📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Vispārīgie būvnoteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.112
Rīgā 1997.gada 1.aprīlī (prot. Nr.17 1.§)
Vispārīgie būvnoteikumi
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumos lietotie termini
1. Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.
2
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
2. Būvdarbu pārtraukšana - būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu.
3
3. Būvdarbu uzsākšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā.
4
4. Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.
5
5. Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.
6
6. Būves mets - brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri.
7
7. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi.
8
8. Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu.
9
9. Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.
10
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
10. Būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju.
11
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
11. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
12
12. Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.
13
13. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā.
14
14. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
15
15. Īslaicīgas lietošanas būve - būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.
16
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
16. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
17
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
17. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).
18
18. (Svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299.)
19
19. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei, kā arī inženierkomunikāciju izbūvei ārpus zemes gabala robežām.
20
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
20. Projektētājs - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu.
21
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
21. Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
22
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
22. Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.
23
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
23. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.
24
24. Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.
25
25. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
26
25.1 Nulles cikls - būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirmā stāva grīdas) līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi.
27
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
25.2 Sabiedriski nozīmīga būve - ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas vai noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2, tornis, kā arī tilts, ceļa pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes būve. Pašvaldība vietējos apbūves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski nozīmīgas būves attiecīgajā teritorijā.
28
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
25.3 Ugunsdrošības pasākumu pārskats - sabiedriski nozīmīgas būves būvprojekta sastāvdaļa, kurā sniegts būvprojektā paredzēto ugunsdrošības inženiertehnisko risinājumu apraksts, kā arī nepieciešamo ugunsdrošības pasākumu apraksts ēkas drošai ekspluatācijai.
29
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
25.4 Apvienotā projektēšana un būvdarbi - būvniecības veids, kurā būvdarbi tiek veikti vienlaikus ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem.
30
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
25.5 Ugunsdrošībai nozīmīga inženiertehniskā sistēma – ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma.
31
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
25.6 Inženiertīklu pievads - ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu (vadu) un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz ēkas ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei.
32
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
25.7 Iekšējais inženiertīkls - elektronisko sakaru, elektroietaišu, cauruļvadu, iekārtu, ierīču aprīkojuma vai aprīkojuma kopums ēkās aiz ievada noslēgierīces vai ievada sadalnes.
33
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
25.8 Tehniskā shēma - inženiertīklu pievada vai iekšējo inženiertīklu tehniskā risinājuma un esošo inženierkomunikāciju attēlojums. Inženiertīkla pievada un iekšējā inženiertīkla shēmas var apvienot, ja to projektēšanu veic vienlaikus.
34
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
25.9 Inženiertīkls – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem.
35
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
25.10 Savietotais projektējamo inženiertīklu plāns – projektējamā objekta inženiertehniskajai nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu visu trašu (tai skaitā arī pārvietojamo) izvietojuma kopējs plāns M 1:500, kas izstrādāts uz projektējamā būvobjekta ģenerālplāna bāzes.
36
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
2. Vispārīgie jautājumi
26. Šie noteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī būves nojaukšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Šie noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritorijām ārvalstīs.
37
(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)
26.1 Šie noteikumi piemērojami Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajām būvēm, ciktāl Ministru kabinets nav noteicis tām īpašu būvniecības procesa kārtību.
38
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
27. Pirms būvniecības uzsākšanas (arī tādu būvju būvniecības uzsākšanas, kurām Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu) būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības pasākumus un iekārto darba vietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību.
39
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
27.1 Būvvalde var pagarināt īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, kopā nepārsniedzot 10 gadu ekspluatācijas termiņu, pamatojoties uz zemes gabala īpašnieka (vai citas personas, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) iesniegumu, kam pievienots būvinženiera slēdziens par īslaicīgas lietošanas būves tehnisko stāvokli, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata būves būvniecībai izdota būvatļauja, nav mainījušies, īslaicīgas lietošanas būve nodrošina vides arhitektonisko kvalitāti un ekspluatācijas termiņa pagarināšana ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku, tā objekta īpašnieku, kam noteikta aizsargjosla, un citām trešajām personām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses var tikt skartas.
40
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
28. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
41
29. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685.)
42
30. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
43
3. Būvprojektēšanas sagatavošana
3.1. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
31. Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs), kā arī – enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants, elektronisko sakaru komersants vai to pilnvarota persona. Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) attiecas visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītāja pienākumi, tiesības un atbildība.
