Par Koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi

Par Koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 734 Rīgā 2015. gada 20. novembrī (prot. Nr. 58 18. §) Par Koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi 1. Atbalstīt Koncepcijā par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājuma II variantu. 2 2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 3 3. Tieslietu ministrijai: 3.1. līdz 2016. gada 15. novembrim iesniegt Ministru kabinetā šā rīkojuma 1. punktā minētā koncepcijas risinājuma varianta īsteno­šanai nepieciešamos grozījumus normatī­vajos aktos; 3.2. (svītrots ar MK 09.07.2019. rīkojumu Nr. 339). 4 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai šā rīkojuma 1. punktā minētā koncepcijas risinājuma varianta īstenošanai 2017. gadā 1 477 877 euro apmērā, 2018. gadā 1 037 168 euro apmērā, 2019. gadā 903 884 euro apmērā, 2020. gadā 791 255 euro apmērā, 2021. gadā 809 977 euro apmērā un 2022. gadā 840 525 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2015. gada 20. novembra rīkojums Nr. 734) Koncepcija par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi (informatīvā daļa) SatursIevadsKoncepcijas izstrādes pamatojums1. Problēmas formulējums un situācijas izklāsts2. Risinājuma varianti2.1. Nekustamā īpašuma vienota reģistrēšanas sistēma, pastāvot divām Institūcijām2.2. Sinhronizētas VZD Kadastra informācijas sistēmas un TA Datorizētās zemesgrāmatas izveide3. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums4. Atbalstāmais risinājuma variants un turpmākās rīcības apraksts koncepcijas ieviešanai5. Nepieciešamie tiesību aktu projektiSaīsinājumi un terminu skaidrojumiTermins, saīsinājumsSkaidrojumsDatorizētā zemesgrāmataValsts vienotā datorizētā zemesgrāmataERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsEiropas Savienības fondiEiropas Savienības struktūrfondi un Kohēzijas fondsISInformācijas sistēmaJISJoint Information System (Horvātijas Apvienotā nekustamā īpašuma reģistrācijas informācijas sistēma)Kadastra informācijas sistēmaNekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmaTATiesu administrācijaTMTieslietu ministrijaVISNekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienota informācijas sistēmaVZDValsts zemes dienestsZGRZemesgrāmataIevadsŠobrīd Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti 1.38 miljoni īpašumu, savukārt Datorizētajā zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu skaits ir 1.2 miljoni, kas ir par 180 813 mazāks kā Kadastra informācijas sistēmā un būtisku Datorizētajā zemesgrāmatā neierakstīto īpašumu īpatsvaru veido pašvaldībai un valstij piekritīgie īpašumi. Minētie statistikas dati liecina par abās informācijas sistēmās esošo datu atšķirībām, kam pamatā ir ne vien normatīvajos aktos ietvertais regulējums, ka nekustamais īpašums tiek reģistrēts gan Kadastra informācijas sistēmā, gan Datorizētajā zemesgrāmatā, bet arī pašu informācijas sistēmu savstarpējās informācijas apmaiņas, kā arī uzbūves īpatnības.Jautājuma par abu informācijas sistēmu integrēšanu aktualitāte ir bijusi periodiska. Piemēram, jau 1993.gada 30.marta likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" 21.2pantā tika ietverta norma, kas noteic, ka Zemesgrāmatu nodaļas un VZD veido kopēju datorizētu informācijas sistēmu. Datu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minētā norma likumā tika iekļauta 1995.gadā, pirms datorizētas informācijas sistēmas veidošanās.Pieņemot 1998.gada 22.oktobra likumu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" Zemesgrāmatu likumā iekļaujot regulējumu par Datorizētās zemesgrāmatas statusu, tās organizatorisko un tehnisko uzturēšanu un pārējo Datorizētās zemesgrāmatas ieviešanai nepieciešamo regulējumu, likumdevējs ir izšķīries par atsevišķas datu bāzes – Datorizētās zemesgrāmatas izveidi ar mērķi uzturēt datus par zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamiem īpašumiem un uz tiem nostiprinātām tiesībām.Papildus minētajam jāuzsver, ka viena no valsts mēroga prioritātēm šobrīd ir administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem un vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts pārvaldē, tādēļ minēto informācijas sistēmu ciešāka integrācija viennozīmīgi veicinātu šī mērķa sasniegšanu.Koncepcijas izstrādes pamatojumsMinistru kabinets 2011.gada 8.novembra sēdes protokollēmuma (Nr.66 31.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā un turpmākajos gados"" 6.punktā Tieslietu ministrijai deva uzdevumu kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu par Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi.2010.gada 18.jūnija un 2011.gada 1.jūlija Tieslietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolā tika panākta vienošanās par vienotas Datorizētās zemesgrāmatu un Kadastra informācijas sistēmas izveidošanu, kuras ietvaros Tieslietu ministrija ir strādājusi pie šāda virziena, vērtējot savā pārziņā esošo informācijas sistēmu uzlabošanas iespējas, to savstarpējo datu apmaiņu, kā arī atslogojot personas īpašuma reģistrēšanas un tiesību nostiprināšanas procesu.Ar tieslietu ministra 2011.gada 27.septembra rīkojumu Nr.1-1/314 ir izveidota darba grupa, kurai dots uzdevums izvērtēt ar Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas vienotas informācijas sistēmas izveidi saistītos jautājumus, tostarp VIS saturu, uzbūvi, informācijas sistēmas funkcionalitātes, finansēšanas un uzturēšanas kārtību, datu reģistrācijas, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību, kā arī nepieciešamos sistēmas izveides organizatoriskos posmus.1. Problēmas formulējums un situācijas izklāstsValsts kontrole 2010.gada 1.aprīļa revīzijas ziņojumā Nr.5.1-2-15/2009 "Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām" ir konstatējusi, ka Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā reģistrētie dati nav pilnīgi, savstarpēji atbilstoši un pareizi, paredzot Tieslietu ministrijai izstrādāt pasākumu plānu, iesaistot arī atbildīgās institūcijas, lai konstatētu un labotu neatbilstošos un kļūdainos ierakstus informācijas sistēmās un novērstu turpmāk to rašanās cēloņus.Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas datu apmaiņa šobrīd notiek saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2014.gada 30.decembra iekšējiem noteikumiem Nr.1-2/21 "Valsts zemes dienesta, Tiesu administrācijas un zemesgrāmatu nodaļu sadarbības kārtība". Minētais iekšējais normatīvais akts noteic abu iestāžu informācijas apmaiņas un sadarbības nosacījumus, konkretizē rīcību zemesgrāmatu nodalījumu aktualizācijas un abu informācijas sistēmu vēsturisko datu kārtošanas gadījumos, kā arī konstatēto kļūdu labošanas nosacījumus. Jāatzīmē, ka datu salīdzināšanu un nesakritību novēršanu VZD un TA sadarbībā ar rajona (pilsētu) zemesgrāmatu nodaļām veic pastāvīgi. Veicot kļūdu novēršanu, lielā skaitā gadījumu situācijas noskaidrošanai tiek iesaistīts pats nekustamā īpašuma īpašnieks. Pagaidām datu sinhronizācija Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā tiek veikta tikai nekustamā īpašuma kadastra numura, nodalījuma numura un apakšnodalījuma numura līmenī, ņemot vērā, ka Datorizētās zemesgrāmatas izveide netika balstīta uz strukturētu datu ievadīšanu, lai zemesgrāmatas pusē būtu reģistrēti visi kadastra objektu identifikātori tādā struktūrā, kas piemērota datorizētai apstrādei. Veicot datu sinhronizāciju, lai konstatētu, kādā apmērā nekustamā īpašuma kadastra numurs, nodalījuma numurs un apakšnodalījuma numurs nesakrīt Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā un šīs nesakritības novērstu, minētie dati tika salīdzināti 2007.gadā, 2011.gada jūnijā un 2012.gada martā. Salīdzināšanas rezultāti liecina, ka nesakrītošo datu skaits 2012.gada martā attiecībā pret 2011.gada jūniju ir samazinājies 7,5 reizes un ir tikai 0.08% no visu datu kopskaita (2007.gada datu analīze veikta citā griezumā, tāpēc dati ar 2011.un 2012.gadu nav salīdzināmi). Uz 2015.gada aprīli datu sakritība īpašumu līmenī ir gandrīz 100%.