Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam

Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 798 Rīgā 2024. gada 1. oktobrī (prot. Nr. 40 44. §) Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027.  gadam 1. Apstiprināt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi – par līdzatbildīgajām institūcijām. 3 3. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 3.1. līdz 2024. gada 1. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam; 3.2. līdz 2026. gada 1. jūnijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 4 4. Pamatnostādnes īstenot atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. 5 Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Kultūras ministre A. Lāce (Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojums Nr. 798 Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam Rīga, 2024Satura rādītājsI. IevadsII. Pamatnostādņu kopsavilkumsIII. Politikas mērķisIV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiV. Rīcības virzieni un uzdevumiVI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemVII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiemSaīsinājumu sarakstsAiM – Aizsardzības ministrijaANO – Apvienoto Nāciju OrganizācijaIeM – Iekšlietu ministrijaIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaLNB – Latvijas Nacionālā bibliotēkaLR – Latvijas RadioLTV – Latvijas TelevīzijaNEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNVO – Nevalstiskās organizācijasSEPLP – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeSIF – Sabiedrības integrācijas fondsTM – Tieslietu ministrijaVISC – Valsts izglītības satura centrsVK – Valsts kancelejaI. IevadsLatvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus.Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši KM nolikumā1 noteiktajai kompetencei, kas noteic, ka KM izstrādā masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku (4.7.2 apakšpunkts). Papildu kompetence noteikta KM nolikuma 5.1.9, 5.1.10, 5.1.12, 5.1.13 apakšpunktā, kas paredz, ka KM koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību, apkopo analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim un organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim.Pamatnostādnes nodrošina nozares politikas pēctecību, balstoties uz Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam2 īstenošanas gaitā sasniegto progresu. Pamatnostādnes ir tapušas laikā pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tādēļ būtiski atzīmēt, ka mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību. Ņemot vērā 2023. gada Nacionālās drošības koncepcijā3 noteiktās prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto4, pamatnostādnes ir vērstas uz (1) sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, (2) vietējo mediju stiprināšanu, (3) žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu.Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, SEPLP, NEPLP, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, biedrības "Par legālu saturu", Latvijas Preses izdevēju asociācijas, TV neatkarīgo producentu asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Mediju ētikas padomes, Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR), Diasporas konsultatīvās padomes diasporas mediju darba grupas, VK, Satiksmes ministrijas, IeM, IZM, VISC, AiM, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja (turpmāk – darba grupa).Darba grupa definēja pamatnostādņu periodā risināmos jautājumus – Latvijas mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanai, mediju vides drošības uzlabošanai, mediju vides neatkarības un kvalitātes palielināšanai.Pamatnostādņu projekta sabiedriskā apspriešana notika no 2024. gada 26. marta līdz 24. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas laikā privātpersonu (fizisku un juridisku personu) izteiktie iebildumi un priekšlikumi (kopumā 16) tika izvērtēti un atsevišķi iebildumi ņemti vērā, kā arī tika sniegts pamatojums vērā neņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem.II. Pamatnostādņu kopsavilkumsPamatnostādnes ietver mediju politikas mērķi, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, četrus rīcības virzienus un uzdevumus, indikatīvu novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Savukārt pamatnostādņu pielikumā raksturota esošā situācija Latvijas mediju vidē.Mediju politikas pamatnostādņu mērķis ir stiprināt Latvijas mediju vides noturību, veicināt mediju vides neatkarību, drošību un kvalitāti.Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.Mediju politikas rīcības virzieni ir:1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.2. Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.3. Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.4. Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.III. Politikas mērķisLatvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.IV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1. Rīcības virziens: Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaPolitikas rezultāts: Sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2024. gads2027. gads1.1.Samazināts nelegālā satura patēriņšEUIPO%202317%15%13%1.2.Samazināts nelegālā TV satura patēriņšA.Saukas pētījums%202120%20%17%1.3.Veicināts subtitrēta satura apjoma pieaugums televīzijas programmu kopējā raidlaikāNEPLP dati%202311,73%13%15%1.4.Cittautieši lieto medijus latviešu valodāLatvijas fakti%202363%63%65%1.6.Sabiedrisko mediju sasniedzamība nedēļā (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202376%73%80%1.7.Sabiedriskie mediji piedāvā kvalitatīvu saturu (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202345%52%55%2. Rīcības virziens: Droša mediju videPolitikas rezultāts: Mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2024. gads2027. gads2.1.Iedzīvotāju pašvērtējums spējai atpazīt uzticamu informāciju no maldinošasLatvijas Fakti%202258%65%75%2.2.Medijpratības pieredze (iedzīvotāji pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību)Latvijas Fakti%202325%30%35%2.3.Mediju uzņēmumi izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānuKM datiSkaits202327113. Rīcības virziens: Neatkarīga mediju videPolitikas rezultāts: Mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2024. gads2027. gads3.1.Pasaules Preses brīvības indekssReportieri bez robežāmPunktu skaits202383,2784854. Rīcības virziens: Kvalitatīva mediju videPolitikas rezultāts: Mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.Rezultatīvais rādītājsDatu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2024. gads2027. gads4.1.Uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem (kopā)Sabiedriskā labuma tests%202346%49%55%4.2.Uzticēšanās komerciālajiem medijiemSabiedriskā labuma tests%202342%44%50%V. Rīcības virzieni un uzdevumi1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaInformatīvā telpa ir abstrakta, virtuāla teritorija, kas veidojusies sabiedrības, kultūras un komunikācijas mijiedarbības rezultātā. Informatīvo telpu raksturo informācijas plūsmas, mediji un to saturs, valoda, sabiedrības sociālā atmiņa un citi faktori.5 Latvijas mediju vide ir daļa no Latvijas informatīvās telpas.Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem. Mediju daudzveidība sekmē satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Lai mediju uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi. Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams vienots spēcīgs un neatkarīgs Latvijas Sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Latvijas Sabiedriskajam medijam jānodrošina finansēšanas modelis, kas nodrošina finansējuma izaugsmes prognozējamību, adekvāts finansējuma apjoms, kā arī caurskatāms finansējuma piešķiršanas un izlietošanas process. Vidējā termiņā Latvijas Sabiedriskā medija finansējuma apjomam ir jātuvojas Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. Vienlaikus pilnveidojamas ir Latvijas Sabiedriskā medija, komerciālo mediju un infrastruktūras nodrošinātāju sadarbības spējas krīžu un valsts apdraudējuma situācijās.Viens no atbalsta mehānismiem stipras un daudzveidīgas Latvijas mediju vides saglabāšanai ir Mediju atbalsta fonda darbība, kas jāpaplašina, paredzot gan ikgadēju atbalstu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanai nacionālajos, reģionālajos un vietējos medijos, Latgales medijos, diasporas medijos, tai skaitā ar cita veida neatkarīgo satura veidotāju līdzdalību, gan izveidojot ikgadēju institucionālu atbalsta mehānismu tām žurnālistikas un satura formām, kas ierobežotā tirgus apstākļos nav pelnošas, bet ir vitāli svarīgas ģeogrāfiskās un tematiskās daudzveidības saglabāšanai. Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt žurnālistiku par notikumiem reģionos, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Tam nepieciešams izveidot īpašu atbalsta pakotni un pirms atbalsta samazināšanas tradicionāliem mediju piegādes veidiem, izveidot un iedzīvināt alternatīvu risinājumus satura pieejamībai. Tāpat īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot Latvijas Sabiedriskā medija klātbūtni.Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu.Jāveicina audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldījumi Eiropas darbu, tostarp Latvijas filmu un seriālu, veidošanā, lai sekmētu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanu latviešu valodā audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – gan Latvijas, gan ārvalstu medijos ar mērķauditoriju Latvijā – satura daudzveidības paplašināšanai, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas kultūrtelpu, veicinot vērtību mantojuma veidošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Latvijas vietējo mediju spēju ar to veidoto saturu aizraut, iedvesmot un noturēt sabiedrību Latvijas informatīvajā telpā.Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai dažādām sabiedrības grupām, ir nepieciešams veicināt pieejamību mediju radītajam saturam personām ar invaliditāti. Tas paredz gan satura subtitrēšanu, gan ieskaņošanu audio formātā, satura izplatīšanu vieglajā valodā u.c. risinājumus, kas nodrošina pēc iespējas plašākas sabiedrības iekļaušanu diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū. Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā. Mediju saturā jāveicina arī latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošana.Ņemot vērā, ka daļai komerciālajiem medijiem reklāmas ieņēmumi ir primārais finansējuma avots, lai nodrošinātu mediju ilgtspēju un pašpietiekamību, nepieciešams pārskatīt un precizēt reklāmas ierobežojumus, vienlaikus palielinot caurskatāmību un vairojot izpratni par reklāmas ētiku. Ja tiek noteikti papildu ierobežojumi noteiktu preču un pakalpojumu reklāmai, jāparedz līdzsvarojoši mehānismi mediju nozarei negatīvās ietekmes mazināšanai, ja tāda ir radusies.Tāpat ir nepieciešams atbalstīt mediju nozares digitālo transformāciju un stiprināt konkurētspēju, kas ilgtermiņā mediju uzņēmumiem ļaus reaģēt uz auditoriju pāreju uz tiešsaistes platformām, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai.Mediju vides noturību veicina daudzveidīga satura pieejamība un tiesiska satura patērēšana, tāpēc nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu un ieviest risinājumus, kas veicina tiesisku satura patēriņu un nodrošina autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību, kā arī veikt sabiedrību izglītojošas darbības.2. Droša mediju videPar vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē. Savukārt konfliktu un hibrīdkara laikā minētie apdraudējumi ir vēl izteiktāki. Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, tajā skaitā pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Drošu vidi veido mediju spēja aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un regulāras mācības mediju darbiniekiem un žurnālistiem kiberdrošības jomā. Tiks ņemtas vērā un praktiski īstenotas Eiropas Komisijas ieteikumi par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā6. Tāpat būtiski ir visā valstī uzlabot informācijas pieejamību un pilnveidot zināšanas par mediju darbinieku un žurnālistu darbu un drošību sabiedrībā kopumā, bet īpaši tieslietu un iekšlietu nozares pārstāvjiem. Vienlīdz svarīgi mediju darbinieku un žurnālistu drošības nodrošināšanai ir pasākumi mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, hibrīddraudu un valstiska apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā, ka krīzes situācijā ir jāsasniedz pēc iespējas plašāka sabiedrība, nepieciešams veicināt komerciālo mediju iekļaušanu D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.Demokrātiskas valsts stiprināšanā būtiska ir sabiedrības medijpratība un informācijpratība. Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti. Sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Tāpēc būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus. Aktīva IZM un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos. Drošāku mediju vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas veido kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, identificēt tās vērtības un uzskatus, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus. Tāpat jāattīsta tie medijpratības virzieni, kas rosina radošuma un uzņēmības veidošanos mediju nozarē.Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un tiem kļūstot arvien pieejamākiem ir nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī citu pasākumu kopumu, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret šo rīku ļaunprātīgas izmantošanas radītiem riskiem. Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai mediju vide spētu izmantot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju radītās priekšrocības funkciju īstenošanā. Nacionālā normatīvā regulējuma un citu pasākumu kopuma ietvaru mākslīgā intelekta izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs nākotnē noteiks arī Mākslīgā intelekta akts, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2024. gada 13. jūnijā.73. Neatkarīga mediju videŅemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, globālo platformu ietekmi un digitalizācijas attīstību, mediju vide piedzīvo straujas izmaiņas un esošais mediju vides regulējums ir pilnveidojams atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Viens no risinājumiem Eiropas mediju brīvības akta kontekstā būtu esošā mediju nozari regulējošo tiesību aktu pilnveidošana un jauna mediju likuma izveide atbilstoši mūsdienu mediju vides iespējām un izaicinājumiem, kas vērsta uz nozares pašregulāciju. Neatkarīgiem un brīviem medijiem ir izšķiroša nozīme Eiropas un Latvijas informācijas telpas integritātes saglabāšanā, un tie ir nozīmīgi demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Viens no mediju neatkarības un brīvības rādītājiem ir organizācijas "Reportieri bez robežām" veidotais pasaules preses brīvības indekss. Mediju brīvība Latvijā tiek vērtēta kā apmierinoša, tāpēc jāpilnveido normatīvais regulējums, lai mediju brīvība un neatkarība tiktu vērtēta kā laba, Preses brīvības indeksā sasniedzot vismaz 85 punktus. Mērķa sasniegšanai būtiski ir stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību, un jāveic pasākumi, kas attīstītu profesionālu un objektīvu mediju nozares pašregulāciju un informācijas pieejamību žurnālistiem.Sabiedriskie mediji ieņem būtisku vietu mediju tirgū, ņemot vērā to sabiedrisko pakalpojumu misiju. Sabiedriskie mediji ir svarīgs un uzticams informācijas avots lielai daļai iedzīvotāju, tāpēc būtiski ir nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un paredzamu attīstību. Viens no risinājumiem ir panākt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgāku, atbilstošu un prognozējamāku sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Tāpat ir nepieciešams pieņemt lēmumu par vienota Latvijas Sabiedriskā medija ēkas risinājumu.4. Kvalitatīva mediju videKvalitatīva mediju vide sabiedrībai piedāvā brīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ievēro dažādu sabiedrības grupu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju, nepieļauj aicinājumus uz naidu, vardarbību, terorismu un neizplata citus aicinājumus, kas pārkāpj normatīvajos aktos un profesionālajos standartos nostiprinātos principus un noteikumus. Svarīga loma kvalitatīvas mediju vides uzturēšanai ir profesionālajām organizācijām, kuras rosina diskusijas sabiedrībā par ētikas, profesionalitātes, žurnālistu drošības un citiem žurnālistikas kvalitātes aspektiem.Nozīmīga loma mediju vides kvalitātei ir mūžizglītības nodrošināšana mediju darbiniekiem un žurnālistiem. Mūžizglītība palīdz mediju profesionāļiem sistemātiski atjaunināt savas zināšanas, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Tāpēc sadarbībā ar nevalstisko sektoru nepieciešams izveidot koordinētus un sistemātiskus pasākumus mediju profesionāļu mūžizglītības nodrošināšanai, īpaši digitālā satura veidošanai. Būtiski ir arī veicināt topošo žurnālistu un profesionālās mediju vides mijiedarbību, radot risinājumus jaunu žurnālistu nokļūšanai profesionālajā mediju vidē, īpaši uzsverot jaunu un profesionālu žurnālistikas satura veidotāju nodrošināšanu reģionos. Tāpat veicināma ir žurnālistu profesijas prestiža celšana.Būtisks pamats kvalitatīvas mediju vides attīstībai ir regulāra mediju un žurnālistu vides izpēte, kurā koordinēti iesaistās valsts pārvaldes institūcijas, NVO un akadēmiskās vides pārstāvji.I Rīcības virziens: Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību.2025SEPLPKM1.3., 1.6., 1.7.2.Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus.2027KM,SIF, NEPLP1.1., 1.2., 1.3., 3.1.3.Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos.2027KMNEPLP1.4.II Rīcības virziens: Droša mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem.2027KMTM, IeM3.1.2.Sagatavot medijus darbībai krīzes situācijās, veicinot mediju darbības nepārtrauktības plānu izstrādi.2027KMAiM, IeM, NEPLP, SEPLP, NVO2.3.3.Uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju.2027KM, IZM, NEPLPLNB, NVO, VK, VISC, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds2.1., 2.2.III Rīcības virziens: Neatkarīga mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju neatkarību.2026KM 3.1.2.Stiprināt žurnālistu neatkarību, uzlabojot Latvijas reitingu pasaules preses brīvības indeksā.2027KM 3.1.3.Veicināt mediju pašregulāciju, tādējādi stiprinot mediju neatkarību un brīvību.2027KMNVO3.1.4.Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību.2026KMSEPLP3.1.IV Rīcības virziens: Kvalitatīva mediju videNr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību un jauno mediju profesionāļu integrāciju mediju vidē.2027KMNVO, augstākās izglītības iestādes4.1., 4.2.2.Izzināt mediju vidi Latvijā, regulāri veicot pētījumus, lai izdarītu datos balstītus lēmumus.2027KM, NEPLP, SEPLPVK3.1.3.Veicināt mediju kvalitāti, atbalstot profesionālās organizācijas un izglītojot mediju darbiniekus.2027KMNVO4.1., 4.2.VI. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemPamatnostādnēs definētie uzdevumi tiks īstenoti piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.UzdevumsPlānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējums20242025202620272024202520262027Finansējums kopā55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000tajā skaitā:   valsts pamatfunkciju īstenošana52 855 68375 399 05866 694 63366 694 6330000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:55 305 68377 679 05867 664 63366 694 6330000– valsts pamatfunkciju īstenošana52 855 68375 399 05866 694 63366 694 6330000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000022. Kultūras ministrija4 548 8624 788 8924 788 8924 788 8920000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 548 8624 788 8924 788 8924 788 8920000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000046. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000008. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000074. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001. Rīcības virziens. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpaFinansējums kopā55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000tajā skaitā:   valsts pamatfunkciju īstenošana52 662 12075 209 72466 505 29966 505 2990000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:55 112 12077 489 72467 475 29966 505 2990000– valsts pamatfunkciju īstenošana52 662 12075 209 72466 505 29966 505 2990000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000022. Kultūras ministrija4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000046. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000008. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000074. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.1. uzdevums. Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību.Finansējums kopā47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000– valsts pamatfunkciju īstenošana47 806 82170 110 16661 405 74161 405 7410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000046. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi45 856 13449 609 62254 526 59754 526 5970000– valsts pamatfunkciju īstenošana45 856 13449 609 62254 526 59754 526 597000 – Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000074. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– valsts pamatfunkciju īstenošana1 950 68720 500 5446 879 1446 879 1440000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.2. uzdevums. Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus.Finansējums kopā7 305 2997 379 5586 069 5585 099 5580000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā7 305 2997 379 5586 069 5585 099 5580000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana4 855 2995 099 5585 099 5585 099 5580000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:6 805 2996 879 5585 569 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 855 2995 099 5585 099 5585 099 5580000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000022. Kultūras ministrija4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580000– valsts pamatfunkciju īstenošana4 355 2994 599 5584 599 5584 599 5580   – Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000013.Finanšu ministrija2 450 0002 280 000970 00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana2 450 0002 280 000970 0000000008. Sabiedrības integrācijas fonds500 000500 000500 000500 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana500 000500 000500 000500 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000001.3. uzdevums. Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos.Finansējums kopā000 0000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā000 0000tajā skaitā:   valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000 0000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:000 0000– valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000 000022. Kultūras ministrija000 0000– valsts pamatfunkciju īstenošana000 0000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000 00002. Rīcības virziens. Droša mediju videFinansējums kopā67 96867 96867 96867 9680000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā67 96867 96867 96867 9680000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.1. uzdevums. Stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.2. uzdevums. Sagatavot medijus darbībai krīzes situācijās, veicinot mediju darbības nepārtrauktības plānu izstrādi.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000002.3. uzdevums. Uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju.Finansējums kopā67 96867 96867 96867 9680000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā67 96867 96867 96867 9680000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija67 96867 96867 96867 9680000– valsts pamatfunkciju īstenošana67 96867 96867 96867 9680000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003. Rīcības virziens. Neatkarīga mediju videFinansējums kopā53 25453 25453 25453 2540000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā53 25453 25453 25453 2540000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.1. uzdevums. Stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju neatkarību.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.2. uzdevums. Stiprināt žurnālistu neatkarību, uzlabojot Latvijas reitingu pasaules preses brīvības indeksā.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.3. uzdevums. Veicināt mediju pašregulāciju, tādējādi stiprinot mediju neatkarību un brīvību.Finansējums kopā53 25453 25453 25453 2540000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā53 25453 25453 25453 2540000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija53 25453 25453 25453 2540000– valsts pamatfunkciju īstenošana53 25453 25453 25453 2540000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000003.4. uzdevums. Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību.Finansējums kopā00000000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā00000000tajā skaitā:   valsts pamatfunkciju īstenošana00000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija00000000– valsts pamatfunkciju īstenošana00000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004. Rīcības virziens. Kvalitatīva mediju videFinansējums kopā72 34168 11268 11268 1120000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā72 34168 11268 11268 1120000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:72 34168 11268 11268 1120000– valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija72 34168 11268 11268 1120000– valsts pamatfunkciju īstenošana72 34168 11268 11268 1120000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.1. uzdevums. Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību un jauno mediju profesionāļu integrāciju mediju vidē.Finansējums kopā35 00030 77130 77130 7710000Pašvaldību budžets        Privātais sektors        Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets        Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā35 00030 77130 77130 7710000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:35 00030 77130 77130 7710000– valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija35 00030 77130 77130 7710000– valsts pamatfunkciju īstenošana35 00030 77130 77130 7710000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.2. uzdevums. Izzināt mediju vidi Latvijā, regulāri veicot pētījumus, lai izdarītu datos balstītus lēmumus.Finansējums kopā17 34117 34117 34117 3410000Pašvaldību budžets00000000Privātais sektors00000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets00000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā17 34117 34117 34117 3410000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:17 34117 34117 34117 3410000– valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija17 34117 34117 34117 3410000– valsts pamatfunkciju īstenošana17 34117 34117 34117 3410000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana000000004.3. uzdevums. Veicināt mediju kvalitāti, atbalstot profesionālās organizācijas un izglītojot mediju darbiniekus.Finansējums kopā20 00020 00020 00020 0000000Pašvaldību budžets00000000Privātais sektors00000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets00000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā20 00020 00020 00020 0000000tajā skaitā:  valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000Informatīvi  Sadalījumā pa budžeta resoriemKOPĀ:20 00020 00020 00020 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana0000000022. Kultūras ministrija20 00020 00020 00020 0000000– valsts pamatfunkciju īstenošana20 00020 00020 00020 0000000– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana00000000VII. Politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un citiem normatīvajiem aktiemNr. p.kDokumenta nosaukums, apstiprināšanas/ izsludināšanas datumsSasaiste ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadamNacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti1.Latvijas Nacionālais attīstības plāns2021.–2027. gadam (2020. gada 2. jūlijs)8Latvijas Nacionālā attīstības plāns 2021.–2027. gadam paredz, ka plašsaziņas līdzekļi, politiskā retorika atsevišķās valstīs var radīt plaisas sabiedrībā. Tāpēc ir stiprināma informatīvā telpa, novēršama dezinformācija un uzlabojama medijpratība, līdzdarbība politikas veidošanā, komunikācijas prasmes starp dažādām grupām un kultūrām. Informatīvajā telpā, tostarp medijos, radītais saturs palīdz noturēt demokrātiju un nostiprināt pilsoniskās vērtības. Arī kvalitatīva mediju satura pieejamība valsts valodā, pietiekama un kvalitatīva informācija par sabiedrībā notiekošo stiprina mūs kā sabiedrību un demokrātisku valsti.2.Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (2010. gada 10. jūnijs)9Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz nodrošināt mediju pieejamību.3.Nacionālās drošības koncepcija (2023 gada 28. septembris)10Nacionālās drošības koncepcija Latvijas informatīvās telpas radītā apdraudējuma novēršanai norāda uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un informatīvās vides daudzveidību.4.Valsts aizsardzības koncepcija (2020. gada 24. septembris)11Paredz informācijas telpas aizsardzību, norādot uz sabiedrības izglītošanu medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā.5.Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (1991. gada 1. janvāris)12Aizsargā Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.6.Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums 13Reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību likumā paredzētajos gadījumos.7.Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums14Nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.8.Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–2027. gadam (2023. gada 24. janvāris)15Paredz risinājumus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai.9.Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2023.–2027. gadam (2022. gada 29. decembris) 16Nosaka elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības virzienus.10.Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (2021. gada 25. augusts)Paredz veidot mērķtiecīgu saziņu ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā. Turklāt, lai veicinātu latviešu valodas lietojuma kvalitāti publiskajā telpā un medijos, norāda uz nepieciešamību atbalstīt un rūpēties par latviešu valodas speciālistu, piemēram, valodas redaktoru profesionālo izaugsmi un karjeras stabilitāti.ES līmeņa un starptautiskās tiesību normas un politikas plānošanas dokumenti1.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/1083 ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) (2024. gada 17. aprīlis)17Regula aizsargā mediju brīvību, mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību Eiropas Savienībā.2.Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (2024. gada 11. aprīlis)18Direktīva paredz aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību civillietās ar pārrobežu ietekmi, kuras ierosinātas pret fiziskām un juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā.3.Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (2022. gada 19. oktobris)19Regula veicina starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi.4.Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums CM/Rec(2016)4 dalībvalstīm par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību (2016. gada 13.aprīlis)20Sniedz rekomendācijas par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību.5.Eiropas Savienības Direktīva (2018/1808) ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD). 2018. gada 14. novembris21AVMPD nosaka audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums ES līmenī.6.Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju (1989. gada 5. maijs)22Paredz, ka raidorganizācijām jānodrošina, ka fakti un notikumi ziņu raidījumos tiek atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu.7.ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris).2318. pantā akcentētas tiesības uz vārda, domas un apziņas brīvību. 19. pantā minētas tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus.8.1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.24Paredz, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neapstrīd Valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu". Savukārt 10. panta otrais punkts norāda, ka šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, un kādos gadījumos tās var tikt ierobežotas9.1966. gada ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām25Nosaka, ka "ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai pēc savas izvēles ar jebkura cita medija starpniecību neatkarīgi no valstu robežām". Pakts uzliek dalībvalstīm pienākumu aizliegt kara propagandu un nacionāla, rasu vai reliģiska naida kurināšanu10.Bērnu tiesību konvencija (1990. gada 2. septembris).26Tiek uzsvērta mediju nozīme, un dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums nodrošināt, lai bērniem būtu pieejama informācija un materiāli no dažādiem vietējiem un starptautiskiem avotiem.11.1966. gada ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībāmPakta 15. pants noteic, ka "Pakta dalībvalstis atzīst ikviena cilvēka tiesības piedalīties kultūras dzīvē. [..] Pasākumos, kas Pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību īstenošanai, ietilpst zinātnes un kultūras sasniegumu aizsardzībai, attīstībai un izplatīšanai nepieciešamie pasākumi".12.Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (2007. gada 13. decembris)27Līgums nosaka, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp, minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."13.Līguma par Eiropas Savienību Protokols Nr.29 (Amsterdamas protokols)28Paredz pamatnosacījumus valsts atbalsta piešķiršana un sabiedriskās apraides finansēšanai.1 Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"2 Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (apstiprinātas ar MK 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr. 667) Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/286455-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam3 Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (apstiprinātas Saeimā 2023.gada 28.septembrī). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu4 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2024 .gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55), Pasākumi Nr. 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai5 Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027. gadam" (apstiprināts ar MK 2023. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 51). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/339106-par-konceptualo-zinojumu-konceptualais-zinojums-par-valsts-strategisko-komunikaciju-un-informativas-telpas-drosibu-2023-20276 Eiropas Komisija (2021) Komisijas ieteikums (ES) 2021/1534 (2021. gada 16. septembris) par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un g …