📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.104
Rīgā 2007.gada 13.februārī (prot. Nr.12 5.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 181.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt noteikumus ar 2.1.25., 2.1.26., 2.1.27., 2.1.28., 2.1.29., 2.1.30., 2.1.31., 2.1.32., 2.1.33., 2.1.34., 2.1.35., 2.1.36., 2.1.37., 2.1.38., 2.1.39., 2.1.40., 2.1.41., 2.1.42., 2.1.43., 2.1.44., 2.1.45., 2.1.46., 2.1.47., 2.1.48., 2.1.49., 2.1.50. un 2.1.51.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1.25. veidlapa Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" (76.pielikums);
2.1.26. veidlapa "Pielikums pārskatam 1-enerģija" (77.pielikums);
2.1.27. veidlapa Nr.1-atkritumi (lauksaimniecība) "Pārskats par lauksaimniecības atkritumiem", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.novembra Regulas (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem prasību piemērošanu (78.pielikums);
2.1.28. veidlapa Nr.1-meži "Pārskats par mežsaimniecības izmaksām" (79.pielikums);
2.1.29. veidlapa Nr.1-pieaugušo izglītība "Pārskats par pieaugušo izglītību" (80.pielikums);
2.1.30. veidlapa Nr.1-cirks "Pārskats par cirka darbību" (81.pielikums);
2.1.31. veidlapa Nr.1-kabeļu TV "Pārskats par kabeļtelevīzijas darbību" (82.pielikums);
2.1.32. veidlapa Nr.1-kinofilmu iznomāšana "Pārskats par kinofilmu iznomāšanu" (83.pielikums);
2.1.33. veidlapa Nr.1-kinofilmu ražošana "Pārskats par kinofilmu ražošanu" (84.pielikums);
2.1.34. veidlapa Nr.1-radio/TV "Pārskats par radio/televīzijas darbību" (85.pielikums);
2.1.35. veidlapa Nr.1-video "Pārskats par filmu videoierakstu realizāciju ar izplatīšanas tiesībām" (86.pielikums);
2.1.36. veidlapa Nr.1-zooloģiskais dārzs "Pārskats par zooloģiskā dārza darbību" (87.pielikums);
2.1.37. veidlapa Nr.1-kino "Pārskats par kinoteātru darbību un kinoiekārtu izmantošanu" (88.pielikums);
2.1.38. veidlapa Nr.1-lauku tūrisms "Pārskats par lauku tūrisma mītņu darbību" (89.pielikums);
2.1.39. veidlapa Nr.1-r (piens) "Pārskats par piena pārstrādi 200_.gadā" (90.pielikums);
2.1.40. veidlapa Nr.1-rūpniecība "Pārskats par rūpniecības produkcijas veidu ražošanu un realizāciju 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes 1991.gada 19.decembra Regulas (EEK) Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi un Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 912/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi, prasību piemērošanu (91.pielikums);
2.1.41. veidlapa Nr.1-DVV "Uzņēmuma (iestādes) vietējās darbības veida vienības 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes 1993.gada 15.marta Regulas (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (turpmāk - Padomes Regula Nr. 696/93) un Padomes 1993.gada 22.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā (turpmāk - Padomes Regula Nr. 2186/93) prasību piemērošanu (92.pielikums);
2.1.42. veidlapa Nr.1-e-komercija "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2007.gadā", kura nodrošina arī Komisijas 2006.gada 4.jūlija Regulas (EK) Nr. 1031/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību, prasību piemērošanu (93.pielikums);
2.1.43. veidlapa Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes 1996.gada 25.jūnija Regulas (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk - Padomes Regula Nr. 2223/96), Padomes 2000.gada 28.februāra Regulas (EK) Nr. 475/2000, ar ko groza Regulu Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (turpmāk - Padomes Regula Nr. 475/2000), un Padomes 1993.gada 22.novembra Regulas (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (turpmāk - Padomes Regula Nr. 3605/93), prasību piemērošanu (94.pielikums);
2.1.44. veidlapa Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (95.pielikums);
2.1.45. veidlapa Nr.1-gada (saīsinātais) "Kompleksais pārskats par darbību 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (96.pielikums);
2.1.46. veidlapa Nr.1-izmaksas "Pārskats par izmaksām 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (97.pielikums);
2.1.47. veidlapa Nr.2-gada "Kompleksais pārskats par darbību 200_.gadā," kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (98.pielikums);
2.1.48. veidlapa Nr.2-gada (saīsinātais) "Kompleksais pārskats par darbību 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (99.pielikums);
2.1.49. veidlapa Nr.3-gada "Kompleksais pārskats par darbību 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (100.pielikums);
2.1.50. veidlapa Nr.1-muzejs "Pārskats par muzeja darbību" (101.pielikums);
2.1.51. veidlapa Nr.2-ārvalstu kontrole "Pārskats par ārvalstu saistīta uzņēmuma darbību 200_.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekta "Par Kopienas statistiku attiecībā uz ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību" prasību piemērošanu (102.pielikums);".