Ņemot vērā, ka Datorizētā zemesgrāmata nenodrošina strukturētu datu iegūšanu par nekustamā īpašuma sastāvu, masveida datu salīdzināšana nekustamā īpašuma īpašnieka un sastāva līmenī Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā šobrīd nav īstenojama. Pašreiz Kadastra informācijas sistēmā datus par nekustamā īpašuma sastāvu iespējams pārbaudīt un sakārtot par katru nekustamo īpašumu atsevišķi, pārlūkojot Datorizētās zemesgrāmatas datus tiešsaistē. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajai informācijai 50,3% Datorizētajā zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamajiem īpašumiem ir reģistrēti zemes vienību un būvju kadastra apzīmējumi, kas ļautu veikt datu salīdzināšanu nekustamā īpašuma sastāva līmenī. Jāatzīmē, ka cēlonis šādai situācijai rodams apstāklī, ka nekustamā īpašuma objektu identificēšanai kadastra apzīmējumi būvēm tika ieviesti pakāpeniski, bet zemes vienībām tie tika piešķirti sākotnēji, tomēr zemesgrāmatās tie netika ierakstīti. 2012.gada 12.februārī noslēdzies TA īstenotais ERAF projekts "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošanas elektronisko pakalpojumu sniegšana – 1. kārta", kas īstenots darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritātes 3.2.Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana pasākuma 3.2.2.IKT infrastruktūra un pakalpojumi aktivitātes 3.2.2.1.Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība apakšaktivitātes 3.2.2.1.1.Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība ietvaros plānošanas periodā no 2007.–2013.gadam. Projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/022.Minētā projekta ietvaros tika izstrādāta datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāte, lai nekustamā īpašuma sastāvā esošos objektus aprakstītu norādot kadastra apzīmējumu, tādējādi, nodrošinot iespēju veikt Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas datu sinhronizāciju kadastra objektu līmenī. Minētais risinājums tiks izmantots gan pirmreizēji ierakstot nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, gan izskatot nostiprinājuma lūgumu, tādējādi nodrošinot pakāpenisku visu nekustamo īpašumu sastāva aprakstīšanu, izmantojot kadastra apzīmējumus. Tāpat jaunizstrādātās Datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāte nodrošina datu aizpildīšanu strukturētu datu veidā, tajā skaitā, arī attiecībā uz nodalījuma I un II daļas ierakstiem, lai turpmāk nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā ierakstīto datu sinhronizāciju. Šāda iespēja jau šobrīd tiek nodrošināta attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, kuri ierakstīti pēc 2013.gada 12.februāra, savukārt attiecībā uz iepriekš ierakstītiem nekustamiem īpašumiem, šāda iespēja tiks nodrošināta pēc nodalījuma aktualizācijas veikšanas. Datorizētajā zemesgrāmatā tiesneša lēmuma pieņemšanas procesā ir iestrādāta kontrole, kuras rezultāta tiek veikta datu salīdzināšana ar Kadastra informācijas sistēmu, izslēdzot jaunu datu nesakritību veidošanos, jo, piemēram, ievadot nekorektu kadastra numuru, nav iespējams izveidot nekustamā īpašuma sastāvu, par pamatu ņemot informāciju no Kadastra informācijas sistēmas.Ņemot vērā izklāstīto situāciju, Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas datu nesakritības nav iespējams novērst nekavējoties. Nespēja novērst atsevišķos gadījumos konstatētās datu nesakritības saistīta ar to, ka Datorizētajā zemesgrāmatā netiek strukturētas norādes uz kadastra objektiem, uz kuriem šīs tiesības attiecas, kā arī normatīvais regulējums šobrīd neparedz šādu iespēju. Jāvērš uzmanība, ka datu nesakritības rodas gan gadījumos, kad dati sistēmās ievadīti nepareizi, gan, kad dati ievadīti abās informācijas sistēmās, bet ar atšķirīgu aktualitāti, radot vienādo datu (datu lauka) nesakritības.Ņemot vērā, ka zemesgrāmatu process ir daļa no civilprocesa un pieteikuma princips, analogi civilprocesam nozīmē to, ka zemesgrāmatu process var tikt uzsākts tikai pēc ieinteresēto personu pieteikuma, Zemesgrāmatu likums kā procesuālais likums (56. un 121.pants) noteic iesniedzamā pieteikuma (nostiprinājuma lūguma) formas prasības, proti, nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā un noteiktā formā apliecinātiem. Līdz ar to, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, par būtisku daļu izmaiņu reģistrāciju zemesgrāmatā ir nepieciešams nostiprinājuma lūgums vai īpašos izņēmuma gadījumos personas iesniegums (41.panta trešā daļa), kā arī virkne pievienoto dokumentu, kas apstiprina veiktās izmaiņas. Jāatzīmē, ka Kadastra informācijas sistēmā datu aktualizācija notiek no citām informācijas sistēmām bez īpašnieka ierosinājuma un likumā ir noteikti gadījumi, kad datu aktualizāciju ierosina kadastra subjekts ierosina kadastra subjekts. Vienlaikus jāatzīst, ka pastāv arī tādas procedūras, kuru ietvaros datu aktualizācijai arī zemesgrāmatā nepieciešams iesniegt dokumentus, neskatoties uz to, ka, piemēram, VZD šos datus jau ir pārbaudījis un reģistrējis Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajos aktos paredzētu procedūru un dokumentiem.Pastāvot informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti vieni un tie paši dati ar dažādu aktualitāti, notiek datu dublēšanās, kuras rezultātā abu informācijas sistēmu vienādajos datu laukos, informācija var atšķirties. Tieslietu ministrijā jau šobrīd ir izvērtēta iespējamība daļu nepieciešamās informācijas Datorizētajā zemesgrāmatā iegūt nevis personai nosakot pienākumu iesniegt zemesgrāmatu nodaļā virkni dokumentu, kas satur datus, kas jau ir reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, piemēram, zemes robežu plāns, būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, bet nepieciešamo informāciju iegūt nepastarpināti no Kadastra informācijas sistēmas. Lai to īstenotu tika izstrādāti likumprojekti "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", kas 2014.gada 30.oktobrī pieņemti Saeimā un stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.Tātad, apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka datu nesakritību pamatā ir vairāki iemesli/cēloņi:1. Neskatoties uz to, ka normatīvajā regulējumā samērā skaidri ir nodefinēta abu informācijas sistēmu un institūciju kompetence, konstatētās datu nesakritības liecina par nepieciešamām izmaiņām. Zemesgrāmatu likums noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Savukārt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, kā arī nomniekiem. Neskatoties uz šo samērā skaidro kompetenču sadalījumu, abas informācijas sistēmas uztur datus par nekustamiem īpašumiem un, lai identificētu nekustamo īpašumu vai tā sastāvā esošos objektus, vai to īpašniekus, informācijas sistēmas uztur vienādus datu laukus, dublējot informāciju. Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam gan Datorizētajā zemesgrāmatā, gan Kadastra informācijas sistēmā tiek glabāti šādi dati par nekustamo īpašumu – objekta kopplatība, objekta adrese, apgrūtinājumi, u.c. Savukārt Kadastra informācijas sistēmā tiek glabāti dati par aktuālajiem īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem un tiesībām, kas pēc būtības ir zemesgrāmatas dati. Informācija par abās informācijas sistēmās uzturētajiem datiem sniegta 9.tabulā.2. Noteiktos gadījumos personai iniciējot izmaiņas Kadastra informācijas sistēmā, minētās izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma objektu netiek veiktas Datorizētajā zemesgrāmatā. Tādējādi, lai abās informācijas sistēmās esošie dati sakristu, personai atkārtoti ar identiska satura lūgumu jāvēršas zemesgrāmatu nodaļā, neskatoties uz to, ka persona jau vienreiz ir izteikusi savu gribu attiecībā uz datu grozīšanu. Šādā situācijā personai faktiski jāvēršas divās iestādēs, kas uzliek papildu administratīvo slogu un neveicina personas rīcības savlaicīgumu. Arī datu kļūdu un nesakritību gadījumā persona tiek sūtīta no zemesgrāmatas uz VZD. Tā kā abās informācijas sistēmās tiek uzturēti vienādi dati un nereti vienā informācijas sistēmā dati tiek aktualizēti, bet otrā ne, rodas nesakritības. Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēti nekustamā īpašuma objektu jeb kadastra objektu tehniskie dati, kas ir objektu raksturojošie dati, un nevarētu ietekmēt nedz īpašuma tiesības, nedz to apjomu, pie nosacījuma, ja izmaiņas notiek īpašuma robežās. Datorizētajā zemesgrāmatā šī informācija būtu iegūstama no Kadastra informācijas sistēmas nepastarpināti.3. Abu informācijas sistēmu atšķirīgā datu struktūra, proti, Datorizētā zemesgrāmatā ir maz strukturētu datu lauku, bet daudz teksta datu, kuros tiek ierakstīts personas lūgums un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums, kurā dažkārt izmantotā terminoloģija par vienu un to pašu objektu atšķiras. Tādējādi datu sinhronizācija un iespējamo kļūdu labošana nav īstenojama masveida datu salīdzināšanas procesā.4. Līdz 2014.gada 31.decembrim pastāvēja gadījumi, kad nekustamā īpašuma objekta izmaiņas, piemēram, zemes vienības sadale, saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem var tikt reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā. Bet brīdī līdz persona dodas uz zemesgrāmatu, lai tajā ierakstītu sadali, nekustamam īpašumam tiek uzlikts sadales aizliegums, kā rezultātā zemesgrāmatas atsaka sadales ierakstīšanu. Tādējādi radīja jaunas abu informācijas sistēmu datu nesakritības, kā arī situāciju, kad dabā objekts ir sadalīts, bet tā kā pastāv tiesiski šķēršļi, pret trešām personām kā tas izriet no zemesgrāmatas publiskās ticamības, objekts ir viens vesels. Šāds datu lauku mainīšanas princips ir normatīvajos aktos noteikts, bet neveicina personu uzticēšanos minētajām informācijas sistēmām. Papildus būtu norādāms, ka dažkārt sadales aizliegums pastāv arī pirms sadales reģistrēšanas Kadastra informācijas sistēmā, bet, ņemot vērā, ka sākotnējais sadales atļaujas devējs ir pašvaldība, ir iespējamas situācijas, kad saskaņā ar pašvaldību izdotajiem dokumentiem sadale veikta likumīgi un reģistrējama Kadastra informācijas sistēmā, bet tiesiski šķēršļi tai pastāv atbilstoši zemesgrāmatā ierakstītajai informācijai, kas var būt par iemeslu ierakstīšanas atteikumam.5. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 124.pantu nostiprinājumu labojumi pēc to autorizācijas nav pieļaujami, izņemot gadījumus, kad kļūdas labošana nerada nekādas sekas attiecībā uz personām, kuru tiesības ir nostiprinātas, par ko šai personai tiek paziņots. Tāpat atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 90.pantam, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā (78. un 82.p.), tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu arī bez ieinteresēto personu lūguma vai sūdzības. Vienlaikus secināms, ka laika periodā no brīža, kad nekustamais īpašums tapis ierakstīts zemesgrāmatā, Kadastra informācijas sistēmā attiecībā uz nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošiem objektiem, mainījušies dati (tiem piešķirts kadastra apzīmējums, precizēta platība, mainījies būves nosaukums u.tml). Veicot datu salīdzināšanu, konstatētās neatbilstības nav atzīstamas par kļūdām, jo ieraksti veikti uz nostiprinājuma lūgumam pievienotiem tanī laikā sagatavotajiem dokumentiem un kadastrālās uzmērīšanas lietā esošās informācijas.Tādējādi kā kļūdu iespējams labot tikai to, kas atrunāts Zemesgrāmatu likuma 90.pantā, bet citus labojumus, kas attiecas uz datu aktualizāciju, iespējams veikt tikai pēc personas lūguma. Ievērojot minēto, lai mazinātu zemesgrāmatas pasivitāti kopš 2014.gada 29.novembra datu aktualizāciju ir iespējams veikt zemesgrāmatas nodalījuma aktualizācijas ietvaros, tādējādi samazinot to nesakritību labošanu, kurām nepieciešama personas iesaiste.Jāatzīmē, ka minēto datu nesakritības cēloņi un iemesli ir apzināti jau iepriekš un 2.‑5.punktā minēto datu nesakritības cēloņi pakāpeniski daļēji tiek novērsti ar grozījumiem likumprojektos, kas 2014.gada 30.oktobrī pieņemti Saeimā (likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās""), spēkā stāšanos 2015.gada 1.janvārī. Likumprojekti paredz:1) Deviņas procedūras, kuras tiks īstenotas pamatojoties uz VZD paziņojuma vai VZD pārsūtīta personas iesnieguma pamata;2) Datorizētajā zemesgrāmatā datu lauki, kuri savstarpēji salīdzināmi ar Kadastra informācijas sistēmu, tiks ierakstīti strukturētu datu veidā;3) datu lauku mainīšanas principu, ja zemesgrāmatā pastāvēs šķēršļi zemes vienības sadalei tiks Kadastra informācijas sistēmā atgriezti sākotnējā stāvoklī;4) ieviest t.s. nodalījuma aktualizācijas principu, kā rezultātā mazināsies zemesgrāmatas pasivitātes principa ietekme.2. Risinājuma variantiLai novērstu iepriekšējā sadaļā aprakstītos datu nesakritības iemeslus, turpinājumā tiks aprakstīti divi iespējamie risinājuma varianti.I. Nekustamā īpašuma vienota reģistrēšanas sistēma, pastāvot divām institūcijām.II. Sinhronizētu VZD Kadastra informācijas sistēmas un TA Datorizētās zemesgrāmatas izveide.2.1. Nekustamā īpašuma vienota reģistrēšanas sistēma, pastāvot divām institūcijāmVērtējot datu nesakritību iemeslus, jānorāda, ka viens no iespējamiem risinājumiem, kāds tiek norādīts jau Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra sēdes protokollēmuma (Nr.66 31.§) Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā un turpmākajos gados" 6.punktā ir vienotas Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas izveide.Šis variants paredz izveidot VIS, kurā ietverta Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā esošā informācija. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas notika zemes reforma, kas bija pamats politisko un ekonomisko attiecību sakārtošanai nekustamā īpašuma jomā, tai skaitā, tās personas vai mantinieki, kuru nekustamie īpašumi tika patvaļīgi atņemti (nacionalizēti) Otrā pasaules kara laikā, varēja tos atgūt vai saņemt līdzvērtīgu kompensāciju. Zemes reformas mērķis bija personām nodrošināt tiesības uz vēsturiski to ģimenēm piederošo īpašumu atdošanu, un, lai nodrošinātu šo procesu tiesiskumu, zemes reforma notika atbilstoši speciāli pieņemtiem normatīvajiem aktiem.Ievērojot minēto, Latvijas Republika ar zemes reformas ieviešanu bija izpildījusi savu pienākumu, jo bija nodibināts praksē efektīvs mehānisms, kādā bijušie nekustamā īpašuma īpašnieki un to mantinieki varēja atgūt nekustamos īpašumus. Tā kā zemes reforma bija terminēta un šobrīd atrodas noslēguma posmā, uzskatāms, ka nekustamo īpašumu formēšanas jeb pārejas posms ir noslēdzies, kurā gan Kadastra informācijas sistēmai, gan Datorizētajai zemesgrāmatai bija ļoti nozīmīgi uzdevumi. Šis ir vērtējams kā jauna posma sākums, kad nekustamie īpašumi ir saformēti un būtu jāpārorientējas uz klasiskiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas liek domāt arī par IS attīstību un iespēju veidot VIS. VIS ir uzturama informācija par aptuveni 1.38 milj. īpašumu, kas reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā (no tiem Datorizētajā zemesgrāmatā reģistrēti 1.2 milj. nekustamo īpašumu). Situācija, kad Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti vairāk nekustamo īpašumu nekā Datorizētajā zemesgrāmatā, veidojusies vēsturiski, kad uz likuma pamata atsevišķi nekustamā īpašuma objekti, piemēram paātrinātās privatizācijas dzīvokļi (likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju) kā nekustams īpašums tiek uzturēts Kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā nemaz nevar tikt ierakstīts līdz attiecīgu institūciju lēmumu pieņemšanai. Jāņem vērā, ka īpašuma sastāvā var būt vairāki objekti (Uz 2015.gada 1.aprīli Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti 6.03 milj. objektu), par kuriem datus uztur Kadastra informācijas sistēma. Minētā informācija ir gan teksta, gan grafisko datu formātā. Ne visi šie objekti, tāpat kā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie nekustamie īpašumi, ir ierakstīti vai ierakstāmi Datorizētajā zemesgrāmatā. Jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā kavē arī nepieciešamā finansējuma trūkums, kāds nepieciešams īpašniekam, lai uzmērītu zemi, ēkām veiktu kadastrālo uzmērīšanu, kā arī lai veiktu īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Jāatzīmē, ka no Datorizētajā zemesgrāmatā neierakstītiem nekustamiem īpašumiem (180813), vislielāko īpatsvaru, tas ir, 104037 jeb 57.5 % nekustamie īpašumi, sastāda tieši valstij (6.7%) un pašvaldībai (93.3%) piekrītošie nekustamie īpašumi (dati uz 06.10.2014.).Izveidojot VIS, daļēji tiks atrisinātas šīs koncepcijas 1.sadaļā aprakstītās problēmas un tiks radīti priekšnoteikumi efektīvas nekustamo īpašumu reģistrēšanas sistēmas attīstībai nolūkā uzlabot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem un pašvaldībām, paātrinot nekustamo īpašumu formēšanas un reģistrācijas procesus, nodrošinot labākas iespējas turpmākai ar nekustamo īpašumu saistīto reģistru attīstībai. Vienlaikus VIS būs aktuāli dati, kas nedublējas, nodrošinot savietotus esošās Kadastra informācijas sistēmas un Datorizētās zemesgrāmatas datus, kas ārējiem lietotājiem ir ticami un iedzīvotāji uzticas kadastra un īpašumtiesību informācijai.Analizējot izveidojušos situāciju, vispirms būtu jāmaina pastāvošā kārtība, ka abās IS tiek uzkrāti vienāda satura dati, tādējādi strikti nodalot katras institūcijas atbildību par to kompetencē esošās informācijas uzturēšanu.Savukārt, īstenojot iepriekš minētos pasākumus un novēršot 1.sadaļas 2.–5.punktā minēto datu nesakritību cēloņus, atsevišķas informācijas dublēšanās kā tāda pēc būtības neradīs datu nesakritības.Paredzams, ka zemesgrāmatas uzturēs informāciju par nekustamo īpašumu un tiesībām, VZD uzturēs informāciju par nekustamā īpašuma objektiem (raksturojošos/tehniskos datus). Abu iestāžu radītie dati kombinēsies VIS datu izplatīšanas sadaļā, kas tiks publiskota trešajām personām. Attiecībā uz VIS datu izplatīšanas sadaļu būtu norādāms, ka, ņemot vērā, ka īpašuma tiesības dažādu iemeslu dēļ nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tajā tiks atspoguļota informācija arī par šiem nekustamā īpašuma objektiem, kuru īpašuma tiesību statuss tiks noskaidrots pakāpeniski. Turpinās pastāvēt nekustamā īpašuma objekti (valdījums, lietojums), kas dažādu iemeslu dēļ (budžeta mērniecība, paātrinātās privatizācijas dzīvokļi) vēl nebūs ierakstāmi zemesgrāmatā. VIS tiem nebūs sasaiste ar zemesgrāmatu. Ņemot vērā, ka minētie objekti var tikt iznomāti, tad VIS datu izplatīšanas sadaļā iekļaujama gan kadastra, gan zemesgrāmatu informācija par nomu, kas pēc būtības ir zemesgrāmatu kompetences jautājums.VIS kontekstā netiek skarts jautājums attiecībā uz zemesgrāmatu pasivitātes principu. Minētais princips paliek spēkā, bet VIS veidojama tā, lai maksimāli samazinātu nepieciešamību pēc personas iesaistes, ja tieši netiek skartas īpašuma tiesības.Papildus būtu norādāms, ka veidojot VIS, jārisina jautājums par VIS pārzini. Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam pārzinis ir atbildīgs par informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu, normatīvajos aktos noteikto drošības prasību ievērošanu un informācijas sistēmas attīstību kopumā. Šāda veida atbildība nav dalāma starp divām iestādēm. Veidojot VIS un nosakot tās pārzini, vienlaikus jāvērtē apstāklis, ka pašreiz Kadastra informācijas sistēmas darbība un tās uzturēšana ir cieši saistīta ar citām informācijas sistēmām (piemēram, Valsts adrešu informācijas sistēma, Kadastrālās vērtēšanas un vērtību bāzes modelēšanas sistēma, nākotnē – Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma). Līdz ar to minēto informācijas sistēmu uzturēšanu nebūtu lietderīgi atraut no jaunās VIS uzturēšanas. Papildus jāņem vērā, ka informācijas sistēmas pārziņa kompetencē ir izvirzīt prasības informācijas sistēmas attīstībai, sadarboties ar programmatūras izstrādātāju, testēt informācijas sistēmu un veikt izmaiņas, kam nepieciešamas plašas zināšanas gan par informācijas sistēmas uzbūvi, gan biznesa procesiem, ko konkrētā informācijas sistēma atbalsta.Veidojot VIS, turpmākā tās finansēšanas kārtība kļūst par vienu no primāri risināmiem jautājumiem.Papildus minētajam risināms jautājums par VIS reģistrēto datu publiskās ticamības noteikšanu, ņemot vērā, ka šobrīd Datorizētajā zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā esošajiem ierakstiem ir atšķirīgas sekas pret trešajām personām. Zemesgrāmatu ierakstiem ir publiskā ticamība un tiem ir konstitutīvas sekas. Minētais neapšauba, piemēram, citās informācijas sistēmās esošo datu pareizību, precizitāti, bet nosaka atsevišķās informācijas sistēmās (Datorizētā zemesgrāmatā, komercreģistrā) esošiem ierakstiem īpašu statusu trešo personu aizsardzībai un civiltiesiskās apgrozības veicināšanai, aizsargājot labticīgu trešo personu. Piemēram, trešā persona var paļauties uz zemesgrāmatu ierakstiem, tas ir, ka tiesiski pastāv tāds īpašums, kāds ierakstīts Datorizētajā zemesgrāmatā, tas ir, ka īpašnieks pārdod tādu nekustamo īpašumu, uz ko tam nostiprinātas tiesības zemesgrāmatā un pārliecināties, ka īpašums ir aprobežots tikai ar tām lietu tiesībām, kas ierakstītas zemesgrāmatā. VIS esošajai informācijai būtu nosakāma publiskā ticamība.Pastāvot divām iestādēm, kas strādā ar vienu informācijas sistēmu, risināms jautājums par arhīvu un tā digitalizāciju, vērtējot iespējamās dokumentu dublēšanās novēršanu (saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu par vienu un to pašu objektu glabājas zemes robežu plāns, inventarizācijas lietu noraksti), veidojot vienotu digitālo arhīvu, kas VIS sākotnējā darbības posmā nenovērsīs dubultu arhīvu uzturēšanu attiecībā uz jau esošajiem nekustamajiem īpašumiem un nekustamo īpašumu objektiem. I.risinājuma variants prasa abu sistēmu datu salāgošanu, kam nepieciešams gan manuāls, gan individuāls izvērtējums, līdz ar to jāveic abu arhīvu digitalizēšana jau sākotnēji.Domājot par VIS izstrādi, vienlaikus jāņem vērā, ka nodrošināma jau īstenoto projektu ilgtspēja.Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gadam plānošanas periodā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai projekti tiks īstenoti darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa Nr.2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" ietvaros – provizoriski finansējums pieejams plānošanas periodā 2014.–2020.gadam. Papildus minētajam jāņem vērā uzņemtās saistības, piemēram, vienošanās starp TA, kuras pārziņā ir Datorizētā zemesgrāmata, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredz, ka "ikgadējais pēc-projekta pārskats iesniedzams Sadarbības iestādei katru gadu 5 (piecu) gadu periodā, sākot ar nākamo gadu pēc Vienošanās 6.3.2.punktā minētā noslēguma pārskata veikšanas". Proti, tas nozīmē, ka piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām ir jānodrošina projekta rezultātu ilgtspēja un iespēja izmantot esošā projekta rezultātu tā, lai šī ilgtspēja saglabātos, īstenojot citu projektu un, lai projekta rezultāti netiktu vērtēti kā nelietderīgi izmantots ERAF finansējums. Tāpat šādi nosacījumi izpildāmi arī attiecībā uz Valsts zemes dienesta īstenotiem projektiem. Valsts zemes dienests īsteno ERAF 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" finansēto projektu "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide", identifikācijas Nr.3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/006. Projekts īstenots darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritātes 3.2.Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana pasākuma 3.2.2.IKT infrastruktūra un pakalpojumi aktivitātes 3.2.2.1.Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība apakšaktivitātes 3.2.2.1.1.Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība ietvaros plānošanas periodā no 2007.–2013.gadam. Arī Valsts zemes dienestam līgumā ar Sadarbības iestādi ir noteikts, ka projekta īstenošanas laikā un 5 (piecus) gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas jānodrošina tā, lai radītās vērtības tiktu izmantotas atbilstoši projekta mērķiem. Tādējādi projektā norādītais mērķis ir balstīts uz ilgtspējīgu darbību: "Izveidot modulāru VZD kadastra, adrešu, aizsargjoslas izraisošo objektu un apgrūtināto teritoriju, vērtību zonējumu, būvju kadastrālās uzmērīšanas, topogrāfisko plānu mērogā 1:500 ģeotelpisko datu sistēmu, kuras arhitektūra un saskarne nodrošina visu VZD pārziņā esošo ģeotelpisko datu ievadi, uzkrāšanu, apstrādi vienotā veidā, sasaisti ar teksta datiem un šo datu ērtu izmantošanu VZD klientiem un datu apmaiņas partneriem e-pakalpojumu un informācijas servisu veidā atbilstoši INSPIRE direktīvas prasībām.".2.1.1. Nekustamā īpašuma vienota reģistrēšanas sistēmas, pastāvot divām institūcijām, papildus risināmi jautājumi, identificētās priekšrocības un trūkumiBūtiskākie šī risinājuma varianta priekšnoteikumi ir datu sinhronizācija (vēsturisko datu kārtošana); normatīvo aktu sakārtošana (atbildības nodalīšana, informācijas apmaiņa un aktualizācija ar citām iestādēm, lēmumu apstrīdēšana); VIS pārziņa noteikšana, ņemot vērā, ka informācijas sistēmas uzturēšana un administrēšana ir ļoti smagnēja; tehniskā risinājuma izstrāde, kas ir dārga un iestāžu esošā budžeta ietvaros nav nodrošināma.1. Vēsturisko datu kārtošana (visu līdz šim uzkrāto) datu identificēšanas iespēju nodrošināšanai objektu līmenī.Kā obligāts pasākums pirms VIS izveides veicama vēsturisko datu sakārtošana. Vēsturisko datu sakārtošana ir komplicēts, dārgs un manuāls process, bet tas nav īstenojams pakāpeniski, izlaižams vai apejams, jo tikai tādā veidā iespējams nodrošināt datu identificēšanu objektu līmenī. Šobrīd Kadastra informācijas sistēma un Datorizētā zemesgrāmata satur vienādus datu vienumus, kuros esošie dati par vienu un to pašu nekustamo īpašumu vai tā objektu var atšķirties. Veidojot VIS jārisina jautājums par esošajiem datiem, kas šobrīd tiek uzturēti abās informācijas sistēmās un var atšķirties (piem., nekustamā īpašuma objektu sastāvs, to platība, domājamās daļas, adrese), nosakot, kuri dati no atšķirīgo datu komplekta tiks iekļauti VIS datu izplatīšanas sadaļā. Piemēram, ja Kadastra informācijas sistēmā un Datorizētajā zemesgrāmatā informācija par nekustamā īpašuma objekta platību uz VIS izveides brīdi ir atšķirīga, tad veidojot VIS, ir jāpieņem lēmums, kuru no sistēmās esošajām atšķirīgajām platībām tajā iekļaut, ņemot vēra, ka zemesgrāmatu datiem ir publiskā ticamība, bet Kadastra informācijas sistēma uztur aktuālus datus. Izvēloties risinājumu šim jautājumam, jāņem vērā arī iespējamie riski (skat. aprakstu zemāk).Ņemot vērā, ka VIS būs atšķirīga datu struktūra, kurā dati tikts reģistrēti un iespēju robežās nokonvertēti aktuālie (pēdējā esošajā stāvoklī) dati, lai saglabātu arī vēsturiskos datus, VIS būtu jāveido divas vēsturisko datu struktūras (atbilstoši esošajām šī brīža Datorizētās zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas struktūrām) un viena VIS datu struktūra. Lai VIS varētu strādāt, nepieciešams sasinhronizēt datus abās informācijas sistēmās līdz objektu līmenim. Veicot sinhronizāciju jāņem vērā, ka civiltiesībās, tātad arī tiesiskās attiecībās, kas saistītas ar īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāvadās no Civillikuma 3.pantā nostiprinātā principa, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Līdz ar to jāņem vērā, ka šāda sinhronizācija iespējama tikai gadījumā, kad tā neaizskar personas īpašuma tiesības.Arī šai datu sakārtošanai (sākotnējā datu migrācija uz VIS) pastāv vairāki iespējamie risinājumi, kas īstenojami atsevišķi, vai arī visi vienlaicīgi:a) Ja dati par kadastra objektu, kas identificēti un iekļauti Datorizētajā zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma sastāvā, abās informācijas sistēmās ir atšķirīgi, tad tos Datorizētajā zemesgrāmatā automātiski maina uz tiem, kas ir Kadastra informācijas sistēmā. Datu aktualizācija jāveic atbilstoši Valsts Informācijas sistēmu likumam, aktualizējot VIS datus atbilstoši tām informācijas sistēmām, kuras ir minēto datu pirmavots.Risks – šāds risinājums īstenojams tikai attiecībā uz tiem kadastra objekta datiem, ja to aktualizācija notikusi kadastra objekta ietvaros.b) Iespējams paredzēt pārejas periodu, kurā personai dots laiks aktualizēt informāciju, vienlaikus būtu vērtējama sankciju ieviešanas nepieciešamība par termiņa neievērošanu informācijas aktualizācijai.Risks – šāds risinājums var prasīt nesamērīgu laika resursu patēriņu, ieguvumi no kura būtu rūpīgi izvērtējami.c) Pastāvot tiesiskiem šķēršļiem izmaiņu veikšanai zemesgrāmatā, piemēram, aizlieguma esamība, vai izmaiņu (nostiprinājuma) veikšanai nepieciešami