Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 25 2024. gada 7. novembrī Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi APSTIPRINĀTI ar Jelgavas novada domes 2024. gada 7. novembra lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 29) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30883 (2. pielikums).

3.1. Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Elejas pagasta Elejas ciema daļas teritorijas lokālplānojums" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta lēmumu Nr. 10 (protokols Nr.

3.2. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Platones ielā 2, Vircavā, Vircavas pagastā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 26. maija lēmumu Nr. 17 (protokols Nr. 8));

3.3. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 10. decembra saistošie noteikumi Nr. 22 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Rundāles ielā 11, Mežciemā, Jaunsvirlaukas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 10. decembra lēmumu Nr. 29 (protokols Nr. 33));

3.4. Jelgavas novada pašvaldības 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Upes lauks", Nākotnes ciemā, Glūdas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr. 16 (protokols Nr. 13/2022);

3.5. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Valgundes pagasta padomes 09.10.2008. (prot. Nr. 16, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D1 "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Rītiņi" (kad. Nr. 54860130083) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.6. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Valgundes pagasta padomes 18.12.2008. (Prot. Nr. 18, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D3 "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Mariņas" (kad. Nr. 54860100513) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.7. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par Jaunsvirlaukas pagasta padomes 30.10.2006. (prot. Nr. 11, 1. §) saistošiem noteikumiem Nr. 1 "Par Jaunsvirlaukas pagasta nekustamā īpašuma "Īves" (kad. Nr. 54560020200) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.8. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Svētes pagasta padomes 17.12.2008. (prot. Nr. 15) saistošiem noteikumiem "Par Svētes pagasta nekustamā īpašuma "Zīlītes" (kad. Nr. 54820020026) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7).

Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Ainārs 1. pielikums Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 7. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 25 Jelgavas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009118031 Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001 dome@jelgavasnovads.lv http://www.jelgavasnovads.lv Jelgavas novada teritorijas plānojums Redakcija 7.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm 3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm 3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 7.1. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība Pielikumi 1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas un to sarkanās līnijas 2. pielikums. Valsts ceļu klasifikācija un to ceļa zemes nodalījuma joslu un aizsargjoslu platumi 3. pielikums. Redzamības brīvlauki 4. pielikums. Tipveida šķērsprofili 5. pielikums. Ceļu un ielu kategorijas 6. pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas, aizsargjoslas 7. pielikums. Ēkas stāvu skaita un augstuma noteikšana 8. pielikums. Pagalmi 9. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem 10. pielikums. LVĢMC novērojumu stacijas 11. pielikums. Esošie un plānotie pievienojumi valsts autoceļiem 1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana 1. Jelgavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:

1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Jelgavas novada administratīvās teritorijas daļai, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;

1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;

1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.

1.2.

Definīcijas 4. Apbūves noteikumos lietotie termini:

4.1. apbūves līnija - apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas, izņemot ielas sarkano līniju.

4.2. buferzona - noteikts attālums vai teritorija, kas izveidota, lai mazinātu potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti un vides piesārņojumu.

4.3. pagalmi:

4.3.1. ārējais sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam, kas tieši robežojas ar ielu vai ceļu;

4.3.2. iekšējais sānpagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas nerobežojas ar ielu;

4.3.3. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures sienai;

4.3.4. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tās platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves priekšējai sienai;

4.3.5. koplietošanas pagalms - daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām nepiesaistīta pašvaldībai piederoša zemes vienība vai vienības, ko iespējams izveidot un ierīkot kā kopēju rekreācijas teritoriju vairāku māju iedzīvotājiem (kvartālam, māju grupai u.tml.).

4.4. zemes vienības fronte - zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu.

5.1. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai;

5.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai;

5.3. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozaru regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Individuālās vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar Apbūves noteikumu apakšnodaļas 3.2.4. prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

5.4. inženiertīklu ierīkošana.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 6. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts:

6.1. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, (t.sk. metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas, nolietotas riepas u.tml.) vai piesārņot grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

6.2. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolietoto transportlīdzekļu savākšanai un uzglabāšanai;

6.3. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus un būvgružus;

6.5. ierīkot nolietoto motorizēto transportlīdzekļu un to rezerves daļu atklātas uzglabāšanas laukumu (autokapsētu), izņemot, ja Valsts vides dienestā ir saņemta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja un risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 7. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, saskaņā ar Teritorijas plānojuma un normatīvo aktu prasībām. Jaunveidojamās zemes vienības izmantošanas mērķim jāatbilst Teritorijas plānojuma prasībām vai pašreizējai likumīgi uzsāktajai izmantošanai.

12.1. zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ;

12.2. minimālais jaunveidojamās zemes vienības robežas attālums no esošas būves, tostarp būves, kas atrodas pierobežnieka zemes vienībā, ir 4 m. Šo attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku vienošanos, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas.

13.1. ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (P, JC, R, R1);

13.2. ne vairāk kā 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (DzS, DzM, DzD).

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām 16. Zemes vienību atļauts izveidot vai apbūvēt tikai tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve. Piekļuvi nodrošina vismaz vienā no veidiem:

16.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu (plānošanas dokumentā vai būvniecības ieceres dokumentācijā) ceļu, laukumu, ielu;

16.2. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (Civillikumā noteiktajā kārtībā ir nodibināts ceļa servitūts un kā lietu tiesība ierakstīts zemesgrāmatā);

16.3. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, tad piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina ar tiesiski noteiktu piekļuvi (ceļa servitūts);

16.4. no pašvaldības ceļa vai ielas:

16.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums;

16.4.2. plānotais pievienojums ir shematiski attēlots un saskaņots lokālplānojumā, detālplānojumā, zemes ierīcības projektā vai būvniecības ieceres dokumentācijā;

16.5. no valsts autoceļa:

16.5.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums;

16.5.2. plānotais pievienojums noteikts un saskaņots plānošanas dokumentos vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

22.1. B - tranzīta ielas;

22.2. C - maģistrālās ielas;

22.3. D - ciema nozīmes ielas;

22.4. E - vietējas nozīmes ielas.

25.1. tranzīta ielām (B) - 19 - 27 m (VSIA "Latvijas valsts ceļi" autoceļiem ne šaurāk kā Apbūves noteikumu 2. pielikumā norādītā zemes nodalījuma josla);

25.2. maģistrālajām ielām (C) - 16 - 20 m;

25.3. ciema nozīmes ielām (D) - 12 - 16 m;

25.4. vietējas nozīmes ielām (E) - 6 - 12 m.

33.1. ielu brauktuves un ietves un piebraucamo ceļu brauktuves un gājēju un velo ceļus ieklāj ar cieto segumu;

33.2. E kategorijas ielai un piebraucamajam ceļam var izmantot dažāda veida nesaistītu minerālmateriālu segumus un transporta slodzei atbilstošu konstrukciju, nodrošinot transporta kustību jebkuros klimatiskajos apstākļos, līdz brīdim, kamēr nav izbūvēti visi zem ielas braucamās daļas plānotie inženiertīkli, kas paredzēti detālplānojumā vai lokālplānojumā;

33.3. ierīkojot vai pārbūvējot ietves un gājēju ceļus dabas un apstādījumu teritorijās un citās teritorijās pieļaujami dažādi seguma veidi.

3.1.2. Prasības redzamības brīvlaukiem un satiksmes drošībai 36. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem projektē redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 3. pielikumu.

37.1. ne mazāk kā 3 m garumā (3x3 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 6 - 12 m;

37.2. ne mazāk kā 5 m garumā (5x5 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 12 - 26 m.

3.1.3. Apbūve ielu sarkanajās līnijās 39. Ielas teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām ir atļauta likumīgi uzbūvētas esošas apbūves atjaunošana.

3.1.4. Prasības transportlīdzekļu stāvvietu skaitam un izvietojumam 42. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 9. pielikumā.

45.1. ja autostāvvietu izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus;

45.2. daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur autostāvvieta robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, gar autostāvvietu veido norobežojošus stādījumus.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.2.1.

Vispārīgās prasības 48. Jaunus pazemes inženiertīklus ciemu teritorijās plāno un izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām.

3.2.2. Prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošanai 51. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13).

52.1. jaunus decentralizētus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus, akas, ūdensapgādes spices vai nodrošināt esošo urbumu un aku ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus;

52.2. jaunas decentralizēto kanalizāciju sistēmas, izbūvējot hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vai nodrošināt esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

3.2.3. Prasības lietus ūdens novadīšanas sistēmām 58. Projektējot lietus ūdens kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls ir atdalīts no lietus ūdens kanalizācijas tīkla.

3.2.4. Prasības alternatīvajai inženiertehniskajai apgādei 64. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir atļauta vēja elektrostacijās, hidroelektrostacijās, saules elektrostacijās, biogāzes elektrostacijās, biomasas elektrostacijās u.c.

66.1. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu;

66.2. vismaz 500 m attālumā no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un to buferzonu robežām. Minēto attālumu palielina, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta eksperta atzinumam putnu sugu aizsardzībai ir nepieciešams lielāks attālums.

