Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam

Īsumā

Šis dokuments ir Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam, kas nosaka mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un uzdevumus. Tās ir izstrādātas, lai stiprinātu Latvijas mediju vides noturību, neatkarību, drošību un kvalitāti.

Ko tas regulē

  • Latvijas mediju politikas pamatprincipus un mērķus.
  • Prioritātes un veicamos uzdevumus mediju vides attīstībai.
  • Atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas pamatnostādņu īstenošanā.
  • Mediju politikas sasaisti ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem.

Kam tas attiecas

  • Kultūras ministrija kā atbildīgā institūcija.
  • Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kā līdzatbildīgās institūcijas.
  • Latvijas mediju vide un tās dalībnieki (sabiedriskie un komerciālie mediji, žurnālisti).
  • Latvijas sabiedrība kā mediju satura patērētāji.

Galvenie punkti

  • Pamatnostādnes ir spēkā no 2024. līdz 2027. gadam.
  • Kultūras ministrijai līdz 2024. gada 1. novembrim jāiesniedz pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam.
  • Kultūras ministrijai līdz 2026. gada 1. jūnijam jāiesniedz pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums.
  • Pamatnostādnes tiks īstenotas atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 798 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī (prot. Nr. 40
  3. §) Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–
  4. gadam
  5. Apstiprināt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–
  6. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2
  7. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi – par līdzatbildīgajām institūcijām. 3
  8. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 3.
  9. līdz
  10. gada
  11. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025.–
  12. gadam; 3.
  13. līdz
  14. gada
  15. jūnijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 4
  16. Pamatnostādnes īstenot atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. 5 Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Kultūras ministre A. Lāce (Ministru kabineta
  17. gada
  18. oktobra rīkojums Nr. 798 Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–
  19. gadam Rīga, 2024Satura rādītājsI. IevadsII. Pamatnostādņu kopsavilkumsIII. Politikas mērķisIV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiV. Rīcības virzieni un uzdevumiVI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemVII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiemSaīsinājumu sarakstsAiM – Aizsardzības ministrijaANO – Apvienoto Nāciju OrganizācijaIeM – Iekšlietu ministrijaIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaLNB – Latvijas Nacionālā bibliotēkaLR – Latvijas RadioLTV – Latvijas TelevīzijaNEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNVO – Nevalstiskās organizācijasSEPLP – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeSIF – Sabiedrības integrācijas fondsTM – Tieslietu ministrijaVISC – Valsts izglītības satura centrsVK – Valsts kancelejaI. IevadsLatvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–
  20. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus.Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši KM nolikumā1 noteiktajai kompetencei, kas noteic, ka KM izstrādā masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku (4.7.2 apakšpunkts). Papildu kompetence noteikta KM nolikuma 5.1.9, 5.1.10, 5.1.12, 5.1.13 apakšpunktā, kas paredz, ka KM koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību, apkopo analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim un organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim.Pamatnostādnes nodrošina nozares politikas pēctecību, balstoties uz Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–
  21. gadam2 īstenošanas gaitā sasniegto progresu. Pamatnostādnes ir tapušas laikā pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tādēļ būtiski atzīmēt, ka mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību. Ņemot vērā
  22. gada Nacionālās drošības koncepcijā3 noteiktās prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto4, pamatnostādnes ir vērstas uz

(1)sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu,
(2)vietējo mediju stiprināšanu,
(3)žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu.Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, SEPLP, NEPLP, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, biedrības "Par legālu saturu", Latvijas Preses izdevēju asociācijas, TV neatkarīgo producentu asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Mediju ētikas padomes, Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR), Diasporas konsultatīvās padomes diasporas mediju darba grupas, VK, Satiksmes ministrijas, IeM, IZM, VISC, AiM, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja (turpmāk – darba grupa).Darba grupa definēja pamatnostādņu periodā risināmos jautājumus – Latvijas mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanai, mediju vides drošības uzlabošanai, mediju vides neatkarības un kvalitātes palielināšanai.Pamatnostādņu projekta sabiedriskā apspriešana notika no
  1. gada
  2. marta līdz
  3. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas laikā privātpersonu (fizisku un juridisku personu) izteiktie iebildumi un priekšlikumi (kopumā 16) tika izvērtēti un atsevišķi iebildumi ņemti vērā, kā arī tika sniegts pamatojums vērā neņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem.II. Pamatnostādņu kopsavilkumsPamatnostādnes ietver mediju politikas mērķi, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, četrus rīcības virzienus un uzdevumus, indikatīvu novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Savukārt pamatnostādņu pielikumā raksturota esošā situācija Latvijas mediju vidē.Mediju politikas pamatnostādņu mērķis ir stiprināt Latvijas mediju vides noturību, veicināt mediju vides neatkarību, drošību un kvalitāti.Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.Mediju politikas rīcības virzieni ir:
  4. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.
  5. Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.
  6. Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.
  7. Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.III. Politikas mērķisLatvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.IV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
  8. Rīcības virziens: Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaPolitikas rezultāts: Sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība
  9. gads
  10. gads1.1.Samazināts nelegālā satura patēriņšEUIPO%202317%15%13%1.2.Samazināts nelegālā TV satura patēriņšA.Saukas pētījums%202120%20%17%1.3.Veicināts subtitrēta satura apjoma pieaugums televīzijas programmu kopējā raidlaikāNEPLP dati%202311,73%13%15%1.4.Cittautieši lieto medijus latviešu valodāLatvijas fakti%202363%63%65%1.6.Sabiedrisko mediju sasniedzamība nedēļā (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202376%73%80%1.7.Sabiedriskie mediji piedāvā kvalitatīvu saturu (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202345%52%55%
  11. Rīcības virziens: Droša mediju videPolitikas rezultāts: Mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība
  12. gads
  13. gads2.1.Iedzīvotāju pašvērtējums spējai atpazīt uzticamu informāciju no maldinošasLatvijas Fakti%202258%65%75%2.2.Medijpratības pieredze (iedzīvotāji pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību)Latvijas Fakti%202325%30%35%2.3.Mediju uzņēmumi izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānuKM datiSkaits
  14. Rīcības virziens: Neatkarīga mediju videPolitikas rezultāts: Mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība
  15. gads
  16. gads3.1.Pasaules Preses brīvības indekssReportieri bez robežāmPunktu skaits202383,
  17. Rīcības virziens: Kvalitatīva mediju videPolitikas rezultāts: Mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība
  18. gads
  19. gads4.1.Uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202346%49%55%4.2.Uzticēšanās komerciālajiem medijiemSabiedriskā labuma tests%202342%44%50%V. Rīcības virzieni un uzdevumi
  20. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaInformatīvā telpa ir abstrakta, virtuāla teritorija, kas veidojusies sabiedrības, kultūras un komunikācijas mijiedarbības rezultātā. Informatīvo telpu raksturo informācijas plūsmas, mediji un to saturs, valoda, sabiedrības sociālā atmiņa un citi faktori.5 Latvijas mediju vide ir daļa no Latvijas informatīvās telpas.Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem. Mediju daudzveidība sekmē satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Lai mediju uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi. Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams vienots spēcīgs un neatkarīgs Latvijas Sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Latvijas Sabiedriskajam medijam jānodrošina finansēšanas modelis, kas nodrošina finansējuma izaugsmes prognozējamību, adekvāts finansējuma apjoms, kā arī caurskatāms finansējuma piešķiršanas un izlietošanas process. Vidējā termiņā Latvijas Sabiedriskā medija finansējuma apjomam ir jātuvojas Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. Vienlaikus pilnveidojamas ir Latvijas Sabiedriskā medija, komerciālo mediju un infrastruktūras nodrošinātāju sadarbības spējas krīžu un valsts apdraudējuma situācijās.Viens no atbalsta mehānismiem stipras un daudzveidīgas Latvijas mediju vides saglabāšanai ir Mediju atbalsta fonda darbība, kas jāpaplašina, paredzot gan ikgadēju atbalstu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanai nacionālajos, reģionālajos un vietējos medijos, Latgales medijos, diasporas medijos, tai skaitā ar cita veida neatkarīgo satura veidotāju līdzdalību, gan izveidojot ikgadēju institucionālu atbalsta mehānismu tām žurnālistikas un satura formām, kas ierobežotā tirgus apstākļos nav pelnošas, bet ir vitāli svarīgas ģeogrāfiskās un tematiskās daudzveidības saglabāšanai. Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt žurnālistiku par notikumiem reģionos, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Tam nepieciešams izveidot īpašu atbalsta pakotni un pirms atbalsta samazināšanas tradicionāliem mediju piegādes veidiem, izveidot un iedzīvināt alternatīvu risinājumus satura pieejamībai. Tāpat īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot Latvijas Sabiedriskā medija klātbūtni.Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu.Jāveicina audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldījumi Eiropas darbu, tostarp Latvijas filmu un seriālu, veidošanā, lai sekmētu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanu latviešu valodā audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – gan Latvijas, gan ārvalstu medijos ar mērķauditoriju Latvijā – satura daudzveidības paplašināšanai, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas kultūrtelpu, veicinot vērtību mantojuma veidošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Latvijas vietējo mediju spēju ar to veidoto saturu aizraut, iedvesmot un noturēt sabiedrību Latvijas informatīvajā telpā.Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai dažādām sabiedrības grupām, ir nepieciešams veicināt pieejamību mediju radītajam saturam personām ar invaliditāti. Tas paredz gan satura subtitrēšanu, gan ieskaņošanu audio formātā, satura izplatīšanu vieglajā valodā u.c. risinājumus, kas nodrošina pēc iespējas plašākas sabiedrības iekļaušanu diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū. Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā. Mediju saturā jāveicina arī latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošana.Ņemot vērā, ka daļai komerciālajiem medijiem reklāmas ieņēmumi ir primārais finansējuma avots, lai nodrošinātu mediju ilgtspēju un pašpietiekamību, nepieciešams pārskatīt un precizēt reklāmas ierobežojumus, vienlaikus palielinot caurskatāmību un vairojot izpratni par reklāmas ētiku. Ja tiek noteikti papildu ierobežojumi noteiktu preču un pakalpojumu reklāmai, jāparedz līdzsvarojoši mehānismi mediju nozarei negatīvās ietekmes mazināšanai, ja tāda ir radusies.Tāpat ir nepieciešams atbalstīt mediju nozares digitālo transformāciju un stiprināt konkurētspēju, kas ilgtermiņā mediju uzņēmumiem ļaus reaģēt uz auditoriju pāreju uz tiešsaistes platformām, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai.Mediju vides noturību veicina daudzveidīga satura pieejamība un tiesiska satura patērēšana, tāpēc nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu un ieviest risinājumus, kas veicina tiesisku satura patēriņu un nodrošina autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību, kā arī veikt sabiedrību izglītojošas darbības.