2. Papildināt noteikumus ar 2.2.6.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.2.6. veidlapa Nr.1-teātris "Pārskats par teātra darbību" (103.pielikums);".
3. Izteikt 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. un 2.3.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.3.1. veidlapa Nr.2-darbs "Pārskats par darbu", kura nodrošina arī Padomes 1999.gada 9.marta Regulas (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām (turpmāk - Padomes Regula Nr. 530/1999), Komisijas 1999.gada 27.jūlija Regulas (EK) Nr. 1726/1999, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām saistībā ar informācijas par darbaspēka izmaksām noteikšanu un nosūtīšanu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1726/1999), Komisijas 2005.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1737/2005 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1726/1999 attiecībā uz informācijas par darbaspēka izmaksām noteikšanu un iesūtīšanu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1737/2005), Komisijas 2006.gada 5.maija Regulas (EK) Nr. 698/2006, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 698/2006), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.februāra Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 450/2003), Komisijas 2003.gada 7.jūlija Regulas (EK) Nr. 1216/2003, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1216/2003), Padomes 1998.gada 19.maija Regulas (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (turpmāk - Padomes Regula Nr. 1165/98), Komisijas 2006.gada 28.septembra Regulas (EK) Nr. 1503/2006, ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1503/2006), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Regulas (EK) Nr. 1158/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1158/2005), Komisijas 2001.gada 26.marta Regulas (EK) Nr. 586/2001, ar ko attiecībā uz ražošanas pamatgrupējumu definēšanu īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 586/2001), Padomes Regulas Nr. 58/97, Komisijas 1998.gada 17.decembra Regulas (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 2700/98), Padomes 1990.gada 9.oktobra Regulas (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (turpmāk - Padomes Regula Nr. 3037/90) un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (30.pielikums);
2.3.2. veidlapa Nr.2-darbs - pielikums "Pārskata par darbu pielikums pa nozarēm", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 1165/98, Komisijas Regulas Nr. 1503/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 un Komisijas Regulas Nr. 586/2001 prasību piemērošanu (31.pielikums);
2.3.3. veidlapa Nr.3-darbs "Pārskats par darbu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 530/1999, Komisijas Regulas Nr. 1726/1999, Komisijas Regulas Nr. 1737/2005, Komisijas Regulas Nr. 698/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 450/2003, Komisijas Regulas Nr. 1216/2003, Padomes Regulas Nr. 1165/98, Komisijas Regulas Nr. 1503/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005, Komisijas Regulas Nr. 586/2001, Padomes Regulas Nr. 58/97, Komisijas Regulas Nr. 2700/98, Padomes Regulas Nr. 3037/90 un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (32.pielikums);
2.3.4. veidlapa Nr.4-darbs "Pārskats par darbu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 530/1999, Komisijas Regulas Nr. 1726/1999, Komisijas Regulas Nr. 1737/2005, Komisijas Regulas Nr. 698/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 450/2003, Komisijas Regulas Nr. 1216/2003, Padomes Regulas Nr. 1165/98, Komisijas Regulas Nr. 1503/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005, Komisijas Regulas Nr. 586/2001, Padomes Regulas Nr. 58/97, Komisijas Regulas Nr. 2700/98, Padomes Regulas Nr. 3037/90 un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (33.pielikums);".
