Zaudējis spēku - Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu

Zaudējis spēku - Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumu Nr. 247 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.–2022. gadam". Ministru kabineta rīkojums Nr. 125 Rīgā 2017. gada 15. martā (prot. Nr. 9 32. §) Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu (turpmāk - plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi, atsevišķi norādot plānā paredzētos pasākumus, kas paredz uzlabot Doing Business rādītājus, kā arī citus pasākumus, kas paredz uzlabot Doing Business rādītājus: 3.1. līdz 2017. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2016. gada 1. jūnija līdz 2017. gada 1. septembrim; 3.2. līdz 2018. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 1. septembrim; 3.3. līdz 2019. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 1. septembrim. 4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju, katru gadu līdz kārtējā gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 5. Atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz kārtējā gada 31. janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus par plānā turpmāk iekļaujamiem pasākumiem. 6. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju sniegtos priekšlikumus un Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības sēdē izteiktos viedokļus, izvērtēt nepieciešamību sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem plānā. 7. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 28. novembra rīkojumu Nr. 694 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2015. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 240. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Ministru kabineta 2017. gada 15. marta rīkojums Nr. 125) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns Saturs Saīsinājumi Kopsavilkums Ievads 1. Latvijas novērtējums Globālās konkurētspējas indeksā 2. Latvijas novērtējums Doing Business 3. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumi 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 3.2. Būvniecības procesa saskaņošana 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.4. Investoru tiesību aizsardzība 3.5. Grāmatvedība un nodokļi 3.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita 3.7. Līgumsaistību izpilde 3.8. Elektrības pieslēgums 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana 3.10. Darbinieku nodarbināšana 3.11. Lietpratīga valsts pārvalde un tās e-pakalpojumi Saīsinājumi AS - akciju sabiedrība BIS - Būvniecības informācijas sistēma BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs CSP - Centrālā statistikas pārvalde DAP - Dabas aizsardzības pārvalde EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija GKI - Globālās konkurētspējas indekss MK - Ministru kabinets MNA - Maksātnespējas administrācija MVR - Meža valsts reģistrs MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi KM - Kultūras ministrija LM - Labklājības ministrija LVA - Latvijas valsts arhīvs PVD - Pārtikas un veterinārais dienests PVN - Pievienotās vērtības nodoklis SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SKLOIS - Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TA - Tiesu administrācija TM - Tieslietu ministrija UR - Uzņēmumu reģistrs UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI - Veselības inspekcija VID - Valsts ieņēmumu dienests VK - Valsts kanceleja VAS - Valsts administrācijas skola VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSS - Valsts sekretāru sanāksme VZD - Valsts zemes dienests ZM - Zemkopības ministrija Kopsavilkums Lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, un nodrošinātu ne tikai likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, bet arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai, un veidotu tādus valsts pārvaldes pakalpojumus, kas būtu ērti lietojami un atbilstoši tirgus vajadzībai, kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (turpmāk - Uzņēmējdarbības plāns). Reformas ir nepārtraukts process un, lai nodrošinātu uzņēmējiem pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu investīciju piesaisti un sasniegtu aizvien augstākus rezultātus, EM sadarbībā ar nozaru ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā pastāvīgi strādā uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un īstenošanas. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais sniegums (par 3 pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš). Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija reitingā ierindota 12.vietā (zaudējot 1 vietu no iepriekšējā gada), bet Lietuva - 21.vietā (nemainīgs vērtējums salīdzinoši ar iepriekšējo gadu). Ņemot vērā ar starptautisko konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ka arī uzņēmumu identificētās problēmas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Uzņēmējdarbības plānā ietvertie pamatprincipi: - vienas pieturas aģentūras principa ievērošana; - konsultē vispirms principa ieviešana, īpaši uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā; - vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi - arvien aktīvāka e-risinājumu integrēšana (digitalizācija); - biznesa videi draudzīgu infrastruktūras attīstības pakalpojumu ieviešana, t.sk., saprātīgu termiņu ieviešanu un ievērošanu, nodrošinot drošības un kvalitātes prasību nozīmību; - administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un grāmatvedības jomā, un birokrātisko sloga mazināšana; - tiesiskās paļāvības stiprināšana normatīvajā regulējumā, īpaši investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jautājumos. Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti 46 pasākumi, par kuru izpildi noteiktos termiņos ir noteiktas šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM, ZM un to padotībā esošas iestādes, un kuriem ir ietekme arī uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, kas ir gan Valdības deklarācijas gan Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gada viens no mērķrādītājiem, lai sasniegtu izcilu uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmējdarbības plāns nākamajam periodam ir izstrādāts, ņemot vērā ne tikai ministriju un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju izteiktos priekšlikumus, bet arī tajā iekļauti pasākumi, kas izriet no Valsts kancelejā 2015.gadā veiktā pētījuma rezultātiem "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", kā arī tiek turpināti pasākumi, kas tika iekļauti Uzņēmējdarbības plānā 2014.