  21. Droša mediju videPar vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē. Savukārt konfliktu un hibrīdkara laikā minētie apdraudējumi ir vēl izteiktāki. Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, tajā skaitā pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Drošu vidi veido mediju spēja aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un regulāras mācības mediju darbiniekiem un žurnālistiem kiberdrošības jomā. Tiks ņemtas vērā un praktiski īstenotas Eiropas Komisijas ieteikumi par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā
  22. Tāpat būtiski ir visā valstī uzlabot informācijas pieejamību un pilnveidot zināšanas par mediju darbinieku un žurnālistu darbu un drošību sabiedrībā kopumā, bet īpaši tieslietu un iekšlietu nozares pārstāvjiem. Vienlīdz svarīgi mediju darbinieku un žurnālistu drošības nodrošināšanai ir pasākumi mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, hibrīddraudu un valstiska apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā, ka krīzes situācijā ir jāsasniedz pēc iespējas plašāka sabiedrība, nepieciešams veicināt komerciālo mediju iekļaušanu D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.Demokrātiskas valsts stiprināšanā būtiska ir sabiedrības medijpratība un informācijpratība. Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti. Sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Tāpēc būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus. Aktīva IZM un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos. Drošāku mediju vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas veido kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, identificēt tās vērtības un uzskatus, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus. Tāpat jāattīsta tie medijpratības virzieni, kas rosina radošuma un uzņēmības veidošanos mediju nozarē.Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un tiem kļūstot arvien pieejamākiem ir nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī citu pasākumu kopumu, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret šo rīku ļaunprātīgas izmantošanas radītiem riskiem. Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai mediju vide spētu izmantot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju radītās priekšrocības funkciju īstenošanā. Nacionālā normatīvā regulējuma un citu pasākumu kopuma ietvaru mākslīgā intelekta izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs nākotnē noteiks arī Mākslīgā intelekta akts, ko Eiropas Parlaments pieņēma
  23. gada
  24. jūnijā.
  25. Neatkarīga mediju videŅemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, globālo platformu ietekmi un digitalizācijas attīstību, mediju vide piedzīvo straujas izmaiņas un esošais mediju vides regulējums ir pilnveidojams atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Viens no risinājumiem Eiropas mediju brīvības akta kontekstā būtu esošā mediju nozari regulējošo tiesību aktu pilnveidošana un jauna mediju likuma izveide atbilstoši mūsdienu mediju vides iespējām un izaicinājumiem, kas vērsta uz nozares pašregulāciju. Neatkarīgiem un brīviem medijiem ir izšķiroša nozīme Eiropas un Latvijas informācijas telpas integritātes saglabāšanā, un tie ir nozīmīgi demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Viens no mediju neatkarības un brīvības rādītājiem ir organizācijas "Reportieri bez robežām" veidotais pasaules preses brīvības indekss. Mediju brīvība Latvijā tiek vērtēta kā apmierinoša, tāpēc jāpilnveido normatīvais regulējums, lai mediju brīvība un neatkarība tiktu vērtēta kā laba, Preses brīvības indeksā sasniedzot vismaz 85 punktus. Mērķa sasniegšanai būtiski ir stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību, un jāveic pasākumi, kas attīstītu profesionālu un objektīvu mediju nozares pašregulāciju un informācijas pieejamību žurnālistiem.Sabiedriskie mediji ieņem būtisku vietu mediju tirgū, ņemot vērā to sabiedrisko pakalpojumu misiju. Sabiedriskie mediji ir svarīgs un uzticams informācijas avots lielai daļai iedzīvotāju, tāpēc būtiski ir nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un paredzamu attīstību. Viens no risinājumiem ir panākt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgāku, atbilstošu un prognozējamāku sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Tāpat ir nepieciešams pieņemt lēmumu par vienota Latvijas Sabiedriskā medija ēkas risinājumu.
  26. Kvalitatīva mediju videKvalitatīva mediju vide sabiedrībai piedāvā brīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ievēro dažādu sabiedrības grupu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju, nepieļauj aicinājumus uz naidu, vardarbību, terorismu un neizplata citus aicinājumus, kas pārkāpj normatīvajos aktos un profesionālajos standartos nostiprinātos principus un noteikumus. Svarīga loma kvalitatīvas mediju vides uzturēšanai ir profesionālajām organizācijām, kuras rosina diskusijas sabiedrībā par ētikas, profesionalitātes, žurnālistu drošības un citiem žurnālistikas kvalitātes aspektiem.Nozīmīga loma mediju vides kvalitātei ir mūžizglītības nodrošināšana mediju darbiniekiem un žurnālistiem. Mūžizglītība palīdz mediju profesionāļiem sistemātiski atjaunināt savas zināšanas, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Tāpēc sadarbībā ar nevalstisko sektoru nepieciešams izveidot koordinētus un sistemātiskus pasākumus mediju profesionāļu mūžizglītības nodrošināšanai, īpaši digitālā satura veidošanai. Būtiski ir arī veicināt topošo žurnālistu un profesionālās mediju vides mijiedarbību, radot risinājumus jaunu žurnālistu nokļūšanai profesionālajā mediju vidē, īpaši uzsverot jaunu un profesionālu žurnālistikas satura veidotāju nodrošināšanu reģionos. Tāpat veicināma ir žurnālistu profesijas prestiža celšana.Būtisks pamats kvalitatīvas mediju vides attīstībai ir regulāra mediju un žurnālistu vides izpēte, kurā koordinēti iesaistās valsts pārvaldes institūcijas, NVO un akadēmiskās vides pārstāvji.I Rīcības virziens: Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību.2025SEPLPKM1.3., 1.6., 1.7.2.Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus.2027KM,SIF, NEPLP1.1., 1.2., 1.3., 3.1.3.Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos.2027KMNEPLP1.4.II Rīcības virziens: Droša mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem.2027KMTM, IeM3.1.2.Sagatavot medijus darbībai krīzes situācijās, veicinot mediju darbības nepārtrauktības plānu izstrādi.2027KMAiM, IeM, NEPLP, SEPLP, NVO2.3.3.Uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju.2027KM, IZM, NEPLPLNB, NVO, VK, VISC, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds2.1., 2.2.III Rīcības virziens: Neatkarīga mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju neatkarību.2026KM 3.1.2.Stiprināt žurnālistu neatkarību, uzlabojot Latvijas reitingu pasaules preses brīvības indeksā.2027KM 3.1.3.Veicināt mediju pašregulāciju, tādējādi stiprinot mediju neatkarību un brīvību.2027KMNVO3.1.4.Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību.2026KMSEPLP3.1.IV Rīcības virziens: Kvalitatīva mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību un jauno mediju profesionāļu integrāciju mediju vidē.2027KMNVO, augstākās izglītības iestādes4.1., 4.2.2.Izzināt mediju vidi Latvijā, regulāri veicot pētījumus, lai izdarītu datos balstītus lēmumus.2027KM, NEPLP, SEPLPVK3.1.3.Veicināt mediju kvalitāti, atbalstot profesionālās organizācijas un izglītojot mediju darbiniekus.2027KMNVO4.1., 4.2.VI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemPamatnostādnēs definētie uzdevumi tiks īstenoti piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.UzdevumsPlānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējums20242025202620272024202520262027Finansējums kopā55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana52 855 68375 399 05866 694 63366 694 6330000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000– valsts pamatfunkciju īstenošana52 855 68375 399 05866 694 63366 694 6330000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  27. Kultūras ministrija4 548 8624 788 8924 788 8924 788 8920000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 548 8624 788 8924 788 8924 788 8920000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  28. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  29. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  30. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  31. Rīcības virziens. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaFinansējums kopā55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana52 662 12075 209 72466 505 29966 505 2990000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000– valsts pamatfunkciju īstenošana52 662 12075 209 72466 505 29966 505 2990000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  32. Kultūras ministrija4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  33. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  34. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  35. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.
  36. uzdevums. Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību.Finansējums kopā47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000– valsts pamatfunkciju īstenošana47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  37. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  38. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 597000 – Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  39. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.
  40. uzdevums. Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus.Finansējums kopā7 305 2997 379 5586 069 5585 099 5580000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā7 305 2997 379 5586 069 5585 099 5580000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana4 855 2995 099 5585 099 5585 099 5580000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:6 805 2996 879 5585 569 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 855 2995 099 5585 099 5585 099 5580000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  41. Kultūras ministrija4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580 – Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970
  42. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.
  43. uzdevums. Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos.Finansējums kopā000 0000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā000 0000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000 0000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:000 0000– valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000
  44. Kultūras ministrija000 0000– valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000
  45. Rīcības virziens. Droša mediju videFinansējums kopā67 96867 96867 96867 9680000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā67 96867 96867 96867 9680000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  46. Kultūras ministrija67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.
  47. uzdevums. Stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  48. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.
  49. uzdevums. Sagatavot medijus darbībai krīzes situācijās, veicinot mediju darbības nepārtrauktības plānu izstrādi.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  50. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.
  51. uzdevums. Uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju.Finansējums kopā67 96867 96867 96867 9680000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā67 96867 96867 96867 9680000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  52. Kultūras ministrija67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  53. Rīcības virziens. Neatkarīga mediju videFinansējums kopā53 25453 25453 25453 2540000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā53 25453 25453 25453 2540000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  54. Kultūras ministrija53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.
  55. uzdevums. Stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju neatkarību.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  56. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.
  57. uzdevums. Stiprināt žurnālistu neatkarību, uzlabojot Latvijas reitingu pasaules preses brīvības indeksā.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  58. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.
  59. uzdevums. Veicināt mediju pašregulāciju, tādējādi stiprinot mediju neatkarību un brīvību.Finansējums kopā53 25453 25453 25453 2540000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā53 25453 25453 25453 2540000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  60. Kultūras ministrija53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.
  61. uzdevums. Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  62. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  63. Rīcības virziens. Kvalitatīva mediju videFinansējums kopā72 34168 11268 11268 1120000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā72 34168 11268 11268 1120000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:72 34168 11268 11268 1120000– valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  64. Kultūras ministrija72 34168 11268 11268 1120000– valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.
  65. uzdevums. Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību un jauno mediju profesionāļu integrāciju mediju vidē.Finansējums kopā35 00030 77130 77130 7710000Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā35 00030 77130 77130 7710000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:35 00030 77130 77130 7710000– valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  66. Kultūras ministrija35 00030 77130 77130 7710000– valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.
  67. uzdevums. Izzināt mediju vidi Latvijā, regulāri veicot pētījumus, lai izdarītu datos balstītus lēmumus.Finansējums kopā17 34117 34117 34117 3410000Pašvaldību budžets00000000Privātais sektors00000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets00000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā17 34117 34117 34117 3410000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:17 34117 34117 34117 3410000– valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  68. Kultūras ministrija17 34117 34117 34117 3410000– valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.