4. Papildināt noteikumus ar 2.3.17., 2.3.18., 2.3.19., 2.3.20., 2.3.21., 2.3.22. un 2.3.23.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.3.17. veidlapa Nr.2-nekustamais īpašums "Pārskats par nekustamā īpašuma tirgu" (104.pielikums);
2.3.18. veidlapa Nr.1-f "Pārskats par finansiālo stāvokli", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Regulas (EK) Nr. 1221/2002 par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1221/2002) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Regulas (EK) Nr. 1161/2005 par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1161/2005) prasību piemērošanu (105.pielikums);
2.3.19. veidlapa Nr.2-f "Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 200_.gada IV ceturksni", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1221/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1161/2005 prasību piemērošanu (106.pielikums);
2.3.20. veidlapa Nr.2-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 475/2000, Padomes Regulas Nr. 3605/93, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta Regulas (EK) Nr. 501/2004 par valsts pārvaldes ceturkšņa finanšu pārskatiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1161/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1221/2002 prasību piemērošanu (107.pielikums);
2.3.21. veidlapa Nr.3-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi", kura nodrošina arī Padomes 1998.gada 16.februāra Regulas (EK) Nr. 448/98, ar ko papildina un groza Regulu (EK) Nr. 2223/96 attiecībā uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS) (turpmāk - Padomes Regula Nr. 448/98), Komisijas 2002.gada 23.oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2002 par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 448/98, ar ko papildina un groza Regulu (EK) Nr. 2223/96 attiecībā uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS) (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1889/2002), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1221/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1161/2005 prasību piemērošanu (108.pielikums);
2.3.22. veidlapa Nr.1-līzings "Pārskats par līzinga sniegšanu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 448/98 un Komisijas Regulas Nr. 1889/2002 prasību piemērošanu (109.pielikums);
2.3.23. veidlapa Nr.3-pasts "Pārskats par pasta darbību" (110.pielikums);".
5. Papildināt noteikumus ar 2.4.23., 2.4.24. un 2.4.25.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.4.23. veidlapa Nr.2-bunkurēšana "Pārskats par naftas produktu piegādi kuģiem un lidmašīnām" (111.pielikums);
2.4.24. veidlapa Nr.2-enerģētika "Pārskats par elektroenerģijas ražošanu, importu un eksportu" (112.pielikums);
2.4.25. veidlapa Nr.2-koģenerācija "Pārskats par koģenerācijas stacijas darbību" (113.pielikums);".
6. Izteikt 2.5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.5.1. veidlapa Nr.1-reģistrs "Statistikas reģistra aktualizācijas veidlapa", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 696/93 un Padomes Regulas Nr. 2186/93 prasību piemērošanu (68.pielikums);".
7. Papildināt noteikumus ar 2.5.9. un 2.5.10.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.5.9. veidlapa Nr.2-reģistrs "Statistikas uzņēmumu reģistra aktualizācijas veidlapa", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 3037/90 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekta, ar ko izveido NACE 2.red. ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par atsevišķām statistikas jomām, prasību piemērošanu (114.pielikums);
2.5.10. veidlapa "2007.gada lauku saimniecību struktūras apsekojums", kura nodrošina arī Padomes 1988.gada 29.februāra Regulas (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu laikā no 1988.gada līdz 1997.gadam, Padomes 1996.gada 17.decembra Regulas (EK) Nr. 2467/96, kas groza Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu, Komisijas 2002.gada 24.jūlija Regulas (EK) Nr. 1444/2002, ar ko groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK, kas attiecas uz vienību definīcijām, izņēmumiem definīcijās un uz reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem, Komisijas 2002.gada 24.janvāra Regulas (EK) Nr. 143/2002, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 571/88 saistībā ar Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu 2003., 2005. un 2007.gadā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr. 1435/2004, ar ko sakarā ar paplašināšanos groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas apsekojumu veikšanu attiecībā uz lauku saimniecību struktūru, Labojuma Komisijas 2004.gada 8.decembra Regulā (EK) Nr. 2139/2004, ar ko pielāgo un īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 un groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK attiecībā uz Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu 2005. un 2007.gadā, Komisijas 2004.gada 8.decembra Regulas (EK) Nr. 2139/2004, ar ko pielāgo un īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 un groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK attiecībā uz Kopienas lauku saimniecību struktūras organizēšanu 2005. un 2007.gadā, un Komisijas 2006.gada 6.februāra Regulas (EK) Nr. 204/2006, ar ko pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 un groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK nolūkā organizēt Komisijas apsekojumus par lauku saimniecību struktūru 2007.gadā, prasību piemērošanu (115.pielikums)."
8. Papildināt 2.1.19., 2.1.20., 2.1.22., 2.5.5., 2.5.7. un 2.5.8.apakšpunktu aiz vārda "nodrošina" ar vārdu "arī".
9. Izteikt 15.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).
10. Izteikt 16.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums).
11. Izteikt 17.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums).
12. Izteikt 30.pielikumu jaunā redakcijā (4.pielikums).
13. Izteikt 32.pielikumu jaunā redakcijā (5.pielikums).
14. Izteikt 33.pielikumu jaunā redakcijā (6.pielikums).
15. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (7.pielikums).
