Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam

Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 348 Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 32 50. §) Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam 1. Atbalstīt Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā. 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2020. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā attiecīgu starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu. 5. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2021. gada 1. aprīlim atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2019. un 2020. gadā. 6. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2021. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. 7. Noteikt, ka pēc plāna darbības beigām Veselības ministrija ir atbildīgā institūcija par narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas izstrādi un koordināciju. Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministrs S. Ģirģens (Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 348) Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020. gadam Rīga, 2019 Satura rādītājs Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020. gadam Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni: Kopsavilkums 1. Ievads 1.1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem 1.2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija 1.3. Nākotnes izaicinājumi 1.4. Plāna mērķi, rīcības virzieni un politikas rezultāti 2. Pasākumu plāns 1. Rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana 2. rīcības virziens. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana 3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana. 3. Teritoriālā perspektīva 4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni: EMCDDA - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ECAD pētījums - Rīgas domes Labklājības departamenta pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū" ESPAD - Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām FM - Finanšu ministrija GPS - pētījums "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū" (General Population Survey) IeM - Iekšlietu ministrija IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde Kaitējuma mazināšana - pasākumi un programmas, lai mazinātu nelabvēlīgas sekas uz veselību, ekonomiku un sociālo labklājību, kas saistītas ar narkotiku lietošanu INL - injicējamo narkotiku lietotāji IZM - Izglītības un zinātnes ministrija LM - Labklājības ministrija Narkotikas - Narkotiskās un psihotropās vielas Narkotiku lietotāju kohortas pētījums - pētījums ar nosaukumu "Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā". NKNIKP - Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVD - Nacionālais veselības dienests PVD - Pārtikas un veterinārais dienests PVO - Pasaules Veselības organizācija RAKUS - Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca Reitox - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra informācijas tīkls RPNC - VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" SSK-10 - Starptautiskais slimību klasifikators SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs STI - seksuāli transmisīva infekcija TM - Tieslietu ministrija TUBIDU - Projekts "Sabiedrības veselības sistēmas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana cīņai ar tuberkulozes epidēmiju paaugstināta riska grupās" VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VHB/VHC - vīrushepatīts B/vīrushepatīts C VID - Valsts ieņēmumu dienests; VID muitas iestādes (VID Muitas pārvaldes struktūrvienības, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde) VI - Veselības inspekcija VM - Veselības ministrija VP - Valsts policija VPD - Valsts probācijas dienests VTMEC - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs ZM - Zemkopības ministrija ZVA - Zāļu valsts aģentūra  Kopsavilkums Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020.gadam (turpmāk - plāns) ir attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai turpinātu Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnēs 2011.- 2017.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) izvirzītos mērķus. Ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 59.punktu, kas paredz, ka vidējā termiņā politikas plānošanas dokumentu darbības laiks nedrīkst pārsniegt 2020.gada 31.decembri, faktiski šis plāns izstrādāts kā starpposma dokuments līdz 2020.gada beigām, kad varēs izstrādāt nākamo plānošanas dokumentu saskaņā ar politikas attīstības regulējošo normatīvo aktu ietvaru. Plāns turpina pamatnostādnēs definētās politikas vērtības, kas paredz veidot ilgtspējīgu, uz pierādījumiem balstītu un līdzsvarotu politiku narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanai. Ņemot vērā, ka kopumā narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika Latvijā vairāk vērsta uz piedāvājumu samazināšanu (tiesībaizsardzības iestāžu darbs, kontroles mehānismi, sodu politika), šī plāna ietvaros vairāk spēcināta narkotiku pieprasījuma samazināšanas dimensija, kas paredz veicināt narkotiku lietošanas profilakses programmas, atkarību ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī kaitējuma mazināšanas programmu klāstu un aptveri. Plāna virsmērķis ir īstenot uz pierādījumiem balstītu narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu, tai skaitā mazināt ar narkotiku lietošanu un izplatību saistītos veselības un sociālos riskus. Apakšmērķi: 1. Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti; 2. Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību; 3. Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, izvērtēšanu. Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2019. līdz 2020.gadam kopā ir izvirzīti 28 pasākumi, kas iedalīti 3 rīcības virzienos: 1. Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana; 2. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana; 3. Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana. Narkotiku lietošanas un izplatības samazināšanas politika ir starpnozaru politika. Par plānā iekļauto pasākumu izpildi kā atbildīgās institūcijas noteiktas IeM, LM, VM, VP, IeVP, VPD, VID, RPNC, SPKC, ZVA, VTMEC. FM, IeM, VM indikatīvi aprēķinātais nepieciešamais papildu finansējums plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir 1 639 237 euro. 1. Ievads 1.1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm. Politikas ietvaru veido divi pīlāri - pieprasījuma samazināšana un piedāvājuma samazināšana. Narkotiku pieprasījuma samazināšanā ietverti profilakses, kaitējuma mazināšanas, ārstniecības un sociālās rehabilitācijas pasākumi, savukārt piedāvājuma samazināšana attiecināma uz tiesībaizsardzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem, sodu politiku, kā arī vielu legālās aprites nosacījumiem. Izpētes, informācijas ievākšanas, starptautiskās sadarbības, kā arī likumdošanas dimensijas attiecināmas uz visu politiku. 1.attēls: Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas jomas Politikas attīstības plānošanas hierarhijā narkotiku ierobežošanas politika ir pakārtota "Latvijas ilgtspējības attīstības 2030" otrajam rīcības virzienam "Cilvēkkapitāla bāzes vērtība un produktivitāte" un Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020.gadam rīcības virzienam "Vesels un darbspējīgs cilvēks". Vienlaikus, ņemot vērā, ka narkotiku izplatības ierobežošanas politika ir starpinstitucionāla, izstrādājot plānu, ņemti vērā arī citi politikas attīstības dokumenti, kas skar narkotiku izplatības ierobežošanas jomu: • Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam; • "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020.gadam"; • Ieslodzīto resocializācijas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam; • Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāns; • Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam; • Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2018.-2020.gadam; • Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. Vienlaikus būtu jāatzīmē arī dažādi starptautiski politikas dokumenti, kurus var sasaistīt ar narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politiku: • ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi 2030 (indikatori Nr. 3.3.1.; 3.3.2; 3.3.4.; 3.5.1.) • ANO 2009.gada Politiskā deklarācija un Rīcības plāns par starptautisko sadarbību, veidojot integrētu un līdzsvarotu starptautisko narkotiku ierobežošanas politiku; • ANO Ģenerālās asamblejas speciālās narkotiku problemātikai veltītās 2016.gada sesijas iznākuma dokuments (UNGASS 2016); • ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.-2020.gadam un tai pakārtotais ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns 2017.-2020.gadam. 1.2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija Problēmas identificētas, pamatojoties uz pamatnostādņu izvērtējuma rezultātiem, kā arī situācijas izpēti (skat. 1.pielikumu). Kopumā jānorāda, ka Latvijas narkotiku ierobežošanas politika un stratēģiskā komunikācija vairāk vērsta uz narkotiku piedāvājuma samazināšanu, proti, uzsvars tiek likts uz tiesībaizsardzības iestāžu darbu, aprites kontroles mehānismiem un sodu politiku. Tomēr narkotiku ierobežošanas kontekstā svarīgi ir stiprināt arī pieprasījuma samazināšanas dimensiju, kā ietvaros tiek stiprināta personas izvēle nelietot narkotikas, veidota pieejamas ārstniecības un sociālās rehabilitācijas programmas, kā arī īstenotas intervences, lai mazinātu narkotiku lietošanas saistītās sabiedrības veselības un sociālās sekas. Narkotiku izplatības un lietošanas ierobežošanas jomā apzināti vairāki problēmjautājumi, kuru risinājumi ir dažāda mēroga un prasa dažāda apjoma finansiālos un cilvēkresursus. Plānojot iespējamos pasākumus, prioritāri tika izvirzīti tādi jautājumi, kuru risinājums iespējams līdz 2020.gada nogalei. Identificēto problēmu apraksts: • Saglabājas augsti narkotiku lietošanas rādītāji riska grupās - jaunieši; jauni, pilsētās dzīvojoši vīrieši; izklaides vietu apmeklētāji. Vienlaikus narkotiku lietošanas profilakses jomā nepieciešama ilgtermiņa politikas iniciatīva. Valstiskā mērogā profilakses aktivitātes tiek īstenotas kampaņveidīgi, nevērtējot to efektivitāti un kvalitāti. Profilakses īstenošanā iesaistās vairākas institūcijas - pašvaldības, izglītības iestādes, Valsts policija un pašvaldības policija, ārstniecības iestādes, nevalstiskās organizācijas - to plānojot un īstenojot atbilstoši savai kapacitātei un zināšanām. Tādējādi ir ierobežota informācija par šādu aktivitāšu skaitu, saturu, to kvalitāti un efektivitāti, kas attiecīgi rada risku, ka tiek īstenoti neefektīvi pasākumi. Tāpat nepārdomāti profilakses pasākumi var nodarīt kaitējumu.1 Līdz šim pietiekami efektīvi nav izmantota iespēja narkotiku lietošanas profilakses pakalpojumu pilnveidošanā piesaistīt Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentus. Narkotiku lietošanas profilakses sistēmas sakārtošanai jāizvērtē iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfonda plānošanas perioda 2021.-2027.gadam.2 Ņemot vērā, ka narkotiku lietošanas profilakse ir starpnozaru joma, svarīgi, lai finansējums būtu pieejams vairākām nozarēm, piemēram, veselības, iekšlietu un tieslietu. • Narkoloģijas pacientiem ir jāveic pacientu līdzmaksājumi, kas samazina programmu pieejamību, kā arī pacienta motivāciju iesaistīties ārstniecībā. • Nepietiekams atkarību ārstēšanas iespējas nepilngadīgām personām. Pašreiz atkarību ārstēšana nepilngadīgām personām tiek nodrošināt slimnīcā "Ģintermuižā" (nepilngadīgu narkomānu rehabilitācija (30 dienas) un Obligātā nepilngadīgu personu ārstēšana ar bāriņtiesas lēmumu (30dienas)). • Latvijā joprojām saglabājas augsti HIV un HCV prevalences rādītāji INL vidū. Vienlaikus kaitējuma mazināšanas pasākumu programmu klāsts un aptvere nav pietiekama. Piemēram, augsta riska lietotāju vidū izplatīta ir opioīdu lietošana, vienlaikus opioīdu aizstājējterapijas aptvere ir nepietiekama. Turklāt esošie klienti koncentrējas dažos izdales punktos, radot administratīvo slogu un pasliktinot drošības situāciju apkaimē. • Jaunu psihoaktīvu vielu ienākšana nelegālajā tirgū, starp kurām arī dažādi sintētiskie opioīdi, kuru lietošana bieži izraisa pārdozēšanu. Uz šāda veida problēmu var reaģēt dažādos veidos: 1) stiprinot tiesu ekspertīžu iestāžu kapacitāti savlaicīgi identificēt vielas; 2) paplašinot narkotiku pārdozēšanas profilakses programmas; 3) stiprinot reakcijas spēju narkotiku pārdozēšanas gadījumos, piemēram, ieviešot naloksona līdzņemšanas programmu. • Piedāvājuma samazināšanas jomā augusi slēpto interneta vietņu nozīme narkotiku iegādē un pasta/kurjerpasta izmantošana narkotiku pārvadāšanā. Informācija par šādām vietnēm ir viegli atrodama un piesaista jauniešu auditoriju. Vienlaikus, lai efektīvi cīnītos ar šādu tendenci, būtu jāstiprina tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte. • Nepietiekama VID Muitas pārvaldes, VP Kriminālistikas pārvaldes, VTMEC, RPNC laboratoriju kapacitāte, lai veiktu ķīmiskās ekspertīzes narkotikām un jaunajām psihoaktīvajām vielām. • Nepietiekama politikas koordinācija starp iesaistītajām valsts institūcijām, kā arī ar nevalstisko sektoru. 1.3. Nākotnes izaicinājumi Plāna izstrādes ietvaros identificēti vairāki pasākumi, ka iziet ārpus plāna darbības laika. Ņemot vērā, ka pasākumi nebūs zaudējuši aktualitāti, plāna iekļauti punkti, kuriem risinājumi būtu jāparedz nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies ar 2021.gadu. Apzinātie nākotnes izaicinājumi: 1) Ieslodzījuma vietās narkologi šobrīd īsteno nepieciešamo terapiju un resocializācijas programmas atkarību mazināšanai atkarīgajiem ieslodzītajiem atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Narkoloģijas dienesta ieslodzījuma vietās darbības attīstību, tai skaitā, ārstēšanas uzsākšanu no dažāda veida atkarības, narkologu piesaisti ieslodzījuma vietām, preventīvos pasākumus narkotiku lietošanas samazināšanai un citus saistītos jautājumus nepieciešams risināt kompleksi un ilgtermiņā, t.sk. 2021.-2027.gadam plānošanas perioda ietvaros. Turklāt ilgtermiņā ir būtiski plānot risinājumu problēmai, ka atkarīgās personas pēc soda izpildes ieslodzījuma vietā vai Valsts probācijas dienestā "pazūd" no atkarību speciālistu redzesloka un šķietami nav institūcijas, kura atbildētu par šādu atkarīgo motivēšanu atkarību ārstēšanai. Risinājums noteikti saistāms ar pašvaldību sociālo dienestu stiprināšanu ar zināšanām un prasmēm strādāt ar atkarīgajiem iedzīvotājiem, t.sk. atpazīt atkarību problēmu un piedāvāt noteiktus rīcības algoritmus atkarību mazināšanai. 2) Kopš 2006.gada opioīdu aizstājējterapijas klientu skaits ir audzis līdz 669 klientiem 2017.gadā.3 Pieņemot, ka Latvijā 2017.gadā bija 7100 opioīdu4 lietotāju, terapija aptver aptuveni 9%, kas ir zema aptvere. Lai panāktu no opioīdiem atkarīgo personu ārstēšanu, kā arī infekcijas slimību samazināšanos, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu, būtu svarīgi turpināt jaunu opioīdu aizstājējterapijas kabinetu atvēršanu. Ņemot vērā minēto, nākamajā plānošanas periodā ir jāiekļauj pasākumi, kas vērsti uz opioīdu aizstājējterapijas paplašināšanu. 3) Lai sniegtu palīdzību dažādu opioīdu pārdozēšanas gadījumos, nākamajā plānošanas periodā būtu jāizvērtē iespējas ieviest naloksona līdzņemšanas (Naloxone take-home) programmu. Tas paredzētu, ka narkotiku lietotāji, kā arī to ģimenes locekļi vai citi tuvi cilvēki, izejot speciālu apmācību, varētu saņemt naloksonu saturošu medikamentu, ko administrēt opioīdu pārdozēšanas gadījumos. 1.4. Plāna mērķi, rīcības virzieni un politikas rezultāti Plāna virsmērķis ir īstenot uz pierādījumiem balstītu narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu, tai skaitā mazināt ar narkotiku lietošanu un izplatību saistītos veselības un sociālos riskus. Apakšmērķi: 1. Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti; 2. Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību; 3. Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, izvērtēšanu. Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2019. līdz 2020.gadam kopā ir izvirzīti 28 pasākumi, kas iedalīti 3 rīcības virzienos: 1. Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana; 2. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana; 3. Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana. 2. Pasākumu plāns 1. Rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana Apakšmērķis 1: Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti; a. Profilakse (1.-9.pasākums) Identificētās problēmas: • Augsti narkotiku lietošanas rādītāji riska grupās - jaunieši; jauni, pilsētās dzīvojoši vīrieši; izklaides vietu apmeklētāji. • Narkotiku lietošanas profilakses jomā nav pieejams stabils ikgadējs finansējums, kas paredzēts tikai narkotiku lietošanas un atkarības profilakses programmu īstenošanai. • Narkotiku profilakses programmas netiek vērtētas, līdz ar to nav zināma to efektivitāte un kvalitāte. Risinājumi: Šī plānošanas perioda ietvaros izvirzīti uzdevumi ar mērķi veicināt narkotiku lietošanas profilakses pasākumu īstenošanu un to kvalitāti. Profilakses jomā nepieciešama ilgtermiņa politikas iniciatīva. b. Atkarību ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ārstniecība un sociālā rehabilitācija (10.-13.pasākums) Identificētās problēmas: • Problemātisku lietotāju skaits saglabājas augsts un pēdējos gados pieaug veselības traucējumu skaits narkotiku lietošanas dēļ; • Samazinājies narkoloģijas resurss (piemēram, speciālistu skaits); • Ārstniecības pieejamību kavē vairāki šķēršļi - jāveic pacienta iemaksas, trūkst specializētas programmas dažādām mērķa grupām; • Ieslodzījuma vietās augsts ieslodzīto īpatsvars ar atkarības problēmām. Pamatojoties uz TM sniegto informāciju, arī VPD klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma par riska grupu. • Atkarīgas personas izvēlas alternatīvas atkarību ārstēšanas programmas, piemēram, nevalstisko organizāciju sniegto atbalstu, bet atbalsta sniegšanas joma nav sakārtota. Risinājumi: šajā plānošanas periodā iekļauti pasākumi attiecināmi uz pieejamības uzlabošanu, kā arī piedāvājuma dažādošanu, lai tas kļūtu saistošāks un piemērotāks dažādām mērķa grupām. c. Kaitējuma mazināšana (14.-17.pasākums) Identificētās problēmas: • Augsta HIV un HCV prevalence INL subpopulācijā; • Nepietiekami šļirču apmaiņas un citu kaitējuma mazināšanas pakalpojumu aptvere; • Nepietiekams opioīdu aizstājējterapijas pārklājums un klientu koncertēšanās dažos izdales punktos; • Pieaug narkotiku pārdozēšanu skaits. Risinājumi: Daļa risināmo jautājumu jau ir iekļauti HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānā 2018.