Zaudējis spēku - Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāj

Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. marta noteikumus Nr. 206 "Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību". Ministru kabineta noteikumi Nr.406 Rīgā 2005.gada 7.jūnijā (prot. Nr.34 38.§) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturto daļu
3. Vispārīgais jautājums
4. Noteikumi nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mā­cību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, kā arī nosaka traktor­tehnikas vadītāju sagatavošanas programmas. 2
5. Kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus
6. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas mācību priekš­metus ir tiesības mācīt šādiem speciālistiem: 2.
7. mācību priekšmetu “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” – pasniedzējam ar lauksaimniecības tehnikas inženiera vai auto­transporta inženiera kvalifikāciju; 2.
8. mācību priekšmetu “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” – pasnie­dzējam ar augstāko profesionālo izglītību attiecīgās traktortehnikas izman­tošanas nozarē; 2.
9. mācību priekšmetu “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, B kategorijas transportlīdzekļa (automobiļa) vadītāja stāžu vismaz trīs gadi un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) izsniegtu apliecību par mācību priekšmeta “Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti un ceļu satiksmes drošība” pasniedzēja kvalifikāciju; 2.
10. mācību priekšmetu “Darba aizsardzība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, kurš apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu normatīvajos aktos par apmācību darba aizsardzības jautājumos noteiktajā kārtībā un ieguvis atbilstošu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi, kā arī pasniedzējam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. 3
11. Tiesības veikt traktortehnikas vadītāju praktisko apmācību ir instruk­toram, kuram ir profesionālā augstākā vai profesionālā vidējā izglītība attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē, attiecīgās kategorijas traktor­tehnikas vadī­tāja apliecība un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk? aģentūra) izsniegta traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (1.pielikums) vai arī CSDD braukšanas mācību instruktora apliecība. 4
12. Lai iegūtu traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruk­tora apliecību (turpmāk ? instruktora apliecība), persona noklausās mācību kursu programmu (2.pielikums) un nokārto ek­sāmenu traktortehnikas vadīšanas apmācībā, kā arī satiksmes noteikumos, satiksmes drošībā un praktis­kajā pedagoģijā. 5
13. Instruktora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi. 6
14. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktoru apmācību, eksamināciju un instruktora apliecību izsniegšanu organizē un nodro­šina aģentūra. 7
15. Aģentūras direktors lemj par instruktora apliecības anulēšanu, ja persona pārkāpj traktortehnikas vadītāju sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. 8
16. Aģentūras direktors anulē instruktora apliecību, ja: 8.
17. tās iegūšanai izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas; 8.
18. instruktoram atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 9
19. Persona, kurai anulēta instruktora apliecība, atkārtoti to var iegūt ne ātrāk kā pēc trim gadiem. 10
20. Ja instruktora apliecībai beidzies derīguma termiņš, persona atkārtoti kārto šo noteikumu 4.punktā minētos eksāmenus un saņem jaunu apliecību. 11
21. Prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus 3.
22. Licences izsniegšana par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus
23. Traktortehnikas vadītājus ir tiesības sagatavot šādām mācību iestādēm: 11.
24. komersantam, kurš ir saņēmis licenci (3.pielikums); 11.
25. izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (pie­mēram, nolikumā, statūtos) vai izglītības programmā ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde sagatavo traktortehnikas vadītājus, un kura ir saņēmusi licenci (3.pielikums). 12
26. Zemkopības ministrija licenci izsniedz, anulē, uz laiku aptur licences darbību, kā arī to atjauno, ievērojot Zemkopības ministrijas izveidotās licencē­šanas komisijas (turpmāk– licencēšanas komisija) atzinumu. Licencēšanas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. 13
27. Par licences izmantošanu ir atbildīga mācību iestāde. Mācību iestāde nav tiesīga nodot licenci citai personai. 14
28. Lai saņemtu licenci, mācību iestāde iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu (4.pielikums). 15
29. Aģentūra pārbauda licences pretendenta mācību materiālo bāzi un nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda attiecīgu aktu (5.pieli­kums) un iesniedz to Zemkopības ministrijā. 16
30. Prasības mācību materiālajai bāzei un nodrošinājumam ar mācību uzskates līdzekļiem noteiktas šo noteikumu 6.pielikumā. 17
31. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt. Licenci atsaka izsniegt, ja: 17.
32. iesnieguma saturs neatbilst šo noteikumu prasībām; 17.
33. mācību materiālā bāze un nodrošinājums ar mācību uzskates līdzekļiem neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām; 17.
34. nav izpildītas citas prasības, kas noteiktas šajos noteikumos vai normatīvajos aktos, kas nosaka prasības komersantam vai izglītības iestādei. 18
35. Licences pieprasītāja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas laikā ir tiesīgs piedalīties licencēšanas komisijas sēdē. 19
36. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, licencēšanas komisija atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to iesniedzēju. Jautājumu izskata pēc tam, kad saņemta nepieciešamā informācija un dokumenti. 20
37. Licenci mācību iestādei izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, un, ņemot vērā mācību materiālās bāzes lietojuma tiesību termiņu, nepārsniedz piecus gadus. 21
38. Ja mācību iestādei tiek mainīts nosaukums vai juridiskā adrese, tā 15 darbdienu laikā iesniedz Zemkopības ministrijā grozījumus apliecinošu do­kumentu kopijas un saņem jaunu licenci. 22
39. Par licences nozaudēšanu, nozagšanu, iznīcināšanu vai neatgriezenisku sabojāšanu mācību iestāde rakstiski paziņo Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija nozaudētās, nozagtās, iznīcinātās vai neatgriezeniski sabojātās licences vietā izsniedz dublikātu. 23
40. Licences izsniegšanu pamatojošos dokumentus glabā Zemkopības ministrija. 24 3.
41. Licences darbības apturēšana uz laiku un licences anulēšana
42. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu: 24.
43. izteikt mācību iestādei brīdinājumu, nosakot laikposmu, kurā tā novērš normatīvo aktu pārkāpumus; 24.
44. uz laiku apturēt izsniegtās licences darbību; 24.3.anulēt licenci; 24.
45. atjaunot uz laiku apturētās licences darbību. 25
46. Par izsniegtās licences darbības apturēšanu uz laiku, aizliedzot mācību iestādei jaunu mācību grupu reģistrāciju, licencēšanas komisija lemj, ja: 25.
47. pārkāptas šo noteikumu prasības; 25.
48. saņemts valsts institūcijas pieprasījums vai personas sūdzība, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 26
49. Par izsniegtās licences anulēšanu licencēšanas komisija lemj, ja: 26.
50. atkārtoti tiek pārkāptas šo noteikumu prasības; 26.
51. saņemts valsts institūcijas pieprasījums par licences anulēšanu, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 27
52. Izsniegto licenci anulē, ja: 27.
53. mācību iestāde tiek likvidēta; 27.
54. mācību iestāde atsakās no licences izmantošanas; 27.
55. mācību iestāde gada laikā no licences izsniegšanas dienas nav reģistrējusi nevienu mācību grupu; 27.
56. mācību iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību; 27.
57. konstatēts, ka licences saņemšanai izmantoti viltoti dokumenti vai iesniegtas nepatiesas ziņas. 28
58. Jautājumu par licences anulēšanu, tās darbības apturēšanu uz laiku vai atjaunošanu izskata licencēšanas komisijas sēdē. Uz licencēšanas komisijas sēdi uzaicina mācību iestādes pārstāvi, kuru iepriekš informē par jautājuma izskatīšanas iemeslu. Mācību iestādes pārstāvja neierašanās uz licencēšanas komisijas sēdi nevar būt par pamatu jautājuma izskatīšanas atlikšanai. 29
59. Ja licences darbību aptur uz laiku vai anulē, mācību iestāde licenci mēneša laikā nodod Zemkopības ministrijā. Uz laiku apturētās licences darbību atjauno pēc licencēšanas komisijas norādīto pārkāpumu novēršanas un mācību iestādes atkārtotas pārbaudes. 30
60. Ja licenci anulē, jaunu licenci var saņemt ne agrāk kā vienu gadu pēc licences anulēšanas dienas, izņemot gadījumu, ja licence anulēta saskaņā ar šo no­tei­kumu 27.
