Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.42 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 11.maijā (prot. Nr.25, 3.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.90/12/03.01./2 "Par "MTG Broadcasting AB" ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" Konkurences padome (turpmāk - KP) 12.01.2012. saņēma MTG Broadcasting AB (turpmāk - MTG) pilnvarotās pārstāves ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos, MTG iegūstot 100% AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija (turpmāk - AS LNT) akciju no AS Neatkarīgie Nacionālie Mediji (turpmāk - Ziņojums). Ziņojumā norādīts, ka AS Neatkarīgie Nacionālie Mediji pieder 1 871 606 jeb 100% AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija akciju un darījuma rezultātā šīs akcijas pilnā apmērā tiks atsavinātas MTG. Tādējādi tirgus dalībnieku apvienošanās notiks saskaņā ar Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15.panta pirmās daļas 3.punktu, MTG iegūstot tiešu vienpersonisku izšķirošu ietekmi KL 1.panta 2.punkta izpratnē pār AS LNT. Iepazīstoties ar Ziņojumā ietverto informāciju un tam pievienotajiem dokumentiem, KP konstatēja, ka tas atbilst Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.800 Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk - Noteikumi) prasībām un par Ziņojuma iesniegšanas dienu ir uzskatāms 12.01.2012. Saskaņā ar Noteikumu 4.punktu par šo faktu 18.01.2012. ar vēstuli Nr.143 tika informēts Ziņojuma iesniedzējs. Saskaņā ar KL 16.panta pirmo daļu KP viena mēneša laikā no pilnā vai saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas izskata Ziņojumu un pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu. 10.02.2012. KP pieņēma lēmumu Nr.11 (prot. Nr.9, 6.§) "Par papildu izpētes uzsākšanu lietā Nr.90/12/03.01./2 "Par "MTG" ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos", kurā, pamatojoties uz KL 16.panta pirmo daļu, nolēma uzsākt papildu izpēti lietā Nr.90/12/03.01./2 "Par "MTG" ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos".  Lietas izpētes laikā KP pieprasīja darījuma izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no konkrēto tirgus dalībniekiem, personu apvienībām un citām personām, kuras paredzētais apvienošanās darījums skar vai varētu skart un kuru viedoklis jāņem vērā, izvērtējot konkrētās apvienošanās ietekmi uz šīm personām. MTG, Reģ.Nr.556353-2687, juridiskā adrese: Skeppsbron 18, 103 13, Stokholma, Zviedrija; SIA TV 3 Latvia, Reģ.Nr.40103065880, juridiskā adrese: Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021; VIASAT AS Latvia filiāle, Reģ.Nr.40103065880, juridiskā adrese: Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021; SIA Star FM, Reģ.Nr.40003163456, juridiskā adrese: Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021; AS Neatkarīgie Nacionālie Mediji, Reģ.Nr.40103276674, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga, LV-1050 AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Reģ.Nr.50003285371, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga, LV-1050; SIA Latvijas Ziņu kanāls, Reģ.Nr.40103313928, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga, LV-1050; SIA Mūzikas kanāls, Reģ.Nr.40003783195, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga, LV-1050. SIA Mūzikas kanāls veido programmu LMK (saskaņā ar MTG pilnvarotās pārstāves 18.01.2012. vēstuli Nr.01-26/2012, programmas LMK (Latvijas Mūzikas kanāls) nosaukumu ir plānots mainīt uz Kanāls 2)1; SIA TV5, Reģ.Nr.40103306610, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga, LV-1050. 1.   Apvienošanās dalībnieki Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju MTG realizē izšķirošu ietekmi KL 1.panta 2.punkta izpratnē pār SIA TV3 Latvia (pieder 100% kapitāldaļu), VIASAT AS (Latvijā darbojas, izmantojot filiāli, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā) (pieder 100% kapitāldaļu) un MTG RADIO AB (reģistrēts Zviedrijā un realizē izšķirošo ietekmi pār SIA Star FM) (MTG RADIO AB pieder 100% Star FM kapitāldaļu). Pamatojoties uz KL 1.panta 9.punktu, KP konstatē, ka minētās juridiskās personas ir atzīstamas par vienu tirgus dalībnieku. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju AS Neatkarīgie Nacionālie Mediji realizē tiešu izšķirošo ietekmi pār AS LNT (pieder 100% akciju), pār SIA TV 5 (pieder 100% kapitāldaļu). AS Neatkarīgie Nacionālie Mediji realizē netiešu izšķirošo ietekmi pār SIA Latvijas Ziņu Kanāls (SIA TV 5 pieder 100% kapitāldaļu) un pār SIA Mūzikas Kanāls (SIA TV 5 pieder 95% kapitāldaļu). Pamatojoties uz KL 1.panta 9.punktu, KP konstatē, ka minētās juridiskās personas ir atzīstamas par vienu tirgus dalībnieku. MTG pilnvarotās pārstāves 18.01.2012. vēstulē Nr.01-26/2012 ir norādīts, ka preču zīmēm LMK (Latvijas Mūzikas kanāls), LZK (Latvijas Ziņu kanāls) un TV 5 mainījās īpašnieks, proti, AS LNT 2012.gada 13.janvārī tika reģistrēta par minēto preču zīmju īpašnieci. 1.1. Apvienošanās paziņošanas pienākums KL 15.panta otrajā daļā noteikts, ka tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu; 2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. KL 15.panta otrajā prim daļā noteikts, ka šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā ziņojumu neiesniedz, ja vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā nepārsniedz 1,5 miljonus latu. Tā kā apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā (2010.gadā) pārsniedza 25 miljonus latu, kā arī katra apvienošanās dalībnieka apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija lielāks par 1,5 miljonu latu, izpildās KL 15.panta otrās daļas 1.punktā minētais kritērijs. Līdz ar to apvienošanās dalībniekiem bija pienākums iesniegt KP ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos. 1.2. Apvienošanās raksturojums Iegūstot AS LNT akcijas, MTG iegūs tiesības uz visām programmu LNT, TV5 un LMK satura raidīšanai nepieciešamajām apraides atļaujām, līgumiem, aktīviem, kas pieder AS LNT. Pēc apvienošanās MTG ir paredzējis veikt investīcijas AS LNT veidoto programmu attīstībai Latvijas tirgū, pilnveidojot AS LNT veidoto programmu kvalitāti un pilnveidojot raidījumus latviešu valodā. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto apvienošanās darījums nodrošinās iespēju bezmaksas virszemes apraidē darboties vismaz vienai no divām bezmaksas komerctelevīzijas programmām - TV3 un LNT, jo abu programmu veidotāji 2011.gadā vērtēja iespēju iziet no bezmaksas virszemes apraides, ņemot vērā augstos maksājumus par apraides pakalpojuma sniegšanu, ko nodrošina ciparu virszemes televīzijas ieviesējs un nodrošinātājs - SIA Lattelecom. Iesniedzējs arī norāda, ka (*), novirzot ar raidīšanas pakalpojuma saņemšanu saistītās izmaksas abu programmu satura kvalitātes paaugstināšanai. Iesniedzējs Ziņojumā ieskicē arī paredzēto īpašuma un lietojuma tiesību, un kontroles struktūru pēc apvienošanās darījuma īstenošanas, norādot, ka pēc apvienošanās darījuma īstenošanas AS LNT tiks integrēta MTG grupā, taču turpinās eksistēt kā atsevišķa juridiskā struktūra, darbojoties televīzijas programmu (LNT, TV5, LMK) veidošanā. MTG realizēs stratēģisko uzņēmuma pārvaldību. 