Zaudējis spēku - Ceļu satiksmes noteikumi

Zaudējis spēku - Ceļu satiksmes noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 1997. gada 7. aprīļa noteikumus Nr. 135 "Noteikumi par ceļu satiksmi". Precizēts 31.10.1995., Latvijas Vēstnesis Nr.168 (451) Ministru kabineta noteikumi nr. 302 (prot. nr. 57, 3.§) Rīgā 1995. gada 17. oktobrī Ceļu satiksmes noteikumi Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumiem nr.169 "Par ceļu satiksmi" I nodaļa Noteikumos lietotie termini Apdzīšana - braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kas saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un ar tai sekojošu atgriešanos iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē). Apdzīvota vieta - apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana un izbraukšana apzīmēta ar 518. un 519.ceļa zīmi vai 520. un 521.ceļa zīmi.   Apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, ne ilgāku par piecām minūtēm, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā vai kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.   Apsteigšana - braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kas nav saistīta ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).   Bīstama krava - krava, kura sprādziena, ugunsgrēka vai cita negadījuma rezultātā var izraisīt kaitējumu apkārtējai videi vai apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību un (vai) kuru pārvadājot ar vienu transportlīdzekli vairāk par noteikto daudzumu jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības. Bīstamo vielu vai izstrādājumu daudzumu, ar kuru sākot jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības, nosaka bīstamu kravu pārvadāšanas drošības noteikumi.   Braukšanas josla - jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi.   Brauktuve - ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežo sadalošās joslas.   Ceļš - jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u. tml. visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas u.tml.), ceļu inženierbūves (sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, ietves un velosipēdu ceļi, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas u.tml.), ceļu aprīkojums (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi u.tml.).   Ceļu satiksme - attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem.   Ceļu satiksmes dalībnieks - jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē (gājējs, transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris, dzīvnieku dzinējs, jātnieks u.tml.).   Ceļu satiksmes negadījums - ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēkam nodarīti miesas bojājumi vai notikusi cilvēka bojāeja, vai nodarīti materiālie zaudējumi fiziskai vai juridiskai personai vai videi. Diennakts tumšais laiks - laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai.   Dot ceļu - prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tā rezultātā citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu.   Dzelzceļa pārbrauktuve - ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, - no 134. vai 135.ceļa zīmes.   Dzīvojamā zona - apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana un izbraukšana apzīmēta ar 528. un 529.ceļa zīmi.   Galvenais ceļš - ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu.   Gājējs - persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus u.tml. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem.   Gājēju ceļš - ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi).   Gājēju pāreja - brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931. vai 932.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei.   Gājēju un velosipēdu ceļš - ceļš, kas paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu un mopēdu (var būt apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi).   Ietve - ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.   Krustojums - vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).   Mehāniskais transportlīdzeklis - pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas brauc pa ceļu, izmantojot savu enerģiju. Šis termins neattiecas uz mopēdiem.   Mopēds - divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm˛ un konstruktīvi paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 km/h.   Motocikls - divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg. Nepietiekama redzamība - tādi laika apstākļi (migla, lietus, snigšana u.tml.), kas samazina redzamību uz ceļa tuvāk par 300 m. Šis termins attiecas arī uz mijkrēsli.   Operatīvais transportlīdzeklis - mehāniskais transportlīdzeklis, kas piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu. Pasažieris - persona (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kas atrodas transportlīdzeklī (uz tā), iekāpj transportlīdzeklī (uzkāpj uz tā) vai izkāpj no transportlīdzekļa (nokāpj no tā).   Pašmasa - pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa bez transportlīdzekļa vadītāja, pasažieriem un kravas. Piekabe ( puspiekabe ) - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem.   Piespiedu apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana sakarā ar tehnisku bojājumu vai bīstamību, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa. Pilna masa - izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļau jamā masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Savienotiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuri brauc kā viens vesels, pilna masa ir visu to sastāvā ietilpstošo transportlīdzekļu pilnu masu summa. Priekšroka - tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.   Sabiedriskais pasažieru transportlīdzeklis - autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.   Sadalošā josla - ceļa daļa, kas norobežo blakusbrauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai.   Satiksmes regulētājs - persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt.   Stāvēšana - transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.   Traktortehnika - traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes.   Tramvajs - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.   Transportlīdzeklis - ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.   Transportlīdzekļa vadītājs - fiziska persona, kas vada transportlīdzekli; noteiktā kārtībā māca vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Persona, kurai māca vadīt transportlīdzekli, nav uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju. Šis termins attiecas arī uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli līdz tam brīdim, kamēr šo transportlīdzekli uzsāk vadīt cita persona. Šis termins neattiecas uz personu, kas pieņem valsts eksāmenu transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai. Trolejbuss - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.   Velosipēds - transportlīdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks (cilvēki), kas atrodas uz tā. Šis termins attiecas arī uz velomobiļiem. Šis termins neattiecas uz invalīdu ratiņiem.   Velosipēdu ceļš - ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu). Vilcējs - mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar vienu vai vairākām piekabēm.     II nodaļa Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijas Republikā. Tekstam kvadrātiekavās (ieteikumiem) šajos noteikumos ir rekomendējošs raksturs, un par to neievērošanu personas nav saucamas pie atbildības. 2. Transportlīdzekļu braukšana Latvijas Republikā ir noteikta pa ceļa labo pusi. 3. Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāpilda šo noteikumu prasības, norādījumi, kurus devuši policijas darbinieki un citas personas, kuras ir pilnvaro tas regulēt ceļu satiksmi, kā arī prasības, kas noteiktas ar luksoforu signāliem, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem. 4. Katram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem. 5. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas izpildīs ceļu satiksmei noteiktās prasības.   Atceries! Esi pieklājīgs! Cieni sevi un citus! 6. Ceļu satiksmi regulē un ceļu satiksmes uzraudzību veic policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt minētās funkcijas. Satiksmes regulētājiem uz ceļa jābūt tērptiem attiecīgā formas tērpā (diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem) ar atšķirības zīmi; jābūt klāt dienesta apliecībai. 7. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.   Piezīme. Ar jēdzienu "citas personas" jāsaprot transporta, ceļu, komunālā dienesta un citu uzņēmumu un organizāciju amatpersonas, strādnieki, kas veic jebkādu darbu uz ceļiem, kā arī jebkura persona, kas var ietekmēt noteikto ceļu satiksmes kārtību. 8. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus drīkst izdarīt tikai noteiktā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, ierobežojošās, novirzošās u.tml. ierīces saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 9. Instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem, kuri saistīti ar ceļu satiksmes īpatnībām (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml. kravu pārvadāšana, atsevišķa veida transportlīdzekļu ekspluatācija, pārvietošanās slēgtās teritorijās u.tml.), jāatbilst šo noteikumu prasībām. 10. Šie noteikumi attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, to vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem (arī uz diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību transportlīdzekļiem un to vadītājiem), kas atrodas Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. 11. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts: 11.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus; 11.2. piesārņot vai piegružot brauktuvi. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkri tusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki. 12. Personas, kuras pārkāpj šo noteikumu prasības, ir saucamas pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā. III nodaļa Gājēju un pasažieru pienākumi 13. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa ceļa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, ceļa nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem, kā arī personām, kas brauc ar invalīdu ratiņiem, stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. vai nes lielus priekšmetus, ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu). Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas citu transportlīdzekļu braukšanas virzienā. 14. Organizētas ļaužu grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltu lukturi, bet aizmugurē ar sarkanu lukturi. Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa ceļa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.   Atceries! Gaismu atstarojoši elementi tavā apģērbā un aksesuāros ļauj transportlīdzekļa vadītājam tevi laikus pamanīt. 15. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm. 16. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāvadās pēc satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāliem, bet, ja tādu nav, - pēc transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāliem. Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsmas sadalās pretējos virzienos. Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami. 17. Gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi. 18. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim. 19. Gaidīt autobusu, trolejbusu, tramvaju vai taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, - uz ietves vai ceļa nomales. 20. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo. 21. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves vai ceļa nomales puses. Ja no ietves vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses - ar nosacījumu, ka tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai 22. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 23. Pasažieriem aizliegts: 23.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju (tālāk tekstā - "vadītājs") vai novērst tā uzmanību; 23.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis; 23.3. atvērt stāvoša transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus; 23.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.    IV nodaļa Vadītāju vispārīgie pienākumi 24. Vadītājam, pārvietojoties pa ceļiem un citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu prasības. 25. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt un pēc policijas darbinieku, zemessargu, robežsargu (uz valsts robežas un pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma, traktortehnikas vadītājam - arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma jāiedod pārbaudei šādi dokumenti: 25.1. dokuments par tiesībām vadīt atbilstīgas kategorijas transport līdzekli; 25.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti; 25.3. dokuments par transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu; 25.4. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transport līdzekli (operatīvo u.tml. transport līdzekli) vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara u.tml. kravu); 25.5. pilnvara transportlīdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiska persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs). Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam ir klāt vadītāja apliecība, kurā saskaņā ar 1968.gada Konvenciju par ceļu satiksmi norādīta atbilstīga transportlīdzekļa kategorija. Personām, kuras pārbauda vadītāja dokumentus, pēc vadītāja pieprasījuma ir jāuzrāda dienesta apliecība. 26. Vadītājam ir šādi pienākumi: 26.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 179.punktā minētajām prasībām; 26.2. ceļā sekot transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim; 26.3. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).   Piezīme. Nepiesprādzēties atļauts braukšanas mācību instruktoram, ja transport līdzekli vada persona, kurai māca vadīt transportlīdzekli, bet apdzīvotās vietās - arī sakaru dienesta transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā pastu, invalīdiem, kuri vada transportlīdzekļus ar rokas vadību, kā arī inkasācijas transportlīdzekļu un taksometru vadītājiem un pasažieriem; 26.4. braucot ar motociklu vai mopēdu, pirms braukšanas uzsākšanas uzlikt galvā un aizsprādzēt aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres. 27. Vadītājam aizliegts: 27.1. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, atrodoties alkoholisko dzērienu (alkohola daudzums vadītāja organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles, vai tai atbilstīgu koncentrāciju citās bioloģiskās vidēs) vai narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā; 27.2. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbaspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina vadītāja reakcijas ātrumu un uzmanību; 27.3. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kas ir alkoholisko dzērienu vai narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā; 27.4. lietot alkoholiskos dzērienus vai narkotiskās, psihotoksiskās vai citas apreibinošās vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes; 27.5. nodot transportlīdzekli vadīt personām, kurām nav klāt atbilstīgas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 159.punktu; 27.6. atstāt vadītāja vietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai zemessarga pieprasījuma.   Atceries! Neapdraudi citus ceļu satiksmes dalībniekus un vadi transportlīdzekli, turot rokas uz stūres rata! Nerunā pa tālruni, vadot transportlīdzekli! Bez vajadzības neizdari pēkšņus manevrus!   V nodaļa Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos 28. Transportlīdzekļi ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu (operatīvie transportlīdzekļi) drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai: 28.1. glābtu cilvēka dzīvību vai novērstu smagus veselības traucējumus; 28.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai; 28.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai; 28.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros; 28.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas). Minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, ja tiek ievēroti satiksmes regulētāja signāli, tiek nodrošināta sabiedriskā drošība un kārtība, nevienam citam ceļu satiksmes dalībniekam netiek nodarīti zaudējumi un neviens ceļu satiksmes dalībnieks netiek apdraudēts. Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturiem. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem vadītājiem, kuru transport līdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi. 29. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transport līdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni. Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu - vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h. 30. Ja tuvojas transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni un speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš. 31. Ja tuvojas transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem (ja nav sadalošās joslas - arī pretim braucošajiem transportlīdzekļiem) jādod ceļš, apstājoties pie ietves vai uz ceļa nomales; ja tā aizņemta, - iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāapstājas pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas). 32. Ieslēgtai mirgojošai zilai vai sarkanai bākugunij bez speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (ceļu satiksmes negadījumu u.tml.), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir ieslēgta mirgojoša zila vai sarkana bākuguns bez speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus; pavadot transportlīdzekli (kolonnu), - arī maksimālo atļauto braukšanas ātrumu saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu). 33. Ieslēgta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku, to lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāieslēdz transportlīdzekļu vadītājiem, kas: 33.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas; 33.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas; 33.3. veic ceļa uzturēšanas un remonta darbus. Ja, veicot ceļa uzturēšanas vai remonta darbus, vadītāji ieslēguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ceļa zīmes un ceļa apzīmējumus un atkāpties no šo noteikumu 63., 64., 66., 67. un 69.punktā minētajām prasībām, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi vadītāji nedrīkst traucēt minēto vadītāju darbu. Oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts ieslēgt arī tiem vadītājiem, kuru vadītie transportlīdzekļi pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifisku uzdevumu veikšanai (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.   VI nodaļa Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma 34. Vadītājam, kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumu, nekavējoties jāapstājas un (vai) jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un jāizliek avārijas zīme saskaņā ar šo noteikumu 139.punktā minētajām prasībām; ja tas nav iespējams, pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu jābrīdina citādi. Vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar garāmbraucošu vai savu transportlīdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, kur jāpaziņo savs uzvārds, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs (uzrādot vadītāja apliecību vai citu personu apliecinošu dokumentu un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu), un pašam jāatgriežas ceļu satiksmes negadījuma vietā. Vadītājam jādara viss iespējamais, lai ceļu satiksmes negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, kā arī jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses. Par ceļu satiksmes negadījumu vadītājam jāpaziņo policijai un turpmāk jārīkojas pēc tās norādījumiem. Ja citiem transportlīdzekļiem nav iespējams pabraukt garām negadījuma vietai, brauktuve jāatbrīvo, pirms tam liecinieku klātbūtnē fiksējot ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto transportlīdzekļu, priekšmetu u.tml. stāvokli. 35. Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cilvēki nav cietuši, kā arī ja transportlīdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ braukt aizliegts, vadītāji pēc savstarpējas vienošanās drīkst atstāt negadījuma vietu, pirms tam sastādot un parakstot negadījuma shēmu, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu. Pēc tam vadītājiem jādodas uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai noteiktā kārtībā nokārtotu ar ceļu satiksmes negadījumu saistītās formalitātes. 36. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir vienīgais ceļu satiksmes negadījuma dalībnieks, negadījuma rezultātā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.     VII nodaļa Ceļu satiksmes regulēšana 37. Satiksmi regulē: 37.1. ar luksoforiem (3.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksofori izgatavojami un uzstādāmi atbilstīgi spēkā esošā valsts standarta prasībām; 37.2. satiksmes regulētāji. 38. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme: 38.1. zaļš signāls - atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz tiks ieslēgts aizlieguma signāls, var tikt lietots zaļš mirgojošs signāls. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var tikt lietoti informācijas tablo; 38.2. dzeltens signāls - aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu; 38.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli - atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu remonta darbu veikšanas vietu vai citu bīstamu ceļa posmu; 38.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli - aizliedz kustību; 38.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu - aizliedz kustību un informē, ka tiks iedegts zaļais signāls; 38.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona - atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā; 38.7. melnas bultas (bultu) kontūras uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad tiks iedegts zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona; 38.8. melna bultas (bultu) kontūra uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos.   Piezīmes: 1. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu attiecas tikai uz gājējiem; zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais - aizliedz. 2. Lai informētu neredzīgos gājējus, gājēju luksofora gaismas signālus, kas atļauj šķērsot brauktuvi, var papildināt ar skaņas signālu. 39. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslās, kur kustības virziens var mainīties uz pretējo, lieto maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforus ar sarkanu X-veida signālu un zaļu lejup vērstas bultas signālu. Šie signāli attiecīgi vai nu aizliedz vai atļauj braukt pa joslu, virs kuras tie novietoti. Ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofora signāls, kas novietots virs joslas, kura no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu, ir izslēgts, minētajā joslā iebraukt aizliegts. 40. Tramvaju satiksmes regulēšanai var tikt lietoti luksofori ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts. 41. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme: 41.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā: 41.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem - taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi; 41.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts; 41.2. labā roka iztaisnota priekšā: 41.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem - visos virzienos; 41.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi; 41.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts; 41.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras; 41.3. roka pacelta augšā - transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus. Satiksmes regulētājs var dot arī citus vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju). Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu. 42. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu, braukt aizliedz, vadītājiem jāapstājas pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, jāapstājas šādās vietās: 42.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta; 42.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 121.punktu. 43. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, vadītājs transportlīdzekli var apturēt šo noteikumu 42.punktā paredzētajās vietās tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas", bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transportlīdzekļu plūsmas sadalās pretējos virzienos. 44. Vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām. 45. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir ieslēgta mirgojoša zila (sarkana) bākuguns, vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apstāties. 46. Vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja persona, kas saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, dod norādījumu apturēt transportlīdzekli: 46.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no policijas, zemessardzes, muitas (muitas zonā) vai robežapsardzības spēku (pierobežā) automobiļa, kam ir noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums; 46.2. ar uz konkrēto vadītāju vērsta zižļa svārstveida kustību no blakus braucoša transportlīdzekļa. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā; 46.3. ar horizontāli vērstu zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var tikt doti norādījumi, konkrēti kuram no transportlīdzekļiem un kur jāapstājas. Šajā gadījumā personai, kas dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, jābūt tērptai attiecīgā formas tērpā (diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar labi saredzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem) ar atšķirības zīmi.    VIII nodaļa Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa 47. Pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem; ja to nav vai tie nedarbojas, - ar roku atbilstīgi manevram. 48. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. 49. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda gadījumos, kad tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu vadītāju, kas uzsācis apdzīšanas manevru. Signāla lietošana nedod vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.   Atceries! Spogulis - signāls - manevrs. 50. Izbraucot uz ceļa no pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām un citām blakusteritorijām, vadītājam jāpalaiž garām gājēji un transportlīdzekļi, kas virzās pa ceļu. Nobraucot no ceļa, vadītājam jāpalaiž garām gājēji, velosipēdu un mopēdu vadītāji, kuru ceļu viņš šķērso. 