Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 25 2024. gada 7. novembrī Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi APSTIPRINĀTI ar Jelgavas novada domes 2024. gada 7. novembra lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 29) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) 7.1. redakcijas saistošās daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums); 1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30883 (2. pielikums). 2. Atzīt par spēku zaudējušiem Jelgavas novada domes 2011. gada 23. novembra saistošos noteikumus Nr. 14 "Par Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2011. gada 23. novembra lēmumu Nr. 22 (protokols Nr. 12)). 3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 3.1. Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Elejas pagasta Elejas ciema daļas teritorijas lokālplānojums" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta lēmumu Nr. 10 (protokols Nr. 12)); 3.2. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Platones ielā 2, Vircavā, Vircavas pagastā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 26. maija lēmumu Nr. 17 (protokols Nr. 8)); 3.3. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 10. decembra saistošie noteikumi Nr. 22 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Rundāles ielā 11, Mežciemā, Jaunsvirlaukas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 10. decembra lēmumu Nr. 29 (protokols Nr. 33)); 3.4. Jelgavas novada pašvaldības 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Upes lauks", Nākotnes ciemā, Glūdas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr. 16 (protokols Nr. 13/2022); 3.5. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Valgundes pagasta padomes 09.10.2008. (prot. Nr. 16, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D1 "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Rītiņi" (kad. Nr. 54860130083) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7); 3.6. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Valgundes pagasta padomes 18.12.2008. (Prot. Nr. 18, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D3 "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Mariņas" (kad. Nr. 54860100513) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7); 3.7. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par Jaunsvirlaukas pagasta padomes 30.10.2006. (prot. Nr. 11, 1. §) saistošiem noteikumiem Nr. 1 "Par Jaunsvirlaukas pagasta nekustamā īpašuma "Īves" (kad. Nr. 54560020200) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7); 3.8. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Svētes pagasta padomes 17.12.2008. (prot. Nr. 15) saistošiem noteikumiem "Par Svētes pagasta nekustamā īpašuma "Zīlītes" (kad. Nr. 54820020026) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7). Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Ainārs 1. pielikums Jelgavas novada pašvaldības 2024. gada 7. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 25 Jelgavas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009118031 Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001 dome@jelgavasnovads.lv http://www.jelgavasnovads.lv Jelgavas novada teritorijas plānojums Redakcija 7.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm 3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm 3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 7.1. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība Pielikumi 1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas un to sarkanās līnijas 2. pielikums. Valsts ceļu klasifikācija un to ceļa zemes nodalījuma joslu un aizsargjoslu platumi 3. pielikums. Redzamības brīvlauki 4. pielikums. Tipveida šķērsprofili 5. pielikums. Ceļu un ielu kategorijas 6. pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas, aizsargjoslas 7. pielikums. Ēkas stāvu skaita un augstuma noteikšana 8. pielikums. Pagalmi 9. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem 10. pielikums. LVĢMC novērojumu stacijas 11. pielikums. Esošie un plānotie pievienojumi valsts autoceļiem 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1. Jelgavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka: 1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Jelgavas novada administratīvās teritorijas daļai, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā; 1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem; 1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību. 2. Apbūves noteikumi attiecas uz Jelgavas novada administratīvās teritorijas Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu teritorijām. 3. Ja kādai teritorijai ir izstrādāts un ir spēkā esošs detālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemes vienību izmantošanu un apbūves prasības, tad papildus šiem Apbūves noteikumiem, primāri jāievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi. 1.2. Definīcijas 4. Apbūves noteikumos lietotie termini: 4.1. apbūves līnija - apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas, izņemot ielas sarkano līniju. 4.2. buferzona - noteikts attālums vai teritorija, kas izveidota, lai mazinātu potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti un vides piesārņojumu. 4.3. pagalmi: 4.3.1. ārējais sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam, kas tieši robežojas ar ielu vai ceļu; 4.3.2. iekšējais sānpagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas nerobežojas ar ielu; 4.3.3. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures sienai; 4.3.4. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tās platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves priekšējai sienai; 4.3.5. koplietošanas pagalms - daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām nepiesaistīta pašvaldībai piederoša zemes vienība vai vienības, ko iespējams izveidot un ierīkot kā kopēju rekreācijas teritoriju vairāku māju iedzīvotājiem (kvartālam, māju grupai u.tml.). 4.4. zemes vienības fronte - zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu. 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 5. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī: 5.1. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai; 5.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai; 5.3. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozaru regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Individuālās vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar Apbūves noteikumu apakšnodaļas 3.2.4. prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 5.4. inženiertīklu ierīkošana. 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 6. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts: 6.1. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, (t.sk. metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas, nolietotas riepas u.tml.) vai piesārņot grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem; 6.2. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolietoto transportlīdzekļu savākšanai un uzglabāšanai; 6.3. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā; 6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus un būvgružus; 6.5. ierīkot nolietoto motorizēto transportlīdzekļu un to rezerves daļu atklātas uzglabāšanas laukumu (autokapsētu), izņemot, ja Valsts vides dienestā ir saņemta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja un risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 7. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, saskaņā ar Teritorijas plānojuma un normatīvo aktu prasībām. Jaunveidojamās zemes vienības izmantošanas mērķim jāatbilst Teritorijas plānojuma prasībām vai pašreizējai likumīgi uzsāktajai izmantošanai. 8. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 13. punktā noteikto izņēmumu. 9. Atļauts veidot jaunu zemes vienību, ja tai ir nodrošināta piekļuve atbilstoši 16. punkta nosacījumiem. 10. Pašvaldība var atteikt izsniegt nosacījumus zemes ierīcības projekta izstrādei, ja zemes vienībai, kurai plānots izstrādāt zemes ierīcības projektu, nav nodrošināta piekļuve atbilstoši 16. punkta nosacījumiem. 11. Jaunu zemes vienību konfigurāciju plāno, ņemot vērā esošo, plānoto izmantošanu un apbūvi, nodrošinot iespēju ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām. 12. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja tiek ievēroti minimālie zemes vienības konfigurācijas parametri: 12.1. zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ; 12.2. minimālais jaunveidojamās zemes vienības robežas attālums no esošas būves, tostarp būves, kas atrodas pierobežnieka zemes vienībā, ir 4 m. Šo attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku vienošanos, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas. 13. Ņemot vērā esošās apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, atsevišķos gadījumos pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības: 13.1. ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (P, JC, R, R1); 13.2. ne vairāk kā 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (DzS, DzM, DzD). 14. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām vai katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja nodota ekspluatācijā ēka, kura plānota attiecīgajā zemes vienībā. 15. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, tad to sadalot, jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību nosaka, ņemot par pamatu tās funkcionālās zonas, kura aizņem lielāko zemes vienības daļu, nosacījumus. 2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām 16. Zemes vienību atļauts izveidot vai apbūvēt tikai tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve. Piekļuvi nodrošina vismaz vienā no veidiem: 16.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu (plānošanas dokumentā vai būvniecības ieceres dokumentācijā) ceļu, laukumu, ielu; 16.2. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (Civillikumā noteiktajā kārtībā ir nodibināts ceļa servitūts un kā lietu tiesība ierakstīts zemesgrāmatā); 16.3. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, tad piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina ar tiesiski noteiktu piekļuvi (ceļa servitūts); 16.4. no pašvaldības ceļa vai ielas: 16.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums; 16.4.2. plānotais pievienojums ir shematiski attēlots un saskaņots lokālplānojumā, detālplānojumā, zemes ierīcības projektā vai būvniecības ieceres dokumentācijā; 16.5. no valsts autoceļa: 16.5.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums; 16.5.2. plānotais pievienojums noteikts un saskaņots plānošanas dokumentos vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 17. Ja izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu plānots izveidot jaunu ielu vai ceļu ar jaunu pieslēgumu pašvaldības ielai, ceļam vai valsts autoceļam, tad ielas vai ceļa risinājums jāveido tā, lai tas nodrošinātu piekļuvi arī citām blakus esošajām zemes vienībām, kurām piekļuve nav nodrošināta. 18. Ja detālplānojuma vai lokālplānojuma risinājumi paredz jaunas ielas, ceļa vai piebrauktuves izveidošanu, tad ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai apbūvei paredzētajām zemes vienībām, izbūvē un nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai, vai arī pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.1.1. Prasības autoceļiem, ielām un piebraucamajiem ceļiem 19. Valsts autoceļu kategorijas, ceļu zemes nodalījuma joslas un aizsargjoslas platums ir norādīts Apbūves noteikumu 2. pielikumā. Tas attiecas uz valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kur nav veikta uzmērīšana. 20. Ielas, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iedala kategorijās, ņemot vērā to atrašanās vietu, nozīmi ielu tīklā, funkciju un prasības, kas jānodrošina ielu būvniecībā un ekspluatācijā. Ciemu teritorijās esošo ielu iedalījums kategorijās norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā. 21. Esošo ielu, kā arī perspektīvo ceļu attīstības teritorijas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN7, attēlotas grafiskās daļas kartēs "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un "Vienotais novada ceļu tīkls". 22. Ielu iedalījums kategorijās ciemu teritorijās: 22.1. B - tranzīta ielas; 22.2. C - maģistrālās ielas; 22.3. D - ciema nozīmes ielas; 22.4. E - vietējas nozīmes ielas. 23. Apbūves noteikumu 25. punktā un 1. pielikumā noteiktās ielu kategorijas atļauts mainīt, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām izmaiņām satiksmes intensitātē, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā un, ja mainot ielas kategoriju, var izbūvēt tai atbilstošo ielas šķērsprofilu. 24. Ciemu teritorijās plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas, to platumi nosakāmi atbilstoši ielas kategorijai, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt esošās apbūves dēļ. 25. Minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām: 25.1. tranzīta ielām (B) - 19 - 27 m (VSIA "Latvijas valsts ceļi" autoceļiem ne šaurāk kā Apbūves noteikumu 2. pielikumā norādītā zemes nodalījuma josla); 25.2. maģistrālajām ielām (C) - 16 - 20 m; 25.3. ciema nozīmes ielām (D) - 12 - 16 m; 25.4. vietējas nozīmes ielām (E) - 6 - 12 m. 26. Sarkanās līnijas gar valsts autoceļiem var tikt precizētas tikai izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu. 27. Tehniskos parametrus B, C, D un E kategorijas ielām nosaka atbilstoši prognozējamām auto, gājēju un velotransporta plūsmām, kā arī ievērojot projektēšanas standartos noteiktās prasības tehniskajiem parametriem. 28. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu un veicot jaunu ielu projektēšanu jāņem vērā 25. punktā un 27. punktā minētie nosacījumi ielu sarkano līniju platumiem, kategorijām, un jāievēro krustojumu pārredzamība, kas noteikta 3. pielikumā. 29. Pilsētās un ciemos piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie valsts un pašvaldības ceļiem pieļaujams ne tuvāk kā 50 m attālumā no esoša krustojuma D, C un B kategorijas ielām un ne tuvāk kā 20 m attālumā no esoša krustojuma E kategorijas ielām. Jaunbūvējamas ielas, piebraucamā ceļa un caurbrauktuves pievienojumu ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Pašvaldība, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, var atļaut samazināt noteiktos pievienojumu attālumus pašvaldības ielām un ceļiem. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādas kategorijas ielām, pievienojumu veido pie zemākās kategorijas ielas. 30. Pievienojumus valsts ceļiem plāno un projektē, ievērojot nosacījumu, ka informācija par esošajiem un plānotajiem ielu, ceļu un nekustamo īpašumu pievienojumiem valsts autoceļiem ciemos un ārpus ciemiem, un par attiecīgo pievienojumu kategorijām, ietverta Apbūves noteikumu 11. pielikumā. Esošās un plānotās pievienojumu vietas attēlotas Transporta plāna 3. pielikumā "Esošie un no jauna plānotie ceļu pievienojumi valsts autoceļiem". Pirms būvniecības uzsākšanas zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, pievienojuma novietojumu ceļam precizē, izstrādājot pievienojuma izvērtējumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pievienojuma vietu vai skaita maiņa vai to kategorijas izmaiņas nav Teritorijas plānojuma grozījumi. 31. Ja strupceļa garums pārsniedz 50 m, tad ierīko vismaz autotransporta apgriešanās laukumu minimāli 12 x 12 m vai loku ar minimālo diametru 16 m. 32. Lokālplānojumā un detālplānojumā izvērtē prognozēto gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velo ceļa risinājumu. 33. Attiecībā uz ielu, piebraucamo ceļu, ietvju, gājēju un velo ceļu segumu ievēro šādas prasības: 33.1. ielu brauktuves un ietves un piebraucamo ceļu brauktuves un gājēju un velo ceļus ieklāj ar cieto segumu; 33.2. E kategorijas ielai un piebraucamajam ceļam var izmantot dažāda veida nesaistītu minerālmateriālu segumus un transporta slodzei atbilstošu konstrukciju, nodrošinot transporta kustību jebkuros klimatiskajos apstākļos, līdz brīdim, kamēr nav izbūvēti visi zem ielas braucamās daļas plānotie inženiertīkli, kas paredzēti detālplānojumā vai lokālplānojumā; 33.3. ierīkojot vai pārbūvējot ietves un gājēju ceļus dabas un apstādījumu teritorijās un citās teritorijās pieļaujami dažādi seguma veidi. 34. Piecu gadu laikā pēc ielas pārbūves vai ielas seguma vienlaidus atjaunošanas aizliegts veikt būvdarbus, uzlaužot ielas cieto segumu, izņemot inženiertīklu avārijas un tās seku likvidēšanas darbus, šādos gadījumos cietais segums ir jāatjauno tā sākotnējā stāvoklī. 35. Trīs gadu laikā pēc gājēju un/vai velo ceļu pārbūves vai seguma atjaunošanas aizliegts veikt būvdarbus, uzlaužot cieto segumu, izņemot inženiertīklu avārijas un tās seku likvidēšanas darbus, šādos gadījumos cietais segums ir jāatjauno tā sākotnējā stāvoklī. 3.1.2. Prasības redzamības brīvlaukiem un satiksmes drošībai 36. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem projektē redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 3. pielikumu. 37. Atkarībā no ielu kategorijas un brauktuvju izvietojuma, redzamības brīvlaukus projektē, paredzot sarkano līniju savienojumu 45 grādu leņķī un īsākās malas šādā garumā: 37.1. ne mazāk kā 3 m garumā (3x3 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 6 - 12 m; 37.2. ne mazāk kā 5 m garumā (5x5 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 12 - 26 m. 38. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 3.1.3. Apbūve ielu sarkanajās līnijās 39. Ielas teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām ir atļauta likumīgi uzbūvētas esošas apbūves atjaunošana. 40. Aizliegts pārbūvējot paplašināt ēkas daļu, kas atrodas starp ielas sarkanajām līnijām un būvlaidē. 41. Ja līdz ielas sarkanās līnijas noteikšanai, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izbūvēts žogs, tad ir pieļaujams saglabāt esošo žogu, līdz laikam, kad tiek uzsākta ielas infrastruktūras attīstība, un esošais žogs traucē veikt būvniecības darbus. Šādā gadījumā, pēc pašvaldības rakstiska aicinājuma saņemšanas, īpašnieks par saviem finanšu līdzekļiem pārvieto žogu pa noteikto sarkano līniju vai to nojauc. 3.1.4. Prasības transportlīdzekļu stāvvietu skaitam un izvietojumam 42. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 9. pielikumā. 43. Apbūves noteikumu 9. pielikumā minētās prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu būvi līdz brīdim, kad tiek veikta tās pārbūve. 44. Ja autostāvvietu skaits pārsniedz 50 un teritorija robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autostāvvietu zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai - blīvus vairāklīmeņu stādījumus vismaz 4 m platumā, norobežojošu sienu vai citus risinājumus. 45. Autostāvvietas teritorijā ierīko apstādījumus: 45.1. ja autostāvvietu izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus; 45.2. daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur autostāvvieta robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, gar autostāvvietu veido norobežojošus stādījumus. 46. Nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionālā nepieciešamība. 47. Transportlīdzekļu stāvvietu plāno tajā pašā zeme vienībā uz kuras atrodas būve, bet ja tas nav iespējams, tad transportlīdzekļu stāvvietu var paredzēt citā zemes vienībā, ja tiek noslēgts ilgtermiņa zemes nomas līgumu. Šādas teritorijas nedrīkst atrasties tālāk kā 200 m rādiusā no būves, kuras izmantošanai tās nepieciešamas. 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.2.1. Vispārīgās prasības 48. Jaunus pazemes inženiertīklus ciemu teritorijās plāno un izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām. 49. Jaunus pazemes inženiertīklus ārpus ielu sarkanajām līnijām ciemu teritorijās atļauts izvietot izņēmuma gadījumā (ja tos nav iespējams izvietot ielas sarkanajās līnijās), saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu. 50. Vienlaicīgi ar ielu pārbūvi veic kompleksu esošo inženiertīklu un būvju pārbūvi, ja tas tehniski ir nepieciešams. 3.2.2. Prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošanai 51. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13). 52. Pārējā novada teritorijā, ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13), atļauts ierīkot: 52.1. jaunus decentralizētus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus, akas, ūdensapgādes spices vai nodrošināt esošo urbumu un aku ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus; 52.2. jaunas decentralizēto kanalizāciju sistēmas, izbūvējot hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vai nodrošināt esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. 53. Ja īpašums atrodas ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13), bet uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu tiek ierīkotas jaunas centralizētās ūdensapgādes un kanalizāciju sistēmas, tad pieslēgšanās pie tām ir obligāta. 54. Pieslēgšanās centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem ir obligāta, ja esošā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamā vai pārbūvējamā objekta zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama. 55. Ierīkojot jaunus decentralizētā dzeramā ūdens urbumus, ūdensapgādes spices un akas, tās nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem. 56. Jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas atļauts ierīkot ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku. 57. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas, tad, lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības, jānodrošina ūdensvada sacilpošana, atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem, vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdenstilpe atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes inženierbūvēm. 3.2.3. Prasības lietus ūdens novadīšanas sistēmām 58. Projektējot lietus ūdens kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls ir atdalīts no lietus ūdens kanalizācijas tīkla. 59. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz kombinētus ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ievalkas, ūdens uzkrāšanas tilpes, tostarp izmantojamas ugunsdzēsības vajadzībām u.tml.). 60. Vietās, kur lietus ūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu. 61. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas tā, lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības. 62. Lietus notekūdeņus no pagalmiem aizliegts novadīt uz ielas braucamās daļas vai ietves. 63. Lietus notekūdeņus aizliegts novadīt centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīklā. 3.2.4. Prasības alternatīvajai inženiertehniskajai apgādei 64. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir atļauta vēja elektrostacijās, hidroelektrostacijās, saules elektrostacijās, biogāzes elektrostacijās, biomasas elektrostacijās u.c. 65. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW ir aizliegts izvietot ciemos zemes vienībās, kuru platība ir mazāka par 5000 m2 un Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un (DzS1). 66. Vēja elektrostaciju izvietojumu plāno: 66.1. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu; 66.2. vismaz 500 m attālumā no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un to buferzonu robežām. Minēto attālumu palielina, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta eksperta atzinumam putnu sugu aizsardzībai ir nepieciešams lielāks attālums. 67. Biogāzes elektrostacijas (t.sk. lauksaimniecības, sadzīves atkritumu, sadzīves un pārtikas ražošanas notekūdeņu) atļauts izvietot tikai rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves un lauksaimniecības teritorijās, ārpus ciemu teritorijām. 68. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves un publiskās apbūves teritorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 69. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās pieļaujams izvietot alternatīvās elektroenerģijas iekārtas, ja tiek saņemts skaņojums no atbildīgās institūcijas. 3.2.5. Meliorācija 70. Esošos grāvjus un dabīgās noteces saglabā vienotā noteces sistēmā. To pārbūve pieļaujama, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmām un būvēm lauku teritorijā nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs. 71. Lauku teritorijās ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par: 71.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas); 71.2. 8 m no liela diametra kolektoriem (diametrs 300 mm un lielāks), mērot no cauruļvada ass līnijas; 71.3. 10 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas); 71.4. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas). 72. Ciemu teritorijās ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par: 72.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas); 72.2. 4 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas); 72.3. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas). 73. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu. 3.3. Prasības apbūvei 3.3.1. Vispārīgās prasības 74. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju jaunai apbūvei vai esošu būvju pārbūvei, ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izvietojumu zemes vienībā. Apbūvi zemes vienībā izvieto respektējot Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanas iespējas. 3.3.2. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un apbūves augstums un stāvu skaits 75. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un atsevišķu apbūves teritoriju atļautais būvju augstums un stāvu skaits atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai ir noteikti Apbūves noteikumu 4. nodaļā. 76. Veicot būvju projektēšanu kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums, kā arī citi apbūves parametri, kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jānosaka individuāli, respektējot kultūras pieminekļu saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības un tie ir jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju. Apbūves parametri var būt mazāki, nekā noteikts Apbūves noteikumu 4. nodaļā. 77. Nosakot stāvu skaitu, pieņemts, ka stāva augstums ir ekvivalents 3,5 m. Ja būvei funkcionāli netiek paredzēts regulārs dalījums stāvos vai nav būtisks stāvu skaits, tad izmanto funkcionālajā zonā atļautajam stāvu skaitam ekvivalentu augstuma rādītāju. 3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, attālumi starp ēkām un inženierbūvēm, insolācija 78. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no zemes vienības robežas - apbūves līnija. 79. Galvenās ēkas novietnei zemes vienībā, kur nav iedibināta būvlaide, jāievēro starp sarkano līniju un būvlaidi šādi minimālie attālumi, izņemot, ja Apbūves noteikumos vai detālplānojumā nav noteikts citādi: 79.1. gar B kategorijas ielām - 10 m; 79.2. gar C un D kategorijas ielām - 6 m; 79.3. gar E kategorijas ielām - 3 m. 80. Attālumus starp dzīvojamām, publiskām un ražošanas ēkām nosaka tā, lai tiktu nodrošināta telpu nepārtraukta insolācija, ne mazāk kā 2,5 h/dienā (pirmskolas izglītības, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim. 3.3.4. Pagalmi 81. Galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā, atkarībā no apbūves veida, nosaka pagalmus - priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 8. pielikumam. 