Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam

Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10/2022 Ludzā 2022. gada 14. martā Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam APSTIPRINĀTI ar Ludzas novada domes 31.01.2013. lēmumu (prot. Nr. 3, 1. §) "Ludzas novada domes 2013. gada 31. janvāra saistošiem noteikumiem Nr. 3 "Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa"" 14.03.2022. lēmumu "Par Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 6, 3. §) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu Saistošie noteikumi Nr. 10/2022 nosaka Ludzas novada administratīvās teritorijas daļas – Ludzas pilsētas, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumu 2.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai – funkcionālajam zonējumam, teritorijām ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslām, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23336). Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietniece I. Silicka APSTIPRINĀTI ar Ludzas novada domes 31.01.2013. lēmumu (prot. Nr. 3, 1. §) "Ludzas novada domes 2013. gada 31. janvāra saistošiem noteikumiem Nr. 3 "Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa"" 14.03.2022. lēmumu "Par Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 6, 3. §)(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022) Ludzas novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000017453Raiņa iela 16, Ludza, Ludzas nov., LV-5701dome@ludza.lv http://www.ludza.lvLudzas novada Teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumiRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana. Prasības piekļūšanai zemes vienībai3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība6.1. Prasības lokālplānojumiem un detālplānojumiem7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas7.2. Kultūras pieminekļu aizsardzībaPielikumi1.pielikums. Pagalmi2.pielikums. Aizsargjoslas gar ielām3.pielikums. Autonovietnes4.pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti5.pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas6.pielikums. Centralizēto ūdensapgādes sistēmu ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas7.pielikums. Aizsargjoslas gar pašvaldības ceļiem8.pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem9.pielikums. Centralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Ludzas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Ludzas novada Ludzas pilsētas, Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu teritorijās.2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.1.2. DEFINĪCIJAS3. Apbūves noteikumos lietotie termini:3.1. mājputnu vai lopkopības intensīvās audzēšanas komplekss – lauksaimniecības dzīvnieku novietne, kur ir vairāk nekā 40 000 vietu mājputniem, 2000 vietu gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus, 750 vietu sivēnmātēm, 500 vietu liellopiem vai 250 vietu liellopiem, ja novietnei nav pietiekamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kūtsmēslu izkliedei;3.2. mājražošana – preču ražošana nelielā daudzumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, galvenokārt izmantojot roku darbu;3.3. piestātne – hidrotehniska būve vai tās daļa ar nepieciešamo aprīkojumu virszemes ūdensobjekta krastā un ūdenī, kas paredzēta kuģošanas līdzekļu piestāšanai un stāvēšanai;3.4. vēsturiskā apbūve – būve vai būvju kopums, kas ir vecāks par 60 gadiem ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem;3.5. zemes vienības ielas fronte – horizontāls attālums starp zemes vienības sānu robežām pret ielu vai ceļu;3.6. žoga caurredzamība - žoga materiāla virsmas (žoga vertikālajā plaknē, perpendikulāri tās virsmai) attiecība pret kopējo žoga vertikālo plakni, izteikta procentos.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANANenosaka2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA4. Aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības un rada augstu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.5. Aizliegta tāda saimnieciska darbība un izmantošana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes vienībās, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, pasliktina vides stāvokli vai, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi un vides piesārņojumu (bioloģiskais piesārņojums, smakas, troksnis, putekļi un citi kaitīgie vides faktori).6. Visā pašvaldības teritorijā aizliegts:6.1. veidot karjerus derīgo izrakteņu, būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, izņemot apbūves noteikumos noteiktās teritorijās, kur atļauta derīgo izrakteņu ieguve;6.2. būvju vietā izmantot pielāgotas transporta līdzekļu daļas (korpusus), treilerus vai konteinertipa konstrukcijas, kas nav būvētas vai rūpnieciski izgatavotas atļautajai izmantošanai, kā arī citas vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;6.3. novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota auto kapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas punkts;6.4. novietot, savākt un uzglabāt atkritumus (tajā skaitā būvgružus, metāllūžņus, nepārstrādātus ražošanas atkritumus, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumus) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs atbilstoši atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;6.5. aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krasta līniju, gultni un hidroloģisko režīmu, izņemot, ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā;6.6. uzglabāt radioaktīvos atkritumus.7. (Svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022)8. Ludzas pilsētas vai ciema teritorijā aizliegts bīstamo atkritumu, nolietotu riepu, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšana un pārstrāde.2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI9. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus.10. Veidojot jaunu zemes vienību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, nosacījumus un ierobežojumus. Veidojot jaunu zemes vienību kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonā, ievēro kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.11. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:11.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 9. punktā un 12. punktā noteiktos izņēmumus;11.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;11.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto;11.4. kuras minimālais platums nav mazāks par 20 m.12. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10 %.13. Zemes vienībai nodrošina vismaz vienu piekļuvi, kas atbilst šādām prasībām:13.1. no valsts autoceļa:13.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;13.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;13.1.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;13.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:13.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai;13.2.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvprojektā;13.2.3. jauna pievienojuma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām.13.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;13.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;13.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai14. Veidojot jaunas vai paplašinot esošās apbūves teritorijas, plāno racionālu un loģisku ielu un ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām, lai nodrošinātu optimālas piekļūšanas iespējas katrai esošai un plānotai zemes vienībai.15. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu aizliegts apgrūtināt ar piebraucamajiem ceļiem, izņemot, ja saņemts dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.3.1.2. Prasības ielām16. Ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.17. Esošo ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts 2.pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.18. Ielas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības. Ielai ar cieto segumu paredz lietus ūdens novadīšanas risinājumu.19. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.3.1.3. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi. Redzamības brīvlauki20. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu. Ceļa pievienojumu pēc iespējas plāno pie zemākas nozīmes ceļa.21. Dzīvojamās apbūves zemes vienībai, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūves zemes vienības, atļauts ierīkot ne vairāk kā vienu pievienojumu C vai D kategorijas ielai.22. Zemes vienībai B kategorijas ielai atļauts veidot tikai vienu pievienojumu.23. Zemes vienībai atļauts ierīkot divus pievienojumus E kategorijas ielai, ievērojot ne mazāk kā 20 m attālumu starp pievienojumiem. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) atļauts ierīkot tikai vienu piebrauktuvi E kategorijas ielai, ja zemes vienības ielas vai ceļa frontes garums nepārsniedz 50 m.24. Ja zemes vienība robežojas ar vairāku atšķirīgu kategoriju ielām, pievienojumu paredz zemākas kategorijas ielai, ja tādejādi tiek paaugstināta satiksmes drošība.25. Zemes vienības pievienojuma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pievienojumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, Ludzas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – būvvalde) attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.26. Zemes vienības pievienojuma veidošana pie D vai E kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 15 m no krustojuma rādiusa malas.27. Ja zemes vienības robeža gar pašvaldības ielu ir mazāka par 26. punktā vai 26. punktā noteikto minimālo pievienojuma attālumu no krustojuma, būvvalde, balstoties uz satiksmes intensitātes datiem, izvērtē iespēju noteikt izņēmumu un sniedz nosacījumus pievienojuma izveidei pēc iespējas tālāk no krustojuma, tuvinot to zemes vienības robežai ar blakusesošo zemes vienību vai veidojot vienu, ar blakus esošo zemes vienību kopīgu pievienojumu.28. Zemes vienībai lauku teritorijā atļauts ierīkot vairākus pievienojumus ceļam, ja risinājums atbilst satiksmes drošības prasībām.29. Autoceļu, ielu, dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem, gājēju un velo pārejām jābūt pārredzamām, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar attiecīgās nozares standartu.30. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.3.1.4. Prasības autonovietnēm31. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu autostāvvietu un velonovietņu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 3.pielikumā.32. Būvvalde var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 50 % no 3. pielikumā vai valsts standartā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā:32.1. teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus;32.2. publiski pieejamas autostāvvietas tuvākajā apkārtnē, 100–200 m rādiusā – īpaši pilsētas un ciemu centrālajās daļās un citās tipiskās sarežģītās pilsētbūvnieciskās situācijās;32.3. nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu,32.4. publiski pieejamas autostāvvietas apkārtnē 500 m rādiusā – veicot kultūras, izglītības iestāžu un sporta būves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu.33. 3.pielikuma prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu ēku, telpām vai citu būvi līdz brīdim, kad tiek ierosināta jauna būvniecība, ieskaitot lietošanas veida maiņu.34. Objekta pārbūves vai tā funkciju maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo objekta daļu piemēro 3. pielikumā ietvertās prasības.35. Autonovietni prioritāri paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama.36. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 100 m no plānotās būves, rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves funkcijas maiņu.37. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar būvi, vai lietošanas veida maiņu.38. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.39. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā.40. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.41. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu saskaņā ar 3. pielikumu.42. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, īslaicīgās apstāšanās autostāvvietas atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, izņemot B kategorijas ielās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību ielā.43. Publiskās apbūves objektiem autonovietnē paredz cieto segumu.44. Autonovietnes būvprojekta sastāvā izstrādā labiekārtojuma, apstādījumu un lietus notekūdeņu novadīšanas risinājumus, kā arī risinājumus virszemes ūdeņu attīrīšanai no naftas produktiem, ja to paredz normatīvo aktu prasības.3.1.5. Strupceļi un apgriešanās laukumi45. Detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams.46. D vai E kategorijas ielas gadījumā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un velosipēdu ceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem47. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.48. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā vai ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām, izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas, vai inženiertīklu koridorā.49. Inženiertīklu un to objektu būvdarbos iekļauj teritorijas sakārtošanu, ceļa, ielas, piebrauktuves vai ietves seguma atjaunošanu un apkārtējas teritorijas izlīdzināšanu un apzaļumošanu. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu.3.2.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana50. Teritorijā, kas grafiskās daļas kartē noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN16), jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai saskaņā ar 5.6. nodaļas noteikumiem.51. Grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem vēlams maksimāli attālināt (vismaz 10 m) no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, komposta kaudzes, izvedamas notekūdeņu krājtvertnes, dzīvnieku novietnes u.c.), tajā skaitā no blakus zemes vienībās izvietotajiem iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.52. Minimālais attālums no dzīvojamām ēkām un publiskajām ēkām līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem – 15 m.3.2.3. Siltumapgāde53. Jaunveidojamām daudzdzīvokļu mājām obligāta centralizētā siltumapgāde vai ēkas vai ēku grupas vienota lokālā siltumapgādes sistēma.54. Daudzdzīvokļu mājas, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, atļauts atslēgt no sistēmas, ja tiek izveidota vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.3.2.4. Alternatīvā energoapgāde55. Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālās uztveramības teritorijā paredzētu alternatīvās elektroenerģijas iekārtas un būves būvprojektā iekļauj to ietekmes uz ainavu izvērtējumu.56. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja tas nav pretrunā apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām, primāri izvieto Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) vai Lauksaimniecības teritorijās (L).57. Koģenerācijas stacijas, kuras tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas smakas un netiek pārsniegti trokšņa normatīvi, atļauts izvietot pilsētas vai ciema teritorijā, pirms tam veicot publiskās apspriešanas procedūru.58. Ja koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās darbības rezultātā nav iespējams nodrošināt atbilstību smakas mērķlielumam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, koģenerācijas staciju nav atļauts izvietot pilsētas vai ciema teritorijā un minimālais attālums no ciema vai pilsētas robežas ir 3 km, ievērojot valdošo vēju virzienu.59. Biogāzes ražotnes atļauts izvietot, ievērojot papildus nosacījumus:59.1. biogāzes staciju būvē pie esoša vai vienlaicīgi ar plānota atkritumu šķirošanas vai pārstrādes uzņēmuma, lauksaimniecības fermas vai līdzīgas jomas uzņēmuma būvniecību;59.2. biogāzes ražošanā primāri izmanto uz vietas uzņēmumā iegūtus izejmateriālus.60. Vēja elektrostaciju, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Lauksaimniecības teritorijā (L).61. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:61.1. (svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022);61.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);61.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);61.4. (svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022).62. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, novietojumu paredz, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, kura ietvaros:62.1. sagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējumu, kurā iekļauj iespējamās ainavas izmaiņas, tās atspoguļojot no vairākiem skatu punktiem dažādos attālumos;62.2. iekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķinu un slēdzienu par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem;62.3. iekļauj mirgošanas efekta no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai.63. (Svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022)64. (Svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022)65. (Svītrots ar Ludzas novada domes 20.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2022)3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Būves augstums66. Vispārīgā gadījumā maksimālais apbūves augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un zemes vienības robežu, izņemot, ja būve ir žogs starp zemes vienībām. Maksimālo apbūves (būvapjoma) augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5 x L, kur H – maksimālais būves augstums (m); L – attālums no zemes vienības robežas līdz punktam (m), kurā mēra būves augstumu. Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums.67. Pieļaujams arhitektonisks akcents, kas nepārsniedz 10 % no maksimālā būves augstuma. Atļauts pārsniegt maksimālo būvju augstumu, ja tas nepieciešams tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.68. Atļauto būves augstumu nosaka, pieņemot, ka stāva augstums dzīvojamajām ēkām ir ekvivalents 3,5 m. Ja apbūves noteikumos nav noteikts citādi, atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m. Ekvivalentu nepiemēro sporta būvju apbūvei, izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei vai kultūras iestāžu apbūvei.3.3.2. Būvlaide. Būves attālums no meliorācijas grāvja69. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:69.1. B kategorijas ielai – 10 m;69.2. C vai D kategorijas ielai – 6 m;69.3. E kategorijas ielai, dārzkopības teritorijas ielai, gājēju ielai, piebrauktuvei vai velosipēdu ceļam – 3 m;69.4. valsts galvenajam autoceļam A12 "Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova)" minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei nosaka būvakustikas prasības bet ne mazāk ka 20 m;69.5. valsts reģionālajiem autoceļiem ciemu teritorijās – 20 m;69.6. valsts vietējiem autoceļiem un pašvaldības ceļiem ciemu teritorijās – 6 m;69.7. Tālavijas ielā ārpus vēsturiskā centra jaunbūvēm atļauta 3 m atkāpe no iedibinātas būvlaides.70. Būvlaidi pilsētas vai ciema teritorijā nosaka un precizē lokalplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.71. Pilsētā un ciemos gar pašvaldības un valsts nozīmes meliorācijas grāvjiem apbūvi veido ne tuvāk kā 4 m no grāvja krotes augšmalas.3.3.3. Pagalmi un palīgēkas. Būves dzīvniekiem72. Dzīvojamās apbūves zemes vienībā palīgēkas vispārīgā gadījumā izvieto zemes vienības dziļumā – aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā. Novietojot saimniecības ēkas ielas pusē, tās veido estētiski pievilcīgas, izvēloties apdares materiālus un fasādes kompozicionālos risinājumus atbilstoši apkārtējās vides raksturam.73. Pirmo būvējot palīgēku, būvprojektā norāda plānoto galvenās vai papildizmantošanas ēkas novietni.74. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta būvmateriālu vai kurināmā krautnes un cita veida atklāta uzglabāšana – atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšana, izņemot būvmateriālu īslaicīgu vai pagaidu novietošanu ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.75. Pilsētā vai ciemā priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā atkritumu konteineru izvieto ne tuvāk sarkanajai līnijai kā 3 m.76. Zemes vienībā atļauts būvēt vienu vai vairākas palīgēkas, bet ne vairāk kā četras palīgēkas Ludzas pilsētas teritorijā, ievērojot atļauto apbūves blīvumu.77. Pilsētā jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem un mājputniem paredzētās būves mājsaimniecības vajadzībām – kūts vai segts voljēra ar kopējo platību līdz 60 m2 būvniecība vai esošo paplašināšana atļauta funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Lauksaimniecības teritorija (L1), kā arī ciemos vēsturiski izveidojušās lauksaimniecības dzīvnieku un mājputnu turēšanas vietās.78. Ludzas pilsētas un ciemu teritorijā aizliegta liellopu turēšana, izņemot ciema teritorijā zemes vienībā, kas lielāka par 3000 m2.79. Nodrošina mājputnu un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietas iežogošanu.80. Lauku teritorijā no jauna būvējama mājputnu vai lopkopības intensīvās audzēšanas kompleksa minimālais attālums līdz Ludzas pilsētas vai ciema teritorijas robežai – 2 km.81. Dzīvnieku patversmi vai viesnīcu, kas paredzēta mājdzīvnieku turēšanai, atļauts būvēt, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.82. Komposta vietu organizē kā vēdināmo tvertni ar sieta vāku vai paredz alternatīvu risinājumu, izslēdzot dzīvnieku barošanas iespēju. Minimālais attālums tvertnes novietošanai – 3 m no zemes vienības robežas un 10 m no dzīvojamas mājas logiem.3.3.4. Žogs83. Pilsētas vai ciema teritorijā zemes vienību, kurā atļauta būvniecība, atļauts iežogot:83.