Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu

Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/36 Kuldīgā 2022. gada 24. novembrī Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu APSTIPRINĀTI ar Kuldīgas novada domes 2022. gada 24. novembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 17, p. 83) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25788. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska 1. pielikums Kuldīgas novada domes 2022. gada 24. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/36 Kuldīgas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000035590 Baznīcas iela 1, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301 dome@kuldiga.lv http://www.kuldiga.lv Kuldīgas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000035590 Baznīcas iela 1, Kuldīga, Kuldīgas nov., LV-3301 dome@kuldiga.lv http://www.kuldiga.lv Lokālplānojums Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā Redakcija 3.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības jaunu zemes vienību veidošanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Ielu kategorijas un sarkanās līnijas 2. pielikums. Ielu paraugšķērsprofili 3. pielikums. Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu 4. pielikums. Ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa 5. pielikums. Pasaules mantojuma vietas un tās buferzonas Īpašās Nozīmes Universālās Vērtības atainojošās liecības 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Šie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā teritorijā - Kuldīgas pilsētas centrālajā daļā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija), kas ietver valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7435 "Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (turpmāk - valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis) un vietējās nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa Nr. 9320 "Kuldīgas vēsturiskā centra nomale ar Ventas senleju" (turpmāk - vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis) teritorijas, un tai pieguļošās teritorijas Jelgavas ielā, Krasta ielā un Ventspils ielā. 2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Kuldīgas novada Domes saistošo noteikumu Nr. 2019/8 "Grozījumi Kuldīgas novada saistošajos noteikumos Nr. 2013.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"" prasības, ciktāl šie Noteikumi nenosaka citādi. Lokālplānojuma teritorijā nepiemēro Kuldīgas novada Domes saistošo noteikumu Nr. 2019/8 daļas "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 4. nodaļu un apakšnodaļas - 5.1.2., 5.4.1., 5.4.2., 5.4.3., 5.4.4., 5.4.5., 5.4.6., 5.4.7., 5.4.8., 5.4.9., 5.4.10., 5.4.11., un pielikumus Nr. 2, Nr. 3, Nr. 7, Nr. 11, Nr. 16, Nr. 17, Nr. 18, Nr. 19, Nr. 20, Nr. 21, Nr. 22, Nr. 23, Nr. 24, Nr. 25, Nr. 26, Nr. 27, kā arī grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". 3. Noteikumu mērķis - saglabāt vēsturiskās pilsētvides raksturu un savdabību, kā arī turpināt vietējo būvtradīciju un īpatnību saglabāšanu, aizsargājot un saglabājot visas esošās būves un ierīces, kurām ir kultūrvēsturiskā un arhitektoniska vērtība, kā arī pilsētas vēsturisko plānojuma struktūru, ielu tīklu un raksturu, kultūras slāni un ainavas īpatnības, integrējot kontekstuālas mūsdienu arhitektūras tendences un tehnoloģijas: 3.1. valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī saglabā esošo pilsētbūvniecisko raksturu - plānojumu un telpisko struktūru, ielu tīklu; apbūves kopējo mērogu, zemes gabalu apbūves paņēmienus, perspektīvas, skatus un siluetu; arhitektūras tradīcijas un kolorītu, oriģinālo substanci un amatnieciskās tradīcijas; autentiskumu, fasāžu apdari, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas - apmales, portālus, durvju vērtnes, vējrādītājus u. tml.; jumtu segumu materiālus; ielu, laukumu un pagalmu segumus; mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas - laternas, solus, stabus u. tml.; 3.2. apstādījumi elementus saglabā un tālāk attīsta tiktāl, ciktāl tie ļauj vislabāk uztvert pilsētas apbūvi un ainavu; 3.3. vēsturiskās ēkās saglabā oriģinālo un autentisko substanci, ņemot vērā arī vēlāka laika uzslāņojumus. Ēku atjaunošanas risinājumus veido tradicionālus un saskaņā ar ēkas arhitektūru. Saglabā vēsturisko ēku un līdz šim realizēto vēsturisko ēku kopiju ārējā veidola īpatnības, ko nosaka to mērogs, proporcijas, stils, apdares materiāls, krāsojums un detaļas; 3.4. jaunus elementus veido harmoniski to turpinot pilsētas plānojumā, apbūvē un funkcijā, lai neizjauktu valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa viengabalainību; 3.5. jaunas ēkas būvē tās harmoniski iekļaujot esošajā pilsētvidē un respektējot vēsturiskās apbūves klātesamību, kā arī lietojot tradicionālu ēku novietojumu, būvapjomu un ēkas būvmasu savstarpējās proporcijas, apdares materiālus un fasādes kompozīciju - detaļu izvietojumu, proporciju, vienlaicīgi izvēloties mūsdienīgu arhitektūras elementu detalizāciju, kas niansēti ļauj nolasīt ēkas būvperiodu, izvairoties no jaunu kopiju radīšanas; 3.6. mūsdienu detalizācija pieļaujama tādiem arhitektūras elementiem kā, piemēram, profils, dzegas risinājums, materiālu izkārtojums apdarē, durvju dizains un durvju pildiņu detalizācija, vēršanās veids u. tml. 4. Šo Noteikumu 4. nodaļas prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā jāpiemēro kopainā ar Noteikumu 3. nodaļas prasībām teritorijas izmantošanai un apbūvei. 5. Visu elementu, kas saistīti ar pilsētvides, tai skaitā arhitektūras rakstura un materiālu, detaļu saglabāšanu un veidošanu, piemēram, žogi, logi, lieveņi, lietus ūdens notekrenes, pandusi, kas tiek ierīkoti, izbūvēti vai izvietoti valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas publiskās ārtelpas daļā un pie publiskām būvēm, vizuālie un tehniskie risinājumi iesniedzami un saskaņojami būvvaldē, kā arī veicot nepieciešamās konsultācijas pirms plānoto darbu uzsākšanas. Risinājumus izstrādā atbilstošās jomas speciālists un noformē kā skici ar vizuālo un aprakstošo daļu. 1.2. DEFINĪCIJAS Nenosaka 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nenosaka 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 6. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauts tāds teritorijas papildizmantošanas veids un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus (ar trokšņa, smaku vai cita veida negatīvu ietekmi) un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību. 7. Nav atļauta atklāta izejvielu, materiālu, ražošanas atlikumu, būvgružu, piesārņojošu izejvielu uzglabāšana. 