61. un 27.3.apakšpunktu. 31
62. Licencēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 32
63. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas
64. Traktortehnikas vadītāji tiek sagatavoti, izpildot šajos noteikumos noteikto mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu prasību kopumu (7.pielikums). 33
65. Katra mācību priekšmeta un praktisko mācību programmā noteikts minimālais nepieciešamais apgūstamās vielas saturs un apjoms mācību stundās. 34
66. Teorētiskajos priekšmetos mācību stundas ilgums ir 45 minūtes, bet praktiskajās mācībās – 60 minūtes. Vienā dienā kopējais nodarbību skaits nepārsniedz 8 stundas. Traktortehnikas vadīšanas nodarbības vienā dienā nepārsniedz 2 stundas. 35
67. Mācību iestāde ir tiesīga mainīt mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu saturu ne vairāk kā 10 % apjomā. 36
68. Pēc teorētisko un praktisko mācību pabeigšanas apmācāmā persona mācību iestādē kārto eksāmenu ceļu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, traktortehnikas uzbūvē un ekspluatācijas pamatos, traktortehnikas darbu tehnoloģijā un praktiskajās mācībās. Pēc eksāmenu sekmīgas nokārtošanas mācību iestāde izsniedz mācību pabeigšanas apliecinājumu, kurā norāda mācību iestādes nosaukumu, licences numuru, mācību grupas reģistrācijas numuru, stundu skaitu priekšmetos un apmācītās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu). Izsniegtais apliecinājums dod tiesības personai kārtot aģentūrā ek­sāmenus traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai. Mācību iestādes apliecinājums par traktortehnikas vadītāja mācību programmas apguvi ir derīgs trīs gadus. 37
69. Mācību procesa organizācijas vispārējās prasības
70. Pirms mācību uzsākšanas mācību iestāde iepazīstina apmācāmo personu ar attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanas kārtību. 38
71. Nepieciešamo mācību priekšmetu un praktisko mācību stundu skaitu, kāds jāapgūst apmācāmai personai, mācību iestāde nosaka, ņemot vērā ap­mācāmās personas iepriekšējo sagatavotību (iepriekšējo sagatavotību apliecina dokumentāri). Mācību apjoms nedrīkst būt mazāks par šajos noteikumos norā­dīto stundu skaitu (7.pielikums), bet saturs noteikts mācību priekšmetu un prak­tisko mācību programmās (8., 9., 10.,
72. un 12.pielikums). 39
73. Persona, kurai nav derīgas pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības, pirms traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanas pabeidz pirmās palīdzības mācību kursu. No pirmās palīdzības kursiem atbrīvo personas, kurām ir vidējā vai augstākā medicīniskā izglītība vai kuras mācās medicīnas izglītības iestādēs. 40
74. Mācību iestāde ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc mācību uzsākšanas mācību grupas reģistrē aģentūrā. Vienlaikus ar mācību grupas reģistrācijas iesniegumu mācību iestāde iesniedz iestādes vadītāja apstiprinātu teorētisko priekšmetu nodarbību un praktisko mācību sarakstu. Ja sarakstā notikušas izmaiņas, mācību iestāde par to laikus rakstiski informē aģentūru. 41
75. Mācību grupas nav lielākas par 25 cilvēkiem. Pēc mācību grupas reģistrācijas tajā neiekļauj jaunas apmācāmās personas. 42
76. Mācību grupā netiek reģistrēta persona, kurai: 42.
77. piemērots administratīvais sods– aizliegums uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas; 42.
78. ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums; 42.
79. konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. 43
80. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk par 10 % teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību nodarbību, mācību iestāde to atskaita no mācību grupas un par to rakstiski informē aģentūru. 44
81. Aģentūra kontrolē, lai mācību iestāde savā darbā ievērotu šo noteikumu prasības. 45
82. Aģentūras amatpersonām un licencēšanas komisijas pārstāvjiem ir tiesības ieiet mācību telpās, iepazīties ar mācību materiālo bāzi un mācību procesu un saņemt no mācību iestādes pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz traktortehnikas vadītāju sagatavošanu. 46
83. Ja šo noteikumu 45.punktā minētās personas mācību iestādē ir konstatējušas normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par šo faktu sastāda aktu un nosūta to izskatīšanai Zemkopības ministrijai. 47
84. Noslēguma jautājumi
85. Traktortehnikas praktiskās braukšanas instruktoru apliecības, kas izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to derīguma ter­miņa beigām. 48
86. Mācību grupas, kuras uzsākušas mācības pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, turpina darbu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kādi bija spēkā mācību uzsākšanas brīdī. 49 Ministru prezidents A.Kalvītis Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (paraugs) Zemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programma I. Mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” programmaNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēmaCeļu satiksmes likums. Transportlīdzekļu izmanto­šana ceļu satiksmē. Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi, tehniskā apskate. Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un tiesības. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi, teorētiskā eksāmena un braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadītāju tiesību atņemšana. Likums par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdroši­nāšanas likums. Apdrošināšanas līgums, polise, uzlīme, atlīdzība6Ceļu satiksmes noteikumi2.Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos.Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījumaCeļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē.Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Organizētu cilvēku grupu un bērnu pārvietošanās. Brauktuvju šķērsošana. Gājēju rīcība, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, un rīcība pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi.Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāja dokumentus. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Transportlīdzekļa nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana.Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un pienākumi. Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. To transportlīdzekļu pienākumi un tiesības, kuri aprīkoti ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni.Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju43.Ceļa zīmesCeļa zīmju klasifikācija. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu” un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādī­šana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pa­zīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādī­juma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lie­tošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosauku­mi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizē­šanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes134.Ceļa apzīmējumiCeļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējuma prasībām35.Transportlīdzekļu braukšanas kārtībaBrīdinājuma signālu veidi, to nozīme, lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krusto­juma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzē­šanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukša­nai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas26.Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuvesTransportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadī­jumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais brauk­šanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos6.7.Apstāšanās un stāvēšanaVietas, kur atļauta apstāšanās un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā28.Ceļu satiksmes regulēšanaKrustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez un ar papildsekcijām un vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm, speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļu darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietās. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transportlīdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli, apstāšanās vieta. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transporta līdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bāk­uguni, apstādināšanas paņēmieni49.Regulējamu un neregulējamu krustojumu pārbraukšanaKrustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, velosipēdistiem un gājējiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes. Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu410.Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturasCeļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Aizliegumi, kas ir spēkā dzīvojamā zonā un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme211.Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanaApstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jā­apstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jā­saskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas212.Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošanaTuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarīt­lukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozām­lukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transport­līdzekļa vadītājam jāiededz avārijas gaismas signali­zācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana413.Transportlīdzekļu vilkšanaMehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad aizliegts vilkt un kad aizliegts cilvēkus pārvadāt velkošajā vai velkamajā transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas214.Pasažieru un kravas pārvadāšanaPārvadājamo pasažieru skaits un izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta pārva­dājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas pār­vadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas215.Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmesTransportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma vispārējās prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko transport­līdzekļu aprīkojums. Mehānisko trans­portlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība216.Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumiPazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude. Ieskaite2Traktoru satiksmes drošība un drošas kustības pamati17.Vadības ierīču lietošanas paņēmieni.Kustības uzsākšana un apstāšanāsGalvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana transportlīdzeklī un pareiza izkāpšana no tā. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļa situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi– laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbošanās laiks, saķeres spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas518.Braukšana apdzīvotās vietāsDistance un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distances attālumu, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”. Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus, vadītāja raksturīgākās kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves319.Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām vietāmDistances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātruma, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti220.Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļosTraktora vadīšana tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi, kā novērst apžilbināšanu, un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības, raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktoru vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķē­šanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli621.Ekonomiska vadīšanaDegvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm222.Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošībuAutoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Auto­ceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu gru­pas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums423.Transportlīdzekļu vadītāju atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiemCeļu satiksmes likums. Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu protokols. Administratīvais process. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemta lēmuma pārsūdzēšana. Civillikums. Paaugstinātas bīstamības avota nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarī­jumi ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma6Kopā90II. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas pedagoģiskie, psihofizioloģiskie un metodikas pamati” programmaNr. p.k.TēmaApakštēmaStundu skaits1.Pedagoģijas pamatiPedagoģijas būtība, struktūra, kategorijas. Pedagoģijas uzdevumi un funkcijas. Audzināšanas pamatidejas un mērķis. Vecumposmu periodizācija. Vecuma īpatnību ievērošana pedagoģijā. Peda­goģiskās prasības darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem62.Profesijas apguves posmsPraktisko mācību instruktoram izvirzāmās prasības un kompetence. Pedagoga ētikas kodekss. Svarīgākās instruktora īpašības, spējas un prasmes. Personīgā parauga audzinošā nozīme. Individuālā pieeja mācību darbā43.Psiholoģijas pamatiCilvēka smadzeņu sastāvdaļas. Uztveršanas modeļi. Uztveršanas kanālu atšķirības. Atmiņa un tās veidi. Indivīds. Saskarsmes raksturojums un tās loma cilvēka dzīvē. Saskarsme – māka pazīt pašam sevi un pašpilnveidoties. Personības raksturojums. Tempera­ments un raksturs. Uztvere. Verbālā saskarsme. Neverbālā saskarsme. Saskarsmes individuālie stili. Konflikti84.Transportlīdzekļa vadītāja piemērotības noteikšanaPsihofizioloģiskie raksturlielumi: sagatavotība, morālā noturība, darba spējas, darba stāžs. Vadītāja piemērotība darbam atkarībā no vecuma. Vadītāja kustības, sensoro un domāšanas iemaņu loma ceļu satiksmes situāciju prognozēšanā. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Vadītāja kabīnes mikroklimats25.Transportlīdzekļa vadītāja darba psihofizioloģiskie pamatiVadītāja profesionālās darbības psihofizioloģiskās īpatnības. Vadītāja reakcijas ātrums, jēdziens par vienkāršo un salikto reakciju. Uzmanības vispārējais raksturojums, sadalījums un pārslēgšana. Redzes, dzirdes un vestibulāro sajūtu raksturojums. Redzes asums un redzes lauks. Dziļuma un dinamiskā redze. Apžilbināšana. Redzes lauka izmaiņas atkarībā no braukšanas ātruma un transportlīdzekļu plūsmas blīvuma. Daltonisms. Stresa situācijas46.Individuālās apmācības metodikaMācību metožu daudzveidība, lietošanas iespējas. Praktiskās mācību metodes un paņēmieni. Mācību plānošana47.Traktortehnikas vadīšanas apmācības galvenie principiSvarīgākie apmācības principi vadītāju sagatavošanā: patstāvība, disciplinētība, atbildība, apzinīgums, aktivitāte, vispusība, pakāpeniskums, secība, prasmes un iemaņu noturīgums. Praktisko mācību instruktora pienākumi pirms nodarbības uzsākšanas un nodarbību laikā. Norādījumi braukšanas laikā, mācību pārtraukšana, lai veiktu detalizētu kļūdu izskaidrojumu. Instruktora sagatavošanās mācību nodarbībai28.Vadīšanas apmācības psiholoģiskie pamatiBraukšanas iemaņu pilnveidošanas galvenie posmi: atsevišķu vadīšanas elementu mācīšana un to pakāpenisks apvienojums, kustību precizēšana, braukšanas iemaņu automatizācija. Kustības iemaņu nozīme braukšanas prasmes apgūšanā29.Praktisko mācību nodarbību satursGatavošanās nodarbībām, darba vietas sagatavošana. Ievadinstruktāžas nozīme un mērķis tēmas apgūšanā. Kārtējās instruktāžas mērķis un saturs, instruktāžas kārtība. Papildu instruktāžas nepieciešamība. Nobeiguma instruktāžas uzdevums un saturs. Nodarbības vērtēšanas kritēriji2Kopā34 Zemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus (paraugs) Zemkopības ministrs M.Roze 4.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Iesniegums licences saņemšanai par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus (paraugs) Zemkopības ministrs M.Roze 5.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts (paraugs) Zemkopības ministrs M.Roze 6.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Prasības traktortehnikas vadītāju mācību materiālajai bāzei un mācību uzskates līdzekļiem
87. Prasības mācību telpām
88. Traktortehnikas vadītāju mācību procesa nodrošināšanai ir iekārtota vismaz viena mācību telpa traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas priekšmeta mācīšanai, kā arī viena mācību telpa ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības priekšmeta mācīšanai.
89. Mācību telpa ir pietiekami liela, lai apmācāmie tajā varētu brīvi pārvietoties un no jebkuras sēdvietas būtu skaidri saskatāmi mācību uzskates līdzekļi.
90. Telpu griestu augstums nav mazāks par 2,5 metriem.
91. Mācību telpā ir dabiskais un mākslīgais apgaismojums. Mākslīgais apgaismojums katrā darba vietā nav mazāks par 300lx, bet uz tāfeles – 500 lx.
92. Gaisa temperatūra mācību telpās nav zemāka par 18 °C, un ir nodrošināta telpu vēdināšana.
93. Ēkās, kurās notiek nodarbības, ir ierīkotas un pieejamas tualetes.
94. Ja mācību iestādei nav atsevišķas garderobes, mācību telpu apgādā ar drēbju pakaramajiem atbilstoši vietu skaitam.
95. Mācību telpā ir izlikta licences kopija, kā arī izvietoti brīvi pieejami informatīvie materiāli par traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību, traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, vērtēšanas un vadītāja apliecības ieguves kārtību.
96. Prasības materiālajai bāzei
97. Praktiskās vadīšanas apmācībai mācību iestādes rīcībā ir tās kategorijas mācību traktortehnika, kuras kategorijas vadītājus mācību iestāde sagatavo, traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukums un laukums traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguvei.
98. Traktortehnikas vadītāju praktisko mācību nodarbību vieta ir nodrošināta ar attiecīgas kategorijas mācību traktortehniku, kā arī visiem tās mezgliem un darba iekārtām (ierīcēm), kuru regulēšanu, montāžu, demontāžu un kopšanu paredz praktisko mācību programma.
99. Traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukumam ir cietais segums, bet tā minimālo platību nosaka praktisko mācību programma (11.pielikums). Praktisko mācību programma nosaka arī prasības traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguves laukumam.
100. Prasības mācību traktortehnikai
101. Mācību traktortehnika ir reģistrēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā un papildus aprīkota ar:12.
102. diviem ārpus kabīnes novietotiem atpakaļskata spoguļiem;12.
103. sēdekli praktisko mācību instruktoram;12.
104. normatīvajiem aktiem atbilstošu mācību transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas novietota perpendikulāri traktortehnikas garenasij uz kabīnes jumta un no iekš­puses apgaismota.
105. D kategorijas un speciālajai mācību traktortehnikai aizmugurē novieto mācību transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.
106. Prasības mācību uzskates līdzekļiem
107. Mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” mācību telpā ir:14.
108. vertikāli novietota vismaz 1 m2 liela tāfele, kas izmantojama arī kā magnētiskā tāfele;14.
109. stendi, datorprogrammas vai demonstrējamās plēves tēmām “Ceļa zīmes” un “Ceļa horizontālie un vertikālie apzīmējumi”. Ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu simbolika atbilst Ceļu satiksmes noteikumiem, to izmērs nedrīkst būt mazāks par LVS 77 noteikto ceļa zīmju izmēru mērogā 1:
110. Izņēmums ir norādījuma zīmes, virziena rādītāji un informācijas zīmes, kuru izmērs var būt arī mazāks;14.
111. darba kārtībā esoši transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofori vai to maketi;14.
112. mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” visu programmas (8.pielikums) tēmu mācīšanu.
113. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” mācību telpā vai tās palīgtelpā atsevišķi izvietoti tās kategorijas traktortehnikas galvenie mezgli, kuras kategorijas vadītājus mācību iestāde sagatavo, kā arī mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina visu programmas (9.pielikums) tēmu mācīšanu.
114. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” un “Darba aizsardzība” mācību telpā vai tās palīgtelpā atrodas mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina visu programmas (
115. un 12.pielikums) tēmu mācīšanu. Zemkopības ministrs M.Roze 7.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plāns Nr. p.k.Sākotnējās zināšanas un prasmes/iegūstamā attiecīgās kategori-jas traktortehni-kas vadītājaapliecībaMācībupriekšmeta no-saukums un apjomsmācību stundās0/A0/BX/A, B, C0/C0/DX/D0/EX/E0/bul­do­zersX/bul­dozers0/eks­kava­torsX/eks­kava­tors0/ceļu būves un kopša­nas mašīnasX/ceļu būves un kopša­nas mašīnas0/paš­gājēji iekrāvējiX/paš­gājēji iekrā­vēji0/meža mašī­nasX/meža mašī­nas1.Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība (8.pielikums)6060166060166016601660166016601660162.Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati (9.pielikums)5757?51745466415624623060306025100503.Traktortehnikas darbu tehnoloģija (10.pielikums)??????4444303044443030242430304.Praktiskās mācības(11.pielikums)2424122428202316191431202416261629185.Darba aizsardzība(12.pielikums)202020202020202020202020202020202020Kopā16116148155182110213137185104217130194112190101239134Apzīmējumi tabulā.0 – iepriekš nav iegūta nevienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecība;X – iepriekš iegūta vismaz vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecība;A, B, C, D, E un traktortehnikas nosaukumi – iegūstamā attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība. Zemkopības ministrs M.Roze 8.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” I. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš nav ieguvuši nevienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecībuNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārīgie jautājumiCeļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē. Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Personas, kuras regulē satiksmi. Prasības ierobežojumiem, instrukcijām un ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Aizliegumi ceļu satiksmes dalībniekiem22.Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Mācību braukšanaGājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Organizētu cilvēku grupu un bērnu pārvietošanās. Brauktuvju šķērsošana. Gājēju rīcība, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi. Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāju dokumentus. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Transportlīdzekļa nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un pienākumi. Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni aprīkoto transportlīdzekļu vadītāju pienākumi un tiesības. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju. Mehānisko transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijas un apliecību iegūšanas vecums. Prasības instruktoram, transportlīdzeklim un apmācāmajam. Braukšanas kārtība pa vispārējas nozīmes ceļiem43.Transportlīdzekļu braukšanas kārtībaBrīdinājuma signālu veidi, nozīme, to lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas24.Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuvesTransportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos65.Apstāšanās un stāvēšanaVietas, kur atļauta apstāšanās un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā26.Ceļa zīmesCeļa zīmju klasifikācija. Brīdinājuma zīmes. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu” un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām.Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes107.Ceļa apzīmējumiCeļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējumu prasībām28.Ceļu satiksmes regulēšanaKrustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez papildsekcijām un ar tām. Vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm un speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļa darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietām. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transporta līdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli. Apstāšanās vieta pie luksofora. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bāk­uguni, apstāšanās paņēmieni29.Regulējamu krustojumu pārbraukšanaKrustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes210.Neregulējamu krustojumu pārbraukšanaNeregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu211.Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanaCeļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transport­līdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme. Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas412.Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošanaTuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozāmlukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana213.Transportlīdzekļu vilkšanaMehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano sakabi, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad vilkt aizliegts. Gadījumi, kad aizliegts pārvadāt cilvēkus velkošajā vai velkamajā transport­līdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas114.Pasažieru un kravas pārvadāšanaPārvadājamo pasažieru skaits un izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta pārvadā­jamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas15.Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmesTransportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma vispārīgas prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko transport­līdzekļu aprīkojums. Mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība216.Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumiPazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude. Ieskaite2Traktoru satiksmes drošība un drošas kustības pamati17.Vadības ierīču lietošanas paņēmieni. Kustības uzsākšana un apstāšanāsGalvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana un pareiza izkāpšana no transportlīdzekļa. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļu situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi – laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbināšanas laiks, saķeres spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas318.Braukšana apdzīvotās vietāsDistances un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distanci, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”. Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus, raksturīgākās vadītāja kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves219.Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām vietāmDistances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātrums, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti120.Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļosTraktora vadīšana diennakts tumšajā laikā un nepietieka­mas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi apžilbināšanas novēršanai un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības. Raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktoru vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli221.Ekonomiska vadīšanaDegvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm222.Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošībuAutoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums223.Administratīvā atbildība par ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas saistīta ar transporta izmantošanu, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai2Kopā:60II. Visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš ieguvuši vismaz vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecībuNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārīgie jautājumi. Gājēju, pasažieru, transportlīdzekļu vadītāju pienākumi. Transportlī­dzekļu vadītāju pienāku­mi īpašos gadījumos un rīcība pēc ceļu satiksmes negadījumaNoteikumos lietotie termini. Aizliegumi ceļu satiksmes dalībniekiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties operatīvajiem transportlīdzekļiem. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana22.Ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi, to raksturojumsCeļa zīmes, to nosaukums, lietošana. Zīmes, kuras īpaši attiecas uz traktortehnikas vadītājiem. Ceļa apzīmējumi, to lietojums. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējumu prasībām23.Transportlīdzekļu braukšanas, apstāšanās un stāvēšanas kārtībaTraktortehnikas iekļaušanās transportlīdzekļu plūsmā. Pārkārtošanās uz citu braukšanas joslu. Ierobežojumi atkarībā no atļautā braukšanas ātruma. Ceļi, pa kuriem traktortehnikai braukt aizliegts. Apstāšanās un stāvēšanas aizliegums24.Ceļu satiksmes regulēšana un braukšana krustojumosSatiksmes regulētāja un satiksmes regulēšanas luksoforu signāli, to nozīme. Braukšana regulējamos krustojumos. Braukšana vienādas nozīmes un nevienādas nozīmes neregulējamos krustojumos25.Ceļu satiksme dzīvo­jamās zonās. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transport­līdzekļu pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Ārējās ap­gaismes ierīču lietošanaCeļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamajās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, šķērsojot gājēju pārejas un braucot gar pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumi un aizliegumi. Ārējās apgaismes ierīču lietošana26.Transportlīdzekļu vilkšana. Pasažieru un kravas pārvadāšana. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums. Transport­līdzekļu reģistrācija un numura zīmes, pazīšanas zīmes un apzīmējumiTransportlīdzekļu vilkšana un vilkšanas aizliegumi. Pasažieru un kravas pārvadāšanas noteikumi. Bojājumi, ar kādiem aizliegts ekspluatēt transport­līdzekli. Transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numuru zīmju un pazīšanas zīmju izvietošana. Apzīmējumu lietošana27.Jaunākās izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos un ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktosJaunākās izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos. Jaunu ceļa zīmju nosaukumi, nozīme un lietojums. Izmaiņas ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktos (Ceļu satiksmes likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, soda punktu uzskaites sistēmā u.c.)28.Īpatnības, vadot citas kategorijas transport­līdzekļus dažādos ceļa apstākļos un laik­apstākļosTransportlīdzekļa gabarītu (augstuma, garuma, platuma) ietekme uz kustības drošību, braucot pa šauriem ceļiem diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Smaguma centra augstuma ietekme uz transportlīdzekļa stabilitāti. Speciālo transportlīdzekļu vadīšanas īpatnības2Kopā:16 Zemkopības ministrs M.Roze 9.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” I. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma A, B un C kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits0/A,B0/C1.Traktoru raksturojums un vispārējā uzbūveTraktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Traktora vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums112.Motoru uzbūve un darbības principiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips223.Kloķa-klaņa mehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi114.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība225.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana446.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana447.Barošanas sistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana668.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana119.