3.2.5.

Meliorācija 70. Esošos grāvjus un dabīgās noteces saglabā vienotā noteces sistēmā. To pārbūve pieļaujama, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmām un būvēm lauku teritorijā nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs.

71.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

71.2. 8 m no liela diametra kolektoriem (diametrs 300 mm un lielāks), mērot no cauruļvada ass līnijas;

71.3. 10 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

71.4. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas).

72.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

72.2. 4 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

72.3. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas).

3.3. Prasības apbūvei 3.3.1.

Vispārīgās prasības 74. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju jaunai apbūvei vai esošu būvju pārbūvei, ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izvietojumu zemes vienībā. Apbūvi zemes vienībā izvieto respektējot Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanas iespējas.

3.3.2. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un apbūves augstums un stāvu skaits 75. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un atsevišķu apbūves teritoriju atļautais būvju augstums un stāvu skaits atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai ir noteikti Apbūves noteikumu 4. nodaļā.

3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, attālumi starp ēkām un inženierbūvēm, insolācija 78. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no zemes vienības robežas - apbūves līnija.

79.1. gar B kategorijas ielām - 10 m;

79.2. gar C un D kategorijas ielām - 6 m;

79.3. gar E kategorijas ielām - 3 m.

3.3.4.

Pagalmi 81. Galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā, atkarībā no apbūves veida, nosaka pagalmus - priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 8. pielikumam.

3.3.5. Žogi un prettrokšņu sienas 86. Zemes vienību var nožogot ar žogu, dzīvžogu vai kombinējot šos abus nožogojuma veidus.

87.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām;

87.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju (ciemu teritorijās) vai autoceļa aizsargjoslu (ārpus ciemu teritorijām) ievērojot redzamības brīvlauku. Attālumu var samazināt, ja ir saņemts saskaņojums no ceļa īpašnieka;

87.3. gar meliorācijas būvēm un ierīcēm - pa ekspluatācijas aizsargjoslas ārējo malu, vai tuvāk, ja ir saņemts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vai pašvaldības saskaņojums;

87.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - ne tuvāk par tauvas joslas robežu.

88.1. ciemu teritorijā ielas pusē maksimālais žoga augstums ir 1,6 m no zemes virsmas;

88.2. lauku teritorijā gar ceļiem maksimālais žoga augstums ir 2 m no zemes virsmas;

88.3. atsevišķos gadījumos visa novada teritorijā atļauts veidot augstākus žogus, ja ir saņemts ielas vai ceļa īpašnieka saskaņojums;

88.4. žoga caurredzamība pretskatā gan ciemu, gan lauku teritorijā, ir vismaz 30 %;

88.5. necaurredzamu žogu atļauts izbūvēt vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu apbūvē, aizsardzības un drošības iestāžu apbūvē.

3.3.6. Būves dzīvniekiem 94. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes vairāk par piecām dzīvnieku vienībām un ar to funkcionāli saistītās būves atļauts izvietot tikai funkcionālajās apakšzonās - Lauksaimniecības teritorija (L) un (L1) un Mežu teritorijā (M), ārpus novada ciemu teritorijām.

3.3.7. Atklāta uzglabāšana 96. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta ielas sarkanajā līnijā vai ceļa nodalījuma joslā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 99. Labiekārtošanas elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, paredzot, ka tas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un ir veidots saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.5.1.

Būvniecība piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās 102. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītas saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāzes "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem.

3.5.2.

Aizsardzība pret troksni 105. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

3.5.3.

Applūstošās teritorijas 107. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas un attēlotas applūstošās teritorijas, ņemot vērā maksimālo ūdens līmeni ar 10 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību iespējamo plūdu gadījumā.

3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm 110. Degvielas uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot tikai Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R).

3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm 112. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu konteiners (tvertne) un tualete, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velosipēdu novietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

115.1. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;

115.2. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;

115.3. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, peldbūves skicē un aprakstā ņem vērā pavasara palu un vasaras - rudens vējuzplūdu ietekmi un to saskaņo ar pašvaldību.

3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 116. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

118.1. koplietošanas ūdensnotekām ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 3 m attālumā no ūdensnotekas krotes līnijas;

118.2. ap aizsargdambjiem aizsargjoslas robežu nosaka 10 m platumā gar ārējo nogāzi, mērot no dambja pakājes;

118.3. ap susinātājgrāvjiem ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 2 m attālumā no susinātājgrāvja krotes līnijas.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1.

