iesniedzis pašvaldības domei ierosinājumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanu. Izvērtējot notikumu straujo negatīvo dinamiku pašvaldības budžeta un finanšu jautājumos kopsakarā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju par regulāri sniegto atšķirīgo un kļūdaino informāciju, kas nerada pārliecību par pašvaldības patieso saistību apmēru, un Valsts kontroles sniegto informāciju, ka starpziņojumu Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros par pašvaldību sniegs tikai līdz
169. gada beigām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieņēma lēmumu nekavējoties pieprasīt pašvaldības domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem. [1.12] Pašvaldību likuma
170. panta pirmā daļa noteic, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu. Ņemot vērā minēto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
171. gada
172. septembrī ar paskaidrojuma pieprasījumu Nr. 1-132/5249 "Par paskaidrojuma sniegšanu" vērsās pie pašvaldības domes priekšsēdētāja. Paskaidrojuma pieprasījumā ministrs atsaucās uz Finanšu ministrijas
173. gada
174. augustā vēstule Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" paustajiem argumentiem par situāciju ar pašvaldības budžetu, kā arī norādīja, ka ministra rosinātajā
175. gada
176. augusta domes ārkārtas sēdē netika sniegtas skaidras atbildes, kad ir konstatētas grūtības pašvaldības
177. gada budžeta izpildē, un netika sniegta skaidra atbilde, kāda rīcība pēc problēmu konstatēšanas no domes priekšsēdētāja puses ir sekojusi. Šīs informācijas apstiprinājumu nesniedza arī pašvaldība iesniegtie dokumenti, kuri iesniegti ministrijā ar
178. gada
179. septembra pavadvēstuli Nr. 3.1.1.21/
180. Atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma
181. pantā noteikto valsts pārvaldes principu, Pašvaldību likuma
182. panta trešās daļas
183. punktu, Pašvaldību likuma
184. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
185. gada
186. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.
187. un 5.5.
188. apakšpunktu, Pašvaldību likuma
189. panta pirmo daļu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pamatojoties uz Pašvaldību likuma
190. panta otro daļu, pieprasīja pašvaldības domes priekšsēdētājam piecu darbdienu laikā iesniegt ministram rakstveida paskaidrojumu par "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
191. panta otrās daļas,
192. panta pirmās daļas, likuma "Par pašvaldību budžetiem"
193. panta,
194. panta un
195. panta pirmās daļas pārkāpumiem, kā rezultātā pašvaldībai ir nepieciešama finanšu stabilizēšana. [1.13]
196. gada
197. septembrī ministrijā tika saņemts pašvaldības domes priekšsēdētāja
198. gada
199. septembra paskaidrojums Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu". Sniedzot paskaidrojumu pašvaldības domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz
200. gada
201. augusta domes sēdē apstiprināto rīcības plānu, kas paredz virkni darbību finanšu krīzes pārvarēšanai. Norādīja, ka jau
202. gada budžeta plānošanas procesā, ņemot vērā iestāžu vadītāju veikto risku analīzi un iesniegtajiem risku izvērtējumiem, pašvaldība izskatīja iespējamos pasākumus izdevumu samazināšanai un efektīvākam budžeta līdzekļu izlietojumam visās budžeta pozīcijās. Atkārtoti tika uzsvērts, ka vairākus riskus, kuri negatīvi ietekmēja pašvaldības finansiālo stāvokli, nebija iespējams izvērtēt un prognozēt (skat. šā rīkojuma [1.7] apakšpunktu). Atgādināts, ka pēc ministra pieprasījuma
203. gada
204. augustā tika sasaukta pašvaldības domes ārkārtas sēde. Tika sagatavoti informatīvie ziņojumi, kas saistīti ar pašvaldības finanšu situāciju, budžeta plānošanas un vadības procesu, budžeta deficīta izcelsmes faktoriem, pašvaldības spēju pilnā apjomā pildīt autonomās funkcijas, kā arī ar SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu pilnā apjomā 2023./
205. gada apkures sezonā. Attiecībā uz
206. gada
207. septembra paskaidrojuma pieprasījumā norādīto, ka pašvaldība nav sniegusi informāciju par budžeta iztrūkuma pamatojumu norādīts, ka pašvaldība vairākas reizes informēja par līdzekļu iztrūkuma izcelsmes faktoriem. No sniegtās informācijas identificējami šādi līdzekļu iztrūkuma izcelsmes faktori: 1) valsts lēmumi, kuri palielina izdevumus, nepalielinot iekasēto nodokļu sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldību; 2) ģeopolitiskā situācija; 3) būtiska minimālās algas celšana valstī; 4) straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei u. c.; 5) procentu likmju pieaugums visiem no Valsts kases ņemtajiem aizņēmumiem.
208. gadā plānotie pamatbudžeta ieņēmumi (bez mērķdotācijas pedagogu darba samaksai no
209. gada
210. augusta līdz
211. decembrim) prognozēti 48,4 miljoni euro, savukārt plānotiepamatbudžeta izdevumi (bez mērķdotācijas pedagogu darba samaksai no
212. gada
213. augusta līdz
214. decembrim) prognozēti 58,7 miljoni euro, kas ir par 9,9 miljoniem euro jeb 20% augstāki, nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi, salīdzinot ar
215. gadu, samazinājušies par 0,5 miljoniem euro jeb 1% un veido 48 364 338 euro. Līdz ar to prognozēta finansēšanas daļa 10 337 euro apmērā. Izdevumu finansēšanai tiek plānots novirzīt naudas līdzekļu atlikumu gada sākumā 6 982 euro, un starpību starp saņemtajiem aizņēmumiem ES līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai un atmaksātiem aizņēmumiem 2416 euro apmērā, un plānots aizņēmums budžeta un finanšu vadībai 939 euro apmērā, lai segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu. Pamatbudžeta kapitālie izdevumi, salīdzinot ar
216. gada faktisko izpildi, ir pieauguši par 3,8 miljoniem euro jeb 31%, kas
217. gadā veidos 16 miljonus euro. Atlīdzībai pašvaldības budžetā
218. gadā plānoti 22 875 euro jeb par 18% vairāk, nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī Izglītības pārvaldes izdevumu pieaugumu pedagogu un tehniskā personāla atlīdzībai par 1007 euro. Sniegta informācija, ka pēc pašvaldības oficiāli e-Aizdevumu sistēmā iesniegtās informācijas pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret
219. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot tajā jaunos plānotos aizņēmumus, nepārsniedz 20%, proti,
220. gadā tas sastāda 18,4%. Attiecībā uz pašvaldības domes
221. gada
222. augusta sēdē pieņemtiem pieciem domes lēmumiem par aizņēmuma ņemšanu projektu pabeigšanai apstākļos, kad pašvaldības
223. gada budžetā nav paredzēts finansējums šo projektu pabeigšanai, līdz ar ko pašvaldība ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma, norādīts, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
224. panta pirmo daļu pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Vērsta uzmanība, ka aizņēmumu pieteikumi tika sagatavoti un iesniegti iepriekš iesākto projektu pabeigšanai, ņemot vērā darbu un tirgus cenu sadārdzinājumu. Attiecībā uz budžeta plānošanas procesu norādīts, ka
225. gadā tas sākās ar domes priekšsēdētāja
226. gada
227. oktobra rīkojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu
228. gadam". Pirmajās Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmēs, kuras notika
229. gada decembrī un
230. gada janvārī, izskatot pašvaldības iestāžu budžeta pieprasījumus, tika konstatēts, ka budžeta deficīts sasniedz 13 miljonus, un tika nolemts veikt investīciju daļas samazināšanu. Pēc atkārtotas budžeta izdevumu samazināšanas budžeta deficīts joprojām sasniedzis 8 miljonus euro. Ņemot vērā, ka pašvaldības budžeta saistības
231. gadam jau sasniedza 20% līmeni un iespējas ņemt aizņēmumus bija ierobežotas, tika nolemts proporcionāli samazināt iestāžu izdevumus. Pašvaldība paļāvusies uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildi, bet budžeta izpildes gaitā atklājies, ka ievērojami pieauguši izdevumi arī citās pozīcijās, piemēram, izdevumi apkurei un mājokļa pabalstam. Sniegta informācija, ka
232. gada
233. septembrī pašvaldības dome plāno apstiprināt grozījumus pašvaldības budžetā
234. gadam, ņemot vērā veikto izdevumu optimizāciju. Pašvaldības budžeta iztrūkums ir 1,3 miljoni euro uzturēšanas izdevumiem un 4,4 miljoni euro investīciju projektu pabeigšanai. Norādīts uz pašvaldības domes
235. gada
236. septembra lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu". Nobeigumā pašvaldības domes priekšsēdētājs pauž viedokli, ka domes priekšsēdētāja atstādināšanas no amata process uzsākts, pamatojoties vienīgi uz ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem, bet nesatur pierādījumus par konkrētu normatīvo aktu pārkāpumiem. Lēmuma pieņemšana atbilstoši Pašvaldību likuma
237. panta pirmajai daļai, iespējams, varētu tikt vērtēta, ja Valsts kontroles veiktajā revīzijā vai auditā tiktu atklāti konkrēti priekšsēdētāja kā pašvaldības vadītāja pieļauti likuma pārkāpumi, kas turklāt nepastarpināti izraisījuši konkrētās finanšu grūtības pašvaldībā. [2] Ārējo normatīvo aktu nepildīšana un pārkāpumi, ko pieļāvis pašvaldības domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. [2.1] Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā nosaka likums "Par pašvaldību budžetiem". Tas paredz pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.1 Likuma "Par pašvaldību budžetiem"
238. pants noteic, ka pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti. Likuma "Par pašvaldību budžetiem"
239. pants citstarp noteic, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām",2 kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
240. panta
241. punktu pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžeta un finanšu vadību". "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
242. panta otrā daļa noteic, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
243. panta pirmā daļa noteic, ka budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Pašvaldības domes
244. gada pamatbudžeta ieņēmumu, izdevumu, ziedojumu, dāvinājumu un aizņēmumu apmēru, kā arī budžeta izpildītāju pienākumus un atbildību nosaka pašvaldības domes
245. gada
246. februāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu
247. gadam" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 1). Saskaņā ar pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē publicēto domes sēžu darba kārtību jautājums par saistošo noteikumu Nr. 1 apstiprināšanu ir skatīts pašvaldības domes
248. gada
249. februāra sēdē (darba kārtības
250. jautājums).3 Saistošie noteikumi Nr. 1 apstiprināti ar pašvaldības domes
251. gada
252. februāra lēmumu Nr. 747 "Par Rēzeknes valstspilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023.gadam" apstiprināšanu". "Par" nobalsojuši septiņi domes deputāti, "Pret" - četri deputāti, "Atturas" - viens deputāts. Pašvaldības domes priekšsēdētāja
253. gada
254. augusta paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" bija norādīts, ka budžeta veidošanas procesu pašvaldībā nosaka pašvaldības domes apstiprinātie noteikumi "Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (apstiprināti
255. gada
256. novembrī ar pašvaldības domes lēmumu Nr. 629) (turpmāk - noteikumi par budžeta procesu), kas ministrijai pēc pieprasījuma iesniegti ar pašvaldības
257. gada
258. septembra pavadvēstuli Nr. 3.1.1.21/979 "Par papildu informācijas sniegšanu". Noteikumu par budžeta procesu
259. punkts noteic par kapitālinvestīciju programmu un pašvaldības budžeta procesu pašvaldībā atbildīgās institūcijas. Saskaņā ar noteikumu par budžeta procesu 15.4.2., 15.4.5., 15.4.6., 15.4.7., 15.4.8., 15.4.