2.   Konkrētais tirgus KL 1.panta 4.punktā noteikts, ka konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. KL 1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. KL 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 4.decembra spriedumā lietā SKA-511/2008 pie konkrētā tirgus noteikšanas kā būtisku faktoru norāda, ka konkrēto preces tirgu veido preces, kuras ir savstarpēji aizstājamas (sk. Eiropas Kopienu tiesas 1973.gada 21.februāra sprieduma lietā 6/72 "Europemballage Corporation and Continental Can Company Inc. pret Eiropas Komisiju" 32.punktu). Izvērtējot, vai prece ir aizstājama, ņem vērā pieprasījuma aizstājamību no patērētāju viedokļa un piedāvājuma aizstājamību no tirgus dalībnieku viedokļa. Izvērtējot preču pieprasījuma aizstājamību, uzsvars liekams uz tādiem faktoriem kā preces cena,  īpašības un paredzētais pielietojums. Ņemot vērā minētos faktorus, pārbauda, kādas ir patērētāju iespējas pārorientēties uz citu tirgus dalībnieku aizstājējprecēm. Savukārt piedāvājuma aizstājamību raksturo tirgus dalībnieku iespējas pārorientēt uzņēmējdarbību uz konkrētās preces ražošanu (sk. Eiropas Komisijas Paziņojuma par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās 7., 15. un 20.punktu. [..]). Lielākajā daļā gadījumu konkrētais preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību (Whish R. Competition Law. Fifth Edition. London: Butterworths, 2003, p.32). Noteikumu 2.punktā noteikts, ka šo noteikumu izpratnē ietekmētais tirgus ir: 2.1. konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; 2.2. ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju apvienošanās darījums var ietekmēt šādus konkrētos tirgus: 1. Televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 1.1. Bezmaksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā (TV3, LNT,TV5); 1.2. Bezmaksas televīzijas specializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā (LMK); 1.3. Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā (TV6, 3+, potenciāli - TV3, TV5, LMK); 1.4. Maksas televīzijas izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā (VIASAT AS Latvijas filiāle); 2. Televīzijas satura iepirkuma tirgus; 3. Reklāmas izvietošanas pakalpojums televīzijas programmās tirgus Latvijas Republikas teritorijā; Apvienošanās dalībnieki šādi pamato ietekmēto tirgu definīcijas. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju abu Apvienošanās dalībnieku televīzijas programmu izplatīšanas modeļi dažādām programmām atšķiras: SIA TV3 un AS LNT ir nacionālās apraides programmas (TV3 un LNT), kas ir izplatāmas gala patērētājiem bez maksas, izmantojot virszemes ciparu apraides platformu, kabeļtelevīzijas platformu un citas platformas. SIA TV3 darbojas maksas televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecībā, veidojot un izplatot TV6 programmu un izplatot TV3+ programmu to tālākai retranslācijai maksas televīzijas operatoru (kabeļtelevīzija/IP televīzija/satelīttelevīzija/virszemes maksas televīzija) tīklos. AS LNT izplata TV5 un LMK programmas to retranslācijai maksas televīzijas operatoru tīklos; par TV5 un LMK programmu izplatīšanu vairumtirdzniecībā AS LNT šobrīd nepieprasa atlīdzību. Izvērtējot minēto, KP secina, ka Apvienošanās dalībnieki darbojas šādos televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgos: (1)Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tirgū (TV3 un LNT programma); (2)Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū (programmas TV6 un TV3+ (perspektīvā arī TV3) unTV5); (3)Maksas televīzijas specializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū (VIASAT programmas un LMK (šobrīd - Kanāls 2)); (4)Reklāmas izvietošanas pakalpojuma televīzijas programmās tirgū Latvijas Republikā, (5)Televīzijas satura (content) iepirkuma tirgū. Bez tam Apvienošanās var ietekmēt arī tirgu, kurā Apvienošanās dalībnieku darbība nepārklājas, jo viens no apvienošanās dalībniekiem darbojas lejupejošajā tirgū attiecībā pret to tirgu, kurā Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas: (6) Maksas televīzijas izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgū (programmu izplatīšana satelīta televīzijas platformā). 2.1. Televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgus Latvijas teritorijā Kā izriet no KP prakses2, netiek nošķirts, vai formāts, kādā programma tiek piegādāta kabeļtīklu operatoru galapatērētājam, ir analogais vai ciparu. KP norāda, ka ir jānošķir apraide no retranslācijas. Kā tas tiek paskaidrots Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 1.panta 1.punktā, apraide ir darbību kopums, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošanu, izplatīšanu un tūlītēju uztveršanu, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklus. Savukārt EPLL 1.panta 28.punktā paskaidrots, ka retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītas programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana citā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu. 2.1.1.   Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā KP ir konstatējusi3, ka ir pamats nošķirt maksas televīzijas tirgu no bezmaksas televīzijas tirgus. Maksas televīzija (Pay TV) un bezmaksas televīzija (free access jeb free-to-air-TV) ir divi savstarpēji nodalāmi televīzijas veidi. Atšķirības ir konstatējamas pēc vairākiem faktoriem: - Pēc ieņēmumu gūšanas veida: ja par bezmaksas televīzijas galveno ienākumu avotu var uzskatīt ieņēmumus, kas gūti no reklāmas raidlaika pārdošanas, tad maksas televīzijas ienākumi veidojas pārsvarā no abonēšanas maksas4. Līdz ar to maksas televīzijai ieņēmumi no reklāmas ir papildu ieņēmumi (ja vispār maksas kanāls nodarbojas ar reklāmas raidlaika izvietošanu). Būtiski ir ņemt vērā arī finansēšanas veidu5, pakalpojuma veidus6, kuri tiek piedāvāti galapatērētājam, un Premium klases satura pieejamību7. -    Pēc tiesiskā regulējuma: EPLL 1.panta 5.punktā noteikts, ka bezmaksas televīzija - sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai bez maksas. EPLL 19.panta sestā daļa nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga, savukārt šī likuma septītā daļa nosaka, ka par šā panta sestajā daļā minēto televīzijas programmu retranslācijas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no tā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas retranslē, tāpat kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas saskaņā ar šā panta sesto daļu tiek retranslētas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas tā programmas retranslē. -    Pēc pieejamības gala patērētājiem: SIA Lattelecom kā komersants, kas nodrošina televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, piedāvā galalietotājiem bezmaksas televīzijas programmu paku, kas sastāv no LTV1, LTV7, LNT un TV3 programmām8. SIA Lattelecom nodrošina minēto televīzijas programmu apraidi visā Latvijas teritorijā. Latvijā, saskaņā ar normatīvo regulējumu (EPLL 1.panta 5.punkts), par bezmaksas programmām ir