Zaudējis spēku - Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi

Zaudējis spēku - Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 3. novembra noteikumus Nr. 209 "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.199 Rīgā 2016. gada 29. novembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 42 5. p.) Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 37. panta otro daļu un 50. panta otro un trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot kredītiestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, ja tā ir noteikusi prasības kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesam un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam. 2 2. Kredītiestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.8 pantu. 3 3. Noteikumi nosaka: 3.1. kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējos principus saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām; 3.2. ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām; 3.3. ieteikumus likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (tālāk tekstā arī – ILAAP) saturam saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļas prasībām; 3.4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) iesniedzamo pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un ziņojumu par ILAAP (tālāk tekstā – ILAAP ziņojums) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu V un VI nodaļas prasībām. 4 4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums: 4.1. Bāzele II – Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātais dokuments "Kapitāla mērījumu un kapitāla normatīvu starptautiskā konverģence" (International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards)1; 4.2. Bāzeles II otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process, kura izveides pamatprincipi noteikti Bāzeles II trešajā daļā "Otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process" (Part 3: The Second Pillar – Supervisory Review Process)2; 4.3. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai – Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā (SREP)" (Guidelines on common procedures and methodologies for supervisory review and evaluation process (SREP))3; 4.4. koncentrācijas risks – jebkurš riska darījums vai riska darījumu grupa, kā dēļ kredītiestādei varētu rasties zaudējumi, kas var apdraudēt kredītiestādes maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska mazināšanas instruments (vienveidīgs nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs u.tml.)); 4.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks – risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā; 4.6. reputācijas risks – risks, ka kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām kredītiestādes darbībā ieinteresētām personām (stakeholders) var izveidoties negatīvs viedoklis par kredītiestādi un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt kredītiestādei nepieciešamā finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi kredītiestādes darbībai piemītošie riski (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus riski u.c.), un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti; 4.7. biznesa modeļa risks – risks, ka izmaiņas uzņēmējdarbības vidē un kredītiestādes nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta kredītiestādes attīstības stratēģija vai biznesa modelis, vai kredītiestādes nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti; 4.8. stresa testēšana – dažādas tehnikas (kvantitatīvas vai kvalitatīvas), ko izmanto, lai noteiktu dažādu ārkārtēju, bet iespējamu nelabvēlīgu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos potenciālo ietekmi uz kredītiestādes un kredītiestādes konsolidācijas grupas risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Šajos noteikumos ar stresa testēšanu apzīmē gan jutīguma analīzi (sensitivity analysis), gan scenāriju analīzi (scenario analysis), gan reverso stresa testēšanu (reverse stress testing). Jutīguma analīzi izmanto, lai noteiktu kāda atsevišķa riska faktora vai vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem (t.i., lai novērtētu kredītiestādes finanšu un kapitāla rādītāju jutīgumu pret izmaiņām vienā vai vairākos riska faktoros). Scenāriju analīzi izmanto, lai novērtētu kredītiestādes darbībai būtiska nelabvēlīga scenārija (t.i., iekšēja vai ārēja nelabvēlīga notikuma vai nelabvēlīgu izmaiņu makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos) ietekmi uz visu kredītiestādes darbībai piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Reverso stresa testēšanu izmanto, lai identificētu tādas negatīvas sekas (piemēram, darbības zaudējumi, aktīvu vērtības samazināšanās, aktīvu likviditātes zudums, noguldījumu aizplūde, finansējuma avotu nepieejamība u.tml.), kā rezultātā var tikt apdraudēta kredītiestādes turpmākā darbība, apzinātu notikumus vai notikumu kombinācijas, kā rezultātā minētās negatīvās sekas var iestāties, un identificētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus; 4.9. kopējais risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (total capital requirement (TSCR)) (tālāk tekstā – TSCR apmērs) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams ar tās pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošajiem riskiem saistīto zaudējumu segšanai. TSCR apmērs veidojas no atsevišķu risku, kas minēti ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā, (tālāk tekstā – 1. pīlāra riski) un citu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku (tālāk tekstā – 2. pīlāra riski) segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra kopsummas; 4.10. TSCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 76. punktu; 4.11. ieteicamā kapitāla rezerve (capital guidance) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs ir pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā; 4.12. vispārējais nepieciešamā kapitāla apmērs (overall capital requirement (OCR)) (tālāk tekstā – OCR apmērs) – TSCR apmērs, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs un ieteicamās kapitāla rezerves apmērs kopā; 4.13. OCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu; 4.14. pret valūtu nesakritības risku nenodrošināti kredītņēmēji – kredītņēmēji, kas ir mājsaimniecības – rezidentes un mazie un vidējie uzņēmumi (tālāk tekstā – MVU) – rezidenti bez atbilstoša (ar gūtajiem ieņēmumiem saistīta vai finanšu) nodrošinājuma, kurus ietekmē izsniegtā kredīta un nodrošinājuma valūtu nesakritība. Kredītņēmējam ir ar gūtajiem ieņēmumiem saistīts nodrošinājums, ja tas gūst pietiekamus ienākumus kredīta ikmēneša maksājumu segšanai attiecīgajā valūtā (piemēram, alga, eksporta ieņēmumi), savukārt finanšu nodrošinājums ietver gadījumus, kad ir noslēgts līgums ar finanšu iestādi, kas pasargā kredītņēmēju no riska, ko rada ienākumu un kredīta valūtu nesakritība; 4.15. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam: 4.15.1. ES regulā Nr. 575/2013; 4.15.2. Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka: 4.15.2.1. prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei, 4.15.2.2. prasības procentu likmju riska pārvaldīšanai, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanai un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanai (tālāk tekstā – procentu likmju riska noteikumi), 4.15.2.3. likviditātes prasības, to izpildes kārtību un likviditātes riska pārvaldīšanu (tālāk tekstā – likviditātes noteikumi), 4.15.2.4. prasības kredītriska pārvaldīšanai, 4.15.3. Komisijas ieteikumos operacionālā riska pārvaldīšanai. 5 II. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējie principi 5. Bāzeles II otrā pīlāra principi un ieviešanas vadlīnijas noteiktas Bāzelē II un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai. Kredītiestādei ieteicams ņemt vērā Bāzeles II otrā pīlāra principus un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai, veidojot savu kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu. 6 6. Bāzeles II otro pīlāru veido divi savstarpēji saistīti procesi – kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, un uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process, ko veic uzraudzības iestāde. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, ietver gan kapitāla pietiekamības kvantitatīvo novērtējumu, gan kvalitatīvos aspektus, t.sk. darbības un biznesa modeļa izvēles ilgtermiņa plānošanu un attīstības stratēģijas noteikšanu, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanu, būtisko risku identificēšanu, pieļaujamo risku līmeņu noteikšanu, risku pārvaldīšanas sistēmu izveidi un pilnveidošanu, pastāvīgu kredītiestādes darbībai piemītošo risku (riska profila) apzināšanu un kontroli, vadības lomu risku un kapitāla pārvaldīšanā. Papildus kredītiestāde veic ILAAP, kas ietver likviditātes riska identificēšanas, novērtēšanas un pārvaldīšanas īstenošanas saskaņā ar likviditātes noteikumiem un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtēšanu. 7 7. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes vadības un lēmumu pieņemšanas kultūras, risku pārvaldīšanas sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa. Noteikta kapitāla līmeņa un likviditātes rezerves uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu, bet kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde nosaka tādus kapitāla un likviditātes pietiekamības mērķus, kas nodrošina, ka kredītiestādes kapitāls un likviditātes rezerve apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekama kredītiestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. 8 8. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic kapitāla pietiekamības novērtējumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtējumu likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Minētos novērtējumus apstiprina kredītiestādes padome. 9 9. Ja laika posmā starp diviem kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas pārmaiņas (piemēram, mainījušies kredītiestādes darbības virzieni vai darbības veidi, notikušas būtiskas izmaiņas kredītiestādes darbību vai biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju ietekmējošajos ārējos apstākļos, kredītiestāde ieviesusi jaunus risku pārvaldīšanas vai risku mērīšanas modeļus vai metodes u.tml.) un tā rezultātā var būtiski mainīties kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti (t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās TSCR apmēru un TSCR rādītāju, ieteicamo kapitāla rezervi, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla vai likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā), kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pārskata tās kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārskatītos rezultātus. Viena mēneša laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus, kredītiestāde iesniedz pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu Komisijai atbilstoši šo noteikumu V nodaļas prasībām vai attiecīgi ILAAP ziņojumu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas prasībām. 10 10. Par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild kredītiestādes padome un valde. Ja kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu nodrošina trešā persona – ārpakalpojuma sniedzējs –, kredītiestādes padome un valde ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu, kā arī nodrošina, ka tiek ievērotas šo noteikumu 13. punkta prasības. 11 11. Kredītiestādes padome nosaka kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku, vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar kapitāla un likviditātes pietiekamību saistītos lēmumus. 12 12. Kredītiestādes valde nodrošina regulāru kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanu un pastāvīgu pietiekama kapitāla un nepieciešamās likviditātes rezerves apmēra uzturēšanu saskaņā ar padomes noteikto kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku. Kredītiestādes valde apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanai. 13 13. Kredītiestāde nodrošina, ka tās kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir pilnībā dokumentēts, t.sk.: 13.