Par Konceptuālo ziņojumu par fizisko personu reģistru

Par Konceptuālo ziņojumu par fizisko personu reģistru Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 439 Rīgā 2016. gada 11. augustā (prot. Nr. 39 39. §) Par Konceptuālo ziņojumu par fizisko personu reģistru 1. Atbalstīt Konceptuālajā ziņojumā par fizisko personu reģistru (turpmāk – ziņojums) ietverto trešo risinājuma variantu. 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju ziņojuma īstenošanā. 3 3. Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2017. gada 6. martam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Fizisko personu reģistra likums". 4 (Grozīts ar MK 24.01.2017. rīkojumu Nr. 33) 4. (Svītrots ar MK 13.06.2018. rīkojumu Nr. 271) 5 5. Pieņemt zināšanai, ka izmaksas, kas saistītas ar Fizisko personu reģistra izstrādi un ieviešanu, 500 000 euro apmērā plānots segt, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros, ja projekta apraksts atbildīs vienotajai IKT mērķarhitektūrai, bet projekta iesniegums – 2.2.1.1. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" ietvertajiem īstenošanas nosacījumiem. 6 6. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, pašvaldībām un Latvijas Zvērinātu notāru padomi divu gadu laikā no finansējuma saņemšanas 2.2.1.1. pasākuma ietvaros nodrošināt Fizisko personu reģistra tehnisko risinājumu. 7 7. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2017. gada 31. janvārim izvērtēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas iespējas un lietderību identificētajiem ārvalstniekiem, lai nodrošinātu, ka Fizisko personu reģistrā tiek iekļauta informācija par visiem kapitālsabiedrības dibinātājiem un valdes locekļiem, kas ir ārvalstnieki, kā arī iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus priekšlikumus. 8 Ministru prezidents Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2016. gada 11. augusta rīkojums Nr. 439) Konceptuāls ziņojums par fizisko personu reģistru SatursIzmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojumsI. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumsII. Problēmas aprakstsIII. Risinājums1. Ārvalstu pieredze2. Problēmas risinājums2.1. Fizisko personu reģistra risinājuma izvēle2.2. Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loks2.3. Reģistrācijas fakta apliecināšana2.4. Fizisko personu reģistrā iekļaujamās ziņas2.5. Fizisko personu reģistrācija un datu aktualizēšana2.6. Fizisko personu reģistra ieviešanas kārtība2.7. Turpmākās rīcības plānojums atbildīgās institūcijas, izpildes termiņi2.8. Tiesību akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu un nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts2.9. Par 2.8.apakšsadaļā minēto tiesību aktu izstrādi atbildīgās iestādesIV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuIzmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojumsautentifikācijaelektronisks process, kurā elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējs veic fiziskās personas elektronisko identifikācijas datu pārbaudi, lai nodrošinātu šīs personas elektronisko identifikācijuārvalstniekspersona, kura ir tiesiskajās attiecībās ar Latviju, bet nav Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecībuārzemniekspersona, kura ir saņēmusi Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecībue-adreseoficiālā elektroniskā adreseeID karteelektroniskā identifikācijas karte – personu apliecinošs dokuments viedkartes formātā, kas nodrošina gan iespēju identificēt personu klātienē, gan arī identificēt personu elektroniskajā vidēe-pakalpojumselektroniskais pakalpojumsERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas Savienībaidentificēšanapersonas identitātes noskaidrošana, tas ir, process, kurā tiek noteikta konkrētas personas atbilstība agrāk vai citur fiksētai personaiidentifikatorsinformācijas sistēmas ietvaros lietota simbolu virkne personas identificēšanaiidentitātepersonas datu kopums, kas ļauj precīzi identificēt personuiestādeLatvijas valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība un tās iestādesMKMinistru kabinetspārstāvniecībaLatvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība ārvalstīsPMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldestarpsistēmu saskarnefunkciju kopa, kas nodrošina tiešsaistes datu apmaiņu starp informācijas sistēmām, izmantojot informācijas sistēmu pakalpes (IS services)uzturēšanās dokumentsuzturēšanās atļauja, reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecībaI. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumsKonceptuālā ziņojuma (turpmāk – ziņojums) mērķis ir piedāvāt risinājumu, kā nodrošināt vienotu fizisko personu reģistrāciju.Šobrīd ārvalstniekiem netiek centralizēti piešķirts individuāls personas kods, bet katra iestāde piešķir savu identifikatoru. Rezultātā nav iespējama viennozīmīga personas identificēšana dažādās informācijas sistēmās, ir apgrūtināta valsts reģistru savietošana un ārvalstnieku identitātes pārbaude, tiek ierobežotas ārvalstnieku iespējas Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī iestādēm nav iespējams elektronizēt ārvalstniekiem sniedzamos pakalpojumus. Minētās problēmas iespējams novērst, ja veic centralizētu ārvalstnieku reģistrēšanu, piešķirot individuālu personas kodu, kas ļauj viennozīmīgi identificēt personu.Vienota visu fizisko personu reģistrācija novērstu situāciju, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku tiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās. Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiktu centralizēti, nodrošinot iespēju operatīvi iegūt informāciju par ziņu izmaiņām, un zustu nepieciešamība no personas pieprasīt dažāda veida izziņas un atkārtoti uzrādīt dažādus faktus apliecinošus dokumentus.Fizisko personu reģistrs tiks veidots, uz pašreizējā Iedzīvotāju reģistra bāzes, papildinot to ar jaunu funkcionalitāti – ārvalstnieku datu apstrāde. Tādējādi iestādēm, kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina Iedzīvotāju reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru, jo vairumā gadījumu varētu izmantot esošās Iedzīvotāju reģistra starpsistēmu saskarnes.Lai veicinātu Latvijas un citu valstu komerciālo un ekonomisko sakaru attīstību, atverot ārvalstniekiem Latvijas elektronisko vidi, tai skaitā ļaujot izmantot elektroniskos pakalpojumus, lietot e-adresi pēc tās ieviešanas un elektroniski parakstīt dokumentus, ziņojums paredz iespēju gadījumā, ja ārvalstnieks vēlēsies, izsniegt tam eID karti.Ziņojuma projekts 2015. gada 18.februārī tika ievietots Iekšlietu ministrijas mājas lapā internetā www.iem.gov.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī projekts tika ievietots Valsts kancelejas mājas lapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", aicinot sabiedrību izteikt savu viedokli, izmantojot interneta pakalpojumus, komentāri par ziņojumu nav saņemti.Iekšlietu ministrija 2016.gada 5.februārī nosūtīja ziņojumu saskaņošanai visām ministrijām, Valsts kancelejai, Pārresoru koordinācijas centram, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts zemes dienestam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai, Valsts vienotai datorizētai zemesgrāmatai, Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Informācijas un tehnoloģiju asociācijai, Latvijas Komercbanku asociācijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai.Par ziņojumu viedokli sniedza Latvijas Komercbanku asociācija, norādot, ka tā kopumā atbalsta ziņojumā ietvertos pasākumus, kas nodrošinātu vienotu fizisko personu reģistrāciju un paredzētu iespēju ārvalstniekiem Latvijā iegūt digitālo identitāti: eID karti un elektronisko parakstu. Tāpat atbalstāmi, ka Fizisko personu reģistrs tiktu veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm un komersantiem (kredītiestādēm), kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai arī turpmāk nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru. Latvijas Komercbanku asociācija atzinīgi vērtē ieceri nodrošināt iespēju ārvalstniekam iegūt Latvijas digitālo identitāti. Tas ļautu valsts iestādēm un komersantiem plašāk piedāvāt šīm personām sniedzamos elektroniskos pakalpojumus, padarot ērtāku to saņemšanu, kā arī pakalpojumu sniedzēju pusē uzlabot efektivitāti un samazināt izdevumus.Papildus Latvijas Komercbanku asociācija norāda, ka plašāks ārvalstniekam izsniedzamās eID kartes pielietojums būtu rūpīgi jāizvērtē. Šobrīd nav noteikti ierobežojumi Latvijas eID kartes izmantošanai personas identifikācijai. Iespējams, ka persona izmantos eID karti ārpus Latvijas, t. sk., lai maldinātu ārvalsts iestādes par savu valstisko piederību, kā arī slēptu un apgrūtinātu informācijas ieguvi par identitāti, t. sk. informāciju par personas ārvalstī izsniegtajiem apliecinošiem dokumentiem, pēc kuriem ziņas par šo personu varētu būt iekļautas ārvalstu un starptautiskās datu bāzēs. Būtu jāizvērtē un jāpapildina informācijas apjoms, kas jānorāda uz ārvalstniekam izsniedzamas eID kartes, tas būtu: personas ārvalsts piederība, eID kartes derīgums laikā un telpā. Turklāt eID kartes izmantošana identifikācijas nolūkos būtu jāierobežo ar Latviju, cituviet personas identifikācija jāveic pēc pases vai cita derīga dokumenta, kuru izdevusi tā valsts, kuras pilsonis ir ārvalstnieks. Uz eID kartes būtu norādāms, ka tā derīga tikai personas fiziskai identifikācijai Latvijā. Izsniedzot ārvalstniekam eID karti, būtu jāsalāgo termiņi: eID karti nedrīkstētu izdot uz ilgāku laiku par to, uz kuru ir derīgs ārvalstnieka ārvalstī izsniegts personu apliecinošs dokuments.II. Problēmas aprakstsNepieciešamība veikt pasākumus vienotai visu fizisko personu reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā, izveidojot Fizisko personu reģistru, bija paredzēta "Elektroniskās pārvaldes attīstības plānā 2011.-2013.gadam" (apstiprināts ar MK 2011.gada 25.maija rīkojumu Nr.218), kurā bija noteikts izstrādāt attīstības plānošanas dokumentu, kas paredzēs iespēju paplašināt Iedzīvotāju reģistrā reģistrējamo fizisko personu loku, izveidojot Fizisko personu reģistru. Tāpat līdzīga nepieciešamība bija paredzēta arī Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.-2009.gadam (apstiprināta ar MK 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.623).MK komitejas 2013.gada 20.maija sēdē (prot.Nr.18, 1.§) tika izskatīts Fizisko personu reģistra koncepcijas projekts un tika nolemts to noraidīt, tomēr koncepcijā norādītās problēmas joprojām pastāv un tās nepieciešams risināt. Koncepcijas projekts tika noraidīts, jo nebija iespējams to realizēt valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ievērojot to, ka finansējuma avots mainās (tiks piesaistīti ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzekļi) iespējams realizēt vienotu visu fizisko personu reģistrāciju.MK 2014.gada 9.decembra sēdē (prot.Nr.69, 50.§) izskatīts informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros". Saskaņā ar minētā informatīvā ziņojuma 1.pielikuma "IKT arhitektūras ieviešanas un satura digitalizēšanas pasākumi" 4.3.apakšpunktu ir paredzēts modernizēt fizisko personu datu pakalpojumu, izveidojot jaunu Fizisko personu reģistru.Personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tiek piešķirts individuāls personas kods, kas tiek izmantots, lai viennozīmīgi identificētu konkrēto personu gan iestādēs, gan ziņu apmaiņā un aktualizēšanā starp valsts informācijas sistēmām, gan uzņēmumu informācijas sistēmās, gan privātos darījumos, kā arī elektroniskajā parakstā un fiziskās personas autentifikācijā saziņai ar iestādēm un e-pakalpojumu izmantošanai.Ir vairākas ārvalstnieku kategorijas pēc dažāda veida tiesiskajām attiecībām ar valsti, kurām šobrīd netiek centralizēti piešķirts personas kods, bet kuru vienota reģistrēšana būtu lietderīga:a) nekustamā īpašuma īpašnieki un tiesiskie valdītāji;b) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītās fiziskās personas (tiesību subjektu dibinātāji, dalībnieki, pārstāvēttiesīgās personas, biedri u.tml.);c) Latvijā nodarbinātās fiziskās personas – nodokļu maksātāji, kuri Latvijā uzturas ar vīzu un strādā ar darba atļauju vai ir tiesīgas uzturēties un strādāt bez vīzas un darba atļaujas, kā arī viņu ģimenes locekļi;d) personas, kuras Latvijā saņem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;e) Latvijas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu saņēmēji;f) ES pilsoņi, kuri ieradušies Latvijā darba meklējumos un nav saņēmuši reģistrācijas apliecību;g) Latvijas valstspiederīgo (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks) likumiskie pārstāvji – vecāki vai aizbildņi nepilngadīgajam bērnam vai aizgādņi personai ar ierobežotu rīcībspēju;h) personas, kurām Latvijā tiek reģistrēti civilstāvokļa akti (dzimšana, miršana, laulība);i) Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki;j) Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētās ārstniecības personas;k) Latvijā akreditētu ārvalstu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju vai to pārstāvniecību, konsulāro iestāžu darbinieki vai šādu darbinieku ģimenes locekļi var tikt reģistrēti tikai kā privātā nekustamā īpašuma īpašnieki, saistībā ar Latvijas teritorijā esošu mantojumu (testamenta izpildītāja, mantojuma aizgādņa, mantinieka vai legatāra statusā kā privātpersona) un attiecībā uz profesionālo vai komerciālo darbību, kuru tie Latvijā veic ārpus savu oficiālo funkciju ietvariem, kā arī pēc to nosūtošās valsts skaidri izteikta lūguma veikt šādu reģistrāciju;l) patvēruma meklētāji.Ārvalstnieku identifikācijai šobrīd katrā informācijas sistēmā tiek piešķirts savs, tikai konkrētās informācijas sistēmas ietvaros lietots personas identifikators, kas rada šādas problēmas:a) nav iespējams viennozīmīgi identificēt vienu un to pašu personu dažādās informācijas sistēmās;b) nenotiek personas datu vienota aktualizācija informācijas sistēmās;c) nav iespējams automātiskā režīmā veikt datu apmaiņu starp informācijas sistēmām, ir apgrūtināta iespēja vienā informācijas sistēmā iekļautos datus izmantot citās informācijas sistēmās;d) personai jāziņo par ziņu izmaiņām vairākām iestādēm atsevišķi, un katrai iestādei savā informācijas sistēmā jāveic manuāla ziņu aktualizēšana, tā rezultātā dažādās valsts informācijas sistēmās par vienu personu ir iekļautas atšķirīgas vienas un tās pašas ziņas;e) ir apgrūtināta valsts deleģēto funkciju izpilde, piemēram, zvērinātu tiesu izpildītāji nevar izpildīt visus nolēmumus gan privātpersonu, gan valsts un pašvaldības labā, jo zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir aizvien vairāk tādu izpildu lietu, kur parādnieks ir ārvalstnieks. Izpildu dokumentos norādīts šo personu vārds, uzvārds un dzimšanas datums, nenorādot nekādus citus personu identificējošos datus, līdz ar to zvērināti tiesu izpildītāji faktiski šādus nolēmums nevar izpildīt. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem, izpildot šādus nolēmumus, nav arī iespējams citās iestādēs noskaidrot kādus datus par šīm personām, piemēram, viņa darbavietu, piederošo kustamo un nekustamo mantu, jo tiek informēts, ka iestādēm pēc kritērija "vārds, uzvārds un dzimšanas dati" nav iespējams identificēt, par kuru personu informācija tiek pieprasīta. Tāpat arī tiek informēts, ka daļa iestāžu savās informācijas sistēmās neuztur tādu datu lauku kā "dzimšanas gads", līdz ar to nav iespējams atlasīt informāciju par konkrēto ārvalstnieku, kas rezultējas ar piedziņas neiespējamību no zvērinātu tiesu izpildītājiem neatkarīgu iemeslu dēļ. Turklāt zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā apmēram 55-60% no visām izpildu lietām ir izpildu lietas, kurās piedzinējs ir valsts un pašvaldība. Neesot vienotam ārvalstnieku reģistram, nav iespējams nodrošināt nolēmumu izpildi šādās lietās, līdz ar to arī tiek samazināts atgūstamo naudas līdzekļu apjoms par labu valstij vai pašvaldībai;f) nav iespējama