260. apakšpunktu Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa akceptē pilsētas attīstības prioritātes, pamatojoties uz aktuālajiem pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem; izskata un akceptē budžeta ieņēmumu prognozi; izskata un akceptē budžeta izdevumu kontrolskaitļu ("mērķa griestus") nozaru griezumā; izskata katras pašvaldības institūcijas budžeta projektu un izsaka atzinumu par to; izskata investīciju programmai iesniegtos budžeta institūciju un pašvaldības kapitālsabiedrību projektus un nosaka ikgadējās kapitālinvestīciju programmas prioritātes; izskata un akceptē pašvaldības budžeta projekta kopsavilkumu, pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Finanšu un budžeta komitejai. Noteikumu par budžeta procesu 15.4.
261. apakšpunkts noteic, ka Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa tiek izveidota ar domes priekšsēdētāja rīkojumu (
262. gada
263. novembra rīkojums Nr. 81/vp "Par Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupu"). Saskaņā ar noteikumu par budžeta procesu
264. punktu atbildība par pašvaldības budžeta procesa vadību tiek nodota domes priekšsēdētājam (likuma "Par pašvaldību budžetiem"
265. pants) un pašvaldības izpilddirektoram (likuma "Par pašvaldībām"
266. pants). Pašvaldības izpilddirektors organizē pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu un atbild par projekta iesniegšanu domes Finanšu komitejā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto budžeta apstiprināšanas termiņu. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmes vada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas
267. gada
268. decembra sanāksmes protokols Nr. 2/2022,
269. decembra sanāksmes protokols Nr. 3/2022,
270. decembra sanāksmes protokols Nr. 4/2022,
271. gada
272. janvāra sanāksmes protokols Nr. 1/2023 un
273. janvāra sanāksmes protokols). Iepazīstoties ar ministrijas rīcībā esošo pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas
274. gada
275. janvāra elektroniskā pasta vēstuli, kas adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam, ir konstatējams, ka jau
276. gada
277. janvārī domes priekšsēdētāja rīcībā bija informācija, ka pašvaldības iestādes ir
278. gada budžetā ieplānojušas izdevumus atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem, un pie šādiem apstākļiem plānotais budžeta deficīts sastāda 8,1 miljonu euro. Minētais ir apstiprināms ar Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas
279. gada
280. janvāra protokolu, no kā analoģiski secināms, ka jau
281. gada janvāra mēnesī varēja prognozēt, ka pašvaldības
282. gada budžetā nepietiks līdzekļu visām ieplānotajām pozīcijām. Piemēram, pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" vadītājs informē, ka, ņemot vērā pagaidu budžeta aprobežotās iespējas, atlīdzība pārvaldes "Sociālais dienests" struktūrvienībās ir plānota 10,5 mēnešiem. Pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs norāda, ka budžetā iekļauti izdevumi atlīdzībai 11 mēnešiem. Arī Centralizētās grāmatvedības nodaļas vadītāja informē, ka atlīdzība plānota 11 mēnešiem. Saistošie noteikumi Nr. 1 tika nodoti izskatīšanai pašvaldības Finanšu un budžeta komitejai un tika skatīti Finanšu un budžeta komitejas
283. gada
284. februāra sēdē (darba kārtības
285. jautājums).4 Saistošie noteikumi Nr. 1 apstiprināti Finanšu un budžeta komitejā, komitejas locekļiem balsojot "Par" - 4, "Pret" - nav, "Atturas" - 2 (sēdes protokols Nr. 10,
286. punkts5). Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka jau
287. gada janvārī, izstrādājot un apstiprinot pašvaldības budžetu
288. gadam, bija zināms, ka budžetā nav ieplānoti līdzekļi atalgojumam nepieciešamajā apjomā, tomēr ne Finanšu un budžeta komitejas
289. gada
290. februāra sēdē, ne pašvaldības domes
291. gada
292. februāra sēdē, apstiprinot saistošos noteikumus Nr. 1, šis jautājums netika aktualizēts.
293. gada
294. februārī saistošie noteikumi Nr. 1 stājās spēkā, joprojām iekļaujot līdzekļus atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem, kas ir absolūti pretrunā "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
295. panta otrā daļa noteiktajam budžeta mērķim.
296. gada
297. martā tika pieņemts likums "Par valsts budžetu
298. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
299. un
300. gadam", kas tika izsludināts
301. gada
302. martā un stājās spēkā
303. gada
304. martā. Ar likuma "Par valsts budžetu
305. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
306. un
307. gadam" izsludināšanu
308. gada
309. martā visām pašvaldībām bija iespēja salīdzināt izmaiņas pieņemtajā valsts
310. gada budžetā ar valsts pagaidu jeb "tehnisko" budžetu un, ja nepieciešams, veikt grozījumus saistošajos noteikumos par budžetu. Pirmie grozījumi, kas izdarīti saistošajos noteikumos Nr. 1, tostarp pēc valsts budžeta apstiprināšanas un spēkā stāšanās, ir pašvaldības domes
311. gada
312. jūnija saistošie noteikumi Nr. 3 "Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
313. gada
314. februāra saistošajosnoteikumos Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu
315. gadam"" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 3), kas stājās spēkā
316. gada
317. jūlijā. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošu informāciju vēl pirms saistošo noteikumu Nr. 3 stāšanās spēkā
318. gada
319. jūlijā pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja ar
320. gada
321. jūnija elektroniskā pasta vēstuli informējusi domes priekšsēdētāju, ka: 1) budžeta grozījumos netika piešķirti 3,5 miljoni euro, kas iestādēm nepieciešami līdz gada beigām; 2) aizdevumu procentiem papildus līdz gada beigām nepieciešami 138 000 euro; 3) apkures izdevumiem līdz decembrim papildus nepieciešami 350 000 euro. Neskatoties uz pašvaldības centrālās pārvaldes sniegto informāciju par kritisko situāciju ar pašvaldības budžetu, arī šoreiz - sešus mēnešus pēc saistošo noteikumu Nr. 1 projekta izstrādes un izsludināšanas - nekāda rīcība no domes priekšsēdētāja puses nav sekojusi, līdz pašvaldības domes
322. gada
323. augusta sēdē tika apstiprināts rīcības plāns. Tāpat ministrijas rīcībā ir pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas
324. gada
325. augusta vēstule domes priekšsēdētājam Nr. 1.7/23/564 "Par budžeta grozījumiem", kas nosūtīta jau pēc rīcības plāna apstiprināšanas un kurā norādīts, ka sakarā ar finanšu stabilizācijas pieteikuma sagatavošanu ar pašvaldības izpilddirektora
326. gada
327. augusta rīkojumu "Par informācijas sniegšanu" no pašvaldības iestādēm tika apkopota informācija, kāds ir finanšu līdzekļu iztrūkums uzturēšanas izdevumiem un investīciju projektiem līdz gada beigām. Apkopojot saņemto informāciju, konstatēts, ka iestāžu līdzekļu pieprasījumi par 1 765 196 euro pārsniedz tās summas, kas tika iesniegtas iestāžu ieņēmumu un izdevumu tāmju aprēķinos budžeta grozījumiem. Neapstiprinot sagatavotos budžeta grozījumus, pastāv risks, ka septembrī un oktobrī var rasties problēmas ar atalgojuma izmaksu atsevišķās pašvaldības iestādēs. Par problēmām pašvaldības budžeta sastādīšanā secināms arī attiecībā uz situāciju ar pašvaldības parādsaistībām, kas izveidojušās pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli". Iepriekšminētajā pašvaldības domes opozīcijas deputātu
328. gada
329. jūlija kolektīvajā iesniegumā citstarp tika norādīts, ka pastāv bažas, ka sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem jaunajā apkures sezonā SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" nespēs nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu. Gan pašvaldības domes priekšsēdētāja
330. gada
331. augusta paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/883 "Par paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā", gan
332. gada
333. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu" attiecībā uz SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu jaunajā apkures sezonā sakarā ar pašvaldības struktūrvienību parādiem tika skaidrots, ka SIA "Rēzeknes siltumtīkli" 2023./
334. gada apkures sezonā būs spējīga nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu siltumenerģijas apgādi nepieciešamajā daudzumā. Uzņēmuma finansiālā situācija pašlaik esot stabila, pašvaldību struktūrvienību parāda atlikums uz
335. gada
336. augustu bijis 601 489,76 euro. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka pašvaldības domes
337. gada
338. jūnija sēdē, kurā tika apstiprināti saistošie noteikumi Nr. 3, uz domes deputāta Jāzepa Korsaka jautājumu, cik bija liels pašvaldības uzņēmumu parāds par siltumu un tagad, piešķirot līdzekļus, vai tagad būs dzēsti šie parādi, pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja atbildēja, ka apkures parāds ir aptuveni miljons euro, un tagad tiek piešķirti līdzekļi visa parāda segšanai,6 kas tādējādi rada jautājumu par pašvaldību struktūrvienību parāda pret SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" atlikumu uz
339. gada
340. augustu 601 489,76 euro apmērā. Tādējādi ir secināms, ka faktiski jau kopš pašvaldības budžeta
341. gadam izstrādes uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad tika iesniegts pieteikums par finanšu stabilizāciju, pašvaldības domes priekšsēdētājs zināja, ka budžetā ir paredzēti līdzekļi atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem un kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību apzināti pieļāva šāda budžeta ar deficītu atalgojumam un apkures izdevumiem pieņemšanu un neveica nekādas darbības, lai minēto deficītu novērstu, tādējādi pieļaujot un ilgstoši realizējot likuma "Par pašvaldību budžetiem"
342. panta un
343. panta
344. punkta un "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
345. panta otrās daļas un
346. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu. Pašvaldības domes priekšsēdētājs vairākkārt vērsa ministrijas un Finanšu ministrijas uzmanību, ka līdzekļu pašvaldības
347. gada budžetā iztrūkuma izcelsmes faktori ir ārēji un no pašvaldības gribas neatkarīgi: 1) valsts lēmumi, kuri palielina izdevumus, nepalielinot iekasēto nodokļu sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldību; 2) ģeopolitiskā situācija; 3) būtiska minimālās algas celšana valstī; 4) straujš cenu kāpums siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, autoceļu uzturēšanai un iepirkumu cenām pārtikas iegādei u. c.; Savukārt Finanšu ministrija savā
348. gada
349. septembra vēstulē Nr. 3.2.-19/13-1/2738 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kas primāri adresēta pašvaldības domes priekšsēdētājam, norāda, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja
350. gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Pašvaldībai
351. gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar
352. gada sākotnējo plānu ir pieauguši par 2,7 miljoniem euro jeb 12,2%. Līdz ar to pašvaldībai, tāpat kā visām pašvaldībām, ir nodrošināti resursi Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju izpildei. Pašvaldību likuma
353. panta otrā daļa noteic, ka finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs. Tādējādi saskaņā ar likumu pašvaldības domes priekšsēdētājs ir pašvaldības Finanšu un budžeta komitejas vadītājs. Kā izriet no Pašvaldību likuma
354. panta pirmās daļas, domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem. Līdz ar to dome kā demokrātiski leģitimēts orgāns pilnvaro vienu deputātu no sava vidus organizēt un vadīt pašvaldības darbu. Judikatūrā ir norādīts, ka no normatīvo aktu tvēruma secināms, ka domes priekšsēdētāja amats ir saprotams kā iestādes vadītāja amats. Līdz ar to šādai personai jābūt zināšanām pārvaldības jautājumos, īpaši finanšu jomā, jo atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"
355. panta
356. punktam viens no domes priekšsēdētāja pienākumiem ir vadīt finanšu komiteju.7 Tādējādi tieši domes priekšsēdētāja atbildībā ir uzraudzīt, lai dome, pieņemot lēmumus, īpaši finanšu jautājumos, rīkotos atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Turklāt, kā izriet no pašvaldības domes
357. gada
358. septembra saistošo noteikumu Nr. 13 "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums" 16.
359. apakšpunkta, domes priekšsēdētājs ir politiski un tiesiski atbildīgs par pašvaldības domes darbu. Arī likuma "Par pašvaldībām"
360. pantā paredzētās tiesības neparakstīt domes pieņemtos lēmumus8 uzsver domes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja atbildību par pašvaldības darba tiesiskumu.9 Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžeta un finanšu vadību" ir izdarījis likuma "Par pašvaldību budžetiem"
361. panta un
362. panta
363. punkta un "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
364. panta otrās daļas un
365. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu, kā arī ilgstošā laika periodā nav veicis nekādas darbības, lai to novērstu. [2.2] Likuma "Par pašvaldību budžetiem"
366. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu
367. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
368. un
369. gadam"
370. panta ceturto daļu pašvaldībām, kurām izņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus, - tikai ES līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai par ES finansējuma un valsts budžeta dotācijas daļu, un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš. Minētie pasākumi ietverti arī rīcības plāna
371. un
372. punktā ar paskaidrojumu, ka tiks ņemts aizņēmums budžeta un finanšu vadībai līdz trīs gadiem (1,4 miljoni euro) un tiks sagatavoti un iesniegti iesniegumi aizņēmumu saņemšanai četriem prioritārajiem projektiem par kopējo summu 1 042 119 euro (ārpusprojekta izmaksas projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" pabeigšanai; Viļakas iela 5C, noliktavas būvdarbi; Blaumaņa ielas pārbūve Rēzeknē; Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzeknē). Pašvaldības domes priekšsēdētājs
373. gada
374. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu" norādīja, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
375. panta pirmo daļu pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī vērsa uzmanību, ka aizņēmumu pieteikumi tika sagatavoti un iesniegti iepriekš iesākto projektu pabeigšanai, ņemot vērā darbu un tirgus cenu sadārdzinājumu. Finanšu ministrija
376. gada
377. augusta vēstulē Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" ir norādījusi, ka, neņemot vērā likuma "Par pašvaldību budžetiem"
378. panta pirmo daļu un likuma "Par valsts budžetu
379. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
380. un
381. gadam"
382. panta ceturto daļu, pašvaldības dome
383. gada
384. augustā ir pieņēmusi piecus domes lēmumus par aizņēmuma ņemšanu. Pašvaldības
385. gada budžetā nav paredzēts finansējums šo projektu pabeigšanai, līdz ar ko pašvaldība ir uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma.10 Pašvaldības domes
386. gada
387. augusta sēdi vadīja pašvaldības domes priekšsēdētājs. Pašvaldību likuma
388. panta sestā daļa citstarp noteic, ka domes sēdes vadītājam ir tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek izskatīts atkārtoti. Tādējādi pašvaldības domes priekšsēdētājs kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, secinot, ka pašvaldības dome, domes
389. gada
390. augusta sēdē pieņemot piecus lēmumus par aizņēmuma ņemšanu un tādējādi uzņemoties saistības bez finansiāla seguma, varēja izmantot un viņam bija jāizmanto savas Pašvaldību likuma
391. panta sestajā daļā noteiktās tiesības neparakstīt domes lēmumus. Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldību budžetiem"
392. pantu un Pašvaldību likuma
393. panta trešās daļas
394. un
395. punktu un
396. panta sesto daļu, ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, parakstot pašvaldības domes
397. gada
398. augusta lēmumu Nr. 941 "Par īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai" un lēmumu Nr. 942 "Par aizņēmuma ņemšanu 2023.gada prioritāro investīciju projektu īstenošanai", ir pārkāpis likuma "Par pašvaldību budžetiem"
399. panta pirmo daļu. [2.2.1] Attiecībā uz projektu "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" jānorāda, ka saskaņā ar pašvaldības iesniegto pārskatu par finansējumu pašvaldības projektiem, kas iesniegts kā pielikums pašvaldības
400. gada
401. septembra vēstulei Nr. 3.1.1.21/979, projekts uzsākts
402. gada
403. augustā par kopējo summu 8 044 430,38 euro. Arī saskaņā ar publiski pieejamo informāciju
404. gada
405. augustā pašvaldības dome ir noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ES fonda projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" īstenošanu (Nr. 5.6.2.0/19/I/021),11 un
406. gada
407. septembrī noslēgts līgums "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" ar SIA "Arčers".12 Saskaņā ar
408. gada
409. jūnijā publiski sniegto informāciju13 starp pašvaldību un SIA "Arčers" noslēgtais līgums "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" ir izbeigts sakarā ar to, ka, kā pašvaldībai norādījis SIA "Arčers", saskaņā ar būtisku izmaksu sadārdzinājumu un piegāžu traucējumiem nav iespējams turpināt būvdarbus esošā līguma ietvaros. Pašvaldības domes priekšsēdētājs, sniedzot komentāru, norādījis, ka vienošanās parakstīšana par priekšlaicīgu būvdarbu līguma termiņa izbeigšanu un jauna iepirkuma izsludināšana par rekreācijas centra būvniecību, ņemot vērā jaunās cenas, ir vienīgais pareizais un pārdomātais lēmums. Pretējā gadījumā pilsētai nāksies atgriezt visus no ES struktūrfondiem saņemtos līdzekļus projekta īstenošanai. Kā norādīts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē
410. gada
411. septembra publikācijā,
412. septembrī pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA "Arčers" par turpmākajiem darbiem topošajā rekreācijas centrā.14 Ministrijas rīcībā ir iepriekš minētais līgums Nr. 3.7.6.1/11, ko saskaņā ar šajā līgumā norādīto pašvaldības vārdā, rīkojoties uz likuma "Par pašvaldībām" un pašvaldības domes
413. gada
414. septembra saistošo noteikumu Nr. 13 "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 13) pamata,
415. gada
416. septembrī parakstījis pašvaldības domes priekšsēdētājs, vienojoties par samaksu par darbu izpildi 8 242 311, 92 euro bez PVN apmērā. Saistošo noteikumu Nr. 13 16.
417. apakšpunkts noteic, ka domes priekšsēdētājs domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā. Šo noteikumu
418. punkts noteic, ka, lai nodrošinātu racionālu budžeta līdzekļu izlietojumu un pašvaldības interesēm atbilstošu līgumu noslēgšanu, visi līgumu projekti (izņemot darba līgumus, līgumus, kas tiek slēgti, veicot iepirkuma procedūras), kas pārsniedz 72 000 (septiņdesmit divus tūkstošus euro), pirms to noslēgšanas tiek skatīti domes sēdē. Domes akcepta jeb pozitīva atzinuma gadījumā tiek slēgts attiecīgs līgums. Informācija par līguma Nr. 3.7.6.1/11, kas
419. gada
420. septembrī tika noslēgts starp pašvaldību un SIA "Arčers" un ko
421. gada
422. septembrī pašvaldības vārdā parakstījis pašvaldības domes priekšsēdētājs, skatīšanu domes sēdē pirms tā noslēgšanas, nav publiski pieejama, kā arī šādu informāciju ministrijai nav iesniegusi pašvaldība vai pašvaldības domes priekšsēdētājs. Vienlaikus publiski ir pieejams pašvaldības domes
423. gada
424. septembra ārkārtas sēdes audio ieraksts.15 Pirmais darba kārtības jautājums ir "Par Rēzeknes valstspilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 16 "Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes
425. gada
426. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 3 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu
427. gadam"" apstiprināšanu". Uz deputātes jautājumu par investīcijām no aizņēmuma līdzekļiem, vai ir paredzēts sadārdzinājums Rēzeknes rekreācijas centra izbūvei, Finanšu pārvaldes vadītāja sniedza atbildi, ka tika lauzts līgums un sakarā ar jaunu līgumu būvdarbi pārceļas uz nākamo gadu. Finanšu pārvaldes vadītāju pārtrauc domes priekšsēdētājs (ieraksta laiks 05:19), norādot, ka Finanšu pārvaldes vadītāja "nav lietas kursā", lielākā daļa izdevumu tiek pārcelti uz nākamo gadu sakarā ar to, ka ir jauns līgums, un pietiek avansa, lai samaksātu par noteiktiem darbiem šogad, un nākamgad tiks domāts attiecīgi pa papildu finansējumu. Tādējādi no pieejamās informācijas ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, pārkāpjot savas ar likumu noteiktās pilnvaras,
428. gada
429. septembrī ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu un parakstījis līgumu ar SIA "Arčers" par būvdarbu turpināšanu, lai gan līguma projekts pirms tā noslēgšanas nav ticis skatīts domes sēdē, un tādējādi līgums noslēgts bez domes akcepta jeb pozitīva atzinuma, kā to noteic saistošo noteikumu Nr. 13
430. punkts. Iepazīstoties ar pašvaldības budžetu
431. gadam,16 ir secināms, ka projektam (budžeta kods 04.740-P59)
432. gada budžetā bija ieplānoti 3 805 346 euro resursos izdevumu segšanai, ko veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 546 269 euro, pašvaldību no valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti ES politisku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem 860 225 euro un 2 398 8852 euro līdzekļu atlikums gada sākumā). Tāpat bija ieplānoti izdevumi 3 805 346 euro apmērā. Pašvaldības domes
433. gada
434. decembra sēdē17 tika skatīts jautājums par saistošo noteikumu Nr. 20 "Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes
435. gada
436. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 3 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu
437. gadam"" apstiprināšanu (sēdes darba kārtības
438. jautājums). Ar minētajiem grozījumiem apstiprināta budžeta ieņēmumu un budžeta izdevumu samazināšana, kas saistīta ar to, ka netika izpildīta prognoze par budžeta palielinājumu no pašvaldības īpašumu pārdošanas. Tostarp par 400 000 euro samazināti projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" realizēšanai paredzētie resursi izdevumu segšanai no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgi arī izdevumi. No minētā ir secināms, ka uz līguma noslēgšanas brīdi ar SIA "Arčers" par summu 8 242 311, 92 euro bez PVN pašvaldības budžetā bija ieplānoti tikai 3 805 346 euro projekta izdevumu segšanai, kas
439. gada
440. decembra sēdē tika samazināti vēl par 400 000 euro. Par aizņēmuma ņemšanu un saistību uzņemšanos projekta realizēšanai pašvaldības dome
441. gadā nav lēmusi. Likuma "Par pašvaldību budžetiem"
442. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. [..]. Par aizņēmuma projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" īstenošanai pašvaldības dome ir lēmusi domes
443. gada
444. maija sēdē (lēmums Nr. 863 "Par aizņēmuma ņemšanu"18), lemjot ņemt ilgtermiņa aizņēmumu Valsts kasē 3 349 192 euro apmērā, kas ir astoņus mēnešus pēc līguma ar SIA "Ačers" noslēgšanas. Tādējādi pašvaldības domes priekšsēdētājs
445. gada
446. septembrī ir parakstījis līgumu ar SIA "Arčers" par summu projekta realizēšanai 8 242 311,92 euro apmērā, lai gan pašvaldības
447. gada budžetā uz līguma parakstīšanas brīdi konkrētajam pasākumam bija paredzēti tikai 3 805 346 euro un dome nebija lēmusi par aizņēmuma ņemšanu, proti, līgums parakstīts bez finansiāla seguma. Papildus jānorāda, ka aizņēmums 3 349 192 euro apmērā, kura ņemšana apstiprināta ar pašvaldības domes
448. gada
449. maija sēdes lēmumu Nr. 863 "Par aizņēmuma ņemšanu", netika apstiprināts un plānotie aizņēmuma finanšu līdzekļi netika piešķirti, kas norāda, cik nepieļaujama ir domes priekšsēdētāja realizētā nesaimnieciskā rīcība un nepamatotā paļāvība, ka pašvaldība projekta realizēšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus iegūs jau pēc līguma parakstīšanas, kas rezultējusies ar iztērētiem liela apjoma finanšu līdzekļiem un šobrīd arī iespējamu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma
450. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
451. panta otrā daļa noteic, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. [..] Saistošo noteikumu Nr. 13
452. punkta otrā daļa noteic, ka Finanšu pārvalde saskaņo lēmumu projektus vai sniedz rakstveida atzinumus par lēmumu projektiem, kuru izpilde saistīta ar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu. Saskaņojot tiek pārbaudīts, vai lēmuma projektā ir norādīts, no kādiem budžeta līdzekļiem paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, vai attiecīgais finanšu līdzekļu izlietojums ir paredzēts pašvaldības budžetā un vai tā izpilde ir iespējama (attiecīgā budžeta programma nav izpildīta). Ņemot vērā pašvaldības domes
453. gada
454. septembra sēdē konstatēto, ka Finanšu pārvaldes vadītāja nav informēta, ka jau
455. gadā tiek atsākti būvdarbi, no kā secināms, ka Finanšu pārvalde vismaz līdz domes
456. gada
457. septembra sēdei nav varējusi pildīt savas saistošo noteikumu Nr. 13 otrajā daļā noteiktās funkcijas saskaņot lēmuma projektu vai sniegt rakstveida atzinumu par lēmuma projektu, kura izpilde saistīta ar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu, kopsakarā ar faktu, ka jautājums par projekta realizēšanas turpināšanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem pašvaldības
458. gada budžetā tiek skatīts
459. gada
460. septembra sēdē, ir secināms, ka domes priekšsēdētājs ir
461. gada
462. septembrī pašvaldības vārdā parakstījis līgumu Nr. 3.7.6.1/11 ar SIA "Arčer" bez finansiāla seguma. Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka domes priekšsēdētājs ar veiktajām darbībām ir pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma
463. panta pirmajā daļā nostiprināto valsts pārvaldes principu, kā arī "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
464. panta otro daļu, likuma "Par pašvaldībām"
465. panta
466. punktu (šobrīd - Pašvaldību likuma
467. panta trešās daļas
468. punkts) un saistošo noteikumu Nr. 13 16.
469. apakšpunktu un
470. punktu. [2.2.2]
471. gada
472. oktobrī pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks pašvaldības vārdā, pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām" un saistošajiem noteikumiem Nr. 13, parakstīja līgumu Nr. 3.7.6.1/12 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" par līguma cenu 1 046 170,22 euro bez PVN ar SIA "Latgalija". Pašvaldības dome par aizņēmuma Valsts kasē ņemšanu 666 920, 63 euro apmērā projekta "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" (Nr.4.2.2.0/21/A/001) īstenošanai lēmusi
473. gada
474. jūlija domes sēdē, pieņemot lēmumu Nr. 518 "Par aizņēmuma ņemšanu".19 Kā iepriekš minēts, ar
475. gada
476. augusta vēstuli Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai" Finanšu ministrija citstarp norādīja, ka budžeta iztrūkumu pašvaldība plāno segt no
477. gada jauniem aizņēmuma līdzekļiem: aizņēmuma budžeta un finanšu vadībai 1,34 miljonu euro apmērā un četriem aizņēmumiem prioritāro investīciju projektu īstenošanai kopsummā par 1,04 miljoniem euro, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atjaunošanai, kurā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apturējusi maksājumus saistībā ar augsta riska interešu konflikta iespējamību. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošu informāciju Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir jau
478. gada
479. jūlijā Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vērsās pie pašvaldības ar secinājumu, ka, ņemot vērā Elektronisko iepirkumu sistēmā publicēto iepirkuma Nr. RPD 2021/135 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa", V.Seiles iela 17, Rēzekne, vienkāršota atjaunošana" gala ziņojumu un iesniegto dokumentāciju, tiek secināts, ka iepirkuma uzvarētājs ir SIA "Latgalija", ar kuru pastāv augsts risks interešu konflikta iespējamībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja pašvaldību, ka līdz Revīzijas iestādes gala vērtējuma saņemšanai par vienošanās 5.6.2.0/18/I/005 konstatēto, aģentūra, lai nodrošinātu finanšu risku vadību, neveiks iesniegto avansa, starpposma un/vai noslēguma maksājuma pieprasījumu apmaksu. Neskatoties uz faktu, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apturējusi maksājumus līdz lietas apstākļu par iespējamu augsta riska interešu konfliktu noskaidrošanai un par šo faktu informējusi pašvaldību, pašvaldības dome
480. gada
481. jūlijā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 518 "Par aizņēmuma ņemšanu".