44
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
32. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības iesniegumu - uzskaites karti.
45
(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
33. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes veidlapa (1.pielikums) ir vienota visām būvvaldēm.
46
(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
34. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstrādāts būves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunikāciju pieslēgšanai.
47
(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
3.2. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes izskatīšanas kārtība(Apakašnodaļas nosaukums grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
35. Būvvalde 10 darbdienu laikā pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts), kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums) vai būves nojaukšanas uzdevumu (2.1pielikums) vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu, vai pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu) saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu.
48
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
35.1 Plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi pēc tā izsniegšanas. Šo noteikumu 75.punktā minētajā gadījumā plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir četri gadi.
49
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)
35.2 (Svītrots ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
50
35.3 Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanas jomā detālplānojumu izstrādā vienlaikus ar skiču projektu, skiču projekta plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumus ietver detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā.
51
(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.313 redakcijā)
35.4 Ja apbūves teritorijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanas jomā ir izstrādāts detālplānojums un par tā īstenošanas kārtību ir noslēgts administratīvais līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, plānošanas un arhitektūras uzdevumu neizsniedz un būvprojektu izstrādā saskaņā ar detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja paredzētajai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā ir nepieciešami Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi.
52
(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.313 redakcijā)
36. Ja pašvaldībā nav būvvaldes, šo noteikumu 35.punktā noteiktās tiesības tiek deleģētas būvvaldei, kuru vairākas pašvaldības var izveidot saskaņā ar savstarpēju vienošanos (līgumu).
53
37. Ja netiek skartas trešo personu īpašuma tiesības, būvniecības iesniegums-uzskaites karte nav nepieciešama šādos gadījumos:
37.1. tiek īstenots interjera projekts, neskarot nesošās būvkonstrukcijas;
37.2. tiek veikta vienkāršota renovācija - būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi (izņemot fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, lodžiju aizstiklošanu) un koplietošanas inženierkomunikācijas;
37.3. tiek veikta vienkāršota rekonstrukcija - būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez pārbūves.
54
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
37.1 Būvniecības iesniegums - uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, izbūvējot, rekonstruējot vai renovējot šo noteikumu 3.2.2 apakšnodaļā minētos inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus esošām ēkām, kas pieņemtas ekspluatācijā.
55
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
37.2 Būvniecības iesniegums–uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, lodžiju aizstiklošanu, ja netiek mainīts ārsienu izvietojums. Pasūtītājs šo noteikumu 3.2.1 apakšnodaļā noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (2.2 pielikums) un papildus šo noteikumu 40.2 punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvvaldē:
37.21. atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus;
37.22. būvdarbu organizācijas shēmu;
37.23. uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, – apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju, būvdarbu žurnālu (izņemot šo noteikumu 140.1 punktā minētos gadījumus) un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, – līguma kopiju par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstus.
56
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
37.3 Šo noteikumu 37.2 punktā minētā ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja ēkai, izņemot valsts aizsargājamus kultūras pieminekļus, plānots nomainīt tikai logus, neveicot citus fasādes būvdarbus, un tiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu prasības, tai skaitā minimālā siltumnoturība, kā arī:
37.3 1. atbilstība ēkas stilam, arhitektūras risinājumam un koptēlam (loga izvietojuma dziļums fasādes plaknē, logailu arhitektoniskā apdare, loga forma, loga kompozicionālais dalījums un proporcijas, oriģinālam atbilstošs materiāls, loga konstruktīvo elementu no ārtelpas redzamās daļas dimensijas un profilējums, loga dekoratīvās detaļas, no ārtelpas redzamie loga aprīkojuma elementi un krāsojums) – ēkās, kuras atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās;
37.3 2. atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs) – ēkās, kuras atrodas kultūras pieminekļa (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu) aizsardzības zonā, kā arī ēkās, kuras atrodas ārpus kultūras pieminekļa teritorijas vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonas.
57
(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.605 redakcijā)
37.4 Pilsētās, izņemot mazstāvu dzīvojamās ēkas, pirms šo noteikumu 37.3 punktā minēto darbību veikšanas pasūtītājs rakstiski par to informē būvvaldi. Mainot ēku logus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, informācijai pievieno skici ar paskaidrojuma rakstu, ko parakstījis arhitekts, kuram ir patstāvīgas prakses tiesības, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 37.3 1.apakšpunktā minētajām prasībām. Būvvalde, ja tās rīcībā ir tehniskā dokumentācija par ēkā esošajiem logiem (piemēram, logu nomaiņas pase), 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas rakstiski paziņo pasūtītājam par šādas dokumentācijas esību.
58
(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.605 redakcijā)
37.5 Šo noteikumu 37.2 punktā minētā ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja daudzstāvu daudzdzīvokļu namā, izņemot valsts aizsargājamus kultūras pieminekļus, plānots aizstiklot lodžijas, neveicot citus fasādes būvdarbus, un būvvaldē Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums un iesniegta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar paskaidrojuma rakstu, ko parakstījis arhitekts, kuram ir patstāvīgas prakses tiesības. Pirms aizstiklošanas darbu sākšanas pasūtītājs rakstiski informē būvvaldi.
59
(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.313 redakcijā)
38. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā.
60
39. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685.)
61
39.1 Būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā atbilstoši Latvijas būvnormatīviem nosaka vides pieejamības prasības (arī skaņas un vizuālās informācijas nodrošinājuma līmeni):
39.11. ēku un būvju teritoriju labiekārtojumam, piebraucamajiem ceļiem, ielām, ietvēm, gājēju celiņiem un gājēju pārejām, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu un orientēties apbūvētajā vidē;
39.12. ieejām ēkās un būvēs, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;
39.13. iekštelpām, īpaši attiecībā uz iespēju pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;
39.14. iekštelpu iekārtojumam, īpaši invalīdiem paredzētajām sanitāri tehniskajām telpām, kā arī gaiteņiem un evakuācijas ceļiem.
62
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
40. Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir pamats būvprojektēšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.
63
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
3.2.1 Vienkāršota renovācija un vienkāršota rekonstrukcija(Apakšnodaļa MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
40.1 Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs vienojas ar atbildīgo projektētāju par ieceres dokumentācijas izstrādi un aizpilda apliecinājuma karti (10.pielikums). Ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti sagatavo trijos eksemplāros. Viens eksemplārs paredzēts būvvaldei, pa vienam eksemplāram – pasūtītājam un atbildīgajam projektētājam. Vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti un vienkāršotas rekonstrukcijas apliecinājuma karti var apvienot, ja vienkāršoto renovāciju un vienkāršoto rekonstrukciju veic vienlaikus.
64
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
40.2 Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs būvvaldē iesniedz:
40.21. apliecinājuma karti;
40.22. paskaidrojuma rakstu;
40.23. atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar tehnisko rādītāju eksplikāciju;
40.24. būves vai telpu grupas aktuālās tehniskās inventarizācijas lietas kopiju;
40.25. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;
40.26. (svītrots ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410);
40.27. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju, ja vienkāršota renovācija un vienkāršota rekonstrukcija paredzēta būvē, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, vai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā būvē. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku vienkāršotai rekonstrukcijai un vienkāršotai renovācijai nav nepieciešama, ja attiecīgās pašvaldības būvvalde ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir saskaņojusi un ievēro vēsturisko ēku fasāžu apdares renovācijas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas metodikas principus;
40.28. telpu kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja vienkāršoto renovāciju un vienkāršoto rekonstrukciju veic būvē, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.
65
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
40.3 Būvvalde vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceri izskata 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas būvvaldē un izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu. Ja minētajā termiņā no būvvaldes nav saņemts atteikums:
40.31. vienkāršotas renovācijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus un pēc to pabeigšanas, pamatojoties uz vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti, iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu par grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā;
40.32. vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt paredzēto saimniecisko darbību;
40.33. ar būves vai telpu grupas tehnisko inventarizāciju saistītos izdevumus sedz tās pasūtītājs.
66
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
40.4 Ja, veicot būves vai telpu grupas tehnisko inventarizāciju, Valsts zemes dienests konstatē, ka būves vai būves daļas izmaiņas neatbilst vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijai, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs pasūta eksperta - sertificēta speciālista - atzinumu. Pozitīvs minētā eksperta atzinums ir pamats grozījumu (izmaiņu) izdarīšanai būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā. Eksperta atzinuma kopiju vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs nosūta attiecīgajai būvvaldei.
67
40.5 Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
68
40.6 Atbildīgais projektētājs atbild par būves vai tās daļas konstrukciju noturību, koplietošanas inženierkomunikāciju netraucētu funkcionēšanu,atbilstību paredzētajai funkcijai (lietošanas veidam) un normatīvajiem aktiem, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. Atbildīgais projektētājs var papildus pieaicināt citus būvniecības speciālistus, kuri paraksta apliecinājuma karti.
69
40.7 Vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas ierosinātājs atbild par ieceres īstenošanu atbilstoši izstrādātajai vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijai.
70
3.2.2 Vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija(Apakšnodaļa MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
40.8 Attiecīgo sadales tīklu īpašnieks izsniedz tehniskos noteikumus inženiertīklu pievada un iekšējo inženiertīklu izbūves, rekonstrukcijas vai renovācijas ierosinātājam (turpmāk - inženiertīklu izbūves ierosinātājs):
40.81. inženiertīklu pievada izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;
40.82. iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai, ja tas noteikts normatīvajā aktā.
71
40.9 Inženiertīklu izbūves ierosinātājs vienojas ar attiecīgajā jomā sertificētu personu vai būvkomersantu reģistrā reģistrētu personu par tehniskās shēmas izstrādi (trijos eksemplāros) saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām.
72
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
40.10 Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:
40.101. īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;
40.102. dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem (ja tehnisko noteikumu izsniegšana ir paredzēta normatīvajos aktos);
40.103. paskaidrojuma raksts, kam nepieciešamības gadījumā pievienojami aprēķini;
40.104. projektētāja parakstīts:
40.104.1. inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250 - M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā;
40.104.2. iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.
73
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
40.11 Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju, attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.
74
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
40.12 Izstrādāto inženiertīklu pievada tehnisko shēmu vai iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu (ja iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai ir paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums) inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē. Būvvalde 10 darbdienu laikā to izskata un pieņem lēmumu par plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus plānotās izbūves veikšanai atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
75
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
40.13 Ja inženiertīklu izbūve nav uzsākta, saskaņotās tehniskās shēmas derīguma termiņš ir viens gads.
76
40.14 Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt attiecīgajā jomā sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona, bet iekšējos inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
77
40.15 Izbūvētos inženiertīklu pievadus pieņem ekspluatācijā ar attiecīgā sadales tīkla īpašnieka izsniegtu atzinumu par inženiertīkla gatavību ekspluatācijai.
78
40.16 Izbūvētos iekšējos inženiertīklus pieņem ekspluatācijā ar attiecīgā tīkla īpašnieka izsniegtu apliecinājumu vai - atsevišķos gadījumos - ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.
79
40.17 Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievada izbūves pabeigšanas būvvaldē iesniedz saskaņotu inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēzisko uzmērījumu (digitālā veidā, LKS 92 koordinātu sistēmā).
80
40.18 Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves pabeigšanas ir tiesīgs uzsākt pievada ekspluatāciju, ja attiecīgā sadales tīkla īpašnieks ir izsniedzis atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai un izpildītas šo noteikumu 40.17 punkta prasības.
81
40.19 Projektētājs atbild par izstrādātās tehniskās shēmas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu.
82
40.20 Inženiertīklu izbūves ierosinātājs atbild par:
40.201. inženiertīklu pievada un iekšējo inženiertīklu izbūvi atbilstoši saskaņotai tehniskajai shēmai;
40.202. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc būvdarbu veikšanas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem (norādījumiem).
83
3.3. Būvprojektēšanas sagatavošana
41. Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:
41.1. zemes robežu plāns un situācijas plāns;
41.2. zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:250 — 1:1000;
41.3. būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;
41.4. plānošanas un arhitektūras uzdevums;
41.5. citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.
84
(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
42. Šo noteikumu 2. un 2.1 pielikuma 3.nodaļā minētās pieslēgšanās tehniskās prasības valsts un pašvaldību institūcijas un inženierkomunikāciju īpašnieki un šo noteikumu 4.nodaļā minētos tehniskos un īpašos noteikumus valsts un pašvaldību institūcijas sagatavo un izsniedz 15 darbdienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Pieslēgšanās tehniskās prasības inženierkomunikāciju turētāji pasūtītājam izsniedz bez maksas.
85
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
42.1 Būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem (2. un 2.1 pielikuma 4.nodaļa) un šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.
86
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)
43. Pieslēgšanās tehnisko prasību (pieslēgšanās inženierkomunikācijām, to šķērsošana) izsniedzējs (2. un 2.1 pielikuma 3.nodaļa) atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierkomunikācijām. Inženierkomunikāciju īpašnieks tehniskajos noteikumos nosaka izdevumu apmēru par pieslēgšanos inženierkomunikācijām vai inženierkomunikāciju pilnveidošanu. Minēto izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo projektu.
87
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)
43.1 Būvvalde pieprasa pasūtītājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos.
88
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)
43.2 (Zaudējis spēku ar 02.08.2009.; skat. 188. punktu.)
89
44. Par šo noteikumu 42.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu.
90
(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)
45. Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā, esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.
91
46. Būvprojektēšanai nepieciešamos dokumentus saņem pasūtītājs vai tā pilnvarota persona. Pasūtītājs var pieprasīt, lai par attiecīgu samaksu būvvalde 30 darbdienu laikā pieprasa no attiecīgajām institūcijām, kā arī apkopo un izsniedz kopā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu šo noteikumu 41.1. un 41.5.apakšpunktā, kā arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļā minētos dokumentus.
92
(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)
3.3.1 Apvienotā projektēšana un būvdarbi(Apakšnodaļa MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
46.1 Noteikumu 3.3.1 apakšnodaļu piemēro, ja pasūtītājs vienojies ar atbildīgo projektētāju un saskaņojis ar attiecīgo būvvaldi būvprojekta (izvērstā skiču projekta un tehniskā projekta) izstrādāšanu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu procedūru, bet nepiemēro šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos un valsts vai pašvaldības finansētiem projektiem.
93
46.2 Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izstrādā būves metu. Būves mets kopā ar būvniecības iesniegumu - uzskaites karti iesniedzams būvvaldē.
94
46.3 Būvvalde pārbauda saņemto dokumentu atbilstību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī aprēķinu, teritorijas un būvju augstuma rādītāju pareizību un pieņem lēmumu saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.
95
46.4 Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, izstrādā izvērsto skiču projektu, kuram ir šādas daļas:
46.41. vispārīgā daļa:
46.41.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
46.41.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;
46.41.3. paskaidrojuma raksts un, ja nepieciešams, pašvaldības noteiktie atbildīgā projektētāja parakstītie apliecinājumi;
46.42. arhitektūras daļa:
46.42.1. teritorijas sadaļa (vispārīgie rādītāji, situācijas plāns un ģenerālplāns ar inženiertīklu savietoto plānu, piesaistes plāns, vertikālais plānojums, labiekārtojuma - apzaļumojuma plāns, seguma plāns un eksplikācija, satiksmes organizācijas shēma, būvlaukuma organizācijas shēma);
46.42.2. arhitektūras sadaļa (plāni, fasādes, griezumi, fasāžu apdare un krāsu risinājums);
46.42.3. tehnoloģisko iekārtu izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem), ja tas noteikts plānošanas un arhitektūras uzdevumā;
46.43. inženierrisinājumu daļa:
46.43.1. nulles cikla tehniskais projekts;
46.43.2. ārējie inženiertīkli (ģenerālplāni ar projektējamiem inženiertīkliem, garenprofili, griezumi, mezgli, galveno materiālu saraksti visiem projektējamajiem inženiertīkliem);
46.44. darbu organizēšanas projekts (ja darbu veikšanas projekta nepieciešamību nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 310);
46.45. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm).
96
46.5 Izvērsto skiču projektu iesniedz būvvaldē šo noteikumu 102.punktā noteiktajā kārtībā. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt izvērsto skiču projektu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu šo noteikumu 4.9.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.
97
46.6 Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs papildus šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā minētajiem dokumentiem būvvaldē iesniedz atbildīgā projektētāja parakstītu apliecinājumu par tehniskā projekta izstrādāšanu un autoruzraudzību minētajā objektā (12.pielikums), kā arī pieaicinātā būvuzrauga saistību rakstu.
98
46.7 Pamatojoties uz akceptētu izvērsto skiču projektu, būvvalde izsniedz būvatļauju visam būvobjektam kopumā.
99
46.8 Šo noteikumu 99.1 punktā minētajiem objektiem nepieciešams ekspertīzes atzinums:
46.81. izvērstajā skiču projektā ietvertajām projekta daļām un sadaļām;
46.82. par tehniskā projekta daļām un sadaļām, kurām nav veikta ekspertīze izvērstā skiču projekta ekspertīzes posmā.
100
46.9 Šo noteikumu 46.82.apakšpunktā minētais ekspertīzes atzinums un būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi atbilstoši akceptētajam izvērstajam skiču projektam iesniedzams būvvaldē. Ēkas konstruktīvās daļas tehniskais projekts ir jāizstrādā un jāiesniedz būvvaldē saskaņošanai līdz nulles cikla darbu pabeigšanai.
