Konkurences likums

Konkurences likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Konkurences likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem; 11) Eiropas Konkurences tīkls — publisko iestāžu tīkls, kuru veido konkurences iestādes un kura uzdevums ir kalpot par diskusiju un sadarbības forumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanā un izpildē; 12) iecietības programma — programma, kas tiek īstenota, lai piemērotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu vai šā likuma 11. pantu, saskaņā ar kuru iecietības programmas vienošanās dalībnieks neatkarīgi no citiem pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem izmeklēšanā sadarbojas ar konkurences iestādi, brīvprātīgi sniedzot tam zināmu informāciju par pārkāpumu un savu lomu tajā, pretī ar attiecīgu lēmumu vai procedūras izbeigšanu saņemot atbrīvojumu no naudas soda, kas piemērojams par iesaistīšanos pārkāpumā, vai naudas soda samazinājumu; 13) iecietības programmas ietvaros sniegta liecība — tirgus dalībnieka vai fiziskās personas, vai to vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija mutvārdos vai rakstveidā vai minētās informācijas transkripcija, kurā aprakstīta šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas rīcībā esošā informācija par iecietības programmas vienošanos un šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas loma tajā un kura speciāli sagatavota iesniegšanai attiecīgajā konkurences iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar iecietības programmu, un kurā nav ietverti pierādījumi, kas pastāv neatkarīgi no lietas izpētes procedūras, neraugoties uz to, vai šī informācija atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, proti, vai ir bijusi iepriekš; 14) iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs — tirgus dalībnieks, kas atbilstoši iecietības programmai piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu; 15) iecietības programmas vienošanās — karteļa, vertikālās vienošanās par tālākpārdošanas cenas noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežojuma aizlieguma vienošanās; 16) izlīguma iesniegums — tirgus dalībnieka vai tā vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija, kurā tirgus dalībnieks atzīst vai atsakās apstrīdēt savu dalību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā vai šā likuma 11. panta pirmajā daļā vai 13. pantā minētajā pārkāpumā un savu atbildību par minēto pārkāpumu un kura speciāli sagatavota konkurences iestādei, lai šai iestādei dotu iespēju veikt vienkāršotu vai paātrinātu lietas izpēti; 2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā; 21) karteļa vienošanās — konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, īstenojot, bet neaprobežojoties ar iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšanu vai koordinēšanu, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadali, tirgu un klientu sadali, tai skaitā piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai vienošanos par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošanu vai pret konkurenci vērstām darbībām attiecībā uz citiem konkurentiem; 3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām; 4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu; 5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības; 6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū; 61) konkurences iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde vai Eiropas Komisija, vai abas kopā — atkarībā no konteksta; 7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē; 71) netiešais pircējs  — fiziskā vai juridiskā persona, kas nevis tieši no pārkāpēja, bet gan no tiešā pircēja vai kāda turpmāka pircēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums, vai preci, kas iegūta vai kas sastāv no šādām precēm; 72) pārkāpējs  — tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieku apvienība, kas ir pārkāpusi konkurences tiesības; 73) pārmaksa  — faktiski samaksātās cenas un tās cenas starpība, kāda pastāvētu, ja konkurences tiesību pārkāpuma nebūtu bijis; 74) pieprasījuma iesniedzēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas iesniedz šā likuma IX nodaļā paredzēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu; 75) pieprasījuma saņēmēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas saņem savstarpējās palīdzības pieprasījumu un attiecībā uz šā likuma IX nodaļā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu var būt kompetenta publiska struktūra, kurai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi uzticēta galvenā atbildība par šādu lēmumu izpildi; 8) prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū; 81) tiešais pircējs  — fiziskā vai juridiskā persona, kas tieši no pārkāpēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums; 9) tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku; 10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu; 11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 05.10.2017 un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. 