82. Obligātās būvlaides gadījumā priekšpagalma platums sakrīt ar būvlaides attālumu no sarkanās līnijas. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir būvlaide. 83. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīko apstādījumus un labiekārtojumu, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēku ieejām. 84. Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS) un (DzS1) un Lauksaimniecības teritoriju (L2) priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un buferzonā nav atļauta atklāta būvgružu, automašīnu vraku, videi kaitīgu preču un citu atkritumu uzglabāšana. 85. Gadījumos, kad zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai, vai citos īpašas konfigurācijas gadījumos pagalmus nosaka pēc iespējas atbilstoši Apbūves noteikumos ietvertajiem skaidrojumiem un pagalmu noteikšanas principiem, kas shematiski attēloti 8. pielikumā. 3.3.5. Žogi un prettrokšņu sienas 86. Zemes vienību var nožogot ar žogu, dzīvžogu vai kombinējot šos abus nožogojuma veidus. 87. Zemes vienības atļauts iežogot: 87.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām; 87.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju (ciemu teritorijās) vai autoceļa aizsargjoslu (ārpus ciemu teritorijām) ievērojot redzamības brīvlauku. Attālumu var samazināt, ja ir saņemts saskaņojums no ceļa īpašnieka; 87.3. gar meliorācijas būvēm un ierīcēm - pa ekspluatācijas aizsargjoslas ārējo malu, vai tuvāk, ja ir saņemts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vai pašvaldības saskaņojums; 87.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - ne tuvāk par tauvas joslas robežu. 88. Žoga augstums un caurredzamība: 88.1. ciemu teritorijā ielas pusē maksimālais žoga augstums ir 1,6 m no zemes virsmas; 88.2. lauku teritorijā gar ceļiem maksimālais žoga augstums ir 2 m no zemes virsmas; 88.3. atsevišķos gadījumos visa novada teritorijā atļauts veidot augstākus žogus, ja ir saņemts ielas vai ceļa īpašnieka saskaņojums; 88.4. žoga caurredzamība pretskatā gan ciemu, gan lauku teritorijā, ir vismaz 30 %; 88.5. necaurredzamu žogu atļauts izbūvēt vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu apbūvē, aizsardzības un drošības iestāžu apbūvē. 89. Dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošā nekustamā īpašuma robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums ir 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana. 90. Dzīvžoga stādījumi nedrīkst atrasties ielas sarkano līniju teritorijā. 91. Žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ārpus ielas sarkanās līnijas. 92. Aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, aizsardzības un drošības iestāžu objektos. 93. Teritorijās, kur konstatējami trokšņa robežlielumu pārsniegumi, īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 3.3.6. Būves dzīvniekiem 94. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes vairāk par piecām dzīvnieku vienībām un ar to funkcionāli saistītās būves atļauts izvietot tikai funkcionālajās apakšzonās - Lauksaimniecības teritorija (L) un (L1) un Mežu teritorijā (M), ārpus novada ciemu teritorijām. 95. Funkcionālajās apakšzonās - Lauksaimniecības teritorija (L2) un Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijā (DzS) un (DzS1) ciemu teritorijās, ir atļauts ierīkot būves, kas paredzētas nelielam skaitam lauksaimniecības dzīvnieku (mājputni un mājlopi) - līdz pieciem vienas sugas pieaugušo dzīvnieku skaitam, ja tiek ievērotas sanitāri higiēniskās prasības un saņemts rakstisks saskaņojums no blakus esošo kaimiņu zemes vienībām. 3.3.7. Atklāta uzglabāšana 96. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta ielas sarkanajā līnijā vai ceļa nodalījuma joslā. 97. Komposta un atkritumu vietu ierīkošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām, tostarp Jelgavas novada pašvaldības saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu prasībām. 98. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un pie zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi tad, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums par komposta vietas ierīkošanu. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 99. Labiekārtošanas elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, paredzot, ka tas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un ir veidots saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu. 100. Pie mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektiem, iestāžu un citu publisko ēku ieejām, kā arī publisko pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāizvieto atkritumu urnas. 101. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas ar pašvaldību. 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.5.1. Būvniecība piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās 102. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītas saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāzes "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem. 103. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu. Ja teritorijā konstatēts paaugstināts pazemes ūdeņu piesārņojums, uzsāk sanāciju vai izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu. 104. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības ieceres dokumentācijā vai sanācijas programmā. 3.5.2. Aizsardzība pret troksni 105. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā. 106. Zemes vienībā, kurā atrodas trokšņa piesārņojuma avots, veic pasākumus, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa piesārņojuma, vienlaikus izvērtējot esošo trokšņa fona līmeni. 3.5.3. Applūstošās teritorijas 107. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas un attēlotas applūstošās teritorijas, ņemot vērā maksimālo ūdens līmeni ar 10 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību iespējamo plūdu gadījumā. 108. Aprobežojumus applūstošajās teritorijās nosaka Aizsargjoslu likums. 109. Teritorijās, kas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas kā applūstošas, apbūvi izvieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Applūstošo teritoriju robežu precizēšanu iespējams veikt izstrādājot detālplānojumu, lokālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju, saņemot izziņu no VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par pavasara palu līmeņa (augstuma atzīmēm) ar 10 % pārsniegšanas varbūtību, kā arī ņemot vērā normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku noteiktās prasības. Precizēta 10% applūstošā teritorija nav uzskatāma par Teritorijas plānojuma grozījumiem. 3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm 110. Degvielas uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot tikai Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R). 111. Transportlīdzekļu apkopes būves, tai skaitā automazgātavas, atļauts izvietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ne tuvāk kā 25 m no zemes vienības, kas atrodas savrupmāju dzīvojamās apbūves, mazstāvu dzīvojamās apbūves vai daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atklāta tipa automazgātavas atļauts izvietot ne tuvāk par 50 m no zemes vienības robežas, kurā atrodas esošas dzīvojamās ēkas, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās ēkas īpašnieks rakstiski ir piekritis samazināt minēto attālumu. Atklāta tipa automazgātavām, kuras atrodas tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, jāizbūvē aizsargsiena, kas pasargā no automazgātavu trokšņa un aerosoliem. 3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm 112. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu konteiners (tvertne) un tualete, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velosipēdu novietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 113. Labiekārtojot publiski pieejamu ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot velosipēdu ceļu tīklā, skatīt Transporta plāna 1. pielikumā "Kopīgie gājēju un velosipēdu ceļi un velomaršrutu tīkls Jelgavas novadā". Ceļa, kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie piestātnes, būvniecību pabeidz līdz piestātnes nodošanai ekspluatācijā. 114. Motorizēti atpūtas līdzekļi nolaižami ūdenī tikai speciāli tam izbūvētās vai iekārtotās vietās, nebojājot ūdenstilpju krastu. 115. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai: 115.1. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu; 115.2. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē; 115.3. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, peldbūves skicē un aprakstā ņem vērā pavasara palu un vasaras - rudens vējuzplūdu ietekmi un to saskaņo ar pašvaldību. 3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 116. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk. 117. Visas aizsargjoslas un citus plānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas aprobežojumus precizē un attēlo, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus. 118. Aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmas elementiem: 118.1. koplietošanas ūdensnotekām ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 3 m attālumā no ūdensnotekas krotes līnijas; 118.2. ap aizsargdambjiem aizsargjoslas robežu nosaka 10 m platumā gar ārējo nogāzi, mērot no dambja pakājes; 118.3. ap susinātājgrāvjiem ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 2 m attālumā no susinātājgrāvja krotes līnijas. 119. Jelgavas novada teritorijā ap Sibīrijas mēra kapsētu Lielplatones pagastā tiek noteikta 500 m plata aizsargjosla no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas. 120. Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļu attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" saskaņā ar Apbūves noteikumu 1. pielikumā un 2. pielikumā noteikto. 121. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un redzamas 10. pielikumā. 122. Aizsargjoslas ap purviem nosaka Aizsargjoslu likums un tās netiek attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", ja nav precīzu datu par purvu robežām. Purvu aizsargjoslas teritoriju grafiski nosaka pēc apsekošanas dabā un saskaņošanas ar Valsts meža dienestu. 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 124. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 125. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus. 127. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu nami, pansijas. 128. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 129. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra. 130. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus. 131. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 132. Savrupmāju apbūve 1200 m2 2 40 1 1 līdz 3 30 133. Vasarnīcu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 134. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 135. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 136. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 137. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 40 1 1 līdz 3 30 138. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 1200 m2 1 1 1 1 1 139. Labiekārtota ārtelpa 1 20 1 1 līdz 2 60 1 nenosaka 2 katrai dvīņu mājas pusei - 600 m2 4.1.1.5. Citi noteikumi 140. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku un palīgēkas. 141. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās. 142. Paredzot dvīņu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt pa kopmūra asi pēc šo ēku nodošanas ekspluatācijā. 143. Vienā zemes vienībā atļauta vienas mākslīgas ūdenstilpes (dīķa) izbūve, kuras platība nevar būt lielāka par 15 % no zemes vienības kopējās platības. 144. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta, garāža vai nojume). 145. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļa, kas atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), atļautie izmantošanas veidi ir Savrupmāju apbūve (11001), Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003) un Labiekārtota ārtelpa (24001). 4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1. Pamatinformācija 146. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, bijušo dārzkopības sabiedrību un dārza māju teritorijās Atpūtas un Tušķu ciemos un Viesturciemā. 4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 147. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 148. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 149. Dārza māju apbūve (11003). 150. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus. 151. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, kempingi. 152. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra. 153. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus. 154. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 155. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.2.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 156. Savrupmāju apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 2 30 157. Vasarnīcu apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 2 30 158. Dārza māju apbūve 600 m2 30 3 3 līdz 1 30 159. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 160. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 161. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 30 3 3 līdz 2 30 162. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 1200 m2 3 3 3 3 3 163. Labiekārtota ārtelpa 3 20 3 3 līdz 2 60 164. Ārtelpa bez labiekārtojuma 3 3 3 3 3 3 3 nenosaka 4.1.2.5. Citi noteikumi 165. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju, vai vienu vasarnīcu, vai vienu dārza māju un palīgēkas. 166. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta, garāža vai nojume). 167. Vienā zemes vienībā atļauta vienas mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) izbūve, kuras platība nevar būt lielāka par 8 % no zemes vienības kopējās platības. 168. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) apbūvi veido saskaņā ar 3.5.3. apakšnodaļas prasībām. 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 169. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 170. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. 171. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai. 172. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai. 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 173. Biroju ēku apbūve (12001). 174. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas. 175. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu). 176. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūve. 177. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses. 178. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus. 179. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.2.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 180. Savrupmāju apbūve 4 4 4 4 4 4 181. Rindu māju apbūve 1200 m2 5 40 7 7 līdz 3 30 182. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1200 m2 40 7 7 līdz 3 30 183. Biroju ēku apbūve 1200 m2 60 7 7 līdz 3 30 184. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 60 7 7 līdz 3 30 185. Sporta būvju apbūve 6 60 7 7 līdz 3 30 186. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 6 40 7 7 līdz 3 30 187. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 6 40 7 7 līdz 3 30 188. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 300 m2 7 7 7 7 7 189. Labiekārtota ārtelpa 7 7 7 7 līdz 2 70 4 saskaņā ar DzS apbūves parametriem 5 rindu mājas sekcijai - 300 m2 6 pēc funkcionālās nepieciešamības 7 nenosaka 4.2.1.5. Citi noteikumi 190. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, vai vienu rindu māju un palīgēkas. 191. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās. 192. Dvīņu un rindu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes vienības sadale, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēju pa kopmūra asi. Zemes vienību atļauts sadalīt pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. 193. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galve …