Zaudējis spēku - Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi

Zaudējis spēku - Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.551 Rīgā 2014.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 5.§) Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 5., 7. un 10.punktu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus; 1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu; 1.3. būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus; 1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību; 1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību; 1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu; 1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju; 1.8. būves konservācijas kārtību; 1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā; 1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. 2 2. Noteikumi: 2.1. neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm, hidrotehniskajām (izņemot ostu hidrotehniskās inženierbūves) un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; 2.2. attiecas uz inženierbūvēm, kas nav norādītas šo noteikumu 2.1. apakšpunktā. 3 3. Par šajos noteikumos minēto inženierbūvju būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atbildīga būvvalde, bet par būvdarbu kontroli un tiesiskumu Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs). 4 4. Persona ir tiesīga šajos noteikumos minētos dokumentus iesniegt būvvaldē vai birojā elektronisku dokumentu veidā, ja attiecīgie dokumenti sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 5 5. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz: 5.1. visās būvvaldēs, kuru atbildībā esošajā administratīvajā teritorijā plānota būvniecība, un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi; 5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros. 6 6. Paskaidrojuma raksts (1. pielikums), paskaidrojuma raksts inženierbūves konservācijai (2. pielikums), apliecinājuma karte inženierbūvei (3. pielikums) vai būvniecības iesniegums (4. pielikums) (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) nav nepieciešams, ja pasūtītājs veic avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla, vai, par to iepriekš rakstiski paziņojot būvvaldei, pirmās grupas inženierbūves (izņemot inženiertīklu) atjaunošanu. 7 2. Būvniecības ierosināšana un nepieciešamie dokumenti 2.1. Būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana 7. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā būvprojektēšanas jomā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi. Atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem. 8 8. Būvprojekta izstrādātājs būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanai var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti paraksta to izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju un, ja izstrādāta arī paskaidrojuma raksta dokumentācija, apliecinājumu par izstrādātā paskaidrojuma raksta atbilstību normatīvo aktu un saņemto tehnisko un īpašo noteikumu prasībām. 9 9. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus. 10 10. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, būvniecības ierosinātājs plānotajai būvniecības iecerei var pieprasīt un saņemt nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. 11 11. Būvniecības ieceres dokumentāciju (būvniecības ieceres iesniegumu, būvprojektu minimālā sastāvā) izstrādā trijos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros oriģinālos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā būvvaldē, pa vienam eksemplāram pie būvniecības ierosinātāja un būvprojekta izstrādātāja un Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā vienā eksemplārā, ja dokuments ir sagatavots un iesniegts elektroniski. 12 12. Atkarībā no vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās inženierbūvju grupas un būvniecības veida, ievērojot šo noteikumu 6. un 18. punktu, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē šādu būvniecības ieceres dokumentāciju: 12.1. paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 13. un 15. punktā minētos dokumentus – pirmās grupas inženierbūves būvniecībai (izņemot šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētos gadījumus); 12.2. apliecinājuma kartes inženierbūvei (turpmāk – apliecinājuma karte) I daļu un šo noteikumu 13. un 16. punktā minētos dokumentus: 12.2.1. inženiertīkla (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru tīklu) pievada jaunai būvniecībai, atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei esošai būvei; 12.2.2. ēkas iekšējā inženiertīkla (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru tīklu) atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei, ja iekšējā inženiertīkla atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei ir paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums; 12.2.3. jauna iekšējā inženiertīkla (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru tīklu) ierīkošanai vai esošā nojaukšanai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā; 12.3. būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā – otrās vai trešās grupas inženierbūves būvniecībai. 13 13. Iekšējā inženiertīkla (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru tīklu) atjaunošanai vai pārbūvei daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā apliecinājuma karte nav nepieciešama (izņemot gadījumu, ja atjaunošana vai pārbūve var ietekmēt pakalpojuma pieejamību). 14 2.2. Būvniecības ieceres dokumentācija 14. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 14.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus; 14.2. būvniecības ierosinātāja pilnvaru, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; 14.3. saskaņojumus atkarībā no būvniecības ieceres: 14.3.1. paskaidrojuma rakstu saskaņo ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, ostas pārvaldi un – no kuģošanas drošības viedokļa – ar attiecīgās ostas kapteini un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija", ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas; 14.3.2. apliecinājuma karti saskaņo ar: 14.3.2.1. nekustamā īpašuma īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks; 14.3.2.2. ēkas pārvaldītāju, ja attiecīgais inženiertīkls tiek ierīkots ēkā; 14.3.2.3. pakalpojuma sniedzēju, kurš attiecīgo ēkas iekšējo inženiertīklu izmanto pakalpojuma sniegšanai; 14.3.2.4. attiecīgo inženiertīklu īpašnieku un citiem skarto inženiertīklu īpašniekiem; 14.3.2.5. ostas pārvaldi, ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā; 14.3.2.6. trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas; 14.3.3. papildus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam būvprojektu minimālā sastāvā saskaņo ar ostas pārvaldi un – no kuģošanas drošības viedokļa – ar attiecīgās ostas kapteini un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija", ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas; 14.4. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti. 15 15. Personas saskaņojumu noformē uz projektējamās teritorijas vispārīgā plāna ar inženierbūvju piesaisti zemes gabalam (turpmāk – būvprojekta ģenerālplāns), apliecinājuma kartes novietojuma plāna, paskaidrojuma raksta novietojuma plāna vai kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei. 16 16. Ierosinot pirmās grupas inženierbūves jaunu būvniecību, ierīkošanu, nojaukšanu, novietošanu, pārbūvi vai restaurāciju, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno šādus dokumentus: 16.1. tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti; 16.2. paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas; 16.3. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu (neattiecas uz inženierbūves nojaukšanu); 16.4. derīgu zemes gabala topogrāfisko plānu vai instrumentāli uzmērītu zemes robežu plānu; 16.5. novietojuma plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts paredzētās inženierbūves novietojums zemes gabalā un tās ārējie izmēri, uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem uz instrumentāli uzmērīta zemes robežu plāna (neattiecas uz inženierbūves nojaukšanu); 16.6. ražotāja izstrādāto tehnisko dokumentāciju (attiecībā uz gatavas inženierbūves novietošanu). 17 17. Ierosinot šo noteikumu 12.2. apakšpunktā norādīto inženiertīklu jaunu būvniecību, atjaunošanu, ierīkošanu, nojaukšanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs apliecinājuma kartes I daļai pievieno šādus dokumentus: 17.1. derīgu zemes gabala topogrāfisko plānu, ja inženierbūve tiek ierīkota zemes gabalā; 17.2. ēkas stāva vai telpu grupas plānu, ja inženiertīkls tiek ierīkots ēkā; 17.3. tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti; 17.4. dokumentus saskaņā ar tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem; 17.5. skaidrojošu aprakstu, kam, ja nepieciešams, pievieno aprēķinus; 17.6. būvprojekta izstrādātāja parakstītu inženiertīkla pievada novietojuma plānu uz derīga topogrāfiskā plāna atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) vai, ja inženiertīkli tiek ierīkoti ēkā, būvprojekta izstrādātāja parakstītu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu uz ēkas stāva plāna vai telpu grupas plāna. 18 18. Ierosinot otrās vai trešās grupas inženierbūves būvniecību, būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumam pievieno būvprojektu minimālā sastāvā. Būvprojekts minimālā sastāvā ietver šādus dokumentus: 18.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par būvniecības ieceres veikšanas vietas (zemes vienība vai būve) kadastra apzīmējumu un īpašnieku, paredzēto būvniecības veidu, paredzēto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, paredzēto būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu, paredzētajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida inženierbūvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība, un paredzētajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts īstenot kultūras pieminekļa aizsargjoslā; 18.2. būvprojekta ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna; 18.3. raksturīgus griezumus ar augstuma atzīmēm (neattiecas uz inženierbūves atjaunošanu vai nojaukšanu); 18.4. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja inženierbūvei ir paredzēta virszemes daļa (neattiecas uz nojaukšanu un apgaismes būves, tramvaju ceļu, lidlauku skrejceļu, inženiertīklu (turpmāk – līnijveida inženierbūve) būvniecību); 18.5. labiekārtošanas risinājuma plānu, ja ir paredzēts labiekārtojums; 18.6. transporta un gājēju kustības organizācijas aprakstu, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā; 18.7. ražotāja gatavā izstrādājuma tehnisko dokumentāciju, ja ir paredzēta inženierbūves novietošana; 18.8. rasējumus, norādot inženierbūves kārtu robežas un secību, un papildu skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām; 18.9. informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. 19 19. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves konservāciju, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz šādus dokumentus: 19.1. aizpildītu paskaidrojuma raksta inženierbūves konservācijai I daļu; 19.2. inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš ietver: 19.2.1. skaidrojošu aprakstu par konservācijas veikšanu; 19.2.2. nepieciešamo konservācijas darbu sarakstu; 19.2.3. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un inženierbūves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai; 19.2.4. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai; 19.3. kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja inženierbūve ir kultūras piemineklis; 19.4. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par inženierbūves konservāciju to ir norādījusi; 19.5. citus dokumentus, kas raksturo inženierbūvi un ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai. 20 3. Būvniecības ieceres izskatīšana 20. Paskaidrojuma raksta inženierbūves konservācijai I daļu un šo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus iesniedz būvvaldē pašvaldības lēmumā par inženierbūves konservāciju norādītajā termiņā. 21 21. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde Būvniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai. 22 22. Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju (5. pielikums). 23 23. Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. un 3. punktu par to izdara atzīmi paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma kartē. 24 24. Kad būvvalde izdarījusi atzīmi paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma kartē, būvniecības ierosinātājs sniedz informāciju par būvdarbu veicēju. Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē lēmuma pieņemšanai. 25 25. Paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes akcepta spēkā esības termiņš ir noteikts vispārīgajos būvnoteikumos un skaitāms no lēmuma par būvniecības ieceres akceptu pieņemšanas dienas, bet attiecībā uz paskaidrojuma rakstu inženierbūves konservācijai inženierbūves konservācijas īstenošanas termiņu nosaka atbilstoši pašvaldības lēmumam par inženierbūves konservāciju. 26 4. Paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā inženierbūves konservācijai, apliecinājuma kartē un būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi 26. Paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma kartē iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju. 27 27. Būvatļaujā iekļauj: 27.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot: 27.1.1. būvvaldē iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši pašvaldības apbūves noteikumiem; 27.1.2. prasības par tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām; 27.1.3. prasības par tehnisko noteikumu saņemšanu inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem; 27.1.4. prasības par vides pieejamību, ja inženierbūvei tās nodrošināmas atbilstoši normatīvajiem aktiem; 27.1.5. prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību; 27.1.6. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar zemes gabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas; 27.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – prasības par citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem; 27.1.8. citas prasības atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts); 27.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasības par: 27.2.1. iesniedzamajiem dokumentiem par atbildīgajiem būvspeciālistiem (saistību raksti, autoruzraudzības līgums); 27.2.2. reģistrēšanai iesniedzamajiem dokumentiem inženierbūves būvdarbu procesu fiksēšanai (būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls, būvuzraudzības plāns); 27.2.3. iesniedzamajiem dokumentiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (būvdarbu veicēja un atbildīgo būvspeciālistu apdrošināšanas polises); 27.2.4. citiem iesniedzamajiem dokumentiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 27.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei. 28 28. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi divu gadu laikā pēc dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. 29 5. Sabiedrības informēšana 29. Par saņemto būvatļauju pasūtītājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A 1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi) zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, šādos gadījumos: 29.1. otrās grupas inženierbūves jauna būvniecība, ierīkošana, nojaukšana, novietošana vai pārbūve (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi); 29.2. trešās grupas inženierbūves būvniecība (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi). 30 30. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku. 31 31. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu. Būvtāfelē norāda šādas ziņas: 31.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese); 31.2. pasūtītājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs); 31.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs); 31.4. būvniecības ieceres plāns ar inženierbūves novietojumu; 31.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru. 32 6. Projektēšana 6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs 32. Saņemot būvatļauju, pasūtītājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā. 33 33. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc pasūtītāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā. 34 34. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds noteikts šajos noteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī norādīts būvatļaujā. 35 35. Saskaņojot ar būvvaldi, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā. 36 36. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos inženierbūvei noteiktās būtiskās prasības. 37 37. Būvprojekta vadītājs uz būvprojekta titullapas un būvprojekta ģenerālplāna, kurā ir arī būvobjektu raksturojošie galvenie rādītāji, paraksta apliecinājumu par to, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (6. pielikums). 38 38. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgo rādītāju lapas) paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām (6. pielikums). Ja būvprojektu izstrādā, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgo rādītāju lapas) paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu, Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskajām prasībām, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām (6. pielikums). Būvprojekta visu daļu vispārīgo rādītāju lapas paraksta būvprojekta vadītājs. 39 39. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu vai teksta tehniskais izstrādātājs paraksta katru izstrādāto rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta, rasējuma lapas paraksta arī daļas vai būvprojekta vadītājs, kas tās pārbaudījis. 40 40. Otrās grupas inženierbūves būvprojektam (izņemot inženierbūves nojaukšanas būvprojektu) ir šādas sastāvdaļas: 40.1. vispārīgā daļa: 40.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti; 40.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos; 40.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī norādīta vispārīga informācija par vides pieejamību publiskām inženierbūvēm; 40.1.4. tehniskie vai īpašie noteikumi; 40.1.5. atļaujas un saskaņojumi; 40.1.6. vispārīgo rādītāju lapa; 40.1.7. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 40.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 40.2. arhitektūras daļa inženierbūvei (izņemot līnijveida inženierbūvi): 40.2.1. teritorijas vertikālais plānojums; 40.2.2. labiekārtojuma un apstādījumu plāns; 40.2.3. arhitektūras sadaļa: 40.2.3.1. grafiskie dokumenti ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja inženierbūvei ir paredzēta virszemes daļa; 40.2.3.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm; 40.2.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas; 40.3. inženierrisinājumu daļa: 40.3.1. būvkonstrukcijas; 40.3.2. inženierbūvei nepieciešamie inženiertīkli (piemēram, pašteces kanalizācija, elektroapgāde, elektronisko sakaru tīkli); 40.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini; 40.3.4. būvizstrādājumu specifikācijas; 40.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti; 40.3.6. citi inženierrisinājumi; 40.3.7. vides aizsardzības pasākumi; 40.4. darbu organizēšanas projekts. 41 41. Trešās grupas inženierbūves būvprojektam (izņemot inženierbūves nojaukšanas būvprojektu) ir šādas sastāvdaļas: 41.1. vispārīgā daļa: 41.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti; 41.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos; 41.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī norādīta vispārīga informācija par vides pieejamību publiskām inženierbūvēm; 41.1.4. tehniskie vai īpašie noteikumi; 41.1.5. atļaujas un saskaņojumi; 41.1.6. vispārīgo rādītāju lapa; 41.1.7. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 41.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 41.2. arhitektūras daļa inženierbūvei (izņemot līnijveida inženierbūvi): 41.2.1. teritorijas vertikālais plānojums; 41.2.2. labiekārtojuma un apstādījumu plāns; 41.2.3. arhitektūras sadaļa: 41.2.3.1. grafiskie dokumenti ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja inženierbūvei ir paredzēta virszemes daļa; 41.2.3.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm; 41.2.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas; 41.3. inženierrisinājumu daļa: 41.3.1. būvkonstrukcijas; 41.3.2. inženierbūvei nepieciešamie inženiertīkli (piemēram, pašteces kanalizācija, elektroapgāde, elektronisko sakaru tīkli); 41.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini; 41.3.4. būvizstrādājumu specifikācijas; 41.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti; 41.3.6. citi inženierrisinājumi; 41.3.7. vides aizsardzības pasākumi; 41.4. darbu organizēšanas projekts; 41.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats: 41.5.1. apraksts, kas ietver inženierbūves ugunsdrošības raksturlielumus; 41.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (inženierbūvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana); 41.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā inženierbūvju īpatnības); 41.5.4. evakuācijas nodrošināšana inženierbūvēm (izņemot līnijveida inženierbūvi); 41.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja inženierbūve paredzēta sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei; 41.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas); 41.5.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi; 41.5.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām; 41.5.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā; 41.6. būvprojekta ekspertīze. 42 42. Trešās grupas rūpnieciskās ražošanas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver tehnoloģisko daļu: 42.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas; 42.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus; 42.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus. 43 43. Publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētai otrās vai trešās grupas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver ekonomisko daļu: 43.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkumu; 43.2. būvdarbu apjomus; 43.3. izmaksu aprēķinu (tāmi). 44 44. Otrās vai trešās grupas inženierbūves nojaukšanas būvprojektam ir šādas sastāvdaļas: 44.1. vispārīgā daļa: 44.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti; 44.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos; 44.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai; 44.1.4. tehniskie vai īpašie noteikumi; 44.1.5. atļaujas un saskaņojumi; 44.1.6. vispārīgo rādītāju lapa; 44.1.7. teritorijas sadaļa: 44.1.7.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 44.1.7.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna; 44.1.7.3. teritorijas vertikālais plānojums; 44.1.7.4. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja paredzēts labiekārtot teritoriju; 44.2. darbu organizēšanas projekts. 45 6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs 45. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam). Darbu organizēšanas projektam ir šādas sastāvdaļas: 45.1. skaidrojošs apraksts; 45.2. būvdarbu ģenerālplāns; 45.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma; 45.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā; 45.5. darba aizsardzības plāns; 45.6. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa pasūtītājs. 46 46. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, kā arī norāda pamatojumu būvdarbu kopējam ilgumam un svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā. 47 47. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās inženierbūves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot tiem pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus. 48 48. Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda: 48.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos; 48.2. būvdarbu ģenerālplānos – būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi; 48.3. skaidrojošajā aprakstā – pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu inženierbūves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu. 49 49. Ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, sastāda situācijas plānu, kurā norāda visus materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objektus, atbērtnes un būvmateriālu piegādes ceļus, nomas līgumus ar zemes gabalu īpašniekiem, termiņu, kad atbērtne tiks likvidēta, un saskaņojumu ar pašvaldību par būvmateriālu piegādes ceļiem. 50 6.3. Būvprojekta atkāpju no tehniskajām prasībām saskaņošana 50. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo laikus projektēšanas gaitā. Atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna vai atbilstoši izmaina tehniskos vai īpašos noteikumus. Par atkāpju no inženiertīklu pieslēgšanas vai to šķērsošanas tehnisko noteikumu prasībām saskaņošanu attiecīgās institūcijas var prasīt samaksu atbilstoši iestādes apstiprinātam cenrādim. 51 51. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā. Atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna. 52 6.4. Būvprojekta ekspertīze 52. Trešās grupas inženierbūves būvprojekta (izņemot nojaukšanas būvprojektu) ekspertīzi veic: 52.1. arhitektūras daļai; 52.2. inženierrisinājumu daļai; 52.3. darbu organizēšanas projektam; 52.4. būvprojektiem, kuru izstrādi un īstenošanu finansē no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, – ekonomiskajai daļai, izvērtējot materiālu izvēles ekonomisko pamatojumu saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, kā arī izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamību; 52.5. ugunsdrošības pasākumu daļai, kā arī citu būvprojekta sadaļu ugunsdrošības risinājumiem. 53 53. Ja risināmi strīdi starp būvniecības dalībniekiem par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos norādītajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds. 54 54. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pasūtītājs pievieno būvprojekta dokumentācijai. 55 6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana 55. Izstrādāto būvprojektu saskaņo pasūtītājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem. 56 56. Izstrādātā būvprojekta oriģinālu (ar atbildīgā būvprojekta izstrādātāja un pasūtītāja oriģināliem parakstiem un saskaņojumiem uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas) trijos eksemplāros (Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros), ja nepieciešams, pievienojot būvprojekta ekspertīzes atzinumu, iesniedz būvvaldē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā. Vienu eksemplāru glabā būvvaldē, pa vienam eksemplāram pie pasūtītāja un būvprojekta izstrādātāja vai atbildīgā būvspeciālista attiecīgajā projektēšanas jomā un – Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā. Būvprojektu iesniedz vienā eksemplārā, ja dokuments ir sagatavots un iesniegts elektroniski. 57 57. Būvvalde izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem. 58 58. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, būvvalde Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā izdara būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc atzīmes izdarīšanas būvatļaujā būvprojekta vienu eksemplāru glabā būvvaldē. 59 59. Ja būvvalde konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod pasūtītājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas. Izskatītā būvprojekta vienu eksemplāru glabā būvvaldē. 60 60. Pēc būvvaldes konstatēto trūkumu novēršanas pasūtītājs būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā atkārtoti iesniedz būvprojektu izvērtēšanai būvvaldei. 61 61. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas pasūtītājs iesniedz būvvaldē būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus. 62 7. Būvdarbi 7.1. Būvatļaujā iekļauto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde un būvdarbu veikšanas termiņš 62. Kad izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un pasūtītājs iesniedzis tajā norādītos dokumentus, būvvalde Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā: 62.1. izdara būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi; 62.2. būvatļaujā norāda pasūtītāja pieprasīto būvdarbu veikšanas ilgumu, bet nepārsniedzot būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas termiņu (izņemot gadījumu, ja būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz gadu par visiem tā veicamajiem būvobjektiem); 62.3. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) un līdz kuram inženierbūve nododama ekspluatācijā; 62.4. būvatļaujai pievieno pielikumu (7. pielikums), kurā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus. 63 63. Būvvalde var pagarināt būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 65. vai 66. punktā minēto nosacījumu izpildes. 64 64. Ja inženierbūve, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, pasūtītājam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums, ja ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika sākta būvniecība. Ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, būvvalde var pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas plānojumam neatbilstošas inženierbūves nojaukšanu. 65 65. Ja saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu ir veikta atkārtota būvniecības ieceres izvērtēšana, būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarina uz būvvaldes noteikto laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta (inženierbūvei, kurai normatīvajos aktos ir paredzēta kadastrālā uzmērīšana) un iesniegts izpildmērījuma plāns par inženierbūves novietojuma pārbaudi, kā arī būvvaldē ir iesniegta atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija. Ja inženierbūve minētajā termiņā netiek nodota ekspluatācijā un ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība, būvvalde var pieņem lēmumu par pašvaldības teritorijas plānojumam neatbilstošas inženierbūves nojaukšanu. 66 66. Ja inženierbūve, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja inženierbūvi paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarina uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta (inženierbūvei, kurai normatīvajos aktos ir paredzēta kadastrālā uzmērīšana) un iesniegts izpildmērījuma plāns par inženierbūves novietojuma pārbaudi, kā arī būvvaldē ir iesniegta atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija. 67 67. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju vai pieaicināto būvspeciālistu, ja par to informē būvvaldi un iesniedz jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju vai jaunā būvspeciālista saistību rakstu un profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Jaunais būvdarbu veicējs vai jaunais pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā ar jauna būvatļaujas pielikuma (7. pielikums) izdošanas brīdi. 68 7.2. Būvdarbu sagatavošana 68. To būvdarbu sagatavošanu, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, sāk tikai tad, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi. 69 69. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs. 70 70. Iekšējo inženiertīklu atjaunošanu, ierīkošanu, nojaukšanu vai pārbūvi vai paskaidrojuma rakstā paredzētos būvdarbus var veikt būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā. Būvētājam nav nepieciešams būvdarbu žurnāls, un viņš uzņemas būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus. 71 71. Pasūtītāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais būvdarbu līgums, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi. 72 72. Pasūtītājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas: 72.1. izsniedz būvdarbu veicējam būvvaldes akceptēta paskaidrojuma raksta, paskaidrojuma raksta inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma kartes kopiju vai būvatļaujas kopiju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un būvprojektu; 72.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs. 73 73. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā. 74 74. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš katram atsevišķu būvdarbu veicējam izsniedz paskaidrojuma raksta, apliecinājuma kartes vai būvatļaujas kopiju. 75 75. Būvdarbu sagatavošanas procesā veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kā arī darbus būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību. 76 76. Būvdarbu veicējs, saņemot būvprojektu, pārliecinās par papildu detalizētāku rasējumu nepieciešamību. Ja būvdarbu veicējs nav pieprasījis papildu detalizētāku rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par iespējamām sekām. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tos saskaņo ar būvprojekta izstrādātāju un pasūtītāju. 77 77. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas norādīti šo noteikumu 81. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Aktu par galveno būvašu nospraušanu pasūtītājs iesniedz būvvaldē septiņu dienu laikā, skaitot no akta parakstīšanas dienas. 78 78. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētos pasākumus darbu veikšanas projektā saskaņo ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem. 79 7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija 79. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. 80 80. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu. 81 81. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz izstrādāto būvprojektu, izstrādā būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs), bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbu veikšanas projektu, bet projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma. 82 82. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai inženierbūvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, inženierbūves sekcijai, laidumam, stāvam). 83 83. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošai inženierbūvei, ievēro tās īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja prasības un situāciju būvobjektā. 84 84. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Inženierbūves atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves darbu veikšanas projektu saskaņo arī ar būvprojekta izstrādātāju un pasūtītāju. 85 85. Darbu veikšanas projektu nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto būvdarbu uzsākšanas. 86 86. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontrolējošām institūcijām. 