  69. uzdevums. Veicināt mediju kvalitāti, atbalstot profesionālās organizācijas un izglītojot mediju darbiniekus.Finansējums kopā20 00020 00020 00020 0000000Pašvaldību budžets00000000Privātais sektors00000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets00000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā20 00020 00020 00020 0000000tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:20 00020 00020 00020 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
  70. Kultūras ministrija20 00020 00020 00020 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000VII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiemNr. p.kDokumenta nosaukums, apstiprināšanas/ izsludināšanas datumsSasaiste ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.–
  71. gadamNacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti1.Latvijas Nacionālais attīstības plāns2021.–
  72. gadam (
  73. gada
  74. jūlijs)8Latvijas Nacionālā attīstības plāns 2021.–
  75. gadam paredz, ka plašsaziņas līdzekļi, politiskā retorika atsevišķās valstīs var radīt plaisas sabiedrībā. Tāpēc ir stiprināma informatīvā telpa, novēršama dezinformācija un uzlabojama medijpratība, līdzdarbība politikas veidošanā, komunikācijas prasmes starp dažādām grupām un kultūrām. Informatīvajā telpā, tostarp medijos, radītais saturs palīdz noturēt demokrātiju un nostiprināt pilsoniskās vērtības. Arī kvalitatīva mediju satura pieejamība valsts valodā, pietiekama un kvalitatīva informācija par sabiedrībā notiekošo stiprina mūs kā sabiedrību un demokrātisku valsti.2.Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz
  76. gadam (
  77. gada
  78. jūnijs)9Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz nodrošināt mediju pieejamību.3.Nacionālās drošības koncepcija (2023 gada
  79. septembris)10Nacionālās drošības koncepcija Latvijas informatīvās telpas radītā apdraudējuma novēršanai norāda uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un informatīvās vides daudzveidību.4.Valsts aizsardzības koncepcija (
  80. gada
  81. septembris)11Paredz informācijas telpas aizsardzību, norādot uz sabiedrības izglītošanu medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā.5.Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (
  82. gada
  83. janvāris)12Aizsargā Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.6.Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums 13Reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību likumā paredzētajos gadījumos.7.Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums14Nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.8.Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–
  84. gadam (
  85. gada
  86. janvāris)15Paredz risinājumus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai.9.Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2023.–
  87. gadam (
  88. gada
  89. decembris) 16Nosaka elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības virzienus.10.Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–
  90. gadam (
  91. gada
  92. augusts)Paredz veidot mērķtiecīgu saziņu ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā. Turklāt, lai veicinātu latviešu valodas lietojuma kvalitāti publiskajā telpā un medijos, norāda uz nepieciešamību atbalstīt un rūpēties par latviešu valodas speciālistu, piemēram, valodas redaktoru profesionālo izaugsmi un karjeras stabilitāti.ES līmeņa un starptautiskās tiesību normas un politikas plānošanas dokumenti1.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/1083 ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) (
  93. gada
  94. aprīlis)17Regula aizsargā mediju brīvību, mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību Eiropas Savienībā.2.Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (
  95. gada
  96. aprīlis)18Direktīva paredz aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību civillietās ar pārrobežu ietekmi, kuras ierosinātas pret fiziskām un juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā.3.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (
  97. gada
  98. oktobris)19Regula veicina starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi.4.Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums CM/Rec
(2016)4 dalībvalstīm par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību (
  1. gada 13.aprīlis)20Sniedz rekomendācijas par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību.5.Eiropas Savienības Direktīva (2018/1808) ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD).
  2. gada
  3. novembris21AVMPD nosaka audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums ES līmenī.6.Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju (
  4. gada
  5. maijs)22Paredz, ka raidorganizācijām jānodrošina, ka fakti un notikumi ziņu raidījumos tiek atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu.7.ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācija (
  6. gada
  7. decembris).
  8. pantā akcentētas tiesības uz vārda, domas un apziņas brīvību.
  9. pantā minētas tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus.8.
  10. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.24Paredz, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neapstrīd Valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu". Savukārt
  11. panta otrais punkts norāda, ka šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, un kādos gadījumos tās var tikt ierobežotas9.
  12. gada ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām25Nosaka, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai pēc savas izvēles ar jebkura cita medija starpniecību neatkarīgi no valstu robežām". Pakts uzliek dalībvalstīm pienākumu aizliegt kara propagandu un nacionāla, rasu vai reliģiska naida kurināšanu10.Bērnu tiesību konvencija (
  13. gada
  14. septembris).26Tiek uzsvērta mediju nozīme, un dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums nodrošināt, lai bērniem būtu pieejama informācija un materiāli no dažādiem vietējiem un starptautiskiem avotiem.11.
  15. gada ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībāmPakta
  16. pants noteic, ka "Pakta dalībvalstis atzīst ikviena cilvēka tiesības piedalīties kultūras dzīvē. [..] Pasākumos, kas Pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību īstenošanai, ietilpst zinātnes un kultūras sasniegumu aizsardzībai, attīstībai un izplatīšanai nepieciešamie pasākumi".12.Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (
  17. gada
  18. decembris)27Līgums nosaka, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp, minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."13.Līguma par Eiropas Savienību Protokols Nr.29 (Amsterdamas protokols)28Paredz pamatnosacījumus valsts atbalsta piešķiršana un sabiedriskās apraides finansēšanai.1 Ministru kabineta
  19. gada
  20. aprīļa noteikumi Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"2 Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-
  21. gadam (apstiprinātas ar MK 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr. 667) Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/286455-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam3 Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (apstiprinātas Saeimā 2023.gada 28.septembrī). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu4 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2024 .gada
  22. janvāra rīkojumu Nr. 55), Pasākumi Nr. 6.1., 6.2., 6.
  23. un 6.4.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai5 Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-
  24. gadam" (apstiprināts ar MK
  25. gada
  26. janvāra rīkojumu Nr. 51). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/339106-par-konceptualo-zinojumu-konceptualais-zinojums-par-valsts-strategisko-komunikaciju-un-informativas-telpas-drosibu-2023-20276 Eiropas Komisija
(2021)Komisijas ieteikums (ES) 2021/1534 (
  1. gada
  2. septembris) par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (
  3. gada
  4. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts)8 Saeima
(2020)Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap20279 Saeima
(2010)Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pieejams: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf10 Saeima
(2023)Nacionālās drošības koncepcija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345911-par-bnacionalas-drosibas-koncepcijasb-apstiprinasanu?&search=onu11 Saeima
(2020)Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/317591-par-valsts-aizsardzibas-koncepcijas-apstiprinasanu?&search=on12 Saeima
(1990)Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Pieejams http://likumi.lv/doc.php?id=6487913 Saeima (12.07.2010.) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Likumi.lv. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=21403914 Saeima
(2020)Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319096-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-un-to-parvaldibas-likums15 Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–
  1. gadam" (apstiprināts ar MK
  2. gada
  3. janvāra rīkojumu Nr. 51). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/339106-par-konceptualo-zinojumu-konceptualais-zinojums-par-valsts-strategisko-komunikaciju-un-informativas-telpas-drosibu-2023-202716 Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2023.–
  4. gadam apstiprināšanu (apstiprināts
  5. gada
  6. decembrī ar NEPLP lēmumu Nr. 458/1-2). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338558-par-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-nozares-attistibas-nacionalas-strategijas-20232027-gadam-apstiprinasanu17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1083 (
  7. gada
  8. aprīlis), ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 2024/1083, 17.4.
  9. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/reg/ 2024/1083/oj18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (
  10. gada
  11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību") Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 2024/1069, 16.4.
  12. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1069/oj19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (
  13. gada
  14. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 277, 27.10.
  15. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/reg/ 2022/2065/oj20 Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums CM/Rec
(2016)4 dalībvalstīm par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību. Pieejams: https://search.coe.int/cm?i=090000168098325421 Eiropas Parlaments un Padome
(2018)Eiropas Parlaments un Padome direktīva (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva). Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. L303/6928.11.2018. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L1808&from=EN22 Saeima
(1998)Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/51358-par-eiropas-konvenciju-par-parrobezu-televiziju23 ANO
(1948)ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija24 Eiropas Padome
(1950)Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/64925 ANO
(1966)Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Pieejams: http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/70526 ANO
(1989)
  1. gada
  2. novembra ANO Bērnu tiesību konvencija. Pieejams: http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/115027 Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, parakstīts Lisabonā
  3. gada
  4. decembrī. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12007L%2FTXT28 Līguma par Eiropas Savienību Protokols (Nr. 29) Par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2016:202:FULL Kultūras ministre A. Lāce Pielikums Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.-
  5. gadam Situācijas Latvijas mediju vidē raksturojums Satura rādītājsSabiedriskie medijiKomerciālie nacionālie medijiKomerciālie reģionālie medijiDiasporas medijiMediju atbalsta mehānismiIedzīvotāju mediju lietošanas paradumiGlobalizācija un ekonomiskā situācijaDezinformācijaNelegālais satursŽurnālistu un mediju vides profesionāļu drošībaMedijpratībaMediju neatkarība un uzticēšanās medijiemMediju vides regulācija un pašregulācijaNozares profesionāļu izglītībaSabiedriskie medijiSabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma vārda brīvības tiesību ievērošanā, demokrātijas pamatvērtību veicināšanā, sabiedrības interešu aizsardzībā, viedokļu daudzveidības veicināšanā, jauna un inovatīva satura un ideju radīšanā un dezinformācijas un dezinformācijas apkarošanā.1 Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka redakcionāli neatkarīgi sabiedriskie mediji ir būtiski un neaizstājami, jo sniedz kvalitatīvus un objektīvus informācijas pakalpojumus plašai sabiedrībai, un tie ir jāaizsargā no ļaunprātīgas sagrābšanas un jāstiprina kā viens no pamata pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.2Latvijā sabiedriskie mediji ir kapitālsabiedrības – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (turpmāk – VSIA "Latvijas Televīzija") un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" (turpmāk – VSIA "Latvijas Radio"), kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.3 VSIA "Latvijas Televīzija" veido trīs programmas – divas nacionālās televīzijas programmas LTV1 un LTV7 un pārrobežu TV programmu VISIEMLTV.lv. VSIA "Latvijas Televīzija" tiešsaistē veido ziņu portālu "LSM", kas piedāvā saturu arī krievu un angļu valodā, portāls ietver arī straumēšanas platformu "Replay". VSIA "Latvijas Radio" veido sešas radio programmas – Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika. Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 un Latvijas Radio
  6. Latvijas Radio 4 līdzās krievu valodai piedāvā saturu arī citu mazākumtautību valodās.
  7. gada
  8. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas un to pārvaldības likumā par sabiedrisko mediju apvienošanu, paredzot, ka no
  9. gada
  10. janvāra sāks darboties Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), kurā būs apvienoti VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio".5Lielāko daļu no sabiedrisko mediju finansējuma veido valsts budžeta dotācija, kuras īpatsvars sabiedrisko mediju ieņēmumos ir pieaudzis līdz ar
  11. gadu, kad sabiedriskie mediji pameta reklāmas tirgu. Jau kopš
  12. gada valsts budžeta dotācijas apjoms sabiedriskajiem medijiem ir pakāpeniski palielinājies, lai sagatavotos iziešanai no reklāmas tirgus un kompensētu zaudētos ienākumus no komercreklāmu pārraidīšanas. Taču Latvijas sabiedrisko mediju finansējums
  13. gadā (LR un LTV kopējais budžets – 29,9 milj. euro) bija viens no zemākajiem Eiropā. Arī rēķinot sabiedrisko mediju budžetu uz vienu iedzīvotāju, Latvijas sabiedriskie mediji
  14. gadā bija starp visvājāk finansētajiem, salīdzinot ar citu Eiropas valstu sabiedriskajiem medijiem, ievērojami atpaliekot no Eiropas sabiedrisko mediju vidējā finansējuma līmeņa.