-2015.gadam, aktualizētā redakcijā. Uzņēmējdarbības plāna pasākumu identificēšanu un izpildi regulāri uzrauga ar Ministru prezidenta rīkojumu apstiprināta augsta līmeņa vadības grupa, kuras sastāvā ir TM, FM, LM, VARAM, SM, VID, UR, VRAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Vienlaikus EM ir atvērta uzņēmēju pārstāvošo organizāciju, uzņēmēju, ekspertus priekšlikumiem papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Ievads Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības plāns, kas paredz uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pilnveidošanu, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir starptautiskie pētījumi Doing Business un Globālās konkurētspējas indekss, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par administratīvo slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek sagatavots veicamo pasākumu saraksts Uzņēmējdarbības plāna ietvaros. Turpinot reformu ciklu, Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir nemainīgs: "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti kā uzņēmējus apgrūtinoši, tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, būvniecība un nekustamā īpašuma reģistrēšana, nodokļu administrēšana, e-pārvalde, un uzņēmējdarbības izbeigšanas pilnveidošana, un kuriem ir ietekme arī uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem. Uzņēmējdarbības plāna pasākumos nākamajam periodam ietvertie pamatprincipi: - vienas pieturas aģentūras principa ievērošana; - konsultē vispirms principa ieviešana, jo īpaši uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā; - vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi - arvien aktīvāka e-risinājumu integrēšana (digitalizācija); - biznesa videi draudzīgu infrastruktūras attīstības pakalpojumu ieviešana, t.sk., saprātīgu termiņu ieviešanu un ievērošanu, nodrošinot drošības un kvalitātes prasību nozīmību; - administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un grāmatvedības jomā, un birokrātisko sloga mazināšana; - tiesiskās paļāvības stiprināšana investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jautājumos. Uzņēmējdarbības plāns turpina Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam neizpildīto pasākumu īstenošanas uzraudzību un iekļauj jaunus pasākumus nākamajam periodam, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus. Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no: 1. Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanu (apstiprināts ar 2016.gada 3.maija MK rīkojumu Nr.275) (turpmāk - Valdības deklarācija) rīcības virziena "Tautsaimniecības stiprināšana" 34.1.uzdevuma - īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40; 2. Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības virziena "Izcila uzņēmējdarbības vide" 155.uzdevuma - administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, vienkāršojot administratīvās prasības, novēršot dublēšanos, t.sk. ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā; 3. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem. 1. Latvijas novērtējums Globālās konkurētspējas indeksā GKI dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veidojot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus. Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. GKI 2016-2017 vērtējumā Latvija ierindota 49.vietā (iepriekš ieņēma 44.vietu) no 140 valstīm, vienlaikus pamatprasību izpildē (institucionālās vides, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība) Latvija no 37.vietas ir nokritusies uz 41.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte, finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus lielums) ir Latvija no 39.vietas ir nokritusies uz 42.vietu. Savukārt uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas rādītājs ir palicis nemainīgs - 58 vieta. 1. tabula Baltijas valstis GKI 2015-2017 Latvija Igaunija Lietuva 2015.-2016.gads 2016.-2017.gads 2015.-2016.gads 2016.-2017.gads 2015.-2016.gads 2016.-2017.gads Valsts institūcijas 48 64 25 23 53 64 Infrastruktūra 49 51 33 33 42 51 Makroekonomiskā stabilitāte 31 24 15 12 30 24 Veselības aprūpe un pamatizglītība 37 42 22 12 36 42 Augstākā izglītība un pieaugušo apmācības 32 39 20 18 24 39 Preču tirgus efektivitāte 34 49 22 20 36 49 Darba tirgus efektivitāte 25 34 15 15 53 34 Finanšu tirgus attīstība 37 52 23 22 57 52 Tehnoloģiju attīstība 33 34 32 32 22 34 Tirgus lielums 94 96 98 100 78 96 Biznesa attīstība 60 58 43 44 39 58 Inovācijas 62 64 29 28 36 64 GKI 2016-2017 vērtējumā Igaunija ir saglabājusi savu vietu un šobrīd tā atrodas 30.vietā, savukārt Lietuva savu pozīciju ir uzlabojusi par vienu pozīciju un šobrīd atrodas 35.vietā, vienlaikus abas valstis kopumā atrodas augstāk nekā Latvija. Latvijas vājākās vietas salīdzinājumā ar abām citām Baltijas valstīm ir infrastruktūra, makroekonomiskā stabilitāte, veselības aprūpe, augstākā izglītība, finanšu tirgus attīstība, biznesa attīstība, inovāciju un tehnoloģiju līmenis. Kopumā Latvijā visbiežāk minētie uzņēmējdarbību kavējošie faktori ir: - nodokļu likmes - iepriekš 15,1%, šobrīd 17,6%; - neefektīva birokrātija - iepriekš 14,5%, šobrīd 15,3 %; - nodokļu regulējums - iepriekš 10,2%, šobrīd 12,9%; - piekļuve finansējumam - iepriekš 11,5%, šobrīd 9,0%; - politiskā nestabilitāte - iepriekš 7,6%, šobrīd 8,1%; - korupcija - iepriekš 5,4%, šobrīd 7,8%; - neatbilstoši kvalificēts darba spēks - iepriekš 9,2%, šobrīd 6,6%. Secināms, ka problemātiskākās jomas, ar kurām uzņēmēji saskaras ir nodokļu likmju un to regulējumu politika, kā arī valsts pārvaldes birokrātija. Valsts ekonomiku ietekmē dažādi faktori, kā iekšējie, tā arī ārējie. Latvijas rādītājs apliecina, ka šo dažādo faktoru ietekme ir bijusi par pamatu Latvijas rezultāta būtiskajam kritumam. Šobrīd ir skaidri redzams, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku ir daudz negatīvāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, tas savukārt nozīmē, ka Latvijai ir jāvelta ļoti liela uzmanība, lai šo situāciju mainītu un nākotnē uzņēmēju attieksme uzlabotos. Lai šo situāciju mainītu ir nepieciešams skaidrs redzējums par veicamajiem pasākumiem. 