8. Aizliegts iznīcināt vai pārveidot Pasaules mantojuma vietas īpašās nozīmes universālās vērtības atainojošās liecības, ar četriem galvenajiem komponentiem - ēkas, ielas un laukumi, ainavas un ūdeņi. Ēkām un būvēm, kas attēlotas šo Noteikumu 5. pielikumā "Pasaules mantojuma vietas un tās buferzonas Īpašās Nozīmes Universālās Vērtības atainojošās liecības", aizliegts mainīt to oriģinālo substanci, lokālās arhitektūras stilistiku un autentiskumu, nodrošinot būvtradīciju turpināšanu. 9. Visā teritorijā aizliegts izvietot apdzīvojamas autopiekabes un ierīkot tiem piemērotus laukumus, izņemot Dabas un apstādījumu teritorijas funkcionālajā apakšzonā DA7. 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai 10. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai visā Lokālplānojuma teritorijā: 10.1. vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu transportlīdzekļu novietni, paredzot šajā novietnē katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu; 10.2. ja zemes vienībā nav iespējams nodrošināt normatīvajos aktos noteikto minimālo autostāvvietu skaitu, kā arī gadījumos, kad tiek atjaunots ēkas vēsturiskais apjoms vai tiek atjaunota zudusi ēka tās vēsturiskajā apjomā, būvniecības ierosinātājs nodrošina nepieciešamo autostāvvietu izbūvi citā zemes vienībā 500 m rādiusā; 10.3. transportlīdzekļu novietnē jāparedz vieta atklātai vai slēgtai velo novietnei, vai velo novietne jāierīko atsevišķi, tieši pie objekta. 11. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauts ierīkot pazemes transportlīdzekļu novietnes, ja to ierīkošanai vai ekspluatācijai nepieciešami konkrētai vēsturiskai pilsētvidei neraksturīgi vizuāli redzami elementi pilsēttelpā. 12. Valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu - Kuldīgas senpilsēta (valsts aizsardzības Nr. 1231) un Kuldīgas viduslaiku pils (valsts aizsardzības Nr. 1233) teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) aizliegts ierīkot pazemes transportlīdzekļu novietnes. 3.1.2. Ielas un ielas telpas noteikumi 13. Kuldīgas pilsētas ielas Lokālplānojuma teritorijā, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei pilsētas ielu tīklā un galvenajām funkcijām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, izbūvē, pārbūvē un ekspluatācijā, ir klasificētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lokālplānojuma teritorijā esošo ielu vai to posmu kategorijas un sarkano līniju platumi noteikti šo Noteikumu 1. pielikumā "Ielu kategorijas un sarkanās līnijas", bet ielu paraugšķērsprofili atkarībā no ielas kategorijas attēloti šo Noteikumu 2. pielikumā "Ielu paraugšķērsprofili". 14. Lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas sekojošas ielas vai to posmi kā ielas ar prioritāti gājējiem un velotransportam: 14.1. Liepājas iela posmā no Baznīcas ielas līdz Smilšu ielai (Pilsētas laukumam); 14.2. Tirgus iela posmā no Pasta ielas līdz Strautu ielai (Rātslaukumam); 14.3. Upes iela; 14.4. Mazā upes iela; 14.5. Pils iela. 15. Ielu šķērsprofilus nosaka attiecīgā objekta būvprojektā, ņemot vērā atbildīgo institūciju tehniskos noteikumus un vēsturisko izpēti. 16. Saglabā, un ja pilsētbūvnieciskā situācija pieļauj, atjauno vēsturisko ielu un laukumu tīklu. Aizliegts veidot jaunas ielas, kas neatbilst pilsētas vēsturiskajai ielu struktūrai. 17. Ceļa zīmes vienā ielas posmā izvieto vienā joslā tā, lai tās netraucē gājēju kustību un, lai tiktu ievērotas vides pieejamības prasības. 18. Gājēju ceļos, laukumos un ietvēs ar vēsturisko apaļo bruģi vai citu nelīdzenu segumu jāierīko nepārtrauktas joslas ar gludu / līdzenu un neslīdošu iesegumu galvenajos gājēju plūsmas virzienos, bez pārrāvumiem, nodrošinot vides pieejamību. 19. Pagrabu ieejas, lūkas un to aprīkojums nedrīkst sašaurināt ietvi. Lūkas nodrošina ar margām. 20. Papildus prasības valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 20.1. izvietojot jaunus ārtelpas elementus pilsētvidē ņem vērā šo Noteikumu 3. pielikumā "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu" noteiktās skatu perspektīvas un raksturīgie skatu punkti, skatu leņķi, t.sk. ar augstu autentiskuma pakāpi un Kuldīgai simbolisku nozīmi; 20.2. izvietojamas tikai maza izmēra ceļa zīmes, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts satiksmes un gājēju drošības apsvērumu dēļ. 20.3. ja paredzēta ielas pārbūve, būvprojektā iekļauj risinājumus ielas līmeņa pazemināšanai līdz vēsturiskajam, pārsvarā 20. gadsimta sākuma ielas seguma līmenim, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošinot esošo ēku fasāžu, īpaši cokola daļas pietiekamu atsegšanu un ēkas konstrukciju aizsardzību no ārējās vides ietekmes, paredzot inženiertīklu padziļināšanu, ja nepieciešams; 21. Papildus prasības tikai valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 21.1. nav atļauta ielu segumu marķēšana ar krāsojumu vai termoplastu satiksmes organizēšanai. Jāpielieto kontrastējošs / atšķirīgs ceļa segums; 21.2. izbūvējot jaunus ietvju, brauktuvju, laukumu un iebrauktuvju segumus nav atļauts izmantot asfaltbetonu. 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 22. Inženiertīkliem jānodrošina ērta un droša piekļūšanas un apkalpošanas iespēja, kā arī iekļaušanās kopējā ainavā. 23. Visas būves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, jāpieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietus ūdens tīkla. 24. Ierīkojot elektrolīnijas un elektronisko sakaru tīklus, tos izvieto pazemes kabeļu līnijās. 25. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmai pieslēgtiem hidrantiem un atklātām ūdensņemšanas vietām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 26. Tehniskās ierīces (piemēram, elektrības sadalnes, kondicionierus, u. tml.) uz jumta, pie fasādēm, uz labiekārtojuma elementiem un uz zemes novieto tā, lai tās nebūtu redzamas no publiskās ārtelpas. Ja minētās ierīces netiek ekspluatētas, tās ir demontējamas. Tehniskās ierīces paredzēt izvietot ēkā, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. 27. Saules bateriju paneļu, bloku un kolektoru izvietošana aizliegta uz ēkām un inženierbūvēm, elementiem valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. 