101
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
46.10 Izmaiņas akceptētajā izvērstajā skiču projektā, ja tās neskar ārējos inženiertīklus, teritoriju, arhitektūru, ēkas drošību (konstrukcijas, ugunsdrošības pasākumus), funkciju, darba organizācijas projektu, izstrādājot attiecīgus rasējumus, kurus parakstījis atbildīgais projektētājs un pasūtītājs, autoruzraugs reģistrē autoruzraudzības žurnālā bez saskaņošanas būvvaldē.
102
46.11 Izmaiņas izstrādātajā tehniskajā projektā, ja tās neskar akceptēto izvērsto skiču projektu, veic autoruzraudzības kārtībā, reģistrējot tās autoruzraudzības žurnālā. Ja tehniskā projekta risinājumi atšķiras no izvērstajā skiču projektā ietvertajiem risinājumiem, jāizstrādā un būvvaldē jāakceptē izvērstā skiču projekta izmaiņas. Ja akceptētajā izvērstajā skiču projektā izdarītās būtiskās izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosacījumus vai būves ārējo veidolu vai tiek mainīta būves funkcija, attiecīgās izmaiņas saskaņo ar konkrēto saistošo tehnisko noteikumu izdevējiem. Minētajā gadījumā būvvaldei ir tiesības uzdot iesniegt jaunu būves metu un būvniecības iesniegumu–uzskaites karti.
103
(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
46.12 Izvērsto skiču projektu un, ja nepieciešams, tehniskā projekta sadaļas saskaņo šo noteikumu 4.7.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.
104
3.4. Pasūtītāja tiesības un pienākumi
47. Pasūtītājs ir tiesīgs iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem vai detālplānojumu, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu.
105
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)
48. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
106
49. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā pasūtītājs rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorijas plānošanas projektu skiču konkursi, un normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ja būvniecības finansēšana pilnībā vai daļēji paredzama no valsts vai pašvaldību budžeta.
107
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)
3.5. Valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi
50. (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420.)
108
51. Pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes izskatīšanas būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā var noteikt, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.
109
(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)
52. Būvvaldes pienākums ir savlaicīgi izsniegt šo noteikumu 35.punktā minēto plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu, pamatotu atteikumu vai lēmumu, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būves nojaukšanas uzdevumā norādīt nepieciešamos tehniskos noteikumus un citus dokumentus.
110
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
52.1 Būvvalde pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai, ja tāda nav, –tiesiskā valdītāja pieprasījuma saņemšanas mēneša laikā izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību dabā.
111
(MK 24.05.2011. noteikumu Nr.410 redakcijā)
53. Attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju pienākums ir izsniegt pasūtītāja vai būvvaldes pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības iesniegumā - uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi.
112
(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162; MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)
3.6. Projektēšanas uzdevums
54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma un būvprojekta neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.
113
(Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija). Ja būvi nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.
114
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)
56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.
115
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
57. Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības secību.
116
4. Būvprojektēšana
4.1. Būvprojekta izstrādāšana
58. Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi.
117
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
58.1 Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošana ēkām, to daļām, būvkonstrukcijām un inženierkomunikācijām, kuru būvprojektēšanu nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai Eiropas Standartizācijas organizācijas standarti, atļauta, ja tas paredzēts būvprojektēšanas līgumā.
118
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)
58.2 Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanu saskaņo ar pašvaldības būvvaldi. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.
119
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)
58.3 Par Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanas pareizību atbild būvprojekta autors. Būvprojekta autors ir atbildīgs par Latvijas būvnormatīvu un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu saskaņotu piemērošanu.
120
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)
58.4 Ja būvprojektā piemērotas Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, būvprojekta autors ar parakstu būvprojekta titullapā apliecina, ka ievērotas šo noteikumu 58.2 un 58.3 punktā noteiktās prasības.
121
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)
59. Būvprojektus, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minētajiem būvprojektiem un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības.
122
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
60. Latvijas Republikas teritorijā būvprojektus izstrādā latviešu valodā. Pēc pasūtītāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.
123
61. Būves fiksācijas projekts - esošās būves stāvokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums - izstrādājams, ja būves nojaukšanas uzdevumā to pieprasa būvvalde vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
124
(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.20)
62. Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama:
62.1.pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;
62.2.mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;
62.3. sezonas būvēm - nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona;
62.4. šo noteikumu 37.punktā minētajos gadījumos;
62.5. mazēkas, atsevišķu labiekārtojuma elementu (apgaismes ķermeņu, žogu, norobežojumu, soliņu, atkritumu urnu, bērnu rotaļu ierīču, velosipēdu statīvu un tamlīdzīgu mazo arhitektūras formu, gājēju celiņu), reklāmas stendu un objektu, norāžu stabu nojaukšanai, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē;
62.6. atsevišķu teritoriju labiekārtojuma elementu (apgaismes ķermeņu, žogu, norobežojumu, soliņu, atkritumu urnu, bērnu rotaļu ierīču, velosipēdu statīvu un tamlīdzīgu mazo arhitektūras formu, gājēju celiņu) izvietošanai (izveidošanai), ja to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē;
62.7. veicot ēkas fasādes krāsošanu, ja tā saskaņota būvvaldē pašvaldības apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā;
62.8. logu nomaiņai, mainot to dalījumu, mazstāvu dzīvojamās mājās, ja tā saskaņota būvvaldē pašvaldības apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā;
62.9. reklāmas stendiem un objektiem bez elektropieslēguma, kuru augstums nepārsniedz 2,5 metrus, un tūrisma objektu un ielu norāžu stabiem bez elektropieslēguma, kuru augstums nepārsniedz 4 metrus, ja to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē.
125
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.313)
4.2. Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības
63. Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.
126
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
64. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu saskaņā ar Būvniecības likuma 8. un 10.pantu, tā var izstrādāt būvprojektu tādas personas vadībā, kas ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu. Minētajā gadījumā būvprojektu paraksta persona, kuras vadībā būvprojekts ir izstrādāts.
127
(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)
4.3. Atbildība par būvprojektu
65. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:
65.1. ar vairākiem projektētājiem, attiecīgajos līgumos norādāms atbildīgais projektētājs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu kopumā;
65.2. ar vienu juridisko personu, tā uzņemas atbildīgā projektētāja pienākumus un atbildību;
65.3. ar vienu fizisko personu, tā uzņemas gan atbildīgā projektētāja, gan būvprojekta vadītāja pienākumus un atbildību.
128
66. Ja atbildīgais projektētājs ir juridiskā persona, tā norīko būvprojekta vadītāju - atbilstošajā būvprojektēšanas jomā sertificētu speciālistu. Ja atbildīgais projektētājs ir fiziskā persona, tā veic arī būvprojekta vadītāja funkcijas.
129
(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162)
67. Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām būvprojekta vadītājs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapā un ar apliecinājumu (3.pielikums) būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā, kurā ir arī būvprojekta vispārīgie rādītāji.
130
(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā)
68. Ja viena zemes gabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki projektētāji, zemes gabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kas ir atbildīgs par zemes gabala apbūvi kopumā.
131
69. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.
132
70. Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.
133
70.1 Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var apliecināt Būvniecības likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā minētais sertificētais speciālists, ja tiek būvēta šo noteikumu 128.1.apakšpunktā minētā būve, uz kuru neattiecas Būvniecības likuma 12.panta nosacījumi, un plānošanas un arhitektūras uzdevumā, tehniskajos noteikumos un projektēšanas uzdevumā nav izvirzītas īpašas prasības būves arhitektūrai. Sertificētais speciālists ir atbildīgs par būvprojektu kopumā un tā atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
134
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
71. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgo rādītāju lapas) paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām (4.pielikums). Būvprojekta visu daļu vispārīgo rādītāju lapas paraksta būvprojekta vadītājs.
135
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
72. Būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniskā izstrādātāja atbildību papildus šiem noteikumiem nosaka darba līgums vai attiecīgā amata apraksts.
136
73. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu un teksta tehniskais izstrādātājs paraksta katru izstrādāto rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta, rasējuma lapas, izņemot detalizētos rasējumus, paraksta arī sertificētais speciālists, kas tās pārbaudījis.
137
73.1 Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai.
138
(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)
4.4. Būvprojektēšanas stadijas
74. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā - tehniskā projekta stadijā.
139
75. Būvprojekts izstrādājams divās stadijās - skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā apbūves zonā vai vēsturiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.
140
76. Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās.
141
77. Ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.
142
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)
78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija, piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaujama papildu informācija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.
143
79. Detalizētos rasējumus var izstrādāt arī būvuzņēmējs, ja tas paredzēts līgumā par būvdarbu veikšanu un detalizēto rasējumu apjoms iepriekš saskaņots ar pasūtītāju. Detalizētos rasējumus var izstrādāt būvdarbu gaitā, un tie saskaņojami ar būvprojekta autoru.
144
80. Ja būvuzņēmējs nav pieprasījis detalizēto rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvuzņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.
145
81. (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420.)
146
4.5. Skiču projekts
82. Skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:
82.1. vispārīgā daļa:
82.1.1. būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, arī inženierizpētes pārskati un tehniskie atzinumi;
82.1.2. paskaidrojuma raksts un vides pieejamības risinājumu apraksts;
82.2. būvprojekta rasējumu daļa:
82.2.1. vispārīgo rādītāju lapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvprojekta noformēšanu;
82.2.2. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar zemes gabala robežām;
82.2.3. savietoto projektējamo inženiertīklu shēma M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna;
82.2.4. būves, stāvu un jumta plāni;
82.2.5. raksturīgākie būves griezumi;
82.2.6. būves fasāžu risinājumi;
82.2.7. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma un zemes gabala labiekārtošanas risinājuma plāns;
82.2.8. teritorijas vertikālā plānojuma shēma;
82.2.9. ja paredzēta būvniecība un (vai) būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, – konkrēts sadalījums pa būvniecības kārtām, norādot kārtu robežas un secību;
82.2.10. citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām prasībām.
147
(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)
83. Ja tiek izsludināts šo noteikumu 86.punktā minētais konkurss, skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:
83.1. ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;
83.2. (svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299);
83.3. (svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299);
83.4. tehnoloģiskās iekārtas;
83.5. uzņēmuma ekonomiskās darbības aprakstu;
83.6. citu informāciju.
148
84. Skiču projekta risinājumam jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.
149
85. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai. Ja attiecīgais objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zonā esošas būves un ainavas elementi, skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
150
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)
86. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu tehniskā projekta izstrādei, skiču projektu var izstrādāt vairākos variantos, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorijas plānošanas projektu skiču konkursi.
151
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)
87. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma vai ja tas ir nepieciešams.
152
88. Saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.
153
4.6. Tehniskais projekts
89. Tehniskais projekts ietver šādas daļas, kurās sniegta attiecīgā informācija:
89.1. vispārīgā daļa:
89.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
89.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;
89.1.3. paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;
89.2. arhitektūras daļa:
89.2.1. vispārīgo rādītāju lapa;
89.2.2. teritorijas sadaļa:
89.2.2.1. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar zemes gabala robežām;
89.2.2.2. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna;
89.2.2.3. teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājuma plāns;
89.2.2.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;
89.2.3. arhitektūras sadaļa:
89.2.3.1. būves stāvu un jumta plāni ar telpu izmēriem un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, kuru pievieno konkrētā stāva plānam;
89.2.3.2. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;
89.2.3.3. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;
89.2.3.4. iekārtu izvietojums (publiskām ēkām);
89.2.3.5. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;
89.3. inženierrisinājumu daļa:
89.3.1. būvkonstrukcijas;
89.3.2. ūdensapgāde un kanalizācija;
89.3.3. apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;
89.3.4. elektroapgāde;
89.3.5. siltumapgāde;
89.3.6. gāzes apgāde;
89.3.7. telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;
89.3.8. vides aizsardzības pasākumi;
89.3.8.1 būvakustikas risinājumi;
89.3.9. citi inženierrisinājumi;
89.3.10. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;
89.4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):
89.4.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;
89.4.2. iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;
89.4.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;
89.5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):
89.5.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;
89.5.2. būvdarbu apjomi;
89.5.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420);
89.5.4. izmaksu aprēķins (tāme);
89.6. būvdarbu organizācija;
89.7. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm):
89.7.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;
89.7.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);
89.7.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, ēku un būvju ugunsdrošības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, telpu ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēku un būvju īpatnības);
89.7.4. evakuācijas nodrošināšana;
89.7.5. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);
89.7.6. paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;
89.7.7. manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);
89.7.8. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;
89.8. energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.
154
(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
90. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)
155
91. Tehniskā projekta risinājumam jānodrošina būvdarbu veikšana, kā arī teritorijas sakārtošanas, rekultivācijas un citu darbu izpilde šajos noteikumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši līgumam par būvprojektēšanas darbu veikšanu.
156
92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, būvakustiskās īpašības un aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.
157
(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410)
93. Tehniskā projekta atsevišķo daļu apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.
158
(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)
94. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek di …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.