482. gada
483. decembrī pašvaldības tīmekļvietnē publiski sniegta informācija, ka ir noslēgti visi ar būvniecības darbiem saistītie līgumi, kas nepieciešami Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" renovācijas uzsākšanai. Ir paveikti sagatavošanās darbi, saņemta būvatļauja un tuvākajā laikā ir plānots uzsākt darbus.20
484. gada
485. martā sniegta informācija, ka kopš februāra beigām Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādē "Rotaļa" notiek atjaunošanas darbi.21
486. gada
487. augustā publiski izskanēja informācija, ka no pašvaldības budžetā trūkstošajiem 4 miljoniem euro 1,5 miljoni euro ir iesaldētā ES fondu nauda. Līdz ar to apstājušies siltināšanas un remontdarbi pirmsskolas izglītības iestādē "Rotaļa". [..] jau
488. gadā Revīzijas iestādes ziņojumā norādīts uz interešu konflikta risku, kas ietver arī reputācijas risku.22
489. gada
490. augustā arī pašvaldība publiski sniegusi informāciju, ka, ņemot vērā šī brīža sarežģīto situāciju, darbus nācās apturēt finansējuma trūkuma dēļ. Pagaidām nav zināms, kad varētu atsākt būvdarbus. Šobrīd PII "Rotaļa" audzēkņi, pedagogi un tehniskais personāls ir pārcelti uz vairākām citām pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sagādā neērtības gan bērniem, gan vecākiem, gan arī pedagogiem.23 Kā iepriekš minēts, lai uzlabotu finanšu situāciju, rīcības plāna
491. punktā, kas paredzēja sagatavot un iesniegt iesniegumus aizņēmumu saņemšanai četriem prioritārajiem projektiem par kopējo summu 1 042 119 euro, pašvaldība tostarp ietvērusi aizņēmumu projekta "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" realizēšanai. Tādējādi ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, apzinoties, ka, lai nodrošinātu finanšu risku vadību, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra neveiks iesniegto avansa, starpposma un/vai noslēguma maksājuma pieprasījumu apmaksu, par ko aģentūra informēja pašvaldību jau
492. gada
493. jūlijā, ir parakstījis pašvaldības domes
494. gada
495. jūlija lēmumu Nr. 518 "Par aizņēmuma ņemšanu" un
496. gada
497. oktobra līgumu ar SIA "Latgalija", pārkāpjot "Likuma par budžeta un finanšu vadību"
498. panta otro daļu daļā, kas noteic, ka laika posmā, kuram paredzēti līdzekļi to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, budžetā ir jānodrošina, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Lai arī līgumu ar SIA "Latgalija"
499. gada
500. oktobrī pašvaldības vārdā ir parakstījis pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, jo gadījumā, ja līgumu būtu parakstījis pašvaldības domes priekšsēdētājs, būtu nekavējoties un pārliecinoši konstatējams interešu konflikts, kas šobrīd definēts kā "iespējams" un joprojām tiek izvērtēts, kā arī saskaņā ar pašvaldības domes
501. gada
502. jūlija sēdes protokolu Nr. 44 pašvaldības domes priekšsēdētājs nav piedalījies lēmuma Nr. 518 pieņemšanā, jo atradies atvaļinājumā, pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildība attiecībā uz situāciju ar projektu par pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atjaunošanu izriet no likuma "Par pašvaldību budžetiem"
503. panta
504. punkta. Apstākļi, kas ir bijuši pamatā faktam, ka attiecībā uz līguma parakstīšanu ar SIA "Latgalija" un pašvaldības domes
505. gada
506. jūlija lēmuma Nr. 518 parakstīšanu pašvaldības domes vārdā ir rīkojies domes priekšsēdētāja vietnieks, nevar atcelt pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību ilgtermiņā, kas noteikta ar likumu. Kā iepriekš minēts, likuma "Par pašvaldību budžetiem"
507. panta
508. punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību". Saskaņā ar "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
509. panta pirmo daļu [..] pašvaldību [..] vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Lai arī projekta par pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atjaunošanu realizēšana uzsākta
510. gada februāra beigās un būvdarbi joprojām nav pabeigti, jo šobrīd tie ir apturēti sakarā ar finanšu līdzekļu trūkumu, ir secināms, ka domes lēmuma Nr. 518 par aizņēmuma ņemšanu pieņemšana
511. gada
512. jūlijā un līguma ar SIA "Latgalija" parakstīšana
513. gada
514. oktobrī ir divas īslaicīgas epizodes, ko domes priekšsēdētāja atrašanās interešu konflikta situācijā un atrašanās atvaļinājumā ietekmē ir realizējis domes priekšsēdētāja vietnieks, projektam ir ilgtermiņa raksturs. Tādēļ, ņemot vērā ar likumu noteikto domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības budžeta un finanšu vadību un visas turpmākās darbības, kas ir notikušas projekta realizēšanas laikā, ieskaitot faktu, ka būvdarbi ir apturēti tieši no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pieprasītā un nesaņemtā aizņēmuma dēļ, par kura atteikumu pašvaldība bija informēta jau publiskā iepirkuma par būvdarbu veikšanu izsludināšanas laikā, pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par izdarīto likuma "Par pašvaldību budžetiem"
515. panta
516. punkta un "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
517. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies kā bezdarbība, kā rezultātā pašvaldība, līdzīgi kā gadījumā ar projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" realizēšanu, ir uzņēmusies saistības bez finanšu seguma, kā rezultātā apturēti būvdarbi. Šādas rīcības rezultātā ir ne tikai pieļauti ārējo normatīvo aktu prasību pārkāpumi par pašvaldības budžeta un finanšu vadību, bet arī negatīvi ietekmētas pašvaldības iedzīvotāju intereses, kas ir pretrunā principam, ka pašvaldība, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija - dome - nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs [..]. Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu apliecina fakts, ka iedzīvotāji ir saistībā ar būvdarbu apturēšanu vērsušies arī ministrijā, norādot, ka kopš remontdarbu uzsākšanas un līdz šim (iesnieguma iesniegšanas brīdim
518. gada
519. augustā) audzēkņi saskaras ar vairākām neērtībām un šķēršļiem. [..] Tas rada neparedzētas papildu izmaksas ģimeņu budžetam, ko ietekmē bērnu izvietošana citās pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Lielai daļai no bērniem nācās atrasties nepiemērotās telpās, kur nebija viegli pieejamas elementārās ikdienas pamatlietas, piemēram, telpās (zālēs), kas pielāgotas grupas vajadzībām, bet nav pieejamas sanitārās telpas - tualetes un izlietnes, kur bērni var nomazgāt rokas pēc nepieciešamības un ievērot elementārās higiēnas prasības. Vasaras periodā, apvienojot grupas, vairākkārt nācās mainīt pirmsskolas izglītības iestādes (2-3 dažādas pirmsskolas izglītības iestādes). Tas rada bērniem psihoemocionālas traumas, augstu stresu un neērtības vecākiem Diemžēl no pašvaldības domes un tās priekšsēdētāja netika saņemti skaidrojumi vai atbildes par turpmāko pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" un audzēkņu likteni. Tādējādi papildus iepriekš minētajam ir konstatējams, ka ar projekta ietvaros pieņemtajiem lēmumiem par saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma un turpmākajā periodā realizēto bezdarbību no pašvaldības domes priekšsēdētāja puses ir pieļauts arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums. [2.3] Pirmais pasākums, kas tika paredzēts pašvaldības rīcības plānā, bija izmaiņas pašvaldības iestāžu amatu sarakstos (kopējais amata vienību skaits, kuras skar štatu optimizācijas pasākumi, - 59,4; plānoto izdevumu samazinājums
520. gadā - 168 775 euro,
521. gadā - 847 017 euro. Rīcības plāna
522. punktā ietverts pasākums "Izmaiņas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestāžu amatu sarakstos", kas paredz kopējo amatu vienību skaitu samazināt par 59,4 amatu vienībām, no kā kopsakarā ar publiski iepriekš izskanējušo informāciju24 secināms, ka joprojām tika plānots samazināt tostarp pašvaldības pārvaldē "Sociālais dienests" stādojošo darbinieku skaitu, kas varētu draudēt ar krīzi sociālajā jomā. Pašvaldību likuma
523. panta pirmās daļas
524. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - SPSP likums)
525. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Labklājības ministrija
526. gada
527. jūlija vēstulē pašvaldībai Nr. 21-13/1112 "Par darbinieku skaita iespējamo samazinājumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldē "Sociālais dienests"" norādīja, ka saskaņā ar Oficiālās statistikas portālā25 esošo informāciju uz
528. gada
529. janvāri Rēzeknes valstspilsētā bija 26 481 iedzīvotājs un tikai 17 sociālie darbinieki un trīs sociālie rehabilitētāji, kas nozīmē, ka SPSP likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta. Labklājības ministrija norādīja pašvaldībai, ka uzskata par nepieļaujamu jau tā nozarē trūkstošo darbinieku skaita samazināšanu un aicināja pašvaldības domi, lemjot par rīcības plānu pilsētas finansiālās situācijas uzlabošanai, ievērot normatīvajos aktos noteikto un saglabāt sociālā dienesta kapacitāti un darbinieku skaitu, rodot citas iespējas budžeta ekonomijai.
530. gada
531. septembra vēstulē ministrijai Nr. 21-22/1307 "Par situāciju ar sociālo darbinieku skaitu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" Labklājības ministrija norāda, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju sociālā darba speciālistu skaits pašvaldības pārvaldē "Sociālais dienests" jau ilgstoši ir bijis neatbilstošs SPSP likuma
532. panta pirmās daļas prasībām:
533. un
534. gadā - 14 speciālisti no nepieciešamā minimālā skaita 28;
535. gadā - 18 speciālisti no nepieciešamā minimālā skaita 27;
536. un
537. gadā - 20 speciālisti no nepieciešamā minimālā skaita
538. Labklājības ministrija norāda, ka, ņemot vērā to, ka SPSP likuma
539. panta pirmā daļa paredz minimālās prasības sociālā darba speciālistu skaitam sociālajā dienestā, lai pašvaldībā varētu nodrošināt iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, tad attiecīgajai normai neatbilstošs sociālā darba speciālistu skaits ir uzskatāms par kritisku pašvaldības autonomās funkcijas izpildei sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā un vēl lielāks sociālā darba speciālistu skaita samazinājums nav pieļaujams. Tādējādi ir secināms, ka pašvaldībā jau ilgstoši ir ticis realizēts SPSP likuma
540. panta pirmās daļas prasību pārkāpums, kas ir uzskatāms par kritisku pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, izpildei, proti, pie pašvaldības
541. gada budžeta deficīta 3,9 miljonu apmērā pašvaldības dome ar
542. gada
543. augusta sēdē pieņemto lēmumu Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu" ir apzināti lēmusi līdztekus citu pašvaldības administrācijas amata vienību skaita samazināšanai par pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" darbinieku skaita samazināšanu, kopējo izdevumu samazinājumu
544. gadā aprēķinot 168 775 euro apmērā, ar šādu lēmumu būtiski palielinot jau tā ilgstoši realizētā SPSP likuma
545. panta pirmās daļas prasību pārkāpuma apmēru. Saskaņā ar Pašvaldību likuma
546. panta pirmo daļu pašvaldība patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Pašvaldību likuma
547. panta trešās daļas
548. punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs vada domes darbu un pārstāv pašvaldības intereses, tostarp pārstāv domi tās sēžu starplaikos. Šā panta trešās daļas
549. punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus. Saskaņā ar Pašvaldību likuma
550. panta piekto daļu domes sēdes vadītājs paraksta domes lēmumu piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Šā panta sestā daļa noteic, ka domes sēdes vadītājam ir tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek izskatīts atkārtoti.