16. Papildināt noteikumus ar 76.pielikumu (8.pielikums).
17. Papildināt noteikumus ar 77.pielikumu (9.pielikums).
18. Papildināt noteikumus ar 78.pielikumu (10.pielikums).
19. Papildināt noteikumus ar 79.pielikumu (11.pielikums).
20. Papildināt noteikumus ar 80.pielikumu (12.pielikums).
21. Papildināt noteikumus ar 81.pielikumu (13.pielikums).
22. Papildināt noteikumus ar 82.pielikumu (14.pielikums).
23. Papildināt noteikumus ar 83.pielikumu (15.pielikums).
24. Papildināt noteikumus ar 84.pielikumu (16.pielikums).
25. Papildināt noteikumus ar 85.pielikumu (17.pielikums).
26. Papildināt noteikumus ar 86.pielikumu (18.pielikums).
27. Papildināt noteikumus ar 87.pielikumu (19.pielikums).
28. Papildināt noteikumus ar 88.pielikumu (20.pielikums).
29. Papildināt noteikumus ar 89.pielikumu (21.pielikums).
30. Papildināt noteikumus ar 90.pielikumu (22.pielikums).
31. Papildināt noteikumus ar 91.pielikumu (23.pielikums).
32. Papildināt noteikumus ar 92.pielikumu (24.pielikums).
33. Papildināt noteikumus ar 93.pielikumu (25.pielikums).
34. Papildināt noteikumus ar 94.pielikumu (26.pielikums).
35. Papildināt noteikumus ar 95.pielikumu (27.pielikums).
36. Papildināt noteikumus ar 96.pielikumu (28.pielikums).
37. Papildināt noteikumus ar 97.pielikumu (29.pielikums).
38. Papildināt noteikumus ar 98.pielikumu (30.pielikums).
39. Papildināt noteikumus ar 99.pielikumu (31.pielikums).
40. Papildināt noteikumus ar 100.pielikumu (32.pielikums).
41. Papildināt noteikumus ar 101.pielikumu (33.pielikums).
42. Papildināt noteikumus ar 102.pielikumu (34.pielikums).
43. Papildināt noteikumus ar 103.pielikumu (35.pielikums).
44. Papildināt noteikumus ar 104.pielikumu (36.pielikums).
45. Papildināt noteikumus ar 105.pielikumu (37.pielikums).
46. Papildināt noteikumus ar 106.pielikumu (38.pielikums).
47. Papildināt noteikumus ar 107.pielikumu (39.pielikums).
48. Papildināt noteikumus ar 108.pielikumu (40.pielikums).
49. Papildināt noteikumus ar 109.pielikumu (41.pielikums).
50. Papildināt noteikumus ar 110.pielikumu (42.pielikums).
51. Papildināt noteikumus ar 111.pielikumu (43.pielikums).
52. Papildināt noteikumus ar 112.pielikumu (44.pielikums).
53. Papildināt noteikumus ar 113.pielikumu (45.pielikums).
54. Papildināt noteikumus ar 114.pielikumu (46.pielikums).
55. Papildināt noteikumus ar 115.pielikumu (47.pielikums).
56. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10.punktu šādā redakcijā:
"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK."
Ministru prezidents A.Kalvītis
Ekonomikas ministrs J.Strods
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumiem Nr.104
"15.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Ekonomikas ministrs J.Strods
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumiem Nr.104
"16.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Ekonomikas ministrs J.Strods
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumiem Nr.104
"17.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Ekonomikas ministrs J.Strods
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumiem Nr.104
"30.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas Nr. 2-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai individuālais komersants, vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, vai iestāde, vai organizācija, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pieprasījuma.2. Sakarā ar to, ka ik mēnesi darbību uzsāk jaunas komercsabiedrības vai individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, iestādes, organizācijas, nodibinājumi, biedrības un fondi vai arī darbojošies, kuri nav respondenti, ievērojami paplašina savu darbību, CSP katru ceturksni papildina respondentu sarakstu ar jauniem respondentiem. Tas nepieciešams, lai notiekošās izmaiņas tautsaimniecībā atspoguļotos kopsavilkumu datos.3. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.4. Budžeta iestāžu centralizētās grāmatvedības (rajona, pagastu padomes, pilsētu un novadu domes u.c.) datus par katru nozari iesniedz atsevišķā veidlapā. Noteiktais nozaru skaits uzrādīts 102.punktā.5. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī Saeimas un pašvaldību deputātus, Ministru kabineta locekļus, valsts civildienesta ierēdņus. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba samaksu.6. Pārskatā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.7. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.8. Bruto darba samaksa vai citas pārskatā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas pārskatā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.9. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.10. Pārskatā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi11. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.12. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.13. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.14. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.15. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:15.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);15.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.16. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.17. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, tad viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:17.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;17.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi18. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.19. Katru ceturksni izpildās sekojoša vienādība: 1110.rindas 1.aile = iepriekšējā ceturkšņa 1140.rindas 1.aile - iepriekšējā ceturkšņa 1131.rindas 1.aile + pārskata ceturkšņa 1121.rindas 1.aile (izņemot respondentus, kuriem nevajadzēja iesniegt pārskatu par iepriekšējā gada IV ceturksni).20. 1120.rindā uzrāda darbiniekus, kuri pieņemti darbā pārskata ceturksnī - t.i., pirmā darba diena iekrita pārskata ceturksnī.21. 1121.rindā uzrāda darbiniekus no 1120.rindas, kuriem pirmā darba diena bija pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmā kalendārā darba diena.22. 1130.rindā uzrāda darbiniekus, kuri atlaisti no darba pārskata ceturksnī - t.i., pēdējā darba diena saskaņā ar līgumu vai rīkojumu iekrita pārskata ceturksnī.23. 1131.rindā uzrāda darbiniekus no 1130.rindas, kuriem pēdējā darba diena bija pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārā darba diena.24. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā. Ņemot vērā pieņemtos un atlaistos darbiniekus, 1.ailei to aprēķina sekojoši: 1140.rindas 1.aile = 1110.rindas 1.aile + 1120.rindas 1.aile - 1121.rindas 1.aile - 1130.rindas 1.aile + 1131.rindas 1.aile.25. 1131.rindā uzrādītais darbinieku skaits ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā bija darba attiecībās (neskatoties uz to, ka tā bija pēdējā darba diena šiem darbiniekiem), tāpēc šos darbiniekus ietver 1140.rindā.26. 1140.rindā uzrādīto darbinieku skaitu sadala pa darbiniekiem pamatdarbā - ar algas nodokļa grāmatiņām (1141.rindā), un pa darbiniekiem blakus darbā - bez algas nodokļa grāmatiņām (1142.rindā).27. 1143.rindā (no 1140.rindas) uzrāda sievietes, kuras bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.28. 1144.rindā (no 140.rindas) uzrāda darbiniekus, kuri bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šeit neietver darbiniekus, kuriem bija darbnespējas lapa slima bērna kopšanai.29. 1145.rindā (no 1140.rindas) uzrāda nerezidentu skaitu. Pārskatā par nerezidentiem uzskata ārvalstniekus, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, kas izdota Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un kas dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā, un kuri strādā Latvijā mazāk par vienu gadu.2.2. 1.2.sadaļas "Darbinieku skaits, kam nav aprēķināta darba samaksa ne par vienu dienu attiecīgajā mēnesī" aizpildīšanas norādījumi30. No 1210. līdz 1230.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem nav aprēķināta darba samaksa ne par vienu dienu attiecīgajā mēnesī. Šo darbinieku skaitā ieskaita, piemēram, tos, kuri visu mēnesi bijuši bezalgas atvaļinājumā, kuriem visu mēnesi bijusi darbnespējas lapa B, kuri visu mēnesi bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Minētos darbiniekus uzrāda arī 1.1.sadaļā.2.3. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi31. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.32. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.33. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.34. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:34.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);34.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;34.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.35. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.36. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).37. 36.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:37.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;37.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;37.3. bijusi darbnespējas lapa A;37.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;37.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).38. 37.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.39. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).40. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.2.4. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi41. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.42. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.43. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1478.rindai.44. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1478.rindas datu summu.45. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.46. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.47. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:47.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;47.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.48. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.49. Darba samaksā ietver 50., 52., 54., 55., 56., 57., 58. un 59.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.50. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:50.1. mēneša algu, mēneša amata algu;50.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;50.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;50.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;50.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;50.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;50.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;50.8. par profesiju, amatu savienošanu.51. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.52. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.53. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.54. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 45.punktu.55. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.56. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.57. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ieskaita arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.58. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).59. 1478.rindā uzrāda samaksu par dīkstāvēm.60. Darba samaksā neiekļauj:60.1. 3.iedaļas 310. līdz 360.rindā uzrādītās naudas summas;60.2. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;60.3. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet sociālās apdrošināšanas iestāde);60.4. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet ienākums no īpašuma).61. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.62. 1490.rindā uzrāda nerezidentiem aprēķināto bruto darba samaksu (no 1470.rindas). Nerezidentu definīciju skatīt 29.punktā.63. 1499.rindā uzrāda darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) - valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai, invalīdu nodarbināšanai u.c. Uzrāda tikai tās subsīdijas, kuras ietvertas aprēķinātajā bruto darba samaksā 1470.rindas 1.ailē.2.5. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi64. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.2.6. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi65. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.66. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.67. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.68. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.69. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi70. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi71. Sadaļas 1., 2.un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.72. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.73. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi74. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.4. 3.iedaļas "Citas darba devēja izmaksas un neizmaksātā darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi75. No 310. līdz 360.rindai uzrādītos datus neietver 1. un 2.iedaļā pie darba samaksas rādītājiem.76. 310.rindā uzrāda bruto darba samaksu natūrā. Tā sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko darba devējs dara pieejamus darbiniekiem par brīvu, par pazeminātām cenām vai par cenām, ko darba devējs faktiski samaksājis pārskata ceturkšņa mēnešos. Šīs preces un pakalpojumi nav nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam. Darbiniekiem tas ir papildu ienākums: viņi maksātu tirgus cenu, ja šīs preces vai pakalpojumus pirktu paši.77. Preces un pakalpojumus vērtē bāzes cenās (t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma), ja darba devējs tās saražojis, un pircēju cenās (t.i., cenās, ko darba devējs faktiski samaksājis), ja darba devējs tās nopircis.78. Sniedzot bez maksas, kopējo darba samaksas natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo preču un pakalpojumu bāzes cenām (vai darba devēja pircēju cenām, ja viņš tās pircis). Sniedzot par pazeminātām cenām, vērtību iegūst kā starpību starp iepriekš izskaidroto aprēķinu un darbinieka samaksāto summu.79. Darba samaksa natūrā ir:79.1. darba devēja ražošanas procesu rezultātā saražotās preces un pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem. Piemēram, bez maksas vai par pazeminātām cenām izsniegtā pārtika pārtikas ražošanas uzņēmumā (izņemot 79.5.punktā minēto); datori - datoru ražošanas firmā; apģērbs - apģērbu ražošanas uzņēmumā (izņemot darba apģērbu); bezmaksas ceļošana dzelzceļa vai aviokompāniju darbiniekiem;79.2. darba devēja izdevumi darbinieku nodrošināšanā ar mājokli vai dzīvojamo platību, ieskaitot izdevumus par respondenta īpašumā esošo dzīvojamo platību (izdevumi tās uzturēšanai un administrēšanai, nodokļu samaksai un apdrošināšanai, atskaitot darbinieku samaksāto summu). Uzrāda arī darba devēja samaksāto darbinieku dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī neatmaksājamos aizdevumus vai aizdevumus ar samazinātām procentu likmēm mājokļa vai dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai. Neietver pabalstu nodarbinātā pārcelšanās gadījumā;79.3. darba devēja izdevumi transportlīdzekļu (automobiļu) lietošanai personīgajām vajadzībām. Tajos ieskaita ekspluatācijas neto izmaksas, ko sedz respondents (ikgadējās līzinga izmaksas un procentu maksājumus - amortizāciju, apdrošināšanu, uzturēšanu un remontu, kā arī turēšanu autostāvvietā). Neieskaita kapitālizmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nekādus ienākumus, ko gūst, transportlīdzekļus pārdodot tālāk, vai izmaksu daļu, kas attiecas uz lietošanu, kas saistīta ar darbu. Datus aprēķina, balstoties uz pieejamo informāciju, piemēram, ierakstiem par attiecīgā veida transportlīdzekļu parku, vidējās transportlīdzekļa vērtības novērtējumu un novērtējumu par daļu, kas attiecas uz gadījumiem, kad transportlīdzekļus privāti lieto darbinieki;79.4. darba devēja pirktās preces vai pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem (saražotās minētas 79.1.punktā);79.5. darba devēja cenu samazinājumi, kas iegūti brīvās vai subsidētās ēdnīcās vai par ēdināšanas taloniem; uzturdevas kompensācija Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmas darbiniekiem;79.6. izdevumi kultūras, atpūtas, sporta pakalpojumu sniegšanai darbiniekiem, tai skaitā tūrisma ceļazīmju izdevumi, dažādu abonementu apmaksa; izdevumi vasarnīcu un brīvdienu pavadīšanas telpu nodrošināšanai darbiniekiem un viņu ģimenēm;79.7. izmaksas, kas saistītas ar mazbērnu novietnes, bērnudārza nodrošināšanu darbinieku bērniem;79.8. darbinieku apkalpošanai paredzēto veikalu uzturēšanas izmaksas (amortizācija, sīki remonti, ēku un iekārtu regulāra uzturēšana bez darba algas personālam);79.9. transporta izdevumu no mājām uz darba vietu un atpakaļ segšana;79.10. mobilā tālruņa, ko lieto gan darbam gan privāti, rēķina tās daļas, kuru sedz darba devējs, apmaksa;79.11. darbiniekiem piešķirtās prēmijakcijas;79.12. darba devēja pārņemtā procentu daļa, ja viņš piešķir aizdevumus darbiniekiem par samazinātām procentu likmēm vai bez procentiem. Šo vērtību nosaka, atņemot faktiski samaksātos procentus no summas, kas darbiniekam jāmaksā, ja kredītam piemēro tirgus likmes. Aizdevumi mājas vai dzīvokļa pirkšanai attiecas uz 79.2.punktu;79.13. maksājumi darbinieku noguldījumu projektiem. Tās ir summas, ko iemaksā darbinieku noguldījumu projektiem (noguldījumu projektiem, akciju iegādes projektiem u.c.). Maksājumus, ko veic, lai izveidotu īpašu fondu komersanta akciju vai citu finanšu aktīvu iegādei darbiniekiem, pat ja tiem nav tiešas pieejas šiem aktīviem, samazina par jebkuru nodokļu atvieglojuma summu, ko tiem var piemērot. Akciju izplatīšanu personālam vai īpašajiem fondiem bez maksas vai to pārdošanu par pazeminātu cenu uzskata par izdevumiem tikai tad, ja attiecīgās akcijas pērk tirgū. Pašizmaksu nosaka pēc starpības starp iepirkuma cenu un pārdošanas vai transferta cenu;79.14. darba devēja maksājumi arodbiedrību fondos.80. 320.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par attiecīgā ceturkšņa mēnešiem tiem darbiniekiem, kuri ietverti 1.iedaļā.81. Šeit neieskaita darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neskatoties uz to, ka tās ietur un nodarbinātā vārdā samaksā darba devējs.82. 330.rindā uzrāda darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas kolektīvajos līgumos, vai citādi, un par darbiniekiem samaksātas pārskata ceturkšņa mēnešos. Tie ir visi maksājumi, ko darba devējs maksā papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pie šiem maksājumiem pieder papildu pensiju apdrošināšana, pensijas uzkrājuma veidošana, veselības un dzīvības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, papildu apdrošināšana bezdarba gadījumā, visi pārējie neobligātie sociālās apdrošināšanas papildu veidi, kas nav minēti citur.83. Minēto maksājumu pilnas summas uzrāda tajā ceturksnī, kad tās samaksātas, neskatoties uz to, ka tie var būt maksājumi par vairākiem mēnešiem vai gadu.84. 340.rindā uzrāda darba devēja pabalstus, kas izmaksāti pārskata ceturkšņa mēnešos visiem darbiniekiem, kā arī bijušajiem darbiniekiem:84.1. izmaksas jubileju, kāzu, bērna dzimšanas, apbedīšanas gadījumā u.c. materiālie pabalsti;84.2. mantas un naudas balvas, dāvanas;84.3. pabalsti veselības aprūpei;84.4. izmaksātā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu veselībai (sakropļojums, arodslimība). Šeit neietver darbnespējas lapu samaksu. Darbinieka nāves gadījumā uzrāda darba devēja izmaksāto atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām;84.5. stipendijas, mācību maksa darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā;84.6. citas labklājības un sociālo pakalpojumu izmaksas, kas nav minētas citur.85. Pabalstus uzrāda, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja normatīvajos aktos tās ir paredzētas.86. 350.rindā uzrāda aprēķināto bruto atlaišanas pabalstu pārskata ceturksnī visiem darbiniekiem, izbeidzot darba līgumu jebkurā no likumdošanā noteiktajiem gadījumiem, kad atlaišanas pabalsts ir paredzēts.87. 360.rindā uzrāda uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kas aprēķināta par pārskata ceturkšņa mēnešiem.5. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi88. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Pārskatā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.89. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1. līdz 3.aile), gan brīvajai darbvietai (4.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.90. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1. līdz 3.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits:90.1. 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aile - 1144.rindas 1.aile;90.2. 400.rindas 2.ailē = 2120.rindas 3.aili;90.3. 400.rindas 3.ailē = 2130.rindas 3.aili.91. 4.ailē (no 400. līdz 410.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 93.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.92. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:92.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);92.2. jaunizveidotas darbvietas;92.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;92.