Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. pu

Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4  punkta, 14. panta 45.  punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2022. gada 26. maijā lietā Nr. 2021-33-0103 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Irēna Kucina, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa, pēc Markusa Kārkliņa, Timura Jareško, Valērijas Jareško, Nadeždas Kadikovas, Fjodora Kadikova, Borisa Kadikova un Lukas Kadikova konstitucionālās sūdzības, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, kā arī 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2022. gada 26. aprīļa tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam". Konstatējošā daļa 1. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums visā pasaulē ir sasniedzis pandēmijas līmeni. Saeima 2020. gada 5. jūnijā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (turpmāk - Pārvaldības likums). Tas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkts noteic, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai attālināti. 2. Saeima 2020. gada 12. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas stājās spēkā 2020. gada 20. novembrī. Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 1. pants citstarp papildināts ar 1.1 un 12.4 punktu, bet 14. pants - ar 45. punktu. Kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās Izglītības likuma 1. panta 1.1 punkts noteic, ka attālinātās mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu. Šā panta 12.4 punkts nosaka: klātiene ir izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 45. punktu Ministru kabinets nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. 3. Ministru kabinets, citstarp pamatojoties uz Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktu, 2020. gada 9. jūnijā izdeva noteikumus Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk - Noteikumi Nr. 360), kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Noteikumi Nr. 360 vairākkārt grozīti. Tostarp ar Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" tie papildināti ar 27.1.3. apakšpunktu. Šī norma ar Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 571 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" izteikta jaunā redakcijā. Savukārt ar Ministru kabineta 2021. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 191 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" Noteikumi Nr. 360 papildināti ar 32.7 punktu. Noteikumu Nr. 360 27.1.3. apakšpunkts (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā no 2020. gada 17. septembra līdz 2021. gada 19. augustam) noteica, ka papildus šo noteikumu 25. un 26. punktā noteiktajām prasībām izglītības iestādēs, izņemot koledžas un augstskolas, izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam un izglītības iestādē noteiktajai kārtībai daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, "ja pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas izglītības iestāde, vai teritorijās, ar ko tā robežojas, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajai informācijai. Šādā gadījumā izglītības iestāde nekavējoties informē Izglītības kvalitātes valsts dienestu, ka tā īsteno mācības attālināti". Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 32.7 punkta 2. apakšpunktu (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 2021. gada 19. augustam) no 2021. gada 7. aprīļa izglītības un sporta jomā, ievērojot vairākas citas šo noteikumu normas, bija pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot Noteikumu Nr. 360 32.7 punkta apakšpunktos paredzētos gadījumus. Citstarp klātienē bija īstenojama pirmsskolas izglītības programmas apguve, profesionālās izglītības programmu un augstākās izglītības studiju programmu praktiskās daļas apguve, individuālās konsultācijas izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kuriem 2021. gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot valsts pārbaudes darbus, valsts pārbaudījumi pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē un valsts pārbaudījumi un gala pārbaudījumi klātienē augstskolās un koledžās. Savukārt Noteikumu Nr. 360 32.7 punkta 3. apakšpunkts (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 2021. gada 19. augustam) noteica, ka no 2021. gada 7. aprīļa "mācību procesu klātienē 1.-6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. un 10.-11. klasē var īstenot, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības un veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu, ja kārtējās kalendāra nedēļas otrdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde, nepārsniedz 200 un epidemioloģiskie apstākļi liecina par drošāku situāciju administratīvajā teritorijā. Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā ceturtdienās publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē trešdienā publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības 1.-6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. un 10.-11. klasē. Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, kas mazina Covid-19 izplatīšanās riskus, mācību procesu klātienē 1.-6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. un 10.-11. klasē var organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā: 32.7 3.1. 220 - lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā; 32.7 3.2. 250 - lemjot par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiek balstīts uz vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā uz jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfisko sadalījumu, to sasaisti ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem u. c., vienlaikus vērtējot to iespējamo ietekmi uz izglītības procesa organizāciju." Noteikumi Nr. 360 zaudēja spēku 2021. gada 11. oktobrī, kad to vietā spēkā stājās Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk - Noteikumi Nr. 662). Ministru kabinets, pamatojoties uz Izglītības likuma 45. panta 14. punktu, 2022. gada 8. februārī pieņēma noteikumus Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 111). 4. Pieteikuma iesniedzēji - Markuss Kārkliņš, Timurs Jareško, Valērija Jareško, Nadežda Kadikova, Fjodors Kadikovs, Boriss Kadikovs un Luka Kadikovs (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkts, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkts, 14. panta 45. punkts, kā arī Noteikumu Nr. 360 27.1.3. apakšpunkts un 32.7 punkta 2. un 3. apakšpunkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 112. pantam. Pieteikuma iesniedzēji ir skolēni, kas iegūst izglītību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības līmenī. Divi Pieteikuma iesniedzēji mācās privātā izglītības iestādē, savukārt pārējie valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu attālinātās mācībās arī pēc 2021. gada 7. aprīļa, kad beidzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Attālināto mācību rezultātā Pieteikuma iesniedzējiem esot radušās dažādas fiziskās un psihoemocionālās veselības problēmas. Vispārējai izglītībai esot fundamentāla nozīme, jo no tās esot atkarīga personas spēja patstāvīgi funkcionēt valstī un sabiedrībā. Vispārējā izglītība ietverot ne vien zināšanu un prasmju iegūšanu konkrētos mācību priekšmetos, bet arī bērna sagatavošanu apzinīgai dzīvei sabiedrībā, spriestspējas, kritiskās domāšanas, radošuma, sociālo iemaņu attīstību. Pamattiesību uz izglītību tvērumā ietilpstot arī skolu un izglītības programmu pieejamība un kvalitāte, kā arī izglītības programmu un metožu pieņemamība skolēniem un viņu vecākiem. Turklāt, lemjot par izglītības saturu un formu, esot jārīkojas vienīgi izglītojamo vislabākajās interesēs. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo izglītības iespējas, izglītības pieejamību, kā arī mazina vispārējās izglītības pieņemamību. Valstij esot jānosaka tāds vispārējās izglītības tiesiskais regulējums, kas ļauj sasniegt visus izglītības mērķus atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam. Skolas neesot pietiekami nodrošinātas ar mācību materiāliem, lai pilnvērtīgi īstenotu to licencētās un akreditētās izglītības programmas attālināti. Attālinātās mācības nevarot pielīdzināt klātienes mācībām, un tām būtu nepieciešama unikāla mācību programma un saturs, bet ne šāda programma, ne saturs neesot izstrādāti. Mācoties attālināti, visu mācību priekšmetu saturs tiekot samazināts, tāpēc izglītojamie nesaņemot kvalitatīvu izglītību. Turklāt skolēniem esot pilnībā atņemtas iespējas savstarpēji komunicēt, sportot, radoši attīstīties un pilnveidoties. Attālinātās mācības būtiski ierobežojot pašu galveno tiesību uz izglītību komponenti, proti, nesniedzot pilnvērtīgu iespēju indivīdam veidoties kā brīvai personībai, nedodot sociālās prasmes un pieredzi, kas nepieciešama, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē. Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot izglītības iespējas. Īstenojot mācības attālināti, liela daļa valsts pienākumu vispārējās izglītības nodrošināšanā gulstoties uz vecāku pleciem. Ar lielākajām grūtībām sastopoties sākumskolas bērni un viņu vecāki, jo bērni vēl nespēj mācīties patstāvīgi. Izglītības pieejamība tiekot ierobežota arī tiem izglītojamajiem, kuru vecāki darba specifikas vai finansiālo apsvērumu dēļ nevar ikdienā sniegt atbalstu bērnam attālināto mācību procesā vai nodrošināt visu attālinātajām mācībām nepieciešamo. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas padara izglītības iegūšanu atkarīgu no ģimenes apstākļiem, jo īpaši finansiālajiem un ekonomiskajiem. Tādējādi visbūtiskāk tiekot ierobežotas sākumskolas skolēnu, daudzbērnu ģimeņu, trūcīgo un nelabvēlīgo ģimeņu bērnu iespējas iegūt pilnvērtīgu izglītību. Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā un Izglītības likuma 14. panta 45. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam esot pārmērīgi plašs, tāpēc apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam varas dalīšanas principam un Satversmes 64. pantam. Šajos likumos ietvertais tiesiskais regulējums attiecoties uz laiku, kad ārkārtējā situācija valstī nav izsludināta. Šajā laikā neesot pieļaujams tāds risinājums, ka Saeima pilnvaro Ministru kabinetu izstrādāt visu tiesisko regulējumu sabiedrībai ārkārtīgi svarīgā jautājumā, kas skar bērnu tiesības, nevis noregulē šo jautājumu pati. Turklāt gan Pārvaldības likums, gan 2020. gada 12. novembra likums "Grozījumi Izglītības likumā" Saeimā pieņemti kā steidzami. Saeima neesot uzklausījusi skolēnu, viņu vecāku un nevalstisko organizāciju viedokļus un pieņēmusi šos likumus nepamatotā steigā, bez pilnvērtīgas diskusijas. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas nav uzskatāmas par "likumu" materiālā nozīmē, jo tās esot pretrunā ar labas likumdošanas principu. Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot "noteikts ar likumu". Visu apstrīdēto normu mērķis tieši vai netieši esot saistīts ar sabiedrības veselības aizsardzību - epidemioloģiskās drošības panākšanu un koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās Covid-19 epidēmijas izplatības ierobežošanu. Tas atbilstoši Satversmes 116. pantam varot būt leģitīms mērķis personas pamattiesību ierobežošanai. Pieteikuma iesniedzēji atzīst, ka pamattiesību uz izglītību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, ja valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā sabiedrības interešu dēļ ir pieļaujami būtiski fizisko personu tiesību ierobežojumi. Tomēr apstrīdētās normas attiecoties uz laiku, kad valstī vairs nav izsludināta ārkārtējā situācija, tāpēc tajās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Turklāt apstrīdētās Izglītības likuma normas attiecoties uz izglītības procesu kopumā, ne vien Covid-19 pandēmijas laikā, tāpēc šīm normām neesot leģitīma mērķa un ar šīm normām arī neesot iespējams kādu leģitīmu mērķi sasniegt, ciktāl tās turpinās darboties un būs piemērojamas arī pēc epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās. Ar apstrīdētajām Pārvaldības likuma un Noteikumu Nr. 360 normām teorētiski varot panākt to, ka skolēni paliek mājās un mazāk kontaktējas ar citiem, tāpēc inficēšanās un saslimšanas risks samazinās. Tomēr neesot pārliecinošu pētījumu, kas apstiprinātu, ka tieši bērni ir tie, kas izplata Covid-19 infekciju, tāpēc leģitīmā mērķa sasniegšana esot apšaubāma. Starptautisko organizāciju pētījumi un citu valstu pieredze liecinot, ka skolu slēgšana nav labākais risinājums. Izglītības iestāžu slēgšana esot uzskatāma par galējo līdzekli un būtu apsverama vienīgi tad, ja nepastāv alternatīvas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām vispārējās izglītības iestādēs esot bijis iespējams organizēt klātienes mācības, ievērojot piesardzības pasākumus. Attālinātās mācības varot ieviest tikai īslaicīgi un tikai kā pašu pēdējo līdzekli, kad visi citi līdzekļi ir izmēģināti un nav devuši pozitīvu rezultātu. Tādējādi, pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, pastāv iedarbīgi un alternatīvi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu Satversmes 112. pantā noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz izglītību, taču, pieņemot apstrīdētās normas, pienācīgs iespējamo alternatīvu izvērtējums neesot veikts. Attālināto mācību negatīvā ietekme uz bērnu veselību, izglītību un attīstību, kā arī uz ģimenes ienākumiem, valsts ekonomiku un labklājību esot tik negatīva, ka to nevarot atsvērt potenciālie ieguvumi, proti, riska saslimt ar Covid-19 mazināšanās. Tāpēc šādi ierobežojumi neesot attaisnojami apstākļos, kad Covid-19 infekcijas izplatība nav kritiski augsta. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpts bērna tiesību un interešu prioritātes princips, jo prioritāte dota sabiedrības epidemioloģiskās drošības apsvērumiem, nevis pilnvērtīgai bērnu tiesību uz izglītību realizācijai. Šis princips neliedzot ņemt vērā arī citas intereses, tomēr, pieņemot attiecīgo lēmumu, esot nepieciešama dažādu iesaistīto interešu rūpīga izvērtēšana. Saeima, pieņemot apstrīdētās Pārvaldības likuma un Izglītības likuma normas, neesot vērtējusi, vai tās atbilst bērnu tiesību un interešu prioritātes principam. Turklāt attālināto mācību rezultātā novērojamā vispārējās izglītības kvalitātes, tostarp skolēnu zināšanu un sociālo iemaņu, pasliktināšanās esot zaudējums ne vien pašiem izglītojamiem, bet arī būtisks kaitējums visai sabiedrībai un citstarp radot ilgtermiņa sociālās un ekonomiskās sekas. Valstij vajadzējis rast tādu risinājumu, kura rezultātā ieguvējs būtu ikviens izglītojamais. Tas, ka daļa izglītojamo varēja mācīties pilnībā vai daļēji klātienē izglītības iestādē, nevarot kalpot par argumentu tam, lai pārējiem noteiktu tikai un vienīgi attālinātās mācības. Apstrīdētās normas nepanākot taisnīgu līdzsvaru starp dažādām interesēm un vērtībām un tādējādi neatbilstot samērīguma principam. 5. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās likumu normas atbilst Satversmes 112. pantam. Apstrīdētās likumu normas neuzliekot Ministru kabinetam pienākumu noteikt attālinātu mācību procesa norisi vispārējās izglītības iestādēs un neliedzot iegūt vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību klātienē. Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkts ietverot vienīgi jēdzienu "attālinātās mācības" un "klātiene" legāldefinīciju, bet nenosakot pienākumu organizēt mācības noteiktā formā. Legāldefinīcijas esot izmantojamas, interpretējot normatīvajā aktā ietvertās tiesību normas, taču pašas par sevi neradot tiesiskas sekas un neaizskarot Satversmē noteiktās Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas izpratnē. Attālinātās mācības Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos nodrošinot izglītības iestāžu darbības nepārtrauktību un personu piekļuvi izglītībai. Attālinātās mācības esot izglītības pieejamības sastāvdaļa un atsevišķos gadījumos pat vienīgais praktiskais veids, kādā var tikt īstenotas tiesības uz izglītību. Tādējādi esot būtiski paredzēt iespēju izmantot attālinātās mācības kā daļu no izglītības procesa, it sevišķi situācijās, kad tās var kalpot kā efektīvs un samērīgs līdzeklis Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Šādas iespējas nostiprināšana likuma līmenī pati par sevi neaizskarot personu tiesības un citstarp esot vērsta tieši uz personu tiesību nodrošināšanu, jo pilnvarojot Ministru kabinetu konkrētā epidemioloģiskajā situācijā, ievērojot likumdevēja skaidri noteikto tiesisko ietvaru, rast nepieciešamo līdzsvaru starp personas tiesībām uz dzīvību, veselības aizsardzību un izglītību. Līdz ar to, pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās likumu normas neierobežo personu tiesības uz izglītību un uz tām nav attiecināms pamattiesību ierobežojuma izvērtēšanas tests. Saeima norāda, ka likumprojekts Nr. 715/Lp13 "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" un likumprojekts Nr. 847/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā" atzīti par steidzamiem un atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajai kārtībai izskatīti divos lasījumos. Apstrīdētās likumu normas esot pieņemtas atbilstošā procedūrā, ievērojot Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteikto. Ieinteresēto personu līdzdalība normatīvā akta projekta izskatīšanas procesā varot sekmēt objektīva lēmuma pieņemšanu un dažādu interešu līdzsvarošanu, tomēr apstrīdētās likumu normas tieši neskarot personas tiesības un intereses. Apstrīdēto likumu normu jēga esot radīt tādu tiesisko ietvaru, kas ļautu pieņemt efektīvus lēmumus atbilstoši konkrētai epidemioloģiskajai situācijai. Esot pieļaujams tas, ka šādās situācijās Saeimas komisiju sēdēs primāri tiek uzklausītas nozares speciālistu izteiktās riska prognozes un vērtējumi. Turklāt strauji mainīgos apstākļos vērā esot jāņem piesardzības princips. Saeima uzskata, ka apstrīdētās likumu normas ir balstītas uz saprātīgiem pieņēmumiem par iespējami piemērotāko regulējumu un vērstas uz pamattiesību aizsardzību. Tādējādi apstrīdētās likumu normas esot pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu. Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā un Izglītības likuma 14. panta 45. punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam esot dots atbilstoši Satversmē noteiktajam, tas esot skaidrs un citstarp paredzot iespēju Ministru kabinetam samērīgi un efektīvi rīkoties, lai apkarotu Covid-19 infekcijas izplatību un nodrošinātu personu pamattiesību ievērošanu. Būtiska nozīme esot Pārvaldības likuma normu izstrādes un darbības kontekstam - Covid-19 infekcijas izplatības apkarošanai. Pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada 9. jūnijā esot bijis nepieciešams turpināt ar Covid-19 infekcijas izplatību saistīto risku novēršanu, noregulējot privātpersonu un institūciju kompetences un darbības jautājumus. Atbilstošs regulējums, kas ļautu pakāpeniski atcelt piesardzības pasākumus un vienlaikus arī efektīvi nodrošināt personu tiesības tad, ja epidemioloģiskā situācija atkal pasliktinātos, esot ietverts Ministru kabineta izstrādātajā likumprojektā "Covid 19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Likumam esot skaidrs mērķis, un tajā esot nostiprināti vispārējie valsts institūciju darbības pamatprincipi, privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā. Saskaņā ar Pārvaldības likumu personu tiesības varot ierobežot vienīgi ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un drošību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Likumdevējs esot noteicis, ka šis likums nevar kalpot par tiesisko pamatu tādu personas tiesību ierobežojumu noteikšanai, kuri nav saistīti ar šo mērķi, un jebkuri ierobežojumi ir nekavējoties atceļami, tiklīdz zūd objektīva nepieciešamība tos saglabāt. Tādējādi Pārvaldības likumā esot noteikti būtiskākie ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību saistītie jautājumi, kā arī izveidots skaidrs tiesiskais ietvars, kurā izpildvara ir spējīga izstrādāt detalizētāku regulējumu un pieņemt konkrētajā epidemioloģiskajā situācijā nepieciešamos lēmumus attiecībā uz nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem un personu tiesību ierobežojumiem. Pārvaldības likuma teksts skaidri norādot uz Ministru kabineta tiesībām lemt par izglītības procesa organizēšanu attālināti. Tas neradot pretrunas ar Izglītības likuma 14. panta 45. punktā noteikto. Izpildvaras pilnvaras uz laiku paplašinātas tiktāl, lai tā varētu efektīvi veikt pasākumus visas sabiedrības interesēs, ņemot vērā Covid-19 infekcijas risku daudzslāņainību un plašo skarto personu loku. Tādējādi apstrīdētajās likuma normās likumdevēja dotais pilnvarojums Ministru kabinetam esot pietiekami skaidrs. Turklāt Pārvaldības likums nenosakot pastāvīgu regulējumu un esot spēkā tikai tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Likuma mērķis un darbības joma jau paši par sevi norādot, ka tas regulē posmu pēc ārkārtējās situācijas, lai valsts iestāžu un privātpersonu tiesību un pienākumu apjoms būtu pielāgots situācijai, kad valstī joprojām turpina izplatīties Covid-19 infekcija. Pārvaldības likumā esot ietverts arī mehānisms parlamenta regulārai informēšanai par aktuālo epidemioloģisko situāciju un izpildvaras rīcību. Pilnvarojums Ministru kabinetam nekādā ziņā nemainot parlamenta - demokrātiski ievēlētā likumdevēja - statusu, un nepieciešamības gadījumā Saeima esot tiesīga pati pieņemt nepieciešamo regulējumu saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Tādējādi Saeima uzskata, ka apstrīdētās likumu normas neierobežo personu pamattiesības, bet gan paredz skaidru pilnvarojumu Ministru kabinetam un tas īstenojams likumdevēja noteiktajos tiesiskajos ietvaros. 6. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka Noteikumu Nr. 360 27.1.3. apakšpunkts un 32.7 punkta 2. un 3. apakšpunkts (turpmāk arī - apstrīdētās noteikumu normas) atbilst Satversmes 112. pantam. Ministru kabinets drīkstot tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu un, izdodot apstrīdētās noteikumu normas, esot vadījies no pilnvarojošo normu satura un mērķa. Ņemot vērā Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto pilnvarojumu, Ministru kabinetam esot jānoregulē visi tie ar izglītības procesa organizēšanu un kārtību saistītie jautājumi, kas ietverti Izglītības likuma 14. pantā, tostarp mācību procesa nodrošināšana attālināti. Noteikumu Nr. 360 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) attiecībā uz izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumiem esot norādīts, ka izglītības jomā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ir nepieciešams ievērot samērīgus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Apstrīdētās noteikumu normas esot jāvērtē kontekstā ar konkrētās situācijas epidemioloģiskajiem apstākļiem. Šīs normas esot pieņemtas, ievērojot pilnvarojumu turpināt ierobežojumu īstenošanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības riskus konkrētajā situācijā. Ministru kabineta 2021. gada 24. marta sēdē un 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē esot izskatīta Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavota prezentācija "Statistiskā analīze par skolu darbības uzsākšanu pēc reģionu principa" un diskutēts par ierobežojumiem izglītības jomā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Pēc ilgstošām diskusijām valdības sēdē esot atļauts īstenot izglītības procesu pēc reģionu principa, ievērojot Covid-19 saslimstības kumulatīvos rādītājus. Reģionu princips esot izraudzīts tāpēc, lai būtu iespējams klātienes mācības atsākt pakāpeniski, izvairoties no Covid-19 infekcijas nekontrolētas izplatības. Alternatīvs risinājums būtu pilnīga izglītības procesa organizēšana attālināti. Ārkārtējai situācijai beidzoties, epidemioloģiskā situācija valstī neesot strauji uzlabojusies un saslimstības rādītāju pieaugums turpinājies. No 2021. gada marta līdz maijam, kad atsevišķos gadījumos tika pieļautas mācības klātienē, pieaugusi saslimstība ar Covid-19 vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem. Turklāt liels Covid-19 gadījumu īpatsvars bijis skolotāju vidū. Arī citās pakalpojumu jomās ar 2021. gada 7. aprīli esot noteikti dažādi pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, pakāpeniski pieļaujot to atcelšanu vai mīkstināšanu. Ministru kabineta noteiktais regulējums sasniedzot tādu pašu mērķi, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot Pārvaldības likumu. Arī apstrīdētās normas esot pieņemtas atbilstoši pilnvarojuma mērķim. Pārvaldības likumā noteikto pasākumu kopums Covid-19 infekcijas izplatības laikā esot pietiekami skaidri formulēts. Ar likumu noteikto personas pamattiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis esot sabiedrības drošības un veselības interešu aizsardzība. Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību kopsakarā ar Satversmes 111. pantā garantētajām tiesībām uz veselību citstarp nosakot valstij pienākumu rūpēties par bērnu veselību, kā arī par to, lai bērni varētu īstenot savas tiesības uz izglītību. Šo pienākumu pildot, vajadzējis gan pielāgot mācību saturu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem, gan paredzēt atbilstošus piesardzības pasākumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Likumdevēja un izpildvaras izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar apstrīdētajām normām tiekot gan nodrošinātas tiesības uz izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un veselības interešu mērķis. Labums, ko iegūst sabiedrība, konkrētajā gadījumā esot lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu. 7. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam. Pēc ārkārtējās situācijas beigām 2021. gada 7. aprīlī nepieciešamību turpināt mācību procesu attālināti esot noteikusi epidemioloģiskā situācija valstī. Galvenais indikators esot bijis Covid-19 saslimstības rādītājs, bet lēmumus par izglītības procesa norisi ietekmējuši arī citi apstākļi, tostarp saslimstības uzliesmojumi konkrētās iestādēs un iedzīvotāju migrācija starp novadiem. Pakāpeniskai mācību procesa atsākšanai esot izraudzīts reģionu princips, izvairoties no nekontrolētas Covid-19 infekcijas izplatības. Lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, bijusi paredzēta iespēja daļu no formālās izglītības programmas apgūt klātienē ārtelpās. 12. klases izglītojamiem, kā arī izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālu apstākļu dēļ pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, bijusi paredzēta iespēja klātienē saņemt individuālas konsultācijas. Tādējādi esot rasts samērīgs risinājums attālināto mācību laikā iegūto zināšanu atsevišķu aspektu nostiprināšanai. Tāpat tiekot nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi izglītojamiem, viņu vecākiem un pedagogiem. Izglītojamie varot saņemt individuālas konsultācijas un psihoemocionālo atbalstu, bet pedagogi - apmeklēt supervīzijas arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietvaros. Savukārt Valsts izglītības satura centrs īstenojot projektu "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", kura ietvaros tiekot piedāvātas konsultācijas vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības attiecībā uz mācību procesa organizēšanu un mācīšanos. Savukārt 2021. gada 19. janvārī Ministru kabinets esot apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija". Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis attālināto mācību izpēti laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, kā arī 2020./2021. mācību gadā, iesaistot tajā visas izglītības iestādes, uz kurām attiecās izglītības iestādes vai izglītības programmu akreditācija, kā arī veicot 754 izglītības iestāžu vadītāju aptauju. Izpētes laikā esot secināts, ka attālināto mācību kvalitāti ietekmē vairāki faktori, tostarp izglītības iestādes pārvaldības kvalitāte, tehniskais nodrošinājums un programmnodrošinājums, īstenotā komunikācija un atbalsta pasākumu kopums sadarbībai ar vecākiem un izglītojamiem, visu iesaistīto pušu digitālā pratība, izglītības iestāžu un pedagogu atvērtība pārmaiņām, izglītības sistēmas pārvaldības kvalitāte un prasme īstenot krīzes komunikāciju. Apkopojot 2020./2021. mācību gadā izpētes laikā iegūto informāciju un datus, varot konstatēt, ka attālinātajām mācībām bijusi nozīmīga ietekme uz izglītības kvalitāti. Būtiski uzlabojušās visu iesaistīto digitālās prasmes, tomēr izglītojamiem un pedagogiem pieejamais tehniskais nodrošinājums un programmnodrošinājums esot bijis atšķirīgs un tikai daļēji pietiekams. Tāpat secināts, ka krīzes situācijā īstenotās attālinātās mācības uzskatāmas nevis par ikdienas mācībām līdzvērtīgu risinājumu, bet gan par atbilstošu risinājumu tam, lai nodrošinātu izglītības ieguves nepārtrauktību epidemioloģisko ierobežojumu situācijā. Attālinātās mācības esot veicinājušas nevienlīdzības pieaugumu izglītības kvalitātes ziņā atkarībā no tā, vai izglītības iestāde spējusi nodrošināt mācību procesa apjomīgāku individualizāciju vai arī lielāko daļu atbildības par mācību procesu atstājusi vecākiem. Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktajā izpētē secināts arī tas, ka attālinātās mācības būtiski ietekmējušas izglītojamo, viņu vecāku un pedagogu labizjūtu un lielāko ietekmi atstājušas uz pusaudžu mentālo veselību. To tieši ietekmējis pārāk ilgais laiks, kuru bērni un jaunieši pavadījuši pie ekrāna un kura rezultātā mēdzot rasties veselības problēmas, padziļināties atkarības, mazkustīguma dēļ rodoties svara pieaugums. Daļai bērnu, īpaši pusaudžu vecumā, rodoties stress, kas saistīts ar nepieciešamību ieslēgt kameru un skatīties uz sevi ekrānā. Attiecībā uz reģionu principu izpētē secināts, ka tas daļēji palīdz risināt ar izglītības kvalitāti saistītos izaicinājumus, jo izglītojamiem pēc atgriešanās izglītības iestādē nepieciešams noteikts adaptācijas periods, kurā audzināšanas un socializācijas jautājumi dominē pār mācībām. Savukārt izglītības iestādēm nepieciešams papildu laiks, lai pielāgotu vidi jaunajām epidemioloģiskajām prasībām, sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo drošu nogādāšanu uz izglītības iestādi un atpakaļ, kā arī ēdināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka jau no attālināto mācību sākuma tā nepārtraukti aicinājusi izglītības iestādes un pedagogus mērķtiecīgi izvērtēt būtiskākos akcentus mācību saturā un nozīmīgi samazināt apgūstamā satura apjomu, jo attālināti neesot iespējams īstenot mācību priekšmeta programmu tādā pašā apjomā kā normālos apstākļos klātienē. Ieteikums samazināt mācību saturu ietverts arī visās Valsts izglītības satura centra vadlīnijās attālināto mācību īstenošanai kopš 2020. gada pavasara. Esot secināts, ka krīzes situācijā īstenotajā attālinātajā izglītības procesā apgūtā mācību satura apjoms samazinājies par 30 līdz 50 procentiem atkarībā no izglītojamo vecumposma un izglītības iestādes izraudzītās pieejas. Savukārt aptuveni 30 procentiem pedagogu radušās grūtības saistībā ar nepieciešamību samazināt mācību saturu un ņemt vērā izglītojamo iespējas mācību gada ietvaros attālināti, bet kvalitatīvi apgūt visus plānotos tematus. Ja pedagogs nav bijis pietiekami elastīgs, lai atbilstoši apstākļiem samazinātu mācību saturu, klasēs esot radusies vai varējusi rasties pārslodze. Izglītības iestādēm esot sniegti ieteikumi attālināto mācību īstenošanai attiecībā uz dažādām mērķgrupām. Attiecībā uz vispārējo izglītību esot ieteikts, piemēram, atbilstoši izstrādātajam plānam informēt skolēnus un viņu vecākus par uzdoto, izvietot saites uz mācību materiāliem, kas jāapgūst patstāvīgi, izstrādāt konsultāciju grafiku atgriezeniskās saites nodrošināšanai attālināti. Tāpat Valsts izglītības satura centrs esot sniedzis arī citus ieteikumus izglītības iestāžu vadītājiem attālināto mācību darba organizācijai un skolotājiem attālināto mācību plānošanai un īstenošanai, kā arī izstrādājis vadlīnijas klātienes, kombinētu un attālinātu mācību īstenošanai un skolēnu mācību snieguma vērtēšanai. Vairākkārt ticis uzsvērts arī tas, ka konkrētie 2020./2021. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes darbi tiks veidoti, ņemot vērā pandēmijas laikā ierobežotās skolēnu iespējas pilnvērtīgi apgūt izglītības standartiem atbilstošo mācību saturu. Skolēniem esot jāapgūst izglītības standartā definētie sasniedzamie rezultāti. Liels akcents esot likts uz skolēnu sagatavotības un prasmju diagnostiku, izmantojot diagnosticējošos darbus - gan tos, ko veidojuši paši skolotāji, gan tos, kas izstrādāti Valsts izglītības satura centra īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" (turpmāk - projekts Skola 2030) ietvaros. Izglītības iestādēm un skolotājiem attālināto mācību laikā tiekot piedāvāts dažāda veida atbalsts, tostarp regulāras tiešsaistes konsultācijas, vebināri, projekta Skola 2030 lietotāju atbalsta dienests un ekspertu līdzdalība pašvaldības vai izglītības iestādes organizētajos pasākumos, skolotāju mācīšanās kopienu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumi, mācību resursu krātuve, kas regulāri tiekot papildināta, izglītojoša vietne skolēniem un skolotājiem tavaklase.lv. Lielākā daļa metodisko materiālu, vadlīniju un nepieciešamā informācija skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem esot pieejama projekta Skola 2030, kā arī Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pēdējo gadu valsts pārbaudes darbu rezultāti nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rezultātiem, jo pandēmijas dēļ attiecīgie pasākumi vai nu nenotika, vai bija atšķirīgi pēc to norises veida (klātienē vai attālināti), vai arī to mērķis un saturs tika mainīts. Piemēram, 9. klases eksāmeni 2019./2020. mācību gadā nenotika noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, savukārt 2020./2021. mācību gadā tie tika aizstāti ar obligātiem diagnosticējošajiem darbiem. Savukārt 3. un 6. klases diagnosticējošo darbu saturu skolotājiem attālināto mācību laikā bija iespēja iepriekš pārskatīt, lai atļautu skolēniem nepildīt tos uzdevumus, kuru mērķis bija pārbaudīt tādas prasmes, kuras dažādu iemeslu dēļ vēl nebija apgūtas. Šī iespēja varējusi būt par iemeslu tam, ka, piemēram, 2021. gadā diagnosticējošo darbu rezultāti matemātikā 6. klasei bijuši augstāki nekā iepriekšējos gados. Vispārējās vidējās izglītības ieguvēju vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos pēdējos trijos gados neesot būtiski mainījušies. Tomēr esot jāņem vērā, ka jau 2020. gadā tika mainītas eksāmenu programmas. Salīdzinājumā ar 2020. gadu 2021. gadā esot vairāk to skolēnu, kuri guvuši augstus sasniegumus centralizētajos eksāmenos, tomēr lielāks esot arī to skolēnu skaits, kuri eksāmenos uzrādījuši nepietiekamus vai vājus rezultātus. 