2. Latvijas novērtējums Doing Business Pasaules Bankas Doing Business pētījums kvantitatīvi mēra un salīdzina 189 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo, 10 uzņēmuma "dzīves cikla" posmos. Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko brīvību. Latvijā tiek pastāvīgi izmantots starptautiski atzītais Doing Business pētījums kā reformu uzraudzības rīks, kas ļauj identificēt administratīvo slogu saturošas prasības, tādējādi novērtējot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pieeja Doing Business metodoloģijas piemērošanā neļauj salīdzināt Latvijas kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, tomēr minētais rīks ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei, kā arī saistītās izmaksas. Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts - Pasaules Bankas Doing Business 2016 pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 14.vietā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai (3.vieta), Apvienotajai Karalistei (7.vieta), Zviedrijai (9.vieta), Igaunijai (12.vieta) un Somijai (13.vieta). Īpaši atzinīgi Latvijas gadījumā novērtētas reformas kredītu reģistra jomā, proti, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu Latvija kredītu reģistra jomā ir pakāpusies par 12 vietām, tāpat ļoti būtisks progress ir sasniegts elektroenerģijas pieslēgumu rādītājā, Latvija šajā jomā ir pakāpusies par 15 vietām. Šis ir ļoti vērā ņemams progress un liecina par to, ka Latvija šo jomu attīstībā atrodas uz pareizā ceļa un visas uzsāktās reformas būtu jāturpina. Kopumā lielākajā daļā rādītāju ir vērojams vai nu kāpums, vai arī rezultāts palicis nemainīgs, vienlaikus kritums vērojams trijās jomās - uzņēmējdarbības uzsākšana, investoru tiesību aizsardzība un uzņēmējdarbības izbeigšana, rezultāti ir kritušies par vienu pozīciju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu metodoloģija mainījusies nodokļu samaksas jomā, proti, šogad nodokļu samaksas indikators ir paplašināts, īpašu uzmanību pievērošot administratīvajām procedūrām, kas rodas, kad uzņēmējs saskaras ar regulārajiem nodokļu maksājumiem. Vienlaikus, šogad pirmo reizi Doing Business anketās pievienotie jautājumi, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību. Doing Business 2017 rādītājs ir pierādījums tam, ka uzņēmējdarbības attīstības jomā esam uzņēmuši pareizo kursu un Ekonomikas ministrijas izvirzītās prioritātes ir tās, kurām jāvelta galvenā uzmanība un reformas šajā jomā noteikti jāturpina, lai nodrošinātu draudzīgu un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi ne tikai pašmāju uzņēmējiem, bet arī ārvalstu investoriem, kas bieži vien izvēloties valsti, kurā attīstīt uzņēmējdarbības vidi vadās pēc šādiem starptautiski atzītiem rādītājiem. 2. tabula Latvijas salīdzinošie rādītāji Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2016-2017 2016 2017 Izmaiņas Uzņēmējdarbības uzsākšana 20 22 -2 Būvniecības atļaujas 23 22 -3 Elektroenerģijas pieslēgums 57 42 +15 Nekustamā īpašuma reģistrācija 23 23 0 Kredītu reģistrs 19 7 +12 Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība 40 42 -2 Nodokļu maksāšana 16 15 +1 Pārrobežu tirdzniecība 25 25 0 Līgumsaistību izpilde 23 23 0 Uzņēmējdarbības izbeigšana 43 44 -1 3. tabula Latvija starp Eiropas Savienības valstīm. Īpaši atzinīgi Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas reformas: 3. elektrības pieslēguma rādītājā - atzinīgi vērtēta ir ieviestā sistēma uzņēmējam, vienojoties ar sistēmas operatoru, iespēju apmaksāt sistēmas pieslēgumu ar atlikto maksājumu; 4. kredītreģistra rādītājā - privāto kredītbiroja segums pieaudzis no 30 līdz 63,2 %, kas ir panākts pateicoties praktiski ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas pieejamībai un kredītriska pārvaldībai Latvijā; 5. tāpat nodokļu samaksas rādītājā, uzņēmēji ir atzinuši VID EDS uzlabojumus kā rezultātā grāmatvedības kārtošanai un ar kapitāla ienākuma un darba algas saistīto nodokļu deklarēšanai un nomaksai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 193 stundām līdz 168 stundām gadā. Jāatzīmē, ka Igaunija rādītājā joprojām ir lielu soli priekšā - nepieciešamas vien 84 stundas gadā. Lai turpinātu reformu ciklu, neatliekami risinātu uzņēmēju identificētās problēmas un vienlaikus ne tikai izpildītu Valdības deklarācijā noteikto rādītāju izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai - Latvijai 20.vieta starp pasaules valstīm 2018.gadā Doing Business, bet arī stratēģiski virzītos uz augstāku sniegumu nekā Nacionālais attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktais rādītājs -13.vieta 2020.gadā, Uzņēmējdarbības plānā ir īstenojami šādi galvenie pasākumi: Uzņēmējdarbības uzsākšanā - ieviest uzņēmumu reģistrēšanu UR tikai tiešsaistē (e-vidē); Būvniecības procesa saskaņošanā - pabeigt BIS ieviešanu ekspluatācijā un nodrošināt visu ar būvniecības procesu saistīto dokumentu (atļauju, tehnisko noteikumu u.tml.) saskaņošanu un saņemšanu tikai caur BIS; - Vienlaikus nākamajā periodā būtu nepieciešams izvērtēt būvkomersantu klasifikācijas ieviešanas iespēju. Šobrīd šāds uzdevums plāna tekstā netiek iekļauts, ņemto vērā to, ka šajā periodā uzdevuma aktualitāte nav konstatēta. Nekustāmā īpašuma reģistrācijā - uzlabot elektronisko paziņojumu sistēmu Zemesgrāmatā; Elektroenerģijas pieslēgums - nodrošināt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti un samazināt procesa termiņus; Jāatzīmē, ka attiecībā uz plānoto pasākumu nodrošināt iespēju vienoties par pieslēguma maksas samaksu ar atlikto maksājumu, 2016.gada 17.martā Sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēma lēmumu Nr.1/6 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem", paredzot iespēju sistēmas lietotājam, vienojoties ar sistēmas operatoru, apmaksāt sistēmas pieslēgumu ar atlikto maksājumu. Attiecīgi, šāds pasākums paredz turpmāk būtiski atvieglot ar elektroenerģijas pieslēgumu saistītās izmaksas uzņēmējiem. Grāmatvedībā un nodokļos - vienkāršot atskaites, kuras satur dublējošu informāciju, ko pieprasa VID un CSP; - paredzēt ieviest iespēju uzņēmējiem veikt nodokļu maksājumus tikai no sava viena konta un izvērtēt iespēju ieviest 0 birokrātijas modeļa ieviešanu uzņēmēju nodokļu maksājumos; - pilnveidot VID konsultatīvo pakalpojumu darbību, nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā; Papildus ir turpināms darbs pie neatkarīgas mediācijas ieviešanas nodokļu strīdu risināšanai. Minētais pasākums ir iekļauts Valdības deklarācijā (27.1.uzdevums). Nolūkā pasākumu nedublēt, šobrīd tas Uzņēmējdarbības plānā nav iekļauts. Investoru tiesību aizsardzībā - pārskatīt akciju opciju regulējumu; - vienkāršot uzņēmumu reorganizācijas procesu; - pārskatīt citus ar investoru tiesību aizsardzību saistītos jautājumus un uzlabot normatīvo regulējumu, ņemot vērā gan vietējo uzņēmumu, gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtos problēmjautājumus 2016.gadā. Vienlaikus ir turpināma divu būtisku pasākumu izpilde, kas attiecas uz akciju un akcionāru uzskaites tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošanu un, kas turpināmi no iepriekšējā perioda. Minētie pasākumi šobrīd ir iekļauti Valdības deklarācijā (48.1. un 53.1.uzdevums). Nolūkā pasākumus nedublēt, šobrīd tie šajā Uzņēmējdarbības plānā nav iekļauti. Pārrobežu tirdzniecībā - turpināt ieviest SKLOIS; Lietpratīga valsts pārvaldē un tās e-pakalpojumos - ieviest "konsultē vispirms" principu - sakārtot portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļu; - turpināt ieviest tiešsaistes e-pakalpojumus portālā www.latvija.lv; - turpināt ieviest klusēšanas-piekrišanas principu valsts pārvaldes pakalpojumos; Līgumsaistību izpildē - nodrošināt e-pakalpojumu darbību tiesu iestādēs; Uzņēmējdarbības izbeigšanā - ieviest maksātnespējas procesa, TAP uzskaites rādītāju sistēmu, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt situāciju un identificēt turpmāk risināmos jautājumus. Jāatzīmē, ka vērienīgas reformas ir plānotas līdz ar Maksātnespējas pamatnostādnēs iekļautajiem pasākumiem, vienlaikus Uzņēmējdarbības plānā iekļauto papildus pasākumu aktualitāte ir pamatojama gan ar papildus nepieciešamību nodrošināt procesa caurskatāmību un pārredzamību, bet arī lielāku uzticamības veidošanu no uzņēmēju viedokļa. Īstenojot visus Uzņēmējdarbības plānā noteiktos pasākumus noteiktos termiņos ir iespējams nodrošināt Valdības deklarācijā noteikto rādītāju izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai un Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam rādītāju - 13.vieta 2020.gadā. Visu pasākumu, kas iekļauti Uzņēmējdarbības plānā, izpilde paredzēta resoru valsts budžeta ietvaros un gadījumā, ja nepieciešams lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, ir sagatavojams atsevišķs ziņojums MK par turpmāko rīcību vai iespējamo alternatīvu. 3. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumi Uzņēmējdarbības plāna mērķis Vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu Rīcības virziens 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 22.vietas uz 3.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.1.1. Uzņēmumu reģistrēšana tikai tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv 2015.gadā portālā www.latvija.lv tika veikti e-pakalpojumu uzlabojumi ar mērķi ieviest elektronisku uzņēmumu reģistrāciju. Šis pakalpojums sācis strādāt ar 2016.gada janvāri. Piemēram, VID EDS nodrošina plašu funkcionalitāti elektroniskai dokumentu iesniegšanai un juridisko personu pienākums ir veikt procedūras tikai caur šo sistēmu. Tāpēc pārņemot labo praksi arī uzņēmumu reģistrēšana no 2018.gada veicama tikai elektroniski. Pēc Pasaules bankas secinājumiem un sniegtās informācijas ir konstatēts, ka Latvijā uzņēmumu reģistrēšana vēljoprojām notiek izmantojot notāra pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā UR filiālēs. Šāda prakse ne tikai negatīvi ietekmē Doing Business reitinga aprēķinu, jo paredz papildus formālu procedūru un attiecīgi pasliktina Latvijas reitingu uzņēmējdarbības uzsākšanas kontekstā un pārējo reitinga aprēķinos iekļauto valstu fona, bet arī neveicina e-pārvaldības principa stiprināšanu valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos. Atbilstoši Komerclikuma 9.pantam ir paredzēta arī elektroniska reģistrēšana parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot tos uz UR e-pasta adresi. Taču šo iespēju izmanto salīdzinoši neliels skaits dalībnieku, kuri reģistrē jaunu uzņēmumu un veic grozījumus. Līdz ar to nepieciešams, ka sākot ar 2018.gadu tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski izmantojot portālu latvija.lv: Tāpat turpinot reformu ciklu un UR pakalpojumu attīstību, būtu nepieciešams sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt šo funkciju UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros". Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina MK. Atbilstoši MK 14.07.2016. noteikumiem Nr.371 "Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina 18 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā. Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā. Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" ir izstrādāts un izsludināts Valsts sekretāru 28.04.2016 (prot. Nr.17 25.§). Ņemot vērā to, ka minētais likumprojekts paredz ne tikai atteikšanos no ar ārējo normatīvo aktu apstiprinātām pieteikumu veidlapām ziņu un dokumentu iesniegšanai UR, bet citus gana apjomīgus un būtiskus jautājumus, kā arī to, ka tas ir virzāms kopā ar septiņiem citiem likumprojektiem, plānots, ka likumprojekta tālākā virzība būs sarežģīta un ilgstoša. Tāpēc plānots, ka likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz 2016.gada beigām/ 2017.gada sākumā. 