Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu

Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/36 Kuldīgā 2022. gada 24. novembrī Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu APSTIPRINĀTI ar Kuldīgas novada domes 2022. gada 24. novembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 17, p. 83) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska 1. pielikums Kuldīgas novada domes 2022. gada 24. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/36 Kuldīgas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000035590 Baznīcas iela 1, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301 dome@kuldiga.lv http://www.kuldiga.lv Kuldīgas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000035590 Baznīcas iela 1, Kuldīga, Kuldīgas nov., LV-3301 dome@kuldiga.lv http://www.kuldiga.lv Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības jaunu zemes vienību veidošanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Ielu kategorijas un sarkanās līnijas 2. pielikums. Ielu paraugšķērsprofili 3. pielikums. Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu 4. pielikums. Ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa 5. pielikums. Pasaules mantojuma vietas un tās buferzonas Īpašās Nozīmes Universālās Vērtības atainojošās liecības 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1.

NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Šie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk

2013.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"" prasības, ciktāl šie Noteikumi nenosaka citādi. Lokālplānojuma teritorijā nepiemēro Kuldīgas novada Domes saistošo noteikumu Nr. 2019/8 daļas "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 4. nodaļu un apakšnodaļas - 5.1.2., 5.4.1., 5.4.2., 5.4.3., 5.4.4., 5.4.5., 5.4.6., 5.4.7., 5.4.8., 5.4.9., 5.4.10., 5.4.11., un pielikumus Nr. 2, Nr. 3, Nr. 7, Nr. 11, Nr. 16, Nr. 17, Nr. 18, Nr. 19, Nr. 20, Nr. 21, Nr. 22, Nr. 23, Nr. 24, Nr. 25, Nr. 26, Nr. 27, kā arī grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums".

3.1. valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī saglabā esošo pilsētbūvniecisko raksturu - plānojumu un telpisko struktūru, ielu tīklu; apbūves kopējo mērogu, zemes gabalu apbūves paņēmienus, perspektīvas, skatus un siluetu; arhitektūras tradīcijas un kolorītu, oriģinālo substanci un amatnieciskās tradīcijas; autentiskumu, fasāžu apdari, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas - apmales, portālus, durvju vērtnes, vējrādītājus u. tml.; jumtu segumu materiālus; ielu, laukumu un pagalmu segumus; mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas - laternas, solus, stabus u. tml.;

3.2. apstādījumi elementus saglabā un tālāk attīsta tiktāl, ciktāl tie ļauj vislabāk uztvert pilsētas apbūvi un ainavu;

3.3. vēsturiskās ēkās saglabā oriģinālo un autentisko substanci, ņemot vērā arī vēlāka laika uzslāņojumus. Ēku atjaunošanas risinājumus veido tradicionālus un saskaņā ar ēkas arhitektūru. Saglabā vēsturisko ēku un līdz šim realizēto vēsturisko ēku kopiju ārējā veidola īpatnības, ko nosaka to mērogs, proporcijas, stils, apdares materiāls, krāsojums un detaļas;

3.4. jaunus elementus veido harmoniski to turpinot pilsētas plānojumā, apbūvē un funkcijā, lai neizjauktu valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa viengabalainību;

3.5. jaunas ēkas būvē tās harmoniski iekļaujot esošajā pilsētvidē un respektējot vēsturiskās apbūves klātesamību, kā arī lietojot tradicionālu ēku novietojumu, būvapjomu un ēkas būvmasu savstarpējās proporcijas, apdares materiālus un fasādes kompozīciju - detaļu izvietojumu, proporciju, vienlaicīgi izvēloties mūsdienīgu arhitektūras elementu detalizāciju, kas niansēti ļauj nolasīt ēkas būvperiodu, izvairoties no jaunu kopiju radīšanas;

3.6. mūsdienu detalizācija pieļaujama tādiem arhitektūras elementiem kā, piemēram, profils, dzegas risinājums, materiālu izkārtojums apdarē, durvju dizains un durvju pildiņu detalizācija, vēršanās veids u. tml.

1.2.

DEFINĪCIJAS Nenosaka 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1.

VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nenosaka 2.2.

VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 6. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauts tāds teritorijas papildizmantošanas veids un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus (ar trokšņa, smaku vai cita veida negatīvu ietekmi) un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai 10. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai visā Lokālplānojuma teritorijā:

10.1. vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu transportlīdzekļu novietni, paredzot šajā novietnē katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu;

10.2. ja zemes vienībā nav iespējams nodrošināt normatīvajos aktos noteikto minimālo autostāvvietu skaitu, kā arī gadījumos, kad tiek atjaunots ēkas vēsturiskais apjoms vai tiek atjaunota zudusi ēka tās vēsturiskajā apjomā, būvniecības ierosinātājs nodrošina nepieciešamo autostāvvietu izbūvi citā zemes vienībā 500 m rādiusā;

10.3. transportlīdzekļu novietnē jāparedz vieta atklātai vai slēgtai velo novietnei, vai velo novietne jāierīko atsevišķi, tieši pie objekta.

3.1.2. Ielas un ielas telpas noteikumi 13. Kuldīgas pilsētas ielas Lokālplānojuma teritorijā, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei pilsētas ielu tīklā un galvenajām funkcijām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, izbūvē, pārbūvē un ekspluatācijā, ir klasificētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lokālplānojuma teritorijā esošo ielu vai to posmu kategorijas un sarkano līniju platumi noteikti šo Noteikumu 1. pielikumā "Ielu kategorijas un sarkanās līnijas", bet ielu paraugšķērsprofili atkarībā no ielas kategorijas attēloti šo Noteikumu 2. pielikumā "Ielu paraugšķērsprofili".

14.1. Liepājas iela posmā no Baznīcas ielas līdz Smilšu ielai (Pilsētas laukumam);

14.2. Tirgus iela posmā no Pasta ielas līdz Strautu ielai (Rātslaukumam);

14.3. Upes iela;

14.4. Mazā upes iela;

14.5. Pils iela.

20.1. izvietojot jaunus ārtelpas elementus pilsētvidē ņem vērā šo Noteikumu 3. pielikumā "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu" noteiktās skatu perspektīvas un raksturīgie skatu punkti, skatu leņķi, t.sk. ar augstu autentiskuma pakāpi un Kuldīgai simbolisku nozīmi;

20.2. izvietojamas tikai maza izmēra ceļa zīmes, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts satiksmes un gājēju drošības apsvērumu dēļ.

20.3. ja paredzēta ielas pārbūve, būvprojektā iekļauj risinājumus ielas līmeņa pazemināšanai līdz vēsturiskajam, pārsvarā 20. gadsimta sākuma ielas seguma līmenim, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošinot esošo ēku fasāžu, īpaši cokola daļas pietiekamu atsegšanu un ēkas konstrukciju aizsardzību no ārējās vides ietekmes, paredzot inženiertīklu padziļināšanu, ja nepieciešams;

21.1. nav atļauta ielu segumu marķēšana ar krāsojumu vai termoplastu satiksmes organizēšanai. Jāpielieto kontrastējošs / atšķirīgs ceļa segums;

21.2. izbūvējot jaunus ietvju, brauktuvju, laukumu un iebrauktuvju segumus nav atļauts izmantot asfaltbetonu.

3.2.

PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 22. Inženiertīkliem jānodrošina ērta un droša piekļūšanas un apkalpošanas iespēja, kā arī iekļaušanās kopējā ainavā.