  15. gadā vidējais sabiedrisko mediju finansējuma līmenis Eiropā bija 0,16% no IKP, savukārt Latvijā sabiedrisko mediju finansējums sasniedza tikai 0,10% no IKP.6
  16. gadā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 35,8 milj. euro7, savukārt
  17. gadā 37,1 milj. euro,8
  18. gadā 41,1 milj. euro,9
  19. gadā 46,7 milj. euro.10Komerciālie nacionālie medijiLatvijas mediju vidi raksturo liels žurnālu un neliels laikrakstu skaits. Dienas laikrakstu tirgū ir maz. Pārsvarā piedāvājumā ir nedēļas laikraksti. Laikrakstu tirgū auditorijas sasniedzamības ziņā līderi ir krievu valodā iznākošais nedēļas laikraksts "MK - Латвия" un latviešu valodā iznākošie dienas laikraksti "Diena" (iznāk četras reizes nedēļā) un "Latvijas Avīze" (iznāk piecas reizes nedēļā). Bez "Dienas" un "Latvijas Avīzes" ikdienas laikraksts ir arī krievu valodā iznākošais "Сегодня". Tikai nelielai daļai laikrakstu pieejama digitālā versija. Izņemot dažus populārākos žurnālus, žurnālu tirgum raksturīgs liels izdevumu skaits, bet nelielas auditorijas. Kopumā gan drukāto mediju tirgū atšķirībā no elektronisko un interneta mediju vides maz izplatīta ir prakse, kad viena mediju kompānija darbojas gan latviešu valodas, gan krievu valodas mediju tirgū. Ja laikrakstu tirgū izdevumu skaita ziņā piedāvājums latviešu valodā un krievu valodā ir teju līdzvērtīgs, citādāka aina ir žurnālu tirgū – šeit ļoti izteikti dominē žurnāli latviešu valodā, krievu valodā iznākošo žurnālu skaits ir neliels. Auditorijas sasniedzamības ziņā lielākās laikrakstu un žurnālu izdevniecības pieder vietējiem īpašniekiem.11TOP 10 lasītākie periodiskās preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas12Preses izdevums20222021Vidējā auditorijā (Cover) %Vidējā auditorijā (Cover) ‘000Vidējā auditorijā (Cover) %Vidējā auditorijā (Cover) ‘000MK Latvija (rus)5,3829,5146Ieva5,1796,5100Privātā Dzīve3,7574,874Kas Jauns3,3514,874Ilustrētā Pasaules Vēsture3,2503,859Ievas Stāsti3,2494,164Ilustrētā Zinātne347346Televizor (rus) / MK Latvija (rus)346692Dārza Pasaule2,9442,538Ievas Dārzs2,5393,249Auditorijas sasniedzamības ziņā TV programmu vidū izteikti dominē trīs spēlētāji – sabiedrisko mediju programmas LTV1 un LTV7 un komerciālā TV programma TV
  20. TV3 ir daļa no lielas mediju grupas, kurā ietilpst arī programmas TV3 Life, TV3 Mini, TV6 un krievu valodā raidošais 3+, kas ir reģistrēts Igaunijā. Atšķirībā no sabiedriskajām TV programmām, pārējās trīs bezmaksas apraidē esošās programmas sasniedz būtiski mazākas auditorijas. Šo TV programmu skatīšanās laika daļas ir nelielas: TV24 – 1,5%, ReTV – 0,6%, TV4 – 0,1%. "Tet grupā" ietilpst vairākas TV programmas – STV Pirmā!, 360TV un krievu valodā raidošais 8TV. Teju visas nacionālās TV programmas raida tikai vai pamatā latviešu valodā. To nacionālo TV programmu skaits, kas raida tikai vai pamatā krievu valodā, ir niecīgs – programma "8 TV" un Igaunijā reģistrā "3+" programma).13Gada konsolidētās TV skatīšanās laika daļa14TV Programma2023Skatīšanas laika daļa (Share) %2022 Skatīšanas laika daļa (Share) %2021Skatīšanas laika daļa (Share) %Pārējā skatīšanās*46,54742LTV111,212,311,4TV310,410,711LTV73,83,83,8TV3 LIFE3,73,52,9TV82,91,8 TV62,82,22,2TV3+2,62,82,7STV2,11,71,6360TV1,91,41TV241,81,81,21+20,91,11Duo30,90,4 Kanal 70,80,6 TV-Extra0,80,3 RETV0,70,60,6*"Pārējā skatīšanās" ietver visu laiku, kad televizorā ir skatīts saturs, kas nav bijis ēterā pēdējo 7 dienu laikā kādā no mērītajiem kanāliem. Tai skaitā Netflix, YouTube, spēļu konsoļu spēlēšanu, interneta pārlūkošanu u.c.Pakalpojuma pēc pieprasījuma platformu segmentā auditorijas sasniedzamības ziņā nozīmīgs spēlētājs ir TV3 grupas platformas "Go3", "TV3Play" un "Baltcom", ka arī TV programmas Re: TV video satura vietne "ReTV". Nedaudz mazāk ir bijis to, kas lietojuši ziņu portālu "Delfi" un "TVNET" video satura vietnes, "Tet TV+" video satura vietne "1188 Play" un "LMT Viedtelevīzija / LMT Straume". Pakalpojuma pēc pieprasījum platformas pamatā piedāvā saturu bez maksas. Būtiski vairāk ir to video satura vietņu, kas nodrošina paša medija ražotus vietējos raidījumus (75%), nekā to, kas piedāvā ārpus Latvijas veidotos raidījumus – 40%. To pakalpojuma pēc pieprasījuma platformu, kas piedāvā ārzemju filmas un seriālus, ir nedaudz vairāk (40%) nekā to, kas piedāvā pašmāju filmas un seriālus – 30%. Ziņas un aktuālo informāciju nodrošina 60% video satura vietņu.15Auditorijas sasniedzamības ziņā populārākie radio ir radio Skonto un radio SWH. Taču arī to tuvākie konkurenti – EHR un Star FM un sabiedriskais radio LR 1 un LR 2 – spējušas sasniegt līdzvērtīgi lielas auditorijas. Radio Skonto, radio Tev, kā arī krievu valodā raidošajām radio programmās Skonto Plus un Lounge FM (Skonto Lounge) ir viens īpašnieks. Arī radio SWH ir daļa no lielākas radiostaciju grupas – tajā ir arī radiostacijas SWH+, SWH Rock, SWH LV un SWH Gold. Kopumā radio tirgum raksturīgs, ka tajā darbojas vairākas lielas mediju grupas: bez radio Skonto un radio SWH tādas ir arī EHR (EHR, EHR Russkie Hiti, EHR SuperHits, Radio Latviešu Hiti, Retro FM) un Mix Media (Baltkom, Mix FM un Relax FM) grupas. Radio Star FM un Top radio ietilpst TV3 grupā. Radio uzņēmumu grupas savu radio programmu portfeli veidojušas tā, ka tajā ir programmas gan latviešu, gan krievu valodā. No visām programmām aptuveni divas trešdaļas daļas raida latviešu valodā, bet pārējās – krievu valodā.16Radio staciju klausīšanās laika daļas procentos17Radio Programma2023Vasara/ Rudens klausīšanās laika sadalījums (AQH Share) %2022Vasara/ Rudens klausīšanās laika sadalījums (AQH Share) %2021Vasara/ Rudens klausīšanās laika sadalījums (AQH Share) %Latvijas Radio 219,11919,1Radio Skonto14,613,111,5Latvijas Radio 17,77,79,2Radio TEV55,83,1Radio SWH55,85,9Radio Star FM6,15,85,6EHR (Eiropas Hitu Radio)5,154TOP RADIO4,34,54,9Latvijas Radio 4 (Doma laukums)3,645,2SWH +3,53,93RETRO FM3,33,43,8EHR Russkie Hiti2,52,52,6EHR SuperHits2,72,42,3Latvijas Radio 5 - Pieci.lv1,72,42,4SWH Rock2,72,42,4Radio Relax FM2,32,41,5AUTORADIO2,31,71,4Kurzemes Radio1,71,51,6Radio Alise Plus11,41,7Radio Skonto Plus0,91,21,7EHR Latviešu Hiti0,50,9 Latvijas Radio 3 (Klasika)0,80,90,9Lounge FM 99,50,70,90,9Radio MIX FM 102,70,50,51,1Radio ROKS (Crush FM)0,80,40,3Latvijas Kristīgais radio1,10,41,3Radio Baltkom0,60,30,5SWH LV0,10,3 SWH Gold0,30,20,2Latvijas Radio 6 - NABA 95,8 FM0,30,10,2Citas0,30,20,4Piesātināts ir ziņu un informācijas portālu piedāvājums – dažādo mediju tipu vidū līdzās TV programmām, ziņu portāli ir tie, kas sasniedz lielākās auditorijas Latvijā. Šeit līderi ir privātie ziņu portāli Delfi un TVNET, kā arī sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM. Lielākā daļa ziņu un informācijas portālu – aptuveni puse – strādā tikai latviešu valodā. Ziņu portālu, kas strādā latviešu un krievu valodā, vai tikai krievu valodā nav daudz. Vienlaikus to auditorijas ir lielas, un līdz ar to tie spēlē nozīmīgu lomu ziņu un informācijas portālu tirgū. Kopējais ziņu un informācijas portālu skaits ir liels, taču lielākā daļa no tiem tematikas un sasniegtās auditorijas ziņā ir uzskatāmi par nišas medijiem. Nišas ziņu un informācijas portālos populārākās tēmas ir sports, politika un tiesību akti, jurisdikcija.
  21. gads apmeklētāko interneta vietņu topā aizvadīts ļoti mainīgi. Teju visa gada garumā līdera pozīcijas noturējusi vietne inbox.lv – vidēji aptuveni 850 000 reālie lietotāji ik mēnesi. Septiņus no divpadsmit mēnešiem otrajā vietā bija ziņu portāls Delfi, gada pēdējos mēnešos vietnes auditorijai augot, Delfi gadu noslēdza ar 816 000 reālo lietotāju. Septiņus mēnešus trešo vietu ieņēma portāls TVNET, auditorijas pieauguma tendenci portāls uzrādīja kopš aprīļa, oktobrī uzrādot gada griezumā lielāko portāla auditoriju – 815 000 reālie lietotāji. Teju visu gadu stabilu ceturto pozīciju topā noturējis sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM, gadu iesākot kā sestā apmeklētākā vietne ar gada griezumā mazāko auditoriju – 659 000 reālie lietotāji, bet turpmākos mēnešus uzrādot tendenci auditorijai pieaugt.
  22. gada maijā, kad norisinājās Pasaules čempionāts hokejā un Eirovīzijas dziesmu konkurss, portāls sasniedza rekordaugstu apmeklējumu – 787 000 reālie lietotāji, vienlaikus topā pakāpjoties uz
  23. vietu. Tikmēr piektajā pozīcijā
  24. gadā visbiežāk ierindojās portāls Jauns.lv, augstākos auditorijas rādītājus sasniedzot janvārī – 757 000 reālie lietotāji, bet gadu noslēdzot ar 670 000 lietotājiem. Portāls Tv3.lv sestajā vietā noturējās septiņus mēnešus. Savu lielāko auditoriju sasniedzot maijā – 707 000 reālie lietotāji. Septītā apmeklētākā vietne
  25. gadā bija la.lv, maijā un jūnijā la.lv sasniegusi gada lielāko auditoriju – 646 000 reālie lietotāji. Gadu starp astoto un devīto pozīciju topā aizvadīja vietne nra.lv – augustā to apmeklējuši 589 000 reālie lietotāji, kas ir nra.lv lielākā auditorija
  26. gadā. Savukārt no aprīļa līdz decembrim stabili pirmo topa desmitnieku noslēdza portāls Apollo. Gadu portāls iesāka kā devītais apmeklētākais, lielāko apmeklējumu sasniedzot februārī, kad vietni apmeklēja 546 000 lietotāju, bet to noslēdzot ar 485 000 reāliem lietotājiem decembrī. Stabilu auditorijas pieaugumu
  27. gadā uzrādīja portāls 1188.lv, gadu 1188.lv iesāka ar 426 000 reāliem lietotāju, bet noslēdza ar 584 000 reāliem lietotājiem, lielāko auditoriju sasniedzot oktobrī, kad vietni apmeklēja 616 000 lietotāju.19Komerciālie reģionālie medijiLatvijas vietējo un reģionālo mediju tirgus ir nevienmērīgs: no piesātināta Latgalē, īpaši Rēzeknē un Daugavpilī, līdz nevienmērīgam pašvaldībās ap Rīgu. Latgales reģionā darbojas lielākais vietējo un reģionālo mediju skaits (kopumā 33 dažādu mediju vienības). No tiem gandrīz puse jeb 16 ir interneta ziņu portāli, kam seko 9 preses izdevumi, 6 radio programmas un 2 reģionālās televīzijas. Lielākā daļa jeb 21 no šiem medijiem sniedz unikālu informatīvu saturu – ir saturiski nesaistīti mediji. Kurzemē kopējais reģionālo mediju skaits ir 21, no tiem 15 ir saturiski nesaistīti mediji. Kurzemē ir pieejams lielākais reģionālā satura piedāvājums video formātā, ko viedo 5 reģionālās televīzijas (četrām televīzijas programmām ir izsniegta apraides atļauja, bet viena (Aizputes TV) darbojas kā neatkarīgie producenti). Vidzemē vietējo un reģionālo mediju kopējā pieejamība līdzīgi kā Kurzemē ir vidēji augsta – 23 mediji, no kuriem 14 piedāvā unikālu informatīvo saturu. Zemgalē ir nedaudz mazāka reģionālo mediju pieejamība – unikālu saturu piedāvā 12 mediji, no kuriem divas radio programmas "Latgales radio" un "Kurzemes radio" raida no kaimiņu reģioniem. Turpretī Rīgas reģionā unikālu informatīvo saturu veido 3 reģionālie mediji.20Kopējais Latvijas vietējo un reģionālo mediju skaits Latvijas reģionos21Diasporas mediji
  28. gadā tika īstenots pētījums par Diasporas medijiem, kurā tika secināts, ka Latvijas diasporas mediji pamatā darbojas divos formātos – kā drukātie un interneta mediji. Pēdējo gadu laikā savu darbību ir pārtraukuši vairāki diasporas mediji, piemēram, "Anglo Baltic News", ziņu portāls latviešiem Amerikā www.latvianusa.com, ziņu portāls Lielbritānijā latviesiem.co.uk un citi. Diasporas medijiem ir svarīga loma diasporas mītnes zemēs dzīvojošo latviešu emocionālās un fiziskās piesaistes stiprināšanā ar savu dzimteni, tās iedzīvotājiem, nacionālās piederības un latviskās identitātes uzturēšanā, taču ir jānošķir diasporas mediji no diasporas komunikācijas platformām un sociālo mediju domubiedru grupām, kuras neatbilst medija kritērijiem, starp kuriem būtiska ir masu komunikācija, satura regulāra atjaunošana, neatkarīgs redakcionālais darbs saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un ētikas kodeksu. Diasporas mediju satura analīze konstatēja, ka drukātajiem medijiem orģinālsaturs ir 69%, savukārt interneta medijos orģinālsaturs sastāda 52% no medija satura.22 Pēdējos gados pētījumi par diasporas mediju auditoriju un diasporas mediju lietošanas paradumiem nav veikti.Mediju atbalsta mehānismiMediju atbalsta fonds (turpmāk – MAF) veicina nacionālo mediju dzīvotspēju, veidojot kvalitatīvu, uzticamu oriģinālu saturu, kā arī konkurētspēju ar ārvalstīs veidotu mediju saturu.23 MAF mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu, kvalitāti un sabiedrības saliedētību. MAF atbalstu administrē Sabiedrības integrācijas fonds no KM piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Kopš
  29. gada, kad pirmo reizi tik izveidots MAF, atbalsts medijiem ir četrkāršojies.
  30. gadā tie bija 1,140 miljoni euro, taču
  31. gadā mediju atbalstam ir atvēlēti 4,355 miljoni euro. Jāatzīmē, ka no
  32. gada MAF finansējums ietver finansējumu no NEPLP 1 128 403 euro, apmērā, kuru līdz
  33. gadam NEPLP piešķīra sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.MAF ietvaros
  34. gadā un
  35. gadā medijiem tika piešķirts papildu atbalsts Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai. Finansējuma mērķis sniegt atbalstu komerciālo drukāto un digitālo mediju darbības nepārtrauktībai un kapacitātes stiprināšanai, kā arī sabiedriski nozīmīga satura veidošanai ārkārtējās situācijas laikā, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus par Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Attiecīgi Covid-19 krīzes pārvarēšanai medijiem papildus
  36. gadā tika piešķirti 2 270 840 euro un
  37. gadā – 3 258 367 euro. Savukārt
  38. gadā tika piešķirts papildu finansējums 392 400 euro apmērā Latgales medijiem, lai stiprinātu Latgales mediju telpu Krievijas izraisītā hibrīdkara apstākļos.Abonētās preses piegādei tiek sniegts valsts atbalsts Pasta likumā noteiktajā kārtībā. Minētā kārtība pēdējo gadu laikā ir pilnveidota saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (apstiprināts ar Ministru kabineta
  39. gada
  40. jūlija rīkojumu Nr. 397). Respektīvi, līdz
  41. gadam abonētās preses piegādei tika piemērota fiksēta cena, kura bija noteikta ar Ministru kabineta
  42. gada
  43. maija noteikumiem Nr. 292 "Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām" (zaudēja spēku
  44. gada
  45. decembrī) un kura nebija mainījusies kopš
  46. gada. Starpība starp ieņēmumiem, piemērojot minēto cenu, un faktiskajām izmaksām valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" tika kompensēta no valsts budžeta. Savukārt kopš
  47. gada
  48. janvāra abonētās preses piegādes tarifu tāpat kā pārējos universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet preses izdevēji maksā daļu no tarifa saskaņā ar Ministru kabineta
  49. gada
  50. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" noteikto proporciju. Tas, ka cena, ko maksā preses izdevēji par abonētās preses piegādi, vairs nav fiksēta, bet mainās līdz ar tarifa izmaiņām, nozīmē, ka viss izmaksu pieaugums vairs nav jāsedz tikai no valsts budžeta, nodrošinot, ka minētie budžeta izdevumi ir vieglāk prognozējami.
  51. gadā valsts budžetā abonētās preses piegādes atbalstam paredzēti 5 750 000 euro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Taču Valsts atbalsta mehānisma darbības rezultatīvie rādītāji par
  52. gadu un
  53. gadu liecina, ka paredzētie valsts budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai nodrošinātu šī valsts atbalsta mehānisma darbību. Pēdējos gados vērojama tendence ievērojami kristies piegādājamo abonēto preses izdevumu skaitam, un arī turpmāk prognozēts, ka šī tendence turpināsies, palielinot ietekmi uz nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēru. Tādēļ Latvijas mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanai un piekļuves informācijai nodrošināšanai jāpilnveido abonētās preses piegādes atbalsta mehānisms.