1. Nodrošināta pakāpeniska uzņēmumu reģistrēšana tikai elektroniski (tiešsaistē): 1.1. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem", paredzot maksu par klātienes dokumentu pieņemšanu; 1.2. atteikties no reģistrācijas pieteikumu saņemšanas e-pastā; 1.3. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikuma 9.pantā, paredzot, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv 2. Sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu. 2. Ņemot vērā 2.punkta rezultātus, nodrošināta UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" funkcija, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 1.1.pasākums precizētā redakcijā) Nodrošināta uzņēmumu reģistrēšana tikai elektroniski (tiešsaistē) Samazināts uzņēmuma dibināšanas procedūru skaits par 1 procedūru Nodrošināta vieglāka UR pieteikumu veidlapu aizpildīšana Samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai 1. UR,TM 2. UR, TM 1.1. 01.08.2017. 1.2. 01.08.2017. 1.3. 01.07.2017. 2. 01.01.2018. 3. 01.01.2019. 3.1.2. Kopējo uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksu mazināšana līdz 100 euro Atbilstoši MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1530 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu" pašlaik nodeva par komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir noteikta 142,29 euro. Savukārt Lietuvā šī maksa sastāda 51 euro. Papildus noteikta arī maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesis" 27,03 euro. Savukārt uzņēmumam ar pamatkapitālu mazāku par 2800 euro noteikta ierakstīšana komercreģistrā 21,34 euro apmērā un publikācija "Latvijas Vēstnesis" 14,23 euro. 11.10.2016. MK tiks izskatīti grozījumi MK noteikumu projektā "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu", kas paredz, ka turpmāk nodeva par komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir 150,00 euro, savukārt uzņēmumam ar pamatkapitālu mazāku par 2 800 euro nodeva noteikta 20,00 euro apmērā. Plānots, ka MK noteikumi spēkā stāsies ar 01.12.2016. Samazinot kopējo izmaksu summu uzņēmumam ar pamatkapitālu virs 2800 euro nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā sastādītu 72,97 euro (100 euro - 27,03 euro). 2016.gadā Latvijā reģistrēti 3 115 jauni uzņēmumi ar pamatkapitālu virs 2800 euro (jo uzņēmumiem ar samazinātu kapitālu ir samazināta reģistrēšanās maksa), tātad kopējie ieņēmumi no reģistrācijas UR 443 233,35 euro. Samazinot nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā uz 72,97 euro ieņēmumi budžetā sastādītu 227 301,55euro. Tātad ieņēmumi budžetā samazinātos par - 215 931,80 euro. Vienlaikus tas sniegtu iespēju uzņēmumiem (vismaz SIA) samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas. Lai veicinātu e-pakalpojumu efektīvu ieviešanu, nepieciešams samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas uz 100 euro. 1. Noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par papildus valsts budžeta finansējuma nepieciešamību UR, sniedzot detalizētu analīzi par nepieciešamo un iztrūkstošo finansējuma apmēru, lai samazinātu kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas uz 100 euro, vienlaikus pārskatot iespēju paaugstināt šobrīd spēkā esošo maksu, ja uzņēmums tiek pieteikts reģistrēšanai papīra vai elektroniskā formā (ne caur tiešsaistes kanālu). 2. Atbilstoši 1.punktā noteiktajam izvērtējumam izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 11.10.2016. noteikumos Nr.664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu. Kopējās uzņēmuma e-reģistrācijas izmaksas samazinātas uz 100 euro Veicināta efektīva e-pārvaldības ieviešana TM UR, FM 1. 01.07.2018 2. 01.01.2019 3.1.3. Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana. Uzņēmējdarbības plāna 2012.gadam pasākums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē. Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Iepirkuma mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu dokumentu digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš nodrošina ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai. Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013.gada decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju. 2014.gada laikā UR tika turpināts darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai. Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek darbs pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu izskatīšanu jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela apjoma papildus finansējuma un cilvēkresursiem. Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja iesniegtais dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām lapām, dokumenta lapas ir jāatdala viena no otras. Secināms, ka nav iespējams nodrošināt cauršūta (caurauklota) dokumenta lapu locīšanu ieskenēšanai, kā arī pastāv problēma, ka noteikta veida dokumenti (piemēram, dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un notariālie apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku. Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus (tostarp notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt, nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama šādu dokumentu apstrāde. Ar mērķi atvieglot cauršūtu dokumentu digitalizāciju, 2016.gada 3.maijā tika pieņemti grozījumi MK 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā", paredzot, ka no publiskā dokumenta drīkst izņemt saspraudes, skavas, kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus, ja normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav noteikta kā obligāta un ja dokumenta saturs tādējādi nevar tikt bojāts. Vienlaikus problēma ar arhīva dokumentu digitalizāciju UR joprojām pastāv un sekmīgai iestādes darbības nodrošināšanai, tērējot tam samērīgus valsts resursus, ir nepieciešams paredzēt iespēju iestādei, ievērojot noteikto procedūru, atdalīt cauršūtus dokumentus un pārvērst tos digitālā formā. Vienlaikus TM izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz svītrot prasību dokumentus iesniegt noteiktā UR teritoriālajā nodaļā, tādējādi atsakoties