28. Saules bateriju paneļu, bloku un kolektoru (šajā punktā turpmāk - objektu) izvietošana vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā aizliegta jumta plaknēs, kas norādītas šo Noteikumu 4. pielikumā "Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošo ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa". Veicot esošu ēku jumta formu pārbūvi, vai ja ir mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija, jāveic arī esošas ēkas pārvērtēšana, pielietojot Noteikumu 4. pielikumam analogu situācijas izvērtējumu. Izvietojot minētos un līdzīgus objektus ņem vērā: 28.1. objektu izvietojums ir pamatots/saskaņots ar fasādes kompozīciju; 28.2. jumta plaknēs, kas ar to slīpni vērstas perpendikulāri pret ielu un projicējas pret iebrauktuvi vai otras ēkas jumta plakni, izvērtējama objektu izvietošana, priekšroku dodot risinājumam, kas mazāk eksponējas fasādes uztveramības rakursā pret ielu; 28.3. papildus prasības vēsturiskajām ēkām un ēkām, kas būvētas tradicionālā arhitektūras stilā (esošas ēku kopijas / replikas) - maksimālais objekta virsmas izmērs atļauts 0,80 m x 1,20 m robežās; attālums starp diviem objektiem ir ne mazāks par - 2 m (2 spāru tiesas). 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Vispārīgas prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā 29. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā saglabājamās vērtības: iedibinātā apbūves plānojuma struktūra, telpiskais izvietojums, ainava un tās mērogs, panorāmas un siluets, apstādījumu sistēma, laukumu apbūve un telpiskais izvietojums, kvartālu telpiskā organizācija, seno celtņu konstrukcijas kultūras slānī, raksturīgais reljefs un ūdeņi. 30. Svarīgākie aizsargājamie elementi vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 30.1. vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūra - ielu un laukumu tīkls, zemes gabalu lielums, to vēsturiskās robežas, apbūves principu sistēma, būvju būvapjomu telpiskais izveidojums, mērogs un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums, kas ir turpinājums valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas plānojuma struktūrai; 30.2. skatu perspektīvas un raksturīgie skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu, un ainaviski vērtīgie upes krasta posmi, kas nodrošina kultūrvēsturiskās ainavas vizuālo uztveri, saskaņā ar šo Noteikumu 3. pielikumu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu"; 30.3. raksturīgā ainaviskā vide - vēsturiski izveidojies, raksturīgais reljefs un atklāto ūdeņu teritorijas, arhitektūras telpiskā struktūra, ielu tīkls, zemes gabalu apbūves paņēmieni, apbūves kopējais mērogs, kā arī mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas - laternas, soli, stabi u. tml. Apstādījumi elementus saglabā un tālāk attīsta tiktāl, ciktāl tie ļauj vislabāk uztvert pilsētas apbūvi un ainavu; 30.4. ielas telpa - lokāla, vizuāli nodalīta pilsētvide ar konkrētās ielas apbūves kopīgām pilsētbūvnieciskām un arhitektoniskām iezīmēm. Ielas telpu raksturo ielas segumi un labiekārtojums, tās telpiskais raksturs; ēku izvietojums ielā un iedibinātā būvlaide; to dzegu un jumta kores augstums; jumta slīpumu izvietojums attiecībā pret ielu un slīpuma leņķis; nozīmīgie skati uz/no kultūras pieminekļa un pilsētas vertikālajām dominantēm, ēku fasāžu apdares veids un citi ainavas elementi; 30.5. arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas un fona apbūves ārējais arhitektoniskais risinājums atbilstoši būvperioda stilistikai, arhitektūras tradīcijas un kolorīts - ēku oriģinālā substance un amatnieciskās tradīcijas, autentiskums, fasāžu apdare, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas - apmales, portāli, durvju vērtnes, vējrādītāji, jumtu segumu materiāli. 3.3.2. Prasības vēsturiskās apbūves saglabāšanai 31. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā veicina visu vēsturisko ēku saglabāšanu, veicot to regulāru uzturēšanu un kopšanu, kā arī nodrošina, ka netiek veikta vēsturisko elementu vienkāršošana vai reducēšana. 32. Šajos Noteikumos un to 4. pielikumā esošajā plānā "Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošo ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa" noteikts ēku iedalījums: 32.1. arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīga ēka - ir saglabājama, saskaņā ar kultūrvēsturisko izpēti, kā ticams un uzskatāms būvperioda būvniecības tradīciju paraugs un pilsētvides liecība. Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabājami to arhitektonisko vērtību veidojošie elementi - piemēram, fasādes apdare, būvgaldniecības izstrādājumi, arhitektūras detaļas, kā arī arhitektoniskais un vizuālais tēls, ņemot vērā ēkas sākotnējo funkciju. Ēkām saglabājama oriģinālā substance un tradicionālie būvmateriāli; 32.2. fona apbūves ēka - saglabājams ēkas mērogs un apjoma proporcijas, ēkas augstums un jumta slīpums, fasādes kompozicionālais risinājums, tostarp, ja ir saglabājušies, arī oriģinālie apdares materiāli un dekora elementi. Atļauta fasāžu pārveidošana, saskaņā ar ēkas būvperiodu un apkārtējo, vēsturisko apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties un neveidojot jaunas vizuālas dominantes; 32.3. būvperiodam pēc 1940. gada atbilstoša ēka - ir atjaunojama, pārbūvējama saskaņā ar tās funkciju, apkārtējās, vēsturiskās pilsētvides raksturu. Ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumā ēka veidojama saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties un neveidojot jaunas vizuālas dominantes. Atļauti būvperiodam tradicionāli apjomi, fasādes kompozīcija, materiāli, pieļaujama mūsdienu detalizācija; 32.4. vidē neiederīga ēka - ir pārveidojama saskaņā ar tās funkciju un būvniecības ieceri. Pārveidošanas gadījumā arhitektoniskais risinājums veidojams saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties, neveidojot jaunas vizuālas dominantes; 32.5. vides kvalitāti pazeminoša ēka - ir nojaucama vai pārbūvējama. Ēkas arhitektoniskais risinājums veidojams saskaņā ar apkārtējo ielas telpas apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties, pielāgojoties, neveidojot jaunas vizuālas dominantes. 33. Vēsturiskajām ēkām ir raksturīgi šādi ēku pamattipi, kas raksturo ēkas ārējo apjomu: 33.1. ēka ar galveno fasādi pret ielu. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla ielai, jumts ir simetrisks, jumta dzega - izteikti plastiska, šim tipam pieskaitāmas arī ēkas ar četrslīpņu jumtiem, kas būvētas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā; 33.2. ēka ar gala fasādi pret ielu. Šim tipam ir divslīpņu, nošļaupts divslīpņu vai mansarda jumts, ar kori, kas perpendikulāra ielai. Jumta gala fasādes zelmenis ēkām ar nenošļauptiem divslīpņu un mansarda jumtiem veido trīsstūri ar simetriskām malām; 33.3. ēka ar mezonīnu. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla ielai, un ar izbūvi jumtā - mezonīnu, kas šaurāks par galvenās fasādes platumu, mezonīns ar materiālu un krāsojumu ir daļa no kopējās fasādes, šim tipam atbilstošas ir arī ēkas ar mezonīniem, kam ir horizontāls, divslīpju vai kombinēts parapets; 33.4. ēka ar mansardu. Šim tipam ir mansarda jumts - jumta plakne apakšdaļā stāvāka kā augšdaļā, pārejas daļā mansarda jumtam ir dzegas dēlis, jumts ir simetrisks; 33.5. stūra ēka ar arhitektoniski izteiktu stūra akcentu. Šim tipam ir divslīpņu vai ar parapetu kombinēts jumts, kura kores ir paralēlas ielām vai publiskām iebrauktuvēm. Kvartāla stūris ir uzsvērts; 33.6. ēka pagalmā ar galeriju otrajā stāvā. Šim tipam ir divslīpņu jumts, pirmais stāvs - mūra vai koka, otrais - koka, ar galeriju un kāpnēm no ārpuses; 33.7. ēka pagalmā ar garenfasādi pret Alekšupīti. Šim tipam ir divslīpņu jumts, ar kori, kas paralēla vai perpendikulāra Alekšupītei, jumts ir simetrisks. Ēka ir vienstāva vai divstāvu ar mūra cokolstāvu, pirmais stāvs slēgta tipa - mūra, pakkoka vai jaukta materiāla, otrais stāvs mūra vai koka, ar galeriju vai bez. 34. Atļauts būvēt pamattipiem atbilstošas ēkas, kā arī ēkas, kuras neatbilst minētajiem pamattipiem, bet atbilst lokālās pilsētvides kontekstam vai to pilnveido. 35. Pārbūvējot un atjaunojot ēkas, kas neatbilst pamattipiem, bet ir konkrētā būvperioda stila paraugs vai liecība, risinājumus paredz atbilstoši ēkas stilistikai, funkcijai, arhitektūras stilam, saglabājot atsauci uz Kuldīgas vēsturiskās pilsētvides piemēriem. 36. Ēku pārbūvē, kuras būvētas pēc 1940. gada un kuras raksturīgas attiecīgā perioda apbūvei, atļauti risinājumi, kas atšķiras no šajos Noteikumos minētajiem, bet ir saskanīgi ar esošās pilsētvides apbūves raksturu. 37. Esošas ēkas pārvietošana uz citu būvvietu Kuldīgā atļauta, ja jaunajā būvvietā ēka harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un atbilst citiem šajos Noteikumos noteiktajiem nosacījumiem. 38. Šo Noteikumu 5. pielikumā "Pasaules mantojuma vietas un tās buferzonas Īpašās Nozīmes Universālās Vērtības atainojošās liecības" attēlotas būves un ainava, kurām papildus citām vērtībām saglabājami un aizsargājami to elementi, kas ir noteikti kā īpašas nozīmes universālās vērtības. 3.3.3. Prasības ēku būvniecībai 39. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā paredzot jaunu ēku būvniecību un esošu ēku pārbūvi ar apjoma palielināšanu, nepieciešams veikt vizuālās ietekmes analīzi, uzskatāmi attēlojot un/vai aprakstot kā ēka iekļaujas esošā apbūves struktūrā, to vērtējot no dažādiem skatu punktiem. Veicot situācijas modelēšanu trīs dimensijās (3D vizualizācija), uzskatāmi attēlo, kā izmaiņas redz cilvēks pārvietojoties pilsētvidē: 39.1. ja tiek paredzēta ēkas vai kādas teritorijas stāvu skaita maiņa un tas atrodas iespējamā skatā, kas vērsts uz kādu no pilsētas dominantēm, saskaņā ar šo Noteikumu 3. pielikumā esošo plānu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu", papildus jāveic ainavas izvērtējums, iekļaujot tajā vizualizācijas; 39.2. būvprojektā iekļauj plānotā objekta vizualizācijas, fasādes un jumta krāsu paleti, kā arī apbūvi raksturojošus materiālus. 40. Nav atļauta nozīmīgu, publiski pieejamu skatu punktu un skatu perspektīvu aizsegšana, aizbūvēšana ar ēkām, apstādīšana ar kokiem, un aizliegts aizsegt skatu uz arhitektūras pieminekļiem un kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām no piegulošās ielas un raksturīgiem skatu punktiem, ņemot vērā šo Noteikumu 3. pielikumu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu", izņemot apbūves atjaunošanu zudušās apbūves vietā. 3.3.4. Būvju izvietojums un kvartāla apbūves nosacījumi 41. Ievēro iedibinātās būvlaides, kas var sakrist ar ielas sarkanajām līnijām vai izvietotas ar atkāpi no tām. 42. Izvietojot jaunas būves jāņem vērā vēsturiski raksturīgais izvietojums konkrētā pilsēttelpā. 43. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā zaudētas kultūrvēsturiski vērtīgas apbūves vai tās bojā ejas gadījumā atjaunojama apbūve saskaņā ar ielas telpas apbūves prasībām. Nav atļauta esošas ēkas kopijas būvniecība citā vietā, kā arī nav atļauts būvēt palīgēkas uz būvlaides, ja tas ir pretrunā ar lokālās pilsētvides raksturu. 44. Gar Alekšupīti atjaunojot esošus vēsturiskus ēku un būvju apjomus, kā arī, veidojot jaunus būvapjomus starp ēkām (atbilstoši lokālās pilsēttelpas apbūves raksturam), kas vēsturiski būvētas uz krasta līnijas, atļauts jaunos būvapjomus izvietot uz esošo ēku apbūves līnijas. 45. Esošas ēkas pārvietošana uz citu būvvietu Kuldīgā atļauta, ja jaunajā būvvietā ēka harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un atbilst citiem šajos Noteikumos noteiktajiem nosacījumiem. 46. Papildus prasības jaunas ēkas novietojumam valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Tās atļauts izvietot: 46.1. vēsturiskās apbūves vietā; 46.2. daļēji vēsturiskās apbūves vietā, saglabājot raksturīgo apbūves izvietojuma principu (pēc lokālās pilsētvides analoģijas), ja ir mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija; 46.3. jaunā apbūves vietā, ja jaunais būvapjoms ir saskaņā ar apkārtējo apbūvi un pilnveido to. 3.3.5. Būvju augstums, stāvu skaits 47. Dzegas un kores augstums ielas fasādēs jauniem apjomiem jāpielāgo blakus esošo ēku jumta dzegas un kores augstumam, izņemot ja ēkas augstums ir pamatots ar vēsturiskās izpētes materiāliem. 48. Ēkām zemes vienības dziļumā, kas izvietotas nogāzē, var būt vairāk kā viens stāvs, ja apjoma jumta dzegas augšējā absolūtā atzīme nepārsniedz gar ielu izvietotā būvapjoma jumta dzegas absolūto augšējo atzīmi, bet ne vairāk kā 3 stāvi, ieskaitot jumta vai mansarda stāvu. 3.3.6. Jumti 49. Jāsaglabā vēsturiskā jumtu ainava, kuru veido sarkano māla kārniņu jumtu segums, vēsturiski jumta segumi no skārda un lubiņām palīgēkām, kas kopīgi veido jumtu ainavas viengabalainību, un kam nav raksturīgi jumta logi. 50. Ēkas jumtam un jumta izbūvēm, t.sk. visām būvdetaļām, kas atrodas uz jumta plaknes, jāveido savstarpēja kopsakarība, ievērojot, ka: 50.1. aizliegtas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar konkrētajā teritorijā tradicionālo jumtu ainavu un pilsētvidi; 50.2. jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī atbilst ēkas stilistikai un konkrētai pilsētvidei; 50.3. nav atļauts veidot asimetriskus divslīpņu jumtu apjomus, kas balstīti uz dažāda augstuma sānu fasādēm vienā apjomā, kā arī aizliegts veidot nesimetriskus mezonīnus un jumta izbūves; 50.4. ēku jumtu izbūves veido ar simetrisku divslīpņu, vienslīpņu vai izliektu jumtu atbilstoši katras ēkas arhitektūras stilam un kvartāla kontekstam; 50.5. paredzot jumta plakņu pārbūvi, kā arī elementu ierīkošanu uz tām, papildus izvērtē risinājuma arhitektonisko un vizuālo ietekmi uz pilsētvides jumtu ainavu kopumā. 