  54. gada
  55. februārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi24, kas paredz sekmēt Latvijas mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālajā vidē – modernizēt un digitalizēt vietējos medijus un organizēt mediju darbinieku apmācības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Atveseļošanas fonda plāns) programmas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" ietvaros plānots atbalsts komerciālo mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai, piemēram, drukāto mediju digitalizācijai, uzņēmumu ražošanas procesu paātrināšanai, kā arī tādu IT rīku izveidei, kas uzlabo mediju satura pieejamību un datu analīzi par to auditorijas paradumiem. Programmā pieejamais finansējums ir 3,7 miljoni euro. Savukārt programmas "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros tiks finansēta mediju kompetenču centra darbība, lai apmācību kursos attīstītu mediju nozares speciālistu digitālās prasmes un medijpratību, pieejamais finansējums šajā programmā ir 2 miljoni euro. Abu programmu atbalsta pasākumus plānots īstenot līdz
  56. gada
  57. jūnijam.Iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiSabiedrībā pakāpeniski mainās mediju veidu izvēle. No
  58. līdz
  59. gadam populārākais informācijas resurss Latvijas iedzīvotājiem bija televīzija, taču
  60. gadā televīziju apsteidza internets – interneta ziņu portāli un sociālie mediji.25 Arī
  61. gadā internets un sociālie mediji turpina ieņemt līderpozīcijas Latvijas iedzīvotāju informācijas resursos. Nozīmīgākie informācijas resursi sabiedrībā ir sociālie mediji, televīzija, interneta ziņu portāli un radio. Minētos mediju veidus izmanto vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā – vairāk nekā 60%, katru vai gandrīz katru dienu – vairāk nekā 40% iedzīvotāju. Sociālos medijus un interneta ziņu portālus lieto 90% iedzīvotāju, televīziju – 88% (vismaz reizi nedēļā 74%), radio – 80%. Dažādu informācijas resursu izvēle ir cieši saistīta ar respondentu vecumu. Jaunāki cilvēki biežāk mediju saturu lieto interneta vidē (interneta mediji un digitālās platformas), savukārt gados vecāki cilvēki priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem kā televīzija, radio un prese.26Latvijas iedzīvotāji informāciju un jaunumus par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē visbiežāk uzzina no Latvijas nacionālajiem medijiem (73%). Līdzās nacionālajiem medijiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57%) informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē iegūt arī sociālajos medijos, taču jāņem vēra, ka daļa iedzīvotāju sociālos tīklus (Facebook, TikTok u.tml.) izmanto arī kā ērtu kanālu aktuālās un interesējošās informācijas iegūšanai no nacionālajiem medijiem, sekojot nacionālo mediju profilos un kanālos publicētajai informācijai
  62. Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākie informācijas avoti par notiekošo savā dzīvesvietā primāri ir sociālie mediji un savstarpējā komunikācija. Pēc tam seko nacionālie un reģionālie mediji un pašvaldības institūcijas. Kopumā tikai aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju izmanto vietējos un reģionālos medijus, lai uzzinātu par notiekošo savā dzīvesvietā. Savukārt 42% iedzīvotājiem ārpus Rīgas raksturīgi uzzināt par notiekošo savā dzīvesvietā, izmantojot vietējos un reģionālos medijus. Vienlaikus nozīmīgi informācijas avoti par notiekošo reģionu iedzīvotājiem ir ģimenes locekļi, draugi, darba kolēģi un sociālie mediji. Aptuveni tikpat daudz reģionu iedzīvotāji, kas šim nolūkam izmanto vietējos un reģionālos medijus, ir tādi, kas informāciju par vietējām aktualitātēm uzzina no pašvaldības institūcijām. Kopumā Latvijā tikai aptuveni trešā daļa iedzīvotāju izmanto vietējos un reģionālos medijus, lai uzzinātu par notiekošo savā dzīvesvietā. Aptuveni tikpat daudz Latvijas iedzīvotāji šim nolūkam izmanto nacionālos medijus un informāciju, ko sniedz pašvaldības institūcijas.28Latvijas iedzīvotāju mediju izvēles ietekmē gan vecums, gan ģimenes valoda. Gados vecāki iedzīvotāji kopumā ievērojami biežāk izmanto nacionālos medijus kā galveno informācijas avotu par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, kamēr gados jaunāki iedzīvotāji primāri šim nolūkam izmanto sociālos medijus. Jauni cilvēki arī ievērojami vairāk paļaujas uz to, ka informāciju par to, kas notiek Latvijā un pasaulē, uzzinās no ģimenes locekļiem, draugiem un darba kolēģiem. Vecākās paaudzes kopumā vairāk seko līdzi ziņām par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, un mediju izvēlē svarīgāks aspekts ir analītiska satura piedāvājums. Jauniešus savukārt medijos vairāk interesē tēmas par kultūru, izklaidi, izglītību, kā arī viedokļu līderu un influenceru veidotais saturs.29Nacionālie mediji ir populārākais ziņu avots gan to iedzīvotāju vidū, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, gan to iedzīvotāju vidū, kuru ģimenes valoda ir cita. Iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē nacionālos medijus izmanto biežāk nekā mazākumtautību iedzīvotāji, kuri ģimenē runā krievu valodā. Nacionālie ziņu un informācijas portāli ir vienīgais mediju veids, kurš tiek līdzīgā apjomā patērēts abās grupās. Attiecībā uz TV un video satura lietošanu, mazākumtautību iedzīvotāji, kuri sarunvalodā izmanto krievu valodu, biežāk šim nolūkam izmanto YouTube video platformu nekā nacionālās TV programmas. Tie, kuru ģimenes valoda ir cita, ne tikai retāk izmanto nacionālos medijus, bet ir arī kritiskāki par tajos pieejamā satura uzticamību un kvalitāti kopumā. Iedzīvotāji dod priekšroku medijiem tajā valodā, ko izmanto ģimenē.30 Krievu valodā medijus lieto 55% Latvijas iedzīvotāju, 93% cittautiešu vidū, savukārt latviešu vidū medijus krievu valodā patērē 32%. Interesi par Latvijas medijiem krievu valodā pauda 42% Latvijas iedzīvotāju un 76% cittautiešu.31 Reģionālā prese galvenokārt tiek lasīta latviešu valodā (89%), taču situācija ir atšķirīga Latgales reģionā, kur reģionālā prese gandrīz vienlīdz bieži tiek lasīta gan latviešu valodā (59%), gan krievu valodā (56%). Arī to laikrakstu vidū, kas pieejami abās valodās, biežāk tiek lasīti izdevumi latviešu valodā (69%), nekā izdevumi krievu valodā (43%).32Globalizācija un ekonomiskā situācijaAudiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies, jo turpinās konverģence starp televīzijas un interneta pakalpojumiem. Tehnikas attīstība lietotājiem ļauj piedāvāt jauna veida pakalpojumus un iespējas. Aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, videoklipi vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā video pakalpojumus pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformas
  63. Eiropā, arī Latvijā, novērota tendence, ka interneta un sociālo mediju lietošana pieaug, savukārt drukātās preses lasītāju skaits turpina sarukt
  64. Latvijas iedzīvotāji filmu, televīziju pārraižu, sporta sacensību straumēšanai vai lejupielādei visvairāk izmanto YouTube kanālu – 42% gandrīz katru dienu, 16% reizi vai biežāk nekā reizi nedēļā, savukārt 12% atzina, ka YouTube neizmanto. Starptautiskās vietnes, kā NETFLIX, Apple TV+, Google Play, Amazon Premium, u.c. gandrīz katru dienu izmanto 10% Latvijas iedzīvotāju, Go3 platformu – 9%. Arī starp vietnēm, kur var klausīties mūziku, 36% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru dienu izmanto YouTube, otrajā vietā ir Spotify, ko gandrīz katru dienu izmanto 13% iedzīvotāju un trešajā vietā ir Latvijas Radio programmu aplikācijas, ko gandrīz katru dienu izmanto 10% iedzīvotāju.35Salīdzinājumā ar konkurentiem pasaulē, Eiropas audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu nozari ir vājinājušas ilgstošas problēmas, jo īpaši tirgus sadrumstalotība. Kopumā Eiropas audiovizuālie un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi koncentrējas uz nacionālajām auditorijām. Rezultātā pat vislielākie Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi ir ievērojami mazāki nekā to galvenie globālie konkurenti. Eiropā lielu tirgus daļu iekaro tiešsaistes platformas, kuras izveidotas ārpus Eiropas Savienības, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares stratēģisko autonomiju. Īpašas bažas rada ziņu mediju ieņēmumu sarukums, kas atsevišķiem medijiem
  65. gadā bija no 20% līdz 80%, kam līdztekus vērojama dezinformācijas izplatīšanās tiešsaistē. Plašsaziņas līdzekļiem sastopoties ar monetizācijas sarežģījumiem, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī strādājošajiem, dažkārt ir nācies izbeigt savu darbību. Vienlaikus Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi mediju attīstību digitālo tehnoloģiju jomā. Pārvietošanās ierobežojumu laikā tiešsaistes platformas ir nostiprinājušas savas tirgus pozīcijas, ieviesušas jaunus pakalpojumus un piesaistījušas jaunas auditorijas. Ziņu medijiem ir nepieciešams rast pietiekami dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus finansēšanas modeļus, kas nodrošina iedzīvotāju piekļuvi plurālistiskai, daudzveidīgai un neatkarīgai mediju videi, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. Lai Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi36.Interneta popularitātes pieaugums ir veicinājis strauju digitālās ekonomikas attīstību. Pieaugot ārvalstu digitālo mediju dalībai, Latvijas mediju tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi, jo tie bieži nodokļus maksā citā valstī, nevis tajā valstī, kurā ieņēmumi faktiski rodas. Piemēram, Facebook ieņēmumi
  66. gadā ir divas reizes lielāki nekā visu Latvijas interneta reklāmu pakalpojuma sniedzēju ienākumi kopumā. Citās valstīs reģistrētie digitālie uzņēmumi, sniedzot vienīgi digitālos pakalpojumus, var nereģistrēt Latvijā pastāvīgo pārstāvniecību un nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā, lai gan reklāmas pakalpojums attiecas tieši uz Latvijas tirgu.37 Tomēr jāuzsver, ka Latvija ir pievienojusies OECD/G20 Iekļaujošās Platformas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanai (Inclusive Framework on Base Erosion and Profit Shifting (BEPS))
  67. gada
  68. oktobra Paziņojumam par divu pīlāru risinājumu nodokļu izaicinājumiem, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas (Statement on a two-pillar solution to address the tax challenges arising from the digitalisation of the economy) (uz šo brīdi pievienojušās 139 jurisdikcijas). Turklāt minētā vienošanās paredz neieviest jaunus un atcelt spēkā esošos digitālo pakalpojumu nodokļus un atbilstošus līdzīgus pasākumus. Pīlāra I koncepts paredz definēt ārvalsts uzņēmuma jauna veida iesaisti ienākuma izcelsmes valsts ekonomikā (nexus), saskaņā ar kuru uz ienākuma izcelsmes valsti tiks attiecināta minētā uzņēmuma zināma daļa no attiecīgā veida peļņas, kuru būs tiesīga aplikt ar nodokļiem attiecīgā ienākuma izcelsmes valsts.
  69. gadā sākoties Covid-19 krīze pirmajā pusgada kritums dažādu ierobežojumu dēļ bija dramatisks un virknē mediju reklāmas apjoms gada beigās nespēja kompensēt ievērojamo pirmā pusgada kritienu.
  70. gadā reklāmas tirgus apjoms bija 68,5 miljoni euro, kas ir par 16,4% mazāk, salīdzinot ar
  71. gadu.
  72. gadā reklāmas tirgus samazinājumu finansiālā apjoma ziņā vismazāk piedzīvojuši interneta mediji. Tirgus apstākļi, kuros uzņēmēji mēģināja pielāgoties Covid-19 situācijai, pārorientējot daļu tirdzniecības uz digitālo vidi, nosacīti nāca par labu interneta medijiem.
  73. gadā Latvijas mediju reklāmas dinamiku ietekmēja Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, Covid-19 ierobežojumi un izmaiņas krievu valodas televīzijas programmu pieejamībā. Pieaugums interneta vidē
  74. gadā varētu būt bijis lielāks, ja Latvijas mediji spētu nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc video reklāmas izvietošanas iespējām. Ļoti liels video reklāmas apjoms, ņemot vērā tirgus konjunktūru, tiek izvietots ārzemju medijos un sociālajos medijos. Savukārt TV segmentā nelielais pieaugums skaidrojams ar notikumiem TV tirgū, kas ietekmēja reklāmas raidlaika piedāvājumu, no reklāmas tirgus izejot LTV un aizveroties virknei krievu valodas TV programmu, kur varēja sasniegt krievu valodā runājošos Latvijas iedzīvotājus.38 Savukārt
  75. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus pārsniedza pirms Covid-19 pandēmijas gada
(2019)apjomu.
  1. gadā Latvijā inflācijas līmenis un resursu izmaksu pieaugums kopā ar citiem apstākļiem ietekmēja mediju reklāmas cenas, tām ievērojami pieaugot.
  2. gadā, salīdzinot ar
  3. gadu, reklāmas tirgus apjoms ir pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 86,5 miljonus euro. Virknē mediju līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos reklāmas apjoms samazinājās, un pieaugums ir noticis mediju reklāmas cenu inflācijas dēļ. Mainoties interneta lietošanas paradumiem, daļa sabiedrības arvien vairāk laika patērē ārzemju platformās, tostarp, TikTok, kur Latvijā joprojām nevar nopirkt reklāmu. Vērienīgu pieaugumu par 68,2%, salīdzinot ar
  4. gadu, piedzīvojusi kino reklāma. TV reklāmas apjoms ir pieaudzis par 6,9%.