no tiesību subjektu reģistrācijas teritoriālās piekritības ir izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta 01.11.2016. sēdē (prot. 58). Proti, Ministru kabinets atbalstīja šādus likumprojektus: 1) "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" (TA-2193); 2) "Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā" (TA-2194); 3) "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā" (TA-2196); 4) "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā" (TA-2197); 5) "Grozījumi Komerclikumā" (TA-2198); 6) "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (TA-2200); 7) "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (TA-2201); 8) "Grozījumi Politisko partiju likumā" (TA-2203). To virzība Saeimā nav prognozējama, līdz ar to praksē atteikšanas no ģeogrāfiskās piekritības ieviešana saskaņā ar likumprojektos paredzēto regulējumu atkarīga no šo likumprojektu pieņemšanas Saeimā. UR ir uzsācis iekšējo procedūru, tehnoloģiskā risinājuma pielāgošanu, lai, stājoties spēkā normatīvo aktu grozījumiem, būtu iespējams nodrošināt praksē dokumentu izskatīšanu neatkarīgi no to iesniegšanas vietas. 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos kas paredz: 1.1. ka pilna tiesību subjekta reģistrācijas lieta ir pieejama vienīgi elektroniskā formā, 1.2. paredz, ka Uzņēmumu reģistra dokumentu digitalizācijas procesā ir tiesības izņemt saspraudes, skavas, kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus no iestādē iesniegtajiem cauršūtajiem dokumentiem, ja normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav noteikta kā obligāta un, ja dokumenta saturs tādējādi nevar tikt bojāts; 2. Izvērtēt iespējamos risinājuma variantus, lai noteiktu, ka UR ved tiesību subjektu reģistrācijas lietas tikai elektroniskā formā. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 1.3.pasākums precizētā redakcijā) Nodrošināta UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana. TM, LVA UR, (KM pie 1.2.) 1. 01.07.2017 2. 01.01.2018 3.1.4. Meklētāja pieejamība UR mājas lapā personām pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētajiem uzņēmumiem Šobrīd praksē ir konstatēti gadījumi, kad persona nav informēta, ka tās juridiskajā adresē ir reģistrēti viens vai vairāki uzņēmumi, kas attiecīgi rada šai personai tiesiskas saistības attiecībā pret valsti un trešajām pusēm. Līdz ar to ir ierobežota šo personu tiesības aizsargāt tās īpašumu un vērsties uzraugošajās institūcijās. Nepieciešams: 1. nodrošināt personām iespēju (meklētāja funkciju) UR mājas lapā pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus paredzēt tādu UR e-pakalpojuma veidošanu vai uzlabošanu izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas, līdzās meklētāja izmantošanai, arī nodrošina to iedzīvotāju, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, informēšanu par to, ka viņa īpašumā (juridiskajā adresē) tiek reģistrēta juridiska persona (uzņēmums). Nodrošināta iespēja personām (meklētāja funkciju) UR mājas lapā pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus paredzēt tādu UR e-pakalpojuma veidošanu vai uzlabošanu izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas, līdzās meklētāja izmantošanai, arī nodrošina to iedzīvotāju, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, informēšanu par to, ka viņa īpašumā (juridiskajā adresē) tiek reģistrēta juridiska persona (uzņēmums). Uzlabots UR pakalpojums UR 01.01.2018. 3.1.5. Uzņēmumu reģistrā pieejamo pakalpojumu nodrošināšana angļu valodā. Lai nodrošinātu, ka Latviju uzņēmējdarbības uzsākšanai izvēlas arvien vairāk citu valstu rezidenti, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamā informācija ir pieejama angļu valodā. Vienlaikus šādu pakalpojumu nodrošinās to, ka Latviju izvēlas arvien vairāk jaunuzņēmumu. Lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu nepieciešams: 1. Ieviest UR mājas lapu angļu valodā; 2. Nodrošināt SIA reģistrāciju angļu valodā; 3. pievienoties Eiropas Savienības Biznesu reģistru savietošanās sistēmai, kuras ietvaros nodos komercreģistrā ierakstīto informāciju un atsevišķus dokumentus uz E-tiesiskuma portālu. E-tiesiskuma portālā būs pieejamas daudzvalodu saskarnes; 4. pievienosies E-tiesiskuma portālam nododot informāciju maksātnespējas reģistram. E-tiesiskuma portālā citastarp būs pieejamas daudzvalodu saskarnes. 1. Līdz 2017.gada 1.augustam ekspluatācijā ieviesta jauna UR mājaslapu, kurā informācija būs pieejama arī angļu valodā; 2. Nodrošināt vienkāršotu e-pakalpojumu viena dalībnieka SIA reģistrācijai, kurā datu ievades lauku nosaukumi varētu tikt veidoti arī angļu valodā; Uzlabots UR pakalpojums. 1. UR 2. UR 3. UR 4. UR - 1. 01.08.2017; 2. 01.07.2018; Rīcības virziens 3.2. Būvniecības procesa saskaņošana Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 23.vietas uz 2.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem) - ieviesta būvprojektu elektroniska saskaņošana un samazināts būvniecības procesa saskaņošanas laiks no 147 līdz 78 dienām. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.2.1. Būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski BIS BIS paredz pilnu būvniecības saskaņošanas procesu: 1) no būvniecības ieceres pieteikuma iesniegšanas BIS un atļaujas ar nosacījumiem saņemšanas, 2) nosacījumu izpildes kontroli (t.sk., tehnisko noteikumu saskaņošanu), t.sk., būvkomersantu piesaisti, 3) līdz apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijā saņemšanas un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā saņemšanai. BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta īstenošanu plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvkomersantu klasifikatoru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu reģistru), Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm - pašvaldību būvvaldēm, BVKB ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. Pilnveidota BIS funkcionalitāte, lai nodrošinātu būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanu un saņemšanu elektroniski Nodrošināta būvniecības procesam nepieciešamās dokumentācijas saskaņošana un saņemšana tikai caur BIS, kā arī informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm BVKB Nevalstiskās organizācijas, pašavldības, EM u.c.. 01.01.2018 3.2.2. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Šobrīd ir konstatēts, ka nepieciešams efektivizēt lēmumu pieņemšanas procesu būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā nodrošinās, ka Būvvalde lēmumu pieņemšanu un atzīmju izdarīšanu, kā arī ieceres īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas saskaņošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesisko valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus un lēmumus pieņem likumā termiņos. Lai nodrošinātu attiecīgā principa ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos. Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot klusēšanas piekrišanas principa ieviešanu. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM 01.01.2019. 3.2.3. Precīzi nodefinēta atbildība būvniecības procesā iesaistītām pusēm. Šobrīd konstatēta situācija, ka būvniecības procesā iesaistītajām pusēm nav skaidri definēta atbildība, kā rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana un būvniecības kvalitāte. Ņemot vērā minēto, būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir nepieciešams skaidri nodefinēt iesaistīto pušu atbildību. Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz konkrētu atbildību visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM 01.01.2019. 3.2.4. Pilnveidota apdrošināšanas sistēma būvniecībā, lai celtu būvniecības kvalitāti. Apdrošināšanas sistēmā būvniecības jomā konstatēti vairāki trūkumi, kā rezultātā tā var nebūt pietiekami efektīva. Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest apdrošināšanas mehānisms, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un nodrošina ātru, savlaicīgu zaudējumu kompensāciju izmaksu. Lai to nodrošinātu nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanas jomu būvniecībā. Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu apdrošināšanas sistēmu būvniecības jomā. Apstiprināts apdrošināšanas mehānisms būvniecībā EM Būvniecības jomas un apdrošināšanas sabiedrību nevalstiskās organizācijas 01.01.2019. Rīcības virziens 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 23.vietas uz 2.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts procedūru skaits līdz 4 līdz 2 un dienu skaits no 16 līdz 10 dienām, samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.3.1. Elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana Zemesgrāmatā Uzņēmējdarbības plāns 2014.-2015.gadam paredzēja uzdevumu nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un Zemesgrāmatu pirmpirkumu tiesību izmantošanas jomā, izslēdzot pienākumu iedzīvotājiem saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt zemesgrāmatā. Minētā uzdevuma mērķis ir uzlabot esošo nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu un paātrināt nekustamā īpašuma pārdevējam un pircējam nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību nostiprināšanu un padarītu kvalitatīvāku un ātrāku datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām, kā arī pašvaldībām atvieglot lēmumu sniegšanu, jo to būtu iespējams veikt tiešsaistē, personu par to tikai informējot. Ņemot vērā, ka uzdevuma īstenošana ilgstoši tiek kavēta, jo pastāv pretrunīgi viedokļi par risinājumiem starp iesaistītajām pusēm, kā arī Uzņēmējdarbības plāna projekta saskaņošanas laikā uzņēmēju un nozaru ministriju paustos viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ne tikai informācijas apmaiņu starp pašvaldībām un zemesgrāmatu par pirmpirkuma tiesībām, bet arī citu uzziņu apriti, nepieciešams atkārtoti izvērtēt elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā, informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā un sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā valdības e-pārvaldības prioritāti valsts pakalpojumu sniegšanā. 1. Izvērtēta situācija par informācijas apmaiņu (izziņu par pirmpirkuma tiesībām un citu uzziņu apriti) t.sk., elektronisko paziņojumu apriti, starp zemesgrāmatu un iesaistītajām pusēm, un sagatavot priekšlikumus, kas paredz paātrināt nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību nostiprināšanu un padarīt kvalitatīvāku un ātrāku datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums par turpmākās rīcības nepieciešamību. 2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz uzlabotu elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 3.1.2.pasākums precizētā redakcijā) Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā Atviegloti nekustamā īpašuma reģistrēšanas nosacījumi Rasti risinājumi turpmākajai nekustamā īpašuma reģistrēšanas sistēmas attīstībai un mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem nekustamā īpašuma reģistrēšanā 1. EM 2. TM, VARAM 1. TM, VARAM 2. EM 1. 01.07.2017 2. 01.01.2018. 3.3.2. Zemesgrāmatu nodalījuma datu monitorings par juridiskai personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, nosūtot elektroniskos paziņojumus par veiktajiem nostiprinājumiem Lai pilnveidotu uzņēmējiem piederošo nekustamo īpašumu pārvaldības procesus, pilnveidojama Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) sistēmas funkcionalitāte nodrošinot zemesgrāmatu nodalījuma datu monitoringu par juridiskai personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem. Pakalpojuma ietvaros nekustamie īpašumi tiktu automātiski pieslēgti un noņemti no monitoringa uz periodu, kamēr juridiskai personai ir spēkā esošas īpašuma tiesības. Tādējādi tiks nodrošināts, ka persona tiks informēta par veiktajām izmaiņām, kas saistīta ar tās piederošo nekustamo īpašumu. Izstrādāta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāte Izstrādāta VVDZ funkcionalitāte Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā TA TM 01.01.2017 3.3.3. Atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs Zemesgrāmatu likuma 130.pantā noteikts, ka tiesību nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kas ievadīts datorizētajā zemesgrāmatā. Līdz ar to normatīvi noteikts, ka ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā seku ziņā pielīdzināta attiecīgu ziņu iegūšanai no zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības. Līdz ar to, izslēdzot nepieciešamību par nostiprināto tiesību esamību pārliecināties no zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamajiem dokumentiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos izdarāmi grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas, nevis, pieprasot personai iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma izdruku. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos (vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos), paredzot, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas. Atviegloti nekustamā īpašuma reģistrēšanas nosacījumi Nozaru ministrijas TM 01.01.2019 3.3.4. Ielu tirdzniecības atļauju saskaņošanas vienkāršošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Saskaņā ar MK 12.05.2010. noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 8.pantu pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga noteikt kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana. No minētās normas izriet, ka katra pašavaldība ir tiesīga noteikt arī termiņu uz kādu tiek izsniegts tirdzniecības saskaņojums. Piemēram, atbilstoši Rīgas domes 10.04.2016. saistošo noteikumu Nr.198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 35.punktam, lai uzņēmējs saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā un saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (t.sk. kafejnīcu terases) Rīgas pilsētas būvvaldē katru gadu ir jāiesniedz projekts, neskatoties uz to, ka konkrētais projekts nav mainījies, kā rezultātā uzņēmējiem tiek radīts finansiālais slogs, savukārt Rīgas pilsētas Būvvaldei tiek radīts papildus administratīvais slogs, atkārtoti izskatot iesniegto projektu un veicot tā saskaņojumu. Tāpat līdzīgs regulējums ietverts arī citu pašvaldību saistošajos noteikumos. Ņemot vērā minēto, lai risinātu šo situāciju, nepieciešams MK 12.05.2010. noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" iekļaut regulējumu, kas noteic, ka ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības saskaņojumu izsniedz uz 3 gadiem, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības projektā nav veiktas izmaiņas. Tādējādi šī norma būs saistoša visām pašvaldībām un nebūs nepieciešamība katrā pašvaldībā noteikt atšķirīgus termiņus, kas savukārt sekmēs tiesisko noteiktību. Veikti grozījumi MK 12.05.2010. noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību", paredzot, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības saskaņojumu būvvaldē izsniedz uz 3 gadiem, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības projektā nav veiktas izmaiņas. Vienkāršotas prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības projektu saskaņošanā EM VARAM 01.07.2017 Rīcības virziens 3.4. Investoru tiesību aizsardzība Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 42.vietas uz 40.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem). Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.4.1. SIA pamatkapitāla regulējuma uzlabošana Komerclikumā ar mērķi pilnveidot un modernizēt iespējas SIA komercdarbības formas izmantošanai holdinga kompāniju darbībai, kā arī projektu finansēšanas un investīciju piesaistes projektiem. Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ĀIPL ieskatā būtu nepieciešams ieviest elastīgāku regulējumu attiecībā uz kapitāla daļās nostiprināto tiesību apjomu, kas, atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam visos gadījumos ir vienāds. Lai novērstu pastāvošo ieguldījumu strukturēšanas ierobežojumu, tiek rosināts izmantot regulējumu, kas līdzinātos tam, kas noteikts Komerclikumā attiecībā uz AS. Proti, SIA daļām, tāpat kā akcijām AS jāparedz iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas, ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās jāparedz iespēja noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības (tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu), kā arī balsstiesību ierobežojumus (tajā skaitā pieļaujot daļas bez balsstiesībām). Tāpat pieļaujama iespēja noteikt atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām. ĀIPL rosina arī apsvērt iespēju paredzēt SIA statūtos atšķirīgus noteikumus attiecībā uz daļu atsavināšanu, piemēram, nosakot, ka darbiniekiem piederošās daļas nevar tikt pārdotas vai citādi atsavinātas. Kā arī, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, sabiedrība šīs daļas atpērk par nominālvērtību vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar statūtos paredzēto aprēķina metodiku. Kas attiecas uz izmaiņām konkrētās daļu kategorijas tiesībās, ĀIPL ieskatā Komerclikumā nosakāms, ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības būtu grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem. Papildus jāatzīmē, ka šādā gadījumā nepieciešams papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību. Pašlaik Komerclikumā nav paredzētas tiesības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas. Ievērojot mērķi uzlabot SIA kapitāla daļu regulējumu, šādas tiesības Komerclikumā būtu nosakāmas. ĀIPL ieskatā, veicot iepriekš minētos grozījumus Komerclikumā, tiktu uzlabota regulējuma elastība un novērsts pastāvošais ieguldījumu strukturēšanas ierobežojums attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā nosakot SIA daļām, tāpat kā akcijām AS paredzot iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas, ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās paredzēta iespēja noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības (tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu), kā arī balsstiesību ierobežojumi (tajā skaitā pieļaujot daļas bez balsstiesībām). Paredzēta iespēja noteikt atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām. 2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā nosakot izmaiņas konkrētās daļu kategorijas tiesībās, t.i., ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās t …