Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam

Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 Rīgā 2021. gada 17. septembrī (prot. Nr. 61 44. §) Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam 1. Apstiprināt Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna 4. pasākuma īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna 1. un 2. pasākuma īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2021. gada 30. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par pensiju politikas pilnveidošanu attiecībā uz minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņu, lai saglabātu darba mūžā veikto individuālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu lomu vecuma pensiju adekvātumā un pensijas sistēmas ilgtspēju. 6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. 7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 22. augusta rīkojumu Nr. 408 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 173. nr.). Ministru prezidents A. K. Kariņš Labklājības ministrs G. Eglītis (Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojums Nr. 657) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam Lietotie termini Džini koeficients - raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība. Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu. Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile), pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile). Kvintiļu grupa - viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem. Mediāna - statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu). Minimālā ienākuma līmenis - valsts noteiktais minimālo ienākumu apmērs indivīdam vai mājsaimniecībai. Minimālā ienākuma līmenis ir noteikts 40% apmērā no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam, piemērojot ekvivalences skalu pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtību "1" un pārējām personām - "0.7". 2019.gadā minimālā ienākuma līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 233 euro mēnesī, pārējām personām mājsaimniecībā, tai skaitā bērniem - 163 euro mēnesī. Minimālo ienākumu sliekšņi - personai vai mājsaimniecībai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Nabadzības riska indekss - iedzīvotāju procentuālais īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas (t.i., zem nabadzības riska sliekšņa). Nabadzības riska slieksnis - ES noteiktais nabadzības riska slieksnis, kas izteikts 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā, piemērojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) - pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam - 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem - 0,3. 2019.gadā nabadzības riska sliekšņa vērtība 2019.gadā pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam veidoja 441 euro mēnesī, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam - 221 euro mēnesī un bērnam jaunākam par 14 gadiem - 132 euro mēnesī. I. Plāna kopsavilkums Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (turpmāk - Plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem1 noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra, noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu - garantētā minimālā ienākuma (turpmāk - GMI) un mājokļa pabalsta - nodrošināšanai no 2022.gada un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: GMI pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Plāna īstenošanai plānots ieguldīt valsts un pašvaldību finanšu resursus. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai (turpmāk - LM) Plāna 4.pasākuma - valsts līdzfinansējums pašvaldībām GMI un mājokļa pabalsta nodrošināšanai - īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LM, Veselības ministrijai un Kultūras ministrijai par Plāna 1. un 2.pasākuma īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem". Informācija par Plāna izstrādi 2021.gada 30.aprīlī tika ievietota LM un Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs sabiedriskai apspriešanai un nosūtīta LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejai2 viedokļa sniegšanai rakstveidā. Sabiedriskās apspriedes un rakstveida procedūras rezultātā tika saņemti viedokļi no Latvijas Sociālo darbinieku biedrības, Vidzemes plānošanas reģiona, Ekonomikas ministrijas un biedrības PINS. Visi sadarbības partneri atbalstīja Plānā ietvertos uzdevumus, izsakot priekšlikumu uzsvērt Plāna pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību un ekonomiskajiem ieguvumiem, kā arī Plāna pasākumu aizvien minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem. II. Esošās situācijas raksturojums Plānā iekļautie pasākumi ir izvirzīti, ņemot vērā šādus valsts līmeņa attīstības plānošanas, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un citus dokumentus: 1. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (Saeimas paziņojums, apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē). Prioritātes "Sociālā iekļaušana" rīcības virziena mērķis "Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs": "Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā"3. Un šī rīcības virziena [121] uzdevums: "Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem". 2. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes)4, kuru mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo aizsardzību, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un juridiskā atbalsta sistēmu un veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Pamatnostādņu 1.rīcības virziena "Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību" 1.uzdevums "Palielināt sociālo transfertu apmēru un to ietekmi uz nabadzības mazināšanu (īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām), tai skaitā nodrošinot atsevišķu sociālo pabalstu, atlīdzību un piemaksu pārskatīšanu un to sasaisti atbilstoši sociāli ekonomisko rādītāju izmaiņām" un 2.3. uzdevums "[Pārskatīt sociālo pabalstu izmaksu mērķētību un uzlabot saņēmēju pārklājumu, tai skaitā:] nodrošinot vienotu pamatprincipu ieviešanu pašvaldību izmaksājamo pamata sociālās palīdzības pabalstu - garantētā minimālā ienākuma pabalsta piešķiršanā un mājokļa pabalsta aprēķina nosacījumu noteikšanā." ietver regulāru minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanu. 3. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību5 noteiktos pasākumus: 3.1. (Nodokļu politika) Uzdevums: stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Rīcības plāna pasākums Nr.8.2. "Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. Darbības rezultāts: - paaugstināts minimālās pensijas apmērs; - iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku"; 3.2. (Labklājība) Uzdevums: Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību, pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. [...] Rīcības plāna pasākums Nr.110.1 "Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Darbības rezultāts: paaugstināts minimālās pensijas apmērs."; 3.3. (Labklājība) Uzdevums: Pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū. Rīcības plāna pasākums Nr.111.1 "Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam". Darbības rezultāts: - Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku". 4. Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk - Satversmes tiesa) spriedumus: 4.1. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 25.jūnijā lietā Nr.2019-24-03 "Par Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam"6; 4.2. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 16.jūlijā lietā Nr.2019-25-03 "Par Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punkta vārdu "ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam"7; 4.3. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03 "Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam"8; 4.4. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 9.jūlijā lietā Nr.2019-27-03 "Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam"9. 5. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2021.gadam" 59.pantu līdz 2021.gada 1.jūlijam Ministru kabinetā jāiesniedz apstiprināšanai plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, budžeta likumprojektu paketē Labklājības ministrijai jāiesniedz attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. 6. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 2021.-2026.gadam (turpmāk - ANM) 3.komponentei "Nevienlīdzības mazināšana". Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Viens no atskaites punktiem ir minēts "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam", nosakot, ka tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā. 7. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017.gada 17.novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, kas, cita starpā, paredz noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā. 8. ES Padomes ieteikumu Latvijai 2020. un 2021.gadam10: "Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu.". Ar 2019.gada 22.augusta Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojumu Nr.408 tika apstiprināts "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam" (prot. Nr.34 44.§), ar mērķi noteikt konkrētus pasākumus pakāpeniskai koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (2014) īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam tika piedāvāts palielināt GMI līmeni, trūcīgas personas ienākumu līmeni, minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni un sagatavot rekomendāciju pašvaldībām par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. Tika plānots, ka, vispirms - 2020.gadā, izmaiņas tiks ieviestas attiecībā uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem un pensijām un 2021.gadā sekos izmaiņas pašvaldību finansētajos pabalstos. Valsts fiskālās telpas ierobežojumu dēļ Plānā noteiktos pasākumus nevarēja īstenot pilnā apmērā, jo 2019.gada valsts budžeta veidošanas procesā LM virzītais prioritārais pasākums "Atbalsts minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai" tika atbalstīts daļēji, piešķirot tikai daļu no nepieciešamā finansējuma, to novirzot pasākumiem valsts atbalsta palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem, kuri saņem minimālo vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti, kuras ir gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas, gan minimālo invaliditātes pensiju saņēmējas. Tā rezultātā no 2020.gada 1.janvāra: • noteikta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze 80 euro apmērā, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 euro apmērā; • paaugstināts minimālās invaliditātes pensijas aprēķinā piemērojamais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no līdzšinējiem 64,03 euro līdz 80 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības no līdzšinējiem 106,72 euro līdz 122,69 euro; • paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā no līdzšinējiem 64,03 euro līdz 80 euro un personām