  5. gadā reklāmas tirgū pilnvērtīgi ienāca astoņas jaunas TV programmas, līdz ar to TV reklāmas naudas apjoma pieaugumu var skaidrot gan ar jauno programmu ienākšanu, gan joprojām augsto pieprasījumu pēc TV reklāmas raidlaika, kā arī salīdzinoši augsto televīzijas reklāmas cenu inflāciju. Radio apjoms pamazām, bet stabili turpina augt, pieaugot par 4,2%. Turpretī avīžu segmenta apjoms turpina kristies, kamēr žurnālu reklāmas apjoms naudas izteiksmē ir praktiski iepriekšējā gada līmenī. Interneta reklāmas tirgus pērn piedzīvojis nelielu kritumu -2,6%. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar trim faktoriem – ar kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos,
  6. gada rudenī notikušās Saeimas vēlēšanas uz īsu brīdi ievērojami palielināja reklāmas apjomu tirgū un reklāmdevēju fokusa maiņa no tēla veidošanas uz pārdošanas kampaņām.40Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses, jo īpaši reģionos, kur pieprasījums pēc drukātās preses ir proporcionāli lielāks, taču drukātās preses piegādes izmaksas ir augstākas.41 Nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā joprojām ir tradicionālajiem reģionālajiem medijiem, taču tie sastopas ar būtiskiem finansējuma ierobežojumiem, kas negatīvi ietekmē to saturu un attīstību ilgtermiņā. Tādēļ valsts finansējuma piešķiršana tiem būtu uzskatāma par atbalstu informatīvās telpas stiprināšanā.42Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.43DezinformācijaAr dezinformāciju saprot pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējums sabiedrībai ir draudi demokrātiskiem politiskiem un politikas veidošanas procesiem, kā arī sabiedriskajiem labumiem, piemēram, Eiropas Savienības pilsoņu veselības aizsardzībai, videi vai drošībai.44 Plaša mēroga dezinformācija, tostarp maldinoša vai acīmredzami nepatiesa informācija, kas skar iedzīvotājus, ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Jaunās tehnoloģijas un sociālo mediju popularitāte rada vidi liela apmēra un mērķtiecīgai dezinformācijas izplatīšanai.45Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret Eiropas Savienību, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas Federācijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut gan Eiropas Savienības vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu Eiropas Savienības sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām, gan Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, tai skaitā veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievijas Federācija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu. Iemesls, kāpēc Latvijas informatīvajā telpā ienāk trešajās valstīs, īpaši Krievijas Federācijā, veidots saturs, ir tas, ka šo saturu var iepirkt izdevīgāk nekā citus audiovizuālos produktus. Tāpēc arī Latvijas informatīvajā telpā nonāk saturs, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures interpretācijas.46Lai cīnītos ar šo saturu, Elektronisko sakaru likums paredz NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās izvietots saturs, kas apdraud valsts drošību.47 Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP var izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta programmas, kuru jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, kā arī nevar izsniegt apraides atļauju tādām programmām, kas ir izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta48.Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi kvalitatīvi, ilgtspējīgi, finansēti un neatkarīgi ziņu mediji, kā arī konstruktīva un profesionāla žurnālistika
  7. Ievērojama Latvijas mazākumtautību daļa ilgstoši bijusi piesaistīta Krievijas Federācijas kontrolētiem dezinformācijas un propagandas kanāliem. Lai novērstu atstumtību, saglabātu un veicinātu šo sabiedrības grupu piederību Latvijai, pēc piekļuves liegšanas šiem kanāliem, īstermiņā svarīgi ir turpināt nodrošināt alternatīvu kvalitatīvu ziņu un izklaides saturu šīm auditorijām esošajos Latvijas medijos, vienlaikus nepalielinot papildu satura radīšanu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem. Vidējā termiņā un ilgtermiņā jāveicina šīs sabiedrības grupas iekļaušanās Eiropas mediju un informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā, tādējādi veicinot Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata.50 Informatīvajā telpā, tostarp, medijos radītais saturs palīdz stiprināt demokrātiju un pilsoniskās vērtības. Arī kvalitatīva mediju satura pieejamība valsts valodā, pietiekama un kvalitatīva informācija par sabiedrībā notiekošo stiprina sabiedrību un demokrātisku valsti.51 Lai stiprinātu mediju saturu latviešu valodā
  8. gada
  9. maijā stājās spēkā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas nosaka programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu Latvijā retranslētajām programmām nodrošināt valodas celiņu latviešu valodā tajos gadījumos, kad programma papildus pamata audio valodai tiek nodrošināta ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām.52Nelegālais satursLatvijā aptuveni 13–28% iedzīvotāju, atkarībā no ierīces un satura veida, ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāto digitālo saturu izmanto nelegāli.53
  10. gada aprīlī desmit populārākās nelegālās video straumēšanas vietnes Latvijā apmeklējuši gandrīz 162 000 interneta lietotāju, kuri kopā veikuši 7 miljonu lapu skatījumu. Aplūkotās video straumēšanas lapas sasniegušas 16,5% no Latvijas interneta lietotājiem. Iedzīvotāji nelegālo saturu izmanto, lai skatītos saturu bez reklāmām un saturu krievu valodā, visbiežāk lietotais saturs ir angļu (72%) un krievu (51%) valodā, bet 11% straumē video latviešu valodā.54 Savukārt 20% Latvijas iedzīvotāji izmantojot dažādas ierīces, tiešraidē vai ierakstā nelegāli skatās TV programmas, 21% filmas, seriālus, šovus un klausās mūziku, 19% sporta sacensības tiešraides.55Ievērojamu apjomu Latvijā ir sasniegusi Krievijas Federācijas televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu koplietošana (card sharing), tādējādi apejot NEPLP lēmumus apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās platformās par nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem.56 Lai samazinātu nelegālā satura izplatību,
  11. gadā tika veikti grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas nosaka, ka personīgiem mērķiem nevar izmantot prettiesiskas iekārtas (piemēram, TV kastītes), paredzēta administratīvā atbildība līdz 700 euro fiziskām personām.57 Arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka NEPLP var ierobežot piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās popularizē vai pārdod iekārtas, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neesošām programmām.58 Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ja Latvijas jurisdikcijā esošs audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma nereģistrē savu darbību Latvijā vai nav zināms, kas šo audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedz, NEPLP ir tiesības ierobežot piekļuvi šādam audiovizuālam pakalpojumam pēc pieprasījuma, kā arī šis likums paredz, ka aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ļauj piekļūt programmām, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.59Kā galvenais faktors nelegāla satura lietošanai ir legālā satura dārdzība, tā uzskata 42% Latvijas iedzīvotāji, bet 22% uzskata, ka satura dārdzība diezgan lielā mērā veicina satura nelegālu lietošanu. Taču kopumā Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši zemu novērtē patieso ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātā satura cenu. Būtisks nelegālā satura izmantošanas faktors ir tas, ka vēlamais saturs legāli uzreiz nav pieejams, bet nelegāli tas ir viegli pieejams.60Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums kopš
  12. gada
  13. decembra nosaka, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo NEPLP.61 Taču no tām komerciālajām televīzijas programmām, kuras NEPLP ir iesniegušas datus par
  14. gadu, vidēji tiek subtitrēti nedaudz virs 4% no kopējā raidlaika. Sabiedriski mediji LTV1 programmā subtitrē 25% un LTV7 30% no raidlaika. Savukārt ar surdotulkojumu
  15. gadā no komerciālajām televīzijām nodrošināja divas programmas – attiecīgi 12 un 4 stundas, savukārt sabiedriskais medijs LTV1 5,7% un LTV7 0,63% no kopējā raidlaika.62Žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošībaEiropā mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, tiek arvien vairāk apdraudēti, vajāti, pakļauti novērošanai, iebiedēšanai, fiziskiem uzbrukumiem, spīdzināti un pat nogalināti. Bieži uzbrukuma mērķis ir balstīts dzimuma, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, etniskās identitātes, piederības minoritāšu grupai, reliģijas vai citu īpašību dēļ. Šie pārkāpumi arvien biežāk notiek tiešsaistē. Ņemot vērā Eiropas mediju darbinieku un žurnālistu virzienā vērstos draudus un uzbrukumus un to postošo ietekmi uz demokrātiskas sabiedrības darbību, ir nepieciešami tālejoši pasākumi starptautiskā un valsts līmenī, lai stiprinātu mediju darbinieku un žurnālistu drošību un izskaustu pārkāpuma nesodāmību. Starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieciešams efektīvāk īstenot esošos starptautiskos un reģionālos drošības standartus.63 Eiropas Komisija kā galvenos ieteikumus žurnālistu un mediju profesionāļu aizsardzībai, drošībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai Eiropas Savienība min – pienācīgu tiesiskās vides nodrošināšanu, no tiesībaizsardzības iestādēm neatkarīgu atbalstu, saziņas un ātras reaģēšanas punktu un agrīnās brīdināšanas mehānismu izveidošanu piekļuves notikumu vietām, informācijas avotiem un ziņošanu no sabiedrībai svarīgiem pasākumiem, piekļuves dokumentiem un informācijai, kompetenču un prasmju pilnveidošana personām, kuras ir saistītas ar žurnālistu un citu mediju darbinieku aizsardzību, žurnālistu drošību protestu un demonstrāciju laikā, digitālo un tiešsaistes drošību, ekonomisko un sociālo aizsardzību.64 Latvijā žurnālistu tiesības iegūt informāciju un aizsargāt savus informācijas avotus ir noteiktas likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", taču realitātē žurnālisti Latvijā pastāvīgi saskaras ar informācijas pieejamības ierobežojumiem. Lai gan pastāv stingrs tiesiskais pamats, kas aizsargā tiesības piekļūt informācijai, žurnālisti regulāri sūdzas par informācijas pieejamības ierobežojumiem no valsts iestādēm.65Žurnālistu darba tirgus ir nestabils, jo dažas mediju organizācijas ierobežo savus sociālās apdrošināšanas maksājumus žurnālistiem, maksājot honorārus. Turklāt žurnālisti arvien vairāk tiek pakļauti regulāriem uzbrukumiem tiešsaistes vidē. Šos uzbrukumus bieži ierosina ar mērķi graut žurnālistu profesionālo reputāciju un iejaukties viņu privātajā dzīvē. Tāpēc būtiska ir profesionālo organizāciju darbība, piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija aktīvi darbojas redakcionālās neatkarības aizstāvēšanā un atbalsta profesionālos standartus respektējošus žurnālistus.66MedijpratībaMediju vide mainās, līdz ar tehnoloģiju attīstību arī informācijas iegūšanas veidi mainās. Tas no