Pamatinformācija 123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 124. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 132.

Savrupmāju apbūve 1200 m2 2 40 1 1 līdz 3 30 133.

Vasarnīcu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 134.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 135.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 136.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 137.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 138.

Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 1200 m2 1 1 1 1 1 139.

Labiekārtota ārtelpa 1 20 1 1 līdz 2 60 1 nenosaka 2 katrai dvīņu mājas pusei - 600 m2 4.1.1.5. Citi noteikumi 140. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku un palīgēkas.

4.1.2.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1.

Pamatinformācija 146. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, bijušo dārzkopības sabiedrību un dārza māju teritorijās Atpūtas un Tušķu ciemos un Viesturciemā.

4.1.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 147. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.1.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 149. Dārza māju apbūve (11003).

4.1.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 156.

Savrupmāju apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 2 30 157.

Vasarnīcu apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 2 30 158.

Dārza māju apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 1 30 159.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 160.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 161.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 162.

Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 1200 m2 3 3 3 3 3 163.

Labiekārtota ārtelpa 3 20 3 3 līdz 2 60 164.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 3 3 3 3 3 3 3 nenosaka 4.1.2.5. Citi noteikumi 165. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju, vai vienu vasarnīcu, vai vienu dārza māju un palīgēkas.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1.

Pamatinformācija 169. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 170. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

4.2.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 173. Biroju ēku apbūve (12001).

4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 180.

Savrupmāju apbūve 4 4 4 4 4 4 181.

Rindu māju apbūve 1200 m2 5 40 7 7 līdz 3 30 182.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 1200 m2 40 7 7 līdz 3 30 183.

Biroju ēku apbūve 1200 m2 60 7 7 līdz 3 30 184.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 60 7 7 līdz 3 30 185.

Sporta būvju apbūve 6 60 7 7 līdz 3 30 186.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 6 40 7 7 līdz 3 30 187.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 6 40 7 7 līdz 3 30 188.

Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 300 m2 7 7 7 7 7 189.

Labiekārtota ārtelpa 7 7 7 7 līdz 2 70 4 saskaņā ar DzS apbūves parametriem 5 rindu mājas sekcijai - 300 m2 6 pēc funkcionālās nepieciešamības 7 nenosaka 4.2.1.5. Citi noteikumi 190. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, vai vienu rindu māju un palīgēkas.

194.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

194.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvniecības ieceres dokumentācijā.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3.1.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1.

Pamatinformācija 197. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 198. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 199. Biroju ēku apbūve (12001).

4.3.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 207.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 50 9 9 līdz 6 10 30 208.

Biroju ēku apbūve 2000 m2 8 40 9 9 līdz 5 10 30 209.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 8 40 9 9 līdz 5 10 30 210.

Sporta būvju apbūve 2000 m2 8 60 9 9 līdz 5 10 30 211.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2000 m2 8 40 9 9 līdz 5 10 30 212.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2 8 40 9 9 līdz 5 10 30 213.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2000 m2 8 40 9 9 līdz 5 10 30 214.

Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 300 m2 8 9 9 9 9 9 215.

Labiekārtota ārtelpa 9 20 9 9 līdz 2 70 8 detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību 9 nenosaka 10 ja tieši robežojas ar DzS vai DzM teritorijām, tuvākajos 30 m no zemes gabala robežas, pieļaujamas būves ar ne vairāk kā 4 stāviem 4.3.1.5. Citi noteikumi 216. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

218.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

218.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvniecības ieceres dokumentācijā.

4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1.

Pamatinformācija 221. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 222. Biroju ēku apbūve (12001).

4.4.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 234. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 235.

Biroju ēku apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 236.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 237.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 238.

Kultūras iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 239.

Sporta būvju apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 240.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 241.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 242.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 243.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 244.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2000 m2 12 12 12 līdz 4 40 245.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2000 m2 12 12 12 13 40 246.

Labiekārtota ārtelpa 12 20 12 12 līdz 2 70 247.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 11 11 11 11 11 11 11 saskaņā ar DzD apbūves parametriem 12 nenosaka 13 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai, saskaņojot ar būvvaldi 4.4.1.5. Citi noteikumi 248. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

249.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

249.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvniecības ieceres dokumentācijā.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) 4.5.1.1.

Pamatinformācija 252. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 253. Savrupmāju apbūve (11001).

4.5.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 268. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.5.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 270.

Savrupmāju apbūve 14 14 14 14 14 14 271.

Rindu māju apbūve 15 15 15 15 15 15 272.

Daudzdzīvokļu māju apbūve 16 16 16 16 16 16 273.

Biroju ēku apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 274.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 275.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 276.

Kultūras iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 277.

Sporta būvju apbūve 1500 m2 60 17 17 18 20 278.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 18 40 279.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 280.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 281.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 282.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1500 m2 40 17 17 līdz 3 40 283.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1500 m2 40 17 līdz 12 17 40 284.

Labiekārtota ārtelpa 17 20 17 17 līdz 2 70 285.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 17 60 17 līdz 12 17 20 286.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 17 40 17 līdz 12 līdz 3 10 14 saskaņā ar DzS apbūves parametriem 15 saskaņā ar DzM apbūves parametriem 16 saskaņā ar DzD apbūves parametriem 17 nenosaka 18 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai 4.5.1.5. Citi noteikumi 287. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

290.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

290.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvniecības ieceres dokumentācijā.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.6.1.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1.

Pamatinformācija 294. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 295. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 305. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 308.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1 ha 19 60 20 21 21 10 309.

Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1 ha 19 60 20 21 21 10 310.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1 ha 19 60 20 21 21 10 311.

Derīgo izrakteņu ieguve 1 ha 19 60 20 20 20 10 312.

Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1 ha 19 60 20 20 20 10 313.

Inženiertehniskā infrastruktūra 1 ha 19 60 20 20 20 10 314.

Transporta lineārā infrastruktūra 20 20 20 20 20 20 315.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 20 60 20 20 20 10 316.

Noliktavu apbūve 1 ha 19 60 20 20 20 10 317.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 20 20 20 20 20 20 318.

Biroju ēku apbūve 2000 m2 60 20 20 līdz 4 20 319.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 60 20 20 līdz 4 20 320.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2000 m2 60 20 20 10 19 detālplānojumā vai zemes ierības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību 20 nenosaka 21 atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai, ievērojot nosacījumus par augstuma un attāluma nosacījumiem uz robežām ar dzīvojamo un publisko apbūvi 4.6.1.5. Citi noteikumi 321. Veidojot jaunu smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

324.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

324.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;

324.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu.

Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

324.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

324.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

4.6.2.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) 4.6.2.1.

Pamatinformācija 329. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, kura nerada būtisku piesārņojumu ārpus uzņēmumu robežām.

4.6.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 330. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 337. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 340.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1 ha 22 60 23 24 24 10 341.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1 ha 22 60 23 24 24 10 342.

Inženiertehniskā infrastruktūra 1 ha 22 60 23 23 23 10 343.

Transporta lineārā infrastruktūra 23 23 23 23 23 23 344.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 23 60 23 23 23 10 345.

Noliktavu apbūve 1 ha 22 60 23 23 23 10 346.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 23 23 23 23 23 23 347.

Biroju ēku apbūve 2000 m2 60 23 23 līdz 4 20 348.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 60 23 23 līdz 4 20 349.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2000 m2 60 23 23 23 10 22 detālplānojumā vai zemes ierības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību 23 nenosaka 24 atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai, ievērojot nosacījumus par augstuma un attāluma nosacījumiem uz robežām ar dzīvojamo un publisko apbūvi 4.6.2.5. Citi noteikumi 350. Aizliegta darbība, kurai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.

352.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

352.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;

352.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu.

Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

352.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

352.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.7.1.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1.

Pamatinformācija 355. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ielu satiksmei, tostarp sabiedriskā transporta, velosipēdu un gājēju satiksmei, nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi (ietverot sabiedriskā transporta pieturvietas, sabiedriskā transporta maršrutu galapunktu būves, elektromobīļu uzlādes stacijas, autostāvvietas u.tml.).

4.7.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 356. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.7.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 359. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi 361. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.7.2.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) 4.7.2.1.

Pamatinformācija 362. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu dzelzceļa uzņēmumu darbību un to attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 363. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.7.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 366. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

4.7.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.2.5. Citi noteikumi 368. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Transporta infrastruktūras teritorijā (TR1), atļautie izmantošanas veidi ir Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.

Pamatinformācija 369. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 370. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.8.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 375. Biroju ēku apbūve (12001).

4.8.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 378.

Inženiertehniskā infrastruktūra 25 25 25 25 25 25 379.

Transporta lineārā infrastruktūra 25 25 25 25 25 25 380.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 25 25 25 25 25 10 381.

Noliktavu apbūve 1 ha 60 25 līdz 12 25 10 382.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 25 25 25 25 25 25 383.