-2020.gadam. Tādēļ šajā plānā iekļauti pasākumi, kas nedublējās un kopumā vērsti uz to, lai paplašinātu kaitējuma mazināšanas programmas Latvijā un uzlabotu zināšanas speciālistu vidū. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Izstrādāt "Vadlīnijas pašvaldībām atkarību profilaksē un kaitējuma mazināšanā" Veicināta efektīvas atkarības profilakses un kaitējuma mazināšanas politikas izstrādāšana un ieviešana pašvaldībās Izstrādātas vadlīnijas un ar tām iepazīstinātas pašvaldības VM (SPKC) VM, pašvaldību speciālisti 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 3 384 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" 2. Izstrādāt metodisko materiālu par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi izglītības iestādēs un nodrošināt apmācības izglītības iestādes intervences komandai Izstrādāts metodiskais materiāls, pamatojoties uz labās prakses piemēriem. • 1 metodiskā materiāla izstrāde VM (SPKC) VM, IZM, IeM (VP) 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros. Apmācītas izglītības iestāžu intervences komandas (pedagogi, skolas psihologs, sociālais pedagogs u.c.) darbā ar praktisku metodiskā materiāla izmantošanu • Apmācītas 10 intervences komandas 3. Īstenot pašvaldībās agrīno intervenci riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem Latvijas pašvaldībās adaptēta un pilotēta agrīnā intervence riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem, kuri nonākuši valsts policijas un pašvaldības policijas redzeslokā un kuriem ir konstatētas problēmas ar atkarību izraisošu vielu lietošanu (programma FredGoesNet) Adaptēta programma: • izstrādāti programmas materiāli; • īstenots pilotprojekts vismaz 2 pašvaldībās ar kopējo dalībnieku skaitu līdz 120 personām. VM (SPKC) VM, IeM (VP) iesaistītās pašvaldības, pašvaldību policija 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros5. 4. Īstenot sociālās ietekmes profilakses programmu izglītības iestādēs 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem Adaptēta un pilotēta izglītības iestādēs sociālās ietekmes profilakses programma Unplugged, kas paredzēta 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem, lai novērstu vai attālinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu Adaptēta programma: • izstrādāti programmas materiāli; • pilotprojekts ieviests vismaz 5 izglītības iestādēs; īstenošanā iesaistīti vismaz 150 skolēni VM (SPKC) VM, IZM 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros6. 5. Īstenot 24 pašvaldībās seminārus vecākiem un speciālistiem par nepilngadīgu personu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām Uzlabota vecāku un ar nepilngadīgām personām strādājošu speciālistu izpratne par atkarībām, zināšanas par atkarību profilaksi, agrīnu atpazīšanu un intervenci Īstenoti 54 semināri VM (SPKC) VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 7 787 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020) ESF 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" ietvaros 6. Īstenot 24 pašvaldībās izglītojošas nodarbības skolēniem (8.-9.klase) par smēķēšanas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi un sekām Uzlabotas 8.-9.klases skolēnu zināšanas par atkarību kaitīgo ietekmi un sekām. Popularizēta dzīve bez atkarībām, balstoties uz pozitīviem piemēriem Īstenoti 48 izglītojošie pasākumi un apmācīti vismaz 1000 skolēnu VM (SPKC) VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 14 469 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020) ESF 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" ietvaros 7. Īstenot apmācības izglītības iestāžu pedagogiem, tostarp par atkarību izraisošām vielām un procesiem Uzlabotas pedagogu zināšanas par atkarību izraisošām vielām un procesiem Izglītoti 1200 pedagogi VM VM (SPKC) 31.12.2020. 2019. gadā esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 96 002 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020). Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros7. 8. "Droša skola" ietvaros attīstīt sadarbību ar pedagogiem, pilnveidojot pedagogu un izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par narkotiku lietošanu pazīmēm un rīcību šādās situācijās Uzlabotas pedagogu zināšanas par narkotiku lietošanas atpazīšanu un rīcības mehānismiem šādās situācijās Līdz 2020.gadam mācībās iesaistītas 20 izglītības iestādes IeM (VP) pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 9. Īstenoti informācijas apmaiņas, tīklošanās un mācību semināri narkotiku lietošanas profilakses īstenošanā iesaistītajām pusēm Veicināta sadarbība un labo prakšu pārņemšana starp profilakses īstenošanā iesaistītajām pusēm Organizēta vismaz viena sanāksme 2019. un viena sanāksme 2020.gadā IeM VM (SPKC), IeM (VP), pašvaldību speciālisti, pašvaldības policijas speciālisti pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 10. Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem Paplašināta ārstniecības pieejamība Izstrādāti un pieņemti grozījumi tiesību aktos VM - 31.12.2020.. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 373 464 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 11. Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību Uzsākta vēl viena papildu ambulatorā atbalsta grupa nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību (vadīs psihologs, psihoterapeits un narkologs) Izveidota vēl viena papildu atbalsta grupa, sasniedzot 40 nepilngadīgas personas VM (RPNC) VM 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 12 916 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 12. Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi 12.1. Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi 12.2. Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi 12.3. Ieviesta ambulatorās grupas psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi • Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi • Apmācīti 10 speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi VM (RPNC) VM 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 12.1. darbības rezultātam 35 852 euro apmērā un 12.2. darbības rezultātam 19 005 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 13. Pilnveidot ieslodzījuma vietu amatpersonu, ārstniecības personu un Valsts probācijas dienesta darbinieku zināšanas 13.1. Īstenotas mācības ieslodzījuma vietu medicīnas daļu darbiniekiem, kā arī citu ieslodzījuma vietu amatpersonām un darbiniekiem par izplatītāko narkotisko vielu lietošanas simptomu atpazīšanu, intoksikācijas stāvokļa diagnostikai un ārstēšanas uzlabošanai. mācības 2019. un 2020.gadā 147 klausītāji TM (IeVP) Ieslodzījuma vietas 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros 13.2. Īstenotas mācības Valsts probācijas dienesta darbiniekiem par izplatītāko narkotisko vielu lietošanas simptomu atpazīšanu, ārstniecības un rehabilitācijas iespējām. (Rezultāts tiks sasniegts, ja būs pieejami valsts budžeta līdzekļi) • 2019.gadā 4 grupas ar 22 dalībniekiem; • 2020.gadā - plānotas 4 grupas ar 22 dalībniekiem. TM (VPD) VM (SPKC) 31.12.2020. Pasākums tiks īstenots, ja būs pieejami valsts budžeta līdzekļi. Tieslietu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 4 480 euro apmērā, tajā skaitā:. 1) 20 euro x 8 semināri × 18 nodarbinātie = 2 880 euro (80% no grupas dalībniekiem (22 cilvēki) izmantos sabiedrisko transportu). 2) 200 euro x 1 lektors x 1 diena x 8 semināri = 1 600 euro. 14. Īstenot mācības Valsts policijas amatpersonām par darbu ar atkarīgām personām, iekļaujot jautājumus par infekcijas slimību profilakse, kaitējuma mazināšanas programmām u.c. Stiprinātas Valsts policijas amatpersonu zināšanas par darbu ar atkarīgām personām, tai skaitā kaitējuma mazināšanas programmām un rehabilitācijas iespējām • Īstenots viens mācību seminārs 2019. un viens mācību seminārs 2020.gadā. • 2019.gadā - 50 personas. 2020.gadā - 50 personas IeM (VP) VM (SPKC) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros 15. Īstenot apmācības primārās veselības aprūpes speciālistiem par narkotiku atkarību identificēšanu un īso intervenču sniegšanu Uzlabotas primāro veselības aprūpes speciālistu zināšanas par darbu ar atkarīgām personām Izglītoti primārās aprūpes speciālisti VM 31.12.2020. 2019.gadā esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 29 706 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020". Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.6.0/17/I/001 ietvaros. 2. rīcības virziens. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana Apakšmērķis 2: Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību Identificētās problēmas: • Nepietiekama tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, lai efektīvi varētu cīnīties ar narkotiku izplatīšanu internetā un šo vielu izplatīšanu ar pasta/ kurjerpasta starpniecību; • Nepārtraukta jaunu psihoaktīvu vielu un neklasificētu vielu parādīšanās nelegālajā tirgū. • Nepietiekama Valsts policijas un VID Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas kapacitāte, lai veiktu ķīmiskās ekspertīzes narkotiku kontrabandas gadījumos izņemtajām vielām. Risinājums: Plāna ietvaros paredzēti pasākumi, kas nav iekļauti Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā 2018.-2020.gadam. Šī plāna ietvaros paredzēti pasākumi kapacitātes stiprināšanai (narkotiku un jaunu vielu identifikācija, kinoloģija un testi autovadītājiem) un normatīvo aktu sakārtošanai (sadarbības līgumi un neklasificētu vielu aprites noteikšanas kārtība) narkotiku pieejamības samazināšanas jomā. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 16. Noslēgt sadarbības līgumus, veicinot ķīmisko rūpniecības pārstāvju iesaisti narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā Noslēgts sadarbības līgums starp ZVA, VP, VID muitu un Ražotāju asociāciju. Tiek palielināta kontrole pār iespēju ražošanā izmantojamo vielu nokļūšanai nelegālajā apritē un to izmantošanai narkotiku ražošanā Ražotāju asociācija regulāri sniedz informāciju par prekursoriem gan pēc valsts iestāžu pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas VM (ZVA) IeM (VP), FM (VID) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros 17. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu aprites kārtību Noteikta Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu legālās aprites kārtība Izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi VM IeM (VP), VM (VI, ZVA), FM (VID) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros 18. Veicināta sadarbība valstu starpā, lai aizkavētu un novērstu prekursoru un citu ķīmisku vielu izmantošanu nelegālo narkotiku ražošanā 18.1. Izmantot darbam Prekursoru Incidentu Komunikācijas Sistēmu (Precursors Incident Communication System - PICS) • Saņemto ziņojumu skaits • Nosūtīto ziņojumu skaits IeM (VP), FM (VID muitas iestādes) Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 18.2. Izmantot darbam Prekursoru Pirms - Eksporta Paziņošanas Sistēmu (Pre-Export Notification Online - PEN) VM (ZVA) Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 19. Noteikt narkotiku piedāvājuma monitoringa indikatorus Sistematizēta un uzlabota informācijas ieguve narkotiku piedāvājuma jomā Izstrādātas un apstiprinātas vadlīnijas NKNIKP IeM IeM (VP), FM (VID), VM (SPKC) 01.07.2019. Esošā finansējuma ietvaros 20. Organizēt NKNIKP piedāvājuma samazināšanas darba grupas sanāksmes Nodrošināta starpinstitucionāla informācijas apmaiņa un savlaicīga risku identificēšana narkotiku nelegālās aprites jomā Organizēta vismaz viena sanāksme 2019.gadā un viena sanāksme 2020.gadā IeM (VP) IeM (VRS), FM (VID), TM(IeVP), Rīgas pašvaldības policija pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 21. Nodrošināt Agrīnās brīdinājuma sistēmas par jaunām psihoaktīvām vielām darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2103 (2017.gada 15.novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes Lēmumu 2005/387/TI Nodrošināta informācijas aprite par identificētajām jaunajām psihoaktīvajām vielām Latvijā un citās ES valstīs Sadarbības tīkla sanāksmju skaits: • Dalība vismaz divās sadarbības tīkla sanāksmēs • Uzlikti pagaidu aizliegumi identificētām jaunām psihoaktīvām vielām VM (SPKC) Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 22. Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai 22.1. Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu Iegādāts aprīkojums (2020.gads): Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu nodaļā: • gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu; • augu žāvēšanas skapis ar aprīkojumu; • vilkmes skapis ar aprīkojumu; • gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru GC/MS ar aprīkojumu Reģiona biroju nodaļā Liepājā: • gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu; Reģiona biroju nodaļās Daugavpilī, Valmierā: gāzu hromatogrāfi ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu IeM (VP) 31.12.2020. Iekšlietu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 192 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 22.2. Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu • gāzu hromotogrāfs ar masspektrometrijas detektoru; • standartvielas. FM (VID) 31.12.2020. Finanšu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 81 000 euro apmērā. Uzturēšanas izdevumi 2021.gadā turpmāk katru gadu 1 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana. Apakšmērķis 3: Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, politikas izvērtēšanu Identificētās problēmas: • Nepietiekama un institucionāli neatbilstoša politikas koordinācija starp valsts institūcijām, kā arī nevalstisko sektoru; • Nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identifikācijai. Risinājums: Plānā iekļauti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvāku komunikāciju starp iesaistītajām pusēm; mainītu koordinācijas un politikas izstrādes atbildību no Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju; nodrošinātu datu ieguvi atbilstoši noteiktajiem indikatoriem; kā arī veidotu atbilstošu materiāltehnisko bāzi jauno psihoaktīvo vielu identifikācijai. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 23. Nodrošināt Latvijas dalību svarīgākajos starptautiskajos un ES regulārajos sanāksmju formātos Nodrošināta sasaiste un koordinācija starp nacionālo politiku, ES un starptautisko narkotiku ierobežošanas politiku Dalība: • Regulārajās ES Narkotiku jautājumu horizontālajās darba grupās (HDG); • Dalība Eiropas Savienības prezidentūras organizētajās narkotiku jautājumu nacionālo koordinatoru sanāksmēs; • Dalība ANO Narkotisko vielu komisijas (Commission on Narcotic Drugs) sesijās IeM, VM ĀM pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 24. Organizēt sanāksmes, nodrošinot Narkotiku izplatības un lietošanas ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izpildes uzraudzību Plāna ieviešanas uzraudzība un nepieciešamo papildu pasākumu apzināšana un īstenošana Vismaz viena sanāksme 2019.gadā un viena sanāksme 2020.gadā IeM IeM (VP),VM (SPKC, ZVA), TM (IeVP, VPD), LM, FM (VID), Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 25. Organizēt sanāksmes ar nevalstiskajām organizācijām par aktuālajiem narkotiku ierobežošanas politikas jautājumiem Uzlabota informācijas apmaiņa starp dažādām politikas plānošanā un ieviešanā iesaistītajām pusēm Vismaz viena sanāksmē 2019. un 2020.gadā IeM VM (SPKC, RPNC), LM, TM (IeVP, VDP), IZM, IeM (VP), pašvaldību speciālisti, nevalstiskās organizācijas Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 26. Veikt grozījumus tiesību aktos, nostiprinot Veselības ministriju kā atbildīgo par narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas izstrādi un koordināciju. Veicināta saskaņotāka un efektīvāka politikas plānošana un koordinācija 1) Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.46 "Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums", nosakot, ka Padomes priekšsēdētājs ir Veselības ministrs un Padomes sekretariāta darbību nodrošina Veselības ministrija. IeM VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros 2) Veikti grozījumi kompetenču sadalījumā par ES Padomes darba grupām (Ārlietu ministrija izstrādā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 28.marta rīkojumu Nr.141 "Par ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai"), nosakot Veselības ministriju par atbildīgo iestādi Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG; B.4) IeM ĀM 31.12.2020. 27. Reitox nacionālā tīkla funkciju nodrošināšana Nodrošināta Reitox nacionālā fokālā punkta darbība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/2102 (2017. gada 15.novembris), ar ko attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoakīvām vielām groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006: Informācija par īstenotajiem pasākumiem 5 epidemioloģisko indikatoru uzturēšanai, tajā skaitā īstenoti pētījumi: 1) Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū (GPS) (2019/2020.gadā); 2) ESPAD (2019/2020.gadā); 3) Narkotiku lietošana izklaides vietu apmeklētāju vidū (2020.gadā); 4) Narkotiku lietotāju kohortas pētījums (2020./2021.gadā) 5) Īstenota ikgadējā ziņošana EMCDDA par situāciju Latvijā VM (SPKC) Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros 28. Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai 28.1. Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā Iegādāts šķidruma hromatogrāfs ar mass-selektīvo detektoru (LC/MS) jauno psihoaktīvo vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiskās vidēs VM (RPNC) 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 500 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 28.2. Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs Iegādāta Real-time PCR iekārta un reaģentu starta komplekts DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm VM (VTMEC) 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 62 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 28.3. Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā Iegādāts šķidruma hromatogrāfs ar mass-selektīvo detektoru (LC/MS) jauno psihoaktīvo vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiskās vidēs VM (VTMEC) 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 363 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā. 3. Teritoriālā perspektīva Plānā izvirzītie pasākumi attiecināmi uz visu Latvijas sabiedrību, tiks īstenoti gan Rīgā, gan citos reģionos. 4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2019. 2020. 2019. 2020. turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā 151 348 283 264 0 1 639 237 0 435 331 x 13. Finanšu ministrija 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 0 0 0 81 000 0 1 000 x 14. Iekšlietu ministrija 06.01.00 "Valsts policija" 0 0 0 192 000 0 0 x 29. Veselības ministrija kopā: 151 348 283 264 0 1 366 237 0 434 331 x 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" 0 0 0 500 000 0 0 x 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 0 0 0 246 298 0 231 042 x 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" 0 0 0 155 786 0 155 786 x 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 0 0 0 39 153 0 39 153 x 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 0 0 0 425 000 0 8 350 x 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" 3 384 0 0 0 0 0 x 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 147 964 283 264 0 0 0 0 x 1. rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana 1. pasākums "Izstrādāt "Vadlīnijas pašvaldībām atkarību profilaksē un kaitējuma mazināšanā"" 29. Veselības ministrija 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" 3 384 0 0 2019 2. pasākums "Izstrādāt metodisko materiālu par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi izglītības iestādēs un nodrošināt apmācības izglītības iestādes intervences komandai" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 19 863 0 2022 3. pasākums "Īstenot pašvaldībās agrīno intervenci riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 55 324 0 2022 4. pasākums "Īstenot sociālās ietekmes profilakses programmu izglītības iestādēs 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 72 769 0 2022 5. pasākums "Īstenot 24 pašvaldībās seminārus vecākiem un speciālistiem par nepilngadīgu personu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 7 787 0 0 2019 6. pasākums "Īstenot 24 pašvaldībās izglītojošas nodarbības skolēniem (8.-9.klase) par smēķēšanas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi un sekām" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 14 469 0 0 2019 7. pasākums "Īstenot apmācības izglītības iestāžu pedagogiem, tostarp par atkarību izraisošām vielām un procesiem" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 96 002 105 602 0 0 0 0 2022 10. pasākums "Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem" 29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 178 525 0 178 525 x 29. Veselības ministrija 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" 155 786 0 155 786 x 29. Veselības ministrija 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 39 153 0 39 153 x 11. pasākums "Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību" 29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 12 916 0 12 916 x 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi"  12.1. darbības rezultāts "Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi" 29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 35 852 0 0 2020 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi"  12.2. darbības rezultāts "Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi" 29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 19 005 0 0 2020 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi"  12.3. darbības rezultāts "Ambulatorās grupas psihoterapijas programmas pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi ieviešana" (finansējums šim pasākumam tiks paredzēts tikai no 2021.gada) 29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 0 0 39 601 x 15. pasākums "Īstenot apmācības primārās veselības aprūpes speciālistiem par narkotiku atkarību identificēšanu un īso intervenču sniegšanu" 29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 29 706 29 706 0 2023 2. rīcības virziens: Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 22.1. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu" 14. Iekšlietu ministrija 06.01.00 "Valsts policija" 192 000 0 0 2020 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 22.2. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu" 13. Finanšu ministrija 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 81 000 0 1 000 iegādes (80 000 euro) - 2020. gads; uzturēšana (1000 euro) - 2020. gadā un turpmāk ik gadu 3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 28.1. darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā" 29. Veselības ministrija 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" 500 000 0 0 2020 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 28.2. darbības rezultāts "Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs" 29. Veselības ministrija 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 62 000 0 3 500 iegādes (62 000 euro) - 2020. gads; uzturēšana (3 500 euro) - 2021. gadā un turpmāk ik gadu 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 28.3. darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā" 29. Veselības ministrija 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 363 000 0 4 850 iegādes (363 000 euro) - 2020. gads; uzturēšana (4 850 euro) - 2021. gadā un turpmāk ik gadu 1 Ir vairāki izvērtējumi, kas liecina, ka nepārdomātas profilakses intervences var nodarīt lielāku kaitējumu, piemēram, Stead, N., Angus, K. (2004) Social Research, Literature Review into the Effectiveness of School Drug Education // https://www.researchgate.net /publication/238730005_LITERATURE_REVIEW_INTO_ THE_EFFECTIVENESS_OF_SCHOOL_DRUG_EDUCATION_Conducted_for_Scottish_Executive_Education_Department 2 Kopējās nozaru vajadzības un pasākumi izrietēs no Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktajām prioritātēm. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumam 31.pantā noteikto, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos attīstības plānošanas dokumentos iekļaujamo saturu prioritāri balsta uz Nacionālajā attīstības plānā noteikto. 3 SPKC (2018). Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ 4 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC 5 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju. 6 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju. 7 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju. Iekšlietu ministrs S. Ģirģens  1. pielikums Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānam 2019.-2020. gadam 1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kas apvieno iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības, veselības un tieslietu nozares. Tādēļ, veicot situācijas analīzi, apskatīti dažādi aspekti, kas raksturo narkotiku lietošanas radītās veselības un sociālās sekas. 