tiesību apliecinoši dokumenti, piemēram, platību izmaiņu apmērs ir tāds, kas pārsniedz pieļaujamās atšķirības u.tml. gadījumos, ja persona nevēršas zemesgrāmatā informācijas aktualizēšanai, VIS datu izplatīšanas sistēmā iekļaujami Datorizētās zemesgrāmatas dati, tajā apjomā, uz ko personai ir nostiprinātas tiesības.Risinot jautājumu par datu dublēšanās novēršanu, jāņem vērā, ka ir gadījumi, kad, piemēram, informācija par nomu, būs gan Datorizētajā zemesgrāmatā, gan Kadastra informācijas sistēmā. Kadastrā šī informācija būs par tiem objektiem, īpašuma tiesības, uz kuriem nav nostiprinātas zemesgrāmatā.Visu minēto jautājumu risināšana ir komplicēts, sarežģīts, resursu ietilpīgs pasākums, bet tā rezultātā tiks iegūti strukturēti dati, kas nodrošinās ne vien iespēju veidot VIS, bet arī plašākas iespējas pakalpojumu modelēšanai un informācijas atlasei.Vienlaikus jāņem vērā, ka datu sakārtošana atbilstoši minētajai kārtībai, iespējama, ja nošķirta katras iestādes kompetence un atbildība.2. Iestāžu atbildības nodalīšanaLai īstenotu šo risinājuma variantu, normatīvajā regulējumā nepieciešams strikti nodalīt katras iestādes atbildību par konkrētiem datiem, kā arī noteikt, ka dati tiek glabāti vienu reizi, atbilstoši katras iestādes kompetencei par konkrētiem datiem, nosakot skaidru atbildību un izslēdzot situācijas, kad par viena veida datiem reģistrāciju/aktualizāciju veic abas iestādes. Papildus būtu nosakāma automātiska datu, kuru pirmavots ir citas informācijas sistēmas (piemēram, Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistrs), aktualizācija.Nodalot iestāžu atbildību, strikti nošķirama lēmuma apstrīdēšanas kārtība, lai līdz minimumam izslēgtu iespēju, ka par vienu un to pašu jautājumu notiek paralēli procesi, jo VZD lēmumu apstrīdēšana notiek administratīvā procesa kārtībā, bet zemesgrāmatas nodaļas tiesneša lēmumu apstrīdēšana notiek civilprocesuālā kārtībā. Šajā risinājuma variantā lēmumu apstrīdēšanas procedūra būs grūti saprotama personām, proti, personas bez specifiskām zināšanām var nesaprast, kurā gadījumā, kas un kur pārsūdzams. Lai risinātu minēto problēmu, būtu izvērtējama iespēja nodrošināt pakalpojumus atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām politikas iniciatīvām veidotos vienotajos klientu apkalpošanas centros, bet atsevišķu procedūru īstenošanā, kuras nav īstenojamas datu apmaiņas kārtībā, saglabājama esošā klientu apkalpošanas kārtība un procedūra.Atbildības nodalīšanas rezultāts būs uzlabota datu kvalitāte, piemēram, šobrīd gan Kadastra informācijas sistēma, gan Datorizētā zemesgrāmata satur informāciju par apgrūtinājumiem, kas ir atšķirīga, ņemot vērā, ka vecajos robežu plānos nav atzīmēti visi apgrūtinājumi, kā arī tie apgrūtinājumi, kas radušies vēlāk. Turpmāk zemesgrāmata uzturēs informāciju vienīgi par tiem apgrūtinājumiem, kas radušies tiesiski un līgumiski, bet VZD informāciju par objekta apgrūtinājumiem (aizsargjoslas, apgrūtinātās teritorijas), kas maina objekta kadastrālo vērtību un samazina nekustamā īpašuma nodokli un attiecas uz objektiem nevis uz īpašumiem.Dati tiks glabāti vienuviet, atbilstoši katras iestādes kompetencei par konkrētiem datiem, nosakot skaidru atbildību un izslēdzot situācijas, kad par viena veida datiem reģistrāciju/aktualizāciju veic abas iestādes, tomēr iestāžu atrašanās dažādos varas atzaros (iestāžu vieta valsts varu institucionālajā sistēmā netiek mainīta) nozīmē šobrīd esošo sistēmu atšķirīgos mērķus, kuri nošķirami veidojot VIS.Īstenojot šo risinājuma variantu, personai iniciējot izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma objektu, tās nebūs jāiniciē atkārtoti zemesgrāmatā, jo VIS objektu raksturojošos tehniskos datus uzturēs VZD. Ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto, abu iestāžu uzturētie dati kombinēsies VIS datu izplatīšanas sadaļā, kur trešās personas saņems pilnīgu un nepārprotamu informāciju par attiecīgu nekustamā īpašuma objektu, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju (turpmāk – Savietotājs), kura izveides mērķis ir elektronisko pakalpojumu attīstība un valsts elektroniskās pārvaldes ieviešana Latvijā. Tas nodrošina drošu un platformas neatkarīgu starpslāni starp informācijas sistēmām (neatkarīgs starpslānis nozīmē to, ka, veidojot savienojumu ar reģistru izmantojot Savietotāju, nav jāuztraucas par platformas tehnisko nesaderību – datu apmaiņa tiek nodrošināta, izmantojot atvērtos standartus un XML shēmas). Par savienojumu drošību rūpējas Savietotājs, kurš identificē un autorizē informācijas sistēmu, lietotājus un nodrošina auditācijas pierakstu veikšanu par savienojumiem 1.1 http://www.vraa.gov.lv/lv/epakalpojumi/viss/ Zemāk esošajā 1.tabulā ir izklāstīti risinājuma varianta ieviešanas priekšrocības un trūkumi, kas būtu jāņem vērā, pieņemot galīgo lēmumu par ieviešamo risinājuma variantu.1.tabulaNr.p. k.PriekšrocībasNr.p. k.Trūkumi1.Vienota informācijas sistēma, kas uztur visus datus par nekustamo īpašumu pašlaik esošo divu informācijas sistēmu vietā. Izslēgta datu dublēšanas iespējamība nākotnē, jo dati tiek reģistrēti vienotā datu struktūrā.1.I. risinājuma varianta realizācija jau sākotnējā etapā prasīs lielus finanšu ieguldījumus datu sinhronizācijai, kas ir obligāta pirms VIS ieviešanas.2.Sakārtoti un harmonizēti dati par nekustamo īpašumu (sinhronizēti vēsturiskie dati un dati par jaunajiem nekustamajiem īpašumiem tiek reģistrēti vienotā datu struktūrā VIS un tiek piemērotas vienotas kvalitātes prasības).2.VIS izstrāde prasa lielus finanšu resursus. Pirms VIS izstrādes nepieciešams izvērtējums abu institūciju noslēgtajiem līgumiem par ERAF projektu ietvaros realizēto aktivitāti informācijas sistēmu izstrādē, kā rezultātā piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām ir jānodrošina projekta rezultātu ilgtspēja.3.VIS reģistrētajiem datiem ir publiskā ticamība pretstatā tam, ka šobrīd publiskā ticamība ir tikai Datorizētajai zemesgrāmatai.3.Divi datu pārziņi, kā rezultāts ir apgrūtināta datu struktūras izstrāde un attīstība.4.Viens informācijas sistēmas turētājs, kas ļauj samazināt resursus, risinot jautājumus par informācijas sistēmas attīstību un uzturēšanu (izņemot datu struktūras attīstību), skat. 2.trūkumu. 4.Saglabājot divas institūcijas, kas atbild par nekustamo īpašumu reģistrāciju, saglabājas divi atšķirīgi finansēšanas modeļi, kas apgrūtina datu modeļu uzturēšanu un attīstību. Ņemot vērā, ka VIS attīstībai finanšu resursi tiks piešķirti vienai institūcijai – VIS turētājam, paredzamas problēmas, ka procedūru attīstība nebūs saskaņota ar informācijas sistēmu attīstību.5.VIS ietvaros tiks veidota kopīga datu izplatīšanas sadaļa, kā rezultātā trešās personas (tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijas) saņems pilnīgu un nepārprotamu informāciju par nekustamajiem īpašumiem. 5.Saglabājot divas institūcijas, kas atbild par nekustamo īpašumu reģistrāciju, apgrūtina vienotas normatīvās bāzes un vienotu reģistrācijas procedūru izstrādi, ko pastiprina tas, ka VZD strādā administratīvā procesa ietvaros, bet zemesgrāmatu process tiek vests pēc civilprocesuālajiem principiem.6.Ātrāks nekustamo īpašumu formēšanas un reģistrācijas process.6.Saglabājot divas institūcijas, kas atbild par nekustamo īpašumu reģistrāciju, netiks mazināta sabiedrības neizpratne par abu institūciju kompetenču sadalījumu.7.Administratīvais slogs personām mazināsies nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru integrēšanas rezultātā.7.Veidojot vienotu VIS datu izplatīšanas sadaļu, papildus resursus prasīs no pakalpojumiem gūto finanšu ieņēmumu sadalīšana starp abām institūcijām.  8.Abu institūciju arhīvos tiek uzkrāti vieni un tie paši dokumentu oriģināli un atvasinājumi.2.1.2. Starptautiskā pieredzeKopumā no 27 Eiropas valstīm, kurās nekustamā īpašuma reģistrācija bijusi sadalīta divās daļās – Kadastra un Zemesgrāmatu reģistros, uz šodienu:8 valstīs abi reģistri apvienoti vai pašlaik tiek apvienoti vienā iestādē un vienā informācijas sistēmā (Čehija, Grieķija, Kipra, Lietuva, Rumānija, Serbija, Slovākija, Ungārija).6 valstīs vienā iestādē darbojas 2 integrētas sistēmas (Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Slovēnija, Somija, Zviedrija).4 valstīs darbojas divas integrētas sistēmas, kuras uztur divas iestādes (Austrija, Bulgārija, Dānija, Šveice).1 valstī (Beļģija) vienā iestādē darbojas divas nesaistītas sistēmas.8 valstīs divas iestādes uztur divas nesaistītas sistēmas (Horvātija, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Polija, Portugāle, Spānija, Vācija).Horvātija: Aplūkojot citu valstu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmas, konstatējams, ka Horvātija jau mēģina īstenot vienotas informācijas sistēmas izveides projektu, pastāvot divām institūcijām.Zemes reģistrācijas sistēma Horvātijā balstās uz diviem reģistriem Nekustamā īpašuma kadastrs un zemesgrāmatas, kas arī atrodas dažādu institūciju pārziņā. Nekustamā īpašuma kadastrs dalās A un B daļā, kur A daļā tiek uzturēti dati par zemes vienību, tās atrašanās vietu, kadastra numuru, izmantošanas veidu un zemes gabalam piesaistītajām ēkām, savukārt, B daļā tiek uzturēti dati par īpašniekiem. Papildus informācija ir attēlota kartogrāfiski. Zemesgrāmata arī dalās A, B un C daļās, kur A daļa satur kadastra informāciju, B daļa informāciju par īpašnieku, bet C daļa par apgrūtinājumiem. Horvātijas gadījumā ir acīmredzami, ka abi reģistri dublē tajos esošo informāciju, bet aplūkojot iespējamos risinājumus, tika konstatēts, ka pietrūkst politiskās gribas, lai īstenotu institucionālu reģistru apvienošanu, tādēļ tika izvēlēts veidot kopīgu datu bāzi, sasaistot starpinstitucionālus un starpministriju datus, izveidojot Apvienoto informācijas sistēmu (JIS) – Joint Information System), kuras izveides ietvaros tika īstenoti atsevišķi projekti – Nekustamā īpašuma reģistrācijas un kadastra projekts (Real Property Registration and Cadastre Project (RPRC Project)), kura izmaksas ir norādītas 48 milj. eiro apmērā un Integrēts zemes administrēšanas sistēmas projekts (Integrated Land Administration System Project (ILAS Project)), kura izmaksas norādītas 18 milj. eiro.Līgums par JIS izveidi tika parakstīts 2007.gadā. Projekta ietvaros bija paredzētas arī tādas aktivitātes kā arhīvu digitalizācija, kas vēl ir procesā, personāla apmācība, likumdošanas ietvara izveidošana un sakārtošana kopumā, visaptveroša kadastra un zemesgrāmatu teksta un kartogrāfisko datu digitalizācija, lai sagatavotu tos migrācijai uz JIS. Papildus tika noskaidroti iemesli, kas pagarina reģistrācijas procesu, kurus novēršot ir izdevies reģistrācijas ilgumu samazināt no 900 līdz 65 dienām.Lai īstenotu šo apjomīgo projektu tika izveidota projekta vadības komiteja 11 locekļu sastāvā, projekta koordinatori jeb atbalsta vienības (20 darbinieki – 10 no katras iesaistītās institūcijas) un projekta ieviešanas struktūrvienība (12 darbinieki).Horvātija darbu pie JIS izveides uzsāka 2005.gadā, izstrādājot un apstiprinot stratēģiju, 2006. un 2007.gada ietvaros tika izstrādātas un publicētas iepirkuma prasības un vērtēti pieteikumi. Par izveidoto JIS 2012.gada februārī tika veikts projekta Pasaules Bankas uzraudzības misijas novērtējums, kurā atzīts, ka neskatoties uz labu panākto progresu atsevišķās ar projektu saistītās sastāvdaļās, JIS uzrāda vairākas būtiskas problēmas, kas ir par pamatu projekta neapmierinošajam vērtējumam. Pēc šā negatīvā JIS novērtējuma, tiek gatavots JIS tehniskās kvalitātes audits, apturot JIS tālāku attīstību.Kopš 2014.gada 24.februāra JIS pilnā mērā ir uzsācis darbu 16 zemesgrāmatās un 13 kadastra birojos Horvātijā. Jānorāda, ka kopumā Horvātijā ir 109 zemesgrāmatas un 112 kadastra biroji.2.2. Sinhronizētu VZD Kadastra informācijas sistēmas un TA Datorizētās zemesgrāmatas izveideDomājot par vienotu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmas izveidi, jāvērtē arī Kadastra informācijas sistēma un Datorizētā zemesgrāmata un to datu apmaiņas uzlabošanas iespējas. Izvērtējot jau paveikto abu informācijas sistēmu datu nesakritību novēršanā (ERAF projekti, likumprojekti "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", kas 2014.gada 30.oktobrī pieņemti Saeimā un stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī) kopsakarā ar datu nesakritību iemesliem, secināms, ka tos iespējams novērst arī neveidojot vienu vienotu informācijas sistēmu, bet saglabājot jau esošās informācijas sistēmas un uzlabojot datu apmaiņas kvalitāti, kā arī turpinot pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz iestāžu kompetences nodalīšanu, piemēram, par publiski ticamiem atzīstot Kadastra informācijas sistēmā un Apgrūtināto teritoriju informācijā sistēmā esošos datus par objektiem, savukārt īpašnieku datus no Datorizētās zemesgrāmatas, izstrādājot nosacījumus, pie kuriem datus var paņemt no otras informācijas sistēmas. Jau tagad eksistē tiešsaistes slēgums starp Kadastra informācijas sistēmu un Datorizēto zemesgrāmatu, kas būtu saglabājams un pilnveidojams. Ja ir slēgums starp divām IS datu bāžu līmenī, nav nepieciešams iesaistīt Savietotāju. Savietotājs šajā risinājuma variantā tiktu izmantots, lai nodrošinātu datu apmaiņu ar citām informācijas sistēmām (valsts, pašvaldību), kam nav nepieciešams veikt izmaiņas IS platformu tehniskās nesaderības gadījumos.Nodrošinot datu apmaiņu atbilstoši Valsts informācijas sistēmas likumam, ir iespējams daļēji novērst koncepcijas 1.sadaļā norādītās problēmas un radīt priekšnoteikumus efektīvas nekustamo īpašumu reģistrēšanas sistēmas attīstīšanai nolūkā efektivizēt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem un pašvaldībām, paātrinot nekustamo īpašumu formēšanas un reģistrācijas procesus, nodrošinot labākas iespējas turpmākai ar nekustamo īpašumu saistīto reģistru attīstībai. Vienlaikus, veicot pakāpenisku vēsturisko datu sakārtošanu un normatīvā regulējuma izmaiņas, būs nodrošināti aktuāli dati, kas ir pareizi un kas ārējiem lietotājiem ir ticami un iedzīvotāji uzticas kadastra un īpašumtiesību informācijai.Datorizētajā zemesgrāmatā ir veikti būtiski ieguldījumi sistēmas attīstībā ERAF projekta ietvaros un šobrīd jaunā Datorizētā zemesgrāmata jau paredz datu strukturēšanu, risināms jautājums ir jau uzkrāto datu izvērtēšana, analīze un konvertēšana atbilstoši jaunajām atbildības nostādnēm. Minētie pasākumi veicami plānveidā akualizējot sākotnējo nodalījumu. Ievērojot zemesgrāmatu nodaļu noslodzi, nodalījumu aktualizācijas plānu sastāda zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks saskaņojot ar tieslietu ministru.Savukārt, vērtējot pastāvošo situāciju, jāatzīmē, ka