28.1. objektu izvietojums ir pamatots/saskaņots ar fasādes kompozīciju;

28.2. jumta plaknēs, kas ar to slīpni vērstas perpendikulāri pret ielu un projicējas pret iebrauktuvi vai otras ēkas jumta plakni, izvērtējama objektu izvietošana, priekšroku dodot risinājumam, kas mazāk eksponējas fasādes uztveramības rakursā pret ielu;

28.3. papildus prasības vēsturiskajām ēkām un ēkām, kas būvētas tradicionālā arhitektūras stilā (esošas ēku kopijas / replikas) - maksimālais objekta virsmas izmērs atļauts 0,80 m x 1,20 m robežās; attālums starp diviem objektiem ir ne mazāks par

3.3.

PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1.

Vispārīgas prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā 29. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā saglabājamās vērtības: iedibinātā apbūves plānojuma struktūra, telpiskais izvietojums, ainava un tās mērogs, panorāmas un siluets, apstādījumu sistēma, laukumu apbūve un telpiskais izvietojums, kvartālu telpiskā organizācija, seno celtņu konstrukcijas kultūras slānī, raksturīgais reljefs un ūdeņi.

30.1. vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūra - ielu un laukumu tīkls, zemes gabalu lielums, to vēsturiskās robežas, apbūves principu sistēma, būvju būvapjomu telpiskais izveidojums, mērogs un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums, kas ir turpinājums valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas plānojuma struktūrai;

30.2. skatu perspektīvas un raksturīgie skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu, un ainaviski vērtīgie upes krasta posmi, kas nodrošina kultūrvēsturiskās ainavas vizuālo uztveri, saskaņā ar šo Noteikumu 3. pielikumu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu";

30.3. raksturīgā ainaviskā vide - vēsturiski izveidojies, raksturīgais reljefs un atklāto ūdeņu teritorijas, arhitektūras telpiskā struktūra, ielu tīkls, zemes gabalu apbūves paņēmieni, apbūves kopējais mērogs, kā arī mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas - laternas, soli, stabi u. tml. Apstādījumi elementus saglabā un tālāk attīsta tiktāl, ciktāl tie ļauj vislabāk uztvert pilsētas apbūvi un ainavu;

30.4. ielas telpa - lokāla, vizuāli nodalīta pilsētvide ar konkrētās ielas apbūves kopīgām pilsētbūvnieciskām un arhitektoniskām iezīmēm. Ielas telpu raksturo ielas segumi un labiekārtojums, tās telpiskais raksturs; ēku izvietojums ielā un iedibinātā būvlaide; to dzegu un jumta kores augstums; jumta slīpumu izvietojums attiecībā pret ielu un slīpuma leņķis; nozīmīgie skati uz/no kultūras pieminekļa un pilsētas vertikālajām dominantēm, ēku fasāžu apdares veids un citi ainavas elementi;

30.5. arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas un fona apbūves ārējais arhitektoniskais risinājums atbilstoši būvperioda stilistikai, arhitektūras tradīcijas un kolorīts - ēku oriģinālā substance un amatnieciskās tradīcijas, autentiskums, fasāžu apdare, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas - apmales, portāli, durvju vērtnes, vējrādītāji, jumtu segumu materiāli.

3.3.2. Prasības vēsturiskās apbūves saglabāšanai 31. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā veicina visu vēsturisko ēku saglabāšanu, veicot to regulāru uzturēšanu un kopšanu, kā arī nodrošina, ka netiek veikta vēsturisko elementu vienkāršošana vai reducēšana.

32.1. arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīga ēka - ir saglabājama, saskaņā ar kultūrvēsturisko izpēti, kā ticams un uzskatāms būvperioda būvniecības tradīciju paraugs un pilsētvides liecība. Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabājami to arhitektonisko vērtību veidojošie elementi - piemēram, fasādes apdare, būvgaldniecības izstrādājumi, arhitektūras detaļas, kā arī arhitektoniskais un vizuālais tēls, ņemot vērā ēkas sākotnējo funkciju. Ēkām saglabājama oriģinālā substance un tradicionālie būvmateriāli;

32.2. fona apbūves ēka - saglabājams ēkas mērogs un apjoma proporcijas, ēkas augstums un jumta slīpums, fasādes kompozicionālais risinājums, tostarp, ja ir saglabājušies, arī oriģinālie apdares materiāli un dekora elementi. Atļauta fasāžu pārveidošana, saskaņā ar ēkas būvperiodu un apkārtējo, vēsturisko apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties un neveidojot jaunas vizuālas dominantes;

32.3. būvperiodam pēc 1940. gada atbilstoša ēka - ir atjaunojama, pārbūvējama saskaņā ar tās funkciju, apkārtējās, vēsturiskās pilsētvides raksturu. Ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumā ēka veidojama saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties un neveidojot jaunas vizuālas dominantes. Atļauti būvperiodam tradicionāli apjomi, fasādes kompozīcija, materiāli, pieļaujama mūsdienu detalizācija;

32.4. vidē neiederīga ēka - ir pārveidojama saskaņā ar tās funkciju un būvniecības ieceri. Pārveidošanas gadījumā arhitektoniskais risinājums veidojams saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties, neveidojot jaunas vizuālas dominantes;

32.5. vides kvalitāti pazeminoša ēka - ir nojaucama vai pārbūvējama. Ēkas arhitektoniskais risinājums veidojams saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties, neveidojot jaunas vizuālas dominantes.

33.1. ēka ar galveno fasādi pret ielu. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla ielai, jumts ir simetrisks, jumta dzega - izteikti plastiska, šim tipam pieskaitāmas arī ēkas ar četrslīpņu jumtiem, kas būvētas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā;

33.2. ēka ar gala fasādi pret ielu. Šim tipam ir divslīpņu, nošļaupts divslīpņu vai mansarda jumts, ar kori, kas perpendikulāra ielai. Jumta gala fasādes zelmenis ēkām ar nenošļauptiem divslīpņu un mansarda jumtiem veido trīsstūri ar simetriskām malām;

33.3. ēka ar mezonīnu. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla ielai, un ar izbūvi jumtā - mezonīnu, kas šaurāks par galvenās fasādes platumu, mezonīns ar materiālu un krāsojumu ir daļa no kopējās fasādes, šim tipam atbilstošas ir arī ēkas ar mezonīniem, kam ir horizontāls, divslīpju vai kombinēts parapets;

33.4. ēka ar mansardu. Šim tipam ir mansarda jumts - jumta plakne apakšdaļā stāvāka kā augšdaļā, pārejas daļā mansarda jumtam ir dzegas dēlis, jumts ir simetrisks;

33.5. stūra ēka ar arhitektoniski izteiktu stūra akcentu. Šim tipam ir divslīpņu vai ar parapetu kombinēts jumts, kura kores ir paralēlas ielām vai publiskām iebrauktuvēm. Kvartāla stūris ir uzsvērts;

33.6. ēka pagalmā ar galeriju otrajā stāvā. Šim tipam ir divslīpņu jumts, pirmais stāvs - mūra vai koka, otrais - koka, ar galeriju un kāpnēm no ārpuses;

33.7. ēka pagalmā ar garenfasādi pret Alekšupīti. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla vai perpendikulāra Alekšupītei, jumts ir simetrisks. Ēka ir vienstāva vai divstāvu ar mūra cokolstāvu, pirmais stāvs slēgta tipa - mūra, pakkoka vai jaukta materiāla, otrais stāvs mūra vai koka, ar galeriju vai bez.