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.93. Aizpildot šīs iedaļas 4.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:93.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;93.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;93.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.94. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:94.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;94.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;94.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;94.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;94.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;94.6. darbvietas citā valstī.95. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.96. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu.6. 5.iedaļas "Streiki" aizpildīšanas norādījumi97. 510.rindā uzrāda streiku skaitu ceturksnī.98. 520.rindā uzrāda darbiniekus, kuri piedalījās streikā neatkarīgi no dienu vai stundu skaita. Tas ir darbinieku skaits, kas piedalījās streikā tā pirmajā dienā, pieskaitot tos darbiniekus, kuri pievienojās streikam pirmo reizi pēc streika pirmās dienas. Nepilna darba laika darbiniekus uzrāda kā vienu darbinieku.99. Darbiniekus, kuri piedalījās vairāk nekā vienā streikā pārskata periodā, uzrāda katrā streikā, kurā viņi piedalījās.100. Neietver darbiniekus, kuri streikā nepiedalījās, bet kuriem streika dēļ nebija iespējas strādāt.101. 530.rindā uzrāda nenostrādāto cilvēkdienu summu pa visu streiku dienām. Ja darbinieks vienā streika dienā piedalījies streikā mazāk par normālo darba laiku, tad viņam ieskaita dienu skaitu, izejot no faktiskām stundām, kurās viņš piedalījās streikā. Piemēram, ja darbinieks streikoja tikai trīs stundas no astoņām darba stundām, tad viņam ieskaita 0,375 dienas (3 : 8 = 0,375). Savukārt, ja darbinieks, kas pieņemts darbā uz nepilnu darba laiku (piemēram, četras stundas dienā jeb pusslodze) streikoja, piemēram, divas stundas, tad nenostrādātās cilvēkdienas aprēķina pēc formulas: streiku stundas dala ar plānotajām darba stundām un reizina ar slodzi. Piemērā: 2 : 4 x 0,5 = 0,25.7. Pašvaldību centralizētajām grāmatvedībām102. Rajona, pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm (izņemot Rīgas domi un tās rajonu izpilddirekcijas) katru no zemāk minētajiem darbības veidiem saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1 red.) pa sekojošiem nodaļas (divzīmju) kodiem iesniedz atsevišķā veidlapā: 75 "Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana"; 80 "Izglītība"; 85 "Veselība un sociālā aprūpe"; 92 "Atpūta, kultūra un sports". Minēto četru pārskatu summa ir vienāda ar kopējiem datiem par centralizēto grāmatvedību (kopsavilkumu statistikas iestādē neiesniedz)."
Ekonomikas ministrs J.Strods
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumiem Nr.104
"32.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Veidlapas Nr. 3-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēts individuālais komersants vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma.2. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.3. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem tiek aprēķināta darba samaksa.4. Pārskatā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.5. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.6. Bruto darba samaksa vai citas pārskatā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas pārskatā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.7. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.8. Pārskatā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos. 2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi9. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.10. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.11. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.12. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.13. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:13.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);13.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.14. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.15. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:15.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;15.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem. 2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi16. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.17. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā. 2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi18. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.19. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.20. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.21. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:21.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);21.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;21.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.22. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.23. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).24. 23.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:24.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;24.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;24.3. bijusi darbnespējas lapa A;24.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;24.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).25. 24.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.26. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).27. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. 2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa"aizpildīšanas norādījumi28. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.29. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.30. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.31. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.32. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.33. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.34. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:34.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par k …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.