Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" iesnieguma projektu

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" iesnieguma projektu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.59 Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.6 22.§) Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" iesnieguma projektu 1. Atbalstīt programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" (turpmāk - programma) iesnieguma projektu. 2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2012.gada 2.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju. 3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā. 4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ministru prezidenta vietā - labklājības ministre I.Viņķele Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs (Ministru kabineta 2012.gada 31.janvāra rīkojums Nr.59) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas "Nacionālā klimata politika" iesnieguma projekts 1. Ievads EEZ un NFI programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts Saprašanās memorandā. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses. Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem. Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma. Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā. Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati. Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Pieteikumi, kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai. Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem. Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int. 2. Juridiskais ietvars Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Regulai par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā vai Regulai par NFI ieviešanu 2009. - 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti. Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR. 3. Programmas iesniegums 3.1. Kopsavilkums Programmas mērķis ir atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē, kas ietver ES emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos. Programmas ietvaros plānots stiprināt kapacitāti nacionālās klimata politikas izstrādē un ieviešanā, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrības līdzdalību, politiku analīzi un dokumentu izstrādi integrētai klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pārvaldībai. . Programma ietver klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs (klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas attīstīšana, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas nacionālo sistēmu, kvalitātes nodrošināšanu un kontroli, emisiju uzskaiti un analīzi ārpus ES emisiju tirdzniecības sistēmas un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmu); kapacitātes celšanu adaptācijai klimata pārmaiņām caur izglītošanu un politikas veidošanas, analīzes un tās ietekmes novērtēšanas uzlabošanu (integrētu politikas pasākumu izstrāde klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām ieviešanai, kas balstīta uz ex-ante un ex-post politiku ietekmes vērtējumu un interaktīvu politiku analīzes procesu, iesaistot galvenās mērķgrupas) un zinātniski pamatotu siltumnīcefektu gāzu emisijas prognožu gatavošanu un attīstības scenāriju izstrādi (zinātniskā potenciāla kapacitātes stiprināšana siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādiem tautsaimniecības sektoriem prognožu izstrādei). Programmu ir paredzēts īstenot, ieviešot: (1) Iepriekš noteikto projektu "SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība", ko ievieš Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūru un Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorātu; (2) Atklātos projektu konkursus ar mērķi nostiprināt teorētisko un praktisko izpratni par inovatīviem klimata tehnoloģiju kombināciju risinājumiem Latvijā, kā arī izveidot integrētu apmācību programmu tīklu un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumus. Programmas mērķa grupas: ar programmas jomu saistītās valsts institūcijas, pašvaldības, zinātniski-pētnieciskās organizācijas, universitātes un nevalstiskās organizācijas. Programmas apsaimniekotājs: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Donoru programmas partneris: Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūra, sniedzot ieguldījumu divpusējo attiecību starp Latviju un Norvēģiju stiprināšanā, kā arī veicinot labas prakses un zināšanu apmaiņu. Kopējais finansējums: 10, 365,000 milj. eiro. 3.2. Pamatinformācija Programmas nosaukums Nacionālā klimata politika Programmas joma (atsauce uz SM) Saskaņā ar Saprašanās memoranda B pielikuma 3. Daļu A. Programmas joma: Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Programmas apsaimniekotāja nosaukums Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir). Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūra (Norv. val. - Klima- og forurensningsdirektoratet - KLIF) 3.3. Programmas svarīgums Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst: • vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem Programma atbilst EEZ finanšu instrumenta 2009. -2014. gadam noteiktajam mērķim (Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadam 1.2. pantam). Programmas rezultātā tiks stiprinātas savstarpējās attiecības starp Norvēģiju un Latviju tās prioritārajos sektoros. • attiecīgās programmas kopējam mērķim Programma ir izstrādāta prioritātes "Klimata pārmaiņas un atjaunojamā enerģija" un prioritātes "Vides aizsardzība un vadība" ietvaros atbilstoši programmas jomai "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" un programmas jomai "Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole". Programmas ietvaros plānots stiprināt kapacitāti nacionālās klimata politikas izstrādē un ieviešanā, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrības līdzdalību, politiku analīzi un dokumentēšanu integrētai klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pārvaldībai. Divpusējās attiecības ar donorvalstīm tiks stiprinātas gan programmas līmenī, gan projektu līmenī, cieši sadarbojoties ar donorvalstu valsts un vietējām institūcijām. • tiesību aktiem un valsts prioritātēm - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010.gada 10.jūnijs). Kā galvenās ilgtermiņa attīstības prioritātes stratēģijā ir identificētas: ieguldījumi cilvēkkapitālā, novatoriska un ekoefektīva ekonomika, ilgtspējīga un līdzsvarota teritoriālā attīstība, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība. - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (2006.gada 4.jūlijs) ir augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, nodrošinot Latvijas konkurētspēju citu valstu vidū. - Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (2009.gada 31.jūlijs) liek uzsvaru uz līdzsvarotu attīstību, vienlaikus sekmējot vides jautājumu integrēšanu citu nozaru politikā un sabiedrības līdzdalības palielināšu vides plānošanā. Paredzēts izstrādāt adaptācijas koncepciju, kas ietver ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmju izvērtējumu un risku pārvaldības iekļaušanu atbilstošo tautsaimniecības sektoru politikā, kā arī veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu klimata pārmaiņu samazināšanas un piemērošanās jomā. - Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (2011.gada 20.aprīlis) uzsver, ka jūras izmantošana kļūst aizvien intensīvāka un daudzveidīgāka - pieaug interese par zemes dzīļu resursu ieguvi jūrā, alternatīvo energoresursu izmantošanu un zemūdens kultūras mantojumu. - Latvijas Republikas parlaments ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1995. gada 23. februārī, un kopš 1995. gada 23. marta Latvija ir Konvencijas dalībniece, līdz ar to īsteno virkni starptautisko saistību. 2002. gada 30. maijā parlaments ratificēja arī Kioto protokolu. - Baltā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām": Ceļā uz Eiropas ietvaru rīcībai (COM (2009) 147/4) aicina turpināt izstrādāt nacionālās un reģionālās pielāgošanās stratēģijas ar mērķi ņemt vērā obligātās pielāgošanās stratēģijas pēc 2012.gada. - Zaļā grāmata: Meža aizsardzība un meža informācija Eiropas Savienībā - gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām (2010.gada 1.marts) aicina ES uzsākt plašas diskusijas par meža nozares stāvokli un nozares kapacitāti un iespējām piemēroties klimata pārmaiņām, kā arī ar to saistīto nepieciešamo informāciju. - "Zilā grāmata: Integrētā Eiropas Savienības jūrlietu politika" (COM(2007)575) un tai pievienotais Rīcības plāns (SEC(2007)1278) ierosina jūras telpisko plānošanu visā ES ar mērķi panākt ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu, kas atbilstu ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Programma atbilst nacionālajiem tiesību aktiem un prioritātēm, kas noteiktas plānošanas dokumentos. Programmas īstenošana sekmēs iepriekš minētajos ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. 3.4. Programmas motivācija un pamatojums 3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze Latvija ir iesaistījusies starptautiskajos klimata pārmaiņu samazināšanas procesos un 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē Riodeženeiro "Vide un attīstība" kopā ar daudzām citām pasaules valstīm parakstīja UNFCCC, tādejādi uzņemoties pildīt visas Kioto protokolā noteiktās saistības. Saskaņā ar Kioto protokolu, Latvijai, rīkojoties individuāli vai solidāri ar citām valstīm, ir jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i. CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990. gada izmešu līmeņa. Latvijai, kā UNFCCC un Kioto protokola dalībvalstij, ir regulāri jāsagatavo un periodiski jākoriģē visu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu no avotiem un piesaistes nacionālās inventarizācijas saraksti, pa sekojošiem sektoriem: enerģētika, rūpnieciskie procesi, šķīdinātāju un citu produktu lietošana, lauksaimniecība, zemes izmantošana, zemes izmantošanas veida maiņa, mežsaimniecība un atkritumi. Sakarā ar to, ka Latvija kopš 2004. gada ir ES dalībvalsts, tās klimata pārmaiņu politika atbilst ES klimata politikai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, 3. panta 1. apakšpunktu, dalībvalstis sniedz ziņojumus par siltumnīcas efektu izraisošo antropogēno gāzu emisiju. Latvijai, kā UNFCCC, Kioto protokola un ES dalībvalstij ir pienākums sagatavot un periodiski koriģēt tās ziņojumus par SEG emisiju un piesaisti. Šāds ziņojums ik gadu tiek iesniegts UNFCCC un Eiropas Komisijai. Latvijas nacionālā SEG inventarizācijas (uzskaites) sistēma ir izstrādāta un darbojās saskaņā ar Kioto protokola (Lēmuma 20/CP.7) 5. panta 1. apakšpunktā noteiktajām nacionālo sistēmu vadlīnijām, lai nodrošinātu šādas uzskaites caurspīdīgumu, atbilstību, salīdzināmību, pilnību un precizitāti. Uzskaites darbības ietver plānošanu, sagatavošanas darbus un vadību, sekojošos darbības posmos: datu apkopošana, atbilstošu uzskaites metožu un emisijas faktoru izvēle, antropogēno izmešu no avotiem un piesaistes aprēķini, nenoteiktības noteikšana un kvalitātes garantijas/kvalitātes kontroles procedūru ieviešana. 1. Inventarizācija un politikas novērtējums Izaicinājumi SEG emisijas un piesaistes ziņojumi ietver informāciju no dažādiem sektoriem, kā, piemēram, lauksaimniecība, enerģētika (ieskaitot transportu) un citi. Dažādas valsts iestādes ir atbildīgas par gala ziņojumā ietveramās informācijas sagatavošanu (lai iegūtu detalizētāku informāciju par SEG emisijas inventarizācijas nacionālā ziņojuma sagatavošanā iesaistīto iestāžu atbildību un funkcijām, skat. 2.pielikumu). Iepriekšējā pieredze rāda, ka katra atbildīgā iestāde sagatavo inventarizācijas ziņojumu, balstoties uz tās rīcībā esošajiem nozares datiem, kas apkopoti konkrētām nozares vajadzībām un nevis klimata pārmaiņu ziņojuma sagatavošanas mērķim. Valsts iestādēm trūkst kvalificētu speciālistu, kas būtu atbildīgi par informācijas sagatavošanu un, nepietiekamā finansējuma dēļ, iestādēm nav iespēju īstenot personāla apmācības un zināšanu pilnveidošanas pasākumus, lai celtu iestādē strādājošo speciālistu kvalifikāciju vai arī, atbilstoši starptautiskajām prasībām - piesaistītu jaunus speciālistus. Savstarpējā saikne starp SEG emisijas datiem un gaisa piesārņojumu ir nepietiekama, kas traucē īstenot saskaņotu ziņojumu sagatavošanas procesu. Nepietiekamā informācija par augšņu struktūru būtiski ietekmē augšņu kartēšanu atbilstoši starptautiskajām prasībām. Šis jautājums jau vairākus gadus ir ekspertu pārskata darba grupas dienas kārtībā. Tā kā lauksaimniecība ir trešā lielākā emisijas radošā nozare, emisiju aprēķiniem nepieciešams izstrādāt nacionāli specifiskus emisijas faktorus. Nav veikti pētījumi par augsnes oglekļa dioksīda uzkrājumu aramzemēs un pļavās, balstoties uz statistikas metodēm. Nepieciešams uzlabot SEG emisiju prognožu kvalitāti un īstenot politikas analīzi, lai uzlabotu politikas veidošanas procesu un iepriekšējo (ex-ante) novērtējumu. Galvenā Latvijas klimata politikas problēma ir pietiekamas un sistemātiskas datu un politikas analīzes trūkums. Latvijā ir īstenoti pasākumi klimata izmaiņu mazināšanai, tomēr, bez sistemātiskas šādu pasākumu analīzes, nav iespējams izdarīt secinājumus par šo pasākumu ietekmi uz emisijas samazinājumu (paveiktā (ex-post) novērtējums). Bez pieejas šādai analīzei un salīdzinošajiem datiem, nav iespējams izstrādāt pamatotu klimata politiku, kas atspoguļo īstenojamos pasākumus, kā arī sakārtot tos prioritārā secībā, lai nodrošinātu integrētu stratēģisko ievirzi īstenojamo klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu sakarā (ex-ante novērtējums). Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos veikto investīciju efektivitāti, investīciju lēmumi ir pieņemami balstoties uz izstrādāto politiku, scenārijiem, kā arī demonstrācijas projektu izvērtējumu. Šī brīža nacionālās klimata politikas izstrādei trūkst kompetences ex-post un ex-ante novērtēšanā, lai politikas izstrādes un ieviešanas procesi tiktu padarīti atbildīgāki. Nepieciešams veikt Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005. - 2010. gadam ex-post novērtējumu un jauno SEG emisiju prognožu un jaunās Klimata politikas 2020 ex-ante novērtējumu. Nepieciešamība Lai izstrādātu efektīvu nacionālo uzskaites sistēmu un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas analīzi, īstenojami šādi pasākumi: · Inventarizācijā iesaistīto ekspertu kompetences stiprināšana; · Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju vienotā sadarbības tīkla uzlabošana, lai veicinātu vienotu izpratni un ciešu sadarbību; · Norvēģijas pieredzes un zināšanu nodošana SEG inventarizācijas ziņojumu sagatavošanas uzlabošanai; · Vienota datu ieguves un apstrādes mehānisma izstrāde integrētajiem klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes datiem, visām institūcijām, kas ir iesaistītas inventarizācijas datu sagatavošanas procesā Latvijā; · Papildu izpētes veikšana, jo īpaši augsnes un SEG emisijas novērtējuma jomā un modelēšana lauksaimniecības nozarē, lai papildinātu trūkstošo informāciju un aptvertu neuzskaitītos SEG avotus; · SEG uzskaites datu kvalitātes kontroles/kvalitātes nodrošināšanas novērtējums, jo īpaši mežsaimniecības nozarē; · Apkopot donorvalstu pieredzi klimata politikas pasākumu novērtēšanas sistēmu definēšanā, izstrādē un ieviešanā; · Izvēlēties un definēt novērtēšanas metodoloģiju, kas ietvertu arī ex-ante un ex-post ietekmes novērtējumu; · Ex-ante un ex-post novērtējuma veikšana balstoties uz izstrādāto metodoloģiju; · Nodrošināt iesaistīto nozaru speciālistu apmācību šādas metodoloģijas izmantošanā; · Veikt politikas analīzi SEG samazināšanas galvenajās nozarēs, balstoties uz sistēmisko pieeju; · Izstrādāt klimata politikas uzlabošanas rekomendācijas; · Nodrošināt atbalstu sabiedrības iesaistīšanai dialogā par klimata pārmaiņām un sabiedrības izglītošanā. 2. Klimata pārmaiņu pielāgošanās (adaptācijas) stratēģija un pasākumi Izaicinājumi Atbilstošas klimata pārmaiņu pielāgošanās (adaptācijas) bāzes izveide ir pakļauta sekojošiem izaicinājumiem: Latvijā nav izstrādāta klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija. Ir sagatavota stratēģijas izstrādes koncepcija, kā arī ar VARAM rīkojumu Nr. 96 (17.03.2010.) ir izveidotas divas darba grupas - vienu veido zinātniskie darbinieki un NVO pārstāvji, savukārt, otru veido valsts pārvaldes iestādes. Starpministriju darba grupa izvērtē adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Ekspertu darba grupa nosaka prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus piemērošanās (adaptācijas) klimata pārmaiņu jomā, kā arī sniedz priekšlikumus starpministriju darba grupai. Nacionālās adaptācijas stratēģijas sagatavošanas un koordinēšanas procesu veic VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departaments. Nepieciešamība izstrādāt Latvijas vispārējo klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, kas ietvertu galveno fizisko un finansiālo risku analīzi dažādos sektoros, nepieciešamo finanšu resursu un veicamo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu izvērtēšanu, kā arī atbilstošas institucionālās struktūras šādu pasākumu īstenošanā identificēšanu. Tālāk, klimata pārmaiņu pielāgošanās nepieciešamībai ir jābūt ietvertai visu iesaistīto sektoru stratēģijās un politikā, kā arī visos pārvaldes līmeņos, ar mērķi integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām jau pastāvošajos plānošanas procesos. Lai ieviestu jaunizstrādāto klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, nepieciešams vairot galveno iesaistīto sabiedrības grupu vispārējās zināšanas un izpratni (lauksaimnieki, mežistrādes nozarē strādājošie, teritorijas plānošanas speciālisti, NVO un piekrastes iedzīvotāji, tml.) par klimata izmaiņu riskiem un pielāgošanās iespējām. Tas sasniedzams organizējot sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī iepazīstinot ar veikto pilotprojektu rezultātiem, kas nepieciešams, lai palielinātu sabiedrības atbalstu klimatam draudzīgu risinājumu ieviešanā. Iepazīstināšanai ar šādiem elastīgiem un klimatam draudzīgiem risinājumiem, kas Latvijā vēl nav apstiprināta prakse, ir būtiska loma. Starp politikas ieviešanas riskiem jāmin kapacitātes un zināšanu trūkums par efektīviem klimata pārmaiņu adaptācijas risinājumiem. Pilotprojekti varētu palīdzēt mazināt risku un nodrošināt sabiedrības (ieskaitot lēmējinstitūciju) izpratni un zināšanas, kā arī gatavību īstenot klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus. Klimata pārmaiņu politika var tikt pilnvērtīgāk un labāk īstenota, ieviešot īpašumtiesisku pieeju problēmu risināšanai. Tādejādi, ir būtiski, lai politikas izstrādes un ieviešanas procesā tiktu iesaistītas mērķa grupas, ieskaitot valsts iestādes, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un likumdošanu, kā arī pašvaldību un reģionālie plānošanas speciālisti un lēmējinstitūcijas. Klimata pārmaiņu politika ietver plašu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumu spektru, kā arī nevēlamas klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu, tādejādi izpratnes vairošana visām iesaistītajām pusēm ir ļoti nozīmīga, savukārt, izpēte, izglītošana un savstarpējais dialogs ir ļoti būtiski politikas instrumenti. Lai efektīvi komunicētu par klimata pārmaiņu politiku, ir nepieciešams apvienot izglītojošos, informatīvos un tiešās dalības pasākumus. Nepieciešamība · Identificēt nepieciešamos ievaddatus un indikatorus pielāgošanās monitoringa sistēmas izveidei; · Veikt klimata pārmaiņu ietekmes risku sistemātisku izvērtējumu; · Valsts un pašvaldību institūcijām pilnveidot zināšanas par klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem, kā arī nozaru attīstības un plānošanas riskiem ilgtermiņā; · Sektorālā līmenī izstrādāt/identificēt klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus, kas attiecīgi sektorālās stratēģijās neietver atbilstošus klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus un ne valsts, ne pašvaldību, ne privātā sektora budžetos, neparedzot līdzekļus; · Augstāks sabiedrības zināšanu līmenis par klimata pārmaiņu adaptāciju nevar tikt sasniegts bez labām zināšanām un komunikācijas ar plašu sabiedrības loku, ieskaitot biznesu un zinātniskās institūcijas; · Politikas izstrāde ir valdības atbildība, tomēr, kvalitatīvas politikas izstrādei nepieciešama ieinteresēto pušu aktīva līdzdalība, ieskaitot lietišķos pētījumus un komunikāciju ar nevalstiskajām organizācijām. 3.4.2. Ar Programmas jomu saistītās valsts un privātās iestādes Valsts iestādes VARAM Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu un 2011. gada 29. marta MK noteikumiem Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums", VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sekojošās jomās: valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošana un koordinācija; pašvaldību attīstība un pārraudzība, vides aizsardzība, kā arī teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība. Balstoties uz iepriekš minēto kompetenci, VARAM izstrādā politiku, kā arī organizē un koordinē attiecīgās politikas ieviešanu. Nodrošinot klimata politikas ieviešanu Latvijā, VARAM veic šādus uzdevumus: ES klimata politikas likumdošanas iestrādāšana Latvijas Republikas tiesību aktos, klimata politikas mērķu un interešu iestrāde Latvijas politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, ES politikas plānošanas dokumentos, tiesību aktos un citos jaunas klimata pārmaiņu politikas dokumentos, kā arī starptautiskos dokumentos klimata pārmaiņu jomā (UNFCCC, Kioto protokols un citi Konvencijas dokumenti, kas ir balstīti uz starptautisku līgumu slēgšanu). Tāpat VARAM koordinē piekrastes zonas teritoriālās attīstības vadlīniju ieviešanu, ieskaitot piekrastes infrastruktūras ilgtermiņa tematiskā plāna izstrādi valsts līmenī. Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības politikas izstrādi un īstenošanu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir atbildīga par SEG inventarizācijas monitoringa datu sagatavošanu. Tā apkopo datus no citām institūcijām, lai veiktu SEG emisijas aprēķinus, sagatavo emisijas datus par sekojošām nozarēm: enerģētika, rūpnieciskie procesi, šķīdinātāju un citu produktu lietošana, atkritumi, un sagatavo Nacionālā inventarizācijas ziņojuma attiecīgo sektoru daļas, kā arī sagatavo Nacionālā inventarizācijas ziņojuma gala versiju un iesniedz sektoru datus izmantojot kopējo ziņošanas formātu (CRF Reporter) (par attiecīgajiem sektoriem) un sagatavo kvalitātes kontroles procedūras. Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir atbildīgs par piesaistes un emisijas aprēķiniem zemes lietošanas maiņas un meža sektorā. Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir iesaistīta lauksaimniecības sektora inventarizācijas sagatavošanā. Fizikālās enerģētikas institūts saskaņā ar līgumu ar VARAM veic transporta sektora emisijas aprēķinus. Centrālais statistikas birojs ir galvenais datu piegādātājs Latvijas SEG inventarizācijas sagatavošanai par enerģētikas, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības sektoriem. Latvijas Universitāte piedalās klimata pārmaiņu samazināšanas, ietekmes un adaptācijas jautājumu pētniecībā, kā arī ar klimata pārmaiņām un adaptāciju saistītos starptautiskos projektos, sniedzot klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu un rīcības novērtējumu. Sabiedriskās organizācijas Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un pilsētu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv tās dalībnieku intereses un aizsargā pārvaldes un izpildinstitūciju tiesības, izstrādā Latvijas pašvaldību savienības viedokli par Latvijas valdības politiku vadoties pēc vietējo pašvaldību to apvienību un savienību priekšlikumiem, nodrošina pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem, organizē darbinieku un pašvaldību darbinieku apmācību, veicina pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību, veicina uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai, veicina sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs. Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības loma ir apvienot visas piekrastes pašvaldības, lai risinātu kopīgas problēmas un aizstāvētu savas intereses nacionālā līmenī. Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā. Tās uzdevums ir atbilstoši sabiedrības interesēm sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kā arī informēt sabiedrību par aktualitātēm vides jomā. Padomes darbībā ir iesaistītas vides nevalstiskās organizācijas, kas darbojas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu informēšanā un izglītošanā par klimata pārmaiņu jautājumiem, kā arī veic pētījumus par klimata pārmaiņu ietekmi un nepieciešamajiem pielāgošanās pasākumiem. Meža īpašnieku biedrība ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas mežsaimniecības attīstību Latvijā, kā arī veicināt meža īpašnieku kompetences un zināšanu attīstību. 3.4.3. Ar Programmas jomu saistītie likumi un noteikumi Programmas īstenošana tiks nodrošināta saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem. Latvijas Republikas likumi un MK noteikumi Likums "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" nosaka MK noteikt kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta SEG emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras un darbības, kā arī ziņošanas kārtību saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokola prasībām. MK 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" noteiktas institūcijas, kas atbildīgas par SEG inventarizācijas sagatavošanu, kā arī nepieciešamo datu sniegšanas un apkopošanas kārtība. Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka teritorijas plānošanas sistēmu Latvijā, t.sk. ievieš jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu veidus - stratēģiju, lokālplānojumu, tematisko plānojumu un jūras plānojumu. Likums "Par pašvaldībām" nosaka vietējām pašvaldībām deleģētās funkcijas, kā arī vietējo pašvaldību kompetenci teritorijas attīstībā, t.sk. pašvaldības domes kompetenci apstiprināt teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kā arī pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums - nosaka jūras telpisko plānošanu kā vienu no pārvaldības pasākumiem, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli. Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka plūdu riska kartes izstrādi visai Latvijas teritorijai. ES normatīvie akti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra lēmums Nr. 280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu un Kioto protokola īstenošanu Kopienā nosaka kārtību, kādā ES dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) , saistībā ar pieeju, kas pamatojas uz ekosistēmām, cilvēku darbības vadībai izvirzīts mērķis sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras ūdeņos, kas nodrošinās, ka okeāni un jūras ir ekoloģiski daudzveidīgi un dinamiski, tīri, veselīgi un produktīvi. Šajā direktīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības turpmākās jūrniecības politikas vides pīlāru, noteikts, ka Kopienas līmenī pētniecības un izstrādes politikā būtu jāparedz atbalsts saistītai pētniecībai. Jūras stratēģijas pamatdirektīva 2008/56/EK - nosaka, ka vēlākais līdz 2015. gadam katrai valstij jāizstrādā rīcības programma savu jūras ūdeņu laba vides stāvokļa sasniegšanai, ietverot arī piekrastes teritorijas plānošanas jautājumus. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. 3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi Programmas ietvaros valsts atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likumā izpratnē netiks sniegts. Gadījumā, kad programmas projekta īstenošanai nepieciešama apakšuzņēmēju līgumu slēgšana, finansējuma saņēmējam jāizvēlas ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, kas nodrošina cenas un kvalitātes optimālo attiecību, ievērojot caurskatāmības un pretendentu vienlīdzības principus, lai izvairītos no iespējamajiem interešu konfliktiem. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana par pakalpojumiem un piegādēm projekta vajadzībām jāveic Latvijas Republikas normatīvajos aktos iepirkuma jomā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas noteiktie normatīvie akti Publisko iepirkumu likums (2006.gada 6.aprīlis), kura mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu maksimāli samazinot pasūtītāja risku. MK 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.519 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām", kas nosaka publisko iepirkumu līgumcenu robežas, pamatojoties uz ES starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1241 "Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi", kas nosaka gadījumus, kad pasūtītājam (tiešās pārvaldes iestādei) ir obligāti preces vai pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību; centralizēto iepirkumu institūciju un tās sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, kā arī konkrētās preču un pakalpojumu grupas. MK 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.698 "Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību", kas nosaka publisko iepirkumu paziņojumu saturu, kā arī kārtību, kādā pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē sagatavo paziņojumus. MK 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", kas nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēta Publisko iepirkumu likuma 6.pantā, no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē. MK 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1182 "Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un pārskatu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību", kas nosaka valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus iepirkumu jomā, ko aizpilda pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, kā arī šo veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību. 3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums Lai nodrošinātu programmas ietvaros īstenoto pasākumu kvalitāti, ir būtiski, lai projekta līdzfinansējuma saņēmējs sadarbotos ar iesaistītajām partnerorganizācijām no donorvalstīm, lai mācītos no to pieredzes un labākās prakses. Lai nodrošinātu programmas atbilstību Saprašanās memorandā noteiktajiem mērķiem un sasniegtu iespējami lielāku pievienoto vērtību, tika izvēlēta sekojoša programmas īstenošanas stratēģija: (1) Iepriekš noteiktā projekta īstenošana; (2) Atklāto projektu konkursu izsludināšana. (1) Lai gan programmas ietvaros iepriekš noteiktais projekts nav ietverts Saprašanās memorandā, vispiemērotākais risinājums EEZ finanšu instrumenta un programmas mērķa sasniegšanai ir viena iepriekš noteikta projekta ieviešana papildu atklātajiem projektu konkursiem. Atbilstoši Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā 5.5.pantam programmas apsaimniekotājs ierosina atbalstīt iepriekš noteikta projekta "SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība" (3.pielikums) ieviešanu. Iepriekš noteiktā projekta ietvaros ir plānota zināšanu un spēju pilnveidošana par nacionālo SEG inventarizāciju. Iepriekš noteikto projektu īstenos VARAM sadarbībā ar Zemkopības ministriju, KLIF un Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorātu (DSB). Ņemot vērā, ka saskaņā ar Saprašanās memorandu VARAM pilda arī programmas apsaimniekotāja funkcijas, tad VARAM nodrošinās iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un programmas apsaimniekotāja funkciju nodalīšanu (skatīt 6.pielikumu), ievērojot labākos caurspīdīguma un vienlīdzības principus un atbilstoši Noteikumos par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā noteiktajiem principiem. VARAM īstenos iepriekš noteikto projektu, ņemot vērā tālāk minēto pamatojumu: 1. VARAM ir vadošā valsts institūcija klimata politikas jomā un tās funkcijas paredz klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas politikas izstrādi un ieviešanas koordinēšanu, kā arī to, ka VARAM ir valsts atbildīgā institūcija par Latvijas SEG inventarizāciju, tā ir kompetenta sadarboties ar citām inventarizācijas sistēmā un politikas novērtēšanā iesaistītajām institūcijām un spēj nodrošināt sistemātisku pieeju problēmu risināšanai valstiskā līmenī. VARAM izstrādāja iepriekš noteiktā projekta kopsavilkumu, ietverot darbības, kas paaugstina valsts un zinātnisko iestāžu institucionālo kapacitāti visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādei, kas aptvertu ETS neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos. 2. VARAM nodrošina stratēģisko partnerību ar iesaistītajām valsts un zinātniskajām institūcijām un NVO, lai nodrošinātu rezultātu pieejamību visos iesaistītajos līmeņos, plašu saņēmēju un iesaistīto personu līdzdalību, rezultātu un ietekmes uz turpmāko attīstību un klimata politikas ieviešanu Latvijā ilgtspējību un pēctecību. Atbilstoši VARAM iekšējai kārtībai iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums tika izvērtēts saskaņā ar programmas iesnieguma 8.pielikumā pievienotajiem atbilstības kritērijiem, lai noteiktu projekta atbilstību programmas plānotajiem rezultātiem un mērķim. (2) Atklātie projektu konkursi ar mērķi nostiprināt teorētisko un praktisko izpratni par klimata tehnoloģijām gan valsts, gan privātajā sektorā tiks organizēti, nosakot šādas prioritātes: • demonstrācijas projektu īstenošana ilgtspējīgas būvniecības zināšanu un prakses pilnveidošanas jomā, ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei un pielāgot savu dzīves stilu zemas oglekļa emisijas ekonomikai; • NVO ieguldījums sabiedriskās izpratnes vairošanā un izglītošanā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to samazināšanas iespējām; • Klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumi, tai skaitā pētījumi par dzimumu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī kapacitātes celšanas pasākumi. 3.5. Programmas mērķi un indikatori 3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme) Programmas jomas: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole. Programmas mērķis: Programmas mērķis ir atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē, kas aptvertu ETS neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos. Programmas sagaidāmais rezultāts ir atbalsts nacionālās klimata politikas izstrādē un spēju (kapacitātes) attīstīšana, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrisko līdzdalību, politikas analīzi un integrētas klimata pārmaiņu mazināšanas dokumentācijas un pielāgošanos klimata pārmaiņu pārvaldībai. 3.5.2. Plānotais programmas rezultāts Lai sasniegtu programmas mērķi, tika identificēti divi programmas rezultāti, kas ietver visaptverošas nacionālās klimata pārmaiņu politikas izstrādi: (1) Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm; (2) Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Katram no rezultātiem tika izstrādāti sekojoši rādītāji: Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm (REZULTĀTS 1), Šī rezultāta raksturošanai tika identificēti sekojoši rādītāji: · Pilnveidota vides stāvokļa uzraudzības sistēma, palielinot nacionālās SEG emisiju inventarizācijas uzlabojumu apjomu - uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma, pieaugusi nacionālajā klimata informācijas un politikas novērtēšanas sistēmā iesaistīto personu kompetence un prasmes - rādītājs dos iespēju novērtēt sistēmas kvalitatīvo un kvantitatīvo attīstību, novērtējot noteiktu skaitu sistēmā iesaistīto ekspertu un īstenoto kvalitātes novērtējumu. Šis rādītājs izsaka arī starptautiskajām institūcijām iesniegto nacionālo ziņojumu laicīgumu - tas ļauj izvērtēt konkrētās valsts progresu laicīgā kvalitatīvu nacionālo ziņojumu par klimata jautājumiem un politiku iesniegšanu, kā arī trūkumus vai nepilnīgus inventarizācijas aprēķinus konkrētās jomās un UNFCCC ekspertu iebildumus (uz doto brīdi UNFCCC ekspertu pārskata darba grupas ziņojumos ietverto rekomendāciju uzlabojums ir: 50% - plānotais programmas rezultāts - 85%). · Palielinājies kvalitatīvas un pietiekamas informācijas apjoms nacionālo SEG prognožu, pasākumu un politikas novērtējuma ziņojumiem. Klimata pārmaiņu mazināšanas politikas modelēšanas sistēma, ieskaitot izmaksu novērtēšanu, ex-ante un ex-post politikas novērtēšanu, dos iespēju sagatavot pilnvērtīgākus un kvalitatīvākus nacionālo prognožu un politikas novērtējuma ziņojumus. Saskaņā ar Eiropas Gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu tematiskā centra (European Topic Centre on Air Pollution and Climate Change Mitigation) veikto atbilstības un kvalitātes kontroli, kas attiecas uz iesniegtajām prognozēm un politikas pasākumiem, Latvija ir norādījusi tikai aptuveni 30% no nepieciešamās informācijas. Mērķis noslēdzot programmu ir sasniegt 70% . Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (REZULTĀTS 2) Šī rezultāta raksturošanai tika identificēti sekojoši rādītāji: · Izstrādāta nacionālā klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija - programmas ietvaros veiktas aktivitātes kā rezultātā sagatavots priekšlikums nacionālam pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas plānošanas dokumentam. Programmas ietvaros veiktie pētījumi un iznākumi ļaus sagatavot priekšlikumus nacionālā politikas plānošanas dokumenta izstrādei pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. Mērķis ir izstrādāt priekšlikumu apkopojumu, kuru tālāk VARAM izmantos kā pamatu politikas plānošanas dokumenta sagatavošanā. · Pieaugusi sabiedrības izpratne par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem. Latvijā pieaugusi izpratne par klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumiem - rādītājs ļaus novērtēt dažādas mērķa grupas - sabiedrības, pašvaldību un profesionāļu izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām un pielāgošanos (30 % salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni). # Rezultāts Indikators Apraksts Indikatora vērtība Apliecinājuma avots 1. Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm 1.1. Pilnveidota vides stāvokļa uzraudzības sistēma, palielinot  nacionālās SEG emisiju inventarizācijas uzlabojumu apjomu 1.2. Palielinājies kvalitatīvas un pietiekamas informācijas apjoms nacionālo SEG prognožu, pasākumu un politikas novērtējuma ziņojumiem 1.1.1. Uzlabota nacionālā SEG emisiju inventarizācijas sistēma (pieaudzis Latvijas institūciju risināto iebildumu apmērs saskaņā ar UNFCCC starptautisko auditoru darba grupas ikgadējo ziņojumu, kas tiks mērīts procentuālā izteiksmē; 2010.gadā noteikta bāzes vērtība kā Latvijā sniegtie risinājumi attiecībā pret UNFCCC starptautisko auditoru darba grupas ikgadējā ziņojumā norādītajiem iebildumiem) 1.2.1. pēc programmas ietvaros veiktā klimata pārmaiņu politikas novērtējuma un ietekmes analīzes izstrādes, tiks uzlabota nacionālo SEG prognožu, pasākumu un politikas novērtējuma ziņojumu kvalitāte un palielināsies kvalitatīvas informācijas apjoms (% izmaiņas) Bāzes vērtība Mērķa vērtība Ikgadējais programmas ziņojums Ikgadējais programmas ziņojums 50% (2010) 85% (2015) Bāzes vērtība Mērķa vērtība 30% (2011) 70% (2015) 2. Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām 2.1. Izstrādāta nacionālā klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija 2.3. Pieaugusi valsts, pašvaldību un sabiedrības izpratne par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem 2.1.1. Programmas ietvaros veiktas aktivitātes kā rezultātā sagatavots priekšlikums nacionālam pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas plānošanas dokumentam 2.3.1. programmas ietvaros veiktie pasākumi sniegs plašu informāciju par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem, līdz ar to pieaugs valsts, pašvaldību un sabiedrības izpratne par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem (dati tiks izvērtēti veicot aptauju) Bāzes vērtība Mērķa vērtība Ikgadējais programmas ziņojums Ikgadējais programmas ziņojums, aptauja 0 1 Bāzes vērtība Mērķa vērtība 0% 30% (2015) 3.5.3. Programmas iznākumi Kopā tikuši definēti deviņi programmas iznākumi, kas precīzi atspoguļo plānotās izmaiņas esošajā situācijā un palīdzēs sasniegt plānotos rezultātus. Divi iznākumi tikuši identificēti REZULTĀTAM 1 - Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm: 1.1. Nacionālās SEG inventarizācijas uzlabošana un inventarizācijas sagatavošanas procesā iesaistīto ekspertu kompetences celšana ir būtiska kvalitatīvas, salīdzināmas, pilnīgas, caurspīdīgas un precīzas nacionālās SEG inventarizācijas sagatavošanā un iesniegšanā UNFCCC un Eiropas Komisijai. Lai nodrošinātu iespēju izmērīt ieguvumu, tika definēti trīs rādītāji: 1.1.1. Kompetences celšanas pasākumu skaits, ieskaitot pieredzes apmaiņas pasākumus - paredzētas vismaz sešas konferences, četri semināri (ieskaitot ekspertu praktiskos seminārus), kas var būt gan vietēja mēroga, gan starptautiski pasākumi, kuru mērķis ir pilnveidot inventarizācijas procesā iesaistīto ekspertu zināšanas un kompetenci. Pieredzes apmaiņai programmas partneru starpā ir būtiska loma un tai ir paredzēti divi pieredzes apmaiņas braucieni. Apmācītu speciālistu iesaistīšana inventarizācijas procesā ir nozīmīgs aspekts nacionālās inventarizācijas uzlabošanai kopumā. Šis aspekts ir būtisks arī inventarizācijas nepārtrauktības un kvalitātes nodrošināšanai un institucionālās atmiņas izstrādāšanai, tādejādi programmas ietvaros ir paredzēts piesaistīt un iesaistīt ekspertus; 1.1.2. Izstrādāta integrēta klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes datu bāze. Vienotā datu bāze ir paredzēta vides datu informācijas ziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai UNFCCC, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas komisijas Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos sekretariātam, Eiropas Komisijai un citām starptautiskajām organizācijām; 1.1.3. Inventarizācijas uzlabošanas jomā veikto pētījumu skaits. Ik gadu UNFCCC sekretariāts izveido ekspertu pārskata darba grupu no starptautisko auditoru grupas saraksta, kas analizē un izvērtē ikgadējos SEG nacionālos inventarizācijas ziņojumus. Saskaņā ar starptautisko auditoru grupa sagatavoto gada pārskata ziņojumu, Latvijai sniegtas vairākas rekomendācijas attiecībā uz īstenojamajiem izpētes projektiem inventarizācijas uzlabošanas jomā. Programmas ietvaros paredzēts pabeigt 4 inventarizācijas uzlabošanas pētījumus, kvalitātes garantijas/kvalitātes kontroles mežsaimniecības nozarē, kur Norvēģu partneru zināšanas un pieredze tiktu augstu novērtēta. Citi pētījumi būs saistīti ar digitālu augsnes karšu izstrādi, kas palīdzētu vairot augsnes apsaimniekošanas ilgtspējību un palīdzētu noteikt oglekļa dioksīda piesaisti augsnē aramzemē un pļavās, kā arī uzlabotu SEG emisijas aprēķinus lauksaimniecības nozarē. 1.2. Klimata pārmaiņu politikas ex-ante (iepriekšējais) un ex-post (paveiktā) novērtējums. Kompetences celšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot politiku, veicot uzlabojumu analīzi un ietekmes novērtējumu (integrētu politisko pasākumu izstrādāšana, lai samazinātu klimata pārmaiņas, balstoties uz ex-ante un ex-post politikas ietekmes izvērtējumu un interaktīvs politikas analīzes process, iesaistot galveno mērķa grupu). Lai izmērītu ieguvumu, tika definēti divi rādītāji: 1.2.1. Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas novērtēšanas modelēšanas sistēmas izveide, ietverot dažādu politikas pasākumu izmaksu novērtēšanas vadlīnijas un politikas ex-ante un ex-post novērtējumu. Programmas ietvaros paredzēts izstrādāt vienu modeli politikas ex-ante un ex-post novērtēšanai, kas aptvertu visus galvenos ekonomikas sektorus, ieskaitot projicēšanu sektorālā un nacionālā līmenī; 1.2.2. Vienotās prognožu datu bāzes izstrāde visiem sektoriem. Ir būtiski vairot kompetenci par zinātniski pamatotām SEG emisijas projekcijām ziņojumu sagatavošanai un iespējamajiem attīstības scenārijiem (zinātniskās kompetences vairošanas potenciāls siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādiem tautsaimniecības sektoriem jomā, prognožu izstrādei). Programmas ietvaros plānot izveidot vienotu datu bāzi prognožu veidošanai starptautisko ziņojumu sagatavošanas mērķim. REZULTĀTAM 2: Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, identificēti septiņi ieguvumi; zemāk norādīti rādītāji, kas visprecīzāk atspoguļo konkrētos ieguvumus: 2.1. Identificēto datu un attīstības rādītāju datu bāze, ierosinājumu izstrāde monitoringa programmas izveidei. Programmas ietvaros paredzēts izstrādāt datu bāzi identificētajiem datiem (esošiem un jauniem) un attīstības rādītājiem, kas aprakstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās dinamiku laika izteiksmē, jo īpaši, lauksaimniecības (t.sk. zivsaimniecības), mežsaimniecības, veselības aprūpes un civilās aizsardzības jomās. Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus monitoringa programmas izstrādei, kas kalpotu par pamatu datu iegūšanai un apkopošanai, lai turpmāk izstrādātu klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku un pasākumus. Šim ieguvumam identificēts viens rādītājs: 2.1.1. Nepieciešamo identificēto ievaddatu un klimata pārmaiņu pielāgošanās monitoringa sistēmas rādītāju datu bāžu skaits. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas rezultātā sasniedzamais ieguvums: 1. 2.2. Identificēti klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādes pasākumi, ieskaitot izmaksu novērtējumu, ja nepieciešams, un politikas izvērtēšanu - klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu identificēšana ir viens no galvenajiem pasākumiem efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei nacionālā un reģionālā līmenī. Ieguvums apraksta klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu aktivitātes valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lai nodrošinātu ieguvuma izmērīšanu, tika definēts viens rādītājs: 2.2.1. Ziņojumu skaits sekojošās jomās: lauksaimniecība (t.sk. zivsaimniecība), būvniecība, mežsaimniecība, veselības aprūpe, civilā aizsardzība. Rādītājs atspoguļo sektorālo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu ziņojumu nepieciešamību. Paredzēts sagatavot 5 sektorālos ziņojumus, kuros tiek apkopoti klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumi par katru konkrēto sektoru, ieskaitot izmaksu novērtējumu, ar mērķi identificēt visefektīvākos adaptācijas pasākumus un politikas novērtējumu. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt rādītāju:5. 2.3. Klimata pārmaiņu pielāgošanās un ietekmes scenārijs 2050. - 2100. gadam - efektīvas politikas izstrādes mērķim, nepieciešams izvērtēt klimata pārmaiņas un pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmi ilgtermiņā, analizēt to un izdarīt pareizos secinājumus. Tādejādi, ir būtiski projicēt ilgtermiņa klimata pārmaiņu attīstības scenārijus. Šī iznākuma aprakstīšana tika izmantots viens rādītājs: 2.3.1. Ilgtermiņa scenāriju projektu ziņojumu skaits. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas gaitā paredzēts sasniegt rādītāju:1. 2.4. Klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumi. Šī brīža rādītājs ir: 1; programmas gaitā paredzēts sasniegt rādītāju:12. 2.4.1. Priekšizpēte jūras telpiskās plānošanas vajadzībām - lai veicinātu efektīvu pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazinātu to radīto ietekmi jūras un piekrastes teritorijās, ir nepieciešams vienots instruments, kas kompleksi izvērtētu sociālos, ekonomiskos un vides jautājumus, risinātu konfliktsituācijas, kā arī atļautu vai aizliegtas noteiktas darbības jūrā. Galvenais šāds instruments ir jūras telpiskā plānošana. Plānojuma izstrādei nepieciešams veikt pētījumus par resursiem, norisēm un apstākļiem jūrā. Plānojuma sagatavošanas gaitā apkopotā informācija, dati un pētījumu rezultāti ir par pamatu zonējuma izstrādei un lēmumu pieņemšanai par turpmāko jūras izmantošanu. Ir noteikti pieci izpētes virzieni par jūras fizikāli ķīmiskajiem aspektiem, vides un ekonomiskajiem resursiem. Informācijas sistēma par applūstošajām teritorijām - trīs upju (Venta, Gauja, Lielupe) baseinu apgabalos, plūdu riska kartes trīs scenārijiem (ar atšķirīgu applūšanas iespējamību) katras upes baseina apgabalam un ģeotelpiskās informācijas sistēmas izstrāde, lai nodrošinātu jaunu un precīzāku datu daudz vieglāku ievadīšanu, uzturēšanu, lietotājam - draudzīgu izmantošanu, nodrošinot informācijas laicīgu ievadīšanu un kvalitāti, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva 2007/60/EK, par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, kas ievieš Kopienas rīcības pamatnostādnes ūdens politikas jomā. Šī brīža rādītājs ir: 1, kas ir Daugavas upes baseina apgabalā izstrādātā plūdu riska karte. Īstenoti četri klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei pētījumi mežsaimniecības, bioloģiskās daudzveidības, lauksaimniecības (t.sk. zivsaimniecības) jomās, kā arī pētījumi par dzimumu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, ko veic pētniecības institūcijas un nevalstiskās organizācijas. 2.5. Inovatīvu klimatam draudzīgu būvniecības pilotprojektu īstenošana. Klimata tehnoloģiju demonstrācijas projektu izmantošanai ir būtiska loma izpratnes par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem celšanai gan sabiedrībai, gan valsts institūcijām. Tā ir arī vieta, kur dalīties pieredzē un iegūt zināšanas. Inovatīvu klimatam draudzīgu būvniecības pilotprojektu īstenošana nepieciešama, lai Latvijā demonstrētu ilgtspējīgu būvniecību, kas dod ne tikai ieguldījumu zemākas siltumenerģijas ēku pielietošanā, bet arī ņem vērā uzlabotu iekštelpu klimatu, videi draudzīgu būvniecības un apdares materiālu pielietojumu, resursu ilgtspējīgu izmantošanu būvniecības un ēkas ekspluatācijas laikā. Ilgtspējīga būvniecība pieprasa jaunu kompetenci, ko tikai vienā komandā var plānot arhitekts, būvinženieris, energoauditors, kā arī realizēt zinošs attīstītājs un atbildīgs būvnieks. Tas rada lielāku vietējo, nevis importēto būvniecības materiālu pieprasījumu, savukārt zemais enerģijas patēriņš ziemā mazāk liek patērēt siltumenerģiju un vasarā elektroenerģiju dzesējot ēkas. Ir iespēja ietaupīt energoresurus un uzlabot energoapgādes drošību valstī, ja tādi projekti iegūst plaša mēroga ekonomikas raksturu. Zemas siltumenerģijas ēkas patēriņš vidēji desmit reizes ir mazāks nekā Latvijā esošais ēku sektorā, tāpēc realizējot lielāku skaitu šādu ēku projektu, kopējais tautsaimniecības efekts būtu ievērojams. Programmas mērķis ir atrast efektīvāko veidu, kā šādu būvniecību veicināt, tāpēc realizējot piecus demonstrācijas projektus publiskajā sektorā dažādos Latvijas reģionos, kas pieejams plašai sabiedrībai, būs iespējams veicināt jaunas būvniecības kompetences attīstīšanu un zinoša pasūtītāja izglītošanu. Pieņemot, ka vienas sabiedriskās ēkas kopējā apkurināmā platība ir 2000 m2 un esošais energoefektivitātes novērtējums ir 250 kWh/m2 tiek pārveidota uz zema enerģijas patēriņa ēku ar energoefektivitātes novērtējumu 25 kWh/m2. Apkures vajadzībām siltumenerģija tiek iegūta no autonoma dabasgāzes katla. Rezultātā gada laikā dabasgāzes patēriņš samazinās par 45,33 tūkst. m3 un tiks ietaupīti 17 178,17 Ls (10 gadu laikā ietaupījums būs 171 781,70 Ls), kā arī samazināsies CO2 emisijas par 118,8 t (10 gadu laikā samazinājums būs 1181 t CO2). Līdz ar to pieņemot, ja Latvijā tuvākajos gados tiek uzbūvētas 10 šādas ēkas finansiālais ietaupījums gadā ir 171 781,70 Ls (1181 t CO2), savukārt no 100 šādām ēkām ietaupījums ir 1 717 817,00 Ls (11 810 t CO2). Programmas ietvaros ir paredzēts īstenot vismaz piecus ilgtspējīgas zaļās būvniecības demonstrācijas projektus, kuros tiks demonstrēti inovatīvi tehnoloģiju kombināciju risinājumi. Šī ieguvuma atspoguļošanai tika izmantos viens rādītājs: 2.5.1. Ilgtspējīgas zaļās būvniecības projektu skaits reģionos. Rādītājs demonstrē pasākumus jaunu klimatam draudzīgu risinājumu ieviešanā, kas nav pieejami Latvijā. Šī brīža izejas rādītājs: 0; programmas ietvaros paredzēts sasniegt rādītāju:5. 2.6. Integrētas apmācības programmas tīkla izveidošana un darbs ar klimata pārmaiņu un adaptācijas jautājumiem skolu un profesionālu mērķauditoriju apmācību un iesaistes aktivitātēs. Vislielāko lomu sabiedrības, ieskaitot jaunatnes un studentu, izpratnes celšanā spēlē NVO īstenotie pasākumi, kā arī mērķtiecīga integrētu apmācības programmu realizācija profesionālām mērķauditorijām, lai praksē ieviestu klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas klimata pārmaiņām pasākumus. 2.6.1. ieviesti četri integrētu apmācības programmu projekti, sasniedzot dažādu mērķauditoriju un klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās pasākumu mērķus, nostiprinot viedokli par klimata pārmaiņu zināšanu attīstību un dialogu. Rezultāts Iznākums Iznākuma indikators Indikatora vērtība Apraksts Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm 1.1. Nacionālās SEG inventarizācijas uzlabojumi un kompetences celšana 1.1.1. Kompetences celšanas pasākumu skaits, ieskaitot pieredzes apmaiņas pasākumus 1.1.2. Izstrādāta apvienotā klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes datu bāze 1.1.3. Inventarizācijas uzlabošanas jomā veiktie pētījumi Bāzes vērtība Mērķa vērtība Nacionālās SEG inventarizācijas uzlabojumu un kapacitātes mērīšanai izvēlēti trīs iznākuma indikatori. Nacionālās SEG inventarizācijas uzlabošana un inventarizācijas sagatavošanas procesā iesaistīto ekspertu kompetences celšana ir būtiska kvalitatīvas nacionālās SEG emisiju inventarizācijas sagatavošanā un iesniegšanā UNFCCC. Vienotā datu bāze ir paredzēta vides datu informācijas ziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai starptautiskajām organizācijām. Inventarizācijas uzlabošanas jomā veikto pētījumu skaits. 0 12 Bāzes vērtība Mērķa vērtība 0 1 Bāzes vērtība Mērķa vērtība 0 4 1.2. Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas novērtējums 1.2.1. Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas novērtēšanas modelēšanas sistēmas izveide 1.2.2. Vienotās prognožu datu bāzes izstrāde galvenajiem tautsaimniecības sektoriem Bāzes vērtība Mērķa vērtība Klimata pārmaiņu politikas novērtējumu raksturos: Kompetences celšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot politiku, veicot uzlabojumu analīzi un ietekmes novērtējumu (integrētu politisko pasākumu izstrādāšana, lai samazinātu klimata pārmaiņas, balstoties uz ex-ante un ex-post politikas ietekmes un dažādu politikas pasākumu izmaksu novērtēšanu). Vienota prognožu datu bāze tiks izstrādāta, lai sagatavotu zinātniski pamatotas SEG emisiju prognozes. 0 1 Bāzes vērtība Mērķa vērtība 0 1 Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām 2.1. Identificēto datu un attīstības rādītāju datu bāze, ierosinājumu izstrāde monitoringa programmas izveidei 2.2. Identificēti klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādes pasākumi 2.1.1. Izveidota ievaddatu un pielāgošanās monitoringa sistēmas rādītāju datu bāze 2.2.1. Identificēto pasākumu ietvaros izstrādāto ziņojumu skaits pa nozarēm Bāzes vērtība Mērķa vērt …