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (t.sk. politika, procedūras, nolikumi, instrukcijas u.c.), kuros noteiktas kredītiestādes lietotās risku un kapitāla definīcijas, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas kārtība, būtisko risku identificēšanas kārtība, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtība, stresa testēšanas kārtība, kapitāla plānošana un kapitāla pietiekamības mērķu noteikšana, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, kredītiestādes darbinieku un struktūrvienību pilnvaras, pienākumi un atbildība, pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība un citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti; 13.2. ir dokumentēti visi kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie būtiskie pieņēmumi un analizēta šo pieņēmumu ietekme uz kopējiem rezultātiem; 13.3. ir dokumentēti un saskaņā ar kredītiestādē noteikto kārtību atbildīgajā kredītiestādes struktūrvienībā un vismaz reizi gadā kredītiestādes padomē apstiprināti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, novērtējums par tās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, ieteicamo kapitāla rezervi, TSCR apmēru un TSCR rādītāju, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, scenāriji, pamatojoties uz kuriem kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā veikta stresa testēšana, pieņēmumi un stresa testēšanas rezultāti, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla un likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā. 14 14. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un citus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. 15 15. Iekšējais audits regulāri veic kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaudes un tā efektivitātes izvērtējumu. Par veikto pārbaužu rezultātiem iekšējais audits sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde viena mēneša laikā pēc iekšējā audita ziņojuma iesniegšanas kredītiestādes padomei iesniedz Komisijai šā iekšējā audita ziņojuma kopiju, atbilstošās padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem par kredītiestādes veicamajiem pasākumiem, lai ieviestu iekšējā audita ieteikumus, t.sk. novērstu iekšējā audita pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības. 16 16. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā ievēro proporcionalitātes principu – neliela kredītiestāde, kura klientiem sniedz tradicionālus un vienkāršus pakalpojumus, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā var izmantot vienkāršākas metodes, t.sk. šajos noteikumos aprakstītās vienkāršotās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas metodes. Lielāka kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbība saistīta ar daudzveidīgu un sarežģītu finanšu pakalpojumu sniegšanu, izstrādā un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmanto attīstītas un pret risku jutīgas metodes risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai. Piemērojot proporcionalitātes principu, šo noteikumu izpratnē visas kredītiestādes tiek iedalītas divās grupās: 16.1. pirmā grupa – kredītiestādes, kuras saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir identificētas kā sistēmiski nozīmīgas iestādes; 16.2. otrā grupa – kredītiestādes, kuras neietilpst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajā pirmajā grupā. 17 17. Atkarībā no tā, kurā grupā kredītiestāde ietilpst šo noteikumu 16. punkta izpratnē, tā šo noteikumu III nodaļā aprakstītos ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam piemēro, ievērojot šādus principus: 17.1. kredītiestāde, kas atbilst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajai pirmajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto vai nu kredītiestādes iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas – attīstītas un pret risku jutīgākas metodes nekā šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes – , vai arī šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes, tās attiecīgi pilnveidojot un pielāgojot kredītiestādes darbībai. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšēji izstrādātie modeļi, metodes vai pieejas ir pilnībā dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma izskaidro šo modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai; 17.2. kredītiestāde, kas atbilst šo noteikumu 16.2. punktā aprakstītajai otrajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes, papildus veicot šo metožu piemērotības kredītiestādes darbībai izvērtējumu. Šajā grupā ietilpstoša kredītiestāde risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot arī kredītiestādes iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas. Ja kredītiestāde izmanto iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas, tā nodrošina, ka iekšēji izstrādātie modeļi, metodes vai pieejas ir pilnībā dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma izskaidro tās iekšēji izstrādāto modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai. 18 III. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturs 18. Kredītiestāde ir atbildīga par tās kapitāla pietiekamības novērtējuma saturu un apjomu. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde vismaz: 18.1. nosaka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru; 18.2. nosaka risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, TSCR apmēru un TSCR rādītāju; 18.3. nosaka ieteicamo kapitāla rezervi; 18.4. nosaka OCR apmēru un OCR rādītāju; 18.5. veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem un nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus). 19 Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra noteikšana 19. Kredītiestāde tās rīcībā esošo kapitālu nosaka atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 II daļas prasībām. 