2020./2021. mācību gadā esot pieaudzis to vidējās izglītības iestāžu absolventu skaits, kuru mācību sasniegumi ir teicami un izcili. 8. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam. Izstrādāt un adaptēt mācību līdzekļus un metodes, lai bērni maksimāli labi apgūtu izglītības programmu un attīstītu savas prasmes, arī mācoties attālināti, esot Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē. Izglītības likuma 14. panta 45. punktā un Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam esot skaidrs un norādot, kā tas ir īstenojams. Šīs normas pilnvarojot Ministru kabinetu Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatības draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tostarp noteikt attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. Apstrīdētās likumu normas esot pieņemtas atbilstoši Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajai kārtībai, ievērojot varas dalīšanas principu. Tādējādi šajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot sabiedrības drošības un veselības aizsardzība. Tieslietu ministrija norāda, ka sabiedrības drošības un veselības intereses ir aizsargājamas arī situācijā, kad valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija. Lai gan valstī izsludinātā ārkārtējā situācija bija beigusies 2021. gada 7. aprīlī, Covid-19 infekcijas izplatība un saslimstība vēl turpinājusies. Lai aizsargātu sabiedrības drošības un veselības intereses, vajadzējis ieviest atbilstošus pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un novēršanai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Attālināto mācību īstenošana novēršot infekcijas ķēžu rašanos un to, ka bērni nonāk saskarsmē cits ar citu. Turklāt attālināto mācību īstenošana esot noteikta kā galējais ierobežojums, proti, Covid-19 infekcijas izplatības laikā valstī ticis atzīts, ka vienas no būtiskākajām pamattiesībām ir tieši tiesības uz izglītību. Situācijā, kad tiek noteikti personu pulcēšanās ierobežojumi, izglītības joma esot pēdējā, kurā valsts nosaka ierobežojumus, īstenojot attālinātās mācības. Vērā esot jāņem arī atbalsts, ko valsts sniegusi ģimenēm attālināto mācību īstenošanai, proti, tas, ka izmaksāti 500 euro par katru bērnu. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, likumdevēja izraudzītie līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un ar alternatīviem, saudzējošākiem līdzekļiem šis mērķis, vismaz tādā pašā kvalitātē, nebija sasniedzams. Ministru kabinets esot ieviesis tādu risinājumu, kas pieļauj mācību atsākšanu klātienē pēc reģionu principa, tādējādi esot analizēta situācija katrā pašvaldībā, dodot iespēju mācīties klātienē tajās pašvaldībās, kurās Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs nebija pārāk augsts. Izraudzītais risinājums esot uzskatāms par saudzējošāku līdzekli, jo vairākos izņēmuma gadījumos pieļāvis mācību procesa norisi arī klātienē. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktie pamattiesību ierobežojumi esot atbilstoši samērīguma principam. 9. Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam. Saskaņā ar Satversmes 111. pantā noteikto valstij esot pienākums pandēmijas apstākļos attiecīgi uz tiem reaģēt un pieņemt regulējumu, kas vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzību un infekcijas izplatības ierobežošanu. Pamatojoties uz Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto pilnvarojumu, Ministru kabinets Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatības draudu gadījumā varot epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tostarp arī mācību procesa nodrošināšanai attālināti. Veselības ministrija uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam bija leģitīms mērķis - sabiedrības drošības un veselības aizsardzība. Veselības ministrija uzskata, ka likumdevēja un izpildvaras izraudzītie līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar konkrēto regulējumu tika gan nodrošinātas tiesības uz izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un veselības interešu mērķis. Labums, ko ieguva sabiedrība - sabiedrības drošība un veselība -, konkrētajā gadījumā esot lielāks par indivīda zaudējumu, kas radīts, ierobežojot tiesības uz izglītību klātienē epidemioloģiski nedrošos apstākļos. Turklāt konkrētajā situācijā neesot bijis citu līdzekļu, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību, proti, tiesību uz izglītību ierobežojums esot atbilstošs samērīguma principam. 10. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās noteikumu normas - neatbilst Satversmes 112. pantam. Tiesībsargs piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētās Izglītības likuma normas pašas par sevi neliedz iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību un iespēja izmantot attālinātās mācības kā klātienes izglītības procesa daļu neaizskar bērna tiesības, bet tieši ir vērstas uz bērna tiesību nodrošināšanu konkrētā epidemioloģiskajā situācijā. Iespēja bērniem turpināt izglītības procesu attālināti Covid-19 infekcijas izraisītās pandēmijas laikā, kad tiek noteikti ierobežojoši pasākumi dažādās jomās, uzskatāma nevis par Satversmes 112. pantā noteikto tiesību ierobežojumu, bet - tieši pretēji - par līdzekli, kas nodrošina tiesības bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Tādējādi tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētās Izglītības likuma normas atbilst Satversmes 112. pantam, tomēr vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabinets joprojām nav izpildījis šā likuma 14. panta 45. punktā tam doto pilnvarojumu noteikt attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. Līdz ar to rodoties risks, ka attālinātās mācības var tikt īstenotas patvaļīgi, kaitējot izglītības procesa kvalitātei. Jebkuri lēmumi, kas ietekmē izglītības pieejamību, esot vērtējami pēc tā, vai un kādā mērā tie nodrošina bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Šo tiesību nodrošināšana nevarot būt formāla - valstī ir jāapzina un jāizstrādā konkrētas izglītības standartu minimālās prasības, kas attiektos ne tikai uz izglītības saturu, bet arī uz izglītības iegūšanas vidi un citiem apstākļiem, kas ietekmē bērna pilnvērtīgu attīstību. Lai vērtētu, kādā veidā attālinātais mācību process ir ietekmējis izglītības kvalitāti, tiesībsargs esot vērsies Izglītības ministrijā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā un Valsts izglītības satura centrā. No minēto institūciju atbildēm secināms, ka attālinātās mācības ir ietekmējušas apgūstamā mācību satura apjomu, bērnu un ģimeņu labsajūtu, palielinājušas nevienlīdzību starp dažādu izglītības iestāžu izglītojamiem un izglītojamiem no sociālā riska ģimenēm. Turklāt esot ierobežotas iespējas atbilstoši novērtēt, cik lielā mērā attālinātās mācības ietekmējušas skolēnu zināšanas un prasmes, jo bērni pārbaudījumus kārtoja attālināti, bet valsts pārbaudījumi tika vai nu atcelti, vai arī to prasības tika būtiski samazinātas. Neesot būtiski palielinājies vai mainījies to bērnu skaits, kuri mācības pārtrauc, ir atstāti uz otru gadu vai arī neturpina vidējās izglītības ieguvi, tāpēc varot secināt, ka Covid-19 pandēmijas laikā izglītības process nav ticis pārtraukts. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta vērtējums par to, ka mācības 1.-3. klasē attālināti nav iespējams īstenot tikpat kvalitatīvi kā klātienē un tāpēc tās primāri būtu saglabājamas klātienē, savukārt 4.-12. klasē būtu jāievieš rotācijas princips un individuālās vai grupu konsultācijas dažādu prasmju un ar tām saistīto tematu apguvei, liekot secināt, ka ar apstrīdētajām noteikumu normām ieviestie ierobežojumi, kas liedza vispār atjaunot mācības klātienē pēc ārkārtējās situācijas beigām, būtiski ierobežoja Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. Apstrīdētās noteikumu normas esot izdotas, ievērojot likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un atbilstoši citām tiesību normām. Apstrīdētajās noteikumu normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošie pasākumi tiekot primāri īstenoti tālab, lai pasargātu pieaugušos, nevis bērnus, tomēr tas nenozīmējot, ka ierobežojumi nav pieņemti arī bērnu interesēs. Bērni esot tā sabiedrības daļa, kura visvairāk atkarīga no pieaugušajiem, tātad sabiedrības veselības apdraudējums esot arī bērnu veselības un attīstības apdraudējums. Tādējādi savlaicīga un efektīva rīcība, kas vērsta uz valsts iedzīvotāju pasargāšanu no Covid-19 infekcijas, varot būt saskanīga ar bērna interesēm saņemt pienācīgu aprūpi, iegūt izglītību un augt drošā vidē. Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību esot nozīmīgas cilvēka pamattiesības, it īpaši tas attiecoties uz bērna tiesībām un pienākumu iegūt pamatizglītību. Nosakot ierobežojumus Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai, esot rūpīgi jāvērtē šo ierobežojumu samērīgums ar bērna tiesībām uz izglītību un pamatizglītības obligātumu. Ar epidemioloģisko drošību saistītie lēmumi esot vērtējami kopsakarā ar daudziem apstākļiem, proti, ne tikai ar šo lēmumu iespējamo ietekmi uz Covid-19 infekcijas izplatību, bet arī ar citām sekām, kas skar bērnus un sabiedrību kopumā. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju pētījumos saistībā ar Covid-19 izplatību un izglītības pieejamību esot secināts, ka lēmums slēgt izglītības iestādes būtu jāpieņem kā pēdējais līdzeklis Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, jo iespējamie ieguvumi, visticamāk, neatsvērs negatīvo ietekmi uz bērnu fizisko un garīgo veselību, izglītības kvalitāti, kā arī plašāku ekonomisko ietekmi uz visu sabiedrību. Tāpēc Ministru kabinetam vajadzējis sniegt konkrētus un neapšaubāmus pierādījumus tam, ka konkrētais tiesību ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi, nevis vispārīgu apgalvojumu, ka tādējādi tiekot aizsargāta sabiedrības veselība. Ministru kabinets šādus pierādījumus neesot sniedzis, nedz izdodot apstrīdētās noteikumu normas, nedz arī savā atbildes rakstā. Arī sniegtie statistikas dati neliecinot par to, ka attālināto mācību ieviešana būtu palīdzējusi samazināt Covid-19 infekcijas izplatību ne tikai vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem. Tas savukārt atbilstot starptautiskajos pētījumos izdarītajam secinājumam, ka izglītības iestāžu klātienes darbība būtiski nepalielina Covid-19 infekcijas izplatību, ja vien tiek ievēroti pienācīgie drošības pasākumi. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabinets nav vērtējis alternatīvus līdzekļus, kas mazāk ierobežotu personas pamattiesības, un nav pamatojis to, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personas tiesībām noteiktais ierobežojums. Nevarot piekrist arī argumentam par augsto saslimstību ar Covid-19 skolotāju vidū, jo 2021. gada pavasarī pedagogiem jau bija pieejamas vakcīnas. Turklāt valdībai vajadzējis skaidrot, kādā veidā tā plāno novērst paredzamo kaitējumu, ko bērniem un sabiedrībai var radīt ilgstoša attālinātā mācīšanās. Latvija esot bijusi viena no tām valstīm, kuras attālināto mācību procesu īstenojušas visilgāk. Tādējādi apstrīdētajās noteikumu normās noteiktais pamattiesību ierobežojums neatbilstot samērīguma principam. 11. Pieaicinātā persona - Slimību profilakses un kontroles centrs - norāda, ka, analizējot epidemioloģiskos datus, var secināt: attālināto mācību ieviešana ievērojami ietekmējusi Covid-19 infekcijas intensitāti bērniem un jauniešiem septiņu līdz 19 gadu vecuma grupā. Ja šāds ierobežojums netiktu noteikts, saslimstība ar Covid-19 skolas vecuma bērnu vidū, visticamāk, turpinātu strauji pieaugt, arī saslimstības pieaugums valstī kopumā būtu ievērojami augstāks un tas novestu pie veselības nozares pārslodzes, smago gadījumu skaita un mirstības pieauguma. Skolu slēgšana esot bijis viens no galvenajiem pasākumiem, ko sākotnējā Covid-19 pandēmijas posmā īstenojušas gandrīz visas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis. Sākoties 2020./2021. mācību gadam, esot bijis vērojams straujš saslimstības intensitātes pieaugums sabiedrībā kopumā. Skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū šī tendence bijusi vēl vairāk izteikta nekā vidēji sabiedrībā. Veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, esot noskaidrots, ka vairāk nekā pusei no saslimušajiem 7.-12. klases skolēniem inficēšanās bija saistīta ar izglītības iestādes apmeklējumu. Klātienes mācību laikā skolās esot konstatēti vairāki Covid-19 uzliesmojumi, par kādiem tika uzskatīti 60-170 saslimšanas gadījumi vienā iestādē, un 72 procenti no saslimušajiem bijuši skolēni, bet 28 procenti - skolu darbinieki. Pēc attālināto mācību ieviešanas uzliesmojumu skaits izglītības iestādēs ievērojami samazinājies un vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem saslimstības pieaugums bijis zemāks nekā kopējā populācijā valstī un citās vecuma grupās, turklāt tūlīt pēc ierobežojumu ieviešanas bijis konstatējams pat neliels saslimstības samazinājums. Sākotnēji zinātnisko pierādījumu bijis maz un vispār zināšanas par skolu slēgšanas efektivitāti bijušas ierobežotas. Rodoties jauniem zinātniskiem pierādījumiem par skolu slēgšanas epidemioloģisko ietekmi, esot sākti arī pētījumi par skolu slēgšanas nelabvēlīgo sekundāro ietekmi. Pētījumi liecinot, ka proaktīva skolu slēgšana veicina nevienlīdzību un negatīvi ietekmē bērnu fizisko un garīgo veselību, izglītības kvalitāti, kā arī valsts ekonomisko izaugsmi un produktivitāti. Šie efekti esot ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un skolu slēgšana izmantota kā pēdējais slimības izplatības kontroles līdzeklis. Arī Latvijā pēc 2021. gada septembra, kad saslimstība ar Covid-19 no jauna strauji palielinājās, skolas turpinājušas darbu klātienē. Tomēr skolu slēgšanai joprojām esot zināma ietekme elpceļu infekciju ierobežošanā, it īpaši tad, ja tā tiek īstenota kopā ar citiem fiziskās distancēšanās ierobežojumiem un kontaktu izsekošanu. 12. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Dr. med. Ģirts Briģis - norāda, ka no epidemioloģiskā viedokļa pēc ārkārtējās situācijas beigām 2021. gada 7. aprīlī bija pamats turpināt mācības attālināti. Ja tobrīd notiktu pilnīga pāreja uz klātienes mācībām, saslimstības līmenis un uzliesmojumu risks būtu palielinājies. Covid-19 infekcijas pārneses un tālākas izplatīšanās galvenais priekšnosacījums esot cilvēku kontaktēšanās. Skolas un pirmsskolas iestādes esot vide, kurā ir īpaši labvēlīgi apstākļi infekcijas izplatībai. Daudzu valstu un arī Latvijas pieredze liecinot, ka tieši skolas nereti ir jaunu saslimšanas uzliesmojumu un tālāka vispārējās saslimstības pieauguma sākuma vieta. Tādēļ esot bijis epidemioloģisks pamats maksimāli ierobežot bērnu un jauniešu saskarsmi izglītības iestādēs, savukārt klātienes izglītības pieļaušana būtu nozīmējusi apzinātu saslimstības riska palielināšanu. Ierobežojumi tiekot salāgoti ar iespējamiem zaudējumiem izglītības procesā, bērnu attīstībā un psihiskās labklājības jomā. Izglītības procesa organizēšana un norise klātienē vai neklātienē esot politisks lēmums, kura pieņemšanā jāievēro visi iespējamie ar slimību saistītie riski un citi zaudējumi. Ārkārtējā situācija esot nevis epidemioloģisks, bet gan juridisks jēdziens, un tās noteikšana esot politisks un administratīvs riska vadības akts, kas vērsts uz konkrētu mērķu sasniegšanu konkrētā laikā, ņemot vērā visus iespējamos faktorus. Nepastāvot precīzi epidemioloģiski kritēriji ārkārtējās situācijas noteikšanai. Piemēram, viedokļa sniegšanas laikā, 2021. gada 6. oktobrī, epidemioloģiskais stāvoklis esot daudz sliktāks un draudošāks, nekā tas bija pavasarī, taču ārkārtējā situācija nav izsludināta. Tādējādi, īstenojot politisko lēmumu maksimāli saglabāt izglītības procesu klātienē, lai novērstu citus, galvenokārt izglītības kvalitātes zaudējumus, tiekot apzināti pieļauts epidemioloģiskais risks. Regulāra skolēnu testēšana attiecībā uz Covid-19 infekcijas ierosinātāja klātbūtni un prasība izglītības iestāžu darbiniekiem vakcinēties tikai daļēji un nepilnīgi mazinot epidemioloģiskos riskus. Neesot arī pierādāma Pieteikuma iesniedzēju veselības traucējumu cēloniskā saistība vienīgi vai vispār ar attālināto mācību procesu. 13. Pieaicinātās personas - Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesores Dr. paed. Linda Daniela un Dr. psych. Baiba Martinsone - norāda, ka ārkārtas attālinātais mācību process ir atstājis ietekmi uz izglītību un tās kvalitāti, taču šī ietekme nav radīta mērķtiecīgi. Laikā, kad bija noteikts attālināts mācību process, esot ieviesti samērā daudzi tādi risinājumi, kas palīdzējuši pārvarēt radušās problēmas un nodrošinājuši atbalstu bērniem un skolotājiem. Piemēram, esot izveidots projekts "Tava klase", kura ietvaros filmētas mācību stundas, kas izmantojamas mācību procesā, kā arī veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, definējot, kas ir attālināts mācību process, nosakot, ka tā ir klātienes mācību forma, un tādējādi nodrošinot to, ka arī attālinātas mācības tiek organizētas strukturēti. Izglītības kvalitātes krišanās esot vērojama visā pasaulē. Pasaules Bankas pētījumā esot secināts: lai arī kāda veida modelis tiek izmantots iespējamo situācijas attīstības scenāriju prognozēšanā, organizējot attālinātu mācīšanos, ir paredzams tas, ka pēc pandēmijas zaudējumi būs. Neraugoties uz jau paredzētajām izglītības kvalitātes problēmām, tomēr neesot pamata apgalvot, ka mācību procesa turpināšana attālināti tieši pēdējo pusotru mācību gada mēnesi būtu par iemeslu vispārējam izglītības kvalitātes kritumam. Nevarot arī pārliecināties par to, ka Pieteikuma iesniedzēju veselības problēmas radušās tieši šajā attālināto mācību posmā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. 14. Pieaicinātā persona - Dr. iur. Kristīne Jarinovska - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 112. pantam. Tiesību uz izglītību jēga esot panākt, ka ikkatram ir reāla iespēja attīstīt un pilnveidot savu personību tā, lai varētu dzīvot pašcieņas pilnu dzīvi, kā arī kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un apspriešanās demokrātijas veidotāju. Pamatizglītības ieguves formas brīvība esot saistāma ar šīs izglītības pakāpes obligātumu, kas esot daļa no vispāratzītām un Latvijas Republikai saistošām cilvēktiesību normām. Šo tiesību garantēšanai kalpojot Satversmes 112. pants. Pamatizglītības īstenošana klātienē - ar publisku vai valsts atzītu privātu izglītības institūciju starpniecību - kā izglītības ieguves pamatforma esot daļa no Rietumu pasaules kultūras tradīcijas, un tādējādi tiekot nodrošināts gan valsts noteiktais pamatizglītības minimums, gan arī indivīda socializācija. Savukārt citas izglītības ieguves formas esot elementi, kas nepieciešami, lai paplašinātu izglītības pieejamību, sasniedzamību, pieņemamību un pielāgošanās spēju. Valstij esot pienākums piedāvāt dažādus inovatīvus un izglītojamo interesēs balstītus risinājumus izglītības ieguvei. Izglītības ieguves formas ziņā šāds pienākums ietverot individualizētākus risinājumus izglītojamā tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanai. Mūsdienās tiesības uz bezmaksas izglītību vispār nozīmējot tiesības uz bezmaksas izglītību institūcijā. Turklāt visiem neatkarīgi no spējām un prasmēm vajagot būt pieejamai agrīnai profesionālajai ievirzei. Klātiene kā izglītības ieguves forma, kas tiek īstenota ar atbilstošu valsts un valsts atzītu privātu izglītības institūciju tīkla palīdzību, esot uzskatāma par atbilstošāko agrīnas profesionālās ievirzes pamatformu. Atšķirīga pamatizglītības ieguves forma esot nosakāma gadījumiem, kad izglītība netiek iegūta Izglītības likuma 4. pantā noteiktajā termiņā - līdz 18 gadiem. Proti, valstij esot jānodrošina tāda izglītības ieguves forma, kas ir derīga neatkarīgi no izglītojamo vecuma. Lai gan vispārējā vidējā izglītība Latvijā nav obligāta, tā tomēr esot personības, sabiedrības un valsts izaugsmei nepieciešama izglītības pakāpe. Vispārējās vidējās izglītības ieguve klātienē esot uzskatāma par pamatformu, ievērojot bezmaksas nosacījumu un to, cik liela nozīme vidējās izglītības mērķu sasniegšanā ir socializācijai. Tomēr šajā pakāpē, gatavojoties patstāvīgai dzīvei, esot svarīgas arī citas izglītības ieguves formas, piemēram, tālmācība un pašizglītība. Izglītības ieguves forma esot svarīga ne vien izglītības kvalitātes noteikšanai, bet šīs formas atbilstība formālajām kvalitātes prasībām esot arī nozīmīgs priekšnoteikums izglītības atzīšanai nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Tādējādi Satversmes 112. pantā noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz izglītību, ietverot izglītības ieguves formas brīvību. Ievērojot izglītības nozīmi personas, sabiedrības un apspriešanās demokrātijas attīstībā, kā arī nepieciešamību izgl …