Par rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam

Par rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 571 Rīgā 2025. gada 12. septembrī (prot. Nr. 34 24. §) Par rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam 1. Apstiprināt rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Zemkopības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus nodrošināt atbilstoši noteiktajiem termiņiem un piešķirtajiem līdzekļiem. 4 4. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2028. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna gala ietekmes izvērtējumu. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Zemkopības ministrs A. Krauze (Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra rīkojums Nr. 571) Rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam Rīga, 2025Satura rādītājsSaīsinājumu sarakstsI. KopsavilkumsII. Esošās situācijas raksturojums skolēnu ēdināšanas jomā1. Skolēnu ēdināšanas starptautiskie aspekti2. Skolēnu ēdināšanas sistēma LatvijāIII. Identificētās problēmas un risinājumi skolēnu ēdināšanas jomā1. Nepilnības esošajā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modelī2. Iespējamā rīcība un pasākumi situācijas uzlabošanai atbilstoši darba grupā risināmiem darbības virzieniem3. Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides ieguldījums tās ilgtspējīgā attīstībāIV. Mērķis un īstenojamie pasākumiSaīsinājumu saraksts  AREIAgroresursu un ekonomikas institūtsBLbioloģiskā lauksaimniecībaEISElektronisko iepirkumu sistēmaESEiropas SavienībaIIĒAIzglītības iestāžu ēdinātāju asociācijaIUBIepirkumu uzraudzības birojsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaFMFinanšu ministrijaKLP SPKopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plānsLADLauku atbalsta dienestsLDUSALatvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijaLĒALatvijas Ēdinātāju asociācijaLLKCLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsLLPALatvijas Lielo pilsētu asociācijuLPIAlauksaimniecības produktu integrētā audzēšanaLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLPUFLatvijas pārtikas uzņēmumu federācijaNPKSNacionālā pārtikas kvalitātes shēmaNVOlauksaimniecības un pārtikas nozaru nevalstiskās organizācijasSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSVP 2027Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadamPVDPārtikas un veterinārais dienestsVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVIAAValsts izglītības attīstības aģentūraVMVeselības ministrijaVDAAValsts digitālās attīstības aģentūraZMZemkopības ministrijaZPIzaļais publiskais iepirkumsI. KopsavilkumsRīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas sagatavots pēc Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) iniciatīvas, lai informētu Ministru kabinetu par esošo situāciju skolēnu ēdināšanas jomā un nepieciešamajiem pasākumiem šīs sistēmas pilnveidošanai, kā arī lai izpildītu ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto Valdības rīcības plāna 24.3. pasākumu: "..veicinot vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (turpmāk – ZPI), ieviestas konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli veicinot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu lietošanu ikdienas uzturā."Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir pieņemta izaugsmes stratēģija "Eiropas zaļais kurss". Tās mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.1 Viena no "Eiropas zaļā kursa" sastāvdaļām ir 2020. gada 20. maijā Eiropas Komisijas publicētā stratēģija "No lauka līdz galdam" (turpmāk – Stratēģija), kas vērsta uz to, lai virzītos uz veselīgāku un ilgtspējīgāku ES pārtikas sistēmu, Eiropas iedzīvotājiem nodrošinot veselīgu, pēc cenas pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, ierobežojot klimata pārmaiņas, aizsargājot vidi un saglabājot bioloģisko daudzveidību, radot taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē, izvēršot bioloģisko lauksaimniecību un mazinot pārtikas zudumus un izšķērdēšanu.2Skolēnu ēdināšanas sistēmai ir nenovērtēts potenciāls, un tā var nozīmīgi veicināt "Eiropas zaļā kursa" mērķu sasniegšanu, sniedzot arī ieguldījumu daudzos valstij svarīgos aspektos – sabiedrības un vides veselībai ilgtermiņā, kā arī ekonomikas un valsts pašnodrošinājuma ar pārtiku stiprināšanai.Skolēnu ēdināšanas sistēmā piedalās ļoti daudz personu – bērni un jaunieši, viņu vecāki, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, pašvaldības, izglītības iestādes, ēdināšanas uzņēmumi un pavāri, uztura speciālisti, zinātnieki u. c., kuru iesaiste ir nepieciešama, lai skolās izveidotu veselīgu un ilgtspējīgu ēdināšanas sistēmu.Patlaban skolēnu ēdināšana Latvijā ir izkliedēta un fragmentāri vadīta. Ar skolēnu ēdināšanu saistītie jautājumi, tostarp par uztura normām, finansējumu, ZPI, tiek izskatīti vairākās ministrijās un to pārraudzības (pakļautības) iestādēs bez vienotas koordinācijas, tāpēc neveidojas komplekss skatījums uz šīs jomas attīstību un netiek pietiekami izmantots tās potenciāls bērnu veselības un uztura paradumu un vietējo ražotāju attīstības veicināšanā.Ievērojot iepriekšminēto, ZM kā vadošā iestāde lauksaimniecības jomā ir uzņēmusies iniciatīvu, lai kopā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pilnveidotu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu, tā īstenojot mērķi – nodrošināt skolēnus ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus padziļinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.Šajā nolūkā ar zemkopības ministra 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 157 "Par darba grupas izveidi skolu ēdināšanas koncepcijas izstrādei" tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa) koncepcijas izstrādei par īstenojamiem pasākumiem, lai ieviestu pārmaiņas Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmā, veicinot īso pārtikas piegādes ķēžu izmantošanu. Darba grupas darbs tika organizēts par šādiem jautājumiem:1) pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēmu, tostarp ZPI kvalitātes kritērijiem;2) vietējo pārtikas ražotāju potenciālu skolu nodrošināšanai ar pārtikas produktiem;3) izglītības satura sasaisti ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem;4) uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem;5) pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām skolēnu ēdināšanā;6) skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumiem.Darba grupai ir notikušas daudzas sanāksmes un diskusijas, un tika panākta vienošanās par īstenojamajiem pasākumiem skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai.Plānā ir izklāstīta esošā situācija skolēnu ēdināšanā un, ievērojot darba grupā identificētās problēmas, sniegti priekšlikumi ēdināšanas sistēmas pilnveidei. Kopumā jāsecina, ka ir daudz risināmu jautājumu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidei, lai skolēni saņemtu sabalansētu un garšīgu maltīti, kas pagatavota no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, un vienlaikus padziļinātu izpratni par pareizu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.Plānā atspoguļotā situācija sniedz ieskatu galvenajos aspektos, kuros vajadzīga tūlītēja rīcība, taču, attīstoties izglītības procesam un pārtikas