87 87. Būvdarbu vadītājs katru darbdienu veic ierakstus būvdarbu žurnālā, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji par saviem veiktajiem darbiem. 88 7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole 88. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus. 89 89. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem. 90 90. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. 91 91. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver: 91.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli; 91.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli; 91.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli. 92 92. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes. 93 93. Pabeigtās nozīmīgās konstrukcijas un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu (8., 9. un 10. pielikums). 94 94. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja pasūtītājs vai būvuzraugs (ja būvniecībai tiek veikta būvuzraudzība) un būvdarbu veicēju pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvprojektam vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmāki darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu vai autoruzraudzības žurnālā, norādot izpildes termiņu. Tikai tad, kad visas šajā punktā minētās personas ir parakstījušas attiecīgo segto darbu aktu, darbi turpināmi. 95 95. Ja būvdarbu gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms būvdarbu atsākšanas veic atkārtotu iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaudi un sastāda attiecīgu aktu. 96 96. Pasūtītājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu. 97 97. Pasūtītājs autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvprojekta izstrādātāju. 98 98. Ja būvdarbi tiek veikti strādājošā uzņēmumā, tos saskaņo ar uzņēmuma vadību. 99 7.5. Vides aizsardzības nosacījumi 99. Būvdarbus organizē un veic tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbus organizē un veic, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam. 100 100. Atjaunojot, pārbūvējot vai nojaucot inženierbūvi, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. 101 101. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai. 102 102. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā. 103 103. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veidu un novadgrāvju sistēmu paredz darbu veikšanas projektā. 104 104. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veic pasākumus, lai novērstu pazemes ūdeņu nelietderīgu izplūšanu un ūdens nesējhorizontu piesārņošanu. 105 105. Pastiprinot grunti, novērš pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošanu. Nepieciešamos pasākumus paredz darbu veikšanas projektā. 106 106. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehniskie darbi, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, koriģētu būvprojektu). 107 7.6. Inženierbūves konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā 107. Inženierbūves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas rezultātā var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās. 108 108. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt pasūtītājs, par to paziņojot būvvaldei. Šo noteikumu 107. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas pasūtītājs iesniedz saskaņošanai būvvaldē inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu. 109 109. Inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda: 109.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu; 109.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un inženierbūves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai; 109.3. risinājumus, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi; 109.4. inženierbūves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu. 110 110. Ja iestāde, kas nav būvvalde, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, iestāde par to nekavējoties paziņo būvvaldei. 111 111. Būvvalde 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 108. un 110. punktā minētās informācijas saņemšanas apseko objektu (izņemot gadījumu, ja būvdarbus apturējis birojs) un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju. 112 112. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta inženierbūves konservācijas nepieciešamība un pasūtītājs nav iesniedzis būvvaldē inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu, būvvalde lēmumā par inženierbūves konservāciju norāda: 112.1. inženierbūves konservācijas iemeslus; 112.2. inženierbūves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu inženierbūves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī, ja nepieciešams, inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu); 112.3. termiņu inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai. 113 113. Būvvalde 14 dienu laikā pēc inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņu. 114 114. Pēc šo noteikumu 113. punktā minētā lēmuma izpildes pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē. 115 115. Veicot inženierbūves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku. 116 116. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad būvvalde ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad pasūtītājs ir pabeidzis inženierbūves konservācijas darbus atbilstoši būvvaldes saskaņotajam inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektam. 117 117. Ja pasūtītājs neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot pasūtītāju, veikt inženierbūves konservācijas darbus. Visus ar inženierbūves konservāciju saistītos izdevumus sedz pasūtītājs. 118 118. Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laikposmā būvvalde konstatē, ka inženierbūve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai ka tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, būvvalde pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā. 119 119. Ja pēc būvdarbu apturēšanas būvvalde konstatē, ka nepieciešama inženierbūves konservācija, būvvalde pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā. 120 8. Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pieņemšana 8.1. Pirmās grupas inženierbūves pieņemšana ekspluatācijā 120. Pirmās grupas inženierbūvi pieņem ekspluatācijā, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam vai apliecinājuma kartei. 121 121. Inženiertīklu īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs 14 dienu laikā pēc pasūtītāja iesnieguma saņemšanas par atzinuma sniegšanu atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai vai atzinumu par iekšējo inženiertīklu gatavību ekspluatācijai. 122 122. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs iesniedz būvvaldē: 122.1. aizpildītu paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes II daļu; 122.2. inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu (neattiecas uz iekšējo inženiertīklu būvniecību); 122.3. attiecīgā sadales inženiertīklu īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai, ja tika veikta inženiertīklu pievada atjaunošana, ierīkošana vai pārbūve; 122.4. attiecīgā inženiertīklu īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja atzinumu par iekšējo inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ja tika veikta iekšējo inženiertīklu atjaunošana, ierīkošana vai pārbūve; 122.5. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta. 123 123. Paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē norāda ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc inženierbūves nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc būvvaldes atzīmes izdarīšanas paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē ir divi gadi. 124 124. Būvvalde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 122. punktā minēto dokumentu saņemšanas apseko būvobjektu, pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara attiecīgu atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. 125 125. Inženierbūve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde izdarījusi atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. 126 126. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai būvniecības iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, būvvalde pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās būvniecības ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai. 127 127. Pēc šo noteikumu 126. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē. Ja pasūtītājs ir novērsis lēmumā norādītās atkāpes, būvvalde par to izdara atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. 128 8.2. Otrās un trešās grupas inženierbūves pieņemšana ekspluatācijā 128. Inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs. Pirms inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā ierosināšanas inženierbūvei veic izpildmērījumu un kadastrālo uzmērīšanu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta. 129 129. Pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai inženierbūvei normatīvajos aktos ir noteiktas obligātās higiēnas prasības. 130 130. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas inženierbūvi, papildus šo noteikumu 129. punktā minētajām institūcijām 14 dienu laikā pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz atzinumu par inženierbūves atbilstību ugunsdrošības prasībām, bet, ja šī inženierbūve atrodas ostas teritorijā, 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" sniedz atzinumu par šīs inženierbūves gatavību ekspluatācijai no kuģošanas drošības viedokļa. 131 131. Ierosinot inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē (Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā) iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus): 131.1. apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai (11. pielikums); 131.2. būvprojekta izmainītās daļas, kuras būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajos būvnoteikumos noteikto; 131.3. inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu; 131.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta; 131.5. šo noteikumu 129. un 130. punktā minēto institūciju atzinumus; 131.6. būvdarbu žurnālu un nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus; 131.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību; 131.8. iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju; 131.9. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 131.10. būvprojekta izstrādātāja atzinumu par inženierbūves atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība; 131.11. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 132 132. Šo noteikumu 131.1., 131.2., 131.3., 131.4., 131.5., 131.7., 131.10. un 131.11. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes vai biroja arhīvā. 133 133. Inženierbūvi pieņem ekspluatācijā būvvalde vai birojs. Birojs pieņemšanas procesā pieaicina būvvaldes amatpersonu, ja būvvalde ir izteikusi vēlmi tajā piedalīties. Pieaicinātā būvvaldes amatpersona paraksta aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā. 134 134. Pasūtītājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda būvvaldei vai birojam inženierbūvi. 135 135. Būvvaldes vai biroja uzdevums ir novērtēt inženierbūves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē vai birojā iesniegtajiem šo noteikumu 131. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. 136 136. Būvvalde vai birojs inženierbūves pieņemšanas procesā pieaicina būvuzraugu, ja veikta būvuzraudzība, un būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sn …