20 Risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana 20. Lai noteiktu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde: 20.1. identificē riskus, kuri tiks iekļauti kapitāla pietiekamības novērtējumā, t.sk. nosaka kredītiestādes lietotās risku definīcijas; 20.2. identificē kredītiestādes darbībai būtiskos riskus, nosaka, kuriem riskiem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kuriem riskiem to neaprēķina, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas un mazināšanas metodes; 20.3. nosaka risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanas metodoloģiju. 21 21. Nosakot risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde izvērtē visus tās darbībai piemītošos riskus, t.sk.: 21.1. izvērtē 1. pīlāra riskus, ievērojot šo noteikumu 22.–41. punktā noteiktās vadlīnijas; 21.2. izvērtē 2. pīlāra riskus – procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, koncentrācijas risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, likviditātes risku, reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus kredītiestādes darbībai piemītošos riskus. Vadlīnijas, ko kredītiestāde ievēro, izvērtējot 2. pīlāra riskus, noteiktas šo noteikumu 42.–65. punktā. 22 1. pīlāra riski 22. Kredītiestāde 1. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot: 22.1. modeli, metodi vai pieeju, ko izmanto 1. pīlāra risku segšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013; 22.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, ko neizmanto 1. pīlāra risku segšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013. 23 Kredītrisks 23. Lai aprēķinātu kredītriska vai darījuma partnera kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde, kas kredītriska vai darījuma partnera kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto ES regulā Nr. 575/2013 noteikto attiecīgi standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, vai standartizētās pieejas vai iekšējā modeļa metodi, kredītriskam un darījuma partnera kredītriskam (tālāk tekstā – kredītrisks) pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, reizina ar 8 procentiem. 24 24. Kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde var izmantot ES regulā Nr. 575/2013 aprakstītās standartizētās pieejas, veicot vismaz šādus papildu kredītriska novērtējumus un atbilstošas korekcijas kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērā: 24.1. kredītiestāde izvērtē 35 procentu riska pakāpes piemērošanas ar mājokļa hipotēku nodrošināto riska darījumu kategorijai atbilstību prognozētajai situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Ja tiek konstatēta klientu maksātspējas pasliktināšanās, nodrošinājuma vērtības samazinājums, tā realizēšanas grūtības vai citas negatīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū vai ekonomikā, nosakot šo riska darījumu kategorijai piemītošā kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde piemēro riska pakāpi, kura augstāka par 35 procentu riska pakāpi un kura var atšķirties no standartizētajā pieejā piemērojamajām riska pakāpēm; 24.2. kredītiestāde izvērtē mazo riska darījumu portfelim piemērojamās 75 procentu riska pakāpes pamatotību, analizējot mazo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu kvalitātes izmaiņu statistiku un granularitāti. Ja ir konstatēta mazo riska darījumu portfeļa kvalitātes pasliktināšanās, kredītiestāde šā portfeļa kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai piemēro riska pakāpi, kura augstāka par 75 procentu riska pakāpi un kura var atšķirties no standartizētajā pieejā piemērojamajām riska pakāpēm; 24.3. kredītiestāde izvērtē prasībām pret dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemērojamās 0 procentu riska pakāpes atbilstību, ņemot vērā to finansiālo stāvokli (piemēram, Māstrihtas kritēriju ievērošanu, ES regulas Nr. 575/2013 prasībām atbilstošu AKNĪ kredītnovērtējumu), īpaši gadījumā, ja 0 procentu riska pakāpe piemērota, pamatojoties uz to, ka riska darījumi ir denominēti un finansēti atbilstošajā dalībvalsts valūtā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013; 24.4. kredītiestāde regulāri veic kredītriskam pakļauto riska darījumu stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē notikumus, kas var ietekmēt kredītriska lielumu. Stresa testēšanas rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; 24.5. lai nodrošinātu kvalitatīvu un pamatotu stresa testēšanu un pamatotus pieņēmumus kredītriska lieluma noteikšanai, kredītiestāde uzkrāj datus par kredītriskam pakļauto riska darījumu vēsturi, t.sk. par aizdevuma un aizņēmēja ienākumu valūtu sakritību, maksājumu kavējumiem, uzkrājumu veidošanu, aizdevumu pārstrukturēšanu, nodrošinājuma vērtības izmaiņām, nodrošinājuma realizācijas gadījumiem un pārdošanas cenu un citu informāciju. 25 25. Kredītiestāde, kas kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai iekšējā modeļa metodi, izvērtē, vai saskaņā ar šo pieeju aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams ar kredītrisku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Lai nodrošinātu kredītriska novērtēšanu, kredītiestāde regulāri veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, un analizē stresa testēšanas rezultātus, kurus ņem vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 26 26. Kredītiestāde, kura kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto ES regulā Nr. 575/2013 atļautās pieejas vai iekšējā modeļa metodi, izvērtē, vai saskaņā ar šo noteikumu 24. vai 25. punktu noteiktais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar kredītrisku saistīto zaudējumu segšanai. Šim nolūkam kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai papildus novērtē citus ar kredītrisku saistītos riskus un, ja tie ir būtiski, nosaka šādu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, t.sk.: 26.1. koncentrācijas riska (šo noteikumu 46.–53. punkts); 26.2. atlikušā riska – riska, ka kredītiestādes izmantotie kredītriska mazināšanas paņēmieni varētu izrādīties mazāk efektīvi, nekā plānots; 26.3. ar vērtspapirizēšanas darījumiem saistīto risku. 27 27. Kredītiestāde tās darbībai piemītošā kredītriska lieluma un kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka: 27.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos kredītriska avotus; 27.