51. Apdzīvotās vietās vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem ceļš tiek dots. 52. Pārkārtojoties vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc tajā pašā virzienā pa blakusjoslu. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka. Atceries! Ja pa ceļiem ar vairākām viena virziena braukšanas joslām nepārtraukta braukšana kādā no joslām nav iespējama (šķērslis, ceļu satiksmes negadījums u.tml.), ievēro principu - transportlīdzekļi brauc pēc kārtas pa vienam no katras joslas. 53. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme). Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transport līdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē. Ja brauktuves vidū vienā līmenī ar brauktuvi atrodas tramvaja sliežu klātne, nogriešanās pa kreisi un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā izdarāma no tā paša virziena tramvaja sliežu klātnes. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu klātnes aizliegts. Ja tramvaja sliežu klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās. 54. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šī noteikuma, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību. 55. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru, kā arī tajā pašā virzienā braucošam tramvajam. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas (no labās nomales). Šādā gadījumā vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. 56. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod vadītājs, kuram transport līdzeklis tuvojas no labās puses. 57. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā un vadītājs drīkst samazināt ātrumu, tikai atrodoties uz tās. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. 58. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās: 58.1. uz gājēju pārejām; 58.2. tuneļos; 58.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem; 58.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm; 58.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m. 59. Braucot atpakaļgaitā, vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība.   IX nodaļa Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves 60. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda ceļa apzīmējumi vai 510., 511., 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme; ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem. 61. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, aizliegts iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā. 62. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs braukšanas joslas, kas apzīmētas ar ceļa apzīmējumiem, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, vidējā joslā atļauts iebraukt tikai, lai apdzītu, apbrauktu, nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Aizliegts iebraukt kreisajā malējā joslā, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā. 63. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzeklis jāvada iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos: 63.1. ja citās braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva; 63.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā; 63.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanas virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai, lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.   Atceries! Vadi transportlīdzekli iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. 64. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, jābrauc tikai pa labo malējo joslu, izņemot gadījumus, kad tiek izdarīta apdzīšana, apbraukšana vai pārkārtošanās pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā. 65. Ja braukšanas joslās satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi no brauktuves vienā līmenī ar to. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts. 66. Uz ceļa ar joslu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un (vai) 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā. 67. Braucot pa ceļiem, kuru brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļiem jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts, tikai pārkārtojoties. 68. Vadītājiem, kuri nogriežas uz ceļa ar maiņvirziena (reverso) satiksmi, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, jābrauc pa labo malējo joslu. Pārkārtoties atļauts tikai pēc pabraukšanas garām maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforam. 69. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts tikai, lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apstātos. 70. Pa ietvēm un gājēju ceļiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu transportlīdzekļus, ja tie veic darbus uz ceļiem. Pa gājēju ceļiem atļauts braukt arī transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības uzņēmumus un citus uzņēmumus, kuri atrodas tieši pie šiem gājēju ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t.   Iegaumē! Ietves domātas gājējiem nevis transportlīdzekļiem.     X nodaļa Braukšanas ātrums un distance 71. Vadītājam transportlīdzeklis jāvada ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.   Atceries! Redzamības attālumam braukšanas virzienā vienmēr jābūt lielākam nekā apstāšanās ceļa garumam. 72. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamā zonā - 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: 72.1. motocikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 7,5 t un autobusiem - 90 km/h; 72.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem ar pilnu masu 7,5 t un lielāku - 80 km/h. Piezīme. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi var braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto. 73. Citos gadījumos transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: 73.1. pārvadājot pasažierus furgona tipa un cita veida specializētos kravas automobiļos - 60 km/h; 73.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus - 50 km/h; 73.3. velkot šo noteikumu 183.punktā minētās piekabes - 40 km/h; 73.4. vadot transportlīdzekli, ja vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, - 70 km/h. 74. Vadītājam aizliegts: 74.1. pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu, kāds noteikts attiecīgā transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā; 74.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 192.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa; 74.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu; 74.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.   75. Vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību. 76. Ārpus apdzīvotām vietām vadītājiem, kuru transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) garums pārsniedz 12 m, starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja vadītājs gatavojas izdarīt apdzīšanu, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.     XI nodaļa Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana 77. Pirms apdzīšanas sākuma vadītājam jāpārliecinās par to, vai: 77.1. neviens no aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanas manevru; 77.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu; 77.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi; 77.4. pēc apdzīšanas viņš varēs, netraucējot apdzenamo transportlīdzekli, atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā. Atceries! Spogulis - signāls - manevrs. Iegaumē! Ja šaubies, - neapdzen. 78. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.). 79. Aizliegts apdzīt šādās vietās: 79.1. regulējamos krustojumos; 79.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzīšanu izdara uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu; 79.3. neregulējamos krustojumos, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu; 79.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām; 79.5. augšupceļu beigās, spējos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.; 79.6. uz gājēju pārejām. 80. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam jābrauc iespējami tuvāk ceļa labajai malai un, ja nepieciešams, jāapstājas un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu. 81. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos lejupceļos, kas apzīmēti ar attiecīgām ceļa zīmēm, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs. 82. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismas pārslēgšanu. 83. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transport līdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis pagrieziena manevru.     XII nodaļa Apstāšanās un stāvēšana 84. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz ceļa nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz ceļa nomales; ja tās nav, - brauktuves malā uz šādiem ceļiem: 84.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes; 84.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3,5 t - tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai). 85. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Divriteņu motociklus, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un vienu no 827.-832.papildzīmēm, atļauts stāvēt motocikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts attiecīgajā papildzīmē un ceļa apzīmējumā. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem un mopēdiem, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos. 86. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u.tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. 87. Vadītājs drīkst atstāt vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli, - ja novērsta arī tā lietošanas iespēja bez vadītāja ziņas. 88. Aizliegts atvērt stāvoša transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē ceļu satiksmes dalībniekus. 89. Aizliegts apstāties un stāvēt: 89.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai; 89.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos; 89.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem; 89.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m; 89.5. uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām; 89.6. tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920.vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla; 89.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz sabiedrisko pasažieru transport līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas rādītāja. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi; 89.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes; 89.9. uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 85.punktā minētos gadījumus. 90. Aizliegts stāvēt: 90.1. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m; 90.2. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk tuves, bet apdzīvotās vietās - tuvāk par 50 m no tās; 90.3. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos. 91. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.     XIII nodaļa Braukšana krustojumos 92. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas. 93. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju var piespiest apstāties krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.   1. Regulējami krustojumi 94. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena. 95. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošajiem transportlīdzekļiem. 96. Vadītājam, kas iebraucis krustojumā laikā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāliem, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme, vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli. 97. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, vadītājam jādod ceļš tiem transportlīdzekļiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi. 98. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, vadītājam jāvadās pēc zīmēm, kas nosaka krustojuma pārbraukšanas kārtību.   2. Neregulējami krustojumi 99. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu. 100. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā vadītājam jādod ceļš transport līdzeklim, kas tuvojas no labās puses. Tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļiem. 101. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu. 102. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem. 103. Vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru. 104. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u.tml.), vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.     XIV nodaļa Ceļu satiksme dzīvojamās zonās 105. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi tās visā platumā. 106. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu. 107. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētos stāvlaukumos; ja tādu nav, - vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 108. Dzīvojamā zonā aizliegts: 108.1. veikt mācību braucienus; 108.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru; 108.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai vai izkraušanai, autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā. 109. Izbraucot no dzīvojamās zonas, vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. 110. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmu teritorijām.     XV nodaļa Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas 111. Vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāapstājas, lai palaistu garām gājējus, kas šķērso brauktuvi vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti. 112. Ja transportlīdzeklis apstājies pirms neregulējamas gājēju pārejas, citu t …