1.1. Narkotiku lietošanas tendences Kopumā narkotikas dzīves laikā pamēģinājuši 11,3% iedzīvotāju, taču novērojams, ka vīrieši narkotikas pamēģina un lieto daudz biežāk nekā sievietes, proti, 17,9% vīriešu un 5,1% sieviešu dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas.1 Visbiežāk lietotā viela ir marihuāna, kuru dzīves laikā pamēģinājuši 9,8% iedzīvotāju. Daudz mazāk iedzīvotāju mēģinājuši citas vielas, piemēram, Spice (2,8%) vai ekstazī (2,4%). Augstāki lietošanas rādītāji ir jaunāku iedzīvotāju vidū, proti, 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 34 gadiem dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas. 1.attēls. Narkotiku pamēģināšanas raksturojošie rādītāji iedzīvotāju vidū 2015.gadā Avots: GPS, 2015 Tāpat augsti lietošanas rādītāji ir arī skolēnu vidū, proti, 19% skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem pamēģinājuši narkotikas.2 Vienlaikus jāpiebilst, ka vērojams lietošanas izplatības kritums, salīdzinot ar 2011.gadu, kad narkotikas bija pamēģinājuši 27% skolēnu un ko visticamāk varētu saistīt ar tā dēvētā Spice pieejamības un izplatības mazināšanos, kā arī marihuānas pamēģināšanas un lietošanas gadījumu sarukšanu. Marihuāna ir visbiežāk lietotā viela arī skolēnu vidū un dzīves laikā to ir pamēģinājuši 16,6% skolēnu. Svarīgi atzīmēt būtiskākās riska vides, kas saistāmas ar biežāku narkotiku lietošanu. Viena no šādām vidēm ir izklaides vietas. Pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijā aptuveni 60% izklaides vietu apmeklētāju ir lietojuši narkotikas, galvenokārt smēķējuši marihuānu/hašišu. Citu vielu lietošana ir retāka, piemēram, 12% izklaides vietu apmeklētāju dzīves laikā pamēģinājuši amfetamīnu un tikpat daudz arī kokaīnu.3 Salīdzinājumam, sabiedrībā kopumā amfetamīnus dzīves laikā bija pamēģinājuši 1,9% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā secināts, ka pastāv saistība starp izklaides vietu apmeklēšanas biežumu un narkotiku pamēģināšanas pieredzi.4 Vēl viena grupa, kurā novērojami augstāki apreibinošo vielu lietošanas rādītāji, ir ieslodzītie. Tā 2014.gada pētījuma rezultāti rāda, ka 69% ieslodzīto dzīves laikā bija pamēģinājuši narkotikas.5 Līdz ar to var secināt, ka ieslodzījuma vietās koncentrējas cilvēki, kuri pamēģinājuši, lieto narkotikas vai ir atkarīgi. Ņemot vērā, ka personas uzturas slēgtā vidē, ir jāpievērš īpaša uzmanība narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma programmu stiprināšanai ieslodzījuma vietās. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, arī Valsts probācijas dienesta klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma par riska grupu. Neskaitot dažādas riska vides un vecumus, jānorāda, ka atsevišķa problemātika ir saistāma ar augsta riska jeb problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kuri narkotikas lieto bieži un pamatā injicē. Nereti šai lietotāju grupai ir grūtības iekārtoties pastāvīgā darba vietā, kas pasliktina personas ekonomisko situāciju un pakļauj sociālās atstumtības riskam, kā arī var veicināt to, ka persona iesaistās dažādās noziedzīgajās aktivitātēs. Turklāt problemātiska narkotiku lietošana bieži saistīta ar dažādām akūtām un hroniskām veselības problēmām. Aplēsts, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 jeb 10,5 problemātiski narkotiku lietotāji (augsta riska narkotiku lietotāji) uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem, no kuriem lielākā daļa bija opioīdu lietotāji. Injicējamo narkotiku lietotāju skaita aprēķini rāda, ka 2012.gadā Latvijā bija 10 034,6 bet 2016.gadā 7715 INL (6,1 INL uz 1000 iedzīvotājiem).7 2.attēls. Augsta riska narkotiku lietotāju un INL skaita aplēse no 2012. līdz 2017.gadam Avots: Narkotiku lietotāju kohortas pētījums, 2012.-2017.gads 1.2. Nelegālais narkotiku tirgus Lai gan Latvijā pēdējos gados aizvien biežāk tiek atklāti narkotiku izgatavošanas gadījumi, kā arī ievērojami pieaudzis atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits, kopumā Latvijā narkotikas tiek ievestas, visbiežāk tranzītā, no kura daļa nonāk iekšzemē. Vietējā izgatavošana pamatā saistāma ar marihuānas audzēšanu, piemēram, kopš 2010.gada ievērojami audzis atklāto gadījumu skaits. Tomēr jānorāda, ka daļa no tiem ir saistīta ar audzēšanu personīgai lietošanai vai pārdošanai draugiem un paziņām. 3.attēls. Atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits un izņemto augu skaits 2011.-2017.gadā Avots: Valsts policija, 2018 Sintētisko narkotiku izgatavošanas gadījumi tiek atklāti katru gadu, lielākoties nelielos apjomos, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, 2017.gadā atklātas divas metadona laboratorijas, kurās saražoto preci plānoja realizēta ārpus Latvijas. Līdztekus 2017.gadā tika atklāta arī amfetamīna laboratorija, kurā saražoto produkciju bija plānots realizēt vietējā tirgū.8 Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, narkotiku pārvadāšanas veidi ir dažādi, bet pēdējos gados ievērojami audzis kontrabandas gadījumu skaits, izmantojot pasta un kurjerpasta pakalpojumus. No identificētajiem gadījumiem, zināms, ka liela daļa sūtījumu nāk no Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas. 4.attēls. VID Nodokļu un muitas policijas veiktās izņemšanas 2017.gadā Avots: VID, 2018 Visbiežāk šādos gadījumos izņem marihuānu, MDMA un GHB/GBL. Marihuānu un MDMA visbiežāk atklāj sūtījumos no Nīderlandes, turpretī GBL lielos apjomos Latvijas teritorijā tiek ievests no Lietuvas. Statistikā redzamas arī nelegālā tirgus tendences, proti, jaunieši narkotikas iegādājas slēptās interneta vietnēs, pēc tam šīs vielas ar pasta vai kurjerpasta starpniecību tiek nogādātas Latvijā (marihuāna un MDMA). GBL ievešana Latvijā lielākoties saistīta ar to, ka vielu plaši izmanto rūpniecībā, tādēļ daudzās valstīs tai nav noteikti kontroles pasākumi. Jānorāda, ka GBL kontrabanda savā veidā ir izgaismojusi problemātiku, kas saistīta ar dažādu neklasificētu vielu (priekšprekursoru) nelegālo apriti. Lai to risinātu, būtu jāizstrādā neklasificētu vielu aprites kārtība, kas būtiski netraucētu uzņēmējdarbībai, bet vienlaikus ļautu novērst šo vielu nonākšanu nelegālajā apritē. Papildus minētajam …