pilnīga valsts informācijas sistēmu apvienošana integrētā valsts informācijas sistēmā, kā to paredz Valsts informācijas sistēmu likuma 6.panta pirmā daļa, jo dažādās valsts informācijas sistēmās var būt iekļauti dažādi dati par personām, kā arī atsevišķām personām valsts informācijas sistēmās nav norādīti personas kodi, pēc kuriem varētu veikt viennozīmīgu identificēšanu un datu apvienošanu;g) nav iespējams automātiski iekļaut informācijas sistēmās (piemēram, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma un Valsts izglītības informācijas sistēma) ziņas par patvēruma meklētājiem, kas attiecīgi saņem kādas iestādes pakalpojumus.Minētās problēmas samazina valsts pārvaldes efektivitāti, jo vairākas iestādes veic vienu un to pašu personas datu atkārtotu iekļaušanu un uzturēšanu dažādās valsts informācijas sistēmās, samazinās iespēja efektīvi realizēt valsts uzraudzības un kontroles funkcijas, iegūstot ziņas par personu un tās datu izmaiņām no valsts informācijas sistēmām. Tādējādi sekmējot to, ka iestādes nelietderīgi izmanto darba laiku un, kas attiecīgi neliecina par modernu un inovatīvu valsti, kurā kvalitāte, efektivitāte un ātrums spēlē centrālo lomu.Praksē eksistē dažādi gadījumi, kuros persona nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti un tiek reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās ar dažādiem identifikācijas numuriem, piemēram, persona, kura Latvijā saņem tiesības uz nodarbinātību uz vīzas pamata, nesaņem PMLP piešķirtu personas kodu, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs tā tiek reģistrēta ar citu identifikācijas numuru nekā vēlāk PMLP. Persona, kura pieprasa uzturēšanās dokumentu kā nekustamā īpašuma īpašnieks vai kā uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta ar attiecīgās iestādes piešķirtu identifikatoru, un, vēlāk saņemot uzturēšanās dokumentu, Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļauta ar PMLP piešķirtu personas kodu.Atsevišķos gadījumos iestādes savstarpēji vienojas par vienotu identifikatoru izmantošanu, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra regulāri veic informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu par personām piešķirtajiem identifikācijas numuriem, Valsts zemes dienests izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā piešķirto personas identifikācijas numuru.Vienota visu fizisko personu reģistrācija dotu iespēju:1) Valsts ieņēmumu dienestam iegūt aktuālu informāciju par visiem nodokļu maksātājiem no centralizēta reģistra, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;2) Uzņēmumu reģistram iegūt aktuālas ziņas par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītām fiziskām personām (tiesību subjektu dibinātāji, dalībnieki, pārstāvēttiesīgās personas, biedri u.tml.);3) Nacionālajam veselības dienestam iegūt aktuālu informāciju par personām, kuras saņem Latvijas valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iegūt aktuālu informāciju arī par tiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu saņēmējiem, kuri nav sociāli apdrošināti;5) Nodarbinātības valsts aģentūrai iegūt aktuālu informāciju arī par tiem ES pilsoņiem, kuri ieradušies Latvijā darba meklējumos un nav saņēmuši reģistrācijas apliecību;6) PMLP automatizēt datu apmaiņu starp dažādām tās pārziņā esošajām informācijas sistēmām, nodrošinot personu viennozīmīgu identifikāciju, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;7) Ceļu satiksmes drošības direkcijai iegūt aktuālu informāciju par visiem Latvijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;8) Tiesu administrācijai iegūt aktuālas ziņas par visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kas nepieciešamas Valsts vienotajai zemesgrāmatai un Valsts zemes dienestam, un tiesu procesa dalībniekiem, kas nepieciešamas Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai un Tiesu informatīvajai sistēmai, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;9) Zvērinātiem tiesu izpildītājiem efektīvāk un vieglāk izpildīt nolēmumus, kur parādnieks ir ārvalstnieks;10) Uzlabot uzņēmējdarbības vides drošību, jo tiks nodrošināta uzņēmējdarbībā ārvalstnieku viennozīmīga identificēšana;11) Pašvaldībām prognozēt un iekasēt nekustamā īpašuma nodokļus;12) Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, reģistrējot personas dzimšanu, piešķirt personas kodu visiem jaundzimušajiem, neatkarīgi no vecāku valstiskās piederības, kā arī gadījumā, ja kādam no vecākiem nav piešķirts personas kods, piešķirt tam personas kodu, un, reģistrējot laulību, piešķirt personas kodu laulātajam, kuram nav Latvijā piešķirta personas koda;13) Veikt kvalitatīvu un pilnīgu datu apmaiņu ar citām valstīm, piemēram, par darba ņēmējiem, valsts sociālo pabalstu saņēmējiem;14) Citām iestādēm iegūt to funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;15) Uzlabot iestāžu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, tajā skaitā nodrošināt laika ietaupījumu savstarpējai informācijas apmaiņai;16) Atvērt Latvijas elektronisko vidi ārvalstniekiem;17) Nodrošināt viennozīmīgu ārzemnieku identificēšanu un novērst datu dublēšanu vairāku iestāžu informācijas sistēmās;18) Informācijas centram iegūt aktuālu informāciju par personām, kuras iekļautas Informācijas centra uzturētajās informācijas sistēmās;19) Izsniegt ārvalstniekiem eID kartes, tādējādi atverot elektronisko vidi un veicinot komerciālo un ekonomisko sakaru attīstību.Vienota visu fizisko personu reģistrācija novērstu situāciju, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku tiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās. Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiktu centralizēti, nodrošinot iespēju operatīvi iegūt informāciju par ziņu izmaiņām, un zustu nepieciešamība no personas pieprasīt dažāda veida izziņas un atkārtoti uzrādīt dažādus faktus apliecinošus dokumentus.Tāpat vienota visu fizisko personu reģistrācija radītu mazāku administratīvo slogu personām, jo tām nebūs turpmāk katrā iestādē jāuzrāda dokumenti, uz kā pamata iekļaujami personas pamatdati valsts informācijas sistēmās, līdz ar to personu apkalpošanas laiks iestādēs turpmāk būs mazāks, kā arī vienota datu aktualizēšana veicinātu to, ka personas vienreiz norādītie aktuālie dati ir pieejami uzreiz visām iestādēm to kompetenču ietvaros un tai vairs nevajadzēs katrā iestādē uzrādīt dokumentus, kas apliecina ziņu maiņu, piemēram, par uzvārda maiņu. Ievērojot to, ka Fizisko personu reģistra izveide dos ievērojamu ieguldījumu valsts pārvaldes uzdevumu efektīvākā un kvalitatīvākā veikšanā, kā arī ņemot vērā Fizisko personu reģistra izveides pozitīvo ietekmi uz administratīvā sloga samazināšanu privātpersonām un to, ka Fizisko personu reģistrā iekļaujamie dati šobrīd jau tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās, secināms, ka Fizisko personu reģistra funkcionēšanai nepieciešamo personas datu apstrādei ir leģitīms mērķis un tas ir samērojams ar iespējamo nelielo personas tiesību ierobežojumu, apstrādājot tās datus.Fizisko personu reģistrācija dotu būtisku ieguvumu gadījumos, kad persona ir reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās, kā arī reģistrācija varētu dot iespēju ārvalstniekam Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī iestādēm būtu iespējams elektronizēt ārvalstniekam sniedzamos pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivitāti.Šobrīd persona bez personas koda nevar iegūt Latvijas elektronisko parakstu, attiecīgi nevar parakstīt elektroniskus dokumentus, kā arī tai nav pieejami valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv izvietotie elektroniskie pakalpojumi, jo persona minētajā pakalpojuma portālā piedāvātajos pakalpojumos tiek identificēta pēc personas koda un, lai personu identificētu, gan elektroniskajā parakstā, gan internetbankas autentifikācijas datos jābūt iekļautam personas kodam. Piemēram, ārvalstnieks nevar pārbaudīt, kas deklarēts tā īpašumā, jo valsts informācijas sistēmās personu viennozīmīgi var identificēt tikai pēc personas koda. Ārvalstīs izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem ir ļoti ierobežotas pielietošanas iespējas Latvijā, jo, ja nav personas koda, pēc vārda un uzvārda personu nevar garantēti identificēt, piemēram, vairākām personām var būt vienādi vārdi un uzvārdi. Praksē ārvalstīs izsniegtie elektroniskie paraksti automātisko e-pakalpojumu saņemšanā nav izmantojami, jo šādu pakalpojumu izveidē ir iestrādāts tehnisks risinājums, kad autentifikācijas līdzeklī iekļautie dati tiek salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautiem datiem un attiecīgi, ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, piešķirot personas kodu, persona nevar saņemt e-pakalpojumu. Tādējādi, lai persona varētu izmantot automatizētos e-pakalpojumus, personai jāsaņem personas kods, ko šobrīd ārvalstnieks var saņemt, ja viņam Latvijā tiek izsniegts uzturēšanās dokuments, un jānoformē Latvijas elektronisko parakstu ar norādītu personas kodu vai internetbankas autentifikācijas līdzeklis ar norādītu personas kodu.Attiecībā uz ārvalstīs izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem jāņem vērā, ka ārpus ES izsniegtos elektroniskos parakstus var izmantot tikai gadījumā, ja tie atbilst Elektronisko dokumentu likuma 26.panta nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulā (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – eIDAS regula) ietvertajiem nosacījumiem, un ja attiecīgā valsts vispār tādus izdod. Līdz ar to visiem ārvalstniekiem nav iespējams izmantot ārvalsts elektronisko parakstu Latvijā, it īpaši, ja tiek izmantoti trešo valstu kvalificētie sertifikāti, kas nav atzīti saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.Gadījumā, ja ārvalstnieks, izmantojot ārvalstī izsniegtu elektronisko identifikācijas rīku, izmantos e-pakalpojumus, kuru izpilde nav pilnībā automatizēta, piemēram, reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un šādu pakalpojumu izmantošanas rezultātā ārvalstniekam radīsies tiesiska saikne ar Latviju, tad ziņas par ārvalstnieku tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā.Savukārt attiecībā uz tādu automatizētu e-pakalpojumu izmantošanu, kā piemēram, "manā īpašumā deklarētās personas", ārvalstnieks, par kuru ziņas nebūs iekļautas Fizisko personu reģistrā, nevarēs to izmantot, jo, lai saņemtu šo e-pakalpojumu, personas autentifikācijas līdzeklī iekļautie dati tiek salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautiem datiem (nākotnē Fizisko personu reģistru) un attiecīgi, ja ziņas par personu nav iekļautas reģistrā, piešķirot personas kodu, ārvalstnieks nevar saņemt šo e-pakalpojumu. Ievērojot minēto, lai ārvalstnieks, par kuru ziņas nebūs iekļautas Fizisko personu reģistrā, bet kuram ir tiesiska saikne ar Latviju un šīs saiknes dēļ viņš vēlas saņemt e-pakalpojumu, varētu saņemt automatizēto e-pakalpojumu būtu nepieciešams izstrādāt tehnisko risinājumu, kad pie e-pakalpojuma pieprasīšanas ārvalstniekam tiktu norādīts, ka, lai saņemtu e-pakalpojumu, tam ir jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā (brīvprātīgā reģistrācija), ko varētu veikt automātiski, saņemot datus no autentifikācijas vai paraksta sertifikāta, kā arī, iespējams, ļaujot personai aizpildīt papildus datus par sevi tos elektroniski parakstīt un iesniegt reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, lai saņemtu Latvijas personas kodu, ko tālāk izmantot e-pakalpojumu saņemšanai.Piedāvātais risinājums var nodrošināt efektīvu risinājumu Latvijas publiskās pārvaldes e-pakalpojumu pielāgošanai eIDAS regulas prasību izpildei. Ņemot vērā to, ka liela daļa e-pakalpojumu šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra nodrošinātos personu verifikācijas servisus, tieši piedāvātais risinājums, iekļaujot Fizisko personu reģistrā ziņas par ārvalstniekiem, kuri izmanto Latvijas publiskos pakalpojumus, kā rezultātā