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;83.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai vēsturiski iedibināto žogu līniju;83.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;83.4. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās gar ūdenstilpi vai ūdensteci – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas;83.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;83.6. gar ūdensnotekām ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijās atļauts izvietot pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants;83.7. tā, lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves un tā, lai žogu vārtu atvērums netraucētu gājēju un transporta kustību.84. Prasības žogiem pilsētā un ciemos:84.1. žogiem dzīvojamās apbūves teritorijās uz zemes vienības, kas robežojas ar ielu, jābūt ne augstākiem par 1,60 m no zemes planējuma virsmas un vismaz 20 % caurredzamiem, izņemot prettrokšņa ekrānus;84.2. visus žogus ielas pusē viena kvartāla robežās iespēju robežās būvē uz vienas līnijas un vienā augstumā, nepārsniedzot maksimālo atļauto augstumu;84.3. žoga un vārtu augstumu, caurredzamību, krāsu un materiālu saskaņo ar ēku arhitektūru un žogiem blakus zemes vienībās, ka arī ar žogu stilu konkrētajā pilsētas vai ciema teritorijā;84.4. gar ielām bez asfalta seguma vai gadījumos, ja esoša apbūvēta zemes vienība robežojas ar B kategorijas ielu, atļauta necaurredzamu žogu būvniecība, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma;84.5. žogiem funkcionālajā zonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorija (TA) jābūt ne augstākiem par 2,2 m no zemes planējuma virsmas un pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai vai ņemot vērā teritorijā veicamās saimnieciskās darbības tehnoloģisko specifiku;84.6. pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā gar ielām veido necaurredzamus blīvus koka dēļu žogus, atveidojot vēsturiskus koka žogu analogus;84.7. Ludzas pilsētas teritorijā gar ielām un publiskajā ārtelpā nav atļauti metāla lokšņu žogi;84.8. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojušies, gar iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atļauts būvēt blīvus un necaurredzamus žogus, bet ne augstākus par 1,80 m no zemes planējuma virsmas;84.9. zemes vienību atļauts nožogot ar dzīvžogu – krūmu joslu 1 m platā zonā gar zemes vienības robežu;84.10. pirms dzīvžoga ierīkošanas pa zemes vienības robežu vai tuvāk nekā viens metrs no zemes vienības robežas saņem attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu, norādot dzīvžoga maksimālo augstumu;84.11. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un zemes vienībās, kas iekļaujas arhitektūras kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritorijā žogu dizainu veido attiecīgajā apkaimē raksturīgajā vēsturiskajā stilā;84.12. aizliegts izvietot stiepļu žogus ielas frontē.85. Aizliegts nožogot esošo daudzdzīvokļu māju iekškvartālu pagalmus, izņemot būves, kam nožogošanas nepieciešamību nosaka būvnormatīvi vai drošības prasības – bērnu rotaļu laukumi, sporta būves un inženiertehniskās apgādes objekti.86. Aizliegti dzeloņdrāšu žogi, kā arī to pielietošana žogos, izņemot, ja tas nepieciešams būves vai teritorijas specifiskas izmantošanas nodrošināšanai un to nosaka normatīvie akti.87. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato būvprojektā, ņemot vērā esošo vai prognozēto paaugstināto trokšņu līmeni vidē. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).88. Aizsardzības un drošības objektu vai militāro objektu norobežojošo žogu vai mūri ierīko atbilstoši normatīvajiem aktiem, izvērtējot ietekmi uz pilsētvides estētiku.3.3.5. Prasības ēkas daļām un elementiem89. Ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs atbilstoši pašvaldības saistošiem noteikumiem nodrošina nekustamā īpašuma estētisko kvalitāti un uztur kārtībā ēkas fasādes, jumtu, logus, durvis, renes, ūdens notekcaurules un lietus ūdens novadīšanas sistēmas.90. Prasības ēkas fasādei un jumtam:90.1. fasādes apdari un krāsojumu uztur labā tehniskā stāvoklī;90.2. satelītantenas, ventilācijas sistēmas, metāla skursteņus un citas līdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus aizliegts izvietot būves ielas fasādē vai pret piebraucamo ceļu vērstajā fasādē;90.3. esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā pirmā stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, kur to pieļauj apbūves noteikumi, tiek izvietots tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde;90.4. jumtu un notekcaurules izbūvē tā, lai lietus ūdens tiktu novadīts tam speciāli paredzētās vietās – tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmā vai vaļējās teknēs, kas ūdeni novada uz ielas braucamo daļu vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.91. Prasības lodžijām, balkoniem, logiem un durvīm:91.1. logu un durvju nomaiņai ēkās jāatbilst ēkas fasādes koptēlam: loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs;91.2. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem veic atbilstoši mājas fasādes būvprojektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu) un vismaz vienai kāpņutelpas sekcijai vienlaicīgi.3.3.6. Prasības ēkas vai tās daļas lietošanas veida maiņai92. Savrupmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pirmajos stāvos un cokolstāvos, ja ēkas konstruktīvais risinājums to pieļauj, atļauta telpas vai dzīvokļu telpas pārveidošana par publiskās izmantošanas veida telpām apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos, ievērojot normatīvo aktu prasības skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības jomā.93. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa lietošanas funkcijas maiņa atļauta tikai pirmajā stāvā, pieņemot attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu un paredzot atsevišķu ieeju.94. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās aizliegts izvietot izklaides iestādes – kazino, spēļu zāles, disko klubus u.tml. objektus, kā arī ierīkot uzņēmumus, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi.3.3.7. Prasības ūdenstilpju (dīķu) ierīkošanai95. Mākslīgu ūdenstilpi ar platību līdz 1000 m2 atļauts ierīkot ne tuvāk par 5 m no blakus zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.96. Pilsētā ir aizliegtas mākslīgas ūdenstilpnes ar platību lielāku par 100 m2, izņemot publiskās ārtelpas teritorijas.97. Būvvaldei ir tiesības pieprasīt hidrotehnisko būvju eksperta atzinumu par plānotā objekta ietekmi uz blakus esošām zemes vienībām. Ja plānotā mākslīgā ūdenstilpe var ietekmēt blakus esošas zemes vienības izmantošanu, saņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.1. Funkcionāli un dekoratīvi ārtelpas elementi98. Dekoratīvus un funkcionālus publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementus izvieto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.99. Publiskās apbūves objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā nodrošina ar atkritumu tvertnēm vai atkritumu savākšanas vietām un tualetēm.100. Sezonas tirdzniecības nojumes vai āra kafejnīcas atļauts iekārtot tikai saskaņā ar pašvaldības atļauju, kas izdota atbilstoši pašvaldības saistošiem noteikumiem un to novietojums nedrīkst traucēt gājēju, tai skaitā bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju, kustību vai aizņemt visu gājēju kustībai paredzēto teritoriju.3.4.2. Apstādījumi101. Par apstādījumu stāvokli un vizuālo izskatu atbildīgs zemes vienības vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.102. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.103. Koku stādījumus pie ēkas izvieto tā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta kustība vai arī bojātas ēku konstrukcijas.104. Minimālais jauna koka vai krūma stādīšanas attālums līdz blakus esošas zemes vienības robeža i– ne mazāk kā puse no pieauguša koka vainaga diametra.3.4.3. Daudzdzīvokļu māju apbūves labiekārtojums105. Pie jaunbūvējamām daudzdzīvokļu māju apbūves ēkām ierīko labiekārtojumu un apstādījumus.106. Daudzdzīvokļu mājas pagalma labiekārtojumu plāno atbilstoši funkcijām, paredzot teritorijas mierīgai atpūtai un gājēju kustībai un rotaļu un aktīvās atpūtas laukumiem.107. Daudzdzīvokļu mājas pagalmā ierīko apstādījumus, to īpatsvaru, veidu, kompozīciju un sortimentu nosaka būvprojektā.108. Daudzdzīvokļu mājas būvprojektā ietver esošo labiekārtoto teritoriju novērtējumu un projektē labiekārtojumu, ņemot vērā 109. punkta prasības.109. Prasības jaunveidojama daudzdzīvokļu mājas pagalma labiekārtojumam:109.1. paredz un ierīko publiskās ārtelpas labiekārtojumu: piebraucamos ceļus, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;109.2. ja tuvējā apkārtnē (līdz 500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvprojektā.3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.1. Prasības degvielas un automobiļu gāzes uzpildes stacijām110. Degvielas un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai teritorijas plānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās, vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā teritorijā.111. Degvielas un automobiļu gāzes uzpildes staciju minimālais attālumus:111.1. līdz mežu masīvam – 100 m;111.2. līdz dzīvojamai ēkai – 100 m, attālumu atļauts samazināt, rīkojot būvniecības ieceres publisko apspriešanu;111.3. līdz publiskai ēkai – 50 m.3.5.2. Potenciāli piesārņotās vietas112. Grafiskās daļas kartēs attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.113. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, ēku būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.3.5.3. Aizsardzība pret troksni114. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.115. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.116. Ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai.3.5.4. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei117. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:117.1. Mežu teritorija (M);117.2. Lauksaimniecības teritorija (L);117.3. Ūdeņu teritorija (Ū).118. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta "Teritorijā, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN15).119. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:119.1. Ludzas pilsētas un ciemu teritorijās un tuvāk par 100 m no pilsētas vai ciema robežas, izņemot atļauta sapropeļa ieguve ezeros, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām;119.2. tuvāk par 50 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;119.3. kultūras pieminekļa teritorijā;119.4. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;119.5. "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorijā" (TIN4) un tuvāk tās robežai nekā 100 m;119.6. tuvāk par 200 m no kapsētas vai, ja izdalīta atsevišķa zemes vienība kapsētas ierīkošanai – 200 m no zemes vienības robežas.120. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas pievedceļi atrodas ciemā vai pilsētā vai tuvāk nekā 100 m no pilsētas vai ciema robežas, paredz risinājumus derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.3.5.5. Prasības meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai121. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:121.1. ja vienlaidus lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 2 ha, zemes auglība ir 25 balles un augstāka un zeme līdz paredzētajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota lauksaimniecībā;121.2. ja vismaz 70 % no meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās teritorijas robežojošajām zemes vienībām ir meliorētas un apsaimniekotas lauksaimniecības zemes;121.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas:121.3.1. "Kreiču poldera teritorijā" (TIN12);121.3.2. "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorijā" (TIN4);121.3.3. meliorētajās platībās ar segto drenāžu sistēmu, ja meliorācijas sistēmas pārkārtošana nav tehniski iespējama, pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinumu par meliorācijas sistēmas aktuālo stāvokli zemes vienībā;121.3.4. arhitektūras kultūras pieminekļu aizsargjoslās, ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;121.3.5. palieņu pļavās.122. Pašvaldība katru pieteikumu plānotajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai lauksaimniecības zemēs izvērtē atsevišķi, atbilstoši apbūves noteikumos noteiktajiem kritērijiem.123. Veicot meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, ievēro buferjoslu – ne mazāk kā 3 m no blakus esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības robežas. Buferjoslā nav atļauts veikt meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu.124. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana nav atļauta tuvāk nekā 200 m no pilsētas vai ciema robežas un tuvāk nekā 50 m no dzīvojamās mājas lauku teritorijā, izņemot, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka rakstveida saskaņojums.4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija125. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi126. Savrupmāju apbūve (11001).127. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi128. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.129. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus.130. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāde, interešu izglītības, pieaugušo, tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestādes.131. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido doktorāti un ārstu prakses.132. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot patversmes133. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterināra medicīniskās privātprakse dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.134. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.135. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.136. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma.4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)137.Savrupmāju apbūve1000 m230 1  no 2 230138.Vasarnīcu apbūve1000 m230  no 2 230139.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m250 līdz 6no 230140.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m240 līdz 8no 2 230141.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m240 līdz 8no 230 3142.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m240 līdz 8no 230143.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve600 m240 līdz 8no 230144.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m240 līdz 8no 230145.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos   līdz 8  1. atļauts palielināt, bet ne vairāk kā līdz 50 % gadījumos, ja vienā zemes vienībā būvē galveno un papildizmantošanas būvi2. divi stāvi un mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, palīgēkai – 2 stāvi3. pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk kā visu stāvu platība4.1.1.5. Citi noteikumi146. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā apbūve atļauta, ievērojot 7.2. apakšnodaļas prasības.147. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.148. Atļautas telpas un palīgēkas saimnieciskās un amatniecības darbības veikšanai, ja tās atbilst mājražošanas statusam, kas nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu.149. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā ielas fronte – 20 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo ielas fronti atļauts samazināt, sagatavojot pamatojumu un saskaņojot būvvaldē.150. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas galvenās izmantošanas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai un apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.2.1. Pamatinformācija151. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonāla mājokļa un atpūtas funkcijas, kā arī ģimenes dārziņi, paredzot atbilstošu teritorijas organizāciju un infrastruktūru. Izpildot nosacījumus, atļauta savrupmāju dzīvojamā apbūve.4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi152. Savrupmāju apbūve (11001).153. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi154. Dārza māju apbūve (11003).155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.156. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.157. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.158. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.1.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)159.Savrupmāju apbūve1000 m220  līdz 230160.Vasarnīcu apbūve600 m220  līdz 240161.Dārza māju apbūve600 m210  līdz 230162.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m230  līdz 2 4104. viens stāvs un mansarda stāvs vai jumta stāvs; palīgēkai – viens stāvs4.1.2.5. Citi noteikumi163. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības ielas fronte – 20 m, divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 30 m.164. Prasības esošās vasarnīcu un dārzu māju apbūves teritorijas pārveidošanai par pastāvīgu dzīvojamo apbūves teritoriju un jaunas vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas plānošanai nosaka normatīvie akti, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija165. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi166. Savrupmāju apbūve (11001).167. Rindu māju apbūve (11005).168. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trijiem stāviem ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi169. Biroju ēku apbūve (12001).170. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.171. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, jauniešu kopmītne un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra (viesu nami, pansijas), izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.172. Kultūras iestāžu apbūve (12004): telpas mākslas, izklaides un atpūtas pasākumiem un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.173. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).174. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido doktorāti un ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.175. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.176. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.177. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.178. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)179.Savrupmāju apbūve1000 m230 līdz 12līdz 330180.Rindu māju apbūve1000 m2 540  līdz 330181.Daudzdzīvokļu māju apbūve1500 m240  līdz 330182.Biroju ēku apbūve1000 m260  līdz 315183.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1000 m260  līdz 315184.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1000 m240  līdz 330185.Kultūras iestāžu apbūve1000 m240  līdz 320186.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1000 m240  līdz 340 6187.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1000 m240  līdz 330188.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1000 m240  līdz 3305. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību.6. pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk kā visu stāvu platība4.2.1.5. Citi noteikumi189. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā apbūve atļauta, ievērojot 7.2. apakšnodaļas prasības.190. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja šī darbība atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.191. Daudzdzīvokļu māju apbūvē aizliegts izvietot ēkas plašizklaides pasākumiem vai ierīkot plašizklaides pasākumu telpas daudzīvokļu mājā.192. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā ielas fronte:192.1. daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30 m;192.2. savrupmājai – 20 m;192.3. divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 30 m.193. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairākas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija194. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi ar četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi195. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.196. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi197. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.198. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, elektromobiļu uzlādes stacija, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.199. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.200. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.201. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)202.Rindu māju apbūve1000 m2 740 līdz 12līdz 330203.Daudzdzīvokļu māju apbūve2000 m240 līdz 20līdz 530204.Biroju ēku apbūve1000 m240  līdz 420205.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1000 m240  līdz 420206.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1000 m240  līdz 4307. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību.4.3.1.5. Citi noteikumi207. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja šī darbība atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.208. Daudzdzīvokļu māju apbūvē aizliegts izvietot ēkas plašizklaides pasākumiem vai ierīkot plašizklaides pasākumu telpas daudzīvokļu mājā.209. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairākas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālajās daļās.4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija210. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi211. Biroju ēku apbūve (12001).212. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).213. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas …