← Latvija

Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

Īsumā

Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek privatizēti valsts un pašvaldību īpašuma objekti, ja vien citi likumi nenosaka citu kārtību. Tā mērķis ir mainīt īpašniekus, lai veicinātu privātā kapitāla darbību un samazinātu valsts un pašvaldību komercdarbību.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību, ja tā nav noteikta ar citiem likumiem. (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) I daļa ŠAJĀ LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI(Daļas nosaukums 11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1997.) Privatizācija — vienveidīgu darbību kopums, kuru rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks. Privatizācijas metodes minētas šā likuma 2. pantā. Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts — nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā. Privatizācijas subjekts — šā likuma izpratnē: noteikta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā. Kapitāls — šā likuma izpratnē: mantisku un nemantisku lietu kopums, kuram var noteikt cenu un kuru izmanto komercdarbībā. Privātais kapitāls — kapitāls, kas pieder fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības. Kapitāla daļa — kapitālsabiedrības akcija vai kapitāla daļa. Privatizācijas metode — juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas paņēmiens — veids, kādā tiek realizēta privatizācijas metode. Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikums — saskaņā ar šā likuma 21. pantu privatizācijas subjekta sagatavots priekšlikums par valsts īpašuma objekta privatizāciju. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi — saskaņā ar šā likuma 23. pantu valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas sagatavots un apstiprināts ziņu un privatizācijas subjektam izvirzāmo nosacījumu kopums, kā arī valsts īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība. Pretendents — privatizācijas subjekts, kas iesniedzis valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka tas vēlas privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts — saskaņā ar šā likuma 40. pantu privatizācijas subjekta sagatavots ziņu kopums un pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība. Īpašuma objekta pārdošana izsolē — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (izsoles dalībnieku), kura par pārdodamo objektu sola visaugstāko cenu un apņemas pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus. Atklāta izsole — izsole, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots. Izsole ar pretendentu atlasi — izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem. Īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (piedāvājumu konkursa dalībnieku), kura apņemas vislabākajā veidā pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus. Īpašuma objekta pārdošana ar tūlītēju samaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas samaksāt visu pirkuma cenu līgumā paredzētajā termiņā un pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus. Īpašuma objekta pārdošana uz nomaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas maksāt pirkuma cenu pa daļām un vislabākajā veidā pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus. Kapitāla daļu pārdošana — privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Īpašuma objekts — privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves. Bijušais valsts īpašuma objekts — īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums. Bijušais pašvaldības īpašuma objekts — īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums. Privatizāciju veicošā institūcija — valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kas veic valsts vai pašvaldību īpašuma objektu vai zemesgabalu privatizāciju saskaņā ar šo likumu, kā arī Zemkopības ministrija, kas veic agroservisa uzņēmumu privatizāciju saskaņā ar likumu "Par agroservisa uzņēmumu privatizāciju". Privatizējamais zemesgabals — apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai. Apbūvēts zemesgabals — zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves. Neapbūvēts zemesgabals — zemesgabals, uz kura neatrodas virszemes ēkas vai būves. Pašvaldībai piekrītošs zemesgabals — likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešajā daļā minētais zemesgabals. Valstij piekrītošs zemesgabals — likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešajā daļā minētais zemesgabals. Privatizācijas paziņojums — saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu privatizāciju veicošās institūcijas sagatavots rakstveida piedāvājums ar nosacījumiem personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, iegādāties apbūvētu zemesgabalu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 31.01.2002., 23.10.2003., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) II daļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants. Likuma darbības joma 1. Šis likums piemērojams: 1) valsts īpašuma objektiem; 2) pašvaldību īpašuma objektiem. 2. (Izslēgta ar 24.10.1996. likumu.) 3. Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizāciju nosaka citi likumi. 4. Kārtību, kādā piešķirams lietošanā vai privatizējams zemesgabals, uz kura atrodas privatizējamais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, regulē šā likuma VII daļas noteikumi un citi likumi. 5. Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 11.06.1997., 22.06.2005. un 27.11.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 2. pants. Privatizācijas mērķis un metodes 1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti. 2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā tiek izmantotas šādas privatizācijas metodes: 1) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta (arī kapitāla daļas) pārdošana privatizācijas subjektiem. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par pārdošanas metodi; 2) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta ieguldīšana mantiskā ieguldījuma veidā kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par ieguldīšanas metodi; 3) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, piesaistot privāto kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par privātā kapitāla piesaistīšanas metodi; 4) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību kreditoru parādu aizstāšana ar akcijām vai kapitāla daļām. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par parādu kapitalizācijas metodi; 5) kapitālsabiedrības ar privātu kapitālu pievienošana valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības apvienošana ar kapitālsabiedrību ar privātu kapitālu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pievienošana kapitālsabiedrībai ar privātu kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par reorganizācijas metodi; 6) kapitālsabiedrības kapitāla daļu pārdošana šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem, ja izpildinstitūcijas darbības rezultātā kapitālsabiedrībai privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanas brīdī nav valsts vai pašvaldības noteikto nodokļu un nodevu parādu, kapitālsabiedrības darbiniekiem izmaksājamās darba algas parādu, kā arī ja kapitālsabiedrības manta nav apgrūtināta ar parādiem un citām saistībām vairāk par 10 procentiem no sabiedrības pašas kapitāla un kapitālsabiedrība nodarbojas ar tiem komercdarbības veidiem, kuri ir minēti tās statūtos. Kapitāla daļu pārdošanas apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par vadības privatizācijas metodi. 3. Ar ieguldīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. 4. Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. 5. Ar parādu kapitalizācijas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. 6. Ar reorganizācijas metodi veicamā privatizācija notiek Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 27.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā. 7. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt: 1) kopumā; 2) sadalot to daļās un privatizējot katru daļu atsevišķi; 3) nodalot no tā atsevišķas daļas un privatizējot katru daļu atsevišķi; 4) apvienojot vairākus privatizējamos objektus vai to daļas vienā objektā. 8. Vienu un to pašu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt, izmantojot vienu vai vairākas šajā pantā norādītās privatizācijas metodes. 9. Ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē, izmantojot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto metodi, šā punkta tekstā ar vārdiem "parādi un citas saistības" ir jāsaprot tādi parādi un saistības, kuriem ir iestājies izpildes termiņš un kuri nav izpildīti. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 23.10.2003. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 3. pants. Ar pārdošanas metodi veicamās valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtība un paņēmieni 1. Valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuru privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt, pārdodot visu objektu kopumā, to sadalot pa daļām vai nodalot no tā atsevišķas daļas un pārdodot tās atsevišķi, kā arī pārdodot atsevišķi kustamo un nekustamo mantu. 2. Vienu īpašuma objektu var pārdot ar vienu vai vairākiem šajā pantā paredzētajiem privatizācijas paņēmieniem. 3. Īpašuma objektu, kura privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt ar šādiem privatizācijas paņēmieniem: 1) pārdodot izsolē; 2) pārdodot piedāvājumu konkursā; 3) pārdodot ar tūlītēju samaksu; 4) pārdodot uz nomaksu; 5) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu); 6) pārdodot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļas; 7) pārdodot kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls; 8) likvidējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību. 4. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.) 5. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.) 6. Kārtību, kādā pārdodamas kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībām kapitālsabiedrībās, kurās ir privātais kapitāls, regulē šā likuma V daļas noteikumi. 7. (Izslēgta ar 31.01.2002. likumu.) 8. Kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldību mantas privatizācijas īpatnības nosaka šā likuma V daļas noteikumi. 9. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības likvidācija notiek likumos noteiktajā kārtībā. 10. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.) 11. Ja ir pieņemts lēmums par privatizējamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu, tad, likvidācijas procesā pārdodot šīs kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu, minimālais izsoles izsludināšanas termiņš ir viens mēnesis. 12. Ja privatizējamais valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība tiek pasludināta par maksātnespējīgu, šīs kapitālsabiedrības maksātnespējas process notiek saskaņā ar Maksātnespējas likumu. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 18.03.1999., 31.01.2002., 22.06.2005. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 4. pants. Privatizācijas subjekts 1. Par privatizācijas subjektu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tiesības iegūt Latvijā kustamo vai nekustamo īpašumu. Privatizējot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, privatizācijas subjekts nevar būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus. 2. Likvidējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un pārdodot šīs kapitālsabiedrības kustamo un nekustamo mantu, mantas pircējs var būt arī valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus. 3. Ja privatizācijā tiek izmantota reorganizācijas metode, privatizācijas subjekts var būt arī tāda kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus. 4. Ja privatizējamais objekts ir atsevišķa manta, šā objekta pircējs var būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus, kā arī citas valsts vai pašvaldības juridiskās personas. 