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbi­nāšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrol­mēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana8810.Riteņtraktora trans­misijaTransmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga eksplua­tācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma un kardānpārvada kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, tā kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un regulēšana611.Kāpurķēžu traktora transmisijaKāpurķēžu traktora transmisijas principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums un traktora pagriezes mehānismu varianti. Sajūgu iedalījums un darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma un kardānpārvada kopšana un regulēšana. Kāpurķēžu traktora dzenošā tilta kopšana. Kāpurķēžu traktora pagriezes mehānisma kopšana un regulēšana612.Riteņtraktora gaitas iekārtaRiteņtraktoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Riteņu atstatuma, klīrensa un bāzes maiņa. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Riepu apzīmējumi. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa gultņu regulēšana. Riteņa stiprinājumu pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība413.Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtaKāpurķēžu traktora gaitas iekārtas (puscietās, elastīgās) vispārīgā uzbūve. Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas kopšana. Kāpurķēdes spriegojuma pārbaude un regulēšana214.Stūres iekārtaStūres iekārtas uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas kopšana215.Bremžu iekārtaBremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipi. Bremžu vispārīgā uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšanas īpatnības. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana616.Kāpurķēžu traktora vadīšanas iekārtaKāpurķēžu traktora vadīšanas iekārtas uzbūve (sānsajūgu un planetārie). Sānsajūgu vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana417.Darba iekārta un palīgiekārtasDarba iekārtas galvenās sastāvdaļas. Vienkāršas hidrosistēmas principiāla shēma. Hidrosistēmas kopšana un raksturīgāko darbības traucējumu novēršana. Uzkares mehānisma raksturojums pēc konstruktīvā izveidojuma un tā kopšana. Dzenošo riteņu slogotāja darbības princips. Jaudas noņemšanas sistēmas uzdevums. Jūgvārpstu uzdevums un iedalījums, to kopšana un regulēšana. Jūgierīces un to iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma. Kabīnes vispārējā uzbūve. Sēdekļa un vadības ierīču regulēšanas iespējas. Dzesēšanas un sildīšanas sistēmas kabīnē. Palīgiekārtu kopšana6618.Traktoru tehniskā apkalpošanaTehniskās apkopes jēdziens, tās uzdevums. Tehniskās apkopes periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto traktoriem, tiem izvirzāmās prasības44Kopā:5751II. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma D kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits0/DX/D1.Graudaugu kombaina vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais processGraudaugu kombainu veidi. Graudaugu kombaina vispārējā uzbūve, galveno mezglu izvietojums, to uzdevums. Tehnoloģiskā shēma (pļaušana, kulšana, graudu savākšana un salmu smalcināšana)332.Pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais processTehnisko kultūru pašgājējmašīnu (biešu kombains, biešu lapu novākšanas mašīna, biešu krāvējs un tīrītājs) vispārējā uzbūve, galveno mezglu uzdevums un izvietojums. Mašīnu darbības tehnoloģiskā shēma. Zāles novākšanas kompleksa pašgājējmašīnu (placinātājpļauj­mašīna, smalcinātājpļaujmašīna) vispārējā uzbūve, galveno mezglu izvietojums, to uzdevums. Mašīnu darbības tehnoloģiskā shēma663.Kombaina vadības ierīcesKombaina kabīnes vispārīgā uzbūve. Sviru, pedāļu un vadības ierīču izvietojums un vadīša­nas paņēmieni. Signalizācijas aparātu signāli. Kontrolmēraparātu rādījumi. Dzesēšanas un sildīšanas sistēma un tās kopšana. Palīgiekārtu kopšana334.HedersHedera uzbūve un sagatavošana darbam ar dažādām kultūrām. Palīgiekārtas un to izmantošana. Griezējaparāta uzbūve, regulēšana un kopšana. Tītavu uzbūve, regulēšana un to kopšana. Tītavu piedziņa un kopšana. Gliemež­transportiera uzbūve, regulēšana un kopšana445.Slīpā kameraSlīpās kameras uzbūve. Līdzsvarošanas me­hānisma uzbūve, regulēšana un kopšana. Slīpās kameras transportiera uzbūve, regulēšana un kopšana. Transporta un darba stāvokļa iestatīšana116.KuļaparātsKuļaparāta piedziņas veidi pēc to konstruktīvā izveidojuma. Kuļaparāta piedziņas sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Kuļaparāta uzbūve. Trumuļa uzbūve, regulēšana un kopšana. Trumuļa variatora uzbūve, darbība un kopšana. Kurvja uzbūve, regulēšana un kopšana447.Salmu kratītājiSalmu kratītāju uzbūve, regulēšana un kopšana118.TīrītavaTīrītavas uzbūve. Ventilatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sieta uzbūve, regulēšana un kopšana. Kratītājgalda uzbūve un kopšana. Zudumi un paņēmieni to novēršanai229.TransportieriGraudu un vārpu transportieru uzbūve, regulēšana un kopšana1110.Graudu tvertneGraudu tvertnes un izkraušanas iekārtu uzbūve, regulēšana un kopšana1111.Salmu smalcinātājsSalmu smalcinātāja uzbūve, regulēšana un kopšana1112.Motoru uzbūve un darbības principsMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita. Motoru darbības princips213.Kloķa-klaņa mehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi114.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompre­sijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība215.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – mo­tora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Dīzeļmotora gaisa savācējsieta un radiatora kopšana. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana416.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, princi­piālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības prin­cips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana417.Barošanas sistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana618.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumi. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana119.HidrosistēmaKombaina hidrosistēmas vispārējā uzbūve. Pamathidrosistēmas vispārējā uzbūve un kopšana. Stūres hidrosistēmas kopšana. Gaitas hidrostatiskās piedziņas vispārējā uzbūve, darbība un kopšana4420.Gaitas iekārtaKombaina gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Kombaina gaitas iekārtas ar mehānisko piedziņu vispārējā uzbūve. Variatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta un sānpārvadu vispārējā uzbūve un kopšana. Kombaina gaitas iekārtas ar hidrostatisko piedziņu kopšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana6621.Stūres iekārtaStūres iekārtas uzdevums un uzbūve. Raksturī­gākie stūres iekārtas darbības traucējumi, to iemesli un novēršana. Stūres iekārtas kopšana1122.Bremžu iekārtaBremžu iekārtas uzdevums. Galveno bremžu sistēmas un stāvbremžu sistēmas darbības shēma. Bremžu mehānisma uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana4423.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbi­nāšanas sildītāju uzdevums. Hedera pārvadā­šanas ratiņu elektriskā kabeļa pievienošana kombainam. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana8824.Kombainu tehniskā apkalpošanaTehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto kombainos. Tiem izvirzāmās prasības44Kopā:7454III. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaTēmas satursStundu skaits0/EX/E1.Autogreidera raksturojums un vispārējā uzbūveAutogreidera iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Autogreidera mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums112.Motoru uzbūve un darbības principiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips213.Kloķa-klaņa mehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturī­gākie darbības traucējumi114.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība215.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pār­karsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana426.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana437.Barošanas sistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un deg­vielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbī­bas princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora baro­šanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavo­šana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbo­kompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļ­motora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana638.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana219.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uz­devums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbī­bas kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kop­šana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņē­mieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signali­zācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana8510.TransmisijaAutogreidera transmisijas principiālā shēma un mezglu izvietojums. Transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība. Sajūgu veidi, uzbūve un darbība. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkār­bas veidi, uzbūve un darbība, darbības traucējumu novēršana. Kardānpārvadi, to uzbūve. Sānpārvadi, to uzbūve. Dzenošo tiltu veidi, uzbūve. Diferen­ciāļi un bloķēšanas mehānismi, to uzbūve. Trans­misijas mezglu ekspluatācija, regulēšana un kopšana7511.Gaitas iekārtaAutogreidera gaitas iekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Gaitas iekārtas mezgli. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums un apzīmējumi. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana6312.Stūres iekārtaAutogreidera stūres iekārtu veidi. Stūres iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehā­nisma un stūres pārvada vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Stūres iekārtas raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtas regulēšana. Stūres iekārtas kopšana5413.Bremžu iekārtaBremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Bremžu mehānismu veidi, vispārējā uzbū­ve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšana. Bremžu iekārtas regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršana. Stāvbremzes regulēšana un kopšana6414.Darba iekārtas un palīgiekārtasAutogreidera galvenā vērstuve, buldozers, papildu vērstuve, irdinātājs un citas papildu darba iekārtas, to uzbūve un regulēšana. Autogreidera darba iekārtu regulēšana un kopšana5315.Darba iekārtu hidrauliskā vadības sistēmaAutogreidera darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana4216.Autogreidera tehniskās apkopesTehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Auto­greideros izmantojamās degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības32Kopā:6641IV. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma buldozera vadītāja sagatavošanaiNr. p.k.TēmaTēmas satursStundu skaits0/buldozersX/bul-dozers1.Buldozeru iedalījums un vispārējā uzbūveBuldozeru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Buldozera vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums112.Motoru uzbūve un darbības principiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi213.Kloķa-klaņa mehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi214.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība215.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana416.