sistēmām, kas arvien mērķtiecīgāk vērstas uz ilgtspēju, ir konstatējama nepieciešamība pēc vienota koordinācijas mehānisma skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstībai ilgtermiņā, kā arī to apzināto pasākumu ieviešanai un uzraudzībai, kuri vērsti uz skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu.Plāna rīcības virzieni:1) pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēma, tostarp ZPI kvalitātes kritēriji;2) vietējo pārtikas ražotāju potenciāls skolu nodrošināšanai ar pārtikas produktiem;3) izglītības satura sasaiste ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem;4) uztura normas izglītības iestāžu izglītojamiem;5) skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumi.Plāns paredz, ka ZM paspārnē būtu jāizveido Skolēnu ēdināšanas padome, iekļaujot tajā Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), ZM, Veselības ministrijas (turpmāk – VM), Finanšu ministrijas (turpmāk – FM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) un citu skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai koordinētu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu, veicinot skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā.Gan atbildīgās, gan līdzatbildīgās institūcijas plānā ietvertos pasākumus (rīcības) īstenos par esošo finansējumu (valsts budžeta līdzekļiem, pašvaldību finansējumu, ES fondu finansējumu), ņemot vērā likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" paredzēto finansējumu, kā arī ievērojot turpmākajiem gadiem ierobežotos valsts budžeta resursus atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 15. aprīļa sēdē apstiprinātajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumam, kurā 2026.–2028. gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa, un Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumā Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku"" paredzēto, ka valdības noteiktās budžeta prioritātes 2026.–2028. gadam ir aizsardzība un demogrāfija.Lai novērtētu plānoto pasākumu lietderīgumu, ZM 2028. gadā sagatavos informatīvo ziņojumu par plāna gala ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz plāna īstenošanā iesaistīto institūciju sniegto informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.Tā kā plāns paredz īstenot pasākumus, kuros saimnieciskās darbības veicējiem varētu tikt piešķirts publiskais finansējums, kas potenciāli varētu būt kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, plānā paredzētos pasākumus izstrādājot detalizētāk, tie tiks izvērtēti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm un ieviesti, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu (ja attiecināms).II. Esošās situācijas raksturojums skolēnu ēdināšanas jomā1. Skolēnu ēdināšanas starptautiskie aspektiStarptautiskā mērogā ar skolēnu ēdināšanu saistītiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Lai gan tiek īstenotas dažāda līmeņa valstiskas un sabiedriskas iniciatīvas un pasākumi, bērnu liekā svara un aptaukošanās problēma kļūst arvien aktuālāka, tāpēc gan ES, gan starptautiskajās organizācijās tiek īpaši uzsvērts, ka skolas vide ir nozīmīga skolēnu veselīgu ēšanas paradumu un pietiekamas fiziskās aktivitātes veicināšanai, lai samazinātu liekā svara un aptaukošanās attīstības risku skolēniem. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija īsteno stratēģijas un rīcību veselīga uztura jomā, lai uzturā tiktu ierobežota arī kalorijām bagātu pārtikas produktu lietošana (pārtika ar lielu cukura vai tauku daudzumu) un gaļas patēriņš, veicinot dzeramā ūdens, dārzeņu, augļu un ogu, pilngraudu produktu, kā arī pākšaugu patēriņu.3Piemēri pasaulē rāda, ka bērnus jau no mazotnes var radināt pie vietējas izcelsmes veselīgas pārtikas, veidojot "veselīgu bērnības garšu", kas jauno paaudzi pavadīs turpmākajā dzīvē, jo nepieciešamība ikdienas uzturā lietot veselīgus vietējas izcelsmes produktus būs kļuvusi par ieradumu un pamatvajadzību.Luksemburgas Sociālekonomiskā pētniecības institūta pētījumā4, kurā tika vērtētas esošās skolēnu ēdināšanas sistēmas ES dalībvalstīs (sk. 1. tabulu), kā arī bezmaksas maltīšu sociālekonomiskais ieguvums, tika secināts, ka papildus tūlītējam uzturvērtības ieguvumam no bezmaksas skolēnu maltītēm ir vēl šādas priekšrocības:• izmaksu samazināšana mājsaimniecībām ar bērniem;• bērnu veselības uzlabošana un liekā svara un aptaukošanās attīstības riska samazināšana;• iespēja bērniem mācīties par veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku un veicināt veselīgu uztura paradumu veidošanos;• skolas apmeklējuma veicināšana un mācību pārtraukšanas samazināšana;• skolēnu koncentrēšanās spēju un līdz ar to – mācīšanās un tās rezultātu uzlabošanās skolā.1. tabula. Skolēnu ēdināšanas veidsSkolēnu ēdināšanas veidsValstisUniversāla skolēnu bezmaksas ēdināšana (visās vecumu grupās vai daļā no tām)Igaunija, Somija, Lietuva, Latvija, ZviedrijaMērķtiecīga skolēnu bezmaksas ēdināšana visā valstīKipra, Čehija, Vācija, Ungārija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, SpānijaSubsidēta un (vai) skolēnu bezmaksas ēdināšana daļā valsts teritorijasAustrija, Beļģija, Bulgārija, Grieķija, Francija, Horvātija, Īrija, Itālija, Polija, RumānijaNetiek nodrošināta skolēnu bezmaksas ēdināšanaDānija, NīderlandeAvots: Luksemburgas Sociālekonomiskā pētniecības institūta pētījumsTomēr šajā pētījumā arī secināts, ka ES trūkst pārliecinošu statistikas datu, lai pierādītu skolēnu ēdināšanas priekšrocības, un tas apgrūtina politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu.2021. gada 14. jūnijā Eiropas Nodarbinātības un Sociālās politikas ministru padome vienojās par "Eiropas garantiju bērniem". Tā ir ES apņemšanās samazināt bērnu nabadzību un sociālās atstumtības risku, pārraujot nabadzības apli. Šajā nolūkā valstis apņemas nodrošināt iespējas visiem bērniem, kam nepieciešama palīdzība, sekmējot viņu piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem – pirmsskolas un pamatskolas izglītībai, veselīgai maltītei skolā, veselības aprūpei, veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim.Savukārt attiecībā uz ES atbalsta programmu augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēs Eiropas Parlaments 2023. gada 9. maijā pieņēma rezolūciju5, uzsverot vairākus jautājumus, kam dalībvalstīm un Eiropas Komisijai jāpievērš uzmanība:• veselīgu produktu izplatīšana (piemēram, izplatīt produktus ar samazinātu sāls, cukura un tauku saturu );• birokrātijas samazināšana;• bioloģiskās pārtikas īpatsvara palielināšana;• lokāli ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana, vietējo veselīgas ēšanas paradumu ievērošana.Arī Latvija ir spērusi soļus, lai iekļautos starptautiskajos procesos, kas ir saistīti ar skolēnu ēdināšanu. Ministru kabinetā 2023. gada 13. jūlijā tika izskatīts ZM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas pievienošanos Skolu ēdināšanas koalīcijai"6, atbalstot Latvijas iekļaušanos koalīcijā. Skolu ēdināšanas koalīcijai pievienojušās 90 valstis un vairākas starptautiskās organizācijas7. 2023. gada oktobrī arī Latvija pievienojās Skolu ēdināšanas koalīcijai. Tas ļaus iegūt citu valstu pieredzi par veselīgas un uzturvielām bagātas skolēnu ēdināšanas programmas izveidi un praktisku ieviešanu.2023. gada nogalē ZM sadarbībā ar skolēnu ēdināšanā tieši iesaistītajām ministrijām – VM, IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas no 2024. gada 1. jūlija pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) – sagatavoja saistību dokumentu Latvijas dalībai Skolu ēdināšanas koalīcijā8, vienojoties par īstenojamajiem darbiem skolēnu ēdināšanas uzlabošanai.Saistību dokumentā ir ietverti galvenie darbības virzieni skolēnu ēdināšanas jomā:1) iegūsim precīzākus datus par galvenajiem pieprasījuma un piedāvājuma kvantitatīvajiem un kvalitātes rādītājiem skolu ēdināšanas sistēmā. Pēc šo datu iegūšanas sarunās ar visām iesaistītajām pusēm noteiksim izmērāmus rezultātus Latvijas virzībai uz Skolu ēdināšanas koalīcijas mērķiem;2) veicināsim sezonālo produktu izvēli;3) organizēsim dialogu ar pašvaldībām, skolām, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām par to produktu ražošanu, kuru piedāvājums neapmierina pieprasījumu, īpaši dārzeņu un gaļas sektorā, kā arī aktīvāku iesaistīšanos ZPI;4) izvērtēsim un uzlabosim skolu ēdināšanas sistēmas ietekmi uz vidi, palielinot vietējās izcelsmes pārtikas, īpaši ar paaugstinātām kvalitātes prasībām, piegādi skolu ēdināšanai un samazināsim pārtikas atkritumus un zudumus;5) atbalstīsim visas skolu ēdināšanas procesā iesaistītās puses, lai efektīvāk organizētu bērnu ēdināšanu ar sadarbību visos ķēdes posmos, īpaši ar lauksaimniekiem, pārtikas uzņēmumiem, ēdinātājiem un vecākus pārstāvošām organizācijām;6) veicināsim izglītības satura sasaisti ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem.2. Skolēnu ēdināšanas sistēma LatvijāLatvijas sabiedrībā ir aktuāli jautājumi, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu, it īpaši jauniešu vidū. Pētījumu rezultāti liecina, ka palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir liekais svars. Piemēram, pētījumā "Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā, 2022./2023. mācību gads" secināts, ka Latvijā ir vērojama negatīva tendence septiņus un deviņus gadus vecu izglītojamo mērķgrupās, jo arvien mazāk bērniem ir normāla ķermeņa masa. Piektajai daļai (20,8 %) pirmklasnieku ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, kā arī saglabājas liels to trešās klases skolēnu īpatsvars, kuriem ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, – 25,4 %.Satraucošs ir arī fakts, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no ķermeņa masas indeksa, kas aprēķināts pēc mērītajiem antropometriskajiem datiem. Vecāki nepietiekami novērtē un neizprot savu bērnu aptaukošanās problēmu.9Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajā pārskatā "Latvija: Valsts veselības pārskats 2023" secināts, ka ar dzīvesveidu saistīti un vides riska faktori ir cēlonis teju pusei visu nāves gadījumu Latvijā. Vairāk nekā divas piektdaļas (43 %) no visiem nāves gadījumiem Latvijā 2019. gadā varētu būt saistīti ar dzīvesveida un vides riska faktoriem, un tas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (39 %). Dzīvesveida riska faktori ietver uztura paradumu izraisītus apdraudējumus, tabakas smēķēšanu, alkoholisko dzērienu lietošanu un mazu fizisko aktivitāti. Ceturtā daļa no visiem 2019. gadā reģistrētajiem nāves gadījumiem (6600 nāves gadījumu) bija saistāmi ar uztura paradumiem – šis rādītājs ir daudz lielāks nekā ES vidējais rādītājs (17 %).10Minēto iemeslu dēļ būtu nepieciešams veicināt veselīgu uztura paradumu veidošanos, līdztekus domājot par vides ilgtspējas jautājumiem.11Veselīgs un sabalansēts uzturs ir svarīga bērna ikdienas sastāvdaļa, lai nodrošinātu visas bērna augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas. Mūsdienās nozīmīga problēma ir bērnu neveselīgi ēšanas paradumi. Nereti ģimenēs maz tiek runāts par veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un nepieciešamajām uzturvielām, kas nepieciešamas bērna augšanai un attīstībai.Rezultāti, kas iegūti 2023. gada maijā ZM, Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) īstenotajā aptaujā par bērnu ēšanas paradumiem "Bērnības garša nākotnei" (piedalījās 2535 skolēni), liecina, ka bērniem pārsvarā nav svarīga produktu izcelsme un produktu ražotājs: 55 % aptaujas dalībnieku tas nav svarīgi, bet 20,4 % nezina, vai tas ir svarīgi.Tendence ir satraucoša, jo, kā zināms, vietējai (reģionālajai) pārtikai ir vairāki pozitīvie aspekti – ekonomiskais (nauda paliek vietējiem ražotājiem, attīstās lauku saimniecības un uzņēmumi), sociālais (veicina nodarbinātību, stiprina vietējo sabiedrību), kulturālais (kultūras un nacionālais mantojums, lauku ainava), vides (īsākas pārtikas ķēdes, ilgtspējīgāka saimniekošana (tostarp bioloģiskā), veselības un drošības (valsts pašnodrošinājums ar pārtiku).Lai veicinātu veselīgu paradumu veidošanos, būtiska nozīme ir izglītībai, tostarp veselīga uztura paradumu apguvei jau no bērnības. Ja bērns jau no agra vecuma apgūst veselīga uztura pamatprincipus un galda kultūru, kā arī iepazīst jaunas garšas, tiek sekmēts, ka viņš arī pieaudzis vairāk vēlēsies izmēģināt un iekļaut savā uzturā jaunus veselīgus produktus, paplašinot savu ikdienas ēdienkarti un uzņemot veselīgu un daudzveidīgu uzturu.Pašlaik jau daudzas Latvijas skolas pašas ir iesaistījušās dažādās veselīga dzīvesveida popularizēšanas programmās, kā, piemēram, programmā "Piens un augļi skolai", ar kuru tiek īstenota ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēs (turpmāk – programma "Piens un augļi skolai"). Arī ar Ekoskolu kustības starpniecību tiek popularizēts ilgtspējīgas un apkārtējai videi saudzīgas pārtikas patēriņš, kas iekļauj arī skolēnus izglītojošus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt pārtikas atkritumus skolēnu ēdināšanas programmā.Tas liecina par skolu izglītības sistēmas potenciālu Latvijā veselīga uztura un dzīvesveida popularizēšanai, lai bērniem skolās veidotu attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu.Latvijas pētnieki ir īstenojuši vairākus pētījumus, kuru rezultāti publicēti starptautiskos žurnālos un kuri ir tieši saistīti ar skolēnu ēdināšanu, piemēram, vairāki Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes12, 13, 14 un pētnieciskās organizācijas "Baltic studies centre"15, 16 pētījumi.Latvijā ir notikuši arī citi šajā dokumentā neminēti semināri, diskusijas, konferences un notikumi, kas tieši vai netieši attiecas uz skolēnu ēdināšanas uzlabošanu kā vienu no pārtikas sistēmas ilgtspējas attīstības iespējām, tostarp LLKC rīkotie pasākumi ZM finansētajā Valsts lauku tīklā17, pašvaldību, ministriju, plānošanas reģionu vai nevalstisko organizāciju rīkotie pasākumi. Latvijā tiek īstenoti arī vairāki starptautiski projekti (tostarp Interreg18, 19), lai uzlabotu skolēnu ēdināšanas sistēmu un veicinātu tās pārveidi. Ir svarīgi nodrošināt informācijas apriti, lai notiktu projektos iegūto rezultātu un instrumentu tālāka nodošana plašākai sabiedrībai.2.1. Skolēnu ēdināšanai piešķirtās valsts dotācijas plānošana un uzraudzībaLatvijā skolēnu ēdināšana tiek finansēta no trīs pamatavotiem – valsts budžeta, pašvaldību budžeta un vecāku iemaksām. Izglītības procesā iesaistīto iestāžu atbildība izglītojamo ēdināšanas jomā noteikta Izglītības likumā20.2. tabula. Izglītojamo skaits pa klašu grupām izglītības iestādēs, kurās īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, 2023./2024. m. g.Izglītojamo skaits pa klašu grupām 1.–4. klase5.–6. klase7.–9. klase10.–12. klase1.–12. klase1. kl. – 22 0682. kl. – 21 6153. kl. – 21 2604. kl. – 20 2005. kl. – 19 7456. kl. – 18 6907. kl. – 18 6238.kl. – 20 1569.kl. – 21 65710. kl. – 10 98211. kl. – 10 10312. kl. – 9286 Kopā:85 143Kopā:38 435Kopā:60 436Kopā:30 371Kopā:214 385Avots: ZM pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 01.09.2023.IZM kompetencē ir ne vien izglītības programmu saturs, bet arī valsts piešķirtās dotācijas plānošana (finansējuma apmēra aprēķini un to sadalījums) un uzraudzība izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai izglītības iestādēs.Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumi Nr. 614 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 614), kuros noteikta kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus to izglītojamo ēdināšanai, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, kā arī valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam izglītojamam dienā.Vairāku gadu laikā valsts piešķirto budžeta līdzekļu apmērs ir ticis mainīts: no 2022. gada 1. septembra vienam izglītojamam valsts izglītības iestādēs tika piešķirti 2,15 EUR dienā, bet pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs – 1,075 EUR dienā.Aktīvi iesaistoties ZM un VM, 2022. gadā sākās virzība jautājumā par līdzfinansējuma apmēra palielināšanu viena izglītojamā ēdināšanai dienā, lai pieaugošo pārtikas produktu cenu pieauguma, inflācijas ietekmes u. c. faktoru dēļ bērniem izglītības iestādēs nodrošinātu kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, it īpaši attiecībā uz augstākas kvalitātes produktu (bioloģiski audzētu un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) iegādi.ZM sadarbībā ar ēdinātājiem 2022. gadā sagatavoja un iesniedza IZM aprēķinus par faktiskajiem izdevumiem viena 1.–4. klases izglītojamā ēdināšanai – 3,09 EUR. Sagatavotie aprēķini bija par pamatu, lai 2022. gada vasarā sadarbības sanāksmē tiktu panākta vienošanās par valsts un pašvaldību finansējuma palielināšanu 1.–4. klases izglītojamo ēdināšanai no 2022. gada 1. septembra, vienām pusdienām atvēlot 2,15 EUR, bet no 2023. gada – 3,09 EUR. Panāktā vienošanās tika apstiprināta ar 2023. gada 27. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 614. Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" apakšprogrammā "01.07.00 Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem" apstiprinātais kopējais finansējums 2024. gadam bija 22 050 785,00 EUR.Izglītības likuma 59. panta 3.1 daļā noteikts, ka pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādēs) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredzot ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 614 8. punktu izglītības iestādes direktors neizmantotos valsts budžeta līdzekļus ir tiesīgs izlietot 5., 6., 7., 8. un 9. klases izglītojamo ēdināšanai.Pašlaik katra pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem atbilstoši konkrētām vajadzībām un iespējām nodrošina ēdināšanas pakalpojuma segšanu pārējām klašu grupām. Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk – LPS) sniegto informāciju, 2023. gadā stājoties spēkā nosacījumam, ka pašvaldība piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādēs) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, daudzas pašvaldības samazināja to esošās programmas brīvpusdienu nodrošināšanai 5.–12. klases grupās.Saskaņā ar Latvijas Ēdinātāju asociācijas (turpmāk – LĒA) sniegto informāciju 5.–12. klases grupā vidēji 15–20 % bērnu ir kāds no sociālajiem statusiem (maznodrošināts, ar īpašām vajadzībām, no daudzbērnu ģimenes), turklāt jau pašlaik ir pašvaldības, kas pilnībā (Jūrmala, Sigulda, Saulkrasti, Salaspils u. c.) vai daļēji (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Bauska, Alūksne, Ropaži, Olaine u. c.) subsidē pusdienas visiem skolēniem.2.2. Uztura normasLatvijas izglītības iestādēs skolēnu ēdināšana tiek nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumiem Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem"21 (turpmāk – MK noteikumi Nr. 172) un Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm"22.VM ir kompetentā iestāde par MK noteikumos Nr. 172 minēto uzturvielu normu noteikšanu izglītojamajiem un veselīga uztura ieteikumu izstrādi. VM un Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) tīmekļvietnē ir pieejami veselīga uztura ieteikumi dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem un bērniem, kā arī paraugēdienkartes ēdināšanai izglītības iestādēs.VM 2021. gadā sadarbībā ar SPKC, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijas (turpmāk – LDUSA) pārstāvjiem pārskatīja un aktualizēja veselīga uztura ieteikumus bērniem no 2 līdz 10 gadiem23 un veselīgus uztura ieteikumus pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadiem24 (turpmāk – Ieteikumi). Ievērojot šos Ieteikumus, VM 2022. gadā arī pārskatīja MK noteikumu Nr. 172 prasības, tostarp noteikto pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē.Skolēna ēdienkartes galvenais rādītājs ir atbilstība veselīga uztura principiem. MK noteikumos Nr. 172 noteiktas konkrētas prasības uztura normām, kas ierobežo, piemēram, neveselīgu produktu, sāls daudzuma un garšas pastiprinātāju izmantošanu bērnu ēdināšanā. Šo noteikumu prasību ievērošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD).MK noteikumu Nr. 172 2. pielikuma 7. punktā paredzēts, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļaujami produkti šādā daudzumā: vismaz 240 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetārajā ēdienkartē, vismaz 225 g (neto) kartupeļu, vismaz 500 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers), vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā. Tas nozīmē, ka būtībā ir dota pietiekami liela izvēles brīvība ēdienkaršu izveidei.VM izstrādā veselības nozares politiku, kā arī organizē, koordinē un uzrauga tās īstenošanu. VM ir izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – SVP 2027)25, kurš ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un kura mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot veselīgi nodzīvoto mūžu, mazinot priekšlaicīgu mirstību un samazinot nevienlīdzību veselības jomā.Plānā paredzētie pasākumi netieši var sniegt ieguldījumu šādu SVP 2027 politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanā:1) to pusaudžu (11, 13 un 15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā uzturā lieto dārzeņus;2) to pusaudžu (15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās;3) to skolēnu (7 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.Minētie rādītāji tiks analizēti padziļināti SVP 2027 īstenošanas gala novērtējumā 2028. gadā.Savukārt VM izveidotajā Uztura padomē daudzi apspriestie, ierosinātie un vēlāk pieņemtie normatīvo aktu grozījumi ir svarīgi arī skolēnu ēdināšanā, piemēram, regulējums pārtikas produktu tirdzniecībai izglītības iestādēs, uztura normas un veselīga uztura ieteikumi bērniem un jauniešiem u. c. Tā kā Uztura padomē piedalās plašu interešu loku pārstāvošas personas un dažādu specialitāšu pārstāvji, tai ir liela nozīme veselības jomas speciālistu un pārtikas ražotāju interešu līdzsvarošanā.Tāpat jau vairākus gadus darbojas VM tīmekļvietne "ES par veselību"26, kurā pieejama noderīga informācija par Eiropas Sociālā fonda projektā īstenotajiem pasākumiem, tostarp veselīga uztura jomā.Savukārt ZM paspārnē izveidotajā Pārtikas nozares padomē27 ir norisinājušās diskusijas par VM sagatavotajiem priekšlikumiem, lai pilnveidotu MK noteikumus Nr. 172 par uztura normām.2.3. Skolu apgāde ar pārtiku2.3.1. ZPI pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumosFinanšu ministrija (turpmāk – FM) ir atbildīga par valsts politikas veidošanu publisko iepirkumu jomā un sadarbībā ar tās pārraudzībā esošo iestādi – Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) – īsteno šo politiku.Kopš 2017. gada 1. marta Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 19. panta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka ZPI principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro ZPI prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, kā arī iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību.Latvijā ir pieņemta ZPI politika pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos. Par ZPI politikas attīstību Latvijā atbildīga ir VARAM. Pamatojoties uz PIL noteikto deleģējumu, VARAM sagatavoja Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). VARAM ir izdevusi ZPI piemērošanas vadlīnijas pārtikas precēm un ēdināšanas pakalpojumiem28, nodrošina apmācību par zaļo iepirkumu un metodisku atbalstu iepirkumu organizētājiem, kā arī aktuālās informācijas publicitāti un sagatavo gadskārtēju ZPI īstenošanas novērtējumu.Pašlaik valsts un pašvaldību organizētajos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek piemēroti MK noteikumos Nr. 353 noteiktie kritēriji, kas cita starpā paredz nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstošu produktu iekļaušanu piedāvājumā. MK noteikumos Nr. 353 arī noteikti piešķiramie vērtēšanas kritēriju punkti par produktiem vai produktu grupu, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi, lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar samazinātu ietekmi uz vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ZPI prasībām, tostarp pārtikas kvalitātes shēmām, un paredzēts, cik vien iespējams, īsāks piegādes attālums.ZPI kvalitātes prasības tiek ievērotas ar produktiem, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (turpmāk – NPKS) norādēm "Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte", kā arī bioloģiskās lauksaimniecības (turpmāk – BL) vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (turpmāk – LPIA) prasībām.Lai veicinātu videi saudzīgāku produktu noietu, MK noteikumos Nr. 353 bioloģiski ražoti produkti ir izdalīti kā atsevišķa grupa, uz kuru attiecas obligāta ZPI prasība, nosakot, ka ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ražots piens un kefīrs jāiegādājas vismaz 50 % apjomā (no 2022. gada 1. janvāra), bet graudaugu pārstrādes produkti – 20 % apjomā no produktu masas vai vērtības, savukārt vismaz 45 % no noteiktas pārtikas produktu grupas masas vai vērtības ir jāatbilst NPKS prasībām.Pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence ZPI piemērošanā: ZPI īpatsvars pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu kategorijā 2022. un 2021. gadā veidoja vairāk nekā 90 % no kopējiem šīs jomas iepirkumiem. Jāpiebilst, ka 2022. gadā bija novērojama būtiska kopējā pārtikas un ēdināšanas iepirkuma palielināšanās Latvijā – nedaudz virs 40 % (202 milj. EUR) salīdzinājumā ar 2021. gadu (120 milj. EUR).ZM uzskata, ka to galvenokārt ir veicinājuši pašreizējie labvēlīgie nosacījumi kvalitatīvu vietējo produktu, tostarp bioloģisko produktu, noieta veicināšanai valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos un līdz šim sniegtais valsts atbalsts NPKS un tās produktu, kā arī bioloģisko produktu ražošanas un pārstrādes, tostarp kvalitātes shēmu produktu atpazīstamības, veicināšanai.Tādējādi MK noteikumos Nr. 353 noteiktie kritēriji attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti veicina vietējās, it īpaši bioloģiskās, produkcijas īpatsvara palielināšanos ZPI, taču būtu jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz aktīvāku vietējo pārtikas ražotāju iesaistīšanu iepirkumos.Kopš 2018. gada 1. janvāra valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildi attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes atbilstību ZPI kritērijiem kontrolē PVD, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikto deleģējumu un MK noteikumiem Nr. 353. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 353 18. punktam pārbaudes par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību ZPI līgumā noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu prasībām tiek plānotas un veiktas izlases kārtībā, ņemot vērā Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora noteikto minimālo pārbaužu skaitu, kā arī pēc pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma. Pārbaudēs tiek izvērtēta uzņēmumā uz vietas esošo ZPI iegādāto produktu atbilstība līguma tehniskajā specifikācijā noteiktajiem kritērijiem, tostarp atbilstība NPKS ("Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte"), BL vai LPIA prasībām.Konstatējot neatbilstības, PVD inspektori uzņēmumiem izskaidro noteikumu prasības un pārrunā konstatētās neatbilstības ar iestādes vadību un ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pēc nepieciešamības saskaņo izpildes termiņu šo neatbilstību novēršanai. Līgumi par ZPI ir pušu vienošanās, tāpēc PVD nevar piemērot sodu, ja šī vienošanās tiek pārkāpta. Sodu PVD var piemērot tikai tad, ja tiek konstatēti pārkāpumi pārtikas apritē.Savulaik, 2016. gadā, lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu ZPI līgumu prasību izpildes kontroles kārtību, ZM rosināja Pārtikas aprites un uzraudzības likumā paredzēt arī piegādātāju atbildību par PVD konstatētajiem pārkāpumiem ZPI līgumu izpildes procesā. ZM ierosinājums, kas paredzēja, ka PVD amatpersonas ir tiesīgas uzsākt administratīvo lietvedību un piemērot atbilstošus sodus, tika izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā, bet neguva atbalstu. Ierosinājuma noraidījums tika pamatots ar to, ka civiltiesiskajai atbildībai starp līgumslēdzējām pusēm ir jābūt noteiktai savstarpējā līgumā un PVD šādā gadījumā nav tiesības piemērot sodus.2.3.2. Programma "Piens un augļi skolai"ZM saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" īsteno programmu "Piens un augļi skolai", tā sniedzot ieguldījumu veselīga uztura paradumu veidošanā un svaigu produktu patēriņa veicināšanā, bērnu un viņu ģimenes locekļu izglītošanā par veselīga uztura un dzīvesveida nozīmi, par lauksaimniecisko ražošanu un ar to saistītiem aspektiem, vides aizsardzību u. tml.Programma "Piens un augļi skolai" tiek finansēta gan no ES, gan Latvijas budžeta. Lielāko daļu jeb 65 % finansējuma, lai bērniem Latvijā būtu iespējams izdalīt bezmaksas produktus programmā, nodrošina Latvijas budžets, – 2 888 889 EUR gadā. Programma "Piens un augļi skolai" ar pašreizējiem nosacījumiem darbojas no 2017./2018. mācību gada, apvienojot divas iepriekšējas atsevišķas atbalsta programmas – "Skolas piens" (darbojās no 2004. līdz 2017. gadam) un "Augļi skolai" (darbojās no 2010. līdz 2017. gadam).Viens no programmas "Piens un augļi skolai" pamatelementiem ir svaigu augļu un dārzeņu un pasterizēta piena izdale bez maksas 1.–9. klases skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem noteiktā periodā.Tāpat programmā "Piens un augļi skolai" tiek īstenoti dažādi papildu izglītojoši un publicitātes pasākumi, kā, piemēram, konkursi, aptaujas, semināri, izglītojošu un informatīvu materiālu sagatavošana u. c.Pēc LAD datiem, programmā "Piens un augļi skolai" kopš 2004./2005. mācību gada izdalītas 44 832 tonnas piena un izmaksāts atbalsts 32,6 milj. EUR apmērā un kopš 2010./2011. mācību gada izdalītas 10 672 tonnas augļu un dārzeņu un izmaksāts atbalsts 15,4 milj. EUR apmērā (sk. 3. tabulu).3. tabula. Dati par programmu "Piens un augļi skolai"Dati par programmu "Piens un augļi skolai" 2023/2024. mācību gadā Augļu un dārzeņu produktu grupaPiena produktu grupaKopāProgrammā iesaistīto bērnu skaits 2023/2024. mācību gadā270 633261 854272 995Programmā iesaistīto izglītības iestāžu skaits 2023/2024. mācību gadā *134812581364skolas694678704bērnudārzi654580660Esošais programmas budžets** (EUR), kopā, no tā:1 338 1983 068 5814 406 779ES finansējums649 309868 5811 517 890Valsts budžeta līdzfinansējums688 8892 200 0002 888 889Avots – LAD, ZM* Ņemot vērā programmas "Piens un augļi skolai" administrēšanas nosacījumus, izglītības iestāžu skaits ietver to faktisko adrešu skaitu (t. i., iestāžu filiāles u. tml.), kurās izglītības iestādes īsteno izglītības procesu.** Esošais programmas gada budžets saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu no 2025. gada valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmai skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu" (24-TA-1194) 1. tabulas 2. punktā norādītoValsts budžeta finansējums skolu apgādes programmai nav mainījies jau gadiem. Pēdējo reizi valsts budžeta piešķīrums piena izdalei tika pārskatīts 2014. gadā, papildus piešķirot 500 000 EUR, savukārt augļiem un dārzeņiem tas nav mainījies kopš programmas uzsākšanas 2010. gadā. Turklāt līdz 2019./2021. mācību gadam (ieskaitot) bezmaksas produktus bērniem varēja izdalīt visu mācību gadu (pienu) vai vismaz līdz februārim–martam (vietējos augļus un dārzeņus, kurus sezonālās pieejamības dēļ ilgāk izdalīt faktiski nav iespējams), bet kopš 2021./2022. mācību gada situācija ir būtiski pasliktinājusies no finansējuma viedokļa. Gan Covid-19 pandēmijas ietekmē, gan kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas resursu cenas ilgstoši un nepārtraukti palielinājās, un šis bija bezprecedenta kāpums. Lai reaģētu uz šīm tendencēm, skolu apgādes programmā vairākkārt bija jāpalielina atbalsta likmes, nepieļaujot programmas pārtraukšanu izglītības iestādēs, taču šie soļi ikreiz saīsināja periodu, kurā produktus var izdalīt. Produktu izdales periods ir atkarīgs no konkrētā produkta cenas attiecīgajā brīdī: jo lielāka cena, jo īsāks produktu izdales periods.Tādējādi pašreizējais skolu apgādes programmas budžets vairs nav pietiekams, lai nodrošinātu produktu izdalīšanu visā izdales periodā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Tā kā viens no skolu apgādes programmas mērķiem ir jau bērnībā radināt pie svaigu, veselīgu produktu lietošanas uzturā, pie pārtikas produktu pamatgaršām un skolu programmas pamatā ir tieši produktu izdalīšana bērniem, izdales perioda saīsināšanās negatīvi ietekmē skolu programmas mērķu sasniegšanu. Turklāt uzņēmējiem nav paredzamības – nav noteiktības par finansējuma pieejamību, bet tas mazina programmas pievilcību un interesi tajā piedalīties.Pēc ZM aplēsēm, lai atrisinātu izveidojušos problēmu un skolu apgādes programmā nodrošinātu iespēju atjaunot piena, augļu un dārzeņu izdalīšanu visa izdales perioda garumā (augļiem un dārzeņiem – atkarībā no to sezonālās pieejamības), no valsts budžeta skolu apgādes programmai papildus nepieciešams finansējums 4 453 698 EUR gadā, tostarp 1 955 695 EUR piena izdalei un 2 498 003 EUR augļu un dārzeņu izdalei.Ministru kabinets 2024. gada 16. jūlijā izskatīja un pieņēma ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu no 2025. gada valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmai skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu" (24-TA-1194), ar ko valdība tiek informēta par nepieciešamību programmas turpmākai efektīvai īstenošanai no valsts budžeta piešķirt papildu finanšu līdzekļus. Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija sēdes protokollēmuma (protokola Nr. 29 85.§) 2. punktā noteikto, jautājums par papildu finansējumu skolu apgādes programmas īstenošanai nepieciešamā apmērā 2025. gadam un turpmāk ik gadu tiks risināts, pārskatot Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammu izdevumus vai rodot papildu finansējuma avotus un attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus programmas finansēšanai.Ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr. 38 2.§ 16.2.1. apakšpunkts) skolu apgādes programmas īstenošanai 2025. gadam ZM budžeta programmā 64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" ir piešķirts papildu valsts budžeta finansējums 3 860 327 EUR apmērā (izdevumi subsīdijām un dotācijām).2.4. Izglītības satursAr Latvijas attīstības plānošanas sistēmas starpniecību valstī tiek ieviesti Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķi. 2022. gada ziņojumā ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu izskaidrots progress un plānotie darbi saistībā ar apakšmērķiem, tostarp ar 2. mērķi "Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību", ar kuru ir cieši saistīti pārtikas un veselīga uztura jautājumi obligātajā izglītības saturā.Latvijas sabiedrībai ir aktuāls gan nepilnvērtīga uztura risks, gan veselības apdraudējumi, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu. Šie apdraudējumi pastiprinās, īpaši jauniešu vidū. Pētījumu rezultāti liecina, ka arvien vairāk ir iedzīvotāju ar lieko svaru, tāpēc būtu jāievieš veselīgi un no vides viedokļa ilgtspējīgāki uztura paradumi. Ilgtspējīgu un videi saudzīgu lauksaimniecības produktu ražošana ir atkarīga no izmaksām, kā arī pieprasījuma gan vietējā, gan pasaules tirgū. Viens no Latvijas mērķiem ir palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības, bet turpmāk jāsekmē arī nišas produktu ražošana un to iekļūšana tirgū un mazo un vidējo saimniecību attīstība, vienlaikus uzlabojot lauku dzīves vides kvalitāti.29Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam30 norādīts, ka starptautiskā kontekstā Latvijas izglītības attīstības mērķi ir saskaņojami ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Dokumentā ir noteikts 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu. 4. mērķis "Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas" paredz, ka līdz 2030. gadam nodrošināma kvalitatīvas izglītības pieejamība vienlīdzīgi meitenēm un zēniem, līdzvērtīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos, kvalitatīvas pirmsskolas izglītības pieejamība jau agrīnā vecumā, kvalitatīvas un atbilstošas profesionālās izglītības un mūsdienīgu prasmju apguves pieejamība, kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamība gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kvalificētu pedagogu skaita palielināšana, tādu mūsdienīgu izglītības iestāžu attīstība, kuru izveidē tiek ņemtas vērā izglītojamo īpašās vajadzības, kā arī visu veidu izglītībā un mācībās nodrošināms integrēts mācību saturs, kas veicina izpratni par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, par miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un kultūras daudzveidību un tās nozīmi ilgtspējīgā attīstībā.Tādējādi iekļaujoša un kvalitatīva izglītība tiek uzskatīta ne tikai par vienu no programmas mērķiem, bet arī par līdzekli un veidu, kā ANO dalībvalstis var sasniegt visus 17 programmas mērķus.Tātad mācību saturā ir svarīgi iekļaut ne vien veselīga uztura, bet arī ilgtspējas jautājumu.III. Identificētās problēmas un risinājumi skolēnu ēdināšanas jomāPēdējo gadu laikā ZM eksperti ir organizējuši vairākus forumus par ilgtspējīgu pārtiku un skolēnu ēdināšanas sistēmu kā neizmantotu potenciālu īso pārtikas piegādes ķēžu sistēmas attīstībai un arī paši piedalījušies šādos forumos.2021. gada 11. augustā ANO Pārtikas sistēmu samita laikā LLKC organizēja nacionālo dialogu par pārtikas sistēmām un tajās nepieciešamajām izmaiņām līdz 2030. gadam "Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm". Pasākumu ar ievaduzrunu atklāja valsts prezidents Egils Levits. Dialogā pulcējās vairāk nekā 100 dažādu jomu ekspertu, lai sagatavotu vienotu Latvijas nostāju. Tā laikā tika diskutēts par bērnu ēdināšanu, nākotnes problēmām un reģionu attīstības iespējām, kā arī tika organizēta starpministriju darba grupa, kurā piedalījās ministri un parlamentārie sekretāri no deviņām ministrijām.2023. gadā ZM ierosināja visaptverošu dialogu par ēdināšanas sistēmas transformēšanas iespējām Latvijā, pieaicinot skolēnu ēdināšanas sistēmā visciešāk iesaistīto ministriju (IZM, VARAM, VM) un iestāžu (IUB, PVD u. c.) speciālistus, kā arī pašvaldību vadītājus, šādā veidā attīstot Latvijas kolektīvo spēju vadīt būtiskas pārmaiņas.2023. gada 10. maijā Siguldā norisinājās ZM organizēta plaša diskusija "Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā", kuras laikā pārstāvji no Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kā arī uzņēmēji, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs, diskutēja par nepieciešamību mainīt bērnu pašreizējo ēdināšanas sistēmu. Diskusijā tika apzināta pašreizējā situācija pārtikas ZPI sistēmā, spriests par katras iesaistītās personas lomu un uzdevumiem sistēmas transformācijā, kā arī meklēts kopīgs redzējums un identificēti pirmie soļi sistēmas tālākai attīstībai.Savukārt 2023. gadā no 22. līdz 25. maijam tika organizēta pieredzes apmaiņas vizīte Somijā, lai iepazītos ar Somijas skolēnu ēdināšanas sistēmu izglītības iestādēs. Pieredzes apmaiņas braucienā delegācija tikās ar politikas veidotājiem, universitāšu, lauksaimnieku konsultāciju uzņēmuma un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar pārtikas ražošanas un pārstrādes sektora uzņēmējiem.Lai izstrādātu skolēnu ēdināšanas koncepciju, ZM darba grupa kopā ar līdz šim skolēnu ēdināšanas procesā tieši iesaistītajām personām noskaidroja būtiskākās problēmas skolēnu ēdināšanas jomā un identificēja iespējamo rīcību un pasākumus situācijas uzlabošanai.Darba grupā dažādos formātos kopumā norisinājās 25 diskusijas, kurās vairāk nekā 30 darba grupas locekļu no skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām vienojās par kopīgiem pasākumiem sistēmas pilnveidošanai.Identificētās problēmas skolēnu ēdināšanas jomā un to iespējamie risinājumi ir izvērsti aprakstīti tālāk. Problēmu un to risinājumu kopsavilkums ir ietverts šī plāna IV sadaļā.1. Nepilnības esošajā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modelīPatlaban visiem skolēniem izglītības iestādēs Latvijā nav vienādas iespējas saņemt garšīgu, siltu, veselīgu, kvalitatīvu un uzturvielām bagātu maltīti ik dienu, jo pašvaldībām ir atšķirīga iespēja nodrošināt līdzvērtīgu finansējuma apmēru visās klašu grupās. Tas bieži vien ir atkarīgs no pašvaldības finansiālā nodrošinājuma un tās redzējuma skolēnu ēdināšanas jautājumā.Pašlaik katra pašvaldība skolēnu ēdināšanu organizē atšķirīgi, it īpaši saistībā ar brīvpusdienu nodrošināšanu pēc 4. klases, un tas nozīmē, ka katrā pašvaldībā, veidojot savu modeli un sistēmu, tiek patērēti lieli resursi. No finanšu ietilpības viedokļa, pārtikas un ēdināšanas iepirkumi pašvaldībās ir vieni no mazākajiem, taču no procesa organizācijas viedokļa – vieni no sarežģītākajiem. Tāpat ir novērojama liela ēdināšanas modeļu dažādība: ēdinātājs, ēdnīca skolā, ēdināšanas modeļi – porcijas vai bufete.Daļēja 1.–4. klases finansējuma pārlikšana uz pašvaldību budžetu no 2019. gada samazināja to klašu skaitu, kurām pašvaldības nodrošināja brīvpusdienas.Saskaņā ar LĒA sniegto informāciju un aplēsēm attiecībā uz skolēnu pusdienu finansējumu, ja finansēšanas grozā ietvertu vairāk klašu un palielinātu izmantoto resursu efektivitāti, skolēnu pusdienu cenu būtu iespējams samazināt, pamatojoties uz šādiem aspektiem:1) vienots finansēšanas modelis lielākam klašu skaitam dotu iespēju ieviest pašapkalpošanās principu. Pašapkalpošanās ieviešana ir atkarīga no skolas mācību darba organizācijas un ēdnīcas tehniskajām iespējām, taču, to ieviešot, iespējams būtiski samazināt pārtikas atkritumus;2) vairāku klašu ēdināšana samazina dažu resursu (telpu, darbaspēka, saimniecisko un amortizācijas izdevumu) izmaksas uz vienu bērnu;3) vienots finansēšanas modelis samazina sistēmas administrēšanas izmaksas.Darba grupā tika akcentēts jautājums saistībā ar atbalstu bērnu ēdināšanai pirmsskolās un vispārizglītojošās skolās pēc 4. klases. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu valsts un pašvaldības kopīgi maksā tikai par 1.–4. klases bērnu ēdināšanu, taču tālākajā izglītības posmā situācija diemžēl krasi mainās, jo ne visas pašvaldības savās prioritātēs paredz papildu atbalsta sniegšanu skolēniem pēc 4. klases, tostarp no daudzbērnu ģimenēm, nodrošinot ēdināšanu. Bērnu vecāki ne vienmēr var nodrošināt savam bērnam pēc 4. klases iespēju iegādāties kvalitatīvas pusdienas, tāpēc daļai skolēnu pēc 4. klases rodas grūtības saņemt pilnvērtīgu ēdienu, un tas var ietekmēt skolēnu spēju kvalitatīvi iesaistīties izglītības procesā.Risinājums: sagatavot priekšlikumus esošā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modeļa uzlabošanai, izvērtējot iespējas turpmākajos gados pakāpeniski paplašināt bezmaksas vai daļēji valsts un pašvaldību līdzfinansētu pusdienu saņēmēju loku vismaz līdz 9. klasei, lai bērniem izglītības iestādēs būtu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu, kas pagatavots no paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktiem.2. Iespējamā rīcība un pasākumi situācijas uzlabošanai atbilstoši darba grupā risināmiem darbības virzieniem1. virziens"Pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēma, tostarp ZPI kvalitātes kritēriji"Konstatētie problēmjautājumi un iespējamie risinājumi1.1. Nepietiekami ambiciozas prasības attiecībā uz vietējās pārtikas apjomu iepirkumā1) ZPI regulējumā ietvertās pārtikas kvalitātes prasības nav pietiekami ambiciozas, lai