51. Jumta segumu materiāla nomaiņu uz citu materiālu veic vienlaicīgi visai ēkai, atbilstoši visas ēkas vienotam vizuālam un tehniskam risinājumam. 52. Atļauts ierīkot jumta izbūves, atbilstoši ēkas arhitektūrai un mērogam, ievērojot ēkas kopējo arhitektonisko tēlu un atbilstoši ēkas fasādes kompozīcijai. 53. Papildus prasības jumtiem valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgajām ēkām un fona apbūves ēkām vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 53.1. māla kārniņu jumtu segumam nav atļauts pielietot unificētus sānu kārniņu elementus. Jumta malas jāapstrādā ar koka vējdēļiem tradicionālā risinājumā - ar vai bez pārlaidumu, ko iespējams papildināt ar dekoratīvu līsti. Dūmvada redzamajai daļai virs jumta jābūt no ķieģeļiem vai ar apmetumu; 53.2. jumta izbūves pamatojamas ar vēsturiskajiem tradicionālajiem piemēriem. Jumta izbūves, kuras izbūvētas 20. gadsimta otrajā pusē un vēlāk, un nav atbilstošas ēkas būvperiodam, jumta izbūvju pārbūves gadījumā tās jāpārbūvē atbilstoši ēkas būvperiodam un fasādes kopējai kompozīcijai; 53.3. vienlaidu jumta izbūves maksimālais platums - 2 m (2 spāru tiesas), izņemot mezonīna tipa izbūves, ja tādas raksturīgas attiecīgajam vēsturiskajam periodam vai kvartāla apbūvei, minimālais attālums starp jumta izbūves apakšmalu un jumta dzegu - 3 dakstiņu tiesas, izņemot mezonīna tipa jumta izbūvēm; 53.4. atjaunojot, mainot vai no jauna izbūvējot jumta segumu paredz robdēli un dekoratīvu koka dzegu, ja ēkai šie elementi vēsturiski ir bijuši; 53.5. ja ēkai vēsturiski ir bijusi mūrēta dzega, to saglabā nepārveidotu, vai arī atjauno, ja tā ir zudusi; 53.6. ja vēsturiski ir bijuši notekcauruļu dekoratīvie elementi, tos atjauno. Atkāpe no apaļa notekreņu šķērsgriezuma atļauta gadījumā, ja tiek atjaunotas esošas vēsturiskās notekrenes. 53.7. atļauts Kuldīgas vecpilsētai raksturīgais jumta segums - māla vai izņēmuma gadījumā betona kārniņi sarkanā tonī, amatnieciski valcēts skārds, kā arī lubu, dēļu un citi jumta seguma materiāli, ja to izvēli pamato ar ēkas vēsturiskās izpētes materiāliem; 53.8. palīgēkām un ēkām, kurām ir esošs, to arhitektūrai un būvniecības laikam atbilstošs šīfera jumta segums, to pieļaujams mainīt uz bezazbesta šīfera plākšņu segumu pelēkā krāsas tonī; 53.9. jumta ainavai jābūt vienotai, ēku jumtus paredzēt iekļaujošas gan jumtu ainavā, gan ielas telpā un raksturā; 54. Jumta logi: 54.1. jumta logu ierīkošana bez ierobežojumiem atļauta tikai Savrupmāju apbūves teritorijā ar indeksu DzS7 un DzS5, ārpus vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas; 54.2. vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošām ēkām jumta logus aizliegts ierīkot jumta plaknēs, kas norādītas šo Noteikumu 4. pielikumā "Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā esošo ēku iedalījums klasēs un publiskā ārtelpa". Veicot esošu ēku jumta pārbūvi, mainot jumta formu, vai ja ir mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija, piemēram - jaunas ielas izbūve vai blakus ēkas zudums, atsedzot esošu jumta logu pret publisko ārtelpu, jāveic arī jaunās situācijas pārvērtēšana. Paredzot jumta logus jaunbūvēs, pielieto Noteikumu 4. pielikumam analogu situācijas izvērtējumu; 54.3. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jumta logi un stiklotas jumta lūkas ir atļautas, ja tie nav redzami no publiskās ārtelpas un publiskām būvēm; 54.4. ierīkojot jumta logus valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ņem vērā: 54.4.1. jumta logu izvietojums jāpamato ar fasādes kompozīcijas un iekštelpu plānojuma īpatnībām, kuru dēļ jumta izbūve nav vēlama vai tā pasliktina ēkas fasādes kopskatu, un nav raksturīga Kuldīgas vēsturisko ēku jumtu elementu proporcijām; 54.4.2. jumta plaknēs, kas ar to slīpni vērstas perpendikulāri pret ielu un projicējas pret iebrauktuvi vai otras ēkas jumta plakni, izvērtējama jumta izbūves vai jumta loga izbūve, priekšroku dodot risinājumam, kas mazāk eksponējas fasādes uztveramības rakursā pret ielu un jumtu ainavā; 54.4.3. jumta loga maksimālais stikla virsmas izmērs atļauts 0,80 m x 1,20 m robežās, bet stiklotas jumta lūkas maksimāli atļautais stikla virsmas izmērs atļauts 0,40 m x 0,60 m robežās. Attālums starp diviem jumta logiem ir ne mazāks par - 2 m (2 spāru tiesas). 55. Ēku pamattipiem raksturīgajiem divslīpņu jumtiem atļauti sekojoši jumtu slīpumi: 55.1. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45°; 55.2. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45° ar mezonīnu; 55.3. ēka ar divslīpņu jumtu leņķī no 35° līdz 45°, ar vai bez parapeta; 55.4. mansarda jumta slīpums apakšējā daļā - 65° - 70°, augšējā daļā - 30° - 50°. 3.3.7. Fasādes 56. Papildus prasības vēsturiskajām ēkām un ēkām, kas būvētas tradicionālā arhitektūras stilā (esošas ēku kopijas / replikas): 56.1. gadījumos, kad tiek atjaunotas apmestas ēkas ārsienas, nav atļauta ēkas koka konstrukciju aizvietošana ar citiem materiāliem; 56.2. ēkas atjaunošanā izmanto tādus materiālus, saistvielas un krāsas, kas izmantoti sākotnējās ēkas celtniecībā. Mūsdienu būvmateriālu un savienojuma mezglu lietojums atļauts gadījumos, kad tā ir vienīgā iespēja ēku saglabāt; 56.3. balkonus, lodžijas, pakāpienus un citus elementus, kā arī būvdetaļas pieskaņo ēkas stilam un apbūves kontekstam, tos pamatojot ar vēsturisko izpēti un/vai analogiem lokālā pilsētvidē; 56.4. nav atļauts struktūrapmetums, izņemot ja tas pamatots ar vēsturiskās izpētes materiāliem; 56.5. fasāžu apdares materiāli, būvdetaļas un arhitektūras detaļas lietojami atbilstoši to vēsturiski tradicionālai arhitektonikai. Esošām koka un ķieģeļa sienām nav atļauta papildus apdare, izņemot atbilstoša tipa krāsojumu, kas nodrošina esošo koka konstrukciju saglabāšanu; 56.6. nav atļauta ēkas siltināšana no ārpuses, ja tiek mainīti ēkas arhitektūras risinājumi; 56.7. fasādēs, kur saglabājušies vēsturiski reklāmu un citi zīmējumi, tie jāatjauno vai jāsaglabā neskarti, tos nedrīkst pārklāt ar jaunu vienlaidus fasādes krāsojumu; 56.8. pārbūvējot ēkas, nav atļauta to fasāžu arhitektūras kvalitātes pazemināšana un redzamo arhitektonisko veidojumu (piemēram, ailu aizpildījums, portāli, logu apmales, markīzes, pilastri, dzegas, jumta izbūves u.c.) daļēja pārveidošana vai pilnīga likvidēšana; 56.9. priekšpagalmā vai ielas sarkano līniju zonā atļauts izbūvēt nelielus arhitektoniskus izvirzījumus, balkonus un erkerus, ja tie bijuši vēsturiski vai atbilst ēkas būvperiodam; 56.10. nav atļauts izmainīt ēku logu un ieejas durvju vērtņu dalījumu. Ēkas bojātie logi un durvis jāatjauno atbilstoši restaurācijas prasībām. 