ar invaliditāti kopš bērnības no līdzšinējiem 106,72 euro līdz 122,69 euro. Personām ar I un II invaliditātes grupu, aprēķinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, attiecīgi tiek piemērots koeficients 1,3 un 1,2. Vienlaicīgi 2019.gadā un 2020.gadā Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs pieteica vairākus pieteikumus Satversmes tiesā, kuros tika apstrīdēti minimālo ienākumu sliekšņi. Saskaņā ar minētajiem Satversmes tiesas spriedumiem tika atzīts: - MK 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2.punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.un 109.pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra; - MK 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punkta vārdus "ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un spēkā neesošiem no 2021.gada 1.janvāra; - MK 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. un 3.punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.jūnija; - MK 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.punktu, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim) un MK 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. un 3.punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un spēkā neesošu no personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies; - MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punktu, ciktāl tas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.,91. un 109.pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.  Attiecīgi, lai nodrošinātu Satversmes tiesas spriedumu īstenošanu un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada 1.janvāra tika palielināti šādi minimālie ienākumu sliekšņi: - GMI slieksnis; - trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis; - maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts tā maksimālais apmērs; - paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs; - paaugstināts minimālās invaliditātes pensijas apmērs; - paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti; - palielināts atbalsts bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā gan minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. Savukārt no 01.07.2021. noteikts vienots tiesiskais regulējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot konkrētas ar mājokli saistītas izdevumu pozīcijas un to minimālās normas, kuras tiks izmantotas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai11. Ņemot vērā minēto, 2021.gadā ieviestās izmaiņas Satversmes tiesas spriedumu rezultātā ir atšķirīgas no Plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadā piedāvātajām izmaiņām. Tāpēc LM uzskata, ka "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadā" ir jāatzīst par aktualitāti zaudējušu, jo, kā paredz rīkojuma 6.punktā dotais uzdevums LM sagatavot informatīvo ziņojumu par šī plāna izpildi, kurā noteiktie pasākumi no 2021.gada 1.janvāra nav aktuāli, ir nelietderīgs laika un cilvēkresursu izlietojums. Tāpēc LM piedāvā rīkojuma projekta 5.punktā MK 2019.gada 22.augusta rīkojumu Nr.408 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" atzīt par spēku zaudējušu. Satversmes tiesa savos spriedumos lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27- 03 ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Visus iepriekšminētos Satversmes tiesas spriedumus caurvij tādi uzsvari kā: - likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai; - līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām; - sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai; - nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu. Latvijas Bankas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, "ka sociālās palīdzības minimuma noteikšanā var tikt izmantotas divas metodes - absolūtā un relatīvā metode. Absolūtās metodes piemērošanas gadījumā katrai pamatvajadzībai, kura šim minimumam ir jānodrošina, tiek noteiktas konkrētas izmaksas. Tomēr iedzīvotāju vajadzības mainās, tāpēc ir nepieciešama regulāra šo izdevumu pārskatīšana. Savukārt relatīvās metodes piemērošanas gadījumā sociālās palīdzības minimums tiek noteikts kā konstanta proporcija no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam vai no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem. Pēc Latvijas Bankas un vairāku citu pieaicināto ekspertu ieskata, relatīvā metode ir vislabāk piemērota sociālās palīdzības minimuma noteikšanai, jo nodrošina to, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, mainās arī šis minimums. Relatīvā metode ļauj noteikt tādu līmeni, kas atbilst ekonomiskajai realitātei valstī konkrētajā brīdī"12. Minētais viedoklis saskan arī ar 2014.gadā LM piedāvājumu13 noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, izmantojot relatīvo metodi, t.i., procentuālo apmēru no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. Minētais minimālā ienākuma līmenis kalpo par atskaites punktu sociālās aizsardzības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai. Tādējādi minimālā ienākuma līmenis tika apstiprināts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu (1; 0.7; 0.7), savukārt sociālās aizsardzības sistēmas jomu ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai tika noteikti minimālie ienākumu sliekšņi un to reāla ieviešana tika īstenota tikai 2021.gadā pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija Pēc Satversmes tiesas spriedumiem no 2021.gada 1.janvāra spēkā stājās jaunie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības sistēmas jomās, kur atbalsts tika noteikts diferencētā apmērā - 20% līdz 80% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju (skat. 1.tabulu). Tādējādi saskaņā ar Koncepciju minimālā ienākuma līmenis ir noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, savukārt sociālās aizsardzības sistēmas jomās noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp personas un sabiedrības vajadzībām (par līdzsvaru skatīt arī sadaļu "Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumi"). Tomēr attiecīgajos sociālās aizsardzības jomu regulējošos likumos tika noteikta nevis minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metode, bet apmēri absolūtā izteiksmē, kuri izriet no šīs metodes, to aprakstot tikai attiecīgā normatīvā akta projekta anotācijā (skat. 1.tabulu). 1.tabula. Satversmes tiesas spriedumu rezultātā galvenie veiktie grozījumi tiesību aktos, nosakot minimālos ienākumu sliekšņus, kuri ir spēkā no 2021.gada 1.janvāra. Tiesību akta nosaukums Ar minimālo ienākumu slieksni saistītā likuma redakcija Minimālo ienākumu sliekšņi Likums "Par sociālo drošību" 2.2 pants. Minimālo ienākumu sliekšņi (1) Minimālo ienākumu sliekšņi ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā (noapaļots līdz pilniem euro). Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus noteic attiecīgus sociālos pakalpojumus reglamentējošos normatīvajos aktos, nosakot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, pakalpojumu piešķiršanas un izmaksas kārtību. (2) Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 euro. (3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Anotācija14 Noteikt minimālo ienākumu sliekšņu zemāko iespējamo apmēru, tādējādi paredzot, ka šā Likuma panta ietvaros noteikto minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 euro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20% no aktuālās (2018.gada) ienākumu mediānas. Minimālā vecuma pensija Likums "Par valsts pensijām" 12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana. (21) Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Mainoties vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža lielumam, minimālās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru atbilstoši konkrētajam apdrošināšanas stāžam. (22) Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) dienā, kā arī pārskatot minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Anotācija15 Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus, kā arī Satversmes tiesā tiesvedībā esošās lietas, plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā arī palielināt minimālās pensijas un atlīdzības apmērus, tā nostiprinot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Proti, ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" izpratnē pensijas ir viens no minimālo ienākumu sliekšņiem, atbilstoši tā anotācijai, tā apmērs tiek noteikts, ņemot vērā 25% vai 30%, kas noapaļoti līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas. Likumprojekts paredz: minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 euro (25% no ienākumu mediānas), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro (30% no ienākumu mediānas); noteikt, ka III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 136 euro (25% no ienākumu mediānas), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro (30% no ienākumu mediānas); I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 euro (25% no ienākumu mediānas), personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro (30% no ienākumu mediānas), kurai piemērots koeficients 1,6 I grupas invaliditātes gadījumā un 1,4 II grupas invaliditātes gadījumā; paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 euro (25% no ienākumu mediānas) bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163 euro (30% no ienākumu mediānas) bērniem no 7 gadu vecuma. Valsts sociālā nodrošinā-juma pabalsts Valsts sociālo pabalstu likums 13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (12) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar III grupas invaliditāti neatkarīgi no nodarbinātības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir: 1) 109 euro; 2) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, - 136 euro. (13) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir: 1) 109 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4 personai ar I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2 personai ar II grupas invaliditāti; 2) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, - 136 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4 personai ar I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2 personai ar II grupas invaliditāti. (14) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti, ja persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam nosaka piemaksu procentos no šā panta 1.3 daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra: 1) personai ar I grupas invaliditāti - 30 procentu apmērā; 2) personai ar II grupas invaliditāti - 20 procentu apmērā. (15) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 136 euro un personai no septiņu gadu vecuma - 163 euro. Anotācija16 Nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajām personām ir 109 euro mēnesī jeb 20% no ienākumu mediānas. Nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti ir 109 euro mēnesī jeb 20% no ienākumu mediānas, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 136 euro mēnesī jeb 25% no ienākumu mediānas. Nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam ir 136 euro mēnesī jeb 25% no ienākumu mediānas un 163 euro mēnesī jeb 30 % no ienākumu mediānas bērniem no septiņu gadu vecuma. Garantētais minimālais ienākumu slieksnis Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 33. pants. Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai (1) Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā. (2) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā. (3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Anotācija17 Tādējādi likumprojektā tiek noteikts, ka GMI slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā, jo, atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" anotācijā noteiktajai metodei, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tiek piemērots koeficients 1 un pārējām personām mājsaimniecībā -koeficients 0,7. 109 euro jeb 20% no ienākumu mediānas noteikšana, kā zemākā iespējamā minimālā ienākuma sliekšņa vērtība, sniegs papildu iespēju iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem sekmēt savu pamatvajadzību apmierināšanu, turklāt izmantojot dažādus atbalsta veidus. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek noteikts 272 euro, kas ir 50 procenti no ienākumu mediānas, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Tādējādi likumprojektā pašvaldībām deleģētas tiesības noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni līdz 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir 80 % no ienākumu mediānas, un 305 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Normatīvajos aktos saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajos spriedumos identificētos trūkumus. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju. Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz 2024.gadam (2.tabula), LM veica aprēķinus, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) bruto darba samaksas pieauguma prognozēm līdz 2024.gadam, kur 2021.gadā pieaugums sasniegs 4%, savukārt no 2022.-2024.gadam paredzams ikgadējs 5% pieaugums. 2.tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas un procentuālo vērtību no mediānas apmēri, EUR. Mediāna 20% 25% 30% 40% 50% 60% 80% 2018 544,41 109 136 163 218 272 327 436 2019 581,86 116 145 175 233 291 349 465 2020* 610,95 122 153 183 244 305 367 489 2021* 635,38 127 159 191 254 318 381 508 2022* 667,15 133 167 200 267 334 400 534 2023* 700,51 140 175 210 280 350 420 560 2024* 735,54 147 184 221 294 368 441 588 *LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm No 2021.gada 1.janvāra normatīvajos aktos spēkā ir 2018.gada procentuālo vērtību apmēri, kas aprēķināti no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, tādējādi spēkā esošie apmēri ir ar trīs gadu nobīdi, jo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi tiek iegūti no ES statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (European Union Statistics on Income and Living Conditions, turpmāk - EU-SILC apsekojums) (skat. 3.tabulu). No EU-SILC apsekojuma tiek iegūti dati par ienākumu mediānu, kas kalpo par atskaites punktu arī minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Šo datu sagatavošanas un uzkrāšanas nosacījumus un principus nosaka ES līmenī. 3.tabula. Minimālā ienākuma sliekšņa (20% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālie apmēri 2018.-2019.gadā un prognozes 2020.-2024.gadam (EUR mēnesī) un minimālā ienākuma sliekšņa piemērošanas normatīvajos aktos atsauces gads. Apsekojuma gads18 20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas19 Normatīvajos aktos spēkā no: 2018 109 2021.gada 2020* 122 2023.gada 2021* 127 2024.gada 2022* 133 2025.gada 2023* 140 2026.gada 2024* 147 2027.gada *LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm Ņemot vērā 2.tabulā prognozētos apmērus un veicot minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu 2022.gadā, lai to apmēri stātos spēkā no 2023.gada 1.janvāra, tiks izmantoti 2020.gada ienākumu dati. Šobrīd, veicot aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tiek izmantotas šīs prognozes, savukārt 2022.gadā, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tiks izmantoti faktiskie 2021.gada rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde jaunos datus publicē attiecīgā gada 1.ceturksnī, proti, 2020.gada dati būs pieejami 2022.gada 1.ceturksnī. Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs), pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, LM lūdza Latvijas Banku novērtēt minimālo ienākumu sliekšņu ietekmi uz ienākuma nevienlīdzības un nabadzības riska rādītājiem, kā arī mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem vairākos griezumos (mājsaimniecību veidi, ienākumu kvintiles un deciles, ekonomiskā aktivitāte, vecuma grupas). Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas modeli20, veica divu piedāvāto scenāriju21 novērtējumu. Veicot mikrosimulācijas, Latvijas Banka veica normatīvajos aktos noteiktā zemākā minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) prognozes, balstoties uz makro rādītājiem - reālais iekšzemes kopprodukts, bezdarbs, reālā alga, sociālie pabalsti. Mikrosimulācijas dati apliecina arī LM veikto aprēķinu ticamību (skat. 3.tabulu), kas tiks izmantoti minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas finanšu ietekmes analīzei. 1.attēls. Minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālā vērtība 2021. un 2022.gadā un prognozes 2023.-2025.gadam (EUR mēnesī) Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs - minimālo ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs - minimālo ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā) rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija. Atbilstoši mikrosimulāciju rezultātiem ir paredzama ienākumu nevienlīdzības samazināšanās abos scenārijos vidējā (trīs gadu) termiņā. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu (1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu, turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i., pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai 2024.gadā. Džini koeficients 2019.gadā bija 34,5. Nepalielinot minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficients provizoriski pieaugs ik gadu, savukārt regulāri palielinot minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficienta pieauguma tendence ir ievērojami zemāka. Ikgadēja minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana nenoliedzami pozitīvāk ietekmē ienākumu nevienlīdzības izmaiņas. Kā redzams 1.attēlā 1.scenārija gadījumā (ikgadēja pārskatīšana), salīdzinot ar bāzes scenāriju, Džini koeficients samazināsies katru gadu, vienlaicīgi katru gadu palielinoties arī samazinājuma ietekmei, no 0,9% 2023.gadā līdz 2,1% 2025.gadā. Savukārt 2.scenārija gadījumā (pārskatīšana pēc trīs gadiem) būtisks Džini koeficienta samazinājums tiek prognozēts 2024.gadā - par 1,6%. 1.attēls. Džini koeficienta izmaiņas % pret 2021.gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī attiecībā uz nabadzības riska indeksu (skat. 2.attēlu). Nabadzības riska indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu palielinātos, savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī pakāpeniski samazinātos katru gadu, bet, palielinot minimālā ienākuma sliekšņus 2024.gadā, nabadzības riska indeksa samazinājuma tendence attiecīgajā gadā būtu līdzvērtīga 1.scenārija gadījumā, bet iepriekšējos gados - 2022. un 2023.gadā saglabātos bāzes scenārija līmenī. 2.attēls. Nabadzības riska īpatsvara izmaiņas % pret 2021.gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs, 3.attēls), tā rezultātā palielināsies ienākumi iedzīvotājiem zemākajās ienākumu decilēs, kas arī norāda uz minimālo ienākumu sliekšņu mērķētību trūcīgākajiem iedzīvotājiem, un arī palīdzēs uzturēt vienlīdzīgāku rīcībā esošā ienākumu palielinājumu visās ienākumu decilēs katru gadu bez izteiktā lēciena ik pēc trīs gadiem, kas atvieglotu ienākuma un patēriņa plānošanu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un mazinātu ienākumu nevienlīdzības svārstības. 3.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu, veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas katru gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Savukārt, pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus un jaunos apmērus ieviešot pēc trīs gadiem, t.i., no 2024.gada, kā redzams 4.attēlā, arī šo izmaiņu rezultātā palielināsies ienākumi zemākajās ienākumu decilēs. Tomēr 2022. un 2023.gadā ienākumi palielināsies mazākā apmērā - par 1-4% līdz ar kopējo rīcībā esošu ienākumu ģimenēs kopējā algu pieauguma dēļ, bet 2024.gadā ienākumu palielinājums būs nozīmīgāks - 10%-12% pirmajās trīs decilēs, izlīdzinot ienākumu pieauguma tempu starp decilēm atbilstoši sociālekonomiskajām izmaiņām. 4.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu, veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas 2024.gadā. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem, secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti22. Pensijas vecuma personām nabadzības riska samazinājums ir minimāls, jo šīs grupas ienākumi pārsvarā koncentrējās 3.decilē, savukārt ienākumu pieaugums lielāks ir tieši pirmajās divās decilēs. Attiecībā uz strādājošajiem ietekme ir pavisam nebūtiska, tāpēc, plānojot sniegt atbalstu šai mērķgrupai, ir jāizvērtē citi politiku instrumenti. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumi Šobrīd likumā "Par sociālo drošību" ir noteikts, ka "Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados". Regulārai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai, balstoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju, būtu jānotiek katru gadu, lai veicinātu būtiskāku ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska indeksa samazināšanos. Uz minēto norāda arī vairākas institūcijas - Eiropas Komisija (EK)23, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)24. Tomēr pirms minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas ikgadēji, ir jāizvērtē noteikti riski. Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ikgadēji, trūcīgāko iedzīvotāju situācija uzlabosies katru gadu atbilstoši ekonomiskās attīstības tendencēm un trūcīgo iedzīvotāju (1.kvintile) ienākumi izlīdzināsies salīdzinājumā ar ienākumu pieauguma tempu turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvintile), tādējādi mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību (skat. sadaļu "Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību"). Rīcībā esošo ienākumu pieaugums palīdzēs lielākā mērā apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības.. Vienlīdz svarīgi ir minēt, ka trūcīgās mājsaimniecības statuss paredz atvieglojumus tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe (atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma veselības aprūpes pakalpojumiem un pacienta līdzmaksājuma par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kā arī kompensē pilnā apmērā zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus), nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā, atbalsts no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (pārtika, mācību piederumi, higiēnas un saimniecības preces u.c.), tādējādi ikgadēja minimālo ienākumu pārskatīšana veicinātu pieejamību šiem pakalpojumiem un precēm. Minimālie ienākumi ietekmē arī citus nozīmīgus ienākumu veidus, kas ir saistīti ar nodarbinātību un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kā iepriekš tika minēts, šobrīd sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp personas un sabiedrības vajadzībām. Līdzsvara saglabāšana ir būtiska, vērtējot sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros noteiktos nosacījumus. GMI sliekšņa noteikšana un piesaiste ienākumu mediānai ir sasaistīta ne tikai ar trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanu, bet arī ar valsts pabalstiem un pensijām, proti, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, un citiem valsts un pašvaldību noteiktajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām dažādu pakalpojumu un atbalsta saņemšanā. Sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu pamatprincipi ir atšķirīgi. Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot visas mājsaimniecības materiālo situāciju, un, ja mājsaimniecība atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem sociālās palīdzības piešķiršanas kritērijiem, tā var saņemt sociālo palīdzību. Sociālās palīdzības piešķiršana nav atkarīga no mājsaimniecības indivīda/-u veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālo palīdzību pilnībā finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Valsts vecuma un invaliditātes pensijas, kuras tiek izmaksātas no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, ir atkarīgas no katra indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iesaistes ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā, un šīs pensijas piešķir konkrētajam indivīdam. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu, izmaksā no valsts pamatbudžeta, un tā apmērs nav atkarīgs no indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo konkrētais indivīds nav nostrādājis minimāli nepieciešamo apdrošināšanas stāžu25. Ņemot vērā minēto, nodokļu nomaksa sociālajā apdrošināšanā ir izšķiroša un būtiska, bet sociālajā palīdzībā un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta gadījumā nodokļu nomaksas kritērijs nav attiecināms. Tā kā minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti gan sociālajā palīdzībā, gan sociālajā apdrošināšanā, kā arī saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu nosacījums ir svarīgs faktors, kas ir jāņem vērā minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Lai saglabātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku motivāciju veikt iemaksas (ja minimālā ienākuma slieksnis tiem, kuri dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ nav nostrādājuši nepieciešamo gadu skaitu, būs relatīvi augsts, tas var mazināt motivāciju ilgāk iesaistīties reģistrētajā nodarbinātībā) un neradītu nelabvēlīgākus apstākļus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem ar ilgu iemaksu stāžu (attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši daudzus gadus ar relatīvi zemu atalgojumu), GMI sliekšņa procentuālais apmērs no ienākumu mediānas ir jāvērtē kontekstā arī ar iepriekš minētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, kas cilvēkiem veidojas no darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža, un tie ir jāvērtē ne vien no adekvātuma prizmas, bet arī sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējas kontekstā. Riski, kuri šobrīd pastāv, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot katru gadu, katrai sistēmai (sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti) ir atšķirīgi. Tie ir šādi: 1) katru gadu paaugstinot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri. Paaugstinot tikai minimālo vecuma pensiju apmērus, tie strauji tuvosies vidējiem pensijas apmēriem. Piemēram, 2024.gadā prognozētais vidējais vecuma pensijas apmērs būs 443 euro26, bet minimālā vecuma pensija par 38 gadu apdrošināšanas stāžu (statistiski vidējais vecuma pensijas apdrošināšanas stāžs) būs 248 euro jeb 56% no vidējā pensijas apmēra. No 2021.gada piešķirtajām vecuma pensijām no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķināto pensijas daļu finansē no speciālā apdrošināšanas budžeta, bet apmēru līdz minimālajam ienākumu slieksnim finansē no valsts pamatbudžeta. Savukārt pensijas, kas pārsniedz minimālo vecuma pensijas apmēru, pilnībā tiek finansētas no speciālā apdrošināšanas budžeta. Ar 2021.gadu ieviestajā modelī, kad minimālā vecuma pensija ir atkarīga no katra apdrošināšanas stāža gada un tā ir noteikta salīdzinoši augsta visiem, tiek mazināta individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ietekme, neveicinot maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem - galvenais, lai ir uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs. Sistēmiski to nevaram atļauties, īpaši demogrāfiskās novecošanās apstākļos, kad valstī mazinās darbspējas vecuma - nodokļu maksātāju skaits, bet veco ļaužu īpatsvars nākotnē var sasniegt pat pusi no visu iedzīvotāju kopskaita. 5.attēls. *piemērā aprēķināta vecuma pensija, ja obligātās iemaksas veiktas no vidējās iemaksu algas valstī un minimālās darba algas 15 un 25 gadus personai pensionējoties 2021.gadā 64 gadu vecumā. Attēlā uzskatāmi parādīts, ka personām pie 15 gadu apdrošināšanas stāža būtiski atšķiras no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā jeb nopelnītā pensija, ja iemaksas veiktas no vidējās algas valstī vai no minimālās darba algas, bet piešķirtais pensijas apmērs rezultātā abām personām ir vienāds. Tas mazina vēlmi līdzdarboties sistēmā un sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt no visiem ienākumiem. Vēl jo vairāk, ka pēc statistikas datiem trešdaļa no sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājiem iemaksas veic no iemaksu objekta, kas nepārsniedz minimālo darba algu. Lai minimālie vecuma pensijas apmēri nepārsniegtu vairāk kā pusi no vidējā pensijas apmēra, kā rezultātā tiktu nonivelēti tie pensiju apmēri, kas aprēķināti no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nepieciešams papildus valsts pamatbudžeta atbalsts. Tā varētu būt bāzes pensijas noteikšana visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas būtu atkarīga no ienākumu mediānas izmaiņām. Vienlaikus - atsakoties no minimālajiem vecuma pensijas apmēriem, kuru vietā tiktu noteikta bāzes pensija. Rezultātā, pārskatot pensiju apmērus saistībā ar jaunākajiem datiem par ienākumu mediānas izmaiņām, palielinātos ienākumi ne tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Šādai konceptuālai vecuma pensiju finansēšanas principu maiņai ir nepieciešams veikt attiecīgu izvērtējumu, kuru paredzēts MK iesniegt līdz 2021.gada beigām; 2) pensijas, t.sk. arī minimālās vecuma pensijas, katru gadu oktobrī tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Līdz ar to pensijas apmēri regulāri jau palielinās. Katru gadu pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies tikai minimālo pensiju apmēri, kas radīs netaisnību pret pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru pensija pārsniedz minimālo apmēru, jo minimālās pensijas tiktu pārskatītas divas reizes gadā - pensiju indeksācijas rezultātā un saistībā ar minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, savukārt pārējās pensijas - vienu reizi gadā saistībā ar pensiju indeksāciju. Lai rastu taisnīgāku risinājumu, ir nepieciešams izvērtēt pensiju politiku kopumā, veicot attiecīgu izvērtējumu arī uz minimālo pensiju ikgadējo pārskatīšanu. Kā risinājumu varētu noteikt, ka no 2023.gada minimālo vecuma pensiju apmēru pārskata šādi: pensijas daļu, kas aprēķināta no sociālās apdrošināšanas iemaksām, indeksēt katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Savukārt pensijas daļa, kas tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta, tiktu pārskatīta katru gadu janvārī atbilstoši ienākuma mediānas izmaiņām; 3) ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti visās sociālās aizsardzības sistēmas jomās, sociālās palīdzības pārskatīšanā ir jāņem vērā iepriekšminētie riski. Tāpat, lai novērtētu, kā paaugstinātie minimālo ienākumu sliekšņi ir ietekmējuši sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, sociālo situāciju, ienākumu pieaugumu mājsaimniecībā, nodarbinātības iespējas u.c., ir nepieciešams izanalizēt veikto izmaiņu ietekmi uz GMI pabalsta saņēmējiem, ko varēs veikt tikai 2022.gadā, kad būs pieejami statistikas dati par 2021.gadu. Vienlaicīgi 2022.gadā būs iespēja arī novērtēt administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību finanšu spēju nodrošināt sociālo palīdzību un minimālo ienākumu reformas īstenošanu. Lai novērtētu sociālās palīdzības sistēmā noteikto pabalstu un atbalsta adekvātumu, sociālās palīdzības sistēmas novērtējumā nepieciešams izmantot arī iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza datus, kas būs pieejami 2022.gadā27. Vienlīdz būtisks informācijas avots būs pētījums par GMI pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām28, kur paredzēts identificēt GMI pabalsta saņēmēju vajadzību piramīdu, neapmierinātās vajadzības, izdevumu struktūru, ienākumu avotus, saņemtos atbalsta veidus arī nemonetārā veidā, raksturojot GMI pabalsta saņēmēju portretus. Tādējādi 2022.gadā tiks veikts padziļināts izvērtējums sociālās palīdzības jomā, veicot situāciju raksturojošo datu analīzi, pārskatot sociālās palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo ienākumu sliekšņu sociālās palīdzības jomā apmērus, vienlaicīgi precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimniecību skaitu turpmākajos gados. Ņemot vērā minēto, LM piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu noteikt ikgadēji no 2023.gada, izvērtējot iepriekšminētos riskus un veicamos novērtējumus katrā jomā. III. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi Plāna mērķis Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem. Tabula Nr.1. Politikas rezultatīvie rādītāji. Nr. Rezultatīvie rādītāji Rādītāja sākotnējā vērtība Rādītāja sasniedzamā vērtība 2024.gadā Datu avots 1. Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 7,8 % (2019.g.) 6,5% CSP 2. Bērnu29 īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 8,7 % (2019.g.) 7% CSP 3. Nepilnu ģimeņu ar apgādībā esošiem bērniem30 īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 17,3 % (2019.g.) 15% CSP 4. Daudzbērnu ģimeņu ar 3 un vairāk bērniem īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 10,1 % (2019.g …