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām pieejām, metodēm vai modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot tādiem elementiem kā savstarpējas atkarības starp kredītiestādes klientiem modelēšana (dependency modelling) un darījuma partnera kredītriska modelēšana, kuri minēti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)4 un kuri būtiski ietekmē kredītriska iekšējo modeļu, metožu un pieeju rezultātus; 27.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas kredītriska iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi; 27.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību; 27.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti; 27.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos stresa testēšanas rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; 27.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļautās riska darījumu riska svērtās vērtības kopsummas reizinājums ar 8 procentiem, kredītiestāde kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļautās riska darījumu riska svērtās vērtības kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem apmērā. 28 Kredīta vērtības korekcijas risks (CVA risks) 28. Kredītiestāde, kura CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstītās metodes, papildus izvērtē, vai saskaņā ar minētajām metodēm aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības ievērošana nodrošina, ka šādi aprēķinātais CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā CVA riska segšanai. Kredītiestāde nosaka papildu kapitālu CVA riska segšanai, ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām aprēķinātais CVA riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā CVA riska segšanai. 29 29. Kredītiestāde, izvērtējot saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības atbilstību tās darbībai piemītošā CVA riska lielumam, ņem vērā: 29.1. ārpusbiržas atvasināto instrumentu (tālāk tekstā – OTC atvasinātie instrumenti), kas netiek iekļauti CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajiem atbrīvojumiem, būtiskumu kredītiestādes OTC atvasināto instrumentu portfelī; 29.2. vērtspapīru finansēšanas darījumu būtiskumu tās portfelī; 29.3. CVA riskam pakļauto OTC atvasināto instrumentu, izņemot kredīta atvasinātos instrumentus, kas atzīti par tādiem, kas samazina kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, stresa testēšanas rezultātus, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē tādus notikumus, kas var ietekmēt CVA riska lielumu. Stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 30 30. Kredītiestāde tās darbībai piemītošā CVA riska lieluma un tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka: 30.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos CVA riska avotus; 30.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītiem modeļiem, metodēm vai pieejām; 30.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas CVA riska iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi; 30.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību; 30.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti; 30.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; 30.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātā CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības apmērs, kredītiestāde CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības apmērā. 31 Tirgus riski 31. Kredītiestāde izvērtē, vai tirgus risku segšanai nepieciešamais kapitāla apmērs, kas noteikts, izmantojot ES regulā Nr. 575/2013 noteikto standartizēto pieeju, ir atbilstošs kredītiestādes neto ārvalstu valūtu pozīcijas lielumam, tirdzniecības portfeļa apmēram, tirdzniecības darījumu skaitam, dažādībai un sarežģītībai. Kredītiestādei, kurai ir būtiska neto ārvalstu valūtu pozīcija vai nozīmīgas tirdzniecības darbības, ņemot vērā darījumu apmēru, skaitu, dažādību un sarežģītību, ieteicams tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmantot iekšējos modeļus, metodes vai pieejas, pat ja kredītiestāde tās neizmanto ES regulā Nr. 575/2013 noteikto tirgus risku pašu kapitāla aprēķinam. 32 32. Tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde var lietot ES regulā Nr. 575/2013 noteikto standartizēto pieeju, veicot šādu papildu novērtējumu un atbilstošas korekcijas tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērā: 32.1. kapitāla instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina kapitāla instrumentu pozīcijas vērtību un tai atbilstošo gada svārstīguma reizinājumu summas vērtību ar kapitāla instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju. Kapitāla instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. Kapitāla instrumentu vērtību svārstīgumu (volatility) (standartnovirzes (standard deviations)) nosaka atbilstoši pozīciju turēšanas (holding) periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm; 32.2. tirdzniecības nolūkā turētajiem parāda instrumentiem vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina parāda instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju, ar parāda instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot vienu vai vairākas metodes un principus, kuri noteikti procentu likmju riska noteikumos. Parāda instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām; 32.3. ārvalstu valūtu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina neto ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas un attiecīgo valūtu gada svārstīguma reizinājumu summu ar ārvalstu valūtu riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju. Ārvalstu valūtu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. Ārvalstu valūtu kursu svārstīgumu (volatility) (standartnovirzes (standard deviations)) nosaka atbilstoši pozīciju turēšanas (holding) periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm; 32.4. kredītiestāde regulāri veic tirgus risku stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē tādus notikumus, kas var ietekmēt tirgus risku lielumu. Stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 33 33. Ja kredītiestāde tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai lieto iekšējos modeļus, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, tā analizē šo modeļu ierobežojumus un modeļos izmantoto pieņēmumu (piemēram, korelāciju pieņēmumu, pieņēmumu par diversifikācijas efektiem, ilguma (duration) pieņēmumu) ietekmi uz modeļu rezultātiem. Kredītiestāde izvērtē, vai saskaņā ar iekšējiem modeļiem aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams ar tirgus risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Kredītiestāde papildus veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, kā arī nepieciešamības gadījumā stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 34 34. Kredītiestāde tās darbībai piemītošo tirgus risku lieluma un tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka: 34.