uzskatāmas tās programmas, kas ir pieejamas bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas Republikā, kurā SIA Lattelecom atrodas dominējošā stāvoklī9. Par šādām programmām (uz lēmuma pieņemšanas brīdi) ir uzskatāmas  LTV1, LTV7, LNT, TV3. Ar normatīvo regulējumu ir izveidota situācija, ka abi būtiskākie bezmaksas komerckanāli (arī LTV1 un LTV7, bet tie nav uzskatāmi par komerckanāliem) ir obligāti iekļaujami maksas televīzijas operatoru piedāvājumos un maksas televīzijas operatori par šo kanālu retranslāciju nemaksā kanālu veidotājiem un neiekasē abonēšanas maksu no gala patērētājiem (must carry princips). Tomēr no maksas televīzijas operatoriem gala patērētājiem nav iespējams iegādāties bezmaksas kanālus atsevišķi, jo tie tiek piedāvāti sasaistītā veidā ar maksas kanāliem. Līdz ar to bezmaksas pieejamība maksas televīzijas platformās ir nosacīta un praktiski nepastāv. -    Pēc finansējuma piesaistīšanas: vērtējot vairumtirdzniecības līmenī, jāsecina, ka SIA Lattelecom kā signāla retranslatoram nav iespēju saņemt signālu no citām bezmaksas programmām, jo šobrīd Latvijas Republikā nav citu bezmaksas programmu. Tas liecina, ka, vērtējot aizvietojamību no pašu kanālu puses, bezmaksas programmām pastāv norādītie divi piegādes ceļi līdz galapatērētājam. Latvijas Republikā raidošo bezmaksas programmu finansēšanas modelis ir balstīts uz ienākumiem no reklāmas raidlaika pārdošanas. Tā kā reklāmas cenas noteikšana ir tieši saistīta ar auditorijas apmēru, tiem kanāliem, kas darbojas bezmaksas televīzijas nespecializētu tēmu programmas izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā, ir būtiski piesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju, jo tas tiešā veidā ietekmē ienākumus par reklāmas raidlaika pārdošanu. KP 2009.gada 18.jūnija lēmuma Nr.E02-19 1.1.4.punktā ir norādīts, ka ir pamats nošķirt TV3 kanālu no pārējiem nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāliem kā atsevišķo konkrētās preces tirgu. Analoģiski secinājumi tika izdarīti arī attiecībā uz programmu LNT. Šādi secinājumi tika izdarīti, jo neviens no maksas operatoriem, komplektējot kanālu pakas, neaizvieto šos kanālus vienu ar otru, kaut teorētiski abi nespecializētie kanāli ir savstarpēji konkurenti. Arī veiksmīgi darboties konkrētajā tirgū - nespecializētu tēmu kanālu veidošanas un izplatīšanas tirgū mazumtirdzniecības līmenī - var tikai tad, ja maksas televīzijas operators ir spējīgs piedāvāt abus šos kanālus galapatērētājam. Pieminētajā lēmumā tika konstatēts, ka savstarpēja aizvietojamība TV3 un LNT kanāliem (tāpat arī citiem nespecializētu tēmu kanāliem) var pastāvēt, vērtējot reklāmas tirgu medijos (televīzijas kanālos) [..]. TV3 programmas izplatīšanas tirgus un LNT programmas izplatīšanas tirgus kā atsevišķi konkrētie tirgi ir konstatējami attiecībā pret maksas televīzijas operatoriem un galapatērētājiem, jo saskaņā ar maksas operatoru norādīto TV3 un LNT ir uzskatāmas par tām programmām, kuru neesamība maksas operatora piedāvājumā var likt galapatērētājam izvēlēties citu maksas operatoru vai citu piedāvāto televīzijas programmu paku (darbojas must carry princips, kas liedz maksas operatoram neiekļaut pakā šīs abas programmas). Programmas TV3 un LNT konkurē savstarpēji par skatīšanās daļām bezmaksas televīzijas programmu tirgū un reklāmas pakalpojuma izvietošanas televīzijas programmās tirgū (kur konkurence notiek starp visām pieejamajām programmām, kas pārdod raidlaiku reklāmas izvietošanai). Savstarpējo šo kanālu konkurences spiedienu var novērot, piemēram, pēc tā, kā tiek izkārtots konkrētais saturs diennakts raidlaika ietvaros (piemēram, abu programmu ziņu raidījumi tiek pārraidīti gandrīz identiskos laikos, kas savstarpēji pārklājas) un kāds saturs tiek piedāvāts auditorijai (līdzīga rakstura izklaides šovi, tematiskie raidījumi). Līdz ar to ir jāsecina, ka, vērtējot no bezmaksas televīzijas programmu tirgus un reklāmas pakalpojuma izvietošanas televīzijas programmās tirgus perspektīvas, šie abi kanāli savstarpēji konkurē. Ja par būtiskāko parametru, lai identificētu bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tirgus apmērus, var uzskatīt auditorijas apmērus (programmu share daļas), tad maksas televīzijas programmas auditorijas noteikšanai var izmantot arī katras programmas abonentu skaitu10. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka konkrētajā gadījumā bezmaksas televīzija un maksas televīzija veido atsevišķus konkrētos tirgus. Vērtējot televīzijas kanālu savstarpējo aizvietojamību, KP ņēma vērā tādus faktorus kā valoda un kanāla tēma. Tā kā visi bezmaksas kanāli tiek piedāvāti latviešu valodā un ir nespecializēto tēmu kanāli, konkrētajā gadījumā nav pamata bezmaksas televīzijas tirgu dalīt šaurāk, ievērojot minētos faktorus. Tomēr, analizējot visu kanālu savstarpējo aizvietojamību maksas televīzijas tirgū, šādi faktori būtu ņemami vērā. Tā kā SIA Lattelecom nodrošina apraidi Latvijas teritorijā, ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms kā Latvijas Republikas teritorija. Konkrētais tirgus ir nosakāms kā bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā. 2.1.2.   Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā Ņemot vērā, ka maksas televīzijas operatoriem ir pienākums retranslēt un iekļaut savos piedāvājumos arī bezmaksas apraidē esošos kanālus (LTV1, LTV7, LNT, TV3), šie kanāli izdara konkurences spiedienu par skatīšanās daļu arī maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū, bet pēc sava izplatīšanas modeļa un piegādes/pieprasījuma struktūras atšķiras un ir nošķirami no maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā. Kā izriet no TNS Latvia sniegtās informācijas par programmu procentuālajām skatīšanās daļām (share), 39,2% no kopējā skatīšanās laika 2011.gadā aizņēma tieši četru Latvijā pieejamo bezmaksas kanālu skatīšanās. Fakts, ka skatītāji salīdzinoši lielu sava skatīšanās laika daļu velta bezmaksas televīzijas programmu satura patērēšanai, liecina, ka šie galaprodukti ir skaidri nošķirami un maksas TV ir produkts ar īpašu lietderību11. Programmu, kas ir pieejamas maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā, finansēšanas modelis atšķiras no bezmaksas programmu finansēšanas modeļa ar vairākām būtiskām pazīmēm. Pirmkārt, maksas programmas saņem licences maksājumus no maksas televīzijas operatoriem par šo programmu retranslāciju. Otrkārt, ienākumi no reklāmas raidlaika pārdošanas veido tikai daļu no uzņēmuma finansēm (ja  tas   nodarbojas ar reklāmas raidlaika pārdošanu)12. Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus ir tirgus, kur signāls no programmas veidotāja līdz galapatērētājam tiek piegādāts, izmantojot maksas operatoru infrastruktūru. Maksas operatori maksā licences maksas par programmu retranslāciju programmu veidotājiem. Savukārt maksas operatori komplektē savus piedāvājumus (pakas), kas obligāti ietver bezmaksas programmas un, atkarībā no operatora tirgus stratēģijas, citas maksas programmas. Pakas var atšķirties pēc programmu kopējā skaita (jo vairāk programmu, jo, iespējams, dārgāk) un kopējiem pieejamajiem pakalpojumiem. Tā ir galapatērētāja izvēle, izvērtējot savas finansiālās iespējas, intereses un konkrēto nepieciešamību pēc kādas no programmām. Attiecībā uz Apvienošanās darījumā iesaistītajām programmām KP secina, ka programma TV5 nav uzskatāma par bezmaksas programmu, bet gan par maksas programmu (pastāv atšķirīgs tiesiskais regulējums un programmas izplatīšanas principi). AS LNT, izvērtējot programmas reitingus un pieprasījumu, kā arī iespējamās sekas, ja par šīs programmas izplatīšanu tiktu prasīta samaksa, piedāvā šo programmu par brīvu. Ja AS LNT ieviestu maksu par programmas TV5 retranslāciju, ļoti iespējams, ka šī programma vairs netiktu iekļauta maksas operatoru piedāvājumos (ņemot vērā, ka uz šo programmu nedarbojas must carry princips), kas novestu pie šīs programmas skatīšanās daļas krituma un kas negatīvi ietekmētu ienākumus par reklāmas raidlaika pārdošanu šajā programmā. Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas tirgus, vērtējot to no auditorijas pieprasījuma viedokļa un pastāvošās piegādes shēmas, ir ierobežots ar Latvijas Republikas teritoriju, jo galaprodukts (programma) ir orientēts uz Latvijas auditoriju. Arī Eiropas Komisija lietā Nr.IV/M.489-Bertelsmann/News International/Vox  norādīja, ka, lai arī tehniskā attīstība virza televīzijas tirgus attīstību uz plašu ģeogrāfisku teritoriju, šim tirgum ir tendence saglabāt nacionālas vai reģionālas robežas. Līdz ar to ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms kā Latvijas Republikas teritorija. Tādējādi konkrētais tirgus ir nosakāms kā maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā. 2.1.3.   Maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas tirgus sašaurināšana, ņemot vērā katra maksas televīzijas nespecializētu tēmu kanāla auditorijas valodu Ņemot vērā, ka maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus ir cieši saistīts ar maksas televīzijas mazumtirdzniecības tirgu (vairumtirgotājs - programmas izplatītājs savu produktu piedāvā mazumtirgotājiem - maksas televīzijas operatoriem, kuri tālāk šo produktu piegādā saviem klientiem), šajā tirgū būtiski ir nodalīt klientu loku pēc auditorijas, kurai konkrētā programma šķiet interesanta. Par vienu no auditorijas sadalīšanas kritērijiem ir uzskatāma pamatvaloda, kurā konkrētā programma piedāvā saturu. Valoda ir saziņas līdzeklis, kas papildus ekrānā redzamajai vizualizācijai jeb attēlam nodrošina programmas uztveri pilnā apmērā. Valoda ir uzskatāma par būtisku un neatņemamu sastāvdaļu pilnvērtīgai programmas piedāvāta satura uztveršanai. KP uzskata, ka konkrētajā lietā ir pamats nošķirt konkrētās preces tirgus pēc valodas. Lai arī pastāv zināma pārklāšanās (piemēram, TV5 programmas auditorija pēc valodas sadalās aptuveni vienādi13), secināms, ka maksas nespecializētu tēmu programmu vairumtirdzniecības tirgū ir izdalāmi divi atsevišķi konkrētās preces tirgi - maksas nespecializētu tēmu programmas latviešu valodā izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus un maksas nespecializētu tēmu programmu krievu valodā izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus. No TNS Latvia sniegtās informācijas par faktisko maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu tirgus sadalījumu pēc tās auditorijas nacionalitātes starp populārākajām maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmām var secināt, ka starp programmām pastāv divu veidu programmu grupas. Pirmkārt, izteikti var nošķirt tās programmas, kuras vairāk skatās kāda no nacionalitātēm (latvieši vai cittautieši). Otrkārt, ir programmas, kuru auditorija pēc to nacionalitātes sadalās līdzvērtīgi. Tabula Nr.1 "Maksas programmu auditorijas dalījums" 2009 Maksas nespecializētu tēmu programma Latviešu auditorija % Cittautieši % TV5 44,9 55,1 3+ 22,7 77,3 TV6 88,8 11,2 PBK 14,3 85,7 REN Baltija 23,5 76,5 RTR Planeta Baltija 15,7 84,3 2010 Maksas nespecializētu tēmu programma Latviešu auditorija % Cittautieši % TV5 47,2 52,8 3+ 34,2 65,8 TV6 91,5 8,5 PBK 15,4 84,6 REN Baltija 27,3 72,7 RTR Planeta Baltija 19,8 80,2 2011 Maksas nespecializētu tēmu programma Latviešu auditorija % Cittautieši % TV5 46,3 53,7 3+ 36,4 63,6 TV6 88,7 11,3 PBK 17,9 82,1 REN Baltija 33,7 66,3 RTR Planeta Baltija 23,4 76,6 TV Mir Latvija 25 75 Par izteiktu maksas nespecializētu tēmu programmu, kas vairāk piesaista latviešu (latviski runājošo) auditoriju, ir uzskatāms kanāls TV6. Kā ir redzams no tabulas Nr.1 "Maksas programmu auditorijas dalījums", programmai TV6 2009.gadā 88,8% no auditorijas bija latviski runājošie, 2010.gadā - 91,5%, bet 2011.gadā - 88,7%. Līdz ar to var uzskatīt, ka šī programma (arī iepērkot saturu, kas ir vairāk piemērots latviešu auditorijai, kā arī veicot satura pielāgošanu, piemēram, ieskaņošanu) ir orientēta uz latviski runājošo auditoriju un šo programmu maz skatās (2009.gadā - 11,2%, 2010.gadā - 8,5%, bet 2011.gadā - 11,3%) cittautiešu. Programma TV6 ir uzskatāma par vienīgo no populārākajām maksas nespecializētu tēmu programmām, kura ir orientēta uz latviski runājošu auditoriju. Programmu PBK saskaņā ar TNS Latvia sniegto informāciju vairāk skatās cittautieši - 2009.gadā 85,7% no programmas auditorijas bija cittautieši, 2010.gadā - 84,6%, bet 2011.gadā - 82,1%. Programmas TV5 auditorija sadalās salīdzinoši līdzīgi, t.i., 2009.gadā 55,1% no šīs programmas auditorijas bija cittautieši, 2010.gadā - 52,8%, bet 2011.gadā - 53,7%. Šī ir programma, kurā auditorijas noslāņošanās nav identificējama, kā tas ir konstatējams, piemēram, programmām TV6 vai PBK. Tomēr par šīs programmas raidīšanas pamatvalodu būtu uzskatāma krievu valoda (cita valoda). Vairuma maksas nespecializētu tēmu programmu satura orientēšana ar mērķi piesaistīt ne latviski runājošos ir izskaidrojama ar to, ka bezmaksas apraidē esošo programmu (LTV, LTV7, TV3 un LNT) saturs ir orientēts uz latviski runājošu auditoriju. Cittautiešu auditorijas piesaiste ir salīdzinoši vieglāka, piedāvājot produktu, kas ir tiem speciāli radīts un šķiet tiem interesants, nevis tāds produkts (saturs), kas ir tikai ticis pielāgots šīs auditorijas vajadzībām un iespējām (piemēram, ar subtitriem). Jāņem vērā, ka visās bezmaksas programmās, kā arī programmā TV6, saturs pamatā tiek pārraidīts latviešu valodā ar vai bez subtitriem krievu valodā, savukārt citās populārākajās maksas nespecializētu tēmu programmās (3+, PBK, REN Baltija, RTR Planeta Baltija, TV Mir Latvija), kuras ir orientētas uz citā valodā runājošu auditoriju, saturs netiek pielāgots latviešu auditorijai (nav subtitru latviešu valodā). Par svarīgu kritēriju, kas nosaka auditorijas piesaisti, var uzskatīt valodu, kādā ir pieejams piedāvātais saturs. Tieši audio formāta valoda (tās sapratne) kalpo par līdzekli, kas atvieglo satura uztveri galapatērētājam un ļauj produktu pilnvērtīgi izbaudīt. Par vienu no aspektiem, kas norāda, ka maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu vidū būtiski ir ņemt vērā valodas principu, ir uzskatāms tas, ka pieprasījumu pēc konkrētas programmas var iedalīt atšķirīgos tirgos, t.i., pieprasījums pēc programmas, kas ir orientēta uz latviešu auditoriju, rodas latviešu auditorijas vidū, bet pieprasījums pēc programmas, kas ir orientēta uz citā valodā runājošu auditorijas daļu - šīs auditorijas vidū. Programma, kas ir orientēta uz konkrētu valodu vai ir ieguvusi konkrētās auditorijas daļas piekrišanu, nav interesanta citai auditorijai tieši pastāvošo valodas barjeru un kulturālo atšķirību (interešu) dēļ. Šī auditorijas daļa nespēj pilnvērtīgi uztvert piedāvāto saturu un tieši tāpēc izvēlas citu programmu. Otrkārt, arī vērtējot no programmu puses, mēģinot pārorientēties un piedāvāt saturu, kas interesētu otru auditorijas daļu, programma riskē zaudēt daļu savas esošās auditorijas. Programma, kas ir orientēta uz latviešu auditoriju, mēģinot piesaistīt citā valodā runājošu auditorijas daļu, riskē zaudēt latviski runājošās auditorijas daļu. Līdz ar to var uzskatīt, ka uz konkrētu auditorijas daļu orientētajām programmām nav ekonomiski pamatoti mēģināt aptvert citā valodā runājošu auditoriju. Papildus ir jāņem vērā, ka auditorijas intereses un pieprasījums pēc satura atšķiras - latviski runājošā auditorija pēc sava pieprasījuma pēc konkrēta satura (piemēram, TV šovi latviešu valodā ar Latvijā pazīstamu personību piedalīšanos) ir nošķirama no citā valodā runājošās auditorijas pieprasījuma pēc satura. Treškārt, programmas savu tirgus daļu var palielināt tikai noteikta konkrētā tirgus ietvaros. Programmas, kas ir orientētas uz citā valodā runājošu auditoriju, savu tirgus daļu var palielināt tikai uz citu kanālu, kas ir orientēti uz citā valodā runājošu auditoriju, rēķina. KP ieskatā tas ir uzskatāms par iemeslu, lai nošķirtu uz latviski runājošo auditoriju orientētās maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmas no uz citā valodā runājošo auditoriju orientētām maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmām. 2.1.4.   Maksas televīzijas specializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā Eiropas Komisijas praksē pastāv nespecializētu tēmu ("general interest") kanālu nošķiršana no specializētu tēmu ("special interest") kanāliem pēc žanra. Televīzijas kanāli, kuru modelis ir koncentrēts uz vienu noteikta veida žanru - speciālām tēmām vai speciālo auditoriju (piemēram, sporta cienītāji), ir uzskatāmi par specializētu tēmu kanāliem, piemēram, VIASAT kanāls TV1000 (filmas), Eurosport (sports), BBC (ziņas) utt. Savukārt televīzijas kanāli, kuru saturs sastāv no dažāda veida raidījumiem (ziņas, sporta pasākumi, seriāli, filmas utt.), ir uzskatāmi par nespecializēto tēmu kanāliem. Latvijas tirgū par nespecializēto tēmu kanāliem ir uzskatāms LNT, TV3, Pirmais Baltijas Kanāls, LTV1, LTV7 utt.14 Ievērojot KP līdzšinējo praksi, par nespecializētu tēmu programmu ir uzskatāma programma, kas aizpilda savu raidlaiku ar saturu, kas nodrošina pēc iespējas plašāku, dažādāku un saturiskā ziņā atšķirīgāku pārraižu piedāvājumu, lai apmierinātu ne tikai šauras auditorijas pieprasījumu pēc saturiskā ziņā vienveidīgas programmas, bet spētu apmierināt pēc iespējas plašākas auditorijas interešu loku. Tas ir izskaidrojams ar to, ka nespecializētu tēmu programma pēc savas būtības ir spējīga piesaistīt lielāku konkrētās auditorijas daļu, kas nozīmē, ka vairāk reklāmdevēju būtu ieinteresēti savu produktu (kuru mērķauditorija ir plaša, piemēram, pārtikas un saimniecības preces) reklāmas izvietošanā konkrētajā programmā. Specializētu tēmu programma piesaista to auditorijas daļu, kas ir ieinteresēta saņemt tieši tāda veida saturu, ko ir spējīgas piedāvāt tikai šaura žanra (jeb specializētu tēmu) programmas. Tā ir, piemēram, specializēta sporta programma, kuru ir iecienījuši sporta līdzjutēji. Specializētu programmu darbība ir vērsta uz konkrētu auditorijas daļu un tas atvieglo reklāmdevēju informācijas apkopošanas un analīzes procesu. Piemēram, sporta preču veikala reklāmas izvietošana šādā programmā sasniegtu lielāku mērķauditoriju, nekā šādas paša satura un formas reklāmas izvietošana nespecializēto tēmu programmā. Iesniedzējs norāda, ka apvienošanās dalībnieki gan tieši, gan netieši darbojas nespecializētu tēmu programmu un specializētu tēmu programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā: MTG grupas uzņēmums SIA TV3 darbojas nespecializētu televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū, veidojot un izplatot TV3, TV6 programmu, kā arī izplatot 3+ programmu; VIASAT grupa savukārt darbojas specializētu televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū, veidojot un izplatot maksas televīzijas operatoriem (vairumtirdzniecībā caur "VIASAT World Ltd."), kā arī galapatērētājiem (mazumtirdzniecībā caur "VIASAT AS Latvia filiāle") tādas programmas kā TV1000, Premium TV1000, VIASAT Sport Baltic u.c. programmas. AS LNT veido un izplata LNT un TV5 programmu, kas var tikt raksturotas kā nespecializētu tēmu programmas, un LMK programmu, kas savukārt iekļaujama specializētu tēmu programmu kategorijā. Taču, kā jau tika norādīts iepriekš šajā Ziņojumā, LMK programmas satura koncepcija tiek pakāpeniski mainīta. Par ģeogrāfisko tirgu ir nosakāma Latvijas Republika, jo, kā tas ir arī maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū, arī specializētu tēmu programmas ir orientētas uz Latvijas auditoriju. Konkrētajā tirgū darbojas AS LNT, izplatot programmu LMK (Kanāls 2), un VIASAT, izplatot šādas programmas: VIASAT Explorer, VIASAT History, VIASAT Sport Baltic, VIASAT Golf, TV1000, TV1000 Action, TV1000 Russkoje Kino, TV1000 Premium, Viasat Nature Eastern Europe un TV6. Atbilstoši faktiskajai situācijai konkrētajā tirgū darbojas arī MTG caur VIASAT grupas uzņēmumiem un caur SIA TV3 Latvia. VIASAT AS saistītais uzņēmums VIASAT World Inc. darbojas VIASAT specializētu tēmu programmu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības līmenī Latvijas Republikas teritorijā, t.i., maksas televīzijas operatori slēdz programmu retranslācijas licences līgumus ar minēto sabiedrību. Iesniedzējs arī norāda, ka MTG grupas programmu klāsts tiks papildināts ar vienu AS LNT piederošo mūzikas kanālu (LMK), tirgū būs pieejams plašs mūzikas programmu skaits, kas ir pat vairāk konkurētspējīgs, nekā LMK15. LMK un VIASAT programmas tiek izplatītas tikai Latvijas Republikas teritorijā un ir orientētas uz Latvijas auditoriju. Specializētās maksas programmas ir pieejamas tādā pašā veidā kā nespecializētās maksas programmas un piegādes ceļš līdz patērētājam ir identisks. AS LNT izplata LMK programmu bez maksas, līdz ar to tirgus dalībniekam neveidojas apgrozījums no LMK programmas izplatīšanas vairumtirdzniecībā. Nav arī iespējas noteikt piecus lielākos klientus konkrētajā tirgū. Vērtējot no aizstājamības perspektīvas, par specializētu tēmu kanālu ir uzskatāms tāds kanāls, kas ir stipri orientēts uz konkrētu auditorijas daļu vai grupu. LMK ir mūzikas kanāls, kas piedāvā galvenokārt latviešu mākslinieku un izpildītāju mūziku tai auditorijas daļai, kam tāda interesē, un ar to, vērtējot to no vietējo mākslinieku produktu piedāvājumu puses, nespēj konkurēt lielie un pazīstamie mūzikas kanāli (MTV, VIVA), kas piedāvā vispasaules zvaigžņu un pasaulē atzītu mākslinieku produktus. KP ieskatā kopējā konkurences situācija šajā tirgū līdz ar apvienošanos netiks būtiski ietekmēta, jo kanāla LMK tirgus vara ir salīdzinoši maza un nenozīmīga un arī pēc apvienošanās īstenošanas nav sagaidāma tās palielināšanās būtiskā apmērā. 