57. Papildus prasības valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 57.1. ēkām atjauno krāsas slāni, kas atbilst attiecīgā apbūves perioda raksturam, atbilstoši restaurācijas projektam (ja tāds ir izstrādāts) un/vai mākslinieciski - arhitektoniskās izpētes ieteikumiem. Ja ēkai nav izstrādāts restaurācijas projekts, ēkas krāso saskaņā ar ēkas krāsu pasi, kas izstrādāta izmantojot fasādes krāsojuma zondāžu; 57.2. ēku atjaunošanā izmanto tradicionālās krāsas, mūrim - kaļķa krāsa, kokam - lineļļas, kokdarvas vai miltu krāsa. 58. Nav atļauta ēku fasāžu un būvju, piemēram žogu, transformatoru u. tml. apgleznošana, izņemot reklāmas. 59. Ēkas fasādes atjaunošanu un krāsošanu veic atbilstoši visas ēkas vienotam vizuālam un tehniskam risinājumam, visai fasādei vienlaicīgi vai pa daļām, ņemot vērā fasādes esošo arhitektoniski telpisko risinājumu. 60. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 60.1. ēku ārsienu būvniecībā vai apdarē atļautie materiāli - koks, masīvi mūrētas ķieģeļu sienas un dažādu materiālu sienas ar krāsota apmetuma apdari. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku vai apmet. Fasāžu apdarē nav atļauti plastikāta (PVC) apdares materiāli; 60.2. fasādes dekoratīvās detaļas veidojamas vēsturiski pielietotajos materiālos un tradicionālā izpildījumā. Nav atļauts veidot tos butaforiskus, piemēram no putupolistirola vai cita siltumizolācijas materiāla; 60.3. ēkas virspamatus, izņemot laukakmeņu un ķieģeļu mūri, ja tas nav bijis apmests, apmet un krāso; 60.4. no jauna būvējamām ēkām fasādes krāsojuma risinājums jāveido saskaņā ar attiecīgā ielas posma vai kvartāla ēku raksturīgajiem paraugiem. Gadījumos, ja ēka tiek projektēta, izvēloties to veidot kontekstā ar konkrētu ēkas tipu vai būvperiodu, tad jāpielieto kāds no attiecīgajam laika periodam un ēkas tipam raksturīgajiem krāsojuma paņēmieniem un risinājumiem. 3.3.8. Durvis un caurbrauktuvju vārti 61. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāievēro: 61.1. ārdurvis ēkas galvenajā / ielas fasādē izgatavo saskaņā ar ēkas kopējo arhitektūru un fasāžu kompozīciju, individuālas, no masīvkoka, amatnieciski darinātas. Nomainot durvis ēkas galvenajā / ielas fasādē, tās izgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam, vai atbilstoši ēkas vai kvartāla arhitektūras stilam pēc dalījuma, formas un detaļām; 61.2. vēsturiskās ieejas durvis restaurē vai to vietā izgatavo vēsturiskajām durvīm atbilstošas kopijas, ja to restaurācija nav iespējama; 61.3. no jauna iebūvējamas durvis darina saskaņā ar ēkas arhitektūras stilu; 61.4. ēkām, kas izvietotas uz būvlaides ielas malā, virs durvju vērtnes veidojams logs (durvju virslogs), kas atbilst vēsturiskiem piemēriem; 61.5. durvju vērtnes stiklojuma laukums ir pamatojams ar vēsturisko izpēti; 61.6. virs ietvēm paredzētie uzjumteņi (ieeju aizsargu jumtiņi) jāierīko vismaz 2,5 m augstumā un tiem jāierīko ūdens notekas. Uzjumteņi jāizbūvē konsoļu veidā; 61.7. ja ēkas caurbrauktuvē tiek iebūvēti vārti, tad atļautais materiāls ir koks vai metāla kalums; 61.8. ēkas caurbrauktuves vārtu vēršanas virziens jāparedz uz pagalma pusi, izņemot gadījumu, kad tie atvērtā stāvoklī netraucē gājēju un transporta kustību; 61.9. ēku caurbrauktuvju vārtu vai ailu platums, augstums, tehniskie un arhitektoniskie risinājumi jāpamato ar vēsturiskiem izpētes datiem, ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju. 62. Papildus prasības vēsturiskajām ēkām un ēkām kas būvētas tradicionālā ahitektūras stilā (esošas ēku kopijas / replikas): 62.1. nav atļauts izmainīt ieejas durvju vērtņu dalījumu; 62.2. durvju stiklojumam nav atļauts izmantot stikla paketi; 62.3. durvju rokturi - metāla, kombinēti ar koku; 62.4. ēkas galvenajā fasādē izvietojamai kodu atslēgai vai sarunu iekārtai pie ēkas ārdurvīm, vārtiem vai fasādes, jābūt stilistiski saderīgai ar ēku, ja iespējams, izvietotai durvju vai vārtu ailē. Nav atļauta tehnisko iekārtu iebūvēšana ārdurvju vērtnēs. 3.3.9. Logi 63. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošos logus. 64. Skatlogi atļauti veikalu un publisku ēku pirmajos stāvos. Skatlogu asīm jāsakrīt ar augšējo stāvu logu asīm, ja tas ir arhitektoniski pamatots. Skatlogiem atļauts izmantot stikla paketi, ja tā nepazemina ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Stikla paketes iekšējā (gaisa šķirkārtas) josla ir balta, brūna vai melna, pieskaņota loga rāmja tonim. 65. Veikala skatlogu markīzēm jābūt ne vairāk kā divu skatlogu platumā, salokāmām, darinātām no tekstilmateriāla, krāsa - saskaņota ar fasādes krāsojumu. Markīzes jāierīko vismaz 2,5 m augstumā no ietves. 66. Ruļļveida ārējām žalūzijām jābūt stiprinātām ēkas sienas konstrukcijā vai loga aplodā, nav atļauta to stiprināšana pie ārsienas virs loga. Ēkās, kur konstatētas vēsturiski iebūvētas koka ruļļveida žalūzijas, atļauts tās atjaunot. 67. Prasības logiem valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgajām ēkām un fona apbūves ēkām vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 67.1. oriģinālie logi ir restaurējami, izņemot nelabojami bojātos, kurus izgatavo no jauna, pēc esošo logu parauga, ievērojot dalījumu, konstruktīvos mezglus, koka detaļu dimensijas, profilus, metālu detaļu aprīkojumu un masīvkoka materiālu; 67.2. vēsturiskas ēkas atjaunošanas vai logu nomaiņas gadījumā logus atjauno to vēsturiskajā izskatā, konstruktīvajā izpildījumā un apdarē; 67.3. nav atļauts iebūvēt plastikāta (PVC) vai alumīnija logus; 67.4. visiem logiem, kas vērsti pret pagalmu un nav redzami no publiskās ārtelpas, iekšējā vērtnē atļauts ierīkot koka rāmi, stiklotu ar stikla paketi; 67.5. logiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, un publiskām būvēm, to pagalmiem, ja nav pieejami vizuāli izpētes materiāli, logu virsmas laukums sadalāmas ar spraišļiem. Spraišļu platums - 2,5 - 3,0 cm, šķērsgriezums - trapecveida, verandām spraišļu platums 1,5 - 3,0 cm; 67.6. ēkām, kurām vēsturiski ir bijuši koka slēģi, tos atjauno pēc vēsturiskā parauga. Ja kvartālam tas raksturīgs, tad slēģus atļauts veidot arī jaunbūvējamās ēkās, un ja tas atbilst ēkas arhitektūrai; 67.7. logu stiklojumam nav atļauts izmantot spoguļstiklu, kā arī tonētus, krāsotus un matētus stiklus; 67.8. logu nomaiņas vai remonta gadījumā izstrādā plānotā risinājuma darbu metodiku un skici, norādot logu pretskatu, šķērsgriezumu, konstruktīvos risinājumus, profilus un metāla detaļu aprīkojumu, izmantojamos materiālus un krāsu. 