551. gada
552. augusta sēdē pieņemto lēmumu Nr. 904 "Par rīcības plāna apstiprināšanu" ir parakstījis domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Ņemot vērā minēto, secinu, ka domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ir atbildīgs par SPSP likuma
553. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu, jo, vadot domes darbu,
554. gada
555. augusta domes sēdē ir parakstījis lēmumu, kas citstarp paredz jau tā SPSP likuma
556. panta pirmās daļas prasībām ilgstoši neatbilstošā sociālo darbinieku skaita samazinājumu. [2.4]
557. gada
558. novembrī ministrija saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas
559. gada
560. novembra vēstuli Nr. 4-4.1e/29/2990 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības normatīvā akta pretrunu ar ārējo normatīvo aktu". Izglītības un zinātnes ministrija norāda uz pašvaldības
561. gada
562. oktobrī apstiprinātā normatīvā akta "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām" (turpmāk - iekšējā kārtība) neatbilstību Ministru kabineta
563. gada
564. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 445) regulējumam attiecībā uz pedagoga darba slodzes sadalījumu, kas tādējādi pasliktina nodarbinātības apstākļus pašvaldības pedagogiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 445 32.
565. apakšpunktu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze ir 36 stundas nedēļā ar slodzes sadalījumu: kontaktstundām mācību priekšmetu vadīšanai līdz 65% (līdz 23,4 stundām) un citiem pedagoga pienākumiem - ne mazāk kā 35% (ne mazāk kā 12,6 stundas) no pedagoga nedēļas darba slodzes. Pašvaldības iekšējā kārtībā ir iekļauts
566. pielikums, kurā veikts nekorekts aprēķins, ir aprēķināta pedagoga darba slodzes proporcija nevis nedēļas ietvarā, bet gada ietvarā, kā rezultātā pedagogiem atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā tiek noteiktas no 25 līdz 28 kontaktstundām mācību stundu vadīšanai. MK noteikumi Nr. 445 pieļauj, ka var palielināt kontaktstundu skaitu mācību stundu vadīšanai, bet tikai izglītības iestādes vadītājam un pedagogam savstarpēji vienojoties, nevis nosakot pašvaldības iekšējos noteikumos pedagoga slodzē palielinātu kontaktstundu skaitu mācību stundu vadīšanai. Iepazīstoties ar iekšējiem noteikumiem, kas apstiprināti ar pašvaldības domes
567. gada
568. oktobra lēmumu Nr. 990 (protokols Nr. 79,
569. punkts) , ir secināms, ka saskaņā ar
570. pielikumu atkarībā no mācību priekšmetiem pedagogiem ir noteikts šāds kontaktstundu skaits: 1) matemātika, valodu mācību priekšmeti, literatūra - 25; 2) fizika, ķīmija, bioloģija, vēsture, vēsture un sociālās zinātnes, sociālās zinātnes - 26; 3) ģeogrāfija, dabaszinības, sociālās zinības, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, datorika, kultūra un māksla, sociālās zinības un vēsture, programmēšana - 27; 4) citi mācību priekšmeti (mūzika, teātra māksla, vizuālā māksla, sports un veselība, kultūras pamati u. c.) -
571. Pašvaldību likuma
572. panta pirmā daļa noteic, ka dome un pašvaldības administrācija iekšējos normatīvos aktus izdod likumā noteiktajā kārtībā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma
573. panta trešā daļa noteic, ka iekšējam normatīvajam aktam ir jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona. Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka pašvaldības dome
574. gada
575. oktobrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 990, kas neatbilst MK noteikumu Nr. 445 32.
576. apakšpunktam un kas tādējādi atzīstams par prettiesisku. Saskaņā ar Pašvaldību likuma
577. panta trešās daļas
578. punktu domes priekšsēdētājs vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir parakstījis arī
579. gada
580. oktobra lēmumu Nr.
581. Tādējādi pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par ar pašvaldības domes
582. gada
583. oktobra lēmuma Nr. 990 pieņemšanu, ar ko apstiprināti iekšējie noteikumi, izdarīto MK noteikumu Nr. 445 32.
584. apakšpunkta prasību pārkāpumu, jo parakstīja minēto lēmumu, neizmantojot savas Pašvaldību likuma
585. panta sestajā daļā nostiprinātās tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. [2.5] Rīcības plāna
586. punkts ir par izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos, 2.1.-2.
587. apakšpunkts, par saistošajiem noteikumiem sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma
588. panta pirmās daļas
589. punktu pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kas, normatīvu aktu juridiskā spēka hierarhijā ir ar zemāku juridisko spēku, nekā Latvijas Republikas Satversme, likumi un Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldību likuma
590. panta pirmās daļas
591. punkts noteic, ka tikai domes kompetencē ir izdot saistošos noteikumus, tostarp pašvaldības nolikumu, kā arī saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un teritorijas plānojumu. Šā likuma
592. panta pirmā daļa noteic, ka dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus. [2.5.1] Saskaņā ar rīcības plānā norādīto pašvaldības dome ir plānojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas sabiedriskajā transportā, izslēdzot šādas kategorijas: personas, kuru apgādībā ir bērni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, un personas, kuru mēneša vidējie ienākumi pēdējos 12 mēnešos nepārsniedz 90% no vidējās darba samaksas. Paredzētas jaunas pasažieru kategorijas: daudzbērnu ģimenes locekļi un pirmsskolas vecuma bērni neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Provizoriski gada griezumā plānotais izdevumu samazinājums ir aptuveni 150 000 euro. Konkrētie saistošie noteikumi ir publicēti atbilstoši Pašvaldību likuma
593. panta pirmās daļas prasībām, kas noteic, ka saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis": pašvaldības domes
594. gada
595. augusta saistošie noteikumi Nr. 8 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 8).26 Vienlaikus jānorāda, ka Pašvaldību likuma
596. panta otrā daļa noteic, ka dome triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai ministrijai šā likuma
597. pantā minētos saistošos noteikumus, kā arī saistošos noteikumus sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un par pašvaldības nodevu un nodokļu likmēm un to paskaidrojuma rakstu [..]. Ņemot vērā, ka saistošie noteikumi Nr. 8 nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī šo atvieglojumu apmēru,27 konkrētie saistošie noteikumi skar sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumus. Tomēr ministrijai atzinuma sniegšanai saskaņā ar Pašvaldību likuma
598. panta otro daļu saistošie noteikumi Nr. 8 nav nosūtīti. Tādējādi ir secināms, ka saistošie noteikumi Nr. 8 ir izdoti, pārkāpjot Pašvaldību likuma
599. panta otro daļu. Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka domes priekšsēdētāja pienākumi ir nesaraujami saistīti ar pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Tādējādi domes priekšsēdētājam ir svarīgi apzināties, kādas funkcijas un pienākumi pašvaldībai noteikti normatīvajos aktos, un viņam kā pašvaldības vadītājam ir jāvada domes darbs tā, lai normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības funkcijas un pienākumi tiktu pienācīgi izpildīti. Minētais izriet no domes priekšsēdētāja amata būtības.28 Saskaņā ar Pašvaldību likuma
600. panta pirmās daļas
601. punktu tikai domes kompetencē ir izdot saistošos noteikumus, tostarp pašvaldības nolikumu, kā arī saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un teritorijas plānojumu. Ņemot vērā minēto, ir atzīstams, ka domes priekšsēdētājs kā domes darba vadītājs ir atbildīgs par to, ka saistošie noteikumi Nr. 8 netika nosūtīti ministrijai atzinuma sniegšanai, tādējādi izdarot Pašvaldību likuma
602. panta otrās daļas prasību pārkāpumu. [2.5.2] Ar rīcības plāna 2.
603. apakšpunktā ietverto pasākumu pašvaldības dome plānojusi atzīt par spēku zaudējušiem pašvaldības domes
604. gada
605. janvāra saistošos noteikumus Nr. 4 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā". No konkrētajos saistošajos noteikumos ietvertajiem pabalstiem pašvaldības dome plānoja saglabāt pabalstu jaundzimušā aprūpei 50% apmērā no esošā pabalsta apjoma un ēdināšanas pabalstu bērnam ar invaliditāti, svītrojot pabalstu nozīmīgā dzīves jubilejā, Jaungada svētku pabalstu, svētku pabalstu politiski represētai personai vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekam, ēdināšanas pabalstu daudzbērnu ģimenes bērnam, pabalstu pirmklasniekam, apbedīšanas pabalstu un dzīvokļa pabalstu pensionāram un/ vai personai ar invaliditāti, tādējādi
606. gada izdevumus samazinot par aptuveni 95 397 euro.
607. gada
608. septembrī stājās spēkā pašvaldības domes
609. gada
610. augusta saistošie noteikumi Nr. 7 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 7).29 Vienlaikus ar saistošajiem noteikumiem Nr. 7 ministrijai tika iesniegts Labklājības ministrijas
611. gada
612. augusta viedoklis Nr. 21-22/1164 "Par saistošajiem noteikumiem", kurā Labklājības ministrija vērsa uzmanību, ka pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti ir būtisks atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām - personām ar invaliditāti, zemiem ienākumiem, senioriem, ģimenēm ar bērniem, tai skaitā daudzbērnu ģimenēm, u. c. iedzīvotāju grupām. Tādējādi izstrādātajam saistošo noteikumu projektam, kurš paredz pārtraukt līdz šim pašvaldības nodrošināto brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu piešķiršanu, ir nepārprotami negatīva sociālā ietekme, kas ir arī norādīta saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta
613. sadaļā. Labklājības ministrijas ieskatā, pašvaldības iecere atzīt par spēku zaudējušiem pašvaldības domes
614. gada
615. janvāra saistošos noteikumus Nr. 4 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā" ir tuvredzīga politikas plānošana, kas rada riskus veiksmīgai turpmākai pašvaldības sociālās funkcijas īstenošanai kopumā un tiešā veidā negatīvi ietekmēs pašvaldības sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju labklājību, kā arī vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību. Minētajam viedoklim pievienojās arī ministrija, sniedzot atzinumu par saistošajiem noteikumiem Nr.
616. Pašvaldību likuma
617. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Šā panta trešā daļa noteic, ka brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei. Vienlaikus saskaņā ar Pašvaldību likuma
618. panta pirmo daļu pašvaldība savu funkciju un uzdevumu izpildi nodrošina savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Likumprojekta "Pašvaldību likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka prioritāra ir autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšana, tādējādi novēršot situāciju, ka pašvaldība īsteno brīvprātīgās iniciatīvas, neskatoties uz to, ka citu tās kompetencē esošo funkciju izpildei finansējums ir nepietiekams. Katrai pašvaldībai ir pienākums izvērtēt visu sabiedrības grupu intereses un noteikt prioritātes, kā arī paredzēt saprātīgu un racionālu finansējuma sadalījumu šīm prioritātēm.30 Saistošo noteikumu Nr. 7 paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka, ņemot vērā to, ka brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti uzliek slogu pašvaldības budžetam, kas var traucēt pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei, ir nepieciešams pārskatīt brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu veidus pašvaldībā.31 No paskaidrojuma rakstā pieejamās informācijas nav konstatējams, kā un kādā veidā brīvprātīgo iniciatīvu izpilde traucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei, vien norādīts, ka "var traucēt". Tāpat atkārtoti jāvērš uzmanība, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja
619. gada
620. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu" atkārtoti norādīts uz pēc ministra rosinājuma sasauktajā
621. gada
622. augusta domes ārkārtas sēdē sniegto informāciju par pašvaldības spēju pilnā apjomā pildīt autonomās funkcijas. [2.5.3] Lai arī no šā rīkojuma [2.5.1] un [2.5.2] apakšpunkta nav tieši secināma pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildība par izdarīto Pašvaldību likuma
623. panta otrās daļas pārkāpumu attiecībā uz saistošajiem noteikumiem Nr. 8 vai prettiesiskums attiecībā uz saistošajiem noteikumiem Nr. 7 post factum, tomēr šā rīkojuma ietvaros minētais norāda uz pašvaldības administrācijas, pašvaldības domes un pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesisko nihilismu. Pašvaldības domes
624. gada
625. augusta lēmumā Nr. 940 "Par rīcības plāna apstiprināšanu" norādīts, ka pašvaldībai izdevumu segšanai
626. gadā pietrūkst 3,9 miljoni euro. Kā norādīts minētajā lēmumā, lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši rīcības plānā iekļautos pasākumus. Kā iepriekš minēts, saskaņā ar rīcības plāna 2.
627. un 2.
628. apakšpunktu pašvaldības dome ir apstiprinājusi atsevišķu iedzīvotāju kategoriju, kam bija tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā, svītrošanu no saistošajiem noteikumiem Nr. 8, un saistošo noteikumu Nr. 7 spēkā stāšanos, spēku zaudējot saistošajiem noteikumiem Nr. 4 un tādējādi vairumam gadījumu, kad iedzīvotājiem saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 4 bija tiesības saņemt pašvaldības pabalstus, tostarp atceļot pabalstus sociāli mazaizsargāto personu grupām, un tādējādi pašvaldības
629. gada budžeta izdevumus samazinot par 95 397 euro attiecībā uz pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām un 150 000 euro gadā (vidēji 50 000 euro
630. gada trešajā ceturksnī) attiecībā uz braukšanas maksas atvieglojumiem, kas kopā veido aptuveni 145 397 euro jeb 3,7% no 3 900 000 euro
631. gada budžeta deficīta Sociāli mazaizsargāto personu grupas ir noteiktas Ministru kabineta
632. gada
633. janvāra noteikumu Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargātajām grupām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 32)
634. punktā. Vērtējot saistošo noteikumu Nr. 7 un saistošo noteikumu Nr. 8 regulējumu kopsakarā ar MK noteikumiem Nr. 32, ir secināms, ka turpmāk braukšanas maksas atvieglojumi Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā un pašvaldības pabalsti, kas tika piešķirti brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros, turpmāk netiks nodrošināti šādām sociāli mazaizsargāto personu grupām: ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus - attiecībā uz saistošajiem noteikumiem Nr. 7 (MK noteikumu Nr. 32 2.
635. apakšpunkts), nepilnās ģimenes (2.
636. apakšpunkts), invalīdi (2.
637. apakšpunkts), personas virs darbspējas vecuma (2.
638. apakšpunkts), politiski represētās personas (2.
639. apakšpunkts), bērni (2.
640. apakšpunkts). Eiropas vietējo pašvaldību hartas
641. panta pirmā daļa noteic, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas
642. panta trešo daļu pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Tādējādi ir secināms, ka pašvaldība atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, turklāt tās darbības mērķis ir vērsts uz konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu realizēšanu, tostarp labklājības jomā. Lai arī ministrija saskaņā ar Pašvaldību likuma
643. panta otro daļu izvērtē pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu, pašvaldības domei ir būtiski vērtēt tostarp izdoto tiesību normu lietderību un samērīgumu. Ņemot vērā šā rīkojuma [2.5.2] apakšpunktā konstatēto attiecībā uz faktu, ka pašvaldības dome nav argumentējusi, kādā veidā un apjomā saistošajos noteikumos Nr. 4 iekļautie brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti kavēja pašvaldību autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē, ir objektīvi atzīstama ar saistošo noteikumu Nr. 7 un saistošo noteikumu Nr. 8 pieņemšanu radītā negatīvā sociālā ietekme, kas, kā norādīts Labklājības ministrijas
644. gada
645. augusta vēstulē Nr. 21-22/1164 "Par saistošajiem noteikumiem", tiešā veidā negatīvi ietekmēs pašvaldības sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju labklājību, kā arī vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību. [2.6] Valsts valodas centrs ar
646. gada
647. septembra vēstuli Nr. 4-1.2/1432 "Par Aleksandra Bartaševiča pieļautiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem", pamatojoties uz Pašvaldību likuma
648. panta otro daļu, ir informējis ministriju par konstatētiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem pašvaldības domes priekšsēdētāja darbībā. Sniegta informācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, Facebook kontā sniedzot sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju svešvalodā, ir pārkāpis Valsts valodas likuma
649. panta pirmās daļas prasības. Par konstatēto pārkāpumu Valsts valodas centrs uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu un piemēroja pašvaldības domes priekšsēdētājam administratīvo sodu. Valsts valodas likuma
650. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Saskaņā ar Valsts valodas likuma
651. panta piekto daļu, ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma
652. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana. Valsts valodas likuma
653. panta piektajā daļā minētie izņēmuma gadījumi attiecībā uz Valsts valodas likuma
654. panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem izsmeļoši uzskaitīti Ministru kabineta
655. gada
656. februāra noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā"
657. punktā. Saistībā ar Valsts valodas likuma
658. panta pirmās daļas prasību neievērošanu Valsts valodas centrs jau iepriekš pašvaldībai ir nosūtījis vēstuli,32 kurā sniedzis Valsts valodas likuma normu skaidrojumu, kā arī saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma
659. panta pirmo daļu un
660. panta pirmo daļu un Pašvaldību likuma
661. panta trešās daļas
662. punktu pašvaldības domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam izteicis aizrādījumu. Valsts valodas likuma
663. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ievērojot Valsts valodas centra norādīto, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs abus administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus par soda piemērošanu ir pārsūdzējis, un secinot, ka tādējādi galējais nolēmums vēl nav pieņemts, tomēr vienlaikus ņemot vērā valsts valodas konstitucionālo statusu, kas nostiprināts Satversmes Preambulā un
664. pantā, šā rīkojuma ietvaros Valsts valodas centra sniegtā informācija iekļauta, jo tā norāda uz pašvaldības domes priekšsēdētāja attieksmi pret valstī pastāvošo tiesisko kārtību kopumā. [2.7] Valsts pārvaldes iekārtas likuma
665. panta otrā daļa noteic, ka attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma
666. panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un
667. panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Savukārt minētā likuma
668. panta pirmā daļa noteic, ka iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Tādējādi ir secināms, ka, nenodrošinot pašvaldības domes
669. gada
670. februāra lēmuma Nr. 747 "Par Rēzeknes valstspilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023.gadam" apstiprināšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldību budžetiem"
671. pantam un
672. panta
673. punktam un "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
674. panta otrajai daļai,
675. gada
676. jūnija lēmuma Nr. 893 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 3 "Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
677. gada
678. februāra noteikumos Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023.gadam"" apstiprināšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldību budžetiem"
679. panta
680. punktam,
681. gada
682. augusta lēmuma Nr. 941 "Par īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai" un lēmuma Nr. 942 "Par aizņēmuma ņemšanu 2023.gada prioritāro investīciju projektu īstenošanai" atbilstību likuma "Par pašvaldību budžetiem"
683. panta pirmajai daļai, domes priekšsēdētājs nav ievērojis Valsts pārvaldes iekārtas likuma
684. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, kaut gan viņam bija iespēja, izmantojot savas Pašvaldību likuma
685. panta sestajā daļā noteiktās tiesības, atteikties parakstīt domes lēmumus. [2.8] Ar ministrijas
686. gada
687. augusta vēstuli Nr. 1-132/4975 "Par papildu informācijas sniegšanu" ministrija pieprasīja pašvaldībai sniegt papildu informāciju tai, kas tika pieprasīta ar ministrijas