tiem rodas tiesiska saikne ar Latviju, var nodrošināt iespēju pielāgot esošos e-pakalpojumu tehniskos risinājumus eIDAS regulas prasībām ar mazākām izmaiņām un attiecīgi mazākām izmaksām.Saeimā iesniegts likumprojekts "Oficiālās elektroniskās adreses likums" (Nr.489/Lp12), kurā tiek paredzēts, ka e-adresi varēs izmantot fiziskās personas (ne vēlāk kā no 2018.gada 1.janvāra), kurām ir personas kods. Tāpat minētajā likumprojektā paredzēts noteikt, ka komersantiem e-adreses izveide un lietošana ir obligāta. Ņemot vērā to, ka liels skaits juridisko personu pārstāvju vai dalībnieku ir ārvalstnieki, viņi nevarēs lietot e-adresi, jo lielākajai daļai no viņiem nav personas koda. Ieviešot Fizisko personu reģistru, ārvalstniekiem, par kuriem tiks iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā un kuriem tiks piešķirts personas kods, tiks dota iespēja izmantot e-adresi, tādējādi nodrošinot iespēju valstij ātri, ērti un droši sazināties ar šīm personām.Neieviešot Fizisko personu reģistru, netiks novērstas šajā sadaļā identificētās problēmas, nemazināsies administratīvais slogs privātpersonām un iestādēm, kā arī nebūs iespējams padarīt valsts pārvaldi vēl efektīvāku un vairāk pieejamu ārvalstniekiem, tādējādi zaudējot potenciālās investīcijas vai citus potenciālos ieguvumus.III. Risinājums1. Ārvalstu pieredzeŅemot vērā to, ka PMLP rīcībā nav informācijas, ka kādā ārvalstī izveidota Fizisko personu reģistram līdzīga valsts informācijas sistēma, un ievērojot to, ka Igaunija ir atvērusi savu elektronisko vidi ārvalstniekiem, šeit un turpmāk tiks apskatīta tikai šīs valsts pieredze.Saskaņā ar Igaunijas Personu apliecinošu dokumentu likumu1 e-rezidenta digitālās identitātes kartes izsniegšanas mērķis ir veicināt Igaunijas ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras attīstību nodrošinot piekļuvi e-pakalpojumiem ar elektroniska dokumenta palīdzību. E-rezidenta digitālās identitātes karte var tikt izsniegta personai, kurai ir saistības ar Igaunijas valsti vai tiesiska interese izmantot Igaunijas elektroniskos pakalpojumus.E-rezidenta digitālās identitātes karte ir viens no dokumentu veidiem, ko pie zināmiem nosacījumiem izsniedz personai, kas nav Igaunijas pilsonis un kas ir paredzēta personas identificēšanai tikai digitālajā vidē. Minētās kartes derīguma termiņš ir trīs gadi.E-rezidenta statuss2 Igaunijā ieviests 2014.gada 1.decembrī. Uz 2016.gada 14.martu reģistrēti vairāk kā 9 200 e-rezidentu. E-rezidenta statuss ļauj:- elektroniski parakstīt dokumentus un līgumus;- pārbaudīt parakstīto dokumentu autentiskumu;- šifrēt dokumentus un tos droši nosūtīt;- vienas dienas laikā tiešsaistē nodibināt uzņēmumu Igaunijā;- pārvaldīt uzņēmumu no jebkuras vietas pasaulē;- veikt e-bankas pakalpojumus un attālinātos naudas pārskaitījumus;- piekļūt tiešsaistes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;- elektroniski deklarēt nodokļus.Saskaņā ar Igaunijas Personu apliecinošu dokumentu likuma 20.7panta 1.1daļu citas valsts pilsonis var iesniegt pieteikumu e-rezidenta digitālās identitātes kartes saņemšanai Igaunijas vēstniecības darbiniekam, kurš pēc personas identitātes pārbaudes un biometrijas datu paņemšanas, pārsūta pieteikumu policijai un Valsts robežsardzei pārbaudei.Kopš 2015.gada maija var pieteikties (no 18 gadiem) e-rezidenta statusam tiešsaistē, tiklīdz pieteikums ir apstiprināts, nepieciešams klātienē saņemt e-rezidenta digitālās identitātes karti, uz kuras ir uzdrukāts tikai kartes numurs, derīguma termiņš un personas personas kods.Pieteikšanās statusam tiešsaistē – jāaizpilda iesniegums, jāpievieno skenēta pases bilde un personu apliecinoša dokumenta bilde, jānorāda iemesls statusa pieprasīšanai (starptautisks bizness neatkarīgi no atrašanās vietas; uzņēmējdarbība Igaunijā; drošas autentifikācijas tehnoloģijas izmantošana; dzīvošana Igaunijā vai tās apmeklējums; e-rezidenta cienītājs; cits) un tas jāmotivē, un jāsamaksā 100 euro3. Tiklīdz iesniegums tiek