5. Ja privatizāciju veicošā institūcija šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nolemj privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu kā vienotu objektu kopā ar zemesgabalu, uz kura tas atrodas, tad par šā objekta privatizācijas subjektu var būt šā likuma 62.pantā minētie subjekti. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 31.01.2002. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 5. pants. Īpašuma objekta privatizācijas organizētājs 1. Valsts īpašuma objekta privatizāciju valsts vārdā organizē un veic institūcija, kurai Ministru kabinets noteicis vai deleģējis pildīt šo valsts pārvaldes uzdevumu (turpmāk — valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija). 2. Pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju veic pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija (turpmāk — privatizācijas komisija), kas izveidota un darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām". 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6. pants. Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana 1. Maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi: 1) euro; 2) privatizācijas sertifikātos. 2. Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai attiecīgās pašvaldības dome. Ja tiek izmantotas šā likuma 17. panta pirmās daļas 1. punktā vai 35. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja, privatizējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tiek izmantots šā likuma 3.panta trešās daļas 8.punktā minētais privatizācijas paņēmiens un attiecīgais kapitālsabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu, par maksāšanas līdzekli nedrīkst izmantot privatizācijas sertifikātus. 3. Ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem atskaita Ministru kabineta noteiktos privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10 procentu apmērā rezerves fonda veidošanai. Ieņēmumi, kas gūti, kapitalizējot valsts budžetā maksājamo nodokļu pamatparādus, ieskaitāmi attiecīgajā budžetā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. 3.1 Ieņēmumi, kas gūti, kapitalizējot valsts budžeta maksājumu pamatparādus, ieskaitāmi attiecīgajā budžetā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. 3.2 Ienākumi no pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā. 3.3 Pašvaldības budžetā ieskaitītos pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas rezultātā gūtos ienākumus drīkst izlietot: 1) komercdarbības atbalstam; 2) komercdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveidei, darbībai un attīstības veicināšanai; 3) pašvaldības īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam; 4) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai. 3.4 Pašvaldības dome nosaka līdzekļu apjomu, kā arī kārtību, kādā tiek finansēti šā panta 3.3 daļā minētie pasākumi. 4. Darījumus, kurus veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, vai — to vārdā — pilnvarotas personas, arī līgumus, kurus tās slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām. 5. (Izslēgta ar 27.11.2014. likumu) 6. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmanto, ja tas paredzēts privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) vai privatizācijas paziņojumā. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 18.03.1999., 11.11.1999., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 19.09.2013., 27.11.2014., 06.06.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.) III daļa VALSTS ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA 1. nodaļa Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija(Nodaļas nosaukums grozīts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 7. pants. Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss 9 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 8. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi 1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija likumā noteiktajā kārtībā un ievērojot šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus veic šādas funkcijas: 1) apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai; 2) pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar šā likuma 13. panta kārtībā tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai; 3) sagatavo valsts īpašuma objektus privatizācijai; 4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 5) saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz īpašuma objektiem, kuri atrodas valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā, vai to daļām, kā arī veic citas darbības saskaņā ar minēto likumu; 6) nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu; 7) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kā arī izdara grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas; 8) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu, kā arī reorganizē vai likvidē valsts kapitālsabiedrības to privatizācijas gaitā un kapitalizē privatizēto un privatizējamo valsts kapitālsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus; 9) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem un pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa; 10) valsts vārdā slēdz līgumus par valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītos juridiskos aktus; 11) kontrolē noslēgto līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var izbeigt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus; 12) nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts budžetu; 13) organizē kontroli pār maksājumiem ar privatizācijas sertifikātiem valsts īpašuma privatizācijā un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti; 14) kontrolē valsts īpašuma objektu privatizācijas projektu, privatizācijas konkursa noteikumu, pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildi un pieņem lēmumus par konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas pabeigšanu; 15) izdara grozījumus valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos, privatizācijas konkursa noteikumos, pirkuma līgumos un citos ar tiem saistītajos dokumentos; 16) veic zemesgabalu privatizāciju un citas ar to saistītas darbības saskaņā ar šā likuma VII daļā paredzētajiem noteikumiem; 17) pārvalda privatizācijai nodotās valsts kapitāla daļas un valsts kapitālsabiedrības. 