688. gada
689. augusta vēstuli Nr. 1-132/
690. Ministrija lūdza pašvaldību līdz
691. gada
692. septembrim iesniegt vēstulē norādītu informāciju: 1) domes un finanšu komitejas sēžu protokolus par
693. gada otro pusi (jūlijs-decembris) un
694. gadu,
695. gada
696. janvāra domes sēdes protokolu,
697. gada janvāra finanšu komitejas sēdes protokolu,
698. gada
699. jūnija domes sēdes lēmumus,
700. gada augusta domes sēžu un finanšu komitejas sēžu protokolus un lēmumus, jo tie nav pieejami pašvaldības tīmekļvietnē, kā arī domes
701. gada
702. augusta ārkārtas sēdes protokolu; 2) zvērināta revidenta ziņojumus par pašvaldības publiskajiem pārskatiem par 2021.-
703. gadu; 3) par pašvaldības noslēgtajiem līgumiem, kas radījuši pašvaldības finanšu situācijas pasliktināšanos; 4) iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz budžeta pieņemšanu pašvaldībā; 5) informāciju par uzsāktajiem, īstenotajiem un plānotajiem projektiem no
704. gada
705. jūlija, kuru īstenošanai pašvaldībai nācies uzņemties saistības, tostarp kredītsaistības, kas pārsniedz 100 000 euro, pievienojot arī visus pašvaldības institūciju lēmumus, kas attiecas uz finansējumu šiem projektiem, kā arī secīgi skaidrot pieņemtos lēmumus, tostarp pašvaldības budžeta stāvokli uz lēmumu pieņemšanas brīdi un pēc sešiem mēnešiem. Jānorāda, ka informācija par pašvaldības noslēgtajiem līgumiem, kas radījuši pašvaldības finanšu pasliktināšanos, nav iesniegta līdz šā rīkojuma sagatavošanas brīdim, kā arī nav sniegta informācija par ministrijas likumīgo prasību neizpildes iemesliem, tādējādi ierobežojot ministrijas iespējas efektīvi izmantot Pašvaldību likuma
706. panta pirmajā daļā nostiprināto pašvaldību darbības pārraudzības instrumentu, kas pašvaldības faktiskajā situācijā ir nepieļaujama rīcība, ņemot vērā nepieciešamību ātrai un efektīvai rīcībai ar mērķi uzlabot pašvaldības finanšu situāciju. Kā iepriekš minēts, ministra rosinātajā
707. gada
708. augusta domes ārkārtas sēdē netika sniegtas skaidras atbildes, kad ir konstatētas grūtības pašvaldības
709. gada budžeta izpildē, un netika sniegta skaidra atbilde, kāda rīcība pēc problēmu konstatēšanas no domes priekšsēdētāja puses ir sekojusi. Tādējādi var secināt, ka pašvaldības darbībā raksturīgas sistemātiskas problēmas ar informācijas nesniegšanu. Ministra tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju par visiem tās darbības jautājumiem ir būtisks priekšnoteikums turpmāku uzraudzības pasākumu veikšanai. Nesniedzot pieprasīto informāciju, tiek ierobežotas ministra pārraudzības tiesības pār pašvaldības darbu. Šīs tiesības ministram tieši vai ar ministrijas starpniecību izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertā pārraudzības institūta jēgas un likuma "Par pašvaldībām" (kas bija spēkā līdz
710. gada
711. decembrim), piemēram,
712. panta piektās daļas,
713. panta otrās daļas
714. punkta.33 Minētais regulējums ir arī atspoguļots spēkā esošajā Pašvaldību likuma
715. pantā un
716. panta otrajā daļā. Papildus gan Finanšu ministrijas
717. gada
718. augusta vēstulē Nr. 3.2.-19/13-1/2545 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai", gan
719. gada
720. septembra vēstulē Nr. 3.2.-19/13-1/2738 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu" norādīts, ka pašvaldība bieži maina atskaitēs informāciju, nesniedzot skaidru priekšstatu par pašvaldības patieso finanšu situāciju. Finanšu ministrija norāda, ka jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju, piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti Finanšu ministrijai par
721. ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par pašvaldības patieso saistību apmēru. Lai arī domes priekšsēdētājs savās atbildēs ir it kā uzskaitījis iepriekš neparedzamus apstākļus, kāpēc radies iztrūkums budžetā, tomēr šādi apgalvojumi nav tikuši pamatoti ar konkrētiem finanšu datiem un aprēķiniem. Kā atzīts tiesu praksē, lai efektīvi veiktu uzraudzības funkcijas, ir svarīga ne tikai vienas ministrijas amatpersonas iepazīšanās ar attiecīgo informāciju, bet arī turpmākais darbs ministrijā, ko iespējams pilnvērtīgi veikt, ja ministrijas rīcībā ir attiecīgā informācija.34 No minētā izriet ne tikai tas, ka informācijai, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi ir jābūt ministrijai pieejamai pēc attiecīga pieprasījuma veikšanas, bet arī tas, ka šādas informācijas jāatbilst faktiskiem apstākļiem. Turklāt šādas informācijas nepilnības vai neatbilstības var radīt kļūdainus secinājumus un traucēt ministrijas normatīvajos aktos noteiktai pārraudzības funkciju veikšanai. Likuma "Par pašvaldību budžetiem"
722. pants citstarp noteic, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot [..] arī citus likumus. Grāmatvedības likums ir vispārējais likums, kas nosaka finanšu uzskaties pamatprincipus, tai skaitā, arī attiecībā uz publiskām personām (
723. panta pirmās daļas
724. punkts). Grāmatvedības likuma
725. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli;
726. panta
727. punktā noteikts, ka grāmatvedības uzdevumi ir nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
728. panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kontrole ir pasākumi, kurus veic, lai kontrolētu uzņēmuma finanšu uzskaites precizitāti un ticamību, uzņēmuma mantas saglabāšanu un nodokļu aprēķināšanas pareizību, kā arī lai pārliecinātos, vai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga;
729. panta otrajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei;
730. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Kā norādīts judikatūrā, [..] domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu. Rīcībā ar pašvaldības budžeta līdzekļiem minēto papildus apliecina likuma "Par pašvaldību budžetiem"
731. panta
732. punktā noteiktais, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību", un attiecīgi "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
733. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus ("Likuma par budžetu un finanšu vadību"
734. panta pirmā daļa), tādējādi domes priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par pašvaldības budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu. [..] domes priekšsēdētājs ir ne vien politiska amatpersona, bet iestādes augstākais vadītājs, kas atbild par pašvaldības darbu kopumā.35 Nav iespējams nodrošināt efektīvu un likumīgu pašvaldības darbu, kā arī budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs atbildīgajām institūcijām likumā noteiktā kārtībā nespēja sniegt patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi. Iepriekš minētais par informācijas nesniegšanu, maldinošas, neprecīzas vai pretrunīgas informācijas sniegšanu var liecināt vai nu par apzinātu rīcību, vai par nesaskaņotu un haotisku pašvaldības domes darbību. Uz haosu pašvaldības finanšu vadībā norāda arī fakts, ka
735. gada
736. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir sniedzis informāciju, ka finanšu stabilizācijas veikšana nav nepieciešama, bet jau
737. gada
738. augustā pašvaldības domes priekšsēdētājs ir iesniedzis pašvaldības domei ierosinājumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanu. Papildinot minēto,
739. gada
740. oktobrī Finanšu ministrijas rīkotajā Stabilizācijas komisijas sēdē pašvaldības domes priekšsēdētājs apliecināja, ka varētu iztikt bez stabilizācijas procesa, bet jau
741. gada
742. oktobrī ministrija saņēma pašvaldības vēstuli Nr. 3.1.1.17/1185, kurā citstarp norādīts, ka pieteikums par stabilizācijas procesa uzsākšanu joprojām nav izskatīts pēc būtības, lai gan finanšu stabilizācijas procesa uzsākšana un attiecīgi kredīta saņemšana saistību nokārtošanai būtu pietiekami optimāla izeja no radušās situācijas. Minētais nepārprotami liecina par pašvaldības domes priekšsēdētāja nesaskaņotu darbību savu pienākumu pildīšanā. Ņemot vērā domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības darba tiesiskumu kopumā un specifiski arī pienākumus pašvaldības budžeta un finanšu vadības jomā, iepriekš minētie būtiskie un sistemātiskie pārkāpumi kopumā ar domes priekšsēdētāja nespēju sniegt patiesu un skaidru informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta atziņu par domes priekšsēdētāja pienākumu nesaraujamu saistību ar pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, nespējot sniegt patiesu, salīdzināmu, savlaicīgu, nozīmīgu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli, ir izdarījis likuma "Par pašvaldību budžetiem"
743. panta,
744. panta
745. punkta, "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
746. panta pirmās daļas un Pašvaldību likuma
747. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu laikā, kad pašvaldība atrodas sevišķi smagos finansiālajos apstākļos, kas esošajā situācijā atzīstams par pārkāpumu ar sevišķi nozīmīgu raksturu. [3] Apkopojot šajā rīkojumā minēto, ir konstatējams, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs nav ievērojis un ir pārkāpis šādus ārējos normatīvos aktus: 1) likuma "Par pašvaldību budžetiem"
748. pants,
749. pants,
750. panta
751. punkts,
752. panta pirmā daļa; 2) "Likuma par budžetu un finanšu vadību"
753. panta otrā daļa,
754. panta pirmā daļa; 3) Pašvaldību likuma
755. panta otrā daļa un
756. panta pirmā daļa; 4) likuma "Par pašvaldībām"
757. panta
758. punkts (ar
759. gada
760. janvāri - Pašvaldību likuma
761. panta trešās daļas
762. punkts); 5) SPSP likuma
763. panta pirmā daļa; 6) Valsts pārvaldes iekārtas likuma
764. panta pirmā daļa,
765. panta pirmā daļa; 7) MK noteikumu Nr. 445 32.
766. apakšpunkts; 8) saistošo noteikumu Nr. 13 16.
767. apakšpunkts un
768. punkts. [4] Likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
769. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Šā likuma
770. panta
771. punkts noteic, ka pašvaldības finanšu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības. Kā iepriekš minēts, pašvaldības dome
772. gada
773. septembrī pieņēma lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kurā norādīts, ka, izskatot pašvaldības domes priekšsēdētāja
774. gada
775. augusta ierosinājumu un izvērtējot pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
776. panta
777. punktu un
778. pantu, Pašvaldību likuma
779. panta pirmās daļas
780. punkt