Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 611 Rīgā 2019. gada 3. decembrī (prot. Nr. 56 15. §) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""). 2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojums Nr. 611) Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus: 1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 111. un 112. punktu šādā redakcijā: "(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 21,75% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, a) i); ii) un v) punkts). (112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, b) i) un iv) punkts), kas veido 34,98% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,21% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. pants, 9) a) punkts).". 2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 117. punktu šādā redakcijā: "(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 76% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) i), b) i) un iv), un c) i) un ii) punkts).". 3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" (turpmāk - Tabula Nr. 1.2. (2)) 2. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF 168 533 829 3,81% 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars 2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā 2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1 Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2 Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss " 4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 4. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs ERAF 290 594 229 6,58% 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā 4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā KF 236 852 949 5,36% 4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā 4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali 4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē 4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri " 5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 413 636 549 9,36% 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas 5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija KF 190 138 398 4,30% 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām 5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām " 6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 6. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33% 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu KF 881 707 638 19,96% 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība 6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks 6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars 6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos Infrastruktūras caurvedes spēja " 7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF 107 855 043 2,44% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas JNI 58 021 278 1,31% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas" 8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā: "Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 221 973 134 5,02% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ESF 220 138 850 4,98% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros" 9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā: "Tabula Nr. 2.1.5. (5) ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.1.2.1.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ck (CO28) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus Komersanti ERAF 473 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.d Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits Projekti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.1.ek (CO27) Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem EUR ERAF 121 049 217 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.ak (CO01) Atbalstīto komersantu skaits Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.bk (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 1300 Projektu dati Reizi gadā i.1.2.2.c Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu Personas ERAF 34 320 Projektu dati Reizi gadā " 10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.7. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 56 30 000 000 1 467 519 706 1 272 877 020 7 467 519 706 N/A N/A 1 467 519 706 57 30 000 000 2 10 607 360 58 111 453 724 7 184 035 326 60 218 794 454 62 49 334 080 64 27 937 448 " 11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk - 2.2. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.2.5. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Rādītāja tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Datu avots Finanšu rādītājs (F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 23 975 988 198 275 093 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros. Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi. Darbības procesi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 205 Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma Galvenais īstenošanas posms I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221) Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu. % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30 Projektu dati Galvenais īstenošanas posms Iznākuma rādītājs I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs. Informāciju sistēmu platformas ERAF Mazāk attīstītie reģioni 4 18 Projektu dati Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējum" 12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.6. (7-12) šādā redakcijā: "Intervences kategorijas ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 46 39 724 115 1 168 533 829 7 128 809 714 7 168 533 829 N/A N/A 2 168 533 829 48 7 000 000 3 39 724 115 78 42 423 858 79 54 585 880 80 5 154 593 81 7 000 000 82 12 645 383 " 13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk - 2.3. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.3.3. (5) šādā redakcijā: "ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (2023.gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.1.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 185 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.bk (CO03) To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 1 030 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.ck (CO02) Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus Komersanti ERAF 339 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.dk (CO05) Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 740 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.ek (CO06) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 57 000 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.fk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 280 000 000 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.gk (CO08) Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos Pilnslodzes ekvivalents ERAF 1 667 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.1.hk (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 700 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.bk (CO03) To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti Komersanti ERAF 100 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.ck (CO05) Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Komersanti ERAF 60 Projektu dati Reizi gadā i.3.1.2.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) EUR ERAF 23 375 000 Projektu dati Reizi gadā" 14. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā: "ERAF kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.2.1.ak (CO01) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu Komersanti ERAF 1 840 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.bk (CO02) To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) Komersanti ERAF 1 250 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.ck (CO04) To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu Komersanti ERAF 1 360 Projektu dati Reizi gadā i.3.2.1.dk (CO07) Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti EUR ERAF 19 000 000 Projektu dati Reizi gadā " 15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā: "ESF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Reģiona kategorija vai JNI3 Mērvienība Kopējais iznākuma rādītājs Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.3.4.1.a Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Mazāk attīstītie reģioni Personu skaits N/A 614 Skaits 2 427 Projektu dati Reizi gadā ". 16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā: "ESF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Personu skaits ESF 12 133 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Personu skaits ESF 14 126 Projekta dati Reizi gadā i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā Pasākumu skaits ESF 25 Projektu dati Reizi gadā i.3.4.2.c Institūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide Institūciju skaits ESF 5 Projektu dati Reizi gadā ". 17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts sievietes vīrieši kopā Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 348 460 356 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni 7 012 838 21 251 009 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 960 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Iznākuma rādītājs i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni 456 12 133 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros " 18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 5 11 803 348 1 195 191 300 7 237 174 558 7 237 174 558 N/A N/A 3 296 191 300 7 5 901 674 3 32 200 000 1 10 911 633 1 10 911 633 21 5 901 674 4 24 000 000 3 37 193 476 5 48 105 109 34 17 705 023 5 44 800 000 2 10 911 633 63 6 200 001 66 32 554 983 67 129 900 000 72 67 252 225 75 18 972 372 " 19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ESF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 119 18 063 357 1 18 063 357 7 18 063 357 7 18 063 357 8 18 063 357 11 18 063 357" 20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk - 2.4. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā: "KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.1.1.a Atbalstu saņemošo komersantu skaits Komersanti KF 52 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.b Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem MWh/gadā KF 140 132 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.ck (CO30) No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW KF 11,8 Projektu dati Reizi gadā i.4.1.1.dk (CO34) Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2 ekvivalenta tonnas KF 15 378 Projektu dati Reizi gadā" 21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.5. (5) šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.2.1.ak (CO31) Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju Mājsaimniecības ERAF 16 186 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.1.bk (CO32) Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās kWh/gadā ERAF 36 347 000 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.1.c Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas kWh/m2/gadā ERAF 90 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.1.dk (CO30) No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW ERAF 1,2 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.1.ek (CO34) Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2 ekvivalenta tonnas ERAF 22 039 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.2.ak (CO32) Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās kWh/gadā ERAF 13 718 237 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.2.bk (CO30) No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW ERAF 1,2 Projektu dati Reizi gadā i.4.2.2.ck (CO34) Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2 ekvivalenta tonnas ERAF 3 460 Projektu dati Reizi gadā" 22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.7. (5) šādā redakcijā: "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.3.1.ak (CO30) No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda MW KF 9 Projektu dati Reizi gadā i.4.3.1.b Atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē MW KF 234 Projektu dati Reizi gadā i.4.3.1.c Rekonstruētie siltumtīkli km KF 61 Projektu dati Reizi gadā i.4.3.1.d Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos MWh/gadā KF 47 086 Projektu dati Reizi gadā i.4.3.1.ek (CO34) Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā CO2 ekvivalenta tonnas KF 178 437 Projektu dati Reizi gadā" 23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.8. (3) šādā redakcijā: "ERAF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.4.4.1.a Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā Elektroauto skaits 16 (2012) 693 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā " 24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā: "ERAF specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte i.4.4.1.a Uzstādīto uzlādes staciju skaits Uzlādes stacijas ERAF 139 Projektu dati Reizi gadā" 25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 362. un 363. punktu šādā redakcijā: "(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana - palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports - no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas. (363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.". 26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.10. (3) šādā redakcijā: "KF specifiskie rezultāta rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.4.5.1.a Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri Pasažieri (milj./gadā) 89,71 89,92 CSP datu bāze Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā" 27. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 364., 365. un 366. punktu šādā redakcijā: "(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu. (365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti. (366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.". 28. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 368. un 369. punktu šādā redakcijā: "(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde. (369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 66% no SAM plānotā finansējuma.". 29. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Finanšu rādītājs (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) EUR KF 31 678 051 278 650 530 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) EUR ERAF 56 161 288 341 875 566 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31) Kopējais Mājsaimniecības ERAF 0 14 286 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu Līgumi ERAF 70 Projektu dati Iznākuma rādītājs i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15) Kopējais km KF 0 8 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42 % no kopējā finansējuma. Galvenais īstenošanas posms i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451) Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu Līgumi KF 2 Projektu dati " 30. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 13 129 251 630 1 271 884 179 1 28 914 666 7 259 200 571 N/A N/A 4 290 594 229 14 141 493 317 4 9 355 025 7 261 679 563 1 15 696 829 43 18 643 523 5 9 355 025 5 15 696 829 44 1 205 759 " 31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.14. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā: "KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 70 11 866 913 1 215 692 179 7 85 749 524 7 236 852 949 N/A N/A 4 236 852 949 11 22 605 664 4 21 160 770 1 151 103 425 16 31 007 849 43 159 505 610 68 11 866 913 " 32. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk - 2.5. apakšsadaļa) 379. punktu šādā redakcijā: "(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.". 33. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.2. (3) šādā redakcijā: "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2012. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums r.5.1.2.a Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās ha 82 300 35 000 Meliorācijas kadastra dati.4 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma Reizi divos gados r.5.1.2.b Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā Iedzīvotāju skaits 21 000 8 500 Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites Reizi divos gados" 34. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 389. punktu šādā redakcijā: "(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.-2015. gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.-2015. gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015. gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves - aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.". 35. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 393. punktu šādā redakcijā: "(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju - Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju - pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.". 36. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.3. (5) šādā redakcijā: "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība (2023.gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.1.1.ak (CO20) Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem Iedzīvotāju skaits ERAF 180 208 Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati Reizi gadā i.5.1.2.a Pārbūvēto būvju skaits Būves ERAF 29 Projektu dati Reizi gadā i.5.1.2.b Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums km ERAF 207 Projektu dati Reizi gadā" 37. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.11. (3) šādā redakcijā: "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība (2013. gadā) Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte r.5.5.1.a Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā Pavadītās naktis/gadā 3 775 195 6 852 024 CSP dati Reizi gadā " 38. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.12. (5) šādā redakcijā: "ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.5.1.a Atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits Dabas un kultūras mantojuma objekti ERAF 47 Projektu dati Reizi gadā i.5.5.1.bk (CO09) Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums Apmeklējumi gadā ERAF 323 499 Projektu dati Reizi gadā i.5.5.1.c Jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos Pakalpojumi ERAF 80 Projektu dati Reizi gadā " 39. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā: "ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas biežums i.5.6.1.ak (CO38) Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa m2 ERAF 10 000 Pašvaldības informācija Reizi gadā i.5.6.1.bk (CO39) Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās m2 ERAF 20 000 Projektu dati Reizi gadā i.5.6.1.c Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits Objektu skaits ERAF 12 Pašvaldības informācija Reizi gadā i.5.6.2.ak (CO22) Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 556 Projektu dati Reizi gadā i.5.6.3.ak (CO22) Kopējā atjaunotās zemes platība ha ERAF 2.5 Projektu dati Reizi gadā" 40. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā: "Prioritārā virziena snieguma ietvars Indikatora tips ID. Rādītāja nosaukums Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts Siev. Vīr. Kopā Finanšu rādītājs (F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF) EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni 109 957 466 486 631 237 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF) EUR KF Mazāk attīstītie reģioni 35 200 539 223 692 235 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājs i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19) kopējais Iedzīvotāju ekvivalents KF Mazāk attīstītie reģioni 1175 41 790 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam. Iznākuma rādītājs i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22) kopējais ha ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 556 Projektu dati Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Galvenais īstenošanas posms 5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562) Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām Līgumi ERAF Mazāk attīstītie reģioni 10 Projektu dati N/A " 41. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā: "ERAF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 5 11 826 219 1 413 636 549 7 112 094 896 7 77 638 831 N/A N/A 5 62 955 499 7 11 826 219 1 172 521 464 1 92138673 6 350 681 050 21 11 826 219 3 36 881 516 5 243 859 045 34 23 652 438 2 92 138 673 72 82 783 529 86 3 083 332 87 62 955 499 89 186 592 539 92 700 555 94 18 390 000 " 42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.18. (7-12) šādā redakcijā: "KF: Mazāk attīstītie reģioni Intervences kategorijas Finansējuma veids Teritorija Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) Tematiskie mērķi Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR 17 24 805 351 1 190 138 398 7 71 394 938 7 190 138 398 N/A N/A 6 190 138 398 18 9 184 249 19 7 352 652 1 51 059 688 21 104 469 173 3 39 185 342 22 14 274 287 2 28 498 430 85 30 052 686 " 43. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk - 2.6. apakšsadaļa) 516. punktu šādā redakcijā: "(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.". 44. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5181. punktu šādā redakcijā: "(518)1 Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.". 45. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 521. punktu šādā redakcijā: "(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas u …