2.1.5.   Maksas televīzijas izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā Maksas televīzijas izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā faktiski ir maksas televīzijas operatoru darbība mazumtirdzniecības līmenī - to attiecības ar galapatērētāju, kurš slēdz līgumu ar kādu no maksas televīzijas operatoriem par konkrētu pakalpojumu sniegšanu. Mazumtirdzniecības līmenī nenotiek tieša saskarsme starp programmas veidotājiem un galapatērētāju, bet gan tikai starp maksas operatoru, kurš ir iegādājies licences programmu veidotāju veidotu programmu retranslēšanai, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu, un galapatērētāju. Atbilstoši Eiropas Komisijas secinājumiem16 konkrētie tirgi, vērtējot televīzijas programmu veidotāju/ izplatītāju apvienošanās darījumus, varētu būt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības televīzijas programmu izplatīšana, tālāk nošķirot maksas televīzijas programmu izplatīšanu no bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas17, kā arī nespecializētu tēmu programmu izplatīšanu no specializētu tēmu18. Televīzijas programmu veidotāji darbojas un tiem pastāv iespējas programmas izplatīt citiem tirgus dalībniekiem (maksas kabeļtelevīzijas operatoriem un citiem (piemēram, VIASAT pakās ir iekļauti arī tādi kanāli kā LNT vai TV5)) retranslācijai šo tirgus dalībnieku elektronisko sakaru tīklos, gan arī pastāv iespējas izplatīt savas programmas tieši galapatērētājam (VIASAT). Ievērojot augstāk minēto, ir pamatoti nošķirt divus tirdzniecības līmeņus, kuros darbojas arī konkrētās apvienošanās dalībnieki - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Ziņojumā ir norādīts, ka apvienošanās dalībnieki darbojas gan programmu vairumtirdzniecības izplatīšanas līmenī (SIA TV3 - izplatot licences tiesības maksas televīzijas operatoriem 3+, TV6 programmu retranslācijai; "VIASAT World Ltd." - izplatot licences tiesības maksas televīzijas operatoriem VIASAT zīmola programmas to tālākai retranslācijai; AS LNT - izplatot licences tiesības maksas televīzijas operatoriem TV5 un LMK programmu retranslācijai), gan mazumtirdzniecības līmenī (SIA TV3 izplata TV3 programmu, izmantojot SIA "Lattelecom" pārvaldībā esošo virszemes ciparu televīzijas apraides platformu; "VIASAT AS" Latvia filiāle izplata VIASAT zīmola un citu veidotāju programmas VIASAT pakās (galalietotājiem tiek piedāvātas pēc izvēles vairākas televīzijas programmu pakas); AS LNT izplata LNT programmu, izmantojot SIA "Lattelecom" pārvaldībā esošo virszemes ciparu televīzijas apraides platformu). Var nošķirt vairākas tehnoloģiskās platformas, kuras tiek izmantotas, lai nodrošinātu galapatērētājiem signāla saņemšanu (IP TV, kabeļtīkls, satelīts, virszemes apraide), bet, kā tas ir norādīts Ziņojumā par maksas televīzijas tirgus uzraudzību19, no patērētāju puses (pieprasījuma puses) pastāv šo tehnoloģiju savstarpējā aizvietojamība un patērētājam nav svarīgs veids, kādā tas saņem šo pakalpojumu. Atšķiras cena, kuru patērētājs maksā par šī pakalpojuma saņemšanu, atšķiras pakas pēc programmu skaita, kā arī jāņem vērā tīkla pārklājums. Savukārt, vērtējot konkrētās platformas no piedāvājuma puses, KP iepriekš ir konstatējusi20, ka dažāda veida tehnoloģiskas platformas nav savstarpēji aizvietojamas, jo pastāv ierobežojumi ātri un bez ievērojamām investīcijām pārorientēties uz maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģisko risinājumu. 2.1.6.   Tirgus barjeras Barjeras ienākšanai bezmaksas, maksas nespecializētu un maksas specializētu televīzijas programmu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības līmenī ir līdzīgas. Televīzijas programmu izplatīšana var tikt realizēta, veicot televīzijas programmu apraidi21, kā arī nodrošinot maksas televīzijas operatoriem piekļuvi attiecīga televīzijas programmas signālam, izmantojot satelīta un kabeļtīkla platformu. Par administratīvām barjerām var tikt uzskatītas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz apraides atļaujas saņemšanu. Televīzijas programmu apraide var tikt realizēta, izmantojot dažādus tehnoloģiskus risinājumus - kabeļtīklu (ja attiecīgais programmas signāls tiek izplatīts kabeļtelevīzijas operatoru un IP televīzijas operatoru tīklos); virszemes apraides platformu (ja programmas signāls tiek izplatīts, izmantojot virszemes apraides tehnoloģiju); satelītu (ja programmas signāls tiek izplatīts, izmantojot satelīta platformu). Finansiālo ieguldījumu apmērs ir atkarīgs no tā, vai programma tiks apraidīta vai izplatīta caur maksas televīzijas platformu. Piemēram, ja programmas veidotājs/ izplatītājs vēlas nodrošināt savas programmas apraidi, tad tam ir jāsedz visi ar raidīšanas pakalpojumu saistītie izdevumi - šobrīd SIA Lattelecom ir virszemes apraides platformas uzturētājs un visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kam ir vēlēšanās izplatīt savu programmu bezmaksas virszemes apraides platformā, ir jāslēdz raidīšanas pakalpojuma sniegšanas līgums ar SIA Lattelecom. SIA Lattelecom sniegto pakalpojumu cena ir ievērojama un, vērtējot tirgus situāciju un notikumus pēdējo 2 gadu laikā, šī cena var tikt uzskatīta par finansiālo barjeru. Normatīvais regulējums un faktiskā situācija neparedz iespējas atsevišķiem programmu veidotājiem vai izplatītājiem izplatīt maksas (arī bezmaksas) televīzijas programmas virszemes televīzijas platformā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem. SIA Lattelecom lietošanā līdz 2013.gada 31.decembrim tika nodotas visas virszemes televīzijas apraidei paredzētās radio frekvences22. KP ieskatā, par galveno no finansiālajām barjerām ir uzskatāma nepieciešamība iepirkt kvalitatīvu saturu (ja programmas veidotājs pats veido savu saturu, arī konkurētspējīga satura izveide prasa pietiekoši lielus finansiālus ieguldījumus) no satura piegādātājiem. Arī tās televīzijas, kas ir pieejamas bezmaksas apraidē, maksā autortiesību un blakus tiesību maksājumus AKKA/LAA23 un LaIPA24. Par samērā jaunu tendenci var uzskatīt arī to, ka satura veidotāji ienāk Latvijas tirgos arī kā programmu izplatītāji un piedāvā savas programmas maksas televīzijas operatoriem, paralēli darbojoties arī kā satura veidotāji citām programmām25. Ienākšanai maksas televīzijas izplatīšanas tirgū mazumtirdzniecības līmenī pastāv divu veidu barjeras. Pirmkārt, ir jāņem vērā administratīvās barjeras jeb ar normatīvajiem aktiem uzliktie pienākumi komersantam, kas ir jāizpilda, lai komersants kļūtu par šī tirgus dalībnieku. Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, tirgus dalībniekam ir jāsaņem Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) retranslācijas atļauja (licence), savukārt retranslācijas atļaujas saņemšanai kabeļtelevīzijas operatoram ir jābūt noslēgtiem licences līgumiem ar to programmu veidotājiem un/vai retranslētājiem, kādus attiecīgais operators ir ieplānojis retranslēt savās maksas televīzijas pakās. Lai uzsāktu maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu, maksas televīzijas operatoram kā elektronisko sakaru komersantam ir arī jāsaņem vispārēja atļauja atbilstoši Elektronisko sakaru likuma noteikumiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 2008.gada 12.novembra lēmumam Nr.425 Noteikumi par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu. Maksas televīzijas operatoram atsevišķos gadījumos ir nepieciešamas arī radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras piešķir SPRK. Par zināmu barjeru var uzskatīt ar tīkla izveidi saistītu dokumentu izstrādi, saskaņošanu un līdzīgu darbību veikšanu (piemēram, kabeļtīkla izveide konkrētā dzīvojamajā mājā ir jāsaskaņo ar nama apsaimniekotāju). Otrkārt, Ziņojumā par maksas televīzijas uzraudzību norādītās finansiālās barjeras turpina būt aktuālas arī šobrīd: licences maksājumi par televīzijas programmām (AKKA/LAA un kanālu veidotājiem/izplatītājiem par retranslācijas licenci), valsts nodevas (SPRK, NEPLP), tīkla uzturēšanas izmaksas/kabeļtīklu noma, administratīvās izmaksas (darba algas, elektroenerģija, telpu īre un komunālie maksājumi, degviela u.c.), pamatlīdzekļu amortizācija. Treškārt, kā uz to savās vēstulēs norāda tirgus dalībnieki, būtiski ir ņemt vērā arī to, ka šobrīd faktiski vairs nav brīvas vietas konkrētajā tirgū jeb pieprasījums ir apmierināts pilnībā. Jauni tirgus dalībnieki, kas varētu ienākt tirgū, savu darbību varētu fokusēt uz to, lai pārdalītu jau esošās tirgus daļas. To var izdarīt, veidojot dažādas akcijas un piedāvājumus, kas ir izdevīgāki par tiem, kādi jau atrodas tirgū. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd faktiski visas lielās aglomerācijas (pilsētas un teritorijas ap tām) jau ir maksimāli piesātinātas no piedāvājuma puses. Jaunam tirgus dalībniekam daudz vieglāk ienākt konkrētajā tirgū, iegādājoties jau esošu tirgus dalībnieku, tādējādi uzreiz iegūstot konkrētu klientu loku. Ceturtkārt, vairākuma maksas kabeļtelevīziju operatoru komercdarbību raksturo arī tas, ka ar klientu tiek slēgti ilgtermiņa līgumi (piemēram, uz vairākiem gadiem) un, lai klients atteiktos no sadarbības (lauztu līgumu ar maksas operatoru), tam nākas maksāt salīdzinoši augstus soda naudas apmērus, kas neatsver lētāka piedāvājuma izvēli. Konkrētajos tirgos ir izteikta priekšrocība jau esošajiem tirgus dalībniekiem, kas savu atpazīstamību ir jau izveidojuši. Lai jauns tirgus dalībnieks ienāktu konkrētajā tirgū, tam sākotnēji būtu jāizvēlas, vai veikt  darbību bezmaksas apraidē vai maksas televīzijā. Darbībai bezmaksas televīzijā, pamatojoties uz must carry principu, būtu nodrošināta pārraide visiem galapatērētājiem, taču tas ietvertu būtiskas izmaksas un ienākumi būtu aprobežoti tikai ar tiem, kas veidojas no reklāmas izvietošanas  un kuru apmērs ir atkarīgs no skatītāju skaita. Lai gan komerciāli izdevīgāk jaunam tirgus dalībniekam būtu ienākt maksas televīzijas tirgū, jo varētu gūt ienākumus no televīzijas operatoriem un reklāmdevējiem, tomēr tā darījuma vara pret televīzijas operatoriem būtu nepietiekoša, lai saņemtu par savas televīzijas raidīšanu samaksu un tā tiktu iekļauta televīzijas operatora pamata pakā, kas nodrošinātu lielāko skatītāju loku. Tādējādi jaunam tirgus dalībniekam ir nepieciešams liels finanšu kapitāls, lai izturētu pirmos gadus bez ienākumiem un ar būtiskiem izdevumiem bezmaksas televīzijā, vai vairākas televīzijas programmas, kas jau ir ieguvušas savu skatītāju loku un ir pieprasītas no televīzijas operatoru puses. Arī gandrīz visi konkrētā tirgus dalībnieki, kas sniedza viedokli KP, norādīja, ka bez ievērojamu investīciju esamības, konkrēta biznesa plāna un infrastruktūras pieejamības, ienākšana konkrētajā tirgū ir ļoti apgrūtināta. Tādējādi var uzskatīt, ka lielākajiem tirgus dalībniekiem konkrētajos tirgos ir būtiska tirgus vara, jo pastāv šķēršļi jauniem tirgus dalībniekiem ienākt konkrētajos tirgos. KP uzskata, ka pastāv apstāklis, kas neļauj apvienošanās dalībnieku (katra atsevišķi) tirgus varu novērtēt pilnīgi objektīvi. Šis apstāklis ir tas, ka televīzijas programma kā tāda ir tā saucamā platforma jeb abpusējais tirgus. Tas nozīmē, ka no vienas puses televīzijas programma konkurē ar citām televīzijas programmām par skatītāju, un šī konkurence notiek televīzijas konkrētajos tirgos, piemēram, 3+ programmas gadījumā - maksas televīzijas nespecializēto tēmu programmu krievu valodā vairumtirdzniecības izplatīšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. No otras puses televīzijas programmas konkurē ar citām televīzijas programmām par reklāmdevēju uzmanību, un tas notiek reklāmas izvietošanas pakalpojuma televīzijas programmās tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Tādējādi visas televīzijas programmas, kuras iegūst finansējumu, t.sk. no reklāmas izvietošanas, darbojas vienlaicīgi divos konkrētajos tirgos, pie kam konkurences apstākļi šajos abos tirgos atšķiras. Televīzijas konkrētajos tirgos konkurence notiek tikai starp līdzīgās koncepcijas programmām, savukārt reklāmas izvietošanas pakalpojuma tirgū konkurence notiek starp visām televīzijas programmām, kas sniedz šādu pakalpojumu. Tāpēc ir pamatoti apgalvot, ka televīzijas konkrētajos tirgos konkurence vienmēr ir mazāka nekā reklāmas izvietošanas pakalpojuma tirgū (pirmajā konkurentu skaits ir mazāks, nekā otrajā).  Abas platformas puses ir cieši saistītas, darbība vienā pusē nevar notikt bez darbības otrajā pusē, it īpaši bezmaksas programmu gadījumā. Tāpēc ir pamatoti apgalvot, ka televīzijas programmas finanšu panākumi reklāmas izvietošanas pakalpojuma tirgū tieši ietekmē panākumus televīzijas konkrētajā tirgū (nav ieņēmumu no reklāmas izvietošanas pakalpojuma - nav līdzekļu, ko ieguldīt kvalitatīvā satura ražošanā, nav kvalitatīvā saturā - nav auditorijas uzmanības, nav auditorijas uzmanības - nav ieņēmumu no reklāmas izvietošanas). Nevar noliegt, ka, ievērojot tādu specifisku televīzijas programmu finansēšanas modeli, konkurences apstākļi, t.sk. televīzijas programmas tirgus varas pakāpe vienā platformas pusē, ietekmē konkurences apstākļus (t.sk. tirgus varu) otrajā platformas pusē. Tāpēc, ja pat televīzijas programmai televīzijas konkrētajā tirgū var būt spēcīga ietekme, tā ilgtermiņā var tikt samazināta dēļ tā, ka reklāmas izvietošanas pakalpojuma tirgū šīs televīzijas programmas ietekme ir salīdzinoši mazāka un darbība nav pietiekami pelnoša. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju, SIA TV3 Latvia un AS LNT pēdējo finanšu gadu beidza ar zaudējumiem, pie kam AS LNT vairāku gadu garumā, pat esot viens no konkrētā tirgus līderiem, ir nonācis finansiālās grūtībās, situācijai turpinot pasliktināties. KP uzskata, ka aprakstītie apstākļi ir būtiski apvienošanās dalībnieku patiesas tirgus varas esošajā brīdī un tās izaugsmes iespēju nākotnē izvērtēšanai. Turpmāk tiek izklāstīti detalizēti apsvērumi par situāciju reklāmas izvietošanas pakalpojumā televīzijas programmās Latvijas Republikā. 2.2. Reklāmas izvietošanas pakalpojums televīzijas programmās Latvijas Republikā Ņemot vērā, ka abi apvienošanās iesaistītie dalībnieki darbojas bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tirgū (TV3, LNT programmas), kur pamata ienākumus šiem tirgus dalībniekiem veido ieņēmumi par reklāmas raidlaika pārdošanu, kā arī maksas televīzijas programmu (specializētu un nespecializētu - TV5, LMK, 3+, TV6) izplatīšanas tirgū, kur ienākumi no reklāmas veido visus ienākumus vai daļu (papildus licences maksājumiem) no ienākumiem, būtiski ir izvērtēt apvienošanās darījuma ietekmi uz reklāmas raidlaika nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu televīzijas (maksas un bezmaksas) programmu tirgū. Izvērtējot potenciālā ģeogrāfiskā tirgus robežas, KP secina, ka par ģeogrāfiskajām tirgus robežām var tikt noteikta Latvijas Republikas teritorija, jo reklāmas mērķauditorija ir Latvijas Republikas iedzīvotāji. Arī Eiropas Komisija lietā Nr.IV/M.553 - RTL/Veronica/Endemol secināja, ka, ņemot vērā normatīvā regulējuma atšķirības un to, ka pastāv dažādas kultūras barjeras, kā arī citi nacionālie aspekti, televīzijas reklāmas tirgus tiek nodalīts pēc valstu ģeogrāfiskajām robežām. Līdz ar to ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms kā Latvijas Republikas teritorija. Ziņojumā ir norādīts, ka, izvērtējot ārvalstu praksi, Apvienošanās dalībnieki norāda, ka reklāmas tirgus televīzijā tiek nošķirts no reklāmas tirgus presē un/ vai internetā u.c. platformās. Piemēram, OFT26, vērtējot BSkyB/Virgin27 apvienošanās darījumu, kā atsevišķo ietekmēto konkrēto tirgu ir norādījusi televīzijas reklāmas tirgu ("television advertising"). Minētās lietas ietvaros OFT ir vērtējusi reklāmas izplatīšanas internetā aizvietojamību ar reklāmas izplatīšanu televīzijā, secinot, ka šāda aizvietojamība nepastāv. Pie līdzīga secinājuma nonākusi arī Apvienotās Karalistes Konkurences komisija28. OFT secināja, ka pagaidām neviena cita reklāmas izvietošanas "platforma" nevar aizvietot reklāmu televīzijā. Arī Eiropas Komisija lietā Nr.IV/M.553 - RTL/Veronica/Endemol secināja29, ka pilnībā reklāma televīzijā nav aizvietojama ar reklāmu cita veida medijā (piemēram, reklāma radio, vides reklāma u.c.). Par konkrētā mediju kanāla izvēles būtiskākajiem aspektiem ir izvirzāmi reklāmas komunikācijas mērķis, reklāmas mērķauditorija un reklāmas saturs. Reklāma televīzijā nodrošina vizuālo, audiālo un auditorijas ziņā vislielāko aptveri visīsākajā laikā. Arī proporcionāli vērtējot izmaksas pret auditorijas tūkstoti, izmaksas ir viszemākās. Līdzīga tipa reklāmas veidi, piemēram, kino un interneta reklāma, nesasniedz nepieciešamos auditorijas apmērus, aptveres ātrumu un bieži vien arī kvalitāti, lai nodrošinātu identisku vai līdzvērtīgu izejas pozīciju, kā to nodrošina televīzija. Atsevišķos gadījumos, kad reklāmas saturs ir vienkāršs, tiešs un viegli uztverams, minētie reklāmas izplatīšanas kanāli var būt vairāk vai mazāk līdzīgi aizvietotāji, bet ne pilnā apmērā. Ņemot vērā Latvijā pastāvošo demogrāfisko situāciju, būtiskākais programmas (vai programmu) izvēlei pēc valodas principa ir tas, kāds ir šīs programmas skatītājs (t.i., kādai etniskai, lingvistiskai vai demogrāfiskai grupai tas pieder). Ja konkrētās reklāmas auditorija ir tikai latviski runājošie iedzīvotāji, reklāmas nodošanai galapatērētājam tiek izmantotas tās programmas, kuras pēc statistikas datiem skatās pēc iespējas lielāka mērķauditorijas daļa. Ja produkta mērķauditorijas izvēles pamatā nav personas etniskā, lingvistiskā vai demogrāfiskā piederība, tad reklāmas kampaņa tiek virzīta programmā, kuras auditorija ir latviski vai krieviski runājošie iedzīvotāji un kuras skatās abas etnolingvistiskās grupas. Reklāmas aģentūras izmanto savas profesionālās iemaņas produkta izvērtēšanā un sniedz konsultācijas saviem klientiem par nepieciešamās mērķauditorijas piesaistei izvēlamo programmu (programmām). Līdz ar to konkrētais tirgus ir nosakāms kā reklāmas izvietošanas pakalpojuma sniegšana televīzijas programmās tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Analizējot konkurences situāciju šajā tirgū, KP uzsver dažus apstākļus, kas ir ņemami vērā, vērtējot televīzijas programmas tirgus varu. Pirmkārt, konkurenci deformē tas, ka šajā tirgū piedalās sabiedriskās programmas (LTV1 un LTV7), kas daļēji tiek finansētas no valsts budžeta. Otrkārt, objektīvi novērtēt skatītāju pieprasījumu pēc nacionālām programmām traucē tas, ka darbojas must carry princips un nacionālās programmas nepieprasa maksu no maksas operatoriem par savu produktu. Pieprasījums kvalitatīvi var tikt novērtēts tikai pēc datiem par reklāmdevēju izvēli. Ņemot vērā nebrīvas konkurences apstākļus, programmu atrašanos vairākos konkrētajos tirgos vienlaicīgi un vairāku tirgus līderu darbošanos ar zaudējumiem vairāku gadu garumā, prognozes par apvienošanās dalībnieku iespējamo tirgus varu nākotnē ir pretrunīgas un grūti paredzamas. 2.3. Televīzijas satura iepirkuma tirgus Televīzijas saturs ir produkts, ko konkrētie televīzijas kanāli piedāvā saviem galapatērētājiem. Televīzijas saturs tiek uzskatīts par būtiskāko auditorijas piesaistes elementu konkrētajai programmai. Jebkura televīzijas programma ir ieinteresēta nodrošināt saturu, kas apmierina tās skatītāju, lai skatītājs izvēlētos konkrēto programmu, nodrošinot programmai reitingus. Var izdalīt divus satura iegūšanas veidus. Pirmkārt, pati programma veido saturu - ar to nodarbojas programmas struktūrvienība, kas juridiski ir iekļautas vienā tirgus dalībniekā arī ar pašu programmu. Otrkārt, satura iepirkšana no satura veidotājiem - programma iepērk konkrētu un zināmu saturu no tirgus dalībnieka, kas nodarbojas ar satura ražošanu (producentu kompānijas30). KP uzskata, ka ārvalstīs iepirktais saturs un no Latvijas ražotājiem iepirktais saturs tikai daļēji var būt savstarpēji aizvietojams. Tirgus dalībnieki, ar kuriem notika tikšanās, norādīja, ka nacionālais saturs un tiešraide ir konkurences priekšrocības. Ievērojot līdzšinējo praksi, kurā tika norādīts uz nacionālā satura esamības svarīgumu, lai produktu (programmu) padarītu īpaši pievilcīgu patērētājiem, salīdzinot ar kanāliem, kuriem nav nacionālā satura, var būt pamats nodalīt ārvalstīs ražotā satura iepirkumu no vietējā satura iepirkuma un izvērtēt tirgus situāciju atsevišķi. Tirgus situācija var būt atšķirīga arī tāpēc, ka attiecībā uz ārvalstu satura ražotājiem apvienošanās dalībniekiem nevarētu būt tāda tirgus vara, kā uz vietējiem ražotājiem. KP secina, ka par ģeogrāfisko tirgu nacionālam saturam būtu nosakāma Latvijas Republikas teritorija, jo satura veidošana un iepirkšana ir cieši saistīta ar auditoriju, kurai tas tiek paredzēts. Tā kā programmu būtiskākā nepieciešamība ir piesaistīt Latvijas auditoriju, arī saturs tiek ie …