Biroju ēku apbūve 2000 m2 60 25 līdz 12 līdz 3 10 384.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 60 25 līdz 12 līdz 3 10 385.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2000 m2 60 25 līdz 12 25 10 25 nenosaka 4.8.1.5. Citi noteikumi 386. Veidojot jaunas tehniskās apbūves teritorijas detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.

Pamatinformācija 388. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 389. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.9.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 391. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 395.

2000 m2 26 26 līdz 6 27 26 70 26 nenosaka 27 skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības 4.9.1.5. Citi noteikumi 396. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001), Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) 4.9.2.1.

Pamatinformācija 397. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzētas kapsētu ierīkošanai un uzturēšanai.

Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 398. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsēta (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamo labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 399. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

4.9.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 400.

Labiekārtota ārtelpa 29 28 28 līdz 12 29 28 401.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 28 28 28 līdz 6 29 28 28 nenosaka 29 pēc funkcionālās nepieciešamības 4.9.2.5. Citi noteikumi 402. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

402.1. autostāvvieta pie galvenās ieejas;

402.2. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

402.3. ūdens ņemšanas vietas kapsētas apsaimniekošanai;

402.4. organizēts gājēju ceļu tīkls.

4.10. Mežu teritorija 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1.

Pamatinformācija 404. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 405. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.10.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 409. Viensētu apbūve (11004).

4.10.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 417.

Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 31 31 31 31 31 418.

Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2 ha 31 31 31 31 31 419.

Labiekārtota ārtelpa 31 10 31 līdz 6 31 70 420.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 31 31 31 31 31 31 421.

Viensētu apbūve 30 30 30 30 30 30 422.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 20 31 līdz 10 līdz 2 50 423.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 20 31 līdz 10 32 līdz 2 50 424.

Sporta būvju apbūve 2 ha 20 31 līdz 10 līdz 2 50 425.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 20 31 līdz 10 līdz 2 50 426.

Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 20 31 līdz 10 līdz 2 31 427.

Inženiertehniskā infrastruktūra 31 31 31 31 31 31 428.

Lauksaimnieciska izmantošana 30 30 30 30 30 30 30 saskaņā ar L apbūves parametriem 31 nenosaka 32 skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības 4.10.1.5. Citi noteikumi 429. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta ciemu teritorijās.

4.10.2. Mežu teritorija (M1) 4.10.2.1.

Pamatinformācija 431. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai un, lai nodrošinātu inženiertehnisko infrastruktūru un energoapgādes uzņēmumu apbūvi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai.

4.10.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 432. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.10.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 435. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.10.2.4.

Apbūves parametri Nenosaka 4.10.2.5. Citi noteikumi 439. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.11.1.

Lauksaimniecības teritorija (L) 4.11.1.1.

Pamatinformācija 440. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 441. Viensētu apbūve (11004).

4.11.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 446. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 467.

Viensētu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 līdz 3 33 468.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 2 ha 10 33 līdz 16 35 33 469.

Lauksaimnieciska izmantošana 2 ha 10 34 33 līdz 16 35 33 470.

Labiekārtota ārtelpa 2 ha 10 33 līdz 8 līdz 2 70 471.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 10 33 33 33 33 472.

Vasarnīcu apbūve 2 ha 10 33 līdz 8 līdz 2 33 473.

Dārza māju apbūve 2 ha 10 33 līdz 6 līdz 1 33 474.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 475.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 476.

Kultūras iestāžu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 477.

Sporta būvju apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 478.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 10 33 35 35 33 479.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 480.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 481.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 482.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 483.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 2 ha 10 33 līdz 16 35 33 484.

Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 10 33 līdz 12 35 33 485.

Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 2 ha 10 33 35 35 40 486.

Inženiertehniskā infrastruktūra 2 ha 10 33 35 35 33 487.

Transporta lineārā infrastruktūra 33 33 33 33 33 33 488.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 2 ha 10 33 35 35 33 489.

Noliktavu apbūve 2 ha 20 33 līdz 16 35 33 490.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 2 ha 10 33 35 35 33 491.

Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 10 33 33 33 33 492.

Ūdenssaimnieciska izmantošana 2 ha 10 33 33 33 33 33 nenosaka 34 dārzniecības un siltumnīcu kompleksiem apbūves blīvums 60 % 35 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.11.1.5. Citi noteikumi 493. Meža vai plantāciju mežu ieaudzēšanai meliorētās lauksaimniecības zemēs jāsaņem atbildīgās institūcijas tehniskie noteikumi.

Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

496.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

496.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

Šādā gadījumā jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 0,5 ha.

4.11.2.

Lauksaimniecības teritorija (L1) 4.11.2.1.

Pamatinformācija 504. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā izmantošana nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.

4.11.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 505. Viensētu apbūve (11004).

4.11.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 508. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.11.2.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 510.

Viensētu apbūve 10 ha 20 36 līdz 12 līdz 3 36 511.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 10 ha 37 36 līdz 16 37 36 512.

Lauksaimnieciska izmantošana 10 ha 37 36 līdz 16 37 36 513.

Inženiertehniskā infrastruktūra 36 36 36 36 36 36 514.

Transporta lineārā infrastruktūra 36 36 36 36 36 36 36 nenosaka 37 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.11.2.5. Citi noteikumi 515. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas un palīgēkas.

Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.

Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

518.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

518.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

4.11.3.

Lauksaimniecības teritorija (L2) 4.11.3.1.

Pamatinformācija 520. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir lauksaimniecības zemes ciemos, lai nodrošinātu savrupu apbūvi un lauksaimniecisku izmantošanu.

4.11.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 521. Viensētu apbūve (11004).

4.11.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 526. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.3.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 539.

Viensētu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 līdz 3 38 540.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 5000 m2 39 38 līdz 16 39 38 541.

Lauksaimnieciska izmantošana 5000 m2 39 38 līdz 16 39 38 542.

Labiekārtota ārtelpa 5000 m2 50 38 līdz 10 līdz 2 70 543.

Ārtelpa bez labiekārtojuma 5000 m2 38 38 38 38 38 544.

Vasarnīcu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 8 līdz 2 38 545.

Dārza māju apbūve 5000 m2 50 38 līdz 6 līdz 1 38 546.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 39 38 547.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 39 38 548.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 39 38 549.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 39 38 550.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 16 39 38 551.

Inženiertehniskā infrastruktūra 5000 m2 50 38 39 39 38 552.

Transporta lineārā infrastruktūra 38 38 38 38 38 38 553.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 5000 m2 50 38 39 39 38 554.

Noliktavu apbūve 5000 m2 50 38 līdz 12 39 38 555.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 5000 m2 50 38 39 39 38 556.

Ūdenssaimnieciska izmantošana 5000 m2 50 38 38 38 38 38 nenosaka 39 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.11.3.5. Citi noteikumi 557. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu vai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.

Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

558.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m lielu augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

558.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

4.12. Ūdeņu teritorija 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.

Pamatinformācija 563. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 564. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.12.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 570. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

4.12.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 572.

Inženiertehniskā infrastruktūra 40 40 40 41 41 40 573.

Transporta lineārā infrastruktūra 40 40 40 40 40 40 574.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra 40 40 40 41 41 40 575.

Energoapgādes uzņēmumu apbūve 40 40 40 41 41 40 576.

Ūdenssaimnieciska izmantošana 40 40 40 40 40 40 577.

Ūdens telpas publiskā izmantošana 40 40 40 42 40 40 578.

Dzīvojamā apbūve uz ūdens 40 40 40 līdz 6 līdz 1 40 579.

Derīgo izrakteņu ieguve 40 40 40 40 40 40 40 nenosaka 41 atbilstoši tehniskajai specifikai 42 peldbūvju un uz pāļiem stiprinātu būvju augstums - līdz 6 m virs ūdens līmeņa 4.12.1.5. Citi noteikumi 580. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

Pamatinformācija 581. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlota bijusī Sibīrijas mēra lopu kapsēta "Zeltiņi", kura atrodas Jelgavas novada Lielplatones pagastā, īpašumā "Baloži".

5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 582. Šajā teritorijā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

5.1.2.

Teritorija Ķemeru nacionālajā parkā (TIN12) 5.1.2.1.

Pamatinformācija 583. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" Valgundes pagastā attēlota Ķemeru nacionālā parka teritorija, kas ir nozīmīga ar sērūdeņradi bagāto minerālūdeņu un dūņu veidošanās kompleksu.

5.1.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.2.3. Citi noteikumi 584. Plānojot būvniecību, ūdens ieguves vietas vai dīķu rakšanu TIN12, jāsaņem hidroģeologa atzinums par ietekmes izvērtējumu attiecībā uz sērūdeņradi bagāto minerālūdeņu veidošanās procesu. Darbības nav pieļaujamas, ja tās pasliktina Ķemeru balneoloģisko resursu stāvokli.

5.1.3. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN13) 5.1.3.1.

Pamatinformācija 585. Teritorija, kurā ir centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

5.1.3.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.3.3. Citi noteikumi 586. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" ir attēlotas TIN13 teritorijas, kurās visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgums pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums Nenosaka 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums Nenosaka 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija Nenosaka 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5) 5.5.1.1.

Pamatinformācija 588. Ainaviski vērtīgas teritorijas TIN5, kurās vienlaikus kopā pastāv ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās un vizuāli estētiskās vērtības, veidojot Zemgales reģionam raksturīgo ainavu.

5.5.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.5.1.3. Citi noteikumi 589. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotas sekojošas ainaviski vērtīgās teritorijas TIN5:

589.1. Ķemeru tīreļa ainava;

589.2. Ložmetējkalna Tīreļpurva ainava.

590.1. veikt jebkādu saimniecisko darbību, kas būtiski samazina ainavas ekoloģisko, kultūrvēsturisko un vizuālo vērtību;

590.2. ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas;

590.3. izbūvēt jaunas vēja elektrostacijas;

590.4. izbūvēt jaunus saules paneļu parkus;

590.5. izvietot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) bez kompetento valsts un pašvaldības iestāžu saskaņojumu.

5.5.2. Ainaviski vērtīgs ceļa posms (TIN51) 5.5.2.1.

Pamatinformācija 595. Ainaviski vērtīgs ceļa posms TIN51, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas vai skatu punktus.

5.5.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.5.2.3. Citi noteikumi 596. TIN51 teritorijas attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un tās iedalītas vairākās kategorijās pa posmiem:

596.1. posmi, kurus raksturo izteikta mežu un upes ainava, ar vietām atklātiem skatiem uz ūdenstecēm - Lielupi un Svētes upi, krasta apaugumu, apkārt esošiem mežu masīviem, kas mijiedarbojas ar apdzīvojuma struktūrām un veido mozaīkainavas struktūras.

Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās saglabā un pilnveido mozaīkveida struktūras, nodrošina skatus uz ūdenstilpēm, kā arī veicina mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nostiprinot gan novada zaļo, gan zilo struktūru nozīmību novada ietvaros:

596.1.1. autoceļa P101 posms no Jelgavas novada robežas līdz Kalnciemam;

596.1.2. autoceļa A9 posms no Jelgavas novada robežas līdz Tīreļiem;

596.1.3. autoceļa P99 posms;

596.1.4. autoceļa V1065 posms no Kalnciema līdz Tušķiem;

596.2. posmi novadā, lauksaimniecības zemēm mijiedarbojoties ar atsevišķām meža platībām un apdzīvojuma struktūrām, veidojas mozaīkveida ainavas, kuru lielākā vērtība ir daudzveidīgi tuvi un tāli skati, līkumoti ceļi, un viensētu struktūras. Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās, saglabā mozaīkveida struktūras, izceļ atsevišķi tālos skatus un nostiprina viensētu telpiskās struktūras:

596.2.1. autoceļa P97 posms no Tušķiem līdz Dorupei;

596.2.2. autoceļa V1056 posms no Svētes līdz Vilcei;

596.2.3. autoceļa P103 posms no Ziedkalnes līdz Vilcei;

596.2.4. autoceļa P103 posms no Vilces līdz Elejai;

596.2.5. autoceļa V1072 posms no Lielvircavas virzienā uz Sesavu;

596.3. posmi, kuru ainavas struktūru izteikti veido un ietekmē lielas lauksaimniecības platības - Zemgales reģiona lauksaimniecības zemju ainava ar izteikti tāliem skatiem un skatu atvērumiem un saimnieciskās darbības struktūrām. Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās, saglabā tālos skatus un uztur saimnieciskās darbības struktūras - veicina arī turpmāku lauksaimniecības darbību:

596.3.1. autoceļa P95 posms no Svētes līdz Zaļeniekiem;

596.3.2. autoceļa P95 posms no Zaļeniekiem līdz Jelgavas novada robežai;

596.3.3. autoceļa V1055 posms no Vilces līdz Blankenfeldes muižai;

596.3.4. autoceļa P103 posms no Elejas virzienā uz Sesavu;

596.3.5. autoceļa V1054 posms no Vircavas virzienā uz Oglaini;

596.3.6. autoceļa V1071 posms no Vecsvirlaukas līdz Staļģenei;

596.4. novadā izcelts viens ceļa posms, kura galvenās vērtības saistītas ar kultūrvēsturiskām iezīmēm un kuru raksturo koku rindas abās ceļa pusēs. Ceļa posmam izceļ tā vēsturisko nozīmību, saglabājot, uzturot un atjaunojot alejas un izceļot vēsturiskās skatu perspektīvas:

596.4.1. autoceļa V1078 posms - Blankenfeldes muižas aleja.