2. Pildot savas funkcijas, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic šādas darbības: 1) organizē valsts īpašuma objektu izsoles un objektu piedāvājumu konkursus; 2) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu); 3) (izslēgts ar 06.06.2019. likumu); 4) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu); 5) veic citas ar valsts īpašuma privatizāciju saistītās darbības; 6) organizē un veic pasākumus, kas nodrošina valsts kapitāla efektīvu izmantošanu. 3. (Izslēgta ar 06.06.2019. likumu) 4. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību institūcijām (Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra u.c.) jebkuru tai nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizācijas procesu (īpašuma objektiem, privatizācijas subjektiem u.c.); 2) dot privatizējamo valsts īpašuma objektu pārvaldes institūcijām obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju; 3) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu); 4) izbeigt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā; 5) slēgt līgumus ar ekspertiem, kapitālsabiedrībām par valsts īpašuma objektu novērtēšanu un citu ar privatizāciju saistītu darbību veikšanu; 6) pārņemt un nodot vai pārdot privatizējamo valsts kapitālsabiedrību debitoru un kreditoru parādus vai kapitalizēt kreditoru parādus; 7) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu). 5. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir arī citas likumos paredzētās tiesības. 6. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākums ir: 1) nodrošināt privatizācijas procesa un savas darbības atklātumu un publiskumu; 2) nodrošināt privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitāti likumā noteiktajā apjomā; 3) ievērojot šā likuma noteikumus, savlaicīgi ieskaitīt tās rīcībā esošos privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus valsts budžetā; 4) piedāvāt privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu. 7. Attiecībā uz dokumentiem, kurus saskaņā ar šo likumu un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem valsts īpašuma objekta privatizācijas procesa laikā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajā institūcijā, netiek piemērotas Iesniegumu likuma normas. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 11.11.1999., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 21.06.2012., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 9. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas darbības pārraudzība 1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālajā pārraudzībā. 2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas faktisko rīcību un pieņemtos administratīvos aktus privātpersona var pārsūdzēt tiesā. 11 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 10. pants. Privatizācijas aģentūras darbinieku tiesību ierobežojumi un atbildība 12 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 11. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas līdzekļi un darbības finansēšana 1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas izdevumi, kas saistīti ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tiek segti no valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācijas ieņēmumiem. Kārtību, kādā izdara valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai pienākošos atskaitījumus, un atskaitījumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi. 2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir šā likuma 6. panta trešajā daļā minētā rezerves fonda turētāja. Rezerves fonda līdzekļi izmantojami valsts īpašuma privatizācijas procesa (pirkuma līgumu atcelšana, atpakaļpirkuma veikšana, nodokļu parādu kapitalizācija, denacionalizācija un citi izdevumi), privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, dzēšanas un apgrozības procesa, valsts kapitāla daļu atsavināšanas un valsts dzīvojamo māju privatizācijas, atsavināšanas un apsaimniekošanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. 13 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 1.1 nodaļa Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšana un likvidācija(Nodaļa izslēgta ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 11.1 pants. Privatizācijas aģentūras likvidatoriem noteiktie ierobežojumi 14 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 11.2 pants. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāme 15 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 11.3 pants. Likvidācijas komisijas darbība 16 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 2. nodaļa Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana 12. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par īpašuma objekta nodošanu privatizācijai 1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums. 2. Ierosinājumi par valsts īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai. 3. Vienīgi valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai. 4. Lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt atsevišķām īpašuma objektu grupām kopīgus privatizācijas principus, kā arī noteikt atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas nosacījumus. 5. Tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu — dabīgo monopolu vai valsts kapitāla daļu — privatizācijas nosacījumos formulējamas šo nosacījumu prasības. 6. Ministru kabinets valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumus var noteikt vai mainīt, kamēr nav apstiprināti konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi. 7. Ja Ministru kabineta noteiktās valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumu prasības nav izpildāmas, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija sagatavo un ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, iesniedz Ministru kabinetam tiesību akta projektu par privatizācijas nosacījumu prasību grozīšanu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 02.04.1998. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 13. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārņemšana 1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pārņem to savā valdījumā līdz objekta privatizācijas pabeigšanai. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piekrīt, objekta pārņemšanas termiņu var pagarināt. Par valsts īpašuma objekta nodošanu valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir atbildīgs tās valsts institūcijas vadītājs, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts. 2. Valsts īpašuma objekta nodošana un pieņemšana tiek veikta saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā jāiekļauj: 1) objekta noslēgta iepriekšējā gada un kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa bilance; 2) objekta mantas inventarizācijas saraksts; 3) objekta saistību un apgrūtinājumu saraksts; 4) ziņas par lietojumā esošās zemes platību un zemes lietošanas tiesību dokumenti; 5) citas ziņas un dokumenti, ko pieprasa valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 11.06.1997., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 14. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana 1. Pēc valsts īpašuma objekta nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu. 2. Par valsts kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem kapitālsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamās valsts kapitālsabiedrības norēķinu konti. 3. Valsts kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. 4. Par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu informējama pašvaldība, kuras teritorijā atrodas īpašuma objekts. 5. Privatizācijas laikā valsts kapitālsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šīs kapitālsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds "privatizējamais". 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 15. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārvaldīšana 1. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.) 2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir privatizējamo valsts kapitāla daļu turētājs saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. 3. No brīža, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, izņemot zemi, ieguldīt to kapitālsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, slēgt cesijas līgumus, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas atļauju vai tās noteiktajā kārtībā. 4. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.) 5. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nenes civiltiesisku atbildību par tās pārziņā vai valdījumā nodoto valsts īpašuma objektu parādiem un citām saistībām. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 23.10.2003., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 16. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un valsts kapitālsabiedrības privatizācijā lietojamo reorganizācijas metodi 1. Divu nedēļu laikā no dienas, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai. Paziņojumā norāda: 1) objekta nosaukumu; 2) objekta adresi (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās, — visu struktūrvienību adreses); 3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz privatizējamo kapitālsabiedrību; 4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu. 2. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda: 1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi; 2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā; 3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu; 4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu. 3. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra var publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda: 1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi; 2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā; 3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu, kura izveidojusies, lietojot reorganizācijas metodi valsts kapitālsabiedrības privatizācijā; 4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu. 4. Šā panta pirmās daļas 3.punktā, otrās daļas 3.punktā un trešās daļas 3.punktā minētais termiņš ir divi mēneši. 5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 21 (24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 17. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības 1. Tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta (izņemot valsts kapitālsabiedrības vai valsts kapitāla daļas) pirmpirkumu ir: 1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem; 2) privatizējamā valsts īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības; 3) aptiekas privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo aptieku ir: a) individuālajam uzņēmumam, kura dibinātājs ir farmaceits, kas privatizējamā aptiekā ir vienīgais darbinieks, b) kapitālsabiedrībām, kurās ne mazāk kā 51 procents pamatkapitāla pieder personām ar farmaceitisko izglītību, kuras strādā privatizējamā aptiekā. 2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts vai nosūtīts paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības. Ja privatizācijai nodotais valsts īpašuma objekts tiek reorganizēts, sadalot to vairākos privatizējamos objektos, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija atkārtoti izsludina pieteikšanās termiņu (tas nevar būt īsāks par divām nedēļām), kurā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieteikties šā panta pirmajā daļā minētās personas. 3. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tās realizē šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 18. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta novērtēšana un kreditoru saistību ievērošana 1. Privatizējamais valsts īpašuma objekts novērtējams saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību". 2. Privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu organizē valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. 3. Pēc šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori, to skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts un pašvaldību noteikto nodokļu un nodevu samaksas uzskaiti un kontroli, nevar prasīt, lai tiktu grozīta valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos paredzētā privatizējamā objekta nosacītā cena un jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums. 4. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai, veicot privatizējamā objekta novērtēšanu un nosakot tā nosacīto cenu, kā arī nosakot jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopumu, jāņem vērā privatizējamā valsts kapitālsabiedrības grāmatvedības reģistros fiksētie parādi neatkarīgi no tā, vai kreditori savas pretenzijas ir vai nav pieteikuši. 5. Pēc šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori, to skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts un pašvaldību noteikto nodokļu un nodevu samaksas uzskaiti un kontroli, nevar vērst savas kreditoru prasības un citas pretenzijas pret kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu, kura izveidota, privatizējot valsts kapitālsabiedrību ar reorganizācijas metodi. 23 (24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 19. pants. Ierobežojumi valsts īpašuma objektu privatizācijā 1. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir manta, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tās atgūšanu un turklāt viņš nav izvēlējies kompensāciju saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem", valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic minētajā likumā noteiktās darbības. 2. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir namīpašums, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tā atgūšanu saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic darbības, lai nodalītu minēto namīpašumu no privatizējamā objekta un saglabātu to valsts valdījumā līdz lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu likumīgajam īpašniekam. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 20. pants. Informācija par privatizējamo valsts īpašuma objektu Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā kārtībā un apjomā iepazīties ar informāciju, kas raksturo privatizācijai nodotā objekta aktīvu un pasīvu struktūru, saimniecisko darbību, kā arī nekustamā īpašuma statusu. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 3. nodaļa Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumi un noteikumi 21. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana un privatizācijas priekšlikumi 1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu. Paziņojumā norāda: 1) šā likuma 16.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās ziņas; 2) termiņu, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumus; 3) termiņu, līdz kuram šā likuma 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu. 2. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot. 3. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš ir viens mēnesis. 4. Jebkurš privatizācijas subjekts var iesniegt jebkura privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumu (turpmāk — privatizācijas priekšlikums) termiņā, kāds norādīts valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas publicētajā paziņojumā. 5. Privatizācijas priekšlikumā ietveramas šādas ziņas: 1) objekta nosaukums; 2) objekta adrese; 3) objekta struktūrvienības, kuras privatizācijas subjekts vēlas privatizēt; 4) vai privatizācijas subjekts vēlas privatizēt objekta aizņemto zemi; 5) piedāvājamā privatizācijas metode, paņēmiens un iespējamā privatizācijas norise; 6) maksāšanas līdzekļi, veidi un kārtība; 7) objekta darbība vai tā izmantošana pēc privatizācijas; 8) privatizācijas subjekta — fiziskās personas — vārds, uzvārds, pilsonība, pases dati, adrese, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese vai privatizācijas subjekta — juridiskās personas — nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese; 9) ziņas, kuras savā paziņojumā lūdz uzrādīt valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. 6. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības valsts īpašuma objektu privatizācijai rīkot starptautiskus piedāvājumu konkursus, to noteikumos paredzot šā likuma 24.panta trešajā daļā minēto apliecinājumu iesniegšanas ierobežojumus. 26 (24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2009., 01.07.2011., 21.06.2012., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 22. pants. Privatizācijas priekšlikumu apkopošana un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu izstrāde 1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija reģistrē iesniegtos privatizācijas priekšlikumus un izsūta to iesniedzējiem apstiprinājumu par priekšlikumu saņemšanu. 2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija izstrādā konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, ievērojot Ministru kabineta šā likuma 12.panta kārtībā noteiktos valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumus, valsts īpašuma objekta stāvokļa vērtējumu un ekspertu atzinumus par tā turpmāko izmantošanu. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var ņemt vērā iesniegtos privatizācijas priekšlikumus vai paredzēt šajos priekšlikumos neminētas privatizācijas metodes un paņēmienus, ja tie nav pretrunā ar Ministru kabineta noteiktajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumiem. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 23. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi 1. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos ietverama šāda informācija: 1) objekta nosaukums; 2) ziņas par objekta atrašanās vietu; 3) objekta īss raksturojums; 4) ziņas par objekta īpašuma tiesību stāvokli; 5) ziņas par personām, kas nomā objektu vai tā daļu, un šo nomas līgumu termiņiem; 6) objekta nosacītā cena; 7) objekta privatizācijas paņēmiens; 8) akciju sabiedrības pamatkapitāla sadale pa akciju veidiem un kategorijām un pa pircēju grupām; 9) objekta privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība; 10) privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācijas nosacījumi un kārtība; 11) kapitāla daļu realizācijas kārtība un Ministru kabineta noteiktā valsts pensiju speciālajam budžetam nododamā kapitāla daļa, kas nav mazāka par 10 procentiem; 12) paredzētā pretendentu atlases kārtība un kritēriji; 13) paredzētā maksāšanas kārtība; 14) jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums; 15) zemes lietošanas (īpašuma) tiesību nosacījumi; 16) darbaspēka izmantošanas nosacījumi; 17) investīciju nosacījumi; 18) vides aizsardzības nosacījumi; 19) citi noteikumi un garantijas, kas nepieciešamas objekta privatizācijai. 2. Privatizācijas noteikumiem jāpievieno objekta īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti. 3. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies izsoli ar pretendentu atlasi, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī izsoles pretendentu atlases noteikumi. 4. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies piedāvājumu konkursu, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī privatizējamā objekta piedāvājumu konkursa noteikumi. 5. Apstiprinot valsts kapitālsabiedrības privatizācijas noteikumus, valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai jāuzaicina privatizējamā kapitālsabiedrības darbinieku arodu organizācijas pārstāvis, bet, ja privatizējamā kapitālsabiedrībā nav arodu organizācijas, — privatizējamā kapitālsabiedrības darbinieku pārstāvis. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 02.04.1998., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 24. pants. Informācija par apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem 1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija: 1) publicē paziņojumu par šo noteikumu apstiprināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts; 2) ierakstītā vēstulē izsūta apstiprinātos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus privatizācijas subjektiem, kuri valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā termiņā iesnieguši privatizācijas priekšlikumus, kā arī privatizējamā valsts īpašuma objekta darbinieku arodu organizācijai, bet, ja privatizējamā valsts īpašuma objektā nav darbinieku arodu organizācijas, — privatizējamā objekta darbiniekiem. 2. Paziņojumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un vēstulē valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija norāda termiņu, kurā privatizācijas subjektam jāiesniedz apliecinājums, ka tas vēlas privatizēt objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem. 3. Privatizācijas subjektam ir tiesības iepazīties ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem un valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā kārtībā iesniegt apliecinājumu privatizēt objektu saskaņā ar šiem noteikumiem. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 4. nodaļa Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana 25. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācija 1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piedāvā personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības (17. pants), noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem, ierakstītā vēstulē izsūtot tām šos noteikumus. 2. Personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde mēneša laikā no ierakstītās vēstules saņemšanas brīža. Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, tās pirmpirkuma tiesības izbeidzas un valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic šā likuma 26. pantā noteiktās darbības. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 26. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana 1. Atkarībā no pretendentu skaita valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic vienu no šādām darbībām: 1) valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai izsludina izsoli vai piedāvājumu konkursu, ja uz objekta privatizāciju ir pieteikušies vairāki pretendenti; 2) slēdz pirkuma līgumu vai citu juridisku aktu par objekta privatizāciju saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem ar vienīgo pretendentu, ja pieteicies tikai viens pretendents, izņemot gadījumu, ja par valsts īpašuma objekta privatizācijas paņēmienu ir noteikta izsole. 2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pagarina vai atjauno pretendentu pieteikšanās termiņu vai apstiprina jaunus privatizācijas noteikumus, ja pēc privatizācijas noteikumu paziņošanas uz īpašuma objektu noteiktajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 27. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja izraudzīšanas kritēriji Piedāvājumu konkursa uzvarētāju nosaka un izsolē ar pretendentu atlasi pretendentus izraugās, ievērojot šādus vērtēšanas kritērijus: 1) piedāvātie darbaspēka izmantošanas nosacījumi; 2) piedāvātie investīciju apmēri un nosacījumi; 3) vides aizsardzības nosacījumu ievērošana; 4) citu apstiprinātajos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos iekļauto nosacījumu ievērošana. 32 28. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana izsolē 1. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai var organizēt izsoli ar pretendentu atlasi vai atklātu izsoli. 2. Izsolē ar pretendentu atlasi pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns, kuru izskata un apstiprina valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. 3. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta, tas ir, mutiska un rakstiska. 4. Izsoles kārtību nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 29. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā 1. Piedāvājumu konkursā pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns un pirkuma līguma projekts atbilstoši piedāvājumu konkursa organizētāja prasībām. 2. Piedāvājumu konkursa organizēšanas kārtību nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 3. Piedāvājumu konkursa komisijas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams un pārskatāms. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 30. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu 1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc valsts īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts. 2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 30.1 pants. Valsts īpašuma objekta nodošana pēc privatizācijas izbeigšanas Valsts īpašuma objekts pēc privatizācijas izbeigšanas nododams valdījumā tai likumā noteiktajai institūcijai, kuru savā lēmumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu norādījis Ministru kabinets. 36 (01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.) IV daļa PAŠVALDĪBU ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA 1. nodaļa Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana 31. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par objekta nodošanu privatizācijai 1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums. 2. Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai. 3. Pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības dome. Minētajā lēmumā var noteikt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pamatprincipus. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 23.10.2003., 15.01.2009. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.) 32. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana 1. Pēc tam, kad pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu. 2. Par pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem kapitālsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta pašvaldībai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamās pašvaldības kapitālsabiedrības norēķinu konti. 3. Pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu pašvaldība piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. 4. Privatizācijas laikā pašvaldības kapitālsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šīs kapitālsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds "privatizējamais". 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.) 33. pants. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pārvaldīšana No brīža, kad pieņemts lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, ieguldīt to kapitālsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, slēgt cesijas līgumus, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar pašvaldības atļauju vai tās noteiktajā kārtībā. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.) 34. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai 1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai, kurā tiek norādīts: 1) objekta nosaukums; 2) objekta adrese (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās — visu struktūrvienību adreses); 3) termiņš, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektus; 4) termiņš, līdz kuram šā likuma 35. pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu; 5) vieta, kur iesniedzami šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētie dokumenti un saņemama informācija par objektu; 6) termiņš, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas pret privatizējamo kapitālsabiedrību. 2. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Pašvaldības dome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot. 3. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis. 4. Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētais termiņš ir divi mēneši. 5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.) 35. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības 1. Tiesības uz privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta (izņemot pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kapitāla daļas) pirmpirkumu ir: 1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem; 2) privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības. 2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības. Ja privatizācijai nodotais pašvaldības īpašuma objekts tiek reorganizēts, sadalot to vairākos privatizējamos objektos, pašvaldība atkārtoti izsludina pieteikšanās termiņu (tas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām), kurā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieteikties šā …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.