3 3. pants. Likuma darbība (1) Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem, jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību un tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī uz kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme. (2) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci. 4 (28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019.) II nodaļa Konkurences padome 4. pants. Konkurences padomes juridiskais statuss (1) Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. (2) Pārraudzība neattiecas uz Konkurences padomei noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Konkurences padomes iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp starpresoru vienošanās slēgšanu, iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz šajā iestādē nodarbinātajiem (piemēram, lēmumiem par nodarbināto pieņemšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pārcelšanu un tās saskaņošanu, nosūtīšanu komandējumā, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un disciplinārsodu piemērošanu). (3) Konkurences padome atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un veic tai likumā noteiktos uzdevumus, un tā savā darbībā ir neatkarīga. (4) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padomi finansē tādā veidā, lai nodrošinātu tās neatkarību un efektīvu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanu. (5) Konkurences padomei ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Konkurences padomes nosaukumu. 5 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 5.pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība (1) Konkurences padomes lēmējinstitūcija ir padome, kas Konkurences padomes vārdā pieņem lēmumus un slēdz administratīvos līgumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir struktūrvienības, kas nodrošina tās darbību, pildot sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavojot lietas materiālus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai padomes sēdēs, pārstāvot Konkurences padomi tiesā un īstenojot Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi. (2) Konkurences padomes priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs, un četrus padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Viena un tā pati persona var būt par padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. (21) Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentus izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets. Pretendentu vērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. (22) Ministru kabinets nosaka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu: 1) pieteikšanās nosacījumus un kārtību; 2) atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību; 3) vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību. (23) Šā panta 2.1 daļā minētā pretendentu vērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā likuma 5.1 un 5.2 pantā paredzētās prasības un ierobežojumus, lai ieņemtu padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu. (3) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu) (4) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu) (5) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc padomes priekšsēdētāja vai visu padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu vai slēgt administratīvo līgumu, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs šīs padomes locekļi. (6) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā. (61) Padome apstiprina: 1) iestādes vidēja termiņa darbības stratēģiju; 2) iestādes nolikumu, kurā nosaka iestādes struktūru; 3) lietu prioritizācijas stratēģiju un prioritātes kārtējam gadam, nodrošinot to publisku pieejamību; 4) iekšējās darbības noteikumus; 5) iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzību; 6) lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību; 7) iestādes ierēdņa dienesta apliecības saturu un formu. (7) Konkurences padomes lēmumu un administratīvo līgumu paraksta padomes priekšsēdētājs. (8) Padomes priekšsēdētājs: 1) pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas; 11) ieceļ amatā un atbrīvo no tā Konkurences padomes darbiniekus un ierēdņus, nosaka darbinieku un ierēdņu amatus; 2) ir Konkurences padomes finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu; 3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes; 4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi; 5) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus jebkuram Konkurences padomes darbiniekam; 6) ir tiesīgs dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos; 7) ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs. (81) Uz padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem neattiecas citu normatīvo aktu prasības par valsts civildienesta ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanu, ierēdņa atstādināšanu un disciplināro atbildību, kā arī citas padomes neatkarību ierobežojošas tiesību normas. (9) Padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam. (10) Iepriekšējais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis pēc tā pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad sāk pildīt amata pienākumus pēc atkārtotas iecelšanas vai kad amata pienākumus sāk pildīt jaunieceltais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis. 6 (12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu) 5.1 pants. Prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem (1) Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var iecelt personu, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un: 1) ir ar nevainojamu reputāciju; 2) ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu; 3) pārvalda vismaz vienu svešvalodu; 4) kuras profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā un citos normatīvajos aktos Konkurences padomei noteikto uzdevumu izpildi; 5) ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. (2) Par padomes priekšsēdētāju var iecelt personu, kurai ir atbilstoša pieredze organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. (3) Padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt amata pienākumus ar dienu, kad ir iecelts amatā. 7 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu) 5.2 pants. Padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona: 1) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu; 2) kurai ir noteikts parādnieka statuss saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu; 3) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 4) kura ir Saeimas vai pašvaldības domes deputāts vai ieņem vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā. 8 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 5.3 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošana no amata (1) Ministru kabinets pirms noteiktā termiņa atbrīvo no amata padomes priekšsēdētāju un padomes locekli šādos gadījumos: 1) ir saņemts padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata; 2) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus; 3) pildot amata pienākumus, padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību un tādējādi radījis būtisku kaitējumu valstij vai personai; 4) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai; 5) ir atklājusies padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa neatbilstība šā likuma 5.1 panta prasībām vai iestājies kāds no šā likuma 5.2 panta 2., 3. vai 4. punktā vai Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem. (2) Jautājumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izvērtē Ministru kabineta izveidota komisija (turpmāk šajā pantā — Komisija), izņemot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto gadījumu. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja. (3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no amata, kā arī pieaicināt ekspertus un uzklausīt padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli. (4) Lai Komisija pārliecinātos par Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto ierobežojumu iestāšanos, Valsts kanceleja pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". (5) Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata; 2) informēt ekonomikas ministru, ka nav pamata atbrīvot padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata. (6) Ja Komisija konstatē, ka pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata un pieņem šā panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tā sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un: 1) nosūta to ekonomikas ministram iesniegšanai Ministru kabinetam; 2) piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā informē padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli. (7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ekonomikas ministrs sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam lēmumu (Ministru kabineta rīkojuma projektu) par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata. 9 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 5.4 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaru apturēšana (1) Ja padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ekonomikas ministrs aptur viņa pilnvaras līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata. (2) Padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim pilnvaru apturēšanas periodā izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ja amatpersona pilnvaru apturēšanas periodā savieno valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, minimālo mēneša darba algu par turpmāko periodu no pilnvaru apturēšanas dienas neizmaksā. (3) Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņu uzskata par atbrīvotu no amata ar pilnvaru apturēšanas dienu un viņam neizmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, neizmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu. Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiek attaisnots vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts, viņam izmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, izmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atbrīvošanai no amata. (4) Ja kriminālprocess pret padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata izvērtē šā likuma 5.3 panta otrajā daļā minētā komisija. (5) Lai pārliecinātos par šā panta pirmajā daļā minētā gadījuma iestāšanos, Ekonomikas ministrija pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". 10 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 6.pants. Konkurences padomes uzdevumi (1) Konkurences padome: 1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos; 2) uzrauga Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros; 3) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem; 4) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos; 5) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām; 6) uzrauga, kā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci; 7) atbilstoši kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus; 8) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi; 9) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu; 91) sniedz atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā; 10) pilda citus likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos uzdevumus. (11) Konkurences padome šā panta pirmās daļas 9.1 punktā minēto uzdevumu veic neatkarīgi un atsevišķi no citiem uzdevumiem, izmantojot tikai publiskā pasūtītāja sniegto informāciju. Atzinumiem, konsultācijām, aprēķiniem un citiem šā uzdevuma izpildes gaitā sniegtajiem dokumentiem ir ieteikuma raksturs. (2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktu, Konkurences padome publicē savā mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (21) Konkurences padome katru gadu līdz 1. martam iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kā arī ievieto to savā tīmekļvietnē. (3) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu) 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 28.03.2019., 09.06.2022., 15.02.2024. un 28.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2024.) 6.1 pants. Konsultatīvā padome (1) Ekonomikas ministrs izveido konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no valsts institūcijām un sociālo un sadarbības partneru intereses pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem. (2) Konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi: 1) nodrošināt iespējami plašākas publiskās konsultācijas par Konkurences padomes darbības stratēģiju, sniegt ieteikumus attiecībā uz tās stratēģiskajiem darba virzieniem un izskatīt stratēģijas īstenošanas gaitu un darba pilnveidošanas iespējas; 2) sekmēt priekšlikumu sniegšanu saistībā ar konkurences politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgo normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu konkurences politikas jomā; 3) sniegt atzinumus par Konkurences padomes sagatavotajām vadlīnijām un lietu prioritizācijas stratēģiju, kā arī priekšlikumus par iestādes darbības prioritātēm; 4) sniegt atzinumu par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minēto darbības pārskatu un Konkurences padomes ziņojumu par to. (3) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. (4) Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas pilda Konkurences padome. (5) Padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs. 12 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 7.pants. Konkurences padomes tiesības (1) Konkurences padome ir tiesīga: 1) veikt tirgus uzraudzību, šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu; 2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem; 3) iesniegt tiesai pieteikumus, iesniegumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos; 4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus; 5) piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības; 6) veikt Padomes 2002.gada 16.decembra regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk arī — regula (EK) Nr.  1/2003) dalībvalsts konkurences iestādei uzliktos pienākumus un izmantot šajā regulā paredzētās tiesības; 7) lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus, iesaistīt ekspertus, konsultantus vai speciālistus; 8) veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulā (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2006/2004, uzliktos pienākumus un izmantot tajā paredzētās tiesības; 9) noteikt prioritātes šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei; 10) pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmā uzkrātajai informācijai par iepirkumiem, iepirkumu procedūrām, iesniegtajiem pieteikumiem un piedāvājumiem; 11) izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulā (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk — Digitālo tirgu akts) dalībvalsts konkurences iestādei paredzētās tiesības; 12) izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulā (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (turpmāk — Ārvalstu subsīdiju regula) dalībvalsts kompetentajai iestādei paredzētās tiesības, pildot šajā regulā uzliktos pienākumus. (2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci. (3) Konkurences padome, lemjot par lietas ierosināšanu vai pieņemot lēmumu ierosinātajā lietā, ir tiesīga noteikt, vai ar tirgus dalībnieka darbībām ir nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei. (4) Konkurences padomes amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 05.10.2017., 28.03.2019., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.) 8.pants. Konkurences padomes lēmumi (1) Konkurences padome pieņem lēmumus par: 1) lietas ierosināšanu; 2) lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu; 3) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu; 4) lietas izpētes izbeigšanu; 5) tirgus dalībnieku apvienošanos; 6) paziņoto vienošanos; 7) Reklāmas likuma pārkāpumiem; 8) iesniegumu un sūdzību izskatīšanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. (3) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā iesniedz tiesā pieteikumu, iesniegumu vai sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem. (6) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas. Konkurences padome nesaskaņo uzziņu ar augstāku iestādi. (7) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un tirgus dalībnieku apvienībām. (8) Konkurences padomes lēmums izpildāms labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs. Konkurences padome ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par lēmuma iesniegšanu izpildei. 14 (22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 8.1 pants. Tiesiskā pienākuma piespiedu izpilde (1) Ja tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var veikt tiesiskā pienākuma izpildi piespiedu kārtā ar piespiedu naudas palīdzību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību. (2) Par tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi adresātu brīdina rakstveidā. Brīdinājums nav pārsūdzams. (3) Konkurences padome piespiedu naudu uzliek ar izpildrīkojumu, kuru var izdot atkārtoti, līdz adresāts izpilda tiesisko pienākumu. (4) Pirms izpildrīkojuma izdošanas Konkurences padome rakstveidā paziņo adresātam, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama izpildrīkojuma izdošanai. Adresāts septiņu dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju. (5) Piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 euro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei. (51) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas kopējā neto apgrozījuma pasaulē par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 euro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei. (6) Par izpildrīkojumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas var iesniegt sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Sūdzību izskata saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tās saņemšanas dienas. (7) Izpildrīkojuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda šā likuma 8.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus. (9) Ja privātpersonai tiesiskā pienākuma prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā radušies zaudējumi, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteikumiem. 15 (12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. Astotās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu) 9.pants. Konkurences padomes pilnvaras (1) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (2) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (3) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (5) Konkurences padome, veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi, ir tiesīga: 1) pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un Konkurences padomes norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā; 2) aicināt jebkuru personu, kura saistīta ar šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties paskaidrojumu sniegšanai, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā; 3) ierasties pie jebkura tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības (arī bez iepriekšēja brīdinājuma). Apmeklējuma laikā Konkurences padomes amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības: a) pieprasīt dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus, komercnoslēpumu saturošus dokumentus), uz vietas iepazīties ar tiem un saņemt šos dokumentus vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus, b) pieprasīt un saņemt no tirgus dalībnieka darbiniekiem rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā, c) izņemt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā; 4) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā — datoros, disketēs un citos informācijas nesējos — saglabāto ziņu (datu) apskati. Ja persona, pie kuras notiek pārmeklēšana, atsakās atvērt objektus vai tajos esošās glabātavas, Konkurences padomes amatpersonas ir tiesīgas tās atvērt, nenodarot būtiskus bojājumus. Pārmeklēšanas un apskates laikā Konkurences padomes amatpersonas ir tiesīgas: a) aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām, b) iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), c) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā, d) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu atvasinājumus, e) veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos, f) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā, g) uz laiku, ne ilgāku par 72 stundām, ja nepieciešams, atkārtoti aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus, būves un citus objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu; 5) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti vai mantas, kas varētu kalpot par pierādījumu šā likuma pārkāpumam, tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, attiecībā uz šīm personām policijas klātbūtnē veikt šīs daļas 4.punktā minētās darbības; 51) turpināt šīs daļas 4. punkta "b" un "e" apakšpunktā noteiktās procesuālās darbības Konkurences padomes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās; 6) pamatojoties uz tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā aizliegta vienošanās, pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus; 7) atbilstoši Kredītiestāžu likumam, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu, pieprasīt, lai kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Ziņu sniegšana Konkurences padomei šajā punktā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to kredītiestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā, atbildība. (6) Šā panta piektās daļas 4. un 5.punktā minēto procesuālo darbību laikā pēc Konkurences padomes amatpersonu likumīga pieprasījuma tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības, šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku un citu ar izmeklējamo pārkāpumu saistīto personu pienākums ir: 1) nodrošināt piekļuvi jebkurām to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajām neapdzīvojamām telpām, transportlīdzekļiem, dzīvokļiem, būvēm un citiem kustamiem un nekustamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas; 2) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā, vietā un formā sastādītiem vai uzglabātiem dokumentiem, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā saglabātajām ziņām (datiem); 3) noteiktā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju; 4) izsniegt pieprasītos dokumentus, dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt to pareizību; 5) apliecināt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdruku vai elektroniskās informācijas nesējos izdarīto ierakstu autentiskumu; 6) izpildīt citas Konkurences padomes amatpersonu likumīgās prasības. (7) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (8) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (9) Valsts policija sniedz palīdzību Konkurences padomes amatpersonām šā panta piektajā daļā minēto procesuālo darbību izpildē. (10) Šā panta piektās daļas 4. punktā minēto procesuālo darbību veikšanā kopā ar Konkurences padomes amatpersonām ir tiesīgi piedalīties Konkurences padomes piesaistīti eksperti vai speciālisti no tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju eksperti vai speciālisti informācijas tehnoloģiju jomā. 16 (22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.) 9.1 pants. Tiesneša lēmums 17 (Izslēgts ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.) 9.2 pants. Procesuālās darbības protokols (1) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu procesuālās darbības Konkurences padomes amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā. (2) Procesuālās darbības protokolā norāda: 1) darbības norises vietu un datumu; 2) darbības veikšanas tiesisko pamatu; 3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta; 4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu; 5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu; 6) personu — darbības dalībnieku amatu, vārdu un uzvārdu; 7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus; 8) procesuālās darbības laikā iegūtās mantas un dokumentus. (3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtās mantas un dokumentus. (4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā. (5) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu. 18 (13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.) 9.3 pants. Tirgus dalībnieka un citu personu tiesības (1) Uzsākot šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā minētās procesuālās darbības, Konkurences padomes amatpersona informē tirgus dalībnieku vai citu personu, attiecībā uz kuru tiek veiktas šīs darbības, par tās tiesībām. (2) Tirgus dalībniekam vai citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā minētās procesuālās darbības, ir tiesības: 1) būt klāt visu procesuālo darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus; 2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Paskaidrojumu sniegšanas sākumu atliek uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju; 3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu; 4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus; 5) iesniegt sūdzību Konkurences padomes priekšsēdētājam par Konkurences padomes amatpersonas rīcību. 19 (13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.) 9.4 pants. Atbildība par informācijas nesniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu, Konkurences padomes likumīgo prasību nepildīšanu un aizzīmogojuma bojāšanu (1) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par: 1) informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc Konkurences padomes pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 2) nepilnīgas informācijas sniegšanu vai nekoriģēšanu noteiktajā termiņā lietas ietvaros; 3) informācijas nesniegšanu tirgus uzraudzības ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc Konkurences padomes atkārtota pieprasījuma; 4) nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu; 5) atteikšanos pildīt Konkurences padomes amatpersonu likumīgās prasības; 6) šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punkta "g" apakšpunktā noteiktajā kārtībā veikta aizzīmogojuma bojāšanu; 7) lēmuma par tiesisko pienākumu uzlikšanu vai pagaidu noregulējumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā; 8) šā likuma 27.3 pantā noteiktajā kārtībā noslēgtā administratīvajā līgumā paredzēto tiesisko pienākumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā. (2) Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz lēmuma par tiesisko pienākumu nepildīšanu un šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā. (21) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina naudas sodu, un naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus. (4) Šā panta otrajā daļā minēto Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu adresāts var pārsūdzēt šā likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. 20 (12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu) 10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība (1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem, kā arī citām personām, kas iesaistītas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē, ir aizliegts izpaust vai izmantot informāciju, kas tām kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus vai uzticētos uzdevumus, citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai. Aizliegums izpaust vai izmantot informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus vai uzticētos uzdevumus, Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem, kā arī citām personām, kas iesaistītas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē, ir saistošs arī pēc tam, kad tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas. (2) Konkurences padomes amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā sagatavojusi vai pieņēmusi lēmumus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas, sodīšanas vai citas šajā likumā noteiktās darbības, aizliegts tieši vai pastarpināti būt par tādas privātpersonas pārstāvi, attiecībā uz kuru šī amatpersona minētās darbības veikusi. Šis ierobežojums ir saistošs papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajam. (3) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki, arī pēc tam, kad to tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes un citu šā likuma prasību neievērošanu un par zaudējumiem, kas radušies to prettiesiskas rīcības dēļ. (4) Ja Konkurences padomes amatpersona vai darbinieks, arī pēc tam, kad tā tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, pārkāpis šajā pantā noteiktos ierobežojumus un guvis no tā materiālu labumu, prezumējams, ka ar attiecīgajām darbībām ir nodarīts tāds kaitējums, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu vai mantisko labumu pieauguma vērtībai. Ja attiecīgā Konkurences padomes amatpersona vai darbinieks, arī pēc tam, kad tā tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, Konkurences padome veic nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu tos atlīdzināt. (5) Konkurences padome zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. 21 (12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.) II1 nodaļa Atļauja procesuālo darbību veikšanai(Nodaļa 12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.) 10.1 pants. Atļaujas izsniegšanas piekritība Par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētās procesuālās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. 22 10.2 pants. Iesniegums par atļaujas izsniegšanu (1) Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4., un 5.punktā minētās darbības Konkurences padome norāda, pie kura tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas veicamas procesuālās darbības, šo darbību veikšanas priekšmetu un mērķi, kādas mantas, informācija vai dokumenti tiks meklēti, ciktāl tas ir zināms. (2) Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 6. un 7.punktā minētās darbības Konkurences padome norāda tiesisko pamatojumu un saglabājamo datu vai neizpaužamo ziņu apjomu. 23 10.3 pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība (1) Tiesnesis 72 stundu laikā no Konkurences padomes iesnieguma iesniegšanas brīža izskata šo iesniegumu, kas pamato nepieciešamību veikt procesuālās darbības, iepazīstas ar Konkurences padomes lietas materiāliem, uzklausa Konkurences padomes pārstāvi un pieņem lēmumu par procesuālo darbību atļaušanu vai par atteikumu. (2) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Konkurences padomei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. 24 10.4 pants. Lēmums par procesuālo darbību veikšanu (1) Lēmumā par šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minēto darbību atļaušanu tiesnesis norāda, pie kura tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas veicamas procesuālās darbības, šo darbību veikšanas priekšmetu un mērķi, kādas mantas, informācija vai dokumenti tiks meklēti, ciktāl tas ir zināms, un procesuālo darbību izpildes termiņu. (2) Lēmumā par šā likuma 9.panta piektās daļas 6. un 7.punktā minēto procesuālo darbību atļaušanu tiesnesis norāda tirgus dalībnieku, tirgus dalībnieku apvienību vai personu, par kuru pieprasāma informācija, un šīs informācijas apjomu. (3) Lēmumā neietver informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar šā likuma 26.panta sesto daļu. 25 10.5 pants. Lēmums par procesuālo darbību veikšanu neatliekamības kārtībā (1) Ja šā likuma 9.panta piektās daļas 4. vai 5.punktā minēto procesuālo darbību ietvaros ir iegūta pamatota informācija, ka mantas, informācija vai dokumenti, kas var kalpot par konkurences tiesību pārkāpuma pierādījumu, tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, un ja meklējamās mantas, informācija vai dokumenti vilcināšanas dēļ var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti, Konkurences padome iesniedz tiesai iesniegumu par šā likuma 9.panta piektās daļas 4. vai 5.punktā minēto procesuālo darbību atļaušanu neatliekamības kārtībā. (2) Tiesnesis nekavējoties, ne vēlāk kā divu stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža, izskata Konkurences padomes iesniegumu, kas pamato nepieciešamību veikt procesuālās darbības un to neatliekamību, iepazīstas ar Konkurences padomes lietas materiāliem, uzklausa Konkurences padomes pārstāvi un pieņem lēmumu par procesuālo darbību atļaušanu vai par atteikumu. (3) Lēmumā ir ievada un rezolutīvā daļa. Lēmumu izsniedz Konkurences padomes pārstāvim un nosūta Konkurences padomei uz elektroniskā pasta adresi. Motivētu lēmumu sastāda un nosūta Konkurences padomei un tirgus dalībniekam, tirgus dalībnieku apvienībai vai personai, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums, triju darba dienu laikā. (4) Lēmumā neietver informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar šā likuma 26.panta sesto daļu. 26 10.6 pants. Iepazīšanās ar lietas materiāliem un lēmuma pārsūdzēšana (1) Tirgus dalībniekam, tirgus dalībnieku apvienībai un personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 10.4 vai 10.5 pantu, pēc procesuālo darbību izpildes ir tiesības iepazīties ar tiesas lietas materiāliem. (2) Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam. Sūdzības iesniegšana neaptur Konkurences padomes procesuālo darbību veikšanu. 27 10.7 pants. Sūdzības izskatīšana (1) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā un, ja nepieciešams, uzklausa sūdzības iesniedzēju. Tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas sūdzības gadījumā, ja nepieciešams, uzklausa gan sūdzības iesniedzēju, gan Konkurences padomes pārstāvi. (2) Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. (3) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu. (4) Pierādījumi, kas iegūti, pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kurš pilnīgi vai daļēji atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts šā lēmuma prettiesiskums. 28 III nodaļa Konkurenci ierobežojošas darbības 11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās (1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem; 2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli; 3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus; 4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu; 5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci; 6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus; 7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. (2) Par spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās: 1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai; 2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. (21) Tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda, ka vienošanās atbilst šā panta otrās daļas prasībām, ir pienākums to pierādīt. (3) Tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas, kā arī pirms tās spēkā stāšanās, ja par šo vienošanos nav ierosināta lieta, ir tiesīgi iesniegt Konkurences padomei ziņojumu par attiecīgo vienošanos. Konkurences padome ir tiesīga atļaut vai atļaut ar nosacījumiem uz noteiktu termiņu paziņoto vienošanos, ja tā atbilst šā panta otrajai daļai vai kritērijiem, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam. Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos, nosaka Ministru kabinets. (4) Ministru kabinets nosaka: 1) atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci; 2) kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu (1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku vai to apvienību darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. (2) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram. (3) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram. (31) Ja vienošanās aizlieguma pārkāpums uzskatāms par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram. (4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu) (5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. (6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 12.09.2013., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 12.1 pants. Iecietības programma (1) Konkurences padome atbrīvo no naudas soda par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks: 1) izpilda iecietības programmas prasības; 2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks; 3) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas par faktiem un apstākļiem, kas ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības, ar nosacījumu, ka Konkurences padomes rīcībā vēl nav bijuši pietiekami pierādījumi šādu darbību veikšanai un tās vēl nebija veiktas; 4) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas, Konkurences padomes ieskatā, ir pietiekamas, lai konstatētu iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ar nosacījumu, ka pieteikuma saņemšanas brīdī Konkurences padomes rīcībā nav bijuši pietiekami pierādījumi, uz kuru pamata varētu konstatēt iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, un ka attiecībā uz šo vienošanos cits tirgus dalībnieks nav kvalificējies atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar šīs daļas 3. punktu; 5) nav veicis darbības, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus piedalīties iecietības programmas vienošanās pārkāpumā vai turpināt dalību tajā. (2) Konkurences padome samazina naudas sodu par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks: 1) izpilda iecietības programmas piemērošanai noteiktās prasības; 2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks; 3) iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas būtiski papildina Konkurences padomes rīcībā esošos pierādījumus un ziņas; 4) iesniedz pierādījumus par citu iecietības programmas vienošanos un Konkurences padome to atbrīvo no naudas soda par šo iecietības programmas vienošanos. (3) Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārliecinošus pierādījumus, kurus Konkurences padome var izmantot papildu faktu pierādīšanai, kuru rezultātā tiktu noteikti lielāki naudas sodi par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu nekā tie, kas būtu piemēroti bez šiem pierādījumiem, Konkurences padome, nosakot naudas sodu pieteikuma iesniedzējam, neņem vērā tā iesniegtos papildu pierādījumus. (4) Konkurences padome pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu iecietības programmas ietvaros apstiprina vai noraida ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē šā likuma 11.panta pirmajā daļā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, uzliek tiesisku pienākumu un naudas sodu. (5) Informācija, kas iekļauta pieteikumā par iecietības programmas piemērošanu, ir ierobežotas pieejamības informācija, kas var tikt izpausta tikai procesa dalībniekiem Konkurences padomes ierosinātajā lietā, lai nodrošinātu to tiesību un tiesisko interešu aizstāvību. (6) Konkurences padomei ir tiesības, ievērojot regulas (EK) Nr.  1/2003 12. pantu, apmainīties ar citām konkurences iestādēm ar iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām. Tas veicams vai nu ar iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja piekrišanu, vai tad, ja konkurences iestāde, kas saņēmusi iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības, ir saņēmusi arī iecietības pieteikumu par to pašu pārkāpumu no tā paša iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja kā konkurences iestāde, kas pārsūta atbilstoši iecietības programmai sniegtās liecības, ar noteikumu, ka pārsūtīšanas brīdī iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs nevar atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis konkurences iestādei, kura saņem iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības. (7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Konkurences padome iecietības programmas ietvaros atbrīvo no naudas soda un samazina naudas sodu, kā arī prasības iecietīb …