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos tirgus risku avotus; 34.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītiem modeļiem, metodēm vai pieejām (piemēram, paredzamā iztrūkuma (expected shortfall) modeli vai citu metodi, kas minēta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)5); 34.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas tirgus risku iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi (piemēram, finanšu instrumentu cenu izmaiņas, tirgus likviditāte, turēšanas periods, ticamības intervāls u.tml.); 34.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību; 34.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti; 34.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šiem riskiem saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; 34.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto tirgus risku pašu kapitāla prasību apmērs, kredītiestāde tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto tirgus risku pašu kapitāla prasību apmērā. 35 35. Neatkarīgi no tā, kādu iekšējo modeli, metodi vai pieeju kredītiestāde izmanto tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredītiestāde izvērtē, kā tirgus risku lielumu ietekmē finanšu instrumentu tirgus likviditāte. Tirgus likviditātes problēmas veidojas, ja kredītiestāde nevar slēgt finanšu instrumentu pozīcijas vēlamajā termiņā vai arī var tās slēgt tikai ar būtisku diskontu. Kredītiestāde, aprēķinot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti nelikvīdos tirgos, atbilstoši vai nu pagarina turēšanas perioda ilgumu, vai samazina finanšu instrumentu vērtību, pamatojoties uz pieredzi un aplēsēm. 36 36. Kredītiestāde papildus izvērtē finanšu instrumentu – gan tirdzniecības portfelī esošo finanšu instrumentu, gan to finanšu instrumentu, attiecībā uz kuriem kredītiestādei ir nolūks un spēja turēt tos līdz termiņa beigām, gan ilgtermiņa ieguldījumu kapitāla instrumentos – tirgus risku koncentrāciju un korelācijas koeficientus, kas nav ietverti, analizējot koncentrācijas risku saskaņā ar šo noteikumu 46.–53. punktu. Ņemot vērā finanšu instrumentu apmēru, dažādību un sarežģītību, kredītiestāde izvērtē koncentrācijas risku, kas rodas no būtiskiem ieguldījumiem viena veida finanšu instrumentos, viena emitenta vai emitentu ar līdzīgu riska profilu finanšu instrumentos, vienā valstī vai reģionā emitētos finanšu instrumentos. 37 Operacionālais risks 37. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstīto pamatrādītāja, standartizēto vai alternatīvo standartizēto pieeju, papildus izvērtē, vai saskaņā ar minētajām pieejām aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības ievērošana nodrošina, ka šādi aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā operacionālā riska segšanai. Kredītiestāde nosaka papildu kapitāla apmēru operacionālā riska segšanai, ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā operacionālā riska segšanai (piemēram, kredītiestādes ienākumu vai aktīvu palielināšanās vai jaunu produktu, darbību, procesu vai sistēmu ieviešanas gadījumā). 38 38. Kredītiestāde, izvērtējot saskaņā ar pamatrādītāja, standartizēto vai alternatīvo standartizēto pieeju aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības atbilstību tās darbībai piemītošā operacionālā riska lielumam, ņem vērā: 38.1. tās iekšējām vajadzībām noteikto operacionālā riska definīciju. Ja kredītiestādes iekšējām vajadzībām noteiktā operacionālā riska definīcija atšķiras no ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās operacionālā riska definīcijas, kredītiestāde nodrošina, ka esošās atšķirības ir ietvertas operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinā; 38.2. operacionālā riska pārvaldīšanai izmantotās metodes, t.i., kredītiestāde izvērtē savas politikas un procedūru atbilstību tās darbībai piemītošajam operacionālajam riskam un to efektivitāti, piemēram, izmantoto kontroles elementu efektivitāti operacionālo zaudējumu rašanās novēršanai, darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna efektivitāti; 38.3. informāciju par kredītiestādes operacionālajiem zaudējumiem, šādu notikumu iestāšanās biežumu, kā arī to rašanās cēloņiem un veiktajiem pasākumiem to turpmākās iestāšanās novēršanai. Lai nodrošinātu minētās informācijas pieejamību, kredītiestāde sistemātiski uzkrāj datus par tās operacionālo zaudējumu rašanās gadījumiem, to apmēru un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju. Papildus kredītiestāde var ņemt vērā arī ārējos datus par kredītiestādei līdzīgu kredītiestāžu operacionālajiem zaudējumiem un analizēt šādu zaudējumu rašanās iespējamību kredītiestādē, kā arī veikt salīdzinājumu ar citu kredītiestāžu, kas ir līdzīgas pēc lieluma un darbības veidiem, aprēķināto operacionālā riska pašu kapitāla prasības lielumu. 39 39. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Kredītiestāde, veicot stresa testēšanu, analizē, kā tās operacionālā riska lielumu, ienākumus vai spēju turpināt darbību ietekmē, piemēram: 39.1. iespējamās izmaiņas darbības vidē; 39.2. notikumi ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi; 39.3. ārpakalpojumu saņemšana; 39.4. iespējami pārtraukumi informācijas sistēmu darbībā vai bojājumi informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā; 39.5. sadarbības pārtraukšana ar kredītiestādei nozīmīgu klientu; 39.6. darbības pārtraukšana kredītiestādei nozīmīgā darbības jomā; 39.7. iespējamās soda sankcijas; 39.8. nepienācīgi veikta profesionālā darbība, piemēram, klienta interesēm nepiemērotu finanšu pakalpojumu sniegšana vai produktu pārdošana, interešu konflikta situācijas nenovēršana, manipulācijas ar standarta procentu likmēm, ārvalstu valūtu maiņas likmēm vai jebkuriem citiem finanšu instrumentiem vai indeksiem peļņas paaugstināšanas nolūkā, finanšu pakalpojumu vai produktu sniegšanas automātiska atjaunošana u.c.; 39.9. kredītiestādes darbībai nepiemērotu vai visus būtiskos parametrus neaptverošu modeļu izmantošana lēmumu pieņemšanai, piemēram, par finanšu pakalpojumu vai produktu cenošanu, finanšu instrumentu novērtēšanu. 40 40. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstīto attīstīto mērīšanas pieeju, var izmantot saskaņā ar minēto pieeju aprēķināto operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmēru kā operacionālā riska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Lai nodrošinātu operacionālā riska novērtēšanu, kredītiestāde regulāri veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 41 41. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošina, ka: 41.1. iekšējā modelī, metodē vai pieejā tiek izmantota kāda no vispārēji atzītām pieejām (piemēram, zaudējumu sadalījuma pieeja (loss distribution approach), uz scenārijiem balstītā pieeja (scenario based approach) vai riska faktoru un kontroles pieeja (risk drivers and controls approach)); 41.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā lietotā metodoloģija aptver visu tās darbībai piemītošo operacionālo risku dažādos kredītiestādes darbības veidos, ģeogrāfiskās atrašanās vietās, juridiskajās struktūrās vai citos attiecīgajos iedalījumos, ko noteikusi pati kredītiestāde; 41.3. ir aprakstītas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi; 41.4. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošumu un rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti; 41.5. tiek analizēti izstrādātā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un tajā izmantotie pieņēmumi (piemēram, korelāciju pieņēmumi), kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķina rezultātiem un to ticamību; 41.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; 41.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs, kredītiestāde operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērā. 42 2. pīlāra riski 42. Kredītiestāde 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai novērtē tās iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu tās darbībai piemītošo risku rezultātā, t.sk. novērtē iespējamos zaudējumus no riskiem, kuriem nepastāv vispāratzītas vienotas kvantitatīvas risku mērīšanas metodes. Šim nolūkam kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē vismaz: 42.1. procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; 42.2. koncentrācijas risku; 42.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku; 42.4. likviditātes risku; 42.5. pārējos kredītiestādes darbībai piemītošos būtiskos riskus, t.sk. reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus riskus. 43 Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī 43. Kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, izmantojot vienu no šādām pieejām: 43.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 44. punkts); 43.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju. 44 44. Piemērojot vienkāršoto metodi procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai: 44.1. kredītiestāde aprēķina ekonomiskās vērtības samazinājumu pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem; 44.2. kredītiestāde nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamo kapitālu 100 procentu apmērā no kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājuma (procentu likmju riska noteikumu 2. pielikuma kopsavilkuma 50. pozīcijas "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska svērtā vērtība (kopā)" absolūtās vērtības summa). 45 45. Ja kredītiestāde procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanai izmanto kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, tad kredītiestāde nodrošina, ka: 45.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver kredītiestādes darbībai būtiskos procentu likmju riska rašanās avotus saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem (t.i., cenu izmaiņu risks (repricing risk), ienesīguma līknes risks (yield curve risk), bāzes risks (basis risk), izvēles risks (optionality risk)) un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes ienākumiem un tās ekonomisko vērtību; 45.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām metodēm (piemēram, starpības analīzi (gap analysis), ilguma (duration) metodi, simulācijas tehnikas (simulation approaches), kas minētas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)6); 45.3. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus pret procentu likmju izmaiņām jutīgos netirdzniecības portfeļa aktīvus, pasīvus un ārpusbilances pozīcijas katrā būtiskā valūtā; 45.4. iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas procentu likmju riska iekšējā modeļa vai metodes pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri (elementi) un pieņēmumi (piemēram, modelētās procentu likmju izmaiņas, turēšanas periods, ticamības intervāls, termiņa intervāli u.tml.); 45.5. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību. 46 Koncentrācijas risks 46. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē koncentrācijas risku un novērtē koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. 47 47. Koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka, izmantojot vienu no šādām pieejām: 47.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 50.–52. punkts); 47.