mediju lietotāja pieprasa jaunas prasmes un zināšanās. Medijpratība ir būtiska prasme, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, tāpēc īpaši svarīgi mūža garumā attīstīt kritiskās domāšanas un digitālās prasmes, jo īpaši jauniešu vidū.67 Gan bērniem, gan pieaugušajiem apmācība mediju un digitālajā pratībā un izpratnes veidošana ir uzskatāma par svarīgiem instrumentiem, ar ko iedzīvotājus padarīt noturīgākus pret iejaukšanās mēģinājumiem informācijas telpā, novērst manipulāciju un polarizāciju. Sabiedrība ar augstu medijpratības līmeni ir noturīgāka pret ārvalstu iejaukšanos.68 Latvijas iedzīvotājam ir jāapzinās, ka sava un pārējās sabiedrības aizsardzība pret ietekmes operācijām un uzbrukumiem informācijas telpā ir pastāvīgs process. Jānodrošina komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām, skaidrojot pašreizējos informatīvās telpas izaicinājumus un apdraudējumus, tādējādi veicinot kritisko domāšanu un psiholoģisko noturību pret ietekmes operācijām. Tādēļ nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā.69 Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.70Medijpratība ir saistīta ar prasmēm, zināšanām un izpratni, kas cilvēkiem ļauj medijus izmantot efektīvi un droši. Lai cilvēki atbildīgi un droši varētu piekļūt informācijai un izmantot, kritiski novērtēt un veidot mediju saturu, tiem ir vajadzīgs augsts medijpratības līmenis. Medijpratības jomā nevajadzētu aprobežoties tikai ar mācīšanos par rīkiem un tehnoloģijām, bet vajadzētu tiekties uz to, lai iedzīvotāji iegūtu kritiskās domāšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai viņi spētu spriest, analizēt sarežģītas situācijas un saskatīt atšķirību starp faktiem un viedokļiem. Tāpēc ir nepieciešams, lai gan mediju pakalpojumu sniedzēji, gan video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām veicinātu medijpratības attīstīšanu visos sabiedrības slāņos, visu vecumu iedzīvotājiem un visiem medijiem.71Līdz
  16. gadam Latvijā medijpratība galvenokārt bija saistīta ar digitalizāciju un izglītību. Vēlāk tā attīstījās līdz informācijas telpas drošības jautājumiem. Medijpratība ir minēta vairākos Latvijas normatīvajos aktos, taču trūkst vienotas stratēģijas un vienas atbildīgas organizācijas, kas uzņemtos vadošo lomu un koordināciju, kā arī nepieciešams palielināt finansiālu atbalstu, tādējādi nodrošināt pasākumu ilgtspējību. Latvijā medijpratība kā elements ir iekļauta vispārējās izglītības sistēmā, tomēr tā nav padarīta par visaptverošu. Arī nacionālā mērogā nav vienas galvenās atbildīgās institūcijas par šo jautājumu – no valsts institūcijām saistībā ar medijpratību atbildība ir VK, KM, IZM, NEPLP, Ārlietu ministrijai, IeM un TM. Latvijā lielu lomu medijpratības veicināšanā ieņem nevalstiskais sektors, taču vairums projektu ir fragmentāri un to īstenošana lielā mērā atkarīga no starptautiskā finansējuma. Latvijā nepieciešama ciešāka koordinācija starp medijpratības pasākumos iesaistītajiem, lai aktivitātes netiktu dublētas.72 Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojuma direktīvā ir atzīts medijpratības nozīmīgums un nosaka to, ka dalībvalstis popularizē un veic pasākumus medijpratības attīstīšanai, vienlaikus uzraugot, to, ko dalībvalstu iestādes veic medijpratības jomā.73 Ņemot vērā mākslīgā intelekta straujo attīstību, Eiropas Parlaments
  17. gada 13.jūnijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt mākslīgā intelekta izstrādātājiem, ieviesējiem un lietotājiem skaidras prasības un pienākumus attiecībā uz konkrētiem mākslīgā intelekta lietojumiem. Tāpat Mākslīgā intelekta akts paredz skaidrot, ko nozīmē "mākslīgā intelekta pratība", kas ir jauns termins un bieži tiek saistīts kopā ar medijpratību, vai daļu no medijpratības.74Latvijas iedzīvotājiem pieaug interese par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju un atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām.
  18. gadā interesi par medijpratību apliecina vairāk nekā puse (61 %) Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 26% vairāk nekā
  19. gadā. Latvijas iedzīvotāju medijpratība parāda, ka kopumā sabiedrībā pieaug bažas par spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, kā arī pieaug gadījumi, kad gadījies noticēt kādai maldinošai informācijai medijos. Kopumā pieaug sabiedrības spēja atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura – tendencioza vai safabricēta.
  20. gadā 36% (23%
  21. gadā) Latvijas iedzīvotāji atzina, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, savukārt 12% Latvijas iedzīvotāju savu spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas, vērtēja kritiski, norādot, ka viņiem trūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas (
  22. gada – 18%). Vienlaikus palielinās to cilvēku skaits, kuriem reizēm ir gadījies noticēt tendenciozai vai safabricētai informācijai medijos un kuri to sapratuši tikai vēlāk (no 29%
  23. gadā uz 24%
  24. gadā).75 Gandrīz puse (43%) Latvijas iedzīvotāju informāciju par medijpratību labprāt saņemtu medijos (TV, radio, internets, prese). Par citiem iespējamiem informācijas kanāliem Latvijas iedzīvotāji uzskata – izglītības iestādes (13%), bibliotēkas (9%), seminārus, konferences (8%), kā arī publiskus pasākumus (7%).76Vidusskolēni un pedagogi ir visizplatītākā medijpratības aktivitāšu uzrunātā auditorija, mazāk strādāts ar sākumskolas un pirmsskolas vecuma izglītojamiem. Izglītojamie un pedagogi Latvijā ir galvenās auditorijas, kuras pārklājas organizāciju un institūciju īstenotājos medijpratības veicināšanas pasākumos. Mācības pedagogiem ir fragmentāras, nevis plānotas un koordinētas un tiek aptverts tikai neliels pedagogu loks. Mainoties mediju videi un mediju patēriņam, ir nepieciešama pastāvīga un nepārtraukta mācību programma pedagogiem, kā arī nepieciešams atjaunināt medijpratības mācību materiālus atbilstoši esošajai situācijai.77Mediju neatkarība un uzticēšanās medijiemOrganizācijas "Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības indekss novērtē žurnālistikas vidi 180 valstīs un teritorijās. Žurnālistikas vide ir slikta septiņās no desmit valstīm, bet apmierinoša tikai trīs no desmit. 52 valstīs žurnālistikas situācija ir laba vai apmierinoša, 55 valstīs – problemātiska, 42 valstīs – sarežģīta, bet ļoti nopietna – 31 valstī.
  25. gadā pasaules preses brīvības indeksā Norvēģija ieņem pirmo vietu septīto gadu pēc kārtas, otrajā vietā ir Īrija, trešajā vietā – Dānija. Nīderlande
  26. gadā ieņem ceturto vietu, kas kopš
  27. gada ir pakāpusies par 22 vietām. Lietuva
  28. gadā ieņem septīto vietu (
  29. gadā –
  30. vieta), Igaunija – astoto vietu, kas salīdzinot ar
  31. gadu ir kritums, kad Igaunija preses brīvības indeksā atradās
  32. vietā. Latvija
  33. gada pasaules preses brīvības indeksā ieņem
  34. vietu, saņemot 83,27 punktus no 100 iespējamiem,
  35. gadā Latvija bija
  36. vietā (79,17 punkti). Pasaules preses brīvības indekss tiek mērīts piecos indikatoros – politiskais, ekonomiskais, likumiskais, sociālais un drošības. Latvijai viszemākais punktu skaits (70,45) ir likumiskajam indikatoram, bet visaugstākais drošības indikatoram – 91,26 punkti.78Eiropā 48% iedzīvotāji visvairāk uzticas un kā ziņu avotu izvēlas sabiedriskos medijus, savukārt komerciāliem TV un radio 29% iedzīvotāju, Latvijā 19%. Drukātie mediji (tostarp viņu klātbūtne tiešsaistē) ir uzticams mediju avots 38% Eiropas iedzīvotāju, Latvijā – 22%. Uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem un drukātajiem medijiem dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga, kamēr Somijā sabiedriskajiem medijiem uzticas 71% iedzīvotāju, Ungārijā 25% un Polijā 26%. Latvijā sabiedriskajiem medijiem kā ziņu avotiem uzticas 50% iedzīvotāju,79 arī Latvijā veiktais sabiedriskā labuma tests parāda, ka sabiedriskajiem medijiem kā ziņu avotam uzticas 50%, bet kopumā sabiedriskajiem medijiem uzticas 46% Latvijas iedzīvotāji, bet komerciālajiem medijiem – 42%.80Tradicionālie mediji – TV, radio un prese – ir augstāki uzticamu ziņu avoti nekā tiešsaistes ziņu platformas un sociālie mediji (piemēram, Instagram un YouTube). Apmēram katrs septītais Eiropas iedzīvotājs (16%) uzticas cilvēkiem, grupām vai draugiem, kuriem viņi seko sociālajos medijos, Latvijā tādu ir 20%, 14% Eiropas iedzīvotāji uzticas YouTube vai citām videoplatformām, Latvijā – 22%, 12% Eiropas iedzīvotāji tiešsaistes ziņu platformas (tajā skaitā emuārus, raidierakstus), Latvijā 12%, savukārt 9% Eiropas iedzīvotāji uzticas influenceriem sociālajos medijos (piemēram, YouTube, Instagram, TikToketc.), bet Latvijā šis rādītājs ir lielākais Eiropā – 19% iedzīvotāji uzticas influenceriem kā ziņu avotiem. Tiešsaistes ziņu platformām, video platformām, sociālajiem medijiem un influenceriem biežāk uzticas jauni cilvēki, savukārt gados vecāki cilvēki biežāk uzticas tradicionālajiem medijiem.81Baltijas valstu iedzīvotāji sabiedriskos medijus ir atzinuši par uzticamāko informācijas avotu Covid-19 krīzes informācijas atspoguļošanā. Baltijas valstu vidū Latvijā sabiedriskajiem medijiem uzticība ir viszemākā, savukārt Igaunijā sabiedriskajiem medijiem uzticas visvairāk. Igaunijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku sociālo krīžu laikā nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izvēlas nesekot profesionālajiem medijiem, jo informāciju atrod sociālo mediju vidē. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sociālo mediju informācija var aizstāt profesionālo mediju darbs, taču tikpat arī uzskata, ka sociāli mediji nevar aizstāt profesionālos medijus.82Mediju vides regulācija un pašregulācijaMediju satura atbilstību normatīvajiem aktiem Latvijā izvērtē tiesībsargājošās institūcijas un savas kompetences ietvaros arī NEPLP. Līdzās valsts pārvaldes iestādēm mediju saturu un žurnālistu darbību uzrauga arī profesionālās organizācijas.NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. NEPLP kompetenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
  37. pants. NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus Saeima ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.
  38. gada
  39. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību. Līdz ar šo likumu tika izveidota SEPLP. SEPLP darbu uzsāka
  40. gada
  41. augustā ar Saeimas lēmumu, apstiprinot amatā trīs SEPLP locekļus. SEPLP īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija". SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tā ir atvasināta publiska persona, kas darbojas saskaņā ar Satversmi, SEPLPL un citiem normatīvajiem aktiem. 84Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds darbu uzsāka
  42. gada martā. Tas pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību SEPLPL mērķim un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas likumā noteiktās funkcijas.
  43. gada nogalē tika dibināta biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome". Tās mērķis ir veicināt un attīstīt ētisku mediju vidi Latvijā caur sabiedrības, mediju un žurnālistu izglītošanu un vispārējas sabiedrības izpratnes par ētiska rakstura

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.