3.3.3. Prasības ēku būvniecībai 39. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā paredzot jaunu ēku būvniecību un esošu ēku pārbūvi ar apjoma palielināšanu, nepieciešams veikt vizuālās ietekmes analīzi, uzskatāmi attēlojot un/vai aprakstot kā ēka iekļaujas esošā apbūves struktūrā, to vērtējot no dažādiem skatu punktiem.

Veicot situācijas modelēšanu trīs dimensijās (3D vizualizācija), uzskatāmi attēlo, kā izmaiņas redz cilvēks pārvietojoties pilsētvidē:

39.1. ja tiek paredzēta ēkas vai kādas teritorijas stāvu skaita maiņa un tas atrodas iespējamā skatā, kas vērsts uz kādu no pilsētas dominantēm, saskaņā ar šo Noteikumu 3. pielikumā esošo plānu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu", papildus jāveic ainavas izvērtējums, iekļaujot tajā vizualizācijas;

39.2. būvprojektā iekļauj plānotā objekta vizualizācijas, fasādes un jumta krāsu paleti, kā arī apbūvi raksturojošus materiālus.

3.3.4. Būvju izvietojums un kvartāla apbūves nosacījumi 41. Ievēro iedibinātās būvlaides, kas var sakrist ar ielas sarkanajām līnijām vai izvietotas ar atkāpi no tām.

46.1. vēsturiskās apbūves vietā;

46.2. daļēji vēsturiskās apbūves vietā, saglabājot raksturīgo apbūves izvietojuma principu (pēc lokālās pilsētvides analoģijas), ja ir mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija;

46.3. jaunā apbūves vietā, ja jaunais būvapjoms ir saskaņā ar apkārtējo apbūvi un pilnveido to.

3.3.5. Būvju augstums, stāvu skaits 47. Dzegas un kores augstums ielas fasādēs jauniem apjomiem jāpielāgo blakus esošo ēku jumta dzegas un kores augstumam, izņemot ja ēkas augstums ir pamatots ar vēsturiskās izpētes materiāliem.

3.3.6. Jumti 49. Jāsaglabā vēsturiskā jumtu ainava, kuru veido sarkano māla kārniņu jumtu segums, vēsturiski jumta segumi no skārda un lubiņām palīgēkām, kas kopīgi veido jumtu ainavas viengabalainību, un kam nav raksturīgi jumta logi.

50.1. aizliegtas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar konkrētajā teritorijā tradicionālo jumtu ainavu un pilsētvidi;

50.2. jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī atbilst ēkas stilistikai un konkrētai pilsētvidei;

50.3. nav atļauts veidot asimetriskus divslīpņu jumtu apjomus, kas balstīti uz dažāda augstuma sānu fasādēm vienā apjomā, kā arī aizliegts veidot nesimetriskus mezonīnus un jumta izbūves;

50.4. ēku jumtu izbūves veido ar simetrisku divslīpņu, vienslīpņu vai izliektu jumtu atbilstoši katras ēkas arhitektūras stilam un kvartāla kontekstam;

50.5. paredzot jumta plakņu pārbūvi, kā arī elementu ierīkošanu uz tām, papildus izvērtē risinājuma arhitektonisko un vizuālo ietekmi uz pilsētvides jumtu ainavu kopumā.

53.1. māla kārniņu jumtu segumam nav atļauts pielietot unificētus sānu kārniņu elementus. Jumta malas jāapstrādā ar koka vējdēļiem tradicionālā risinājumā - ar vai bez pārlaidumu, ko iespējams papildināt ar dekoratīvu līsti. Dūmvada redzamajai daļai virs jumta jābūt no ķieģeļiem vai ar apmetumu;

53.2. jumta izbūves pamatojamas ar vēsturiskajiem tradicionālajiem piemēriem. Jumta izbūves, kuras izbūvētas 20. gadsimta otrajā pusē un vēlāk, un nav atbilstošas ēkas būvperiodam, jumta izbūvju pārbūves gadījumā tās jāpārbūvē atbilstoši ēkas būvperiodam un fasādes kopējai kompozīcijai;

53.3. vienlaidu jumta izbūves maksimālais platums - 2 m (2 spāru tiesas), izņemot mezonīna tipa izbūves, ja tādas raksturīgas attiecīgajam vēsturiskajam periodam vai kvartāla apbūvei, minimālais attālums starp jumta izbūves apakšmalu un jumta dzegu - 3 dakstiņu tiesas, izņemot mezonīna tipa jumta izbūvēm;

53.4. atjaunojot, mainot vai no jauna izbūvējot jumta segumu paredz robdēli un dekoratīvu koka dzegu, ja ēkai šie elementi vēsturiski ir bijuši;

53.5. ja ēkai vēsturiski ir bijusi mūrēta dzega, to saglabā nepārveidotu, vai arī atjauno, ja tā ir zudusi;

53.6. ja vēsturiski ir bijuši notekcauruļu dekoratīvie elementi, tos atjauno. Atkāpe no apaļa notekreņu šķērsgriezuma atļauta gadījumā, ja tiek atjaunotas esošas vēsturiskās notekrenes.

53.7. atļauts Kuldīgas vecpilsētai raksturīgais jumta segums - māla vai izņēmuma gadījumā betona kārniņi sarkanā tonī, amatnieciski valcēts skārds, kā arī lubu, dēļu un citi jumta seguma materiāli, ja to izvēli pamato ar ēkas vēsturiskās izpētes materiāliem;

53.8. palīgēkām un ēkām, kurām ir esošs, to arhitektūrai un būvniecības laikam atbilstošs šīfera jumta segums, to pieļaujams mainīt uz bezazbesta šīfera plākšņu segumu pelēkā krāsas tonī;

53.9. jumta ainavai jābūt vienotai, ēku jumtus paredzēt iekļaujošas gan jumtu ainavā, gan ielas telpā un raksturā;

54.1. jumta logu ierīkošana bez ierobežojumiem atļauta tikai Savrupmāju apbūves teritorijā ar indeksu DzS7 un DzS5, ārpus vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas;

54.2. vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošām ēkām jumta logus aizliegts ierīkot jumta plaknēs, kas norādītas šo Noteikumu 4. pielikumā "Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošo ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa". Veicot esošu ēku jumta pārbūvi, mainot jumta formu, vai ja ir mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija, piemēram - jaunas ielas izbūve vai blakus ēkas zudums, atsedzot esošu jumta logu pret publisko ārtelpu, jāveic arī jaunās situācijas pārvērtēšana. Paredzot jumta logus jaunbūvēs, pielieto Noteikumu 4. pielikumam analogu situācijas izvērtējumu;

54.3. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jumta logi un stiklotas jumta lūkas ir atļautas, ja tie nav redzami no publiskās ārtelpas un publiskām būvēm;

54.4. ierīkojot jumta logus valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ņem vērā:

54.4.1. jumta logu izvietojums jāpamato ar fasādes kompozīcijas un iekštelpu plānojuma īpatnībām, kuru dēļ jumta izbūve nav vēlama vai tā pasliktina ēkas fasādes kopskatu, un nav raksturīga Kuldīgas vēsturisko ēku jumtu elementu proporcijām;

54.4.2. jumta plaknēs, kas ar to slīpni vērstas perpendikulāri pret ielu un projicējas pret iebrauktuvi vai otras ēkas jumta plakni, izvērtējama jumta izbūves vai jumta loga izbūve, priekšroku dodot risinājumam, kas mazāk eksponējas fasādes uztveramības rakursā pret ielu un jumtu ainavā;

54.4.3. jumta loga maksimālais stikla virsmas izmērs atļauts 0,80 m x 1,20 m robežās, bet stiklotas jumta lūkas maksimāli atļautais stikla virsmas izmērs atļauts 0,40 m x 0,60 m robežās.