Kadastra informācijas sistēma ir viena no lielākajām valsts informācijas sistēmām, kura uztur informāciju par vairāk kā 6 milj. kadastra objektu. Kadastra informācijas sistēmas teksta daļas uzbūve (datu struktūra) sākotnēji tika veidota, lai nodrošinātu zemes reformu un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu. Sistēma projektēta 1996.gadā un tās struktūra pakāpeniski pielāgota, iekļaujot tajā vērtēšanas moduli, būvju moduli, dzīvokļu īpašumu sadaļu, nomas sadaļu u.c. Šobrīd sistēmā darbojas atsevišķi ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu saistītie programmatūras vienumi, kuru izslēgšana nav iespējama, nepārbūvējot sistēmu. Kadastra informācijas sistēmas tehniskā realizācija ir novecojusi un jaunākie informācijas sistēmu tehnoloģiskie un drošības risinājumi nav savietojami ar esošo Kadastra informācijas sistēmas teksta daļas lietotāja saskarnes programmnodrošinājumu, kas rada būtisku risku saskarnes ilgtspējīgai darbībai. Papildus jau uzskaitītajām problēmām, būtu atzīmējams, ka patreizējā Kadastra informācijas sistēmas teksta datu struktūra neatbalsta jaunu datu kopu uzkrāšanu, jaunas datu iegūšanas metodes, kā arī datu par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībā izsniegšanu, izmantojot atvērto datu formātus. Tādējādi, lai risinātu uzskaitītās problēmas un būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu abu informācijas sistēmas sadarbību, nepieciešams izstrādāt jaunu Kadastra informācijas sistēmu, kas nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmas ilgtspējīgu darbību, realizētu datu sinhronizēšanu ar Datorziēto zemesgrāmatu.Kadastra informācijas sistēmā šobrīd sākotnēji tiek reģistrēts nekustamais īpašums un tikai pēc tam tā sastāvā ietilpstošie objekti, tādējādi, esošā Kadastra informācijas sistēma tiek balstīta ne vien uz kadastra objektu reģistrāciju, bet arī nekustamo īpašumu veidošanu. Šobrīd arī Datorizētā zemesgrāmata uztur informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas abu sistēmu datu salīdzinājumā objektu līmenī nesakrīt. Jaunā Kadastra informācijas sistēma tiktu balstīta uz kadastra objektiem, vienlaikus pilnveidojot sistēmas integrācijas iespējas ar citām valsts informācijas sistēmām, radot automatizētus datu iegūšanas veidus, samazinot manuāli veicamās darbības. Tādējādi par īpašumu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav ierakstāms zemesgrāmatā, veidošanu būtu atbildīgs VZD, bet par visiem pārējiem īpašumiem būtu atbildīga vienīgi zemesgrāmata un attiecīgs datu lauks tiktu uzturēts tikai Datorizētajā zemesgrāmatā.Lai abās informācijas sistēmās dati būtu vienādi, jāveicina datu aktualizācija datu apmaiņas rezultātā un to, ka par galvenajiem datiem uzskata tos, kuras iestādes kā pirmavota kompetencē tie ir. Pie datu apmaiņas, kas nodrošinātu datu aktualizāciju un strukturētu uzturēšanu, II. variants no ieguvumu viedokļa būtiski neatšķiras no I. risinājuma varianta, turklāt tas ir vienkāršāks gan no realizācijas, gan no organizatoriskā viedokļa nekā I. risinājuma variants, kas paredz jaunas VIS izveides nepieciešamību.Lai nodrošinātu pakalpojuma saņemšanu, ievērojot vienas pieturas aģentūras principu, Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centra tīkla klientu apkalpošanas centros, kas tiek veidoti atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām politikas iniciatīvām, jānodrošina klientam pēc iespējas ērtāka pakalpojuma saņemšana. Tādējādi klientu apkalpošanas centros, II. risinājuma varianta ietvaros, būtu izvietojamas iestādes, kuru pakalpojumi ir savstarpēji saistīti vai pakārtoti. Lai ievērotu minēto, VZD, zemesgrāmatu nodaļām un pašvaldību būvvaldēm būtu jāstrādā vienotā klientu apkalpošanas centrā. Vienas vai otras institūcijas atrašanās klientu apkalpošanas centrā bez pārējo līdzdalības nesasniegs to mērķi, kādu sagaida pakalpojuma saņēmējs, kā arī administratīvā sloga gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem samazinājums būs nebūtisks.Attiecībā uz arhīvu, jānorāda, ka masveidā īsā laika periodā digitālā arhīva izveide šim risinājuma variantam nav uzskatāma par obligātu priekšnosacījumu, ņemot vērā, ka atšķirībā no I.risinājuma varianta arhīvu digitalizēšana var notikt pakāpeniski, nodrošinot pakāpenisku datu kārtošanu un informācijas apmaiņu atbilstoši valsts budžeta piešķirtajam finansējumam. Tādējādi iestādēm tiktu nodrošināta pakāpeniska arhīva digitalizēšana, datu kārtošana un savstarpēja pieeja digitālajiem arhīviem, lai ar to starpniecību tās varētu sekmīgāk apmainīties ar informāciju vai iegūt tām nepieciešamo informāciju. Digitālo un elektronisko dokumentu statusa jautājums risināms ar normatīvā regulējuma izmaiņu starpniecību.2.2.1. Pastāvošo informācijas sistēmu darbības uzlabošanas priekšrocības, trūkumi un papildus risināmi jautājumiBūtiskākie šī risinājuma varianta priekšnoteikumi ir iestāžu atbildības nodalīšana, lai izmaiņas, kuras veikusi viena iestāde savas kompetences datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizētos otras iestādes informācijas sistēmā; procedūru integrēšana, kuru rezultātā nav pieļaujamas datu nesakritības; pastāvošās institucionālās sistēmas saglabāšana, kā arī iespēja īstenot risinājumu, atbilstoši prognozētajām valsts budžeta iespējām.1. Vēsturisko datu kārtošana (visu līdz šim uzkrāto) datu identificēšanas iespēju nodrošināšanai objektu līmenī.Kā jau iepriekšējā risinājuma varianta aprakstā tika norādīts, tad vēsturisko datu kārtošanas process ir sarežģīts un resursu ietilpīgs pasākums, kas aptver ne vien manuālu datu labošanas darbu plānotā regulējuma ietvaros, bet arī turpmākā normatīvā regulējuma izstrādi. Arī II. risinājuma variantā šo procesu nav iespējams apiet, tomēr atšķirībā no I. risinājuma varianta II. risinājuma varianta īstenošanai vēsturisko datu kārtošanu iespējams veikt pakāpeniski, iestādēm sadarbojoties un pielāgojot normatīvo regulējumu, atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī un pieejamā finansējuma. Finansējumu šim pasākumam nav iespējams rast iestāžu esošā budžeta ietvaros. Jāatzīmē, ka turpinot pastāvēt divām informācijas sistēmām, kurās ir vienādi datu lauki ar dažādu aktualitāti, pastāv lielāka kļūdas un datu nesakritības iespējamība, tajos datu laukos, kurus nebūs iespējams aktualizēt t.s. vienkāršoto procedūru ietvaros datu apmaiņas tiešsaistes režīmā vai arī veicot t.s. nodalījuma aktualizāciju. Datu dublēšanās novēršana nākotnē attiecībā uz sistēmās jau esošajiem datiem ir iespējama, ja zemesgrāmatu dati tiek strukturēti, tāpēc būtiski nodrošināt t.s. nodalījuma aktualizācijas veikšanas, veicot datu strukturēšanu, kas vienlaikus nodrošinās plašākas pakalpojumu modelēšanas un procedūru integrēšanas iespējas.2. Iestāžu atbildības nodalīšana.Šī risinājuma varianta īstenošanai līdzīgi kā tas ir jau aprakstīts pie I. risinājuma varianta, normatīvajā regulējumā nepieciešams strikti nodalīt katras iestādes atbildību par konkrētiem datiem, kas nākotnē pakāpeniski varētu izslēgt datu nesakritības pat, ja datus turpina dublēt.Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrijas īstenotās aktivitātes ir vērstas uz koncepcijas 1.sadaļā identificēto problēmu novēršanu un ir uzskatāma par iestāžu atbildības par konkrētiem datiem nodalīšanas uzsākšanu. Atbilstoši jaunajam …