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļoša­nas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana417.Barošanas sistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, uzbūve, darbības princips un kopšana. Degvielas augst­spiediena sūkņa un regulatora vispārējā uzbūve un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana418.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas ie­griešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucēju­mu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana119.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirms­iedarbināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana8210.TransmisijaBuldozera transmisijas uzdevums, principiālā shēma, mezglu izvietojums un uzdevums. Sajūgi, to veidi, uzbūve un darbība. Sajūgu regulēšana, kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesum­kārbu veidi. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un darbība, raksturīgāko traucējumu novēršana. Reversmehānisma uzdevums, tā uzbūve un darbība. Kardānpārvadi, to uzbūve un kopšana. Pagriezes mehānismu vispārējā uzbūve, uzde­vums un darbība. Sānu pārvadu vispārējā uzbūve, uzdevums, darbība un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana9511.Buldozera gaitas iekārtaBuldozera gaitas iekārtas uzdevums un veidi. Gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulē­šanas iespējas. Buldozera gaitas iekārtas kopšana4212.Buldozera vadīšanas iekārtaBuldozera vadīšanas iekārtas uzdevums, veidi. Sānsajūgu vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana5213.Buldozera bremžu iekārtaBremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu kopšana, regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas darbības traucē­jumi, to pazīmes un novēršana. Bremžu iekārtas kopšana2114.Buldozera darba iekārtaDarba iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas, to izvietojums. Vērstuvju veidi, konstruktīvais izveidojums, regulēšana un tā kopšana2115.Buldozera darba iekārtu vadības sistēmasBuldozera darba iekārtu vadības sistēmu uzde­vums, galveno mezglu izvietojums un darbība. Darba iekārtu mehānisko vadības sistēmu mezgli, to uzbūve un darbība. Darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana2116.Buldozera tehniskā apkalpošanaTehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju veidi un organizācija. Apkopju periodiskums. Degviela, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus izmanto traktoros, tiem izvirzāmās prasības42Kopā:5624V. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ekskavatora vadītāja sagatavošanaiNr. p.k.TēmaTēmas satursStundu skaits0/EX/E1.Ekskavatoru iedalījums un vispārējā uzbūveEkskavatoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ekskavatora vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums112.Motoru uzbūve un darbībasprincipiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi313.Kloķa-klaņamehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi114.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība215.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksna426.EļļošanassistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana427.BarošanassistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana628.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana119.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas apa­rātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana8310.Ekskavatora transmisijaEkskavatora transmisijas uzdevums un principiālās shēmas. Ekskavatora mehāniskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatora hidrauliskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatoru galvenie sajūgi, to iedalījums, uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Ekskavatoru reduktoru uzbūve un darbība. Revers­mehānisma uzbūve, darbība un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, tā kopšana. Ekskavatora transmisijas mehānismu kopšana un regulēšana8411.Ekskavatoragaitas iekārtaEkskavatora gaitas iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve. Kāpurķēžu gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Pneimoriteņu gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Ekskavatora gaitas iekārtu iespējamie bojājumi, to novēršana. Ekskavatora gaitas iekārtu kopšana un regulēšanas iespējas6212.Ekskavatorastūres iekārtaEkskavatora stūres iekārtas uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas kopšana2113.Ekskavatora bremžu iekārtaEkskavatora bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni4214.Ekskavatoradarba iekārtaEkskavatoru darba iekārtu vispārējā uzbūve, galveno mezglu novietojums. Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Atpakaļvērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Draglaina darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Pašgrābja kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Ekskavatora darba iekārtu raksturīgākie bojājumi, to pazīmes un novēršana5315.Ekskavatoru darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmasEkskavatora darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana4216.Ekskavatora tehniskās apkopesTehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organi­zācija. Apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus izmanto ekskavatoros, tiem izvirzāmās prasības32Kopā:6230VI. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ceļu būves un kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaTēmas satursStundu skaits0/ceļa mašīnaX/ceļa mašīna1.Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu iedalījums un vispārējā uzbūveCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums212.Motoru uzbūve un darbībasprincipiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi213.Kloķa-klaņamehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi114.Gāzu sadales mehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucēju­mi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība215.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana316.EļļošanassistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana437.BarošanassistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora baroša­nas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana518.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu novēršana. Iedarbi­nāšanas palīgiekārtas un to lietošana219.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru ba­terijas uzdevums un marķēšana. Akumu­latoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģenera­tora uzdevums, darbības kontrole un kopša­na. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgais­mes ierīču raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzde­vums, darbības princips un lietošana. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietoša­na. Elektrisko apgaismošanas un signalizāci­jas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana8410.TransmisijaCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu transmisiju uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu izvietojums. Galvenie sajūgi, to ieda­lījums, uzdevums, vispārējā uzbūve un darbības princips. Pārnesumkārbas, to ieda­lījums, uzbūve un darbības princips5311.Gaitas iekārtaCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu gaitas iekārtu uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu novietojums. Pneimoriteņu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Kāpur­ķēžu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Ceļu veltņu gaitas iekārtu uzbūve un regulēšana. Gaitas iekārtu raksturīgākie bojājumi, to pazīmes un novēršana6312.Stūres iekārtaCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu stūres iekārtu uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveido­juma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres iekārtas kopšana2113.Bremžu iekārtaBremžu iekārtas uzdevums, galveno mezglu izvietojums. Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada veida. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības principi. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni4214.Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtasCeļu veltņu darba iekārtas: valči, valču stiprinājums, mitrināšanas sistēmas, vibroiekārtas, to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu darba iekārtu kopšana un regulēšana. Asfalt­ieklāšanas mašīnu darba iekārtas: asfaltbetona masas padeves mehānismi, masas sadales mehānismi, piespiedējplate un izlīdzinātājplate, to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmu uzdevums, uzbūve, darbība un kopšana. Asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu kopšana un regulēšana. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu automatizētās vadības sistēmas, to darbības principi6315.Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmasCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana4216.Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu tehniskā apkalpošanaTehnisko apkopju jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto pašgājējiem iekrāvējiem. Tiem izvirzāmās prasības42Kopā:6030VII. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma pašgājēju iekrāvēju vadītāja sagatavošanaiNr. p.k.TēmaTēmas satursStundu skaits0/paš-gājēji iekrā-vējiH/paš-gājēji iekrā-vēji1.Pašgājēju iekrāvēju raksturojums un vispārējā uzbūvePašgājēju iekrāvēju iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pašgājēja iekrāvēja vispārējā uzbūve un darbība. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums212.Motoru uzbūve un darbības principiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi213.Kloķa-klaņamehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi214.Gāzu sadalesmehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība315.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana316.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības principi. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana417.BarošanassistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresori, to uzdevums un darbības principi. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana528.Motora iedarbināšanas sistēmaMotora iedarbināšanas process. Kloķ­vārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbi­nāšanas motora un tā pārvadmehānisma vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Iespējamie traucējumi iedarbināšanas procesā un to novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana219.ElektroiekārtaElektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzde­vums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedar­bināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīg­iekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana8310.TransmisijaPašgājēju iekrāvēju transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve. Transmisijas mezglu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesum­kārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana. Starpsavienojuma un kardān­pārvada kopšana un montāža. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, kopšana un regulēšana. Sānpārvadu un riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un darbības princips6311.Gaitas iekārtaPašgājēju iekrāvēju gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, mezglu novietojums. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Pneimatiskā apriepojuma iedalījums un apzīmējums. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana4112.Stūres iekārtaPašgājēju iekrāvēju stūres iekārtu iedalījums, uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma uzdevums, iedalījums, darbības principi. Stūres pārvada uzdevums, uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas uzbūve un darbība. Stūres iekārtu raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtu regulēšana un kopšana5213.Bremžu iekārtaPašgājēju iekrāvēju bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma un stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana, bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni3114.Pašgājēju iekrāvēju darba iekārtasUz priekšu vērstā kausa darba iekārtas uzbūve un izmantošana. Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas ar atveramu kausa dibenu uzbūve un izmantošana. Darba drošības noteikumi, montējot (demontējot) kausa darba iekārtas un strādājot ar tām. Iekraušanas dakšu uzbūve un izmantošana. Kausu stabilizācijas iekārtas. Citu papildu darba iekārtu konstrukcija, izveidojums un stiprinājumi. Darba iekārtu un palīgiekārtu tehniskās apkopes un to kopšana. Pašgājēju iekrāvēju izmantošanas tehnoloģija komunālajā saimniecībā: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Darba drošības noteikumi, strādājot ar palīgiekārtām. Pašgājēju iekrāvēju izmantošana ziemas uzturēšanas dienesta darbos, darba drošības noteikumi šajos darbos5215.Hidrauliskās vadības sistēmasPašgājēju iekrāvēju darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgie darbības traucējumi, to novēršana3216.Pašgājēju iekrāvēju tehniskās apkopesTehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Prasības pašgājējos iekrāvējos lietotām degvielām, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem32Kopā:6025VIII. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma meža mašīnu vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaSaturs0/meža mašīnasX/meža mašīnas1.Pievedējtraktoru raksturojums un vispārējā uzbūvePievedējtraktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pievedējtraktoru vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums unizvietojums10,52.Motoru uzbūve un darbības principiMotora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi30,53.Kloķa-klaņamehānismsMotora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums un vispārējā uzbūve. Motora kloķa-klaņa mehānisma darbība, raksturīgākie darbības traucējumi un kopšana214.Gāzu sadalesmehānismsMotora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve. Motora gāzu sadales mehānisma darbība, kopšana un raksturī­gākie darbības traucējumi. Motora gāzu sadales mehānisma galvenās regulēšanas ierīces425.Dzeses sistēmaMotora dzeses sistēmas uzdevums, princi­piālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pār­dzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana426.Eļļošanas sistēmaMotora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļošanas sistēmas kopšana427.BarošanassistēmaDīzeļmotora barošanas sistēmas, uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un deg­vielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Turbokompresori, gaisa dzesētāji. Elektro­niskās iesmidzināšanas sistēmas – veidi, darbības principi un ekspluatācija. Dīzeļ­motora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana828.Pievedējtraktora elektroiekārtaPievedējtraktora elektroiekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Galveno sastāvdaļu raksturojums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķējums. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču uzbūve, raksturīgākie darbības traucējumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Pievedējtraktora elektro­iekārtas bloki, to uzdevumi un darbības principi. Apsildīšanas iekārta un kondicionieris. Elektroiekārtas apkopes speciālie noteikumi. Elektroiekārtu tehniskajās apkopēs veicamie darbi. Traktora palīgiekārtas849.Pievedējtraktoru datoriekārtaDatoriekārtas uzdevums. Iekārtas elektroniskie bloki, to izvietojums un uzdevums. Ekrāns, ekrāna vadība un iespējamās pozīcijas. Datoriekārtas izman­tošana pievedējtraktora vadīšanā. Pievedējtraktora vadības pedāļu un sviru parametru kalibrēšana. Vajadzīgo pievedēj­traktora braukšanas ātrumu un manipulatora darbības regulēšana. Datoriekārtas izmantošana pievedējtraktora mezglu un sistēmu darbības kontrolei8510.Pievedējtraktoru transmisijas uzbūve un ekspluatācijaPievedējtraktoru transmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mezglu uzdevums un izvietojums. Sajūga uzde­vums, iedalījums, darbības princips. Raksturīgākie sajūga darbības traucējumi, to cēloņi un novēršana. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Hidrotransformatora uzdevums, pārnesum­kārbas un sadales kārbas uzdevums un darbības principi. Raksturīgākie pārnesum­kārbas un sadales kārbas darbības trau­cējumi, to cēloņi un novēršana. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana un regulēšana. Transmisijas hidrostatiskās iekārtas darbības princips, galvenie mezgli un kopšana. Starpsavienojuma un kardān­pārvada uzdevums, kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktora kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums, darbība un regulēšana14811.Pievedējtraktora gaitas iekārtaRiteņtraktoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Apzīmējumi uz riepām. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana. Riteņa stiprinājuma pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība. Ķēžu izmantošana un montāža4214.Pievedējtraktora vadības iekārtas sastāvdaļas un to hidropiedziņaPievedējtraktoru stūres iekārtas uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru stūres iekārtas hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru bremžu sistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru bremžu pārvada hidro­sistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana10515.Pievedējtraktoru tehniskās apkopesTehnisko apkopju būtība un uzdevums. Pievedējtraktoru tehnisko apkopju plānošana un organizācija. Tehnisko apkopju periodiskums un saturs. Tehnisko apkopju grafiks. Prasības pievedējtraktoros izmantojamām degvielām, ekspluatācijas materiāliem, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem126Kopā:10050 Zemkopības ministrs M.Roze 10.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” I. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanaiNr.p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārējās ziņas par autogreideriemAutogreideru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos12.Galvenie autogreideru ekspluatācijas un darba drošības noteikumiVispārējie drošības noteikumi darbā ar autogreideriem, autogreidera motora iedarbināšana un apturēšana. Darba drošības noteikumi pārbraucienos, kā arī strā­dājot zem elektrolīnijām, tiltiem, dzelzceļa pārvadiem, stāvos kāpumos un kritumos. Darba drošības notei­kumi, strādājot dziļu ierakumu un tranšeju tuvumā43.Autogreidera vadītāja pienākumiPrasības autogreidera vadītājiem. Darbu uzdevumu noformēšana un pieņemšana. Autogreidera vadītāja pienākumi, uzsākot darbu, darba laikā un beidzot darbu14.Autogreideru darba organizācijaDarba laika izmantošanas koeficients. Autogreidera darba režīma atkarība no gadalaika. Autogreidera darbu izmaksu aprēķināšana un to samazināšanas iespējas25.Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu pamatiAutoceļu klasifikācija. Autoceļu galvenie elementi: ceļa šķērsprofils, ceļa garenprofils, plāns. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas materiāli un to izmantošana. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu principi un struktūra56.Grunts un tās īpašībasVispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija, svarīgākās īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulo­metriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturīgumu. Grunts kategorijas atkarībā no izstrādes grūtības pakāpes37.Grunts izstrādes darbu tehnoloģijaDarbu tehnoloģija un autogreideru darba režīms. Uzbēruma veidošana. Ierakumu izstrāde un grunts pārvietošana. Ūdens novadīšanas sistēmas izveidošana. Darba tehnoloģija, veicot sāngrāvju izveidi un kopšanu. Zemes klātnes izveide, apdares darbi un zemes klātnes kopšanas darbi98.Ceļa braucamās daļas paplašināšanaAutogreidera darba operāciju secība, paplašinot ceļa braucamo daļu, pārbraucienu skaits. Vērstuvju aprīkojuma un papildus uzstādāmo nažu izmantošanas tehnoloģija39.Ceļa seguma pamata izveidošanaZemes klātnes izbūves materiāli segas pamata izveido­šanai. Pamata atzīmes un to uzstādīšana. Vērstuves nostatījuma leņķi, veicot darba gājienus. Autogreidera pārbraucienu secība410.Grunts pārvietošana un samaisīšana ar saistvielāmMateriāli, kurus izmanto grunts fizikāli mehānisko īpašību uzlabošanai. Minerālās un organiskās saistvielas. Grunts ceļu uzlabošana ar minerālajām saistvielām (kaļķi, cementu), darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar granulometriskajām piedevām, darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar organiskajām saistvielām, darbu tehnoloģija. Autogreidera vērstuves nostatījuma leņķi, veicot grunts maisīšanu, pārvietošanu, izlīdzināšanu un ceļu profilēšanu511.Ziemas ceļu uzturēšanas darbi ar autogreideriemZiemas ceļu uzturēšanas darbu organizācija un darbu tehnoloģijas. Sniega attīrīšana no brauktuves, darbu izpildes tehnoloģija. Vērstuves satveres leņķa un griešanas leņķa izvēle, veicot sniega tīrīšanas darbus. Autogreidera vērstuvju pagarinātāju un sānu vērstuvju izmantošana ziemas dienesta darbos. Sāngrāvju attīrīšana no sniega pavasarī, tās nozīme un darba tehnoloģija512.Autogreideru izmantošanas efektivitāte un darbu uzskaiteAutogreideru papildu darba iekārtu izmantošanas tehnoloģija ceļu būves un ceļu kopšanas darbos. Autogreideru automātiskās vadības sistēmu izmantošana2Kopā:44II. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma buldozera vadītāju sagatavošanaiNr.p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārējās ziņas par buldozeriemBuldozeru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos12.Vispārējie jēdzieni par ģeodēzijuDarba apjoma (tilpuma, laukuma) aprēķināšana zemes rakšanas darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu13.Gruntis un to īpašībasVispārējie jēdzieni par grunti, tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un me­hāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Gruntsūdeņu ietekme uz grunts noturību. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes24.Zemes darbu veidiZemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte15.Darba drošības noteikumi darbā ar buldozeriemDarba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot buldozera motoru. Darba drošības noteikumi, veicot zemes rakšanas un pārvietošanas darbus. Darba drošības noteikumi, rokot un pārvietojot grunti dziļu kanālu un būvbedru tuvumā. Darba drošības noteikumi, pārvadājot buldozeru46.Grunts rakšana un pārvietošana ar buldozeruGrunts griešanas shēmas atkarībā no grunts īpašībām. Nogrieztās grunts pārvietošana, grunts pārvietošanas zudumu samazināšanas iespējas, grunts izlīdzināšana. Ierakumu izstrāde, šķērsvirziena un garenvirziena izstrādes shēmas. Uzbērumu veidošanas šķērsvirziena un garenvirziena shēmas. Kanālu un platu tranšeju rakšana un aizbēršana67.Buldozeru izmantošana sagatavošanas un palīgdarbosBuldozera darba tehnoloģija darbā ar irdinātāju. Buldozera darba tehnoloģija, veicot koku gāšanas, celmu raušanas un apauguma novākšanas darbus. Buldozeru izmantošana grunts un citu materiālu iekraušanas darbos no estakādēm38.Darbs ar buldozeru ziemas apstākļosZemu temperatūru ietekme uz buldozera darba spējām un grunts īpašībām. Buldozera darba iekārtu izman­to­šanas īpatnības ziemas apstākļos. Buldozeru izmanto­šana ceļu un laukumu ziemas uzturēšanas darbos39.Buldozeru darba ražīgums un tā palielināšanas iespējasTeorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Buldozeru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas un pārvietošanas darbos3Kopā24III. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ceļu būves un kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārējās ziņas par ceļu veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnāmCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu remonta darbos12.Ceļu būves un ceļu remonta darbu pamatiAutoceļu klasifikācija un galvenie elementi: ceļa šķērs­profils, garenprofils, ceļa attēlojums plānā. Zemes klātnes izbūve, grunts noblīvēšana. Ceļu segu klasifikā­cija. Ceļu segu veidi, uzbūve un tām izvirzāmās ekspluatācijas prasības43.Zemes klātnes un ceļa segu izbūves materiāliGrunts, tās raksturojums un klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikāli mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Ceļu segu izbūves materiāli: minerālmateriāli, organiskās un minerālās saistvielas44.Galvenie darba drošības noteikumi, strādājot ar ceļu veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnāmDarba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot mašīnas motoru. Darba drošības noteikumi, veicot zemes klātnes noblīvēšanu, ceļa segas ieklāšanu un noblīvēšanu. Darba drošības noteikumi, transportējot mašīnas45.Asfaltbetona segu materiāli.Asfaltbetona ceļa segu klasifikācija un īpašības. Asfaltbetona segu materiāli, to sagatavošana un transportēšana26.Ceļu veltņu darba tehnoloģijaCeļa klātnes noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pār­vietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Šķembu segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Asfaltbetona segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana57.Asfaltieklāšanas mašīnu darba tehnoloģijaAsfaltbetona segu ieklāšana ar asfaltieklāšanas mašīnu: ceļa segas biezuma iestatīšana, mašīnas pārvietošanās shēmas, mašīnu pārvietošanās ātrums, darba kvalitātes vērtēšana48.Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba kvalitātes kontroleCeļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba kvalitātes rādītāji, kontroles veidi, darbu pieņemšana19.Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba ražīgums un tā palielināšanas iespējasTeorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ceļu segu ieklāšana kā nepārtrauktu darbu komplekss. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu automatizēto vadības sistēmu izmantošana5Kopā30IV. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ekskavatoru vadītāju sagatavošanaiNr.p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārējās ziņas par ekskavatoriemEkskavatoru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos12.Vispārējie jēdzieni par ģeodēzijuDarba apjoma (tilpums, laukums) aprēķināšana zemes darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu13.Grunts un tās īpašībasVispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija. Grunts svarīgākās īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdenscaurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturību. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes34.Zemes darbu veidiZemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte15.Ekskavatoru darbu sagatavošanaZemes darbu projekta dokumentācija, tehnoloģiskās shēmas un grafiki. Ekskavatora darba ierīču izvēle atkarībā no veicamā darba rakstura, apjoma un grunts īpašībām26.Ekskavatoru darba parametriMaksimālais rakšanas rādiuss, maksimālais rakšanas augstums, maksimālais rakšanas dziļums, maksimālais izbēršanas rādiuss, maksimālais izbēršanas augstums un apstākļi, kas tos ietekmē17.Darba drošības noteikumi, strādājot ar ekskavatoruDarba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot ekskavatora motoru. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros, elektrolīniju tuvumā, pārbraucienos un transportējot ekskavatoru48.Darbs ar ekskavatoru, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīciUz priekšu vērstā kausa darba ierīces darba parametri, cirtnes raksturojums, frontālā un sāniskā cirtnes izstrādes shēma un darbu tehnoloģijas. Dziļu kanālu un ierakumu izstrāde ar pakāpienveida cirtnes izstrādes metodi. Grunts iekraušana transportlīdzekļos69.Darbs ar ekskavatoru, lietojot atpakaļvērstā kausa darba ierīciAtpakaļvērstā kausa darba ierīces darba parametri. Garenvirziena un šķērsvirziena grunts rakšanas veidi un darbu tehnoloģija. Grāvju rakšana ar atpakaļvērstā kausa darba ierīci. Grunts iekraušana transportlīdzekļos510.Darbs ar ekskavatoru, lietojot draglaina darba ierīciDraglaina darba ierīces darba parametri, pielietošanas iespējas un darbu tehnoloģija. Draglaina darba ierīces izmantošana grunts rakšanai šķērsvirzienā un garenvirzienā311.Darbs ar ekskavatoru, lietojot pašgrābja kausu, atskaldāmo āmuru un citas darba iekārtasCirtnes izveidojums darbam ar pašgrābja kausu, darbu tehnoloģija. Atskaldāmā āmura izmantošanas iespējas, darba vietas organizācija un darbu tehnoloģija. Citu ekskavatora darba iekārtu izmantošanas iespējas un darbu tehnoloģijas712.Darbs ar ekskavatoru staignās vietāsDarba vietas sagatavošana, pārvietošanās shēmas un darba tehnoloģijas213.Darbs ar ekskavatoru ziemas apstākļosZemu temperatūru ietekme uz ekskavatora darba spējām un grunts īpašībām. Ekskavatora darba īpatnības ziemas apstākļos, izmantojot dažādas darba iekārtas. Ekskavatoru izmantošana ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos, darbu tehnoloģija414.Ekskavatoru darba ražīgums un tā palielināšanas iespējasTeorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ekskavatoru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas darbos4Kopā44V. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma pašgājēju iekrāvēju vadītāju sagatavošanaiNr.p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Vispārējās ziņas par pašgājējiem iekrāvējiemPašgājēju iekrāvēju uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves, ceļu uzturēšanas darbos un dažādu materiālu kraušanas darbos12.Grunts un tās īpašībasVispārējie jēdzieni par grunti, tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Gruntsūdens ietekme uz grunts stabilitāti. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes33.Pašgājēju iekrāvēju darbu sagatavošanaPašgājēju iekrāvēju pārvietošanās shēmas. Kraušanas laukuma izveidojums un iekārtojums24.Pašgājēju iekrāvēju darba parametriMaksimālais pacelšanas augstums, maksimālais izbēršanas augstums, pagriešanās rādiuss, rādītājus ietekmējošie apstākļi15.Darba drošības noteikumi, strādājot ar pašgājēju iekrāvējuDarba drošības noteikumi, iedarbinot motoru un to apturot. Darba drošības noteikumi, veicot grunts materiālu iekraušanu un pārvietošanu. Darba drošības noteikumi, veicot dažādu materiālu un citu objektu pacelšanu un pārvietošanu. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros. Darba drošības noteikumi, veicot darbus elektrolīniju tuvumā, pārbraucienos un transportējot mašīnas56.Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīciUz priekšu vērstā kausa darba iekārtas darba parametri, cirtnes raksturojumi, cirtnes izstrādes shēmas. Grunts rakšana un pārvietošana uz atbērtni. Grunts rakšana un iekraušana transportlīdzekļos, citās tilpnēs47.Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot dakšas un satvērējusMateriālu un priekšmetu satveršana un fiksēšana. Pārvietošanās ar paceltiem priekšmetiem un materiāliem, pārvietošanās shēmas28.Darbs ar pašgājēju iekrāvēju ar papildus uzstādītām darba iekārtāmPašgājēju iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija komunālajā saimniecībā ar papildus uzmontējamām darba iekārtām: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos: vērstuves, kaisītāji49.Pašgājēju iekrāvēju darba ražīgums un tā palielināšanas iespējasTeorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas2Kopā24VI. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma meža mašīnu vadītāju sagatavošanaiNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits1.Mežizstrādes nozares raksturojumsMežizstrādes mašīnu klasifikācija. Mežizstrādes tehnoloģiskais process42.Darbu organizācija cirsmāCirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte, apzīmējumi shēmās. Pievešanas ceļu tīkls cirsmā. Vidējais pievešanas attālums. Maģistrālo pievešanas ceļu iezīmēšana cirsmā. Jēdziens par tehnoloģisko koridoru. Tehnoloģisko koridoru pieslēgšana maģistrālajam ceļam, ceļu noslogojums. Cirsmu izstrādes galvenie tehnoloģiskie elementi un to raksturojums. Pārgājība un to ietekmējošie faktori (grunts nestspēja, reljefa slīpums u.c.). Jēdziens par augšgala krautuvi. Augšgala krautuves vietas izvēle. Tehnoloģisko virzienu izvēle103.Cirsmu darbu operācijasKoku gāšana, atzarošana, stumbru sagarumošana. Sortimentu šķirošana, krautnēšana, rezervju uzkrāšana. Kokmateriālu savākšana pie tehnoloģiskiem koridoriem. Kokmateriālu pievešana augšgala krautuvē. Pievešana galvenā cirtē un kopšanas cirtnē. Mežaudžu bojājumu samazināšanas iespējas starpciršu cirsmu izstrādē. Vides aizsardzības pasākumu ievērošana darba izpildes procesā64.Kokmateriālu krautnēšana un uzmērīšanaMeža sortimenti. Koksnes uzmērīšanas noteikumi. Sortimentu parametri. Marķēšana. Kokmateriālu tilpuma noteikšana pēc individuālās un grupveida metodes4Kopā24 Zemkopības ministrs M.Roze 11.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Praktisko mācību programma I. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju praktiskās sagatavošanas kopējās prasības
116. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju sākotnējo apmācību traktortehnikas vadīšanā veic sākotnējās apmācības laukumā, kurā atbilstoši praktisko mācību programmas uzdevumu prasībām izvietotas 1.zīmējumā attēlotās figūras._________braukšana uz priekšu G – traktortehnikas garums_ _ _ _ _ _ braukšana atpakaļgaitā P – traktortehnikas platums1.zīm. Traktortehnikas vadītāju vadīšanas sākotnējās apmācības laukums
117. Figūru izmēri atkarīgi no mācību tehnikas gabarītiem (norādīti 1.zīmējumā). Figūru savstarpējam izvietojumam un darba organizācijai sākotnējās apmācības laukumā jāveicina droša mācību procesa norise.
118. Minimālajai sākotnējās apmācības laukuma platībai A, B un C kategorijas traktortehnikai, buldozeram, ekskavatoram, pašgājēja iekrāvējam un meža mašīnām jābūt ne mazākai par 0,5 ha, E kategorijas traktortehnikai – 1 ha, ceļa mašīnām – 0,8 ha.
119. Traktortehnikas vadīšanas sākotnējā apmācība un apmācība uz ceļa notiek praktisko mācību instruktora tiešā vadībā ar mācību traktortehniku, kuras kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem.
120. Vadīšanas iemaņu mācīšanu uz ceļa D kategorijas, E kategorijas un speciālās traktortehnikas vadītājiem pieļaujams veikt ar mācību riteņtraktoru, kura kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem.II. Traktortehnikas A, B un C kategorijas vadītāju praktiskās sagatavošanas programmaNr. p.k.TēmaSatursStundu skaits0/A, B, CX/B1.Traktora vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieniVadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru vadīšanā212.Traktora motora iedarbināšanaIkdienas tehniskā apkope. Traktora sagatavošana motora iedarbināšanai. Traktora motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās213.Traktora vadīšana sākotnējās apmācības laukumāBraukšanas vienmērīga uzsākšana. Traktora vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās, pakāpeniska pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Traktora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Piekabināmo un uzkari