iepirkumos nodrošinātu lielāku vietējo produktu pārstāvību. Pašlaik obligātās prasības ir izvirzītas tikai bioloģiskā piena un graudaugu, kā arī NPKS produktu iepirkumam.Piemēram, saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (turpmāk – LBLA) sniegto informāciju bioloģiskās produkcijas noieta stimulēšanai būtu iespējams kāpināt bioloģiskās produkcijas īpatsvaru piena produktu grupā un graudaugu produktu grupā, kā arī papildināt obligāto bioloģisko produktu klāstu ar tādām produktu grupām kā tēja, sula, dārzeņi, ogas un augļi. LBLA uzskata, ka šādu izmaiņu ieviešana (primāri par bioloģisko pienu) būtu visātrākais un vienkāršākais risinājums, lai veicinātu bioloģisko produktu nonākšanu skolu virtuvēs.Risinājums: izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, pakāpeniski palielinot pārtikas kvalitātes shēmās (NPKS, BL un LPIA) iekļauto produktu īpatsvaru atbilstoši vietējā tirgus gatavībai.2) ZPI regulējumā pārāk liels īpatsvars atvēlēts cenai (ne lielāks kā 50 %) un pārāk mazs – ZPI kritērijiem (ne mazāks kā 35 %) saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā.Risinājums: noteikt mazāku cenas un lielāku ZPI kritēriju īpatsvaru saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā (nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā).3) Trūkst politiskā signāla (gribas), ka publiskajos iepirkumos priekšroka dodama vietējiem produktiem.Tā kā valstī nav vienotas nostādnes par vietējo produktu izmantošanu veselīga uztura nodrošināšanai izglītības iestādēs, arī pašvaldības savās stratēģijās gandrīz nemaz neiekļauj mērķus un principus, kas veicinātu vietējo produktu izmantošanu iepirkumos (piemēram, akcentējot  ilgtspējīgu praksi, paaugstinātus standartus u. c.).Vienlaikus ir identificēta problēma, ka iepirkumu izsludināšana nesaskan ar lauksaimnieku ražošanas ciklu: bieži vien iepirkumi tiek izsludināti laikā, kad lauksaimnieki jau vāc ražu vai gatavojas tās novākšanai, tāpēc informāciju par produktu nepieciešamību uzzina novēloti.Risinājums: aicināt pašvaldības savās stratēģijās iekļaut mērķus un principus, kas veicina vietējo produktu izmantošanu iepirkumos veselīga uztura nodrošināšanai izglītības iestādēs (piemēram, akcentējot  ilgtspējīgu praksi, paaugstinātus standartus u. c.).1.2. Liels birokrātiskais slogs iepirkumu speciālistiemPašvaldību iepirkumu speciālisti, organizējot pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, bieži vien saskaras ar dažādiem sarežģījumiem ZPI kritēriju piemērošanā, jo lielākoties trūkst zināšanu par iepirkumu organizēšanu un līdz ar to – ZPI kritēriju korektu piemērošanu. Tāpat iepirkuma dokumentācija bieži vien ir pārāk apjomīga, lai ražotājs būtu ieinteresēts iesaistīties iepirkumos. Katra pašvaldība iegulda lielu darbu, gatavojot savu dokumentāciju. Vienlaikus pasūtītājiem ir sarežģīts piegādātāju nomaiņas process pašvaldībās (rodas slogs iepirkuma dokumentācijā izvirzīto prasību dēļ), ja uzvarētājs kādu iemeslu pēc nevar piegādāt vai nepiegādā produktus.Tādējādi iepirkuma dokumentācija netiek sagatavota pietiekami kvalitatīvi, kā to paredz attiecīgie ZPI noteikumi.Piemēram, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 353 prasībām pasūtītājam pārtikas produktu piegādes līgumā ir jāparedz tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānisms, tostarp nosakot atbildīgās personas par kontroli un iekšējās kontroles kritērijus, kā arī nepieciešamās procedūras piegādes izmaiņu saskaņošanai un atbildība par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā. Tomēr bieži vien iepirkuma veicēji līgumos neparedz tehniskajā specifikācijā noteikto ZPI prasību izpildes kontroles mehānismu vai arī kritēriju soda sankciju piemērošanai situācijās, kad netiek pildīti līguma nosacījumi.Galvenokārt tas ir skaidrojams ar to, ka vēl nav izstrādāti iepirkuma standartlīguma projekti, kas saturētu visu normatīvajos aktos prasīto informāciju.Risinājumi:1) sagatavot vadlīnijas iepirkuma veicējiem ("Iepirkumu ceļvedis ilgtspējīgiem pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumiem") par to, kā jāveido iepirkums (process, kā ZPI kritēriji jāietver iepirkumā), tostarp paredzot šādus aspektus:a) vienotu pieeju par kontroli atbildīgo personu noteikšanā;b) lielāku elastību pārtikas produktu iepirkumos, piemēram, dodot iespēju slēgt līgumus ar vairākiem ražotājiem vienlaikus un, ja nepieciešams, nomainīt ražotājus;c) iepirkumu līgumu un specifikāciju standartizāciju pārtikas iepirkumos, ietverot iespēju pasūtītājam kritērijus pielāgot konkrētajai situācijai. Šādu līguma paraugu varētu izmantot tās iestādes, kurās nav pietiekamas kapacitātes līguma izstrādei;2) sistemātiskāk izglītot pašvaldību iepirkumu speciālistus, lai uzlabotu viņu zināšanas par iepirkumu veidošanu un ZPI kritēriju piemērošanu.1.3. Nepietiekama līgumu prasību kontrole no pasūtītāju pusesViena no nozīmīgākajām problēmām ir nepietiekama ZPI līgumos noteikto kvalitātes prasību kontrole no pasūtītāja puses. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 353 pasūtītājam (pašvaldībai, izglītības iestādei u. c.) pārtikas produktu piegādes līguma tehniskajā specifikācijā ir jāparedz noteikto prasību izpildes kontroles mehānisms, nosakot arī atbildīgās personas par kontroli, iekšējās kontroles kritērijus, nepieciešamās procedūras piegādes izmaiņu saskaņošanai un atbildību par līguma prasību neizpildi tā darbības laikā.Pēc PVD sniegtās informācijas par 2023. gadā veiktajām pārbaudēm ZPI līguma nosacījumu izpildes kontrolei, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353 2023. gadā notika 2947 pārbaudes (2022. gadā – 2333), no kurām 44,4 % (2022. gadā – 49,2 %) konstatēta produktu neatbilstība ZPI līgumā noteiktajām paaugstinātas kvalitātes prasībām.Savukārt no 2023. gadā pārbaudītā 48 481 produkta (2022. g. – 21 164) iepirkuma līgumā noteiktajām NPKS, BL vai LPIA prasībām neatbilda 7,5 % (2022. g. – 8,7 %), tostarp• maize, milti, graudaugu produkti – pārbaudīts 14 101 produkts, no tiem neatbilstoši 6,4 % (2022. g. – 7,4 %);• piens un piena produkti – 10 454, no tiem neatbilstoši 4,0 % (2022. g. – 6,6 %);• augļi, ogas, dārzeņi, kartupeļi – 7250, no tiem neatbilstoši 9,4 % (2022. g. – 12,4 %);• gaļa un gaļas produkti – 6257, no tiem neatbilstoši 6,5 % (2022. g. – 8,4 %);• olas – 1819, no tiem neatbilstošas 18,0 % (2022. g. – 22,5 %);• zivju produkti – 622, no tiem neatbilstoši 2,9 % (2022. g. – 3,8 %);• citi, piemēram, ievārījumi, konservēti dārzeņi, medus, sulas – 7978, no tiem neatbilstoši – 11,4 % (2022. g. – 8,0 %).Pašvaldību pārstāvji ir informējuši, ka produktu saņēmēji bieži vien nevar gūt pārliecību, no kurienes ir tikuši piegādāti nefasēti dārzeņi un augļi, tāpēc būtu jānodrošina, lai uz produktiem tiek norādīts ražotājs.Pašlaik šos produktus iespējams izsekot pēc pavaddokumentiem, rēķiniem un līgumiem, bet, ja produkts pie vairumtirgotāja ir iepakots, vairumtirgotāja rēķinos var nebūt uzrādīts produkta ražotājs (audzētājs). Ja augļi un dārzeņi ir iepakoti, marķējumā jānorāda augļu un dārzeņu izcelsmes valsts, ražotājs (audzētājs) vai iepakotājs un (vai) izplatītājs. Tas nozīmē, ka iespējams norādīt tikai izplatītāju, kas var būt Latvijas vairumtirgotājs, bet ražotājs vai audzētājs va …