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju. 48 48. Ņemot vērā to, ka ievērojama koncentrācijas riska daļa rodas kredītiestādes kredītportfelī, kredītiestāde izvērtē vismaz kredītportfeļa riska darījumu koncentrāciju, t.sk.: 48.1. savstarpēji saistītu klientu grupu un individuālo klientu, kas nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, riska darījumu koncentrāciju (tālāk tekstā – individuālās koncentrācijas risks); 48.2. riska darījumu ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem koncentrāciju (tālāk tekstā – nozaru koncentrācijas risks); 48.3. riska darījumu, kuros aizņēmuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas, koncentrāciju (tālāk tekstā – valūtu nesakritības koncentrācijas risks); 48.4. netiešo riska darījumu koncentrāciju, kas veidojas no riska darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu, vai no riska darījumiem, kuru kredītrisks ir samazināts, piemērojot viena nodrošinājuma devēja nodrošinājumu, (tālāk tekstā – nodrošinājuma koncentrācijas risks). 49 49. Kredītiestādes kredītportfeli šo noteikumu 50.–52. punkta izpratnē veido kredītiestādes klientiem, izņemot centrālajām valdībām, centrālajām bankām, pašvaldībām un kredītiestādēm, izsniegtie kredīti un ārpusbilances saistības pret šiem klientiem (tālāk tekstā visi kopā – kredīti). Kredītus šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj summā, kas nav samazināta par izveidotajiem uzkrājumiem. Ārpusbilances saistības pret klientiem šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj, nepiemērojot korekcijas pakāpes. 50 50. Piemērojot vienkāršoto metodi kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai: 51 50.1. kredītiestāde nosaka individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:50.1.1. kredītiestāde nosaka individuālās koncentrācijas indeksu (tālāk tekstā – IKI), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:IKI = Σ SSKGE2/ (Σ SSKGE)2*Σ SSKGE/Σ IKE*100,kur SSKGE – riska darījumu kopsumma ar vienu savstarpēji saistītu klientu grupu vai klientu, kas nav iesaistīts grupā. Aprēķinā tiek ņemti vērā tikai 1 000 lielākie riska darījumi ar savstarpēji saistītu klientu grupām vai klientiem, kuri nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā. Ja kredītiestādei ir mazāk par 1 000 klientiem, aprēķinā iekļauj visus tās klientus,IKE – kredītiestādes kredītportfeļa riska darījumu kopsumma;50.1.2. individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka procentos no kredītportfelim saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 noteikumiem aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem (tālāk tekstā – kredītportfelim aprēķinātā kredītriska kapitāla prasība) atkarībā no IKI lieluma, izmantojot 1. tabulā noteiktos rādītājus:1. tabula. Individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērsIKIIndividuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska kapitāla prasības)0.0 Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai0.1 20.2 40.4 61.0 85.0 1250.2. kredītiestāde nosaka nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:50.2.1. kredītiestāde nosaka nozaru koncentrācijas indeksu (tālāk tekstā – NKI), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:NKI = Σ NE2/(Σ NE)2*100,kur NE - riska darījumu kopsumma ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, kas ir rezidenti - uzņēmumi un finanšu iestādes. Kā atsevišķu nozari aprēķinā iekļauj visus riska darījumus ar nerezidentiem - uzņēmumiem un finanšu iestādēm;50.2.2. kredītportfeļa sadalījumam tautsaimniecības nozarēs izmanto NACE 2. red. nomenklatūru saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem par Kredītu reģistru;50.2.3. kredītiestāde nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentuāli no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 noteikumiem aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem (tālāk tekstā – kredītriska kapitāla prasība) riska darījumu atbilstošajai grupai atkarībā no NKI lieluma, izmantojot 2. tabulā noteiktos rādītājus:2. tabula. Nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērsNKINozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītriska kapitāla prasības riska darījumu atbilstošajai grupai)0 Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai12 215 420 625 850 1250.3. kredītiestāde nosaka valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:50.3.1. kredītiestāde nosaka pret valūtu nesakritības risku nenodrošinātiem kredītņēmējiem izsniegto kredītu īpatsvaru mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegto kredītu kopsummā;50.3.2. ja saskaņā ar šo noteikumu 50.3.1. punktu noteikto kredītu apmērs pārsniedz 10 procentus no mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegto kredītu kopsummas, kredītiestāde nosaka valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli katram valūtu pārim, iedalot kredītus atsevišķās valūtu pāru riska darījumu grupās, par pamatu ņemot valūtu, kurā kredītiestāde ir izsniegusi kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, un ienākumu valūtu. Riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka p procentu apmērā no kredītriska kapitāla prasības atbilstošajai riska darījumu grupai, izmantojot šādu formulu:p = max{STDV12; STDV36; 12%},kur STDV12 – valūtu kursa standartnovirze kredīta valūtai pēdējiem 12 mēnešiem, izteikta procentos,STDV36 – valūtu kursa standartnovirze kredīta valūtai pēdējiem 36 mēnešiem, izteikta procentos,STDV aprēķinos par pamatu tiek ņemtas valūtas kursu dienas relatīvās izmaiņas;50.3.3. kredītiestāde, nosakot valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, summē saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu noteikto atsevišķu valūtu pāriem nepieciešamo kapitāla apmēru;50.3.4. ja kredītiestāde saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu ir iedalījusi kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, vairākās riska darījumu grupās, kredītiestāde var izvēlēties lielāko no katram valūtu pārim atsevišķi aprēķinātajiem koeficientiem p saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu un to piemērot visai atbilstošajai riska darījumu grupai;50.3.5. nosakot kredītu, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrāc …