Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 271 Rīgā 2026. gada 12. maijā (prot. Nr. 27 32. §) Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam 1. Apstiprināt Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo iestādi plāna īstenošanā un plānā noteikto uzdevumu izpildes kontrolē. 3 3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 4 Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa Zemkopības ministrs A. Krauze (Ministru kabineta 2026. gada 12. maija rīkojums Nr. 271) Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam 2026SATURA RĀDĪTĀJSIevads1. Normatīvie akti2. Rīcības plāna mērķi un uzdevumi3. Rīcības virzieni, apakšvirzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai3.1. Apmācība un sabiedrības informēšana3.1.1. Rīcības virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" (Direktīvas 5. pants)3.1.2. Rīcības virziens "Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (Direktīvas 7. un 10. pants)3.2. Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācija, tirdzniecība, droša lietošana un aprites uzraudzība3.2.1. Rīcības virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" (Direktīvas 6. pants)3.2.2. Rīcības virziens "Izveidota un nodrošināta AAL lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" (Direktīvas 8. pants)3.2.3. Rīcības virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" (Direktīvas 9. pants)3.2.4. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)3.3. Atkarības mazināšana no AAL un alternatīvu audzēšanas metožu izmantošanas veicināšana3.3.1. Rīcības virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" (Direktīvas 14. pants)3.4. Vides un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi3.4.1. Rīcības virziens "Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens aizsardzībai" (Direktīvas 11. pants)3.4.2. Rīcības virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās teritorijās" (Direktīvas 12. pants)3.4.3. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)3.5. Rīcības plāna īstenošana un mērķu sasniegšanas novērtējums3.5.1. Rīcības virziens "Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai" (Direktīvas 15. pants)4. Rīcības plāna ieviešanaRīcības plānā lietotie saīsinājumiAAL – augu aizsardzības līdzeklisBIOR – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"CSP – Centrālā statistikas pārvaldeDVKP – daudzgadu valsts kontroles programmaEFSA – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādeEK – Eiropas KomisijaEP – Eiropas PadomeEPPO – Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijaES – Eiropas SavienībaIAA – integrētā augu aizsardzībaKDKP – Kopienas daudzgadu kontroles programmaLBTU – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāteLIZ – lauksaimniecībā izmantojamā zemeLLKC – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsLVĢMC – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"MAL – augu aizsardzības līdzekļu maksimālais atlieku līmenisMK – Ministru kabinetsNVO – nevalstiskās organizācijasNVD – Nacionālais veselības dienestsPVD – Pārtikas un veterinārais dienestsSPKC – Slimību profilakses un kontroles centrsSUI – drošas un ilgtspējīgas lietošanas iniciatīvaVAAD – Valsts augu aizsardzības dienestsVI – Veselības inspekcijaVID – Valsts ieņēmumu dienestsZM – Zemkopības ministrijaIevadsLatvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam (turpmāk – Rīcības plāns) sagatavots un tiks izmantots, lai virzītos uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, (turpmāk – Direktīva) noteikto mērķi – panākt AAL ilgtspējīgu lietošanu, mazināt AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmēt integrētās augu aizsardzības (turpmāk – IAA) un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu. Rīcības plāna izstrāde paredzēta Direktīvas 4. pantā. Ministru kabinets 2013. gada 12. aprīlī apstiprināja rīcības plānu "Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2013.–2015. gadam" un 2020. gada 21. janvārī – plānu "Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023. gadam".Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa Direktīvas prasību Latvijā jau bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr, lai Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie akti tika pārskatīti un tajos izdarīti nepieciešamie grozījumi. Lai harmonizētu Direktīvas prasību īstenošanu dalībvalstīs un noteiktu jaunus, stingrākus pasākumus virzībai uz AAL ilgtspējīgas lietošanas sasniegšanu, EK 2022. gada 22. jūnijā publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115 (turpmāk – jaunā Regula), bet 2023. gada 22. novembrī Eiropas Parlaments noraidīja šo priekšlikumu. EK 2024. gada 6. maijā ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī priekšlikumu atsauca (atsaukuma Nr. C/2024/3117 (Official Journal of the European Union C_202403117EN.000101.fmx.xml (europa.eu)), tāpēc līdz jauna priekšlikuma apstiprināšanai ES joprojām ir spēkā Direktīvas prasības. 2023.–2024. gadā bija jāsagatavo Latvijas Rīcības plāns jaunam periodam 2024.–2028. gadam, bet jaunās Regulas apspriešanas un iespējamo jauno prasību ieviešanas dēļ Rīcības plāna sagatavošana tika atlikta līdz Regulas pieņemšanai. Līdz ar to nākamā Rīcības plāna izstrāde 2026.–2030. gadam sākās tikai pēc 2024. gada 6. maija. Neskatoties uz jaunā plāna izstrādes kavēšanos, 2024.–2025. gadā valsts turpināja īstenot visus iepriekšējā Rīcības plāna 2019.–2023. gada perioda uzdevumus, neradot pārtraukumu. Rīcības plāna projekts 2026.–2030. gada periodam 2025.gadā vairākas reizes ir izskatīts un skaņots ar Rīcības plānā iesaistītajām institūcijām, lauksaimnieku un vides nevalstiskajām organizācijām. Lai saglabātu izsekojamību un noteikto uzdevumu izpildes rezultātus, par Rīcības plāna uzdevumu izpildi 2024. un 2025.gadā, Zemkopības ministrija sagatavos ziņojumu un to ievietos Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.2020. gada 2. jūlijā tika apstiprināts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP 2027), kurā noteikti stratēģiskie mērķi, prioritātes un uzdevumi valsts attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem, lai panāktu Latvijas un ikviena iedzīvotāja izaugsmi un labklājības palielināšanos. NAP 2027 izstrādāts, ievērojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzītos mērķus un ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķus. Rīcības plāns ietekmē NAP 2027 noteikto mērķa indikatoru – augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars. ZM izstrādātais Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) ietekmē NAP 2027 prioritāro mērķu sasniegšanu, dodot ieguldījumu vairākos NAP 2027 rīcības virzienos, tostarp virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss", kura sastāvdaļa ir arī ilgtspējīga lauksaimniecība. KLP SP paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts (47,5 % KLP SP finansējuma) politikas ieguldījumam ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanai, un to paredzēts panākt ar vairākām intervencēm, lai ar dažāda veida lauksaimniecības praksēm dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā. Rīcības plānā minētajiem uzdevumiem ir liela nozīme minēto mērķu sasniegšanā. Tie sagatavo platformu, kas lauksaimniekiem ļauj labāk izprast jaunā perioda prasības un veicina jauno prasību ieviešanu.Rīcības plānā minēti apakšmērķi un uzdevumi atbilstoši Direktīvas pantos noteiktajam, kā arī laika grafiki riska faktoru mazināšanai. Rīcības plāna apakšmērķi un uzdevumi ir atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā. Rīcības plāna apakšmērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti izmantojami par nacionālajiem indikatoriem Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai.Rīcības plānā izvirzītie uzdevumi un to izpildei nepieciešamais finansējums noteikti kā VAAD prioritātes. Rīcības plāns aptver 2026.–2030. gada plānošanas periodu.Plāna projekts ir veidots tā, ka esošā situācija, mērķi, uzdevumi, rezultāti un indikatori savstarpēji sasaistās un papildina viens otru. Rezultātu formulējumi ļauj secināt, kāds iznākums ar attiecīgajiem pasākumiem ir paredzēts.Ieviešot rīcības plānā paredzētos pasākumus, tiks izvērtēts, vai katrā pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā ietvertajām kumulatīvajām komercdarbības atbalsta raksturojošajām pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.Detalizēts finansējums rīcības plāna katram rīcības virzienam un pasākumam nav norādīts un rīcības plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu nav iekļauts Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 2. pielikumā noteiktajā formātā, jo rīcības plānā paredzētie augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas izmantošanas rīcības virzieni un pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta līdzekļu ietvaros vai tiks vērtētas iespējas tos īstenot ES fondu un cita ES finansējuma un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros, ņemot vērā iespējamo valsts budžeta līdzekļu samazinājumu.1. Normatīvie aktiPašlaik ES ir spēkā tiesiskais regulējums visiem AAL aprites posmiem. ES augu aizsardzības jomu regulē šādi normatīvie akti:1) Direktīva;2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (turpmāk – regula Nr. 1107/2009);3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām;4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK;5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā, un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (turpmāk – regula Nr. 396/2005);6) Eiropas Komisijas 2023. gada 10. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/564 par tādu augu aizsardzības līdzekļu reģistru saturu un formātu, kurus profesionālie lietotāji kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009;7) Komisijas 2023. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2023/1537, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas pārejas režīma laikā no 2025. līdz 2027. gadam jānosūta par 2026. pārskata gadu, un attiecībā uz statistiku par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem.2. Rīcības plāna mērķi un uzdevumiRīcības plāna virsmērķis ir mazināt AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, tāpēc rīcības plāna darbību raksturos šāds politikas rezultāts – "Samazināti augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma lietošanas radītie riska faktori un ietekme uz cilvēku veselību un vidi". Rezultatīvais rādītājs ir saimniecību īpatsvars (%), kuras audzē kultūraugus atbilstoši integrētās audzēšanas vadlīnijām. Rezultatīvā rādītāja skaitliskā vērtība rīcības plāna darbības perioda beigās plānota 80%. Rādītāja faktiskā vērtība 2025.gadā – 69,6% (VAAD dati). Minētais politikas rezultāts ir arī iekļauts ZM darbības stratēģijā 2021.–2027. gadam. Virsmērķa sasniegšanai rīcības plānā papildus VAAD īstenotajai AAL izplatīšanas un lietošanas uzraudzībai iekļauti uzdevumi to jomu aizsardzībai, kuras netieši var ietekmēt AAL lietošana – piemēram, ūdens vide, aizsargājamās teritorijas, apputeksnētāji. Rīcības plānā minētais uzdevumu kopums vērsts uz vides kvalitātes un dabas daudzveidības saglabāšanu.Virzība uz šo mērķi notiks, īstenojot rīcības plānā noteiktos darbības virzienus un izpildot konkrētus uzdevumus. Esošās situācijas īss apraksts parāda jau īstenotās Direktīvas prasības, kas tika ieviestas iepriekšējo rīcības plānu darbības laikā. Katrā rīcības plāna nodaļā ir norādīti rīcības virzienā sasniedzamie mērķi un izvērsti aprakstīti izpildāmie uzdevumi ar konkrētiem termiņiem un atbildīgajām iestādēm. Katras nodaļas beigās minēti indikatori, ar kuru palīdzību būs iespējams novērtēt izpildīto uzdevumu rezultātus un izdarīt atbilstošas korekcijas.3. Rīcības virzieni, apakšvirzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai3.1. Apmācība un sabiedrības informēšana3.1.1. Rīcības virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" (Direktīvas 5. pants)Esošā situācijaApmācība augu aizsardzības jomā, īpaši tad, ja notiek darbības ar AAL, ir nepieciešama, lai samazinātu risku no nepareizām darbībām ar AAL, kuras var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Apmācīta un pārbaudījumu nokārtojusi persona zina, kā droši un atbildīgi lietot AAL un īstenot citas darbības ar AAL (uzglabāt, transportēt, droši utilizēt atlikumus u. c.).Latvijā ir piecas apmācāmo personu kategorijas, un katrai no tām ir sava mācību programma un mācību ilgums. Mācības nodrošina VAAD sertificēti apmācības veicēji. Mācību laikā viņus regulāri pārbauda VAAD inspektori, piedaloties mācību procesā un izvērtējot mācību kvalitāti. Lai panāktu, ka mācībās sniegtā informācija ir praktiska un aktuāla, VAAD regulāri apmācības veicējiem rīko seminārus par jaunumiem un izmaiņām augu aizsardzības jomā.Profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās tiek mācīti lauksaimniecības speciālisti un kuru izglītības programmās ir augu aizsardzības mācību priekšmets, to papildina un pielāgo ar Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr. 147 "Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību"1 (turpmāk – noteikumi Nr. 147) minētajiem tematiem, tāpēc jau mācību laikā topošajiem lauksaimniekiem tiek mācīta droša un atbildīga AAL lietošana, īpašu uzsvaru liekot uz integrētām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm un integrētām kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām. Ja augu aizsardzības mācības programmas temati ir identiski noteikumu Nr. 147 pielikumā noteiktajiem, mācību beigās ir iespēja nokārtot pārbaudījumu un saņemt profesionālā AAL lietotāja apliecību. Tas veicina zinošu un atbildīgu speciālistu pieejamību darba tirgū uzreiz pēc izglītības iestāžu absolvēšanas. Situācijās, kad kāda profesionālā vidējās izglītības iestāde, kurā iepriekš nav bijušas mācību programmas ar mācību priekšmetu "Augu aizsardzība", to sāk piedāvāt un šī mācību priekšmeta temati ir salāgoti ar noteikumu Nr. 147 pielikumā noteiktajiem. VAAD, saņemot mācību iestādes iesniegumu, novērtē mācību iestādes un programmas atbilstību noteikumiem Nr. 147. Ja VAAD lēmums ir pozitīvs, mācību iestādei tiek izsniegta atļauja īstenot profesionālā AAL lietotāja apmācību.Latvijā prasība par AAL lietotāju un izplatītāju apmācību ir spēkā jau no 20. gs. 90. gadiem. Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti grozījumi Augu aizsardzības likumā un noteikumos Nr. 147.Noteikumi Nr. 147 noteic kārtību, kādā izsniedzama atļauja profesionālo AAL lietotāju, AAL lietošanas operatoru, AAL pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācībai, kā arī prasību, ka katrai kategorijai ir atsevišķas mācības (gan sākotnējā, gan atjaunojošā) ar noteiktu programmu, pēc kuras apgūšanas tiek izsniegtas šādas apliecības:• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 1. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar fumigāciju);• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL iegādi un lietošanu lauksaimniecības un pašvaldību uzņēmumos);• AAL lietošanas operatora apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL lietošanu lauksaimniecības uzņēmumos);• augu aizsardzības konsultanta apliecība (apmācītām personām atļauts visplašākais darbību spektrs saistībā ar AAL – konsultēt, tirgot, iegādāties un lietot);• AAL pārdevēja apliecība (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL tirgošanu).1. attēls. Kopējais apmācīto personu skaits pa kategorijām laikā no 2017. līdz 2024. gadam (VAAD dati)2. attēls. Derīgu apliecību skaits pa kategorijām 2025. gada 31. decembrī (VAAD dati)Mācot profesionālos AAL lietotājus un augu aizsardzības konsultantus, apmācību veicēji lielu uzmanību pievērš tematiem par IAA, tās pamatprincipiem un prasībām, īpaši, agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām alternatīvām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kas ir IAA pamats. Sasniedzamie mērķi1. Visas personas, kas savā profesionālajā darbībā izmanto 2. reģistrācijas klases AAL, ir apmācītas un pārzina atbildīgu un drošu AAL lietošanu, un to apliecina derīga apliecība.2. Visas personas, kas sniedz konsultācijas augu aizsardzības jomā, ir nokārtojušas pārbaudījumu, un to apliecina derīga konsultanta apliecība.3. Katrā AAL tirdzniecības vietā ir vismaz viens darbinieks ar derīgu AAL pārdevēja apliecību. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.1.1.1.Profesionālai vidējās izglītības iestādei izsniegt atļauju profesionālo AAL lietotāju apmācībai2026.–2030. gadsVAADRīcības plāna darbības periodā izsniegta vismaz viena atļauja profesionālās vidējās izglītības iestādei apmācīt profesionālos AAL lietotājus3.1.1.2.Rīkot seminārus mācību speciālistiem par aktualitātēm augu aizsardzības jomā2026.–2030. gadsVAADSarīkoti pieci semināri3.1.1.3.Uzraudzīt apmācības veicējus2026.–2030. gadsVAADKatru gadu īstenotas piecas apmācību veicēju pārbaudes3.1.1.4.Aptaujāt visas apmācītās personas par mācību kvalitāti2026.–2030. gadsVAADVeikta aptauja3.1.1.5.Pilnveidot mācību sistēmu visām apmācāmo kategorijām2026. gads – ieviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība2026.–2030. gads – uzturēta sistēmaVAADIeviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība par tiesībām īstenot darbības ar AAL INDIKATORI Apmācīto personu skaits pa kategorijām Apmācības veicēju uzraudzībā konstatēto neatbilstību īpatsvars To pārbaudīto objektu īpatsvars, kuros lieto 2. reģistrācijas klases AAL un kuros konstatētas personas, kam nav derīga atbilstoša apliecība Ar mācību kvalitāti apmierināto apmācīto personu īpatsvars3.1.2. Rīcības virziens "Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (Direktīvas 7. un 10. pants)Esošā situācijaAugu aizsardzības likumā noteikts, ka VAAD jebkurai ieinteresētajai personai dod iespēju saņemt vispārēju informāciju par AAL, ar to lietošanu saistītajiem riska faktoriem, AAL ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, informāciju par AAL reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, kā arī par AAL lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu. AAL reģistru VAAD publicē savā tīmekļvietnē2.VAAD, piesaistot lauksaimnieku NVO, 2014. gadā izveidoja darba grupu sabiedrības informēšanas programmas "Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (turpmāk – programma) izstrādei. Programma tika izstrādāta 2014. gadā un 2016. gadā papildināta ar aktuālo informāciju. 2017. gadā tā tika apstiprināta ar VAAD direktora rīkojumu3 un 2023. gada oktobrī aktualizēta.2021. gadā VAAD organizēja kampaņu "Misija Agronoms", kuras laikā informēja sabiedrību par drošu un pareizu AAL lietošanu, par alternatīvajām augu aizsardzības metodēm, par IAA un citiem ar augu aizsardzību saistītiem jautājumiem. 2021. gada nogalē programma tika pilnveidota, pamatojoties uz kampaņas rezultātu analīzi.Pēdējos gados sabiedrība arvien lielāku uzmanību pievērš AAL lietošanai lauksaimniecībā, tostarp lietošanas pamatojumam, intensitātei un ietekmes riskam uz cilvēku un dzīvnieku veselību un apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka programma ir regulāri jāpārskata un jāpapildina, sniedzot objektīvu un skaidrojošu informāciju par AAL lietošanas prasībām un augu aizsardzības pamatprincipiem, tāpēc jaunā rīcības plāna darbības laikā plānotas darba grupas sanāksmes.VAAD sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un dārzkopības izdevumiem "Saimnieks", "Agro Tops", "Dārzs un Drava", "Ievas Dārzs", "Dārza Pasaule", "Bioloģiski" un "Biškopis", kuros regulāri tiek publicēti raksti par augu aizsardzību, tostarp par drošu AAL lietošanu.VAAD regulāri gatavo atbildes uz tīmekļvietnē uzdotajiem jautājumiem4, sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atbild uz uzticības tālruņa zvaniem. Regulāra dalība publiskos pasākumos ļauj informēt plašāku sabiedrību par AAL pareizu un drošu lietošanu, lai pasargātu gan sevi, gan vidi no ietekmes, kas rodas AAL nepareizas lietošanas dēļ.Direktīva un noteikumi Nr. 147 nepieprasa, lai neprofesionālie AAL lietotāji būtu apmācīti, tāpēc ir iespējams, ka tie ne vienmēr pareizi izmanto lietošanai atļautos 3. reģistrācijas klases AAL. Lai novērstu risku, ka AAL tiek lietoti nepamatoti vai nepareizi, nodarot kaitējumu videi un paša lietotāja veselībai, gan iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā, gan arī šajā rīcības plānā ir jāakcentē šīs AAL lietotāju kategorijas izglītošana par AAL bīstamību, to pareizu lietošanu un izvēli tikai situācijā, kad tas ir galēji nepieciešams, ievērojot visus marķējumā norādītos piesardzības pasākumus. Tādēļ 2021. gada VAAD kampaņas "Misija Agronoms" laikā tika izdoti un izplatīti vairāki informatīvi bukleti par drošu AAL lietošanu videi un cilvēku veselībai saudzīgā veidā "Kas jāzina par AAL", "Kā aizsargāt apputeksnētājus", "Integrētā augu aizsardzība" un "Nelegālie AAL". VAAD uztur "Instagram" kontu "Misija Agronoms", kurā sezonas laikā publicē jaunākās ziņas par sastopamajiem kaitīgajiem organismiem Latvijas laukos un dārzos. Līdz ar kaitīgā organisma aprakstu un fotoattēliem tiek ieteiktas arī tā ierobežošanas metodes.Par augu aizsardzības jautājumiem, tostarp par AAL lietotāju apmācību, dažādu sabiedrībai pieejamo reģistru lietošanu, par drošu AAL lietošanu, par apstrādājamo lauku tuvumā dzīvojošo cilvēku drošību VAAD regulāri sagatavo un savā tīmekļvietnē un sociālo tīklu kontos ievieto skaidrojošus materiālus – bukletus, infografikas, videopamācības u. c.5 Sasniedzamie mērķi1. Sabiedrībai pieejama viegli uztverama, skaidrojoša informācija par AAL, jo īpaši risku, kas rodas, nepareizi lietojot AAL.2. Sabiedrībai pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā un augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.1.2.1.Pārskatīt un papildināt sabiedrības informēšanas programmu2026.–2030. gadsVAADPārskatīta un papildināta programma3.1.2.2.Aktualizēt informatīvo materiālu par kaimiņu informēšanu par iespējamo risku, kas var rasties no darbībām ar AAL2026.–2030. gadsVAADPapildinātas vadlīnijas, informētas abu mērķgrupu (sabiedrības un lauksaimnieku) auditorija3.1.2.3.Turpināt popularizēt sagatavotos informatīvos materiālus AAL lietošanas riska samazināšanai konkrētās teritorijās2026.–2030. gadsVAADInformatīvo materiālu izplatīšana un popularizēšana3.1.2.4.Turpināt informēt AAL lietotājus par iespējamiem apdraudējumiem, kas var rasties no nepareizas AAL lietošanas2026.–2030. gadsVAADAtjaunoti un papildināti informatīvie materiāli, tie ievietoti gan VAAD tīmekļvietnē, kā arī izdoti papīra formā izsniegšanai interesentiem lauku dienās, semināros un pārbaudēs saimniecībās3.1.2.5.Turpināt informēt lauksaimniekus par punktveida piesārņojuma negatīvo ietekmi2026.–2030. gadsVAADIepriekšējā periodā sagatavoto informatīvo materiālu izplatīšana63.1.2.6.Nodrošināt regulāru sabiedrības, tostarp lauksaimnieku, informēšanu par apputeksnētāju aizsardzību2026.–2030. gadsVAADVAAD tīmekļvietnē izveidota sadaļa par apputeksnētāju aizsardzību, un tajā publicēti dažādi informatīvi materiāli3.1.2.7.Turpināt popularizēt alternatīvās augu aizsardzības metodes, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās ar jaunām, ja tādas izstrādātas2026.–2030. gadsVAADAlternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauku dienās, demonstrējuma saimniecībās un plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļvietnē3.1.2.8.Turpināt popularizēt glifosātu saturošu AAL lietošanai alternatīvas metodes un veicināt to ieviešanu, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās metodes ar jaunām, ja tādas ir radītas2026.–2030. gadsVAADGlifosāta lietošanai alternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauku dienās, demonstrējuma saimniecībās un plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļvietnē3.1.2.9.Turpināt popularizēt bioloģiskajās saimniecībās atļautās augu aizsardzības metodes, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās metodes ar jaunām, ja tādas radītas2026.–2030. gadsVAADAlternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauku dienās, demonstrējuma saimniecībās un plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļvietnē3.1.2.10.Turpināt attīstīt VAAD tīmekļvietnes informatīvo sadaļu neprofesionālajiem AAL lietotājiem par drošu AAL lietošanu2026.–2030. gadsVAADTīmekļvietnes sadaļa regulāri papildināta ar jaunāko informāciju3.1.2.11.Veikt aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par AAL lietošanu.2026.–2030. gadsZMNoskaidrots sabiedrības viedoklis INDIKATORS Rīcības plāna darbības sākumā un beigās noskaidrots sabiedrības viedoklis par AAL lietošanu. Apmierinātība kā izmērāms rādītājs.3.2. Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācija, tirdzniecība, droša lietošana un aprites uzraudzība3.2.1. Rīcības virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" (Direktīvas 6. pants)Esošā situācijaAAL apriti kontrolē VAAD, pārbaudot, kā ievērotas ES un nacionālās normatīvo aktu prasības. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, lauksaimnieks pēc VAAD ieteikumiem īsteno pasākumus, lai novērstu neatbilstības un mazinātu tādu situāciju atkārtošanos.AAL imports. AAL ievešanu no valsts, kas nav ES dalībvalsts, kontrolē PVD Robežkontroles departaments robežkontroles punktā vai muitas noliktavā (atkarībā no muitošanas vietas). Muitas procedūra tiek noformēta pēc kontroles. VAAD un PVD ir noslēgta vienošanās, lai palielinātu abu pušu darbības efektivitāti fitosanitārās un AAL robežkontroles nodrošināšanā Latvijā. PVD Robežkontroles departaments par konstatētajiem AAL ievešanas noteikumu pārkāpumiem nekavējoties pēc pārkāpuma konstatēšanas informē VAAD, nosūtot paziņojumu par AAL ievešanas noteikumu pārkāpumiem. Ja nepieciešams, PVD konsultējas ar VAAD, un īpaši sarežģītās situācijās abi dienesti sadarbojas nekavējoties. 2023. gadā PVD konstatēja deviņus gadījumus, kad tika mēģināts ievest AAL no Baltkrievijas. Prece tika atsavināta (konfiscēta) un nodota iznīcināšanai Valsts nodrošinājuma aģentūrai.AAL tirdzniecība. Augu aizsardzības likums paredz, ka VAAD inspektoriem uzraudzības un kontroles laikā ir tiesības pārbaudīt, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, un bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt personas, kas darbojas augu aizsardzības jomā, pieprasīt un saņemt dokumentus un informāciju, kā arī ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. AAL izplatīšanas vietās tiek pārbaudīta AAL noliktava, to uzglabāšanas apstākļi, Latvijā ievesto un izplatīto AAL uzskaite, AAL un tā marķējuma teksta atbilstība reģistrācijas nosacījumiem, AAL kvalitāte ar laboratoriskiem izmeklējumiem, tā garantējot, ka patērētājs saņem lietošanai drošu AAL.Tāpat Augu aizsardzības likums paredz, ka AAL atļauts izplatīt komersantiem, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci). Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"7 (turpmāk – noteikumi Nr. 949) noteiktas prasības AAL laišanai tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmie kritēriji, AAL tirdzniecības, ievešanas, izvešanas, uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu pienākumi, informācijas sniegšanas kārtība AAL pircējam un tās saturs, kā arī AAL aprites kontroles kārtība.Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā VAAD pieņēma 36 lēmumus par licenču izsniegšanu. Pamatojoties uz personu iesniegumiem, novērtēta 14 komersantu telpu atbilstība, un pēc tam komersantiem izsniegtas 14 speciālas atļaujas (licences). Pieņemti 13 lēmumi par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu un deviņi lēmumi par pārreģistrēšanu.3. attēls. Licencēto AAL izplatīšanas vietu skaita dinamika 2019.–2025. gadā (VAAD dati)Noteikumi Nr. 949 noteic arī to, ka licences īpašniekam jānodrošina, lai AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kurš saņēmis AAL pārdevēja vai 2. reģistrācijas klases AAL lietotāja apliecību, vai augu aizsardzības konsultanta apliecību un kurš, pārdodot AAL, sniedz AAL pircējam konsultāciju par iegādātā AAL lietošanu, glabāšanu un risku, ko var radīt nepareizas AAL lietošana. Šī prasība ir obligāta, ja persona iegādājas 3. reģistrācijas klases AAL un nav profesionāla AAL lietotāja, bet, ja AAL iegādājas profesionāls AAL lietotājs, minētā informācija jāsniedz pēc personas pieprasījuma.VAAD kompetencē ir uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu AAL izplatīšanas jomā8. VAAD licencētajās AAL tirdzniecības vietās veic ar riska analīzi pamatotas plānotās pārbaudes un, ja ir saņemta informācija par iespējamu neatbilstību, – arī operatīvās pārbaudes. Gadu gaitā, pārbaudot AAL izplatīšanas vietas, ir konstatēts maz būtisku neatbilstību, un tas liecina, ka izplatīšanas vietās, kurām ir piešķirtas speciālas atļaujas (licences), tiek ievērotas normatīvo aktu prasībām un tās ir drošas, lai patērētājs iegādātos AAL.2023. gadā VAAD licencētās tirdzniecības vietās konstatēja divus būtiskus pārkāpumus, bet tirgus uzraudzības pārbaudēs – astoņus būtiskus pārkāpumus, kad tika fiksēta nereģistrētu AAL izplatīšana. Attiecīgā prece tika konfiscēta un nodota iznīcināšanai Valsts nodrošinājuma aģentūrai. Pārsvarā šādās situācijās tika ievesti AAL mazos iepakojumos lietošanai mazdārziņos. Pēdējos gados liela uzmanība tiek pievērsta nelegālo AAL kontrolēm, jo ir palielinājies nelegālo AAL izplatības risks. To veicinājuši vairāki iemesli: nozīmīgi ir samazinājies 3. reģistrācijas klases AAL skaits, kā arī pēc vairāku darbīgo vielu izslēgšanas no ES darbīgo vielu saraksta no tirgus izņemti daudzi plaši izmantoti AAL. Šī iemesla dēļ papildus nelegālo AAL izplatīšanas un lietošanas novēršanai Latvijā paredzētas vēl 45 tirgus uzraudzības pārbaudes. Lai identificētu nelegālos AAL, tiek īstenotas operatīvās pārbaudes tirgos, būvmateriālu, lauksaimniecības preču veikalos, izstādēs, veterinārajās aptiekās, saimniecībās un citās iepriekš neminētās vietās. VAAD seko līdzi sludinājumiem sociālos tīklos un publikācijām vietējos laikrakstos un citur. Ja nepieciešams, VAAD pieaicina Valsts policiju.3. attēls. Pārbaudes AAL izplatīšanas vietās (VAAD dati) Sasniedzamie mērķi1. AAL tirdzniecības vietās ir apmācīti darbinieki, kuriem ir derīgas apliecības un kuri ikvienam AAL pircējam sniedz informāciju par konkrēto AAL (lietošanu, uzglabāšanu, risku cilvēku veselībai un videi).2. Tirdzniecības vietās, kurās tiek izplatīti 2. reģistrācijas klases AAL, pārdevējs pārdošanas brīdī pārliecinās par derīgas pircēja apliecības esamību un par to izdara ierakstu uzskaites sistēmā. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.2.1.1.Pārbaudīt AAL tirdzniecības vietas2026.–2030. gadsVAADVeiktas pārbaudes visās tirdzniecības vietās vismaz vienu reizi3.2.1.2.Operatīvajās pārbaudēs kontrolēt nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu tuvumā esošajām izplatīšanas vietām2026.–2030. gadsVAAD, PVDKatru gadu veiktas 45 operatīvās pārbaudes un noņemti 9 AAL kontrolparaugi3.2.1.3.Kontrolēt ievestos AAL uz robežas2026.–2030. gadsPVDVeikta kontrole3.2.1.4.Piedalīties EUROPOL rīkotajā operācijā "Silver Axe", kas vērsta uz viltotu un nelegālu AAL aprites novēršanu2026.–2030. gadsPVD, VAAD, VIDDalība vismaz vienā operācijā "Silver Axe"3.2.1.5.Sagatavot informatīvus materiālus profesionālajiem AAL lietotājiem par drošu un atbildīgu AAL lietošanu2026.–2030. gadsVAADSagatavoti un izplatīti bukleti3.2.1.6.Sagatavot bukletus par nelegālo AAL neievešanu Latvijā privātām vajadzībām un izplatīt tos robežpunktos2026.–2030. gadsVAAD, PVD, robežsardzeSagatavoti un izplatīti bukleti3.2.1.7.Sarīkot informatīvo kampaņu lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL lietotājiem par nelegālo un viltoto AAL kaitīgumu2028. gadsVAADSarīkota informatīvā kampaņa INDIKATORI To pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu īpatsvars, kurās nav neviena apmācīta darbinieka ar derīgu apliecību To pārbaudīto AAL izplatīšanas vietu īpatsvars, kurās konstatēta neatbilstība saistībā ar tirgotiem nelegālajiem AAL To operatīvo pārbaužu īpatsvars, kurās konstatētas neatbilstības saistībā ar nelegālajiem un viltotajiem AAL To gadījumu skaits, kad 1. un 2. reģistrācijas klases AAL pārdots pircējam bez derīgas apliecības3.2.2. Rīcības virziens "Izveidota un nodrošināta AAL lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" (Direktīvas 8. pants)Esošā situācijaAAL lietošanas iekārtas izmanto gan AAL, gan šķidro lapu mēslošanas līdzekļu izsmidzināšanai. Tām jābūt darba kārtībā, lai nodrošinātu minēto līdzekļu drošu lietošanu, nekaitējot apkārtējai videi. Lai to panāktu, AAL lietošanas iekārtām jābūt pārbaudītām ik pēc trīs gadiem, un jaunām AAL lietošanas iekārtām pirmā pārbaude jāveic piecu gadu laikā no iekārtas iegādes datuma.Latvijā līdz Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 491 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām"9 (turpmāk – noteikumi Nr. 491) spēkā stāšanās brīdim nebija obligāta prasība pārbaudīt AAL lietošanas iekārtas. Prasība, ka darbā atļauts izmantot tikai pārbaudītas un lietošanas kārtībā esošas AAL lietošanas iekārtas, stājās spēkā 2016. gada 26. novembrī. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem VAAD atzīst AAL lietošanas iekārtai arī citā ES dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, ja ir ievēroti šajos noteikumos minētie pārbaužu starplaiki, kā arī sagatavota un VAAD tīmekļvietnē ievietota informācija par atzīšanu. Pārbaudes veic lauka un koku, un krūmu smidzinātājiem, jo tos visplašāk izmanto AAL profesionālai lietošanai un to pārbaudēm ir izstrādāti standarti. Konstatējot neatbilstības, tiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta un piemērots sods. Dati par to atspoguļoti 5. attēlā: gan 2019., gan 2020. gadā joprojām bija diezgan daudz neatbilstību. Tas skaidrojams ar stingrāku sankciju piemērošanu no 2018. gada par prasības neizpildi. No 2021. gada, kad AAL lietošanas iekārtu īpašnieki pēc apmācības un vairākām informatīvajām kampaņām (piemēram, "Misija Agronoms") sāka apzināties priekšrocības, ko sniedz pārbaudītas AAL lietošanas iekārtas, situācija stabilizējās un neatbilstību skaits mazinājās.5. attēls. AAL lietotāju pārbaudēs konstatētās neatbilstības saistībā ar AAL lietošanas iekārtām (VAAD dati)Katru gadu pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits palielinās, bet pieauguma dinamika vēl aizvien ir diezgan lēna. VAAD, uzraugot AAL lietošanas prasības, ir konstatējis, ka daudzas saimniecības iegādājušās jaunas AAL lietošanas iekārtas, kas jāpārbauda tikai pēc pieciem gadiem kopš iegādes. 2024. gadā ir uzsākts darbs pie noteikumu Nr. 491 grozījumu izstrādes, lai AAL lietošanas iekārtu reģistrā iekļautu arī jaunas, līdz šim nepārbaudītas iekārtas. No 2023. gada LIZ Pārvaldības sistēmā informāciju par jaunajām AAL lietošanas iekārtām sniedz saimniecības, kas pretendē uz KLP SP iekļauto ekoshēmu atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi. Sasniedzamais mērķisVisas profesionālai lietošanai paredzētās AAL lietošanas iekārtas ir pārbaudītas, un AAL lietošanas iekārtu pārbaudītāji kvalitatīvi veic savu darbu. Nr. p .k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.2.2.1.Pārbaudīt AAL lietošanas iekārtas2026.–2030. gadsPārbaudes veicējsPārbaudīts:2026. gadā – 500 iekārtu2027. gadā – 500 iekārtu2028. gadā – 500 iekārtu2029. gadā – 500 iekārtu2030. gadā – 500 iekārtu3.2.2.2.Turpināt informēt profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu priekšrocībām102026.–2030. gadsVAADSagatavoti un izplatīti informatīvi materiāli3.2.2.3.Grozīt noteikumus Nr. 491, iekļaujot prasību par jaunu AAL lietošanas iekārtu uzskaiti un reģistra izveidi2027. gada 31. decembrisVAADIeviesta jauno AAL lietošanas iekārtu uzskaite INDIKATORI Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits To pārbaužu īpatsvars, kurās konstatē pārkāpumus saistībā ar AAL lietošanas iekārtām3.2.3. Rīcības virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" (Direktīvas 9. pants)Esošā situācijaLatvijā AAL smidzināšana no gaisa ir aizliegta, izņemot normatīvajos aktos noteiktos īpašos gadījumos. Iepriekšējā reize, kad AAL tika lietoti no gaisa ar lidaparātu, bija 2005. gadā, kad Ziemeļkurzemes mežos bija savairojusies priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer Goeffr.), kura var izraisīt koku bojāeju lielā platībā. VAAD izsniedza atļauju AAL lietošanai neatliekamu pasākumu īstenošanai un arī kontrolēja pasākuma izpildi uz vietas.Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"11 (turpmāk – noteikumi Nr. 950) noteikta novērtējuma sagatavošanas kārtība par iespējamo risku AAL izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtība atļaujas izsniegšanai AAL izsmidzināšanai no gaisa.AAL atļauts izsmidzināt no gaisa, ja ir saņemta VAAD atļauja (turpmāk – atļauja). VAAD pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, jaa) nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no gaisa salīdzinājumā ar AAL lietošanu uz zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

1. b)ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka pozitīvais efekts no šāda AAL lietojuma būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai;
2. c)operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un ieguvis apliecību par tiesībām lietot AAL;
3. d)lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par AAL lietošanas iekārtām noteiktajām prasībām;
4. e)lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu AAL nonesi ar vēju;
5. f)apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā.Pēdējos gados pasaulē strauji palielinās bezpilota lidaparātu izmantošana dažādās tautsaimniecības nozarēs, arī lauksaimniecībā, t. i., mēslošanai, sēšanai, dzīvnieku uzraudzībai, lauku monitoringam un arī AAL lietošanai. ES līdz šim vēl nav izstrādātas vienotas vadlīnijas šīs tehnoloģijas izmantošanai, tomēr ir situācijas, piemēram, augļkopībā un mežsaimniecībā, kad bezpilota lidaparātu izmantošana augu aizsardzībā nodrošina precīzāku un efektīvāku augu apstrādi un samazina AAL noneses risku. VAAD izvērtēs līdzšinējo starptautisko praksi, lai pēc AAL lietotāju pieprasījuma varētu izsniegt atļaujas AAL izsmidzināšanai ar bezpilota lidaparātiem, ja AAL lietošanas radītais risks ir līdzīgs vai mazāks nekā citām AAL lietošanas tehnoloģijām. Sasniedzamais mērķisDroša un uzraudzīta bezpilota lidaparātu izmantošana augu aizsardzībā. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.2.3.1.Dot iespēju AAL lietotājiem izmantot bezpilota lidaparātus augu aizsardzības pasākumiem situācijās, kad risks ir līdzvērtīgs tradicionālajām AAL lietošanas tehnoloģijām, kā arī izpētes vajadzībām2026.–2030. gadsVAADIzsniegtas vismaz divas atļaujas AAL lietošanai ar bezpilota lidaparātiem3.2.4. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)Esošā situācijaAugu aizsardzības līdzekļu droša lietošana. Augu aizsardzības likums noteic, ka persona AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, EPPO noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD tīmekļvietnē12) un AAL lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos. Apmācītie profesionālie AAL lietotāji to ir apguvuši mācību laikā un pēc sekmīga pārbaudījuma nokārtošanas saņēmuši apliecību, kas ir apliecinājums viņu zināšanām.ES, arī Latvijā, AAL tiek reģistrēti pēc vienotiem principiem atbilstoši regulas Nr. 1107/2009 prasībām. Ja AAL tiek lietoti atbilstoši reģistrācijas nosacījumiem un norādēm AAL marķējumā, augu aizsardzības pasākumi ir droši cilvēku veselībai un videi un izaudzētā produkcija no AAL atliekvielu viedokļa atbilst ES noteiktajām pārtikas nekaitīguma prasībām. Novērtējot katru AAL, tiek izvērtēta arī tā iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti tā iedarbībai, tāpēc katra AAL marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas prasības cilvēku aizsardzībai – tās paredz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar konkrētu AAL.Noteikumu Nr. 95013 9. punktā noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot AAL (kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību un citas specifiskas prasības, ja tādas ir konkrētam AAL). Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vides aizsardzību ir atbildīgs ikviens AAL lietotājs (arī privātmāju un mazdārziņu īpašnieki, kas lieto 3. reģistrācijas klases AAL), kā arī AAL lietošanas operators (traktorists, kas veic izsmidzināšanas darbus uz lauka).Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD uzrauga un kontrolē AAL lietošanu14. Jūtama ir sabiedrības ieinteresētība palielināt pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā, bet ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātais "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020"15 liedz VAAD palielināt inspektoru skaitu. Ar regulārām VAAD inspektoru augu aizsardzības jomas pārbaudēm tiek garantēta droša AAL lietošana katras saimniecības laukos. VAAD inspektori kontroļu laikā pārbauda AAL iegādes un izlietojuma dokumentāciju, izlietoto AAL lietošanas atbilstību marķējuma prasībām (kultūraugs, deva, lietošanas reižu skaits, nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai, attālums līdz ūdensobjektiem un (vai) blakus teritorijām), AAL lietošanas iekārtas atbilstību normatīvo aktu prasībām, AAL uzglabāšanas noliktavu un individuālo aizsardzības līdzekļu esamību, kā arī IAA principu ievērošanu. Katru gadu notiek vairāk nekā 1800 pārbaužu, un to rezultāti – būtisko un maznozīmīgo pārkāpumu skaits un būtība – tiek analizēti. Turklāt tiek ņemti vērā zinātnisko pētījumu rezultāti, lai atlasītu pārbaudes objektus nākamo gadu pārbaudēm un tos izmantotu AAL lietošanas paradumu un tendenču analīzei. Ja nepieciešams, ievērojot sabiedrībā satraukumu izraisošu darbīgo vielu, piemēram, glifosāta, lietošanu, VAAD īsteno šīs darbīgās vielas monitoringu, noņemot paraugus, lai pierādītu, ka konkrēto darbīgo vielu saturošie AAL tiek lietoti atbilstoši marķējumam.AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes tiek plānotas, analizējot, kuri kultūraugi tiek audzēti saimniecībās, cik lielās platībās, vai iepriekš ir bijuši pārkāpumi u. tml., kā arī saņemot operatīvu informāciju par iespējamu pārkāpumu.Galvenie būtiskie pārkāpumi:• AAL tiek lietoti, neievērojot normatīvajos aktos minētās prasības par ūdensobjektu aizsargjoslām;• nav uzskaitīti iegādātie un (vai) izlietotie AAL, vai uzskaite nav precīza;• AAL tiek lietoti, neievērojot norādes AAL marķējumā, t. i., AAL lieto ne tam mērķim un ne pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nav ievērotas marķējumā noteiktās prasības par attālumu līdz ūdenstilpēm, AAL lieto, neievērojot marķējumā norādītās devas vai noteikto aizsargjoslu līdz blakus laukam;• AAL tiek lietoti, neievērojot normatīvajos aktos noteikto vēja ātrumu;• AAL tiek lietoti ar normatīvajiem aktiem neatbilstošu AAL lietošanas iekārtu;• personai nav profesionālā 2. reģistrācijas klases lietotāja apliecība darbam ar AAL.6. attēls. Pārbaudes pie AAL lietotājiem (VAAD dati)Augu aizsardzība līdzekļu uzglabāšana un iepakojuma likvidēšana. Noteikumos Nr. 950 ietvertas arī obligātas prasības AAL uzglabāšanai – plauktos vai uz paletēm. AAL aizliegts uzglabāt degvielas noliktavās, dzīvojamās vai administratīvajās telpās, dzīvnieku novietnēs, būvēs, kas var applūst, un pagrabos, ja vien tie nav būvēti virs zemes. Izlietoto AAL iepakojumi līdz to utilizācijai uzglabājami kopā ar AAL un utilizējami normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā AAL iztukšoto iepakojumu trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, – tad izlietotais AAL iepakojums vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu un ir izmantojams otrreizējai pārstrādei. Ja AAL lietošanas iekārta ir aprīkota ar integrētu skalošanas ierīci, trīsreizēja tukšā iepakojuma skalošana vairāk nav nepieciešama. Situācijas noskaidrošanai par tukšo AAL iepakojumu būtu jāiegūst dati, kas atspoguļo faktisko situāciju saimniecībās, tāpēc papildinformāciju par tukšā AAL iepakojuma utilizāciju inspektori vāc pārbaužu laikā.Darbības ar 3. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009"16 (turpmāk – noteikumi Nr. 509) minēti kritēriji, kurus ievērojot AAL ir atļauti lietošanai neprofesionāliem lietotājiem.Saskaņā ar noteikumu Nr. 509 prasībām AAL neprofesionālai lietošanai reģistrē, ja tas satur zema riska darbīgās vielas vai darbīgās vielas, kuras Eiropas Komisija ir atzīmējusi kā potenciāli zema riska vielas, vai ir iepildīts tilpumā, ar kura saturu var apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetru lielu platību, izmantojot AAL minimālo reģistrēto devu, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008) netiek klasificēts kā1) akūtas toksicitātes līdzeklis pirmajā, otrajā vai trešajā kategorijā;2) 1A, 1B un otrās kategorijas kancerogēns;3) 1A, 1B un otrās kategorijas mutagēns;4) toksisks reproduktīvajai sistēmai 1A, 1B un otrajā kategorijā utt.Pamatojoties uz regulu Nr. 1272/2008, kuras prasības attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem, tostarp AAL, stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā, Latvijā pēc stāvokļa 2023. gada 31. decembrī bija reģistrēti 28 ķīmiskie 3. reģistrācijas klases AAL, no kuriem vairākos ir viena un tā pati darbīgā viela, tikai ar atšķirīgu nosaukumu. Kopumā reģistrētajos AAL ir 15 dažādu darbīgo vielu, no kurām sešas atļauts lietot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Līdz ar regulas Nr. 1272/2008 prasību izpildi ievērojami samazinājās lietoto ķīmisko AAL daudzums mazdārziņos un to ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Reģistrēto AAL skaita samazinājums šajā sektorā ir svarīgs arī tādēļ, ka neprofesionālie AAL lietotāji, kas šos līdzekļus var brīvi nopirkt un lietot, nav apmācīti, un AAL ne vienmēr tiek lietoti, ievērojot norādes AAL marķējumā. Lai palielinātu neprofesionālo augu aizsardzības lietotāju informētību par drošu AAL lietošanu, VAAD sagatavoja un tirdzniecības vietās izplatīja informatīvos bukletus "10 soļi par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" un "Kas ir augu aizsardzības līdzeklis?". Minētie informatīvie materiālie ir arī pieejami VAAD tīmekļvietnē17. Sasniedzamie mērķi1. AAL tiek lietoti saskaņā ar marķējumu un droši sabiedrībai un videi.2. AAL glabāšana un to krājumi nerada draudus ne cilvēkiem, ne videi.3. 3. reģistrācijas klases AAL lietotāji ir informēti par to bīstamību un alternatīvām metodēm kaitīgo organismu ierobežošanai.4. Tukšais AAL iepakojums, neizlietotie AAL un tvertnes maisījumi tiek likvidēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.5. AAL lietošanas iekārtas tiek tīrītas speciāli šim nolūkam atbilstoši iekārtotās vietās.6. AAL marķējumi ir lietotājam skaidri saprotami, tajos harmonizēta individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un noteikti vienoti brīdinājumi par risku cilvēku veselībai un videi.7. Lauksaimniecības uzņēmumos darbā ar AAL darba devējs nodarbināto ir nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.2.4.1.Kontrolēt AAL lietošanu2026.–2030. gadsVAADĪstenota kontrole, garantēta droša AAL lietošana3.2.4.2.Reģistrējot jaunus AAL, novērtēt to riska faktorus, lai lauksaimniekiem būtu pieejami droši AAL2026.–2030. gadsVAADNovērtēti riska faktori 25 jauniem AAL3.2.4.3.Pārskatīt AAL reģistrāciju atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām (AAL reģistrācijas atjaunošana)2026.–2030. gadsVAADKatru gadu atjaunota reģistrācija 15 AAL3.2.4.4.Saimniecībās iegūt informāciju par tukšā AAL iepakojuma likvidēšanu, lai uzlabotu tukšā iepakojumu utilizāciju Latvijā2027.–2030. gadsVAADSavākti, apkopoti un analizēti dati3.2.4.5.Veikt atkārtotu aptauju par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL, identificēt trūkumus2026.–2030. gadsVAADVeikta aptauja, izvērtēti rezultāti3.2.4.6.Veikt aptauju lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar AAL2026.–2030. gadsVAADVeikta aptauja, izvērtēti rezultāti3.2.4.7.Veicināt biobedru izveidošanu saimniecībās2028.–2030. gadsVAADSagatavots, izdots un izplatīts buklets INDIKATORI Pārbaužu īpatsvars, kurā konstatēti AAL lietošanas prasību pārkāpumi Augu un augu produktu paraugu īpatsvars, kuros konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi par AAL lietošanu Aptaujāto respondentu īpatsvars, kuri darbā ar AAL neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus Neatbilstību skaits saimniecībās, kad darba devējs nodarbinātos nav nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem3.3. Atkarības mazināšana no AAL un alternatīvu audzēšanas metožu izmantošanas veicināšana3.3.1. Rīcības virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" (Direktīvas 14. pants)Esošā situācijaAugu aizsardzības likuma18 10. pantā noteikts, ka "AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, EPPO noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD19) un AAL lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos". Labas augu aizsardzības prakses primārais nosacījums – noskaidrot, vai kaitīgais organisms vispār ir jāierobežo. Ja ir, tad priekšroka dodama alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kā pēdējās atstājot ķīmiskās augu aizsardzības metodes. Šis arī ir IAA pamatprincips.Tiešie pasākumi IAA ieviešanai Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad EK apstiprināja programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.Lai augļu un dārzeņu audzētāji varētu saņemt atbalstu par integrēto kultūraugu audzēšanu, ir pieņemti Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"20 (turpmāk – noteikumi Nr. 1056). Noteikumi Nr. 1056 paredz, ka visas personas, kas vēlas kultūraugus audzēt, izmantojot IAA metodes, tiek iekļautas Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. VAAD katru gadu kontrolē šajā reģistrā iekļautos audzētājus, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību noteikumu Nr. 1056 prasībām.Direktīvas 14. pantā un III pielikumā noteiktie IAA pamatprincipi un pamatprasības iekļauti noteikumu Nr. 1056 (2014. gada 3. jūnijā tajos tika izdarīti grozījumi) nodaļā "Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības", un tās ir saistošas visiem lauksaimniekiem, arī laukaugu audzētājiem, kas savās saimniecībās izmanto 2. reģistrācijas klases AAL.No 2013. gada tiek īstenoti lauksaimnieku izglītošanas un informēšanas pasākumi IAA sekmīgai ieviešanai saimniecībās. VAAD kopā ar sadarbības partneriem ir izstrādājis dažādus palīgrīkus:• 25 kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas21;• izdotas kultūraugu attīstības stadiju (AS) rokasgrāmatas par laukaugiem, dārzeņiem, kartupeļiem un augļaugiem22;• izdotas deviņas rokasgrāmatas slimību un kaitēkļu noteikšanai23;• sagatavoti trīs ar integrēto augu aizsardzību saistīti videomateriāli;• precizēti kultūraugu kaitīguma sliekšņi, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par augu aizsardzības pasākumu īstenošanu24;• no 2014. gada ik gadu tiek izdots informatīvs buklets par jaunumiem IAA25;• 2014. gadā kā esošās VAAD tīmekļvietnes sastāvdaļa izveidota vietne26 informācijas atspoguļošanai par integrēto kultūraugu audzēšanu.VAAD ik gadu vidēji 25 semināros lauksaimniekus informē par IAA prasībām, aktualitātēm un ieviešanas mehānismiem. Šī ir viena no VAAD prioritātēm, jo zinošs lauksaimnieks ir arī atbildīgs lauksaimnieks. Semināru prezentāciju materiāli pieejami VAAD tīmekļvietnē27.Pašlaik Latvijā saimniecībās IAA prasību ievērošanas uzraudzība notiek ar augu aizsardzības jomas un savstarpējās atbilstības kontrolēm. Saimniecībās jābūt veiktai augšņu agroķīmiskai izpētei vai augšņu analīzēm, ir jāizstrādā mēslošanas plāns, jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā augu maiņa, jābūt ieviestai uzskaites sistēmai par laukiem un jāizvērtē AAL lietošanas pamatojums, ievērojot• kaitīgā organisma sastopamību konkrētā laukā pirms AAL lietojuma;• AAL lietošanas brīdī marķējumam atbilstošu kultūrauga un kaitīgā organisma attīstības stadiju, lai AAL lietojums būtu drošs videi un kultūraugam;• reģistrēta AAL marķējumam atbilstošu lietošanas devu, lietošanas laiku un reižu skaitu un nogaidīšanas laiku.Lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu aizsardzības jautājumiem, liela nozīme ir konsultāciju pakalpojumiem, jo tikai apmēram pusei – 50,5 % – lauku saimniecību vadītāju (CSP 2020. gada dati)28 ir speciālā augstākā vai vidējā līmeņa lauksaimnieciskā izglītība. Lai iegūtu tiesības konsultēt AAL lietotājus, personām jāiziet apmācība, jānokārto eksāmens un jāsaņem augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas to īpašniekiem ļauj sniegt konsultācijas par augu aizsardzību, tostarp IAA, kā arī par kultūraugiem kaitīgo organismu identificēšanu un ierobežošanu.Viens no IAA pamatprincipiem ir neķīmisku AAL lietošana augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien tas iespējams. Iepriekšējā rīcības plāna īstenošanas laikā tika apkopotas alternatīvās augu aizsardzības metodes, kuru pamatā ir teorētiska dažādu pieredžu izskatīšana, izanalizēšana un pielāgošana gan integrētajās saimniecībās, gan arī bioloģiskajam saimniekošanas veidam. Nākotnē būtu nepieciešams pētījums par šo metožu efektivitāti saimniecībās.2023. gada 31. decembrī Latvijas Republikā reģistrēto AAL sarakstā ir iekļauti 14 AAL, kas satur mikroorganismus un 69 dzīvos organismus. Ir vērojama tendence palielināties minēto organismu saturošo reģistrēto AAL skaitam.ES zema riska darbīgo vielu izvērtēšana ir noteikta par prioritāru. VAAD, piemērojot citas valsts AAL reģistrācijas atzīšanas procedūru, Latvijā veicina jaunu AAL reģistrāciju, kas satur zema riska vielas. Latvijā īstenojot Vienotā tirgus programmas projektu "Uzlabot darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas procesu, stiprinot kapacitāti un kompetenci Latvijas Republikas Valsts augu aizsardzības dienestā" un pārskatot cenrādi jaunā rīcības plāna darbības laikā, tiks veicināta zema riska vielu saturošu AAL pieejamība Latvijā.Viena no alternatīvām slimību un kaitēkļu ierobežošanā ir pamatvielu lietošana augu aizsardzībā. Pamatvielas ES tiek apstiprinātas saskaņā ar regulu Nr. 1107/2009 par AAL laišanu tirgū, vienlaikus nosakot šo vielu lietošanas nosacījumus (kultūraugi, devas, lietošanas laiki, nogaidīšanas laiki u. c. kritēriji). Pamatvielas nav kaitīgas vielas, tās tirgū netiek laistas kā AAL un tiek tradicionāli izmantotas citās nozarēs, piemēram, kā pārtika, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā, lietotas vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas (piemēram, ūdens). Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī mazdārziņos. Regulāri atjaunota pamatvielu lietošanas tabula atrodama VAAD tīmekļvietnē29. Sasniedzamie mērķi1. Lauksaimnieki ir informēti par IAA prasībām un to ieviešanas mehānismiem.2. Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi palīgrīki, kas atvieglo IAA ieviešanu saimniecību līmenī.3. Lauksaimnieki ir informēti par alternatīvām augu aizsardzības metodēm.4. Saimniecībās notiek demonstrējumi, kuros lauksaimnieki praktiski pārliecinās par IAA elementu darbību praksē.5. Palielinās zema riska vielu reģistrācija.6. Palielinās pamatvielu lietošanas apjoms, īpaši bioloģiskajās saimniecībās un mazdārziņos.7. Palielinās mikrobioloģisko un dzīvo organismus saturošo AAL reģistrācija. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.3.1.1.Radīt iespējas profesionālajiem AAL lietotājiem gūt zināšanas par IAA principu īstenošanu praksē2026.–2030. gadsZM, LLKC, LBTU, VAADIzveidotas demonstrējumu saimniecības3.3.1.2.Rīkot, vadīt un piedalīties informatīvos semināros par IAA prasību ieviešanu2026.–2030. gadsVAAD, LLKCKatru gadu 15 semināri3.3.1.3.Izstrādāt un izdot kultūraugu kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu) aprakstu un attēlu rokasgrāmatas2026.–2030. gadsVAADIzdotas divas jaunas rokasgrāmatas, iepriekšējām izdotas papildu tirāžas (veidi – pēc nepieciešamības)3.3.1.4.Sniegt atbalstu lauksaimniekiem lēmumu pieņemšanai par kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībām2026.–2030. gadsVAADLuksoforu kartes skatījumu skaits (kopējais VAAD tīmekļvietnes https://noverojumi.vaad.gov.lv/ sadaļas "Karte" apmeklētāju skaits gadā)3.3.1.5.Izpētīt citu ES dalībvalstu pieredzi integrēto vadlīniju sagatavošanā. Pārskatīt kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas pēc jaunas struktūras2026.–2030. gadsVAADKatru gadu pārskatītas trīs vadlīnijas3.3.1.6.Uzlabot VAAD tīmekļvietni noverojumi.vaad.gov.lv, papildināt to ar jaunāko informāciju par integrēto audzēšanu un kaitīgo organismu specifiskiem aprakstiem2026.–2030. gadsVAADUzlabota un papildināta tīmekļvietne noverojumi.vaad.gov.lv3.3.1.7.Veikt AAL salīdzinošo novērtējumu2026.–2030. gadsVAADTrīs AAL veikts salīdzinošais novērtējums3.3.1.8.Veicināt pamatvielu lietošanu2026.–2030. gadsVAAD, LBTUAr semināru, bukletu un praktisko pieredzi demonstrējumu saimniecībās popularizēta pamatvielu lietošana3.3.1.9.Pieņemt pārbaudījumus augu aizsardzības konsultantu apliecību izsniegšanai2026.–2030. gadsVAADKatru gadu izdotas 10 apliecības3.3.1.10.Sniegt atbalstu datu apstrādei, lai īstenotu ES Zaļo kursu un KLP.Nodrošināt datus un kontroles iespējas atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP prasībām, uzskaitot AAL un ML iegādes un izlietošanas apjomu2026.g. – izstrādāta LIZPS funkcionalitāte2027.g. – 2030.g – uzturēta funkcionalitāteZM, LAD, VAADIeviesta elektroniskā datu uzskaite – LIZ Pārvaldības sistēma3.3.1.11.Pārskatīt cenrādi, samazinot reģistrācijas maksu zema riska vielu un citu alternatīvu AAL reģistrācijai2026. gada 31. decembrisVAADPalielinājies to reģistrēto AAL skaits, kas satur zema riska darbīgās vielas INDIKATORI Demonstrējumu saimniecību lauku dienu apmeklētāju skaits IAA semināru skaits Tīmekļvietnes "noverojumi.vaad.gov.lv" apmeklējumu skaits sadaļā "Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai" Reģistrēto mikrobioloģisko un dzīvo organismu saturošo AAL skaits Izdoto konsultantu apliecību skaits IAA pamatelementu kontroļu skaits bez būtiskiem pārkāpumiem Reģistrēto līdzekļu skaits ar zemu nekaitīguma pakāpi3.4. Vides un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi3.4.1. Rīcības virziens "Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens aizsardzībai" (Direktīvas 11. pants)Esošā situācijaLatvija ir bagāta gan ar virszemes, gan pazemes ūdeņiem, tāpēc sabiedrībai jābūt informētai par šo ūdeņu kvalitāti. Sākot ar 2004. gadu, Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens Struktūrdirektīva30 (turpmāk – Struktūrdirektīva) prasības virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa vērtēšanai. Virszemes ūdeņiem (upēm, ezeriem, kā arī piekrastes un pārejas ūdeņiem) ir jānosaka ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte, savukārt pazemes ūdeņiem – ķīmiskā kvalitāte un kvantitatīvais stāvoklis. Ūdeņu stāvokļa vērtēšanas sistēma kopš 2004. gada ir vairākkārt pilnveidota, lai nodrošinātu arvien precīzāku ūdeņu stāvokļa vērtējumu, kā arī vērtējuma pilnīgāku atbilstību Struktūrdirektīvas prasībām. Stāvokļa vērtēšana notiek uz valsts ūdeņu monitoringā iegūto datu pamata. Iekšzemes virszemes ūdeņiem – upēm un ezeriem, kā arī pazemes ūdeņiem, monitoringu un stāvokļa novērtējumu veic LVĢMC, bet piekrastes un pārejas ūdeņu monitoringu un stāvokļa novērtējumu – Latvijas Hidroekoloģijas institūts.Noteikumos Nr. 95031 noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai no AAL ietekmes, paredzot, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, AAL lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.VAAD tīmekļvietnē ir pieejama informācija par tiem AAL, kuru marķējumā ir norādīti ierobežojumi lietošanai ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā32.Aizsargjoslu likumā ir noteikti vairāki AAL lietošanas ierobežojumi, piemēram, 10 metru platā joslā līdz virszemes ūdens objektam aizliegts lietot ķīmiskos AAL, kā arī izvietot būves to uzglabāšanai. Ja AAL marķējumā norādīts lielāks attālums, tas ir jāievēro.Lai mazinātu AAL smidzinājuma noneses iespējamību blakus teritorijās vai ūdens objektos, svarīgi ir izmantot pārbaudītas un pareizi noregulētas AAL lietošanas iekārtas, kas aprīkotas ar tehnoloģiju smidzinājuma noneses mazināšanai, piemēram, ar nonesi mazinošām sprauslām. Tirgū pieejamais tehnoloģiju klāsts ir plašs, tāpēc VAAD ir sagatavojis informatīvu materiālu lauksaimniekiem par sprauslu tipu izvēli atbilstoši AAL marķējumos minētajām prasībām33.Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma34 9. pantam, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika"35 (turpmāk – noteikumi Nr. 43) prasībām. Atbilstoši šo normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosakāma stingrā režīma, bakterioloģiskā un ķīmiskā aizsargjosla. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka, ja ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39. pantu un noteikumu Nr. 43 trešo daļu, lai nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību, komunikāciju un objektu ekspluatācijas drošību.Virszemes un pazemes ūdeņu monitorings. Ūdens apsaimniekošanas likumā36 noteikta ūdens resursu apsaimniekošanas kārtība Latvijā, bet Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"37 un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"38 (turpmāk – noteikumi Nr. 118) paredz robežlielumus prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijai virszemes un pazemes ūdeņos.Vides monitoringa programmā 2021.–2027. gadam39, kura izstrādāta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam40, pazemes monitoringa stacijās kopumā plānots monitorings tādām AAL darbīgajām vielām kā atrazīns, simazīns, bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D, MCPB, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, dimetoāts, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns, tebukonazols, epoksikonazols, prohlorazs, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns un metazahlors.Minētās vielas ir jānosaka monitoringa punktos, kas reāli atrodas lauksaimniecības teritorijās, arī vietās, kuras sakrīt ar īpaši jutīgajām nitrātu teritorijām, vai monitoringa punktos (galvenokārt, avotos), kas spēj raksturot lauksaimniecības slodzes ietekmi. Tā kā ierobežotā finansējuma dēļ iepriekšējā Vides monitoringa programma 2015.–2020. gadam tika īstenota daļēji, ir ieteikts turpināt noteikt visus iepriekšējos gados minētos specifiskos rādītājus, tos papildinot ar VAAD ieteiktajām, Latvijā lietotajām vielām – tebukonazolu, epoksikonazolu, prohlorazu, diflufenikanu, metribuzīnu, pendimetalīnu, azoksistrobīnu un metazahloru.Vides monitoringa programmā 2021.–2027. gadam virszemes monitoringa stacijās kopumā plānots to AAL monitorings, kas saskaņā ar noteikumiem Nr. 118 noteikti par prioritārajām vielām41. Iepriekšējā perioda (2015.–2020. g.) monitoringā apsekotajos virszemes ūdens objektos netika atrastas prioritārās vielas, prioritārās bīstamās vai citas bīstamas piesārņojošas vielas nozīmīgā koncentrācijā.Latvijā notiek dzeramā ūdens kvalitātes monitorings. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 547) dzeramajā ūdenī ir jānosaka tie AAL, kuru klātbūtne tajā ir iespējama. Ar noteikumiem Nr. 547 ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīva 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija). Tajā iekļauta prasība, ka pesticīdi (AAL) un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa kopā nedrīkst būt lielāka par 0,50 μg/l. Laikā no 2017. līdz 2024. gadam īstenotā dzeramā ūdens monitoringa laikā noņemtajos dzeramā ūdens paraugos netika konstatēti AAL.2023. gadā valsts auditmonitoringā 55 centralizētajās ūdensapgādes sistēmās (ŪAS) testēti 14 pesticīdi (augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas). Šo pesticīdu rādītāju rezultatīvā vērtība bija < 0,025 µg, kas ir mazāk par laboratorijas metodes noteikšanas robežu. ŪAS sadalījums pēc ūdens piegādes apjoma diennaktī un testētos pesticīdus dots 1. tabulā.ŪAS piegādes apjoms diennaktī (m3)To ŪAS skaits, kurās testēti pesticīdi:2,4-D, bentazons, epoksikonazols, fenpropimorfs, izoproturons, kvinmeraks, MCPA, metazahlors, tebukonazols, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, hlormekvāta hlorīds un glifosāts> 10 00021000–10 00015100–10003210–10050–1001. tabula. 2023. gadā valsts auditmonitoringā testētie pesticīdi2024. gadā Veselības inspekcija vairs neīstenoja auditmonitoringu, jo tas nonāca ŪAS pārziņā. 2024. gadā dzeramā ūdens piegādātāji bija testējuši kopumā 151 pesticīdu centralizētajās ŪAS, no tām 54 ŪAS ir testēts tikai bentazons un MCPA, bet 97 ŪAS – virkne citu pesticīdu. ŪAS sadalījumu pēc ūdens piegādes apjoma diennaktī un testētos pesticīdus skatīt 2. tabulā.ŪAS piegādes apjoms diennaktī (m3)To ŪAS skaits, kurās testēti pesticīdi:2,4-D, bentazons, epoksikonazols, fenpropimorfs, izoproturons, kvinmeraks, MCPA, metazahlors, tebukonazols un dimetoātsŪAS skaits, kurās testēti pesticīdi – bentazons un MCPATās ŪAS, kurās testēti pesticīdi:DDT, diazinons, dihlofluanīds, dihlorfoss, dikofols (keltāns), dimetoāts, endosulfāns, fenarimols, fenitrotions, formotions, fozalons, heksahlorcikloheksāns (HHCH) alfa beta gamma, heksakonazols, heptahlora epoksīds, hlorpirifoss, hlorpirifoss-metils, hlortalonils, malations, metoksihlors, parations metils, pirimifoss etils, profenofoss, trihlorfons, vinklozalīns, pesticīdi kopā. Atsevišķās ŪAS papildus noteikti 2,4-D, aldrīns, bentazons, dieldrīns, epoksikonazols, fenpropimorfs, deptahlors, izoproturons, kvinmeraks, MCPA, metazahlors un tebukonazols.> 10 0001–11000–10 00054–100–10002716210–100372420–102210 2. tabula. 2024. gadā ūdens piegādātāju testētie pesticīdiBentazona un MCPA rādītāju rezultatīvās vērtības bija < 0,05 µg un <0,025 µg, kas ir mazāk par laboratorijas metodes noteikšanas robežu atkarībā no laboratorijas izmantotās rādītāja testēšanas metodes, aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds – < 0,0075 µg, pārējie testētie pesticīdi bija < 0,025 µg.Pesticīdu rādītāju maksimāli pieļaujamā vērtība noteikta noteikumu Nr. 547 1. pielikumā "Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības", un tā ir 0,10 µg, aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlorepoksīdam – 0,030 μg/l. Izskatot Veselības inspekcijai pieejamos dzeramā ūdens testēšanas datus centralizētajās ŪAS par 2023./2024. gadu, nav konstatētas pesticīdu rādītāju neatbilstības.Latvijā pastāv uzskats, ka avota ūdens ir viens no tīrākajiem, ko izmantot uzturā, tādēļ avota ūdeni plaši izmanto vietējie, avotu tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ papildus iepriekšminētajam monitoringam nepieciešama šo avotu ūdens piesārņojumu analīze no lauksaimniecībā izmantojamiem AAL, jo šo avotu apkārtnē bieži atrodas lauksaimniecībā izmantojamā zeme.Pārtikas uzņēmumi dzeramā ūdens monitoringa programmu īsteno saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 233 "Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", pārliecinoties par dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma kritērijiem, tostarp attiecībā uz pesticīdu atliekvielām. Sasniedzamais mērķisNepaaugstinās virszemes, pazemes un dzeramā ūdens piesārņojuma līmenis. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.4.1.1.Sniegt priekšlikumus par virszemes un pazemes ūdens monitoringā iekļaujamajām darbīgajām vielām2026.–2030. gadsVAADIesniegts LVĢMC priekšlikums par Latvijas ūdeņos monitorējamām AAL darbīgajām vielām3.4.1.2.Aktualizēt virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa programmu, ņemot vērā reālo piesārņojuma risku2028. gada 31. decembrisZM, LVĢMC, VAADApstiprināta aktualizēta virszemes un pazemes ūdens monitoringa programma3.4.1.3.Turpināt monitoringu un informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem2026.–2030. gadsLVĢMCĪstenots monitorings, sagatavoti informatīvie pārskati. Sagatavots ikgadējais pārskats par Latvijas ūdeņu stāvokli ar informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti3.4.1.4.Sniegt informāciju VAAD par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringā konstatētām AAL atliekvielāmKatru gadu līdz 1. februārim par iepriekšējo gaduLVĢMCSniegta informācija3.4.1.5.Izvērtēt virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātus2026. un 2028. gadsZM, VAAD, LVĢMC, KEM, BIORIzvērtēti virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti, noorganizētas divas sanāksmes.3.4.1.6.Nodrošināt sabiedrībai publiski pieejamu informāciju par piesārņojumu (arī ar AAL) ūdeņos, tostarp avotos un urbumos2026.–2030. gadsLVĢMCSagatavots ikgadējais pārskats par Latvijas ūdeņu stāvokli ar informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti3.4.1.7.Izstrādāt vadlīnijas labas lauksaimniecības prakses ieviešanai AAL lietošanas samazināšanai ūdensobjektu tuvumā2027. gada 31. decembrisZM, VAADPārskatīta "Laba lauksaimniecības prakse", popularizēta un izplatīta mērķa grupām, iekļauta konsultāciju un apmācības programmās3.4.1.8.Izstrādāt ieteikumus piesārņojuma mazināšanai un alternatīvu prakšu veicināšanai teritorijās ar paaugstinātu AAL koncentrāciju pazemes ūdeņos2028. gada 31. decembrisZM, VAADIzstrādātas un ieviestas rekomendācijas par piesārņojuma novēršanu un bioloģisko vai integrēto augu aizsardzības metožu ieviešanu riska teritorijās INDIKATORS Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars aizsargjoslās gar virszemes ūdensobjektiem.3.4.2. Rīcības virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās teritorijās" (Direktīvas 12. pants)Esošā situācijaDirektīvas izpratnē konkrētas teritorijas ir• teritorijas, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, publiskie parki un dārzi, sporta laukumi un atpūtas vietas, skolu teritorijas un bērnu rotaļu laukumi, kā arī veselības aprūpes iestāžu tiešs tuvums;• aizsargājamās teritorijās, piemēram, rezervāti, dabas parki, nacionālie parki, liegumi u. c.;• nesen ar AAL apstrādātas teritorijas, ko izmanto vai kas ir pieejamas lauksaimniecībā nodarbinātajiem.Teritorijas, ko izmanto plaša sabiedrības daļa. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 95042 teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā, sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu teritorijā), AAL atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un AAL lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā līdzekļa lietojums. AAL plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā laikā, kad tajās neuzturas cilvēki.Ja minētajās teritorijās tomēr ir nepieciešams lietot AAL, vismaz divas dienas iepriekš atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos vai savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par paredzēto AAL lietošanu, vai citādi publisko šo informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par lietoto AAL, nogaidīšanas periodu un par to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.Lietošanā sabiedriskās vietās, lai iznīcinātu nezāles, vairāk izplatītie bija glifosātu saturoši herbicīdi, bet iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā pārskatīti 26 glifosātu saturošu AAL marķējumi, tos harmonizējot un no tiem svītrojot iepriekšminēto lietojumu, t. i., lietošanu sabiedriskās vietās.Aizsargājamās teritorijas. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Latvijā, Natura 200043 tīklā ir iekļautas 333 teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, deviņi dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Šīs teritorijas ir minētas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā, un tās aizņem 12 % jeb 787 729 ha no Latvijas kopplatības.Lai izvērtētu AAL lietojuma tendences aizsargājamās teritorijās, nepieciešami AAL lietošanas dati. Šobrīd Eiropas komisija apkopo datus tikai par izplatītajiem AAL. Sākot ar 2028. gadu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi paredz sistemātisku un ikgadēju AAL izlietojuma statistikas ieguvi, kuras rezultāti tiks publicēti, sākot ar 2030. gadu, dodot iespēju veikt izlietoto AAL analīzi konkrēta kultūrauga un teritorijas veida griezumā.Minētajām teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"44 aizsargājamās teritorijās aizliegts lietot minerālmēslus un ķīmiskos AAL mežaudzēs, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kā arī repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.Nesen ar AAL apstrādātas teritorijas. Patlaban, vērtējot risku nodarbinātajiem, kas apmeklē ar AAL apstrādātās platības, tiek ņemta vērā situācija pēc izsmidzinātā šķīduma nožūšanas. 2020. gadā uzsākts pētījums "Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu", kura laikā tiek noteikts AAL atlieku daudzums augsnē, kā arī medusbišu ievāktajos ziedputekšņos un medū. Sasniedzamie mērķi1. AAL lietošana konkrētās teritorijās ir samazināta.2. Lai ierobežotu augiem kaitīgos organismus konkrētās teritorijās,, priekšroka tiek dota alternatīvām metodēm, pamatvielām vai zema riska vielām. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.4.2.1.Kontrolēt AAL lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās2026.–2030. gadsVAADKatru gadu vidēji 200 pārbaužu3.4.2.2.Turpināt popularizēt izstrādātos informatīvos materiālus AAL lietošanas riska samazināšanai konkrētās teritorijās2026.–2030. gadsVAADInformatīvo materiālu izplatīšana un popularizēšana INDIKATORS Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars īpaši aizsargājamās teritorijās. Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa.3.4.3. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)Esošā situācijaSaindēšanās ar augu aizsardzības līdzekļiem.Lai ieviestu Direktīvas prasības un izveidotu sistēmu informācijas apkopošanai par AAL radītās akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem to cilvēku grupās, kas, iespējams, regulāri pakļautas AAL iedarbībai, 2011. gada 27. decembrī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"45. Līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīdim Latvijā nebija oficiālas informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar AAL. Kopš 2012. gada notiek akūto saindēšanās gadījumu uzskaite, tostarp ar pesticīdiem (biocīdiem un AAL), katru gadu konstatējot dažas saindēšanās reizes, no kurām vairākums ir saindēšanās ar biocīdiem (Latvijā tos izvērtē un reģistrē LVĢMC) un ar AAL – dažās reizēs, kas nav saistītas ar to lietošanu, bet sadzīves negadījumu, piemēram, tie ir iedzerti. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā (2019.–2023.) netika konstatēta saindēšanās ar AAL darba pienākumu izpildes laikā. Tā kā kopš 2012. gada, kad valstī tiek uzskaitīti akūtie saindēšanās gadījumi ar AAL, darbavietās netika konstatēti saindēšanās gadījumi, kuru iemesls ir AAL lietošana, plānotā darba grupa (SPKC, VAAD, Valsts darba inspekcija) līdz šim nav sasaukta. Ja būs nepieciešams, mainoties situācijai jaunā rīcības plāna darbības laikā, tiks izvērtēta vajadzība sasaukt darba grupu.Attiecībā uz tiešām darbībām ar AAL, kuras notiek lauksaimniecības uzņēmumos, darba devējam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību ir pienākums nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darba laikā, tostarp strādājot ar AAL (atbilstošas sertificētas iekārtas, individuālos aizsardzības līdzekļus utt.). Darba devējam ir pienākums instruēt nodarbinātos par AAL drošu un pareizu lietošanu. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam ir pienākums pārliecināties par to, vai katrs nodarbinātais instrukcijas ir sapratis. Turklāt darba devējam jāievēro normatīvajos aktos par darba drošību un veselības aizsardzību noteiktās prasības, piemēram, jānodrošina, lai nodarbinātie regulāri veic obligātās veselības pārbaudes.Lai saprastu situāciju lauksaimniecības uzņēmumos saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, būtu nepieciešama visaptveroša situācijas analīze, piesaistot Valsts darba inspekciju, kas ir tiešā darba drošības pārbaudītāja. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā bija paredzēts apmeklēt saimniecības, lai aptaujātu lauksaimniekus par darba drošības prasību ievērošanu darbā ar AAL, bet finanšu trūkuma dēļ aptauja netika organizēta. Šī rīcības plāna darbības laikā tiks meklētas iespējas iegūt no lauksaimniekiem minēto informāciju.Atliekvielas pārtikā.Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu – AAL – atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, EK dalībvalstis katru gadu īsteno divas AAL atlieku programmas:1) saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu (turpmāk – KDKP);2) daudzgadu valsts kontroles programmu (turpmāk – DVKP).Komisijas 2021. gada 12. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1355 par pesticīdu atlieku valstu daudzgadu kontroles programmām, kas dalībvalstīm jāizstrādā, 1. panta 1. un 2. punkts paredz, ka ES dalībvalstis izstrādā DVKP kā sava attiecīgā valsts daudzgadu kontroles plāna daļu.DVKP tiek izstrādāts, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par AAL lietojumu Latvijā, kā arī EFSA sniegtās rekomendācijas par monitoringa programmās iekļaujamām vielām un kultūraugiem, pieejamo informāciju par Latvijā ievesto trešo valstu izcelsmes pārtikas produktu daudzumu un AAL darbīgo vielu metabolismu augos un dzīvniekos. DVKP paredz tos pārtikas produktus, no kuriem tiks ņemti paraugi, to skaitu un analizējamos AAL. Lai novērstu dublēšanos, DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos AAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. DVKP kā valsts daudzgadu kontroles plāna sastāvdaļa tiek paziņota EK saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), 111. un 113. pantu.VAAD sniedz priekšlikumu par to, kuras AAL darbīgās vielas un pārtikas produkti ir jāiekļauj DVKP, savukārt PVD ir atbildīgs par KDKP un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek noņemti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, primārās ražošanas un ražošanas uzņēmumos, kā arī uz valsts robežas un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā.ZM katru gadu apkopo KDKP un DVKP rezultātus un publicē tos savā tīmekļvietnē46.Saskaņā ar EFSA apkopoto informāciju 2022. gadā Latvijā AAL atliekvielu klātbūtne meklēta 193 pārtikas produktu paraugos47. Paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ES izplatītie Latvijas izcelsmes pārtikas produkti patērētājiem ir nekaitīgi un ka šo produktu izejvielas – lauksaimniecības kultūraugi – Latvijā tiek audzēti atbilstoši prasībām.7. attēls. AAL atliekvielas Latvijas izcelsmes pārtikas produktos (EFSA dati)Zinātniskie pētījumi augu aizsardzības jomā. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā pēc ZM pasūtījuma LBTU uzsāka vairākus pētījumus augu aizsardzībā, kā "Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu", "Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi", "Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana", "Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā", "Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos" un "Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās".Visu minēto pētījumu pārskati pa gadiem atrodami šeit: https://agrihorts.lbtu.lv/lv/projects. Tā kā pētījumi turpinās, pašlaik pārskatos doti secinājumi par konkrēto pētījuma gadu, bet galīgos secinājumus zinātnieki izdarīs, pētījumiem beidzoties. Sasniedzamie mērķi1. Sabiedrībai ir pieejama informācija par cilvēku veselībai un videi radīto iespējamo AAL lietošanas akūto vai hronisko kaitējumu.2. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā kontroles programmu rezultātiem.3. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.4.3.1.Turpināt uzskaitīt saindēšanās gadījumus ar AAL2026.–2030. gadsSPKCAkūto saindēšanās gadījumu ikgadēja uzskaite3.4.3.2.Izveidot darba grupu, lai analizētu situāciju par akūtiem un hroniskiem saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls ir AAL2026.–2030. gadsVAAD, SPKCPēc nepieciešamības sasaukta darba grupa, izvērtēta situācija, pieņemti lēmumi3.4.3.3.Uzlabot sadarbību ar ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku datu uzskaiti par saindēšanās gadījumiem ar AAL2027. gada 31. decembrisSPKCPārskatīts un aktualizēts ārstniecības iestāžu iesniegto datu kvalitātes kontroles pasākumu algoritms un tas papildināts ar datu kontroles pasākumiem saindēšanās gadījumos. Vismaz reizi ceturksnī izsūtīta informatīva vēstule ārstniecības iestādēm par sniegto datu kvalitāti un apjomu3.4.3.4.Sagatavot informatīvu materiālu ģimenes ārstiem par rīcību saindēšanās gadījumā2026. gada 31. decembrisSPKC, VISagatavots informatīvs materiāls un publicēts SPKC tīmekļvietnē3.4.3.5.Veikt pesticīdu atlieku kontroli pārtikā un informēt sabiedrību par rezultātiem2026.–2030. gadsPVD, ZM, BIORĪstenojot programmas KDKP un DVKP, noņemti paraugi un sagatavots ziņojums par kontroles rezultātiem vienreiz gadā par iepriekšējo gadu, publicējot to ZM tīmekļvietnē3.4.3.6.Noteiktu darbīgo vielu saturošo AAL monitorings2026.–2030. gadsVAADKatru gadu noņemts vidēji 150 augu un augu produktu paraugu AAL atliekvielu noteikšanai3.4.3.7.Turpināt pētījumu "Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana" par bišu sugu daudzveidību2026.–2028. gadsZM, LBTU, VAADTurpināts pētījums, analizēti rezultāti3.4.3.8.Turpināt pētījumu "Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" par AAL esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti2026.–2028. gadsZMTurpināts pētījums, analizēti rezultāti3.4.3.9.Noskaidrot viedokli par drošu AAL lietošanu teritorijās, kas robežojas ar teritorijām, kuras izmanto mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (skolas, bērnudārzi, slimnīcas, u. tml.)2026. gada 31. decembrisZM, VAAD, pašvaldības, VM, VINoorganizēta sanāksme un noskaidrotas problēmas, ar kurām sastopas minētās iestādes.3.4.3.10.Sagatavot vadlīnijas par drošu un ilgtspējīgu AAL lietošanu2026. gada 31. decembrisVAADSagatavotas un izplatītas vadlīnijas INDIKATORI To Latvijas izcelsmes pārtikas paraugu skaits, kuros pārsniegts pieļaujamais atliekvielu daudzums AAL izraisīto akūto un hronisko saindēšanās gadījumu skaits3.5. Rīcības plāna īstenošana un mērķu sasniegšanas novērtējums3.5.1. Rīcības virziens "Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai" (Direktīvas 15. pants)Esošā situācijaLatvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru tiešas AAL lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr. 175 "Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem"48 (turpmāk – noteikumi Nr. 175) noteikti vides indikatori, kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli valstī, un tos netieši var piemērot, izvērtējot AAL lietošanas ietekmi uz vidi.Noteikumi Nr. 175 ietver1) bioloģiskas daudzveidības indikatoru – lauku putnu indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu indeksu;2) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti – to pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi (%), kā arī labas un augstas kvalitātes ūdens objektu īpatsvaru (% no kopējā skaita).Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt, izmantojot harmonizētus riska indikatorus, kurus ir izstrādājusi EK un kuri minēti Direktīvas IV pielikumā. Riska indikators Nr. 1 (turpmāk – HRI 1) ir saskaņots riska indikators, kura pamatā ir darbīgo vielu bīstamība un saskaņā ar regulu Nr. 1107/2009 tirgū laisto darbīgo vielu daudzums – dati, ko dalībvalstis ir apkopojušas, ievērojot prasības Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulā (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem.Riska indikators Nr. 2 (turpmāk – HRI 2) ir saskaņots riska indikators, kura pamatā ir darbīgo vielu bīstamība un saskaņā ar regulas Nr. 1107/2009 53. pantu izsniegto atļauju skaits.Riska indikatoru vērtības samazinājās jau iepriekšējā rīcības plāna darbības periodā. Tas skaidrojams ar darbīgo vielu apstiprinājumu pārskatīšanu un bīstamāku vielu apstiprinājumu anulēšanu ES.Laikā no 2019. līdz 2023. gadam HRI 1 vērtība samazinājās par 38 % (8. attēls).8. attēls. Harmonizētā riska indikatora Nr. 1 dinamika (Eiropas Komisijas dati par 2011.–2023. gadu)Laikā no 2019. līdz 2023. gadam HRI 2 vērtība samazinājās par 14 % (9. attēls).9. attēls. Harmonizētā riska indikatora Nr. 2 dinamika (Eiropas Komisijas dati par 2011.–2023. gadu)HRI 1 un HRI 2 netiek ņemti vērā tādi būtiski faktori kā lauksaimniecības platību izmaiņas un faktiskais AAL patēriņš uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tāpēc EK ir uzsākusi indikatoru pārskatīšanu, lai tie labāk atspoguļotu reālos AAL lietošanas apstākļus un ar AAL lietošanu saistītos riska faktorus.Direktīva paredz, ka dalībvalstis tomēr joprojām var lietot savus spēkā esošos indikatorus vai līdztekus saskaņotajiem indikatoriem pieņemt citus atbilstošus indikatorus. Latvijā par nacionālajiem indikatoriem Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai tiek izmantoti rīcības plāna mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti.1. Izplatīto AAL darbīgo vielu daudzums uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemesRīcības plānā izvirzītais mērķis, uz kuru ir jāvirzās Latvijā, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.ES katru gadu apkopo informāciju par gala lietotājiem izplatīto AAL daudzumu. Šie rādītāji tiek izmantoti, lai netieši novērtētu AAL lietošanas tendences. Latvijā izplatītais AAL daudzums uz hektāru LIZ ir viens no mazākajiem Eiropā – 0,85 kg/ha, kā arī vairāk nekā divas reizes mazāks par ES vidējo rādītāju, tādēļ rīcības plāns neparedz kvantitatīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā. Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm izplatītais AAL daudzums uz hektāru ir lielāks nekā Igaunijā un Zviedrijā, bet mazāks nekā Somijā un Lietuvā. Indikatora attīstības tendences šī rīcības plāna darbības periodā tiks izvērtētas un ņemtas vērā nākamā plānošanas perioda pasākumu izstrādē.Šobrīd Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā, Latvijā nav pieejami AAL lietošanas dati (ir pieejami dati tikai par izplatītajiem AAL), bet, sākot ar 2028. gadu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi paredz sistemātisku un ikgadēju AAL izlietojuma statistikas ieguvi, kuras rezultāti tiks publicēti, sākot ar 2030. gadu, dodot iespēju veikt izlietoto AAL analīzi konkrēta kultūrauga un teritorijas veida griezumā.10. attēls. Gala lietotājiem izplatītais AAL darbīgo vielu daudzums kg uz 1 ha LIZ (ES Statistikas biroja dati par 2023. gadu)2. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaitsLatvijā pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaita augšupejošā dinamika liecina, ka samazinās bojātu un nenoregulētu AAL lietošanas iekārtu ietekme uz vidi. Pēdējos gados VAAD inspektori augu aizsardzības jomas pārbaudēs ir konstatējuši tendenci, ka daudzas saimniecības iegādājušās jaunas, videi un cilvēku veselībai drošākas AAL lietošanas iekārtas. No visām Latvijā uzskaitītajām AAL lietošanas iekārtām apmēram 40 % ir jaunas iekārtas, kas iegādātas pēdējo piecu gadu laikā.11. attēls. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits (VAAD dati)3. Apmācīto AAL lietošanas operatoru skaitsAAL lietošanas operators (gatavo AAL darba šķidrumu, izsmidzina to uz lauka) kā jauna AAL aprites ķēdē iesaistīto personu kategorija tika ieviesta, pārņemot Direktīvas prasības. Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos saistībā ar AAL lietošanu, ar to atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu lielākoties nodarbojās neapmācītas personas bez speciālām zināšanām, kuru trūkums bieži vien apdraudēja apkārtējo vidi un cilvēku drošību un veselību. Apmācīto operatoru skaita palielināšanās ievērojami samazina minēto risku.12. attēls. Apmācīto operatoru skaits (VAAD dati)4. Izsniegto konsultantu apliecību skaitsNoteikumu Nr. 147 grozījumi49 precizēja vēl vienas AAL apritē iesaistītās personu kategorijas statusu un nepieciešamo zināšanu apjomu. Jaunā apmācības programma, pēc kuras apgūšanas un pārbaudījuma nokārtošanas tiek izsniegta konsultanta apliecība, ir plašāka un detalizētāka nekā iepriekš, tāpēc pēc jaunās sistēmas apmācītajiem konsultantiem ir profesionāli labākas zināšanas un to sniegto konsultāciju kvalitāte ir ievērojami paaugstinājusies, tā ka arī saimniecību lauksaimnieki – konsultāciju saņēmēji – augu aizsardzības jomā būs ar labākām zināšanām.13. attēls. Izsniegto apliecību skaits konsultantiem (VAAD dati)5. Integrētās augu aizsardzības semināru skaitsSaskaņā ar Direktīvas 14. pantu dalībvalstīm bija jānodrošina, lai līdz 2014. gada 1. janvārim visi profesionālie AAL lietotāji saimniecībās būtu ieviesuši vispārīgos IAA principus.Pasākumi saistībā ar IAA Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad, lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā Latvijā, 2006. gadā EK tika apstiprinātas programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai. Līdzīgas programmas augļkopības un dārzeņkopības sektorā tiek īstenotas joprojām. Atšķirīga situācija ir laukaugu sektorā, kurā iesaistītie lauksaimnieki līdz 2014. gada 1. janvārim, kad dalībvalstīm bija jāievieš IAA, par tādu bija dzirdējuši diezgan maz. Direktīvas 14. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jārada apstākļi, kas nepieciešami, lai ieviestu IAA, nodrošinot, lai profesionālo AAL lietotāju rīcībā būtu informācija un rīki, lai IAA ieviestu saimniecībās. Semināri ir viens no minētajiem rīkiem, kā visveiksmīgāk informēt lauksaimniekus par IAA.2015.–2023. gadā notika 165 informatīvi semināri par IAA, un tos kopumā apmeklēja vairāk nekā 7000 lauksaimnieku. Ar katru gadu arvien lielākā lauksaimnieku interese par šādiem semināriem liecina, ka lauksaimnieki kļūst zinošāki un palielinās viņu vēlme savās saimniecībās pēc iespējas efektīvāk ieviest IAA prasības, vienlaikus samazinot saražotās produkcijas pašizmaksu. No 2019. gada IAA semināru skaits samazinājās epidemioloģisko apstākļu dēļ, bet, sākot ar 2021. gadu, saistībā ar valsts KLP SP izstrādi notika vairākas darba grupas un sanāksmes ar lauksaimnieku NVO, kā arī 2023. gadā Latvijas reģionos notika ZM rīkotas konferences (pavisam sešas) un semināri (kopā 23), kuros lauksaimnieki tika informēti par jaunā KLP perioda atbalsta veidiem, prasībām un to izpildi. Daļa atbalsta veidu prasības saskan ar tādiem IAA principiem kā augu maiņa, augsnes analīzes, mēslošanas plāns un uz lauka īstenoto darbību uzskaite.14. attēls. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits (VAAD dati)6. Augu aizsardzības kontroleSaskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD uzrauga un kontrolē AAL lietošanu. VAAD kompetencē ir arī valsts uzraudzība un kontrole par normatīvo aktu prasību ievērošanu AAL izplatīšanas jomā, pārbaudot AAL izplatīšanas vietas. Ar abu minēto kontroļu palīdzību tiek nodrošināta Direktīvas ieviešana.15. attēls. Veikto pārbaužu skaits AAL izplatīšanas vietās (VAAD dati)16. attēls. Veikto pārbaužu skaits pie AAL lietotājiem (VAAD dati) Sasniedzamie mērķi1. Samazināt negatīvās tendences rādītājos, ar kuriem tiek novērtēti riska faktori, kas saistīti ar AAL izmantošanu.2. Pamatojoties uz nacionālo riska indikatoru rezultātu analīzi, identificēti AAL lietošanas riska faktori un izstrādāti to mazināšanas pasākumi. Nr. p. k.UzdevumsTermiņšAtbildīgieRezultāti3.5.1.1.Nodrošināt statistikas datu vākšanu par izplatītajiem AAL2026.–2030. gadsVAADIegūta informācija par valstī izplatītajiem AAL3.5.1.2Nodrošināt statistikas datu vākšanu par izlietotajiem AAL2026.–2030. gadsCSP, VAADIegūta informācija par valstī izlietotajiem AAL3.5.1.3.Īstenojot uzraudzības pasākumus, apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai2026.–2030. gadsVAADValstī ir pieejama informācija par AAL lietošanu3.5.1.4.Ieviest EK pieņemtos harmonizētos saskaņotos riska indikatorus2026.–2030. gadsVAADIeviesti indikatori, sabiedrībai izskaidrojot to nepieciešamību, aprēķina metodiku un sasniegtos rezultātus4. Rīcības plāna ieviešana4.1. Rīcības plāns tiek pārskatīts vismaz vienu reizi piecos gados, izvērtējot noteikto uzdevumu izpildes efektivitāti, to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.4.2. 2029. gadā jāsagatavo starpziņojums un 2031. gadā – ziņojums par rīcības plāna izpildi.4.3. Zemkopības ministrija ir atbildīga par rīcības plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību. Zemkopības ministrs A. Krauze Pielikums Ministru kabineta 2026. gada 12. maija rīkojumam Nr. 271 Plāna mērķis, pasākumi, sasniedzamie rādītāji un finansējums Plāna mērķisMazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi3.1. Rīcības virziensApmācības un sabiedrības informēšana3.1.1. Rīcības apakšvirziens"Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" (Direktīvas 5. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvarosIespējamais finansējuma avots3.1.1.1.Izsniegt atļauju veikt profesionālo AAL lietotāju apmācību profesionālai vidējās izglītības iestādeiRīcības plāna darbības periodā izsniegta vismaz viena atļauja profesionālās vidējās izglītības iestādei apmācīt profesionālos AAL lietotājus1 atļaujaVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.1.1.2.Rīkot seminārus mācību speciālistiem par aktualitātēm augu aizsardzības jomāSarīkoti 5 semināri2026.g. – 12027.g. – 12028.g. – 12029.g. – 12030.g. – 1VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.1.1.3.Uzraudzīt apmācības veicējusKatru gadu īstenotas piecas apmācību veicēju pārbaudes2026.g. – 52027.g. – 52028.g. – 52029.g. – 52030.g. – 5VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.1.1.4.Aptaujāt visas apmācītās personas par mācību kvalitātiVeikta aptauja2026.g. – 12027.g. – 12028.g. – 12029.g. – 12030.g. – 1VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.1.1.5.Pilnveidot mācību sistēmu visām apmācāmo kategorijāmIeviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība par tiesībām veikt darbības ar AAL2026. gads – ieviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība2027.–2030. gads – uzturēta sistēmaVAAD 2026.–2030. gadsIzstrāde Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/001 "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" ietvaros. Darba uzdevums saskaņots Zemkopības ministrijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju Padomē.2027.-2030.g. sistēma uzturēta esošā finansējuma ietvaros - Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.1.2. Rīcības apakšvirziens"Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (Direktīvas 7. un 10. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums.Iespējamais finansējuma avots3.1.2.1.Pārskatīt un papildināt sabiedrības informēšanas programmuPārskatīta un papildināta programma2026. gads – pārskatīta programmaVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.2.Aktualizēt informatīvo materiālu par kaimiņu informēšanu par iespējamo risku, kas var rasties no darbībām ar AALPapildināta vadlīnija, informētas abu (sabiedrība un lauksaimnieki) mērķgrupu auditorijas2026.g. – papildināta vadlīnija2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.3.Turpināt popularizēt izstrādātos informatīvos materiālus AAL lietošanas risku samazināšanai konkrētās teritorijāsInformatīvo materiālu izplatīšana un popularizēšana2026.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2029.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2030.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.4.Turpināt informēt AAL lietotājus par iespējamiem apdraudējumiem, kas var rasties no nepareizas AAL lietošanasAtjaunoti un papildināti informatīvie materiāli, tie ievietoti gan VAAD tīmekļa vietnē, gan sagatavoti papīra formātā izsniegšanai interesentiem lauku dienās, semināros un pārbaudēs saimniecībās2026.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2029.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)2030.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.5.Turpināt informēt lauksaimniekus par punktveida piesārņojuma negatīvo ietekmiIepriekšējā periodā sagatavoto informatīvo materiālu izplatīšana502026.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums2027.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums2028.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums2029.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums2030.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājumsVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.6.Nodrošināt regulāru sabiedrības, tai skaitā lauksaimnieku, informēšanu par apputeksnētāju aizsardzībuVAAD tīmekļa vietnē izveidota sadaļa apputeksnētāju aizsardzībai, kurā iekļauti dažādi informatīvi materiāli2026.g. – VAAD tīmekļa vietnē izveidota sadaļa2027.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2028.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2029.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2030.g. – sadaļa papildināta ar informācijuVAAD 2026. -2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.7.Turpināt popularizēt alternatīvās augu aizsardzības metodes, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās ar jaunām, ja tādas izstrādātasAlternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauka dienās, demonstrējuma saimniecībās, plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļa vietnē2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2030 g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.1.2.10.sadaļā minēto)3.1.2.8.Turpināt popularizēt glifosātu saturošu AAL lietošanai alternatīvas metodes un veicināt to ieviešanu, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās ar jaunām, ja tādas izstrādātasGlifosāta lietošanai alternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauka dienās, demonstrējuma saimniecībās, plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļa vietnē2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2030.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.9.Turpināt popularizēt bioloģiskajās saimniecībās atļautās augu aizsardzības metodes, papildinot iepriekšējā periodā apkopotās ar jaunām, ja tādas izstrādātasAlternatīvo augu aizsardzības metožu popularizēšana semināros, lauka dienās, demonstrējuma saimniecībās, plašsaziņas līdzekļos, informatīvo materiālu ievietošana VAAD tīmekļa vietnē2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)2030.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.1.2.8.sadaļā minēto)3.1.2.10.Turpināt attīstīt VAAD tīmekļa vietnē informatīvo sadaļu neprofesionālajiem AAL lietotājiem par drošu AAL lietošanuRegulāri papildināta sadaļa ar aktuālo informāciju2026.g. – VAAD tīmekļa vietnē izveidota sadaļa2027.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2028.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2029.g. – sadaļa papildināta ar informāciju2030.g. – sadaļa papildināta ar informācijuVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.1.2.11.Veikt aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par AAL lietošanu.Noskaidrots sabiedrības viedoklis2027.g. – veikta aptaujaZM 2026.–2030. gadsZM valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" pieejamā finansējuma ietvaros.3.2. Rīcības virziensAugu aizsardzības līdzekļu reģistrācija, tirdzniecība, droša lietošana un AAL aprites uzraudzība3.2.1. Rīcības apakšvirziens"Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" (Direktīvas 6. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējumsIespējamais finansējuma avots3.2.1.1.Pārbaudīt AAL tirdzniecības vietasVeiktas pārbaudes visās tirdzniecības vietās vismaz vienu reizi2026.g. – vidēji 2502027.g. – vidēji 2502028.g. – vidēji 2502029.g. – vidēji 2502030.g. – vidēji 250VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.1.2.Operatīvajās pārbaudēs kontrolēt nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu tuvumā esošajām izplatīšanas vietāmKatru gadu 45 operatīvās pārbaudes un noņemti 9 AAL kontrolparaugi2026.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi2027.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi2028.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi2029.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi2030.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugiVAADPVD2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.1.3.Kontrolēt ievestos AAL uz robežasVeikta kontrole2026.g. – 12027.g. – 12028.g. – 12029.g. – 12030.g. – 1PVD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.1.4.Piedalīties EUROPOL rīkotajā operācijā "Silver Axe", kas vērsta uz viltotu un nelegālu AAL aprites novēršanuDalība operācijā "Silver Axe"2026.–2030.gads – 1PVD, VAADVID2026. - 2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.1.5.Sagatavot informatīvus materiālus par drošu un atbildīgu AAL lietošanuSagatavoti un izplatīti bukleti2026.g. – 500 gab.2027.g. – 500 gab.2028.g. – 500 gab.2029.g. – 500 gab.2030.g. – 500 gab.VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.2.1.6.sadaļā minēto)3.2.1.6.Sagatavot bukletus par nelegālo AAL neievešanu Latvijā privātām vajadzībām, izplatīt tos robežpunktosSagatavoti un izplatīti bukleti2026.g. – 200 gab.2027.g. – 200 gab.2028.g. – 200 gab.2029.g. – 200 gab.2030.g. – 200 gab.VAADPVD, robežsardze2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.2.1.5.sadaļā minēto)3.2.1.7.Sarīkot informatīvo kampaņu lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL lietotājiem par nelegālo un viltoto AAL kaitīgumuSarīkota informatīvā kampaņa2028. gads – 1VAAD 2028. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.2. Rīcības apakšvirziens"Izveidota un nodrošināta AAL lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" (Direktīvas 8. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots3.2.2.1.Pārbaudīt AAL lietošanas iekārtasPārbaudītas:2026. gadā – 500 iekārtas2027. gadā – 500 iekārtas2028. gadā – 500 iekārtas2029. gadā – 500 iekārtas2030. gadā – 500 iekārtas2026. g. – 500 iekārtas2027. g. – 500 iekārtas2028. g. – 500 iekārtas2029. g. – 500 iekārtas2030.g. – 500 iekārtasPārbaudes veicējs 2026.–2030. gadsPārbaužu veicēju finansējums3.2.2.2.Turpināt informēt profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu priekšrocībāmSagatavoti un izplatīti informatīvi materiāli2026.g. – 500 gab.2027.g. – 500 gab.2028.g. – 500 gab.2029.g. – 500 gab.2030.g. – 500 gab.VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.2.3.Grozīt MK noteikumus Nr. 491, iekļaujot prasību par jaunu AAL lietošanas iekārtu uzskaiti un reģistra izveidiIeviesta jauno AAL lietošanas iekārtu uzskaite2027. gads – veikti grozījumiVAAD 2027. gada 31. decembrisEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.3. Rīcības apakšvirziens"Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" (Direktīvas 9. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots3.2.3.1.Nodrošināt iespēju AAL lietotājiem izmantot bezpilota lidaparātus augu aizsardzības pasākumu veikšanai situācijās, kad risks ir līdzvērtīgs tradicionālajām AAL lietošanas tehnoloģijām, kā arī izpētes vajadzībāmIzsniegtas vismaz 2 atļaujas AAL lietošanai ar bezpilota lidaparātiem2026.g. – 22027.g. – 22028.g. – 22029.g. – 22030.g. – 2VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.2.4. Rīcības apakšvirziens"Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots3.2.4.1.Kontrolēt AAL lietošanuVeikta kontrole, nodrošināta droša AAL lietošana2026.g. – vidēji 18002027.g. – vidēji 18002028.g. – vidēji 18002029.g. – vidēji 18002030.g. – vidēji 1800VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.4.2.Reģistrējot jaunus AAL, novērtēt to riskus, lai lauksaimniekiem būtu pieejami droši AALNovērtēti riski 25 jauniem AAL2026.g. – vidēji 252027.g. – vidēji 252028.g. – vidēji 252029.g. – vidēji 252030.g. – vidēji 25VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.2.4.3.Pārskatīt AAL reģistrāciju atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām (AAL reģistrācijas atjaunošana)Katru gadu atjaunota reģistrācija 15 AAL2026.g. – vidēji 152027.g. – vidēji 152028.g. – vidēji 152029.g. – vidēji 152030.g. – vidēji 15VAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"3.2.4.4.Saimniecību līmenī iegūt informāciju par tukšā AAL iepakojuma likvidēšanu, lai uzlabotu tukšā iepakojumu utilizāciju LatvijāSavākti, apkopoti un analizēti dati2027.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus2028.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus2029.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus2030.g. - aizsardzības kontroļu laikā iegūt datusVAAD 2027.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.4.5.Veikt atkārtotu aptauju par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL, trūkumu identificēšanaVeikta aptauja, izvērtēti rezultāti2026.g. – aptaujāt 500 lauksaimniekus2027.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus2028.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus2029.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus2030.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekusVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.4.6.Veikt aptauju lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar AALVeikta aptauja, izvērtēti rezultāti2026.g. – aptaujāt 500 lauksaimniekus2027.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus2028.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus2029.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus2030.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekusVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.2.4.7.Veicināt biobedru izveidošanu saimniecībāsSagatavots, izdots un izplatīts buklets2028. gads – 500 gab.VAAD 2028. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.3. Rīcības virziensAtkarības no AAL mazināšana un alternatīvu audzēšanas metožu izmantošanas veicināšana3.3.1. Rīcības apakšvirziens"Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" (Direktīvas 14. pants)Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)Finansējums:Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots3.3.1.1.Radīt iespējas profesionālajiem AAL lietotājiem gūt zināšanas par IAA principu īstenošanu praksēIzveidoti demonstrējumi saimniecībāsIzveidoti demonstrējumi saimniecībās, rīkotas lauku dienas.ZM, LLKC,LBTUVAAD2026.–2030. gadsZM finansējums Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ietvaros3.3.1.2.Rīkot, vadīt un piedalīties informatīvos semināros par IAA prasību ieviešanuKatru gadu 15 semināri2026.g. – 152027.g. – 152028.g. – 152029.g. – 152030.g. – 15VAAD, LLKC 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.3.1.3.Izstrādāt un izdot kultūraugu kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu) aprakstu un attēlu rokasgrāmatasIzdotas divas jaunas rokasgrāmatas, iepriekšējām izdotas papildu tirāžas (veidi – pēc nepieciešamības)2026.g. – 3 gab. papildu tirāža2027.g. – 3 gab. papildu tirāža2028.g. – 2 gab. jaunas2029.g. – 3 gab. papildu tirāža2030.g. – 3 gab. papildu tirāžaVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.3.1.4.Sniegt atbalstu lauksaimniekiem lēmumu pieņemšanai par kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu prasībāmLuksoforu kartes skatījumu skaits (kopējais VAAD tīmekļa vietnes https://noverojumi.vaad.gov.lv/ sadaļas "Karte" apmeklētāju skaits gadā)2025.gads – izveidota "Luksofora" karte2026. gads – uzturēta "Luksofora"karte2027. gads – uzturēta "Luksofora"karte2028. gads – papildināta ar diviem jauniem kultūraugiem un uzturēta "Luksofora"karte2029. gads – uzturēta "Luksofora"karte2030.g. – uzturēta "Luksofora"karteVAAD 2026.–2030. gadsEsošā finansējuma ietvarosBudžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"3.3.1.5.Izpētīt citu ES dalībvalstu pieredzi integrēto vadlīniju sagatavošanā. Pārskatīt kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas pēc jaunas struktūrasKatru gadu pārskatītas 3 vadlīnijas2026.g. – 32027.g. – 32028.g. – 32029.g. – 32030.g. – 3VAAD 2026.–2030