Attālums starp diviem jumta logiem ir ne mazāks par - 2 m (2 spāru tiesas).

55.1. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45°;

55.2. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45° ar mezonīnu;

55.3. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45°, ar vai bez parapeta;

55.4. mansarda jumta slīpums apakšējā daļā - 65° - 70°, augšējā daļā - 30° - 50°.

3.3.7.

Fasādes 56. Papildus prasības vēsturiskajām ēkām un ēkām, kas būvētas tradicionālā arhitektūras stilā (esošas ēku kopijas / replikas):

56.1. gadījumos, kad tiek atjaunotas apmestas ēkas ārsienas, nav atļauta ēkas koka konstrukciju aizvietošana ar citiem materiāliem;

56.2. ēkas atjaunošanā izmanto tādus materiālus, saistvielas un krāsas, kas izmantoti sākotnējās ēkas celtniecībā. Mūsdienu būvmateriālu un savienojuma mezglu lietojums atļauts gadījumos, kad tā ir vienīgā iespēja ēku saglabāt;

56.3. balkonus, lodžijas, pakāpienus un citus elementus, kā arī būvdetaļas pieskaņo ēkas stilam un apbūves kontekstam, tos pamatojot ar vēsturisko izpēti un/vai analogiem lokālā pilsētvidē;

56.4. nav atļauts struktūrapmetums, izņemot ja tas pamatots ar vēsturiskās izpētes materiāliem;

56.5. fasāžu apdares materiāli, būvdetaļas un arhitektūras detaļas lietojami atbilstoši to vēsturiski tradicionālai arhitektonikai. Esošām koka un ķieģeļa sienām nav atļauta papildus apdare, izņemot atbilstoša tipa krāsojumu, kas nodrošina esošo koka konstrukciju saglabāšanu;

56.6. nav atļauta ēkas siltināšana no ārpuses, ja tiek mainīti ēkas arhitektūras risinājumi;

56.7. fasādēs, kur saglabājušies vēsturiski reklāmu un citi zīmējumi, tie jāatjauno vai jāsaglabā neskarti, tos nedrīkst pārklāt ar jaunu vienlaidus fasādes krāsojumu;

56.8. pārbūvējot ēkas, nav atļauta to fasāžu arhitektūras kvalitātes pazemināšana un redzamo arhitektonisko veidojumu (piemēram, ailu aizpildījums, portāli, logu apmales, markīzes, pilastri, dzegas, jumta izbūves u.c.) daļēja pārveidošana vai pilnīga likvidēšana;

56.9. priekšpagalmā vai ielas sarkano līniju zonā atļauts izbūvēt nelielus arhitektoniskus izvirzījumus, balkonus un erkerus, ja tie bijuši vēsturiski vai atbilst ēkas būvperiodam;

56.10. nav atļauts izmainīt ēku logu un ieejas durvju vērtņu dalījumu. Ēkas bojātie logi un durvis jāatjauno atbilstoši restaurācijas prasībām.

57.1. ēkām atjauno krāsas slāni, kas atbilst attiecīgā apbūves perioda raksturam, atbilstoši restaurācijas projektam (ja tāds ir izstrādāts) un/vai mākslinieciski - arhitektoniskās izpētes ieteikumiem. Ja ēkai nav izstrādāts restaurācijas projekts, ēkas krāso saskaņā ar ēkas krāsu pasi, kas izstrādāta izmantojot fasādes krāsojuma zondāžu;

57.2. ēku atjaunošanā izmanto tradicionālās krāsas, mūrim - kaļķa krāsa, kokam - lineļļas, kokdarvas vai miltu krāsa.

60.1. ēku ārsienu būvniecībā vai apdarē atļautie materiāli - koks, masīvi mūrētas ķieģeļu sienas un dažādu materiālu sienas ar krāsota apmetuma apdari. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku vai apmet. Fasāžu apdarē nav atļauti plastikāta (PVC) apdares materiāli;

60.2. fasādes dekoratīvās detaļas veidojamas vēsturiski pielietotajos materiālos un tradicionālā izpildījumā. Nav atļauts veidot tos butaforiskus, piemēram no putupolistirola vai cita siltumizolācijas materiāla;

60.3. ēkas virspamatus, izņemot laukakmeņu un ķieģeļu mūri, ja tas nav bijis apmests, apmet un krāso;

60.4. no jauna būvējamām ēkām fasādes krāsojuma risinājums jāveido saskaņā ar attiecīgā ielas posma vai kvartāla ēku raksturīgajiem paraugiem. Gadījumos, ja ēka tiek projektēta, izvēloties to veidot kontekstā ar konkrētu ēkas tipu vai būvperiodu, tad jāpielieto kāds no attiecīgajam laika periodam un ēkas tipam raksturīgajiem krāsojuma paņēmieniem un risinājumiem.

3.3.8. Durvis un caurbrauktuvju vārti 61. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāievēro:

61.1. ārdurvis ēkas galvenajā / ielas fasādē izgatavo saskaņā ar ēkas kopējo arhitektūru un fasāžu kompozīciju, individuālas, no masīvkoka, amatnieciski darinātas. Nomainot durvis ēkas galvenajā / ielas fasādē, tās izgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam, vai atbilstoši ēkas vai kvartāla arhitektūras stilam pēc dalījuma, formas un detaļām;

61.2. vēsturiskās ieejas durvis restaurē vai to vietā izgatavo vēsturiskajām durvīm atbilstošas kopijas, ja to restaurācija nav iespējama;

61.3. no jauna iebūvējamas durvis darina saskaņā ar ēkas arhitektūras stilu;

61.4. ēkām, kas izvietotas uz būvlaides ielas malā, virs durvju vērtnes veidojams logs (durvju virslogs), kas atbilst vēsturiskiem piemēriem;

61.5. durvju vērtnes stiklojuma laukums ir pamatojams ar vēsturisko izpēti;

61.6. virs ietvēm paredzētie uzjumteņi (ieeju aizsargu jumtiņi) jāierīko vismaz 2,5 m augstumā un tiem jāierīko ūdens notekas. Uzjumteņi jāizbūvē konsoļu veidā;

61.7. ja ēkas caurbrauktuvē tiek iebūvēti vārti, tad atļautais materiāls ir koks vai metāla kalums;

61.8. ēkas caurbrauktuves vārtu vēršanas virziens jāparedz uz pagalma pusi, izņemot gadījumu, kad tie atvērtā stāvoklī netraucē gājēju un transporta kustību;

61.9. ēku caurbrauktuvju vārtu vai ailu platums, augstums, tehniskie un arhitektoniskie risinājumi jāpamato ar vēsturiskiem izpētes datiem, ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju.

62.1. nav atļauts izmainīt ieejas durvju vērtņu dalījumu;

62.2. durvju stiklojumam nav atļauts izmantot stikla paketi;

62.3. durvju rokturi - metāla, kombinēti ar koku;

62.4. ēkas galvenajā fasādē izvietojamai kodu atslēgai vai sarunu iekārtai pie ēkas ārdurvīm, vārtiem vai fasādes, jābūt stilistiski saderīgai ar ēku, ja iespējams, izvietotai durvju vai vārtu ailē. Nav atļauta tehnisko iekārtu iebūvēšana ārdurvju vērtnēs.

3.3.9. Logi 63. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošos logus.

Skatlogu asīm jāsakrīt ar augšējo stāvu logu asīm, ja tas ir arhitektoniski pamatots. Skatlogiem atļauts izmantot stikla paketi, ja tā nepazemina ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Stikla paketes iekšējā (gaisa šķirkārtas) josla ir balta, brūna vai melna, pieskaņota loga rāmja tonim.

67.1. oriģinālie logi ir restaurējami, izņemot nelabojami bojātos, kurus izgatavo no jauna, pēc esošo logu parauga, ievērojot dalījumu, konstruktīvos mezglus, koka detaļu dimensijas, profilus, metālu detaļu aprīkojumu un masīvkoka materiālu;

67.2. vēsturiskas ēkas atjaunošanas vai logu nomaiņas gadījumā logus atjauno to vēsturiskajā izskatā, konstruktīvajā izpildījumā un apdarē;

67.3. nav atļauts iebūvēt plastikāta (PVC) vai alumīnija logus;

67.4. visiem logiem, kas vērsti pret pagalmu un nav redzami no publiskās ārtelpas, iekšējā vērtnē atļauts ierīkot koka rāmi, stiklotu ar stikla paketi;

67.5. logiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, un publiskām būvēm, to pagalmiem, ja nav pieejami vizuāli izpētes materiāli, logu virsmas laukums sadalāmas ar spraišļiem. Spraišļu platums - 2,5 - 3,0 cm, šķērsgriezums - trapecveida, verandām spraišļu platums 1,5 - 3,0 cm;

67.6. ēkām, kurām vēsturiski ir bijuši koka slēģi, tos atjauno pēc vēsturiskā parauga. Ja kvartālam tas raksturīgs, tad slēģus atļauts veidot arī jaunbūvējamās ēkās, un ja tas atbilst ēkas arhitektūrai;

67.7. logu stiklojumam nav atļauts izmantot spoguļstiklu, kā arī tonētus, krāsotus un matētus stiklus;

67.8. logu nomaiņas vai remonta gadījumā izstrādā plānotā risinājuma darbu metodiku un skici, norādot logu pretskatu, šķērsgriezumu, konstruktīvos risinājumus, profilus un metāla detaļu aprīkojumu, izmantojamos materiālus un krāsu.

67.9. atļauti tikai koka logi ar parasto stiklu, kuru proporcijas un detalizācijas risinājumi raksturīgi vēsturiski nepārveidotām ēkām ielas posma vai kvartāla daļā;

67.10. loga virsmu dalījums jāpielāgo ielas posmā vai kvartālā esošo ēku logu tipiskajam dalījumam vai attiecīgajam apbūves tipam. Atļauta logu forma, kas dominē apkārtējā apbūvē;

67.11. nav atļauts izmainīt ēku logu vērtņu dalījumu, ja tas ir atbilstošs vēsturiskajai situācijai;

67.12. ēku logiem, kas vērsti pret Alekšupītes telpu un nav redzami no publiskās ārtelpas, un vietās, kur Alekšupītes telpu no abām pusēm ierobežo ēkas, atļauts iebūvēt koka logus, stiklotus ar parasto stiklu vai stikla paketi;

68.1. nav atļauts iebūvēt plastikāta (PVC) vai alumīnija logus;

68.2. logu stiklojumam nav atļauts izmantot spoguļstiklu, kā arī tonētus, krāsotus un matētus stiklus.

3.4.

PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1.

Vispārīgie noteikumi labiekārtojumam un publiskajai ārtelpai 69. Vienā publiskās ārtelpas pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, solus, apgaismojuma elementus, puķu kastes vai podus, u.tml.).

3.4.2. Žogi 75. Žogu izbūvē:

75.1. vispārīgā gadījumā - uz zemes vienības robežas;

75.2. ielas pusē - pa ielas sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju;

75.3. tā, lai netraucētu inženiertīklu darbību un apkalpošanu.

77.1. žogus un vārtus atjauno to agrākajā, vēsturiskajā (līdz 1940. gadam) izskatā, augstumā un izpildījumā, to pamatojot ar vēsturiskās izpētes materiāliem un atbilstoši metodiskajam materiālam "Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos", ja iespējams saskaņā ar esošo pilsētbūvniecisko situāciju;

77.2. atļauta vārtu izveide starp ēkām vietās, kur tie agrāk bijuši, vai arī gadījumos, kad tie papildina attiecīgā kvartāla apbūvi;

77.3. gar ielas malu ir atļauti vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogi ar mūrētiem, apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi. Dzīvojamām ēkām galvenokārt ierīko koka žogus, bet publiskām ēkām - metāla kalumu žogus;

77.4. stiepļu pinuma žogi izvietojami ar atkāpi no zemesgabala robežas, kombinācijā ar dzīvžogu. Dzīvžogam jābūt veidotam/cirptam stiepļu pinuma žoga ielas pusē, veidojot "zaļo žogu".

3.4.3.

Apgaismojums 78. Apgaismojuma ķermeņus stiprina uz balstiem, bet vietās, kur tas nav iespējams - pie ēku fasādēm atbilstošā augstumā.

Fasādes apgaismojumu atļauts pieslēgt pie pašvaldības apgaismojuma tīkla, ja tas nodrošina papildus ielas apgaismojumu.

82.1. gar ielām izvieto 20. gadsimta sākuma stila apgaismes ķermeņus - laternas, bet uz tiltiem un parkos - luktura tipa apgaismes ķermeņus. Atļauti arī citi risinājumi, kas atbilst apbūves stilistikai;

82.2. ielu apgaismošanas ķermeņu paraugi ir noteikti Kuldīgas novada Domes saistošo noteikumu Nr. 2019/8 daļas "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" pielikumā Nr. 5.

3.4.4.

Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, izmantošanai un piestātnēm 83. Ūdeņu teritoriju krastmalās ir atļauta peldvietu un/vai atpūtas vietu pie ūdens un laivu piestātņu ierīkošana, ja tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Detālplānojumu var neizstrādāt un būvniecību veikt, izstrādājot tikai attiecīgo būvprojektu:

89.1. piestātnēm ar ietilpību līdz 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 m un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā un buru kuģus līdz 2,5 m garumam;

89.2. ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija, kas tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija daļas platums nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti ūdensmalā.

90.1. laipas garumu un platumu nosaka pēc nepieciešamības konkrētā situācijā, bet ne šaurāku par 1,2 m;

90.2. krastam paralēlas laipas var lietot kā pastaigu takas.

3.4.5. Citi ārtelpas elementi 92. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā veido atbilstoši vides raksturam un uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas Būvvaldē.

3.5.

PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI Nenosaka 3.6.

PRASĪBAS JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAI 95. Zemes vienību dalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana ir atļauta:

95.1. ja zemes gabalu iespējams apbūvēt atbilstoši ielas un kvartāla telpas apbūves raksturam un vēsturiskajiem izvietojuma principiem;

95.2. ja zemes gabals atbilst ielas telpas raksturīgajam / vidējam zemes gabalu lielumam atbilstoši plānotajai zemes gabala funkcionālajai izmantošanai.

4.1.

SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) 4.1.1.1.

Pamatinformācija 97. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru Rumbas ielas apbūvei, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

4.1.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 98. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 99. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 103.

Savrupmāju apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 104.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 105.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 106.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 107.

Labiekārtota ārtelpa 2 5 līdz 1 60 1. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 2. Nenosaka 4.1.1.5. Citi noteikumi 108. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10.

109.1. ja ieeja ēkā tiek veidota no pagalma vai sānu fasādē, tad logu dalījumam ielas fasādē tiek piemērots pret fasādes centru simetrisks logu ailu izvietojums;

109.2. divstāvu apjomiem mezonīni nav atļauti;

109.3. būvapjomu paplašināšanai uz pagalmu pusi atļauts izbūvēt koka verandas un/vai terases, ja tās saskanīgas ar ēkas arhitektūru un apkārtējo vidi.

4.1.2.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) 4.1.2.1.

Pamatinformācija 110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru - Jelgavas, Annas, Mazās Annas un Vimbu ielas apbūvei, vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

4.1.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 111. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 112. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.1.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 116.

Savrupmāju apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 117.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 118.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 119.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 120.

Labiekārtota ārtelpa 4 5 līdz 1 70 3. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 4. Nenosaka 4.1.2.5. Citi noteikumi 121. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10.

4.1.3.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5) 4.1.3.1.

Pamatinformācija 123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, Mālu, Aploku, Grants, Virkas un Ventspils ielas apbūvei, vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ārpus tā.

4.1.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 124. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 125. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.1.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 129.

Savrupmāju apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 130.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 131.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 132.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 133.

Labiekārtota ārtelpa 5 5 līdz 1 50 5. Nenosaka 4.1.3.5. Citi noteikumi 134. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10.

4.1.4.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6) 4.1.4.1.

Pamatinformācija 135. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru Ziedu ielā un Kaļķu ielā, vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

4.1.4.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 136. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.4.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.1.4.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 142.

Savrupmāju apbūve 900 m2 30 līdz 3 6 50 143.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 900 m2 30 līdz 2 50 144.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 900 m2 30 līdz 3 6 50 145.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 900 m2 30 līdz 3 6 50 146.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 900 m2 30 līdz 3 6 50 147.

Labiekārtota ārtelpa 7 5 līdz 1 70 6. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 7. Nenosaka 4.1.4.5. Citi noteikumi 148. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10.

4.1.5.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7) 4.1.5.1.

Pamatinformācija 149. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, Pārventā - Krasta ielā un Zeļģu ielā.

4.1.5.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 150. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.5.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 151. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.1.5.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 157.

Savrupmāju apbūve 1200 m2 30 līdz 10 līdz 3 9 50 158.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 30 līdz 8 līdz 2 50 159.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 40 līdz 10 līdz 3 9 50 160.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1200 m2 40 līdz 8 līdz 2 50 161.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 8 līdz 2 50 162.

Labiekārtota ārtelpa 8 5 līdz 6 līdz 1 70 163.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 8 8 8 8 8 8. Nenosaka 9. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 4.1.5.5. Citi noteikumi 164. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 15.

4.2.

MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) 4.2.1.1.

Pamatinformācija 165. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, kā arī paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 166. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 167. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido vietējas nozīmes pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 171.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 40 līdz 3 30 172.

Biroju ēku apbūve 40 līdz 3 30 173.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 40 līdz 3 30 174.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 40 līdz 3 30 175.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 60 4.2.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.3.

DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) 4.3.1.1.

Pamatinformācija 176. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā apakšzona kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju zemesgabalā Skrundas ielā 18, Kuldīgā, kā arī paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 177. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 178. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido vietējas nozīmes pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

4.3.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 186.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 50 līdz 5 30 187.

Biroju ēku apbūve 50 līdz 5 30 188.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 50 līdz 1 30 189.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 50 līdz 5 30 190.

Kultūras iestāžu apbūve 50 līdz 1 30 191.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 50 līdz 5 30 192.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 50 līdz 5 30 193.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 50 līdz 5 30 194.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 60 4.3.1.5. Citi noteikumi 195. Par publiskām telpām atļauts pārbūvēt dzīvokļus ēkas pirmajā stāvā, ja šo telpu ekspluatācija pēc pārbūves nepasliktina citu ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļus.

4.4.

PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P2) 4.4.1.1.

Pamatinformācija 196. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu tādu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, kā sakrālās celtnes un baznīcas, paredzot tām atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 197. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas koncertzāles, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

4.4.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 200.

Kultūras iestāžu apbūve 70 līdz 2 20 201.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 70 10 20 202.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 1 40 10. Nenosaka 4.4.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P3) 4.4.2.1.

Pamatinformācija 203. Publiskās apbūves teritorija (P3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 204. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, konferenču un kongresu centri, tiesu nami, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

4.4.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.4.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 211.

Biroju ēku apbūve 65 līdz 17 11 līdz 3 20 212.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 50 līdz 17 11 līdz 3 10 213.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 65 līdz 17 11 līdz 3 20 214.

Kultūras iestāžu apbūve 65 līdz 17 11 līdz 3 10 215.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 65 līdz 17 11 līdz 3 20 216.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 65 līdz 17 11 līdz 3 20 217.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 40 11. Maksimālais dzegas augstums pret ielu - 13,5 metri.

Maksimālais kores augstums - 17 metri.

4.4.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P4) 4.4.3.1.

Pamatinformācija 218. Publiskās apbūves teritorija (P4) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 219. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, konferenču un kongresu centri un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

4.4.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.4.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 227.

Biroju ēku apbūve 85 līdz 17 12 līdz 4 5 228.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 85 līdz 17 12 līdz 4 5 229.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 70 līdz 17 12 līdz 4 10 230.

Kultūras iestāžu apbūve 85 līdz 20 līdz 4 5 231.

Sporta būvju apbūve 85 līdz 20 līdz 4 5 232.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 85 līdz 17 12 līdz 3 5 233.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 70 līdz 20 līdz 4 10 234.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 40 12. Maksimālais dzegas augstums pret ielu - 13,5 metri.

Maksimālais kores augstums - 17 metri. Atsevišķu ēku daļu (vertikālu dekoratīvu izbūvju, torņu, skatu laukumu u.tml.) augstums - 20 m.

4.4.3.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.5.

JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC5) 4.5.1.1.

Pamatinformācija 235. Jauktas centra apbūves teritorija (JC5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka apbūves kvartālam Kalpaka ielā, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, kā daļa no Kuldīgas pilsētas centra.

4.5.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 236. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.5.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 245. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atklātās autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 246.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 50 līdz 3 40 247.

Biroju ēku apbūve 50 līdz 3 40 248.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 50 līdz 3 40 249.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 50 līdz 3 40 250.

Kultūras iestāžu apbūve 50 līdz 3 40 251.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 50 līdz 3 40 252.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 50 līdz 3 40 253.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 50 līdz 3 40 254.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 60 255.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 13 līdz 3 10 13. Nenosaka 4.5.1.5. Citi noteikumi 256. Nav atļauta zemes vienību dalīšana un jaunu zemes vienību veidošana. Atļauts veikt zemes vienību robežu pārkārtošanu starp zemes vienībām vai zemes vienību apvienošanu.

Saskaņojot ar Būvvaldi pagalma fasādēs ir atļautas ēkas stilistikai atbilstošas funkcionāli pamatotas lokālas izmaiņas vēsturiskajām logu ailām un logu dalījumam.

262.1. fasādes - metāls, alumīnijs, kā arī neierobežota laukuma stiklojums (nav atļauts tonēts vai/un spoguļstikls);

262.2. logi - logu dalījums pieskaņots vēsturiskās ēkas stilistikai, atļauts izmantot stikla paketes, alumīnija vai metāla rāmjus un profilus;

262.3. jumts - Kalpaka ielā 4 atļauts vienslīpu vai "plakanais" jumts;

262.4. durvis - atļauts izmantot stikla paketes, alumīnija vai metāla rāmjus un profilus;

262.5. augstums - piebūves dzegas augstums nedrīkst pārsniegt pamatēkas dzegas augstumu, piebūves kore nedrīkst pārsniegt pamatēkas kores augstumu.

263.1. Kalpaka ielā 1 - 25 % no vēsturiskās ēkas apbūves laukuma;

263.2. Kalpaka ielā 4 - 25 % no vēsturiskās ēkas apbūves laukuma.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC6) 4.5.2.1.

Pamatinformācija 266. Jauktas centra apbūves teritorija (JC6) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka daļai no Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs. Izveidota, lai saglabātu ilgstošā laikā veidojušos apbūves struktūru un arhitektūru.

4.5.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 267. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 280. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atklātās autostāvvietas.

4.5.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 281.

Savrupmāju apbūve 80 līdz 3 14 20 282.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 80 līdz 3 14 5 283.

Biroju ēku apbūve 80 līdz 3 14 5 284.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 80 līdz 3 14 5 285.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 286.

Kultūras iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 287.

Sporta būvju apbūve 80 līdz 3 5 288.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 289.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 60 līdz 3 14 20 290.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 291.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 292.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 80 līdz 3 14 5 293.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 1 30 294.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 15 līdz 3 5 14. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 15. Nenosaka 4.5.2.5. Citi noteikumi 295. Palīgēkas nav atļauts izvietot kā zemes vienības noslēdzošus apjomus gar Ventas upi.

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7) 4.5.3.1.

Pamatinformācija 296. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka nosaka daļai no Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.

4.5.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 297. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu 298. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.5.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 310. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai un atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 311.

Savrupmāju apbūve 60 līdz 3 16 20 312.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 60 līdz 3 16 10 313.

Biroju ēku apbūve 60 līdz 3 16 10 314.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 60 līdz 3 16 10 315.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 316.

Kultūras iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 317.

Sporta būvju apbūve 60 līdz 3 10 318.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 319.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 320.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 321.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 322.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 60 līdz 3 16 10 323.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 1 30 324.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 17 līdz 3 10 16. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 17. Nenosaka 4.5.3.5. Citi noteikumi 325. Ieeja - ēkas centrā vai stūra apjoma daļā, ar simetrisku logu / skatlogu rindu abās pusēs:

325.1. ja ieeja ēkā tiek veidota no pagalma vai sānu fasādē, tad logu dalījumam ielas fasādē tiek piemērots pret fasādes centru simetrisks logu ailu izvietojums;

325.2. izņēmuma gadījumos atļauta ieejas nobīde, ja tā izvietota uz kādas no simetriski veidoto ailu asīm;

325.3. publiskām ēkām atļauta ieejas un logu dalījuma nobīde, ja tas nepieciešams ēkas funkcijas nodrošināšanai vai atbilst apjoma arhitektūras risinājumam.

4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC8) 4.5.4.1.

Pamatinformācija 327. Jauktas centra apbūves teritorija (JC8) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, ietverot vieglo ražošanu.

4.5.4.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 328. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.4.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 333. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apbūve, ko veido tekstilizstrādājumu, apģērbu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.5.4.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 335.

Savrupmāju apbūve 60 līdz 3 18 20 336.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 60 līdz 3 18 20 337.

Biroju ēku apbūve 60 līdz 3 18 5 338.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 85 līdz 3 18 5 339.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 1 30 340.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 85 līdz 3 18 5 341.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 19 līdz 3 5 18. 3. stāva platība nedrīkst būt lielāka par 66 % no otrā stāva platības 19. Nenosaka 4.5.4.5. Citi noteikumi 342. Ja vieglās rūpniecības apbūves teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritoriju vai publisko ārtelpu, jānodrošina atbilstošas buferzonas ierīkošana (piemēram, apstādījumi, žogs vai prettrokšņu siena), lai pasargātu piegulošo teritoriju no vides piesārņojuma, t.sk. vizuāla.

344.1. stacionāras ražošanas iekārtas ir izvietotas telpās;

344.2. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus, un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais paliekošā trokšņa līmenis (trokšņa fons) pārsniedz trokšņa robežlielumus, trokšņa līmenis netiek palielināts;

344.3. darbības rezultātā objekts nekļūst par paaugstinātas bīstamības objektu;

344.4. darbība nerada smaku emisijas.

4.5.5. Jauktas centra apbūves teritorija (JC9) 4.5.5.1.

Pamatinformācija 345. Jauktas centra apbūves teritorija (JC9) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, daļa no vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas un ārpus tās.

4.5.5.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 346. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.5.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 358. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas un atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.5.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 359.

Savrupmāju apbūve 50 līdz 3 20 20 360.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 50 līdz 3 20 20 361.

Biroju ēku apbūve 85 līdz 3 20 5 362.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 85 līdz 3 20 5 363.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 85 līdz 3 20 5 364.

Kultūras iestāžu apbūve 85 līdz 3 20 5 365.

Sporta būvju apbūve 85 līdz 3 5 366.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 85 līdz 3 20 5 367.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 50 līdz 3 20 5 368.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 85 līdz 3 20 5 369.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 50 līdz 3 20 5 370.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 1 40 371.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 21 līdz 3 5 20. 3. stāva platība nedrīkst būt lielāka par 66 % no otrā stāva platības 21. Nenosaka 4.5.5.5. Citi noteikumi 372. Plānotā / jaunā apbūve nedrīkst dominēt pār Jelgavas ielas vēsturisko apbūvi.

4.5.6. Jauktas centra apbūves teritorija (JC10) 4.5.6.1.

Pamatinformācija 373. Jauktas centra apbūves teritorija (JC10) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas daļai, kas vēsturiski veidojusies kā rūpnieciskās apbūves teritorija ar plašu jauktas izmantošanu spektru.

4.5.6.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 374. Biroju ēku apbūve (12001).

4.5.6.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 382. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.5.6.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 384.

Biroju ēku apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 385.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 386.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 387.

Sporta būvju apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 388.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 389.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 390.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 40 391.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 65 līdz 17 23 līdz 3 15 392.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 22 līdz 17 23 līdz 3 15 22. Nenosaka 23. Maksimālais dzegas augstums pret ielu - 13,5 metri.

Maksimālais kores augstums - 17 metri.

4.5.6.5. Citi noteikumi 393. Apbūve jāveido ainaviski un arhitektoniski iederīga, izkliedēta, tā nedrīkst pasliktināt dabas un kultūrainavas kvalitāti. Apbūves mērogs un siluets jāveido saskaņā ar vēsturisko apbūvi apkārtējā teritorijā.

394.1. stacionāras ražošanas iekārtas ir izvietotas telpās;

394.2. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus, un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais paliekošā trokšņa līmenis (trokšņa fons) pārsniedz trokšņa robežlielumus, trokšņa līmenis netiek palielināts;

394.3. darbības rezultātā objekts nekļūst par paaugstinātas bīstamības objektu;

394.4. darbība nerada smaku emisijas.

4.5.7. Jauktas centra apbūves teritorija (JC11) 4.5.7.1.

Pamatinformācija 396. Jauktas centra apbūves teritorija (JC11) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.

4.5.7.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 397. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.7.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 408. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai un atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.7.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 409.

Savrupmāju apbūve 30 līdz 9 līdz 2 50 410.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 50 līdz 17 25 līdz 3 50 411.

Biroju ēku apbūve 50 līdz 17 25 līdz 3 50 412.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 50 līdz 17 25 līdz 3 50 413.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 50 līdz 17 25 līdz 3 50 414.

Sporta būvju apbūve 30 līdz 17 25 līdz 3 50 415.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 50 līdz 17 25 līdz 3 50 416.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 30 līdz 17 25 līdz 3 50 417.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 70 418.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 24 līdz 17 25 līdz 3 50 24. Nenosaka 25. Maksimālais dzegas augstums pret ielu - 13,5 metri.

Maksimālais kores augstums - 17 metri.

4.5.7.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.5.8. Jauktas centra apbūves teritorija (JC12) 4.5.8.1.

Pamatinformācija 419. Jauktas centra apbūves teritorija (JC12) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies un tiek plānots plašs jauktu izmantošanu spektrs Pārventā - Krasta, Stendes un Zeļģu ielās.

4.5.8.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 420. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.8.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 427. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas un atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.8.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 428.

Savrupmāju apbūve 30 līdz 9 līdz 2 50 429.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 40 līdz 17 28 līdz 3 26 30 430.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 40 līdz 17 28 līdz 2 30 431.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 40 līdz 17 28 līdz 3 26 30 432.

Kultūras iestāžu apbūve 40 līdz 17 28 līdz 2 30 433.

Sporta būvju apbūve 30 līdz 17 28 līdz 2 30 434.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 70 435.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 27 līdz 6 līdz 1 30 26. 3. stāva platība nedrīkst būt lielāka par 66 % no otrā stāva platības 27. Nenosaka 28. Maksimālais dzegas augstums pret ielu - 13,5 metri.

Maksimālais kores augstums - 17 metri.

4.5.8.5. Citi noteikumi 436. Veidojot jaunu apbūvi Stendes ielā jāņem vērā blakus esošo ēku augstumi un jumtu slīpumi, kā arī vēsturiskie būvapjomu izvietojuma principi.

4.5.9. Jauktas centra apbūves teritorija (JC13) 4.5.9.1.

Pamatinformācija 437. Jauktas centra apbūves teritorija (JC13) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka vēsturiskās apbūves teritorijai Mārtiņsalā.

4.5.9.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 438. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.5.9.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.5.9.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 443.

Savrupmāju apbūve 15 līdz 2 29 40 444.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 15 līdz 2 29 40 445.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 15 līdz 2 29 40 446.

Kultūras iestāžu apbūve 15 līdz 2 29 40 447.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 1 60 29. 2. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 4.5.9.5. Citi noteikumi 448. Apbūve atļauta tikai vēsturiskās apbūves vietās.

4.6.

RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA Nenosaka 4.7.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) 4.7.1.1.

Pamatinformācija 450. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu sauszemes transporta līdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 451. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

4.7.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.7.2.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR2) 4.7.2.1.

Pamatinformācija 454. Transporta infrastruktūras teritorija (TR2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu visa veida transporta līdzekļu satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, ar prioritāti gājējiem un velobraucējiem.

4.7.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 455. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

4.7.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 457. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi) un vasaras kafejnīcas.

4.7.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.2.5. Citi noteikumi 458. Ielas izbūvē vienā līmenī, nodrošinot ērtu gājēju un velobraucēju pārvietošanos un nosakot transporta kustības ierobežojumus un/vai aizliegumu.

4.7.3.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR3) 4.7.3.1.

Pamatinformācija 459. Transporta infrastruktūras teritorija (TR3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka Pilsētas laukuma teritorijas saglabāšanai un attīstībai.

4.7.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 460. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai. nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi) 461. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): iela, laukums un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

4.7.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 463. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), vasaras kafejnīcas.

4.7.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 464.

Inženiertehniskā infrastruktūra 30 30 30 465.

Transporta lineārā infrastruktūra 30 30 30 466.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 30 30 30 467.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 10 līdz 6 līdz 1 30. Nenosaka 4.7.3.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.8.

TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA2) 4.8.1.1.

Pamatinformācija 468. Tehniskās apbūves teritorija (TA2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 469. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.8.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.8.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.8.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.

DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.

Pamatinformācija 472. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir saistīta ar dabas teritoriju bez apbūves, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.9.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 473. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

4.9.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.9.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.1.5. Citi noteikumi 476. Nenosaka 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) 4.9.2.1.

Pamatinformācija 477. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu Annas kapu uzturēšanu.

4.9.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 478. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, ietverot apstādījumus un kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamo labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.9.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA7) 4.9.3.1.

Pamatinformācija 480. Dabas un apstādījumu teritorija (DA7) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 481. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), pludmales, krastmalas, laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 483. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 486.

Labiekārtota ārtelpa 15 līdz 4 līdz 1 80 487.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 31 31 31 31 488.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 15 līdz 6 līdz 1 80 489.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 15 līdz 8 līdz 2 32 60 490.

Sporta būvju apbūve 15 līdz 6 līdz 1 60 31. Nenosaka 32. 2. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 4.9.3.5. Citi noteikumi 491. Funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003) un tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002), atļauts realizēt kā galveno izmantošanu atsevišķā zemes vienībā, ja tas ir paredzēts detālplānojumā.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8) 4.9.4.1.

Pamatinformācija 492. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.4.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 493. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas un kultūras parki), ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.4.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 495. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.4.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 498.

Labiekārtota ārtelpa 15 līdz 6 līdz 1 80 499.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 33 33 33 33 500.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 15 līdz 6 līdz 1 80 501.

Kultūras iestāžu apbūve 15 33 33 80 502.

Sporta būvju apbūve 15 33 33 80 33. Nenosaka 4.9.4.5. Citi noteikumi 503. Apbūves risinājumi veidojami saskaņā ar funkciju un balstāmi teritorijas vēsturiskā izpētē. Apbūve un mazo arhitektūras formu dizains veidojams risinājumus integrējot pilsētvides ainavā un saskanīgi ar esošo infrastruktūru.

4.9.5. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9) 4.9.5.1.

Pamatinformācija 504. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas un kultūrvides funkciju īstenošanu Kuldīgas vēsturiskajā centrā un Ventas upes ielejā.

4.9.5.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 505. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, krastmalas, pludmales, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.5.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 507. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas.

4.9.5.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 508.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 3 līdz 1 90 509.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 34 34 34 34 510.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5 līdz 4 līdz 1 90 34. Nenosaka 4.9.5.5. Citi noteikumi 511. Tirdzniecības un pakalpojumu objektiem, bāriem un kafejnīcām, būvprojektā jāiekļauj plānotā objekta vizuālās ietekmes izvērtējums. Būvniecības iecerē analizē un nosaka saglabājamās skatu perspektīvas.

4.9.6. Dabas un apstādījumu teritorija (DA10) 4.9.6.1.

Pamatinformācija 515. Dabas un apstādījumu teritorija (DA10) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu Pils parka (Pilsētas dārza) saglabāšanas, uzturēšanas un attīstības iespējas.

4.9.6.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 516. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves), publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.6.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 518. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.6.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 519.

Labiekārtota ārtelpa 5 līdz 6 līdz 1 90 520.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 35 35 35 35 521.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5 līdz 6 līdz 1 90 35. Nenosaka 4.9.6.5. Citi noteikumi 522. Izstrādājot teritorijas labiekārtošanas projektu vai veicot teritorijas apsaimniekošanu un labiekārtošanu, saglabāt un uzturēt skatus uz pilsētai nozīmīgiem ainavu elementiem un vertikālajām dominantēm (pilsētbūvnieciskajiem akcentiem).