67.9. atļauti tikai koka logi ar parasto stiklu, kuru proporcijas un detalizācijas risinājumi raksturīgi vēsturiski nepārveidotām ēkām ielas posma vai kvartāla daļā; 67.10. loga virsmu dalījums jāpielāgo ielas posmā vai kvartālā esošo ēku logu tipiskajam dalījumam vai attiecīgajam apbūves tipam. Atļauta logu forma, kas dominē apkārtējā apbūvē; 67.11. nav atļauts izmainīt ēku logu vērtņu dalījumu, ja tas ir atbilstošs vēsturiskajai situācijai; 67.12. ēku logiem, kas vērsti pret Alekšupītes telpu un nav redzami no publiskās ārtelpas, un vietās, kur Alekšupītes telpu no abām pusēm ierobežo ēkas, atļauts iebūvēt koka logus, stiklotus ar parasto stiklu vai stikla paketi; 68. Prasības logiem vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jaunbūvēs, vidē neiederīgās ēkās, vides kvalitāti pazeminošās ēkās un būvperiodam pēc 1940. gada atbilstošās ēkās: 68.1. nav atļauts iebūvēt plastikāta (PVC) vai alumīnija logus; 68.2. logu stiklojumam nav atļauts izmantot spoguļstiklu, kā arī tonētus, krāsotus un matētus stiklus. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Vispārīgie noteikumi labiekārtojumam un publiskajai ārtelpai 69. Vienā publiskās ārtelpas pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, solus, apgaismojuma elementus, puķu kastes vai podus, u.tml.). 70. Veidojot publiskās ārtelpas elementus, t.sk. ierīkojot un uzstādot dažādas iekārtas un objektus, ņem vērā teritorijas raksturu, veidošanās vēsturi, apkārt esošās ēkas, novietojumu telpā u.c. faktorus, lai nodrošinātu to atbilstību pilsētas telpai. Dzērienu, uzkodu un citu preču automātus valsts un vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas publiskajā ārtelpā un vietās, kas vērstas pret publisko ārtelpu uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas izvērtēšanas un atbalstīšanas Būvvaldē. 71. Par nozīmīgiem ainavu veidojošiem elementiem ir uzskatāmi ainaviski vērtīgie Ventas upes posmi un simboliskas vietas, kā arī nozīmīgas un saglabājamas ainavu telpas saskaņā ar šo Noteikumu 3. pielikumu "Skatu perspektīvas, posmi un skatu punkti no/uz Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā panorāmu vai nozīmīgu elementu". 72. Atjaunojot vai ierīkojot labiekārtojuma elementus maksimāli saglabājams to vēsturiskais veidols, platība, oriģinālās detaļas un elementi, iespēju robežās respektējot teritorijas veidošanās laiku un apkārt esošo apbūvi, veidojot pieejamu vidi. 73. Atļauts veikt koku izciršanu vietās, kur nepieciešams atjaunot vai izveidot skatu uz pilsētas dominantēm un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli "Tilts pār Ventu" (valsts aizsardzības Nr. 6347), konkrētu koku ciršanu saskaņojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 74. Jaunu apstādījumu veidošanai valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jābūt vēsturiski un pilsētbūvnieciski pamatotai. 3.4.2. Žogi 75. Žogu izbūvē: 75.1. vispārīgā gadījumā - uz zemes vienības robežas; 75.2. ielas pusē - pa ielas sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju; 75.3. tā, lai netraucētu inženiertīklu darbību un apkalpošanu. 76. Žogus ap publiskiem objektiem izvieto tā, lai netiktu slēgta pieeja publiskām teritorijām, ēkām vai telpām. 77. Papildus prasības žogiem valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 77.1. žogus un vārtus atjauno to agrākajā, vēsturiskajā (līdz 1940. gadam) izskatā, augstumā un izpildījumā, to pamatojot ar vēsturiskās izpētes materiāliem un atbilstoši metodiskajam materiālam "Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos", ja iespējams saskaņā ar esošo pilsētbūvniecisko situāciju; 77.2. atļauta vārtu izveide starp ēkām vietās, kur tie agrāk bijuši, vai arī gadījumos, kad tie papildina attiecīgā kvartāla apbūvi; 77.3. gar ielas malu ir atļauti vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogi ar mūrētiem, apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi. Dzīvojamām ēkām galvenokārt ierīko koka žogus, bet publiskām ēkām - metāla kalumu žogus; 77.4. stiepļu pinuma žogi izvietojami ar atkāpi no zemesgabala robežas, kombinācijā ar dzīvžogu. Dzīvžogam jābūt veidotam/cirptam stiepļu pinuma žoga ielas pusē, veidojot "zaļo žogu". 3.4.3. Apgaismojums 78. Apgaismojuma ķermeņus stiprina uz balstiem, bet vietās, kur tas nav iespējams - pie ēku fasādēm atbilstošā augstumā. 79. Atļauta būvprojektā paredzētā fasādes izgaismošana. Fasādes apgaismojumu atļauts pieslēgt pie pašvaldības apgaismojuma tīkla, ja tas nodrošina papildus ielas apgaismojumu. 80. Lokālplānojuma teritorijā ēku fasāžu apgaismojumam pielieto tikai siltas gaismas spektru. 81. Aizliegts ierīkot tādu ārtelpas pastāvīgu apgaismojumu, kas ir vērsts pret dzīvojamo ēku logiem, traucē satiksmes drošību vai nav vērsts uz konkrēta elementa izgaismošanu. 82. Papildus prasības valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā: 82.1. gar ielām izvieto 20. gadsimta sākuma stila apgaismes ķermeņus - laternas, bet uz tiltiem un parkos - luktura tipa apgaismes ķermeņus. Atļauti arī citi risinājumi, kas atbilst apbūves stilistikai; 82.2. ielu apgaismošanas ķermeņu paraugi ir noteikti Kuldīgas novada Domes saistošo noteikumu Nr. 2019/8 daļas "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" pielikumā Nr. 5. 3.4.4. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, izmantošanai un piestātnēm 83. Ūdeņu teritoriju krastmalās ir atļauta peldvietu un/vai atpūtas vietu pie ūdens un laivu piestātņu ierīkošana, ja tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. 84. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi. 85. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un publiskās tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, un ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 86. Labiekārtojot ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu. 87. Ceļa, kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie piestātnes, būvniecību pabeidz līdz piestātnes nodošanai ekspluatācijā. 88. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem). 89. Jaunas piestātnes būvniecība, t.sk. ūdenssporta attīstībai, ir atļauta, izstrādājot detālplānojumu. Detālplānojumu var neizstrādāt un būvniecību veikt, izstrādājot tikai attiecīgo būvprojektu: 89.1. piestātnēm ar ietilpību līdz 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 m un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā un buru kuģus līdz 2,5 m garumam; 89.2. ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija, kas tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija daļas platums nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti ūdensmalā. 90. Prasības laipu veidošanai: 90.1. laipas garumu un platumu nosaka pēc nepieciešamības konkrētā situācijā, bet ne šaurāku par 1,2 m; 90.2. krastam paralēlas laipas var lietot kā pastaigu takas. 91. Būvniecība, teritorijas labiekārtošana vai citi krastmalas teritorijas izmantošanas risinājumi nedrīkst veicināt ūdens teritorijas krasta eroziju. 3.4.5. Citi ārtelpas elementi 92. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā veido atbilstoši vides raksturam un uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas Būvvaldē. 93. Izvietojot reklāmu vai citus vizuālās komunikācijas objektus valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ievēro 20. gadsimta pirmās puses, vai senāka perioda stilistiku un izgatavošanas paņēmienus, atbilstoši ēkas arhitektūrai un ielas telpas raksturam. Kā paraugus atļauts izmantot vēsturiskās ielu un ēku fotofiksācijas, zīmējumus u.c. vizuālos attēlojumus. 94. Terases, kas vērstas pret publisko ārtelpu, jāveido konstrukcijās un izmēros atbilstoši vēsturiskajai videi, īpaši ēkai pie kuras terase piekļaujas. Terašu ierīkošana un būvniecība pieļaujama tikai, ja to risinājumi ir raksturīgi konkrētai videi un ēkas arhitektūrai (tai skaitā ēkas tipoloģijai), vizuālos un tehniskos risinājumus saskaņojot Būvvaldē. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI Nenosaka 3.6. PRASĪBAS JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAI 95. Zemes vienību dalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana ir atļauta: 95.1. ja zemes gabalu iespējams apbūvēt atbilstoši ielas un kvartāla telpas apbūves raksturam un vēsturiskajiem izvietojuma principiem; 95.2. ja zemes gabals atbilst ielas telpas raksturīgajam / vidējam zemes gabalu lielumam atbilstoši plānotajai zemes gabala funkcionālajai izmantošanai. 96. Plānojot zemes gabalu sadali valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pēc iespējas saglabā vēsturiskās zemes gabalu robežas. 4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem. 4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) 4.1.1.1. Pamatinformācija 97. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru Rumbas ielas apbūvei, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 98. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 99. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. 100. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un citas līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas ar restorānu vai bez tā. 101. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes. 102. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 103. Savrupmāju apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 104. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 105. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 106. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 3 1 30 107. Labiekārtota ārtelpa 2 5 līdz 1 60 1. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 2. Nenosaka 4.1.1.5. Citi noteikumi 108. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10. 109. Papildus prasības ēku būvniecībai: 109.1. ja ieeja ēkā tiek veidota no pagalma vai sānu fasādē, tad logu dalījumam ielas fasādē tiek piemērots pret fasādes centru simetrisks logu ailu izvietojums; 109.2. divstāvu apjomiem mezonīni nav atļauti; 109.3. būvapjomu paplašināšanai uz pagalmu pusi atļauts izbūvēt koka verandas un/vai terases, ja tās saskanīgas ar ēkas arhitektūru un apkārtējo vidi. 4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) 4.1.2.1. Pamatinformācija 110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru - Jelgavas, Annas, Mazās Annas un Vimbu ielas apbūvei, vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. 4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 111. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 112. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti. 113. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas citas līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas ar restorānu vai bez tā. 114. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes. 115. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.1.2.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 116. Savrupmāju apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 117. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 118. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 119. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 900 m2 40 līdz 3 3 50 120. Labiekārtota ārtelpa 4 5 līdz 1 70 3. 3. stāvs - tikai kā jumta vai mansarda stāvs 4. Nenosaka 4.1.2.5. Citi noteikumi 121. Atļauti publiskās apbūves objekti ar nepieciešamo autostāvvietu skaitu līdz 10. 122. Būvapjomu paplašināšanai uz pagalmu pusi atļauts izmantot koka verandas vai terases, kas arhitektoniski saskanīgas ar ēkas arhitektūru. 4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5) 4.1.3.1. Pamatinformācija 123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, Mālu, Aploku, Grants, Virkas un Ventspils ielas apbūvei, vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ārpus tā. 4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 124. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 125. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti. 126. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un citas līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas ar restorānu vai bez tā. 127. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes. 128. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.1.3.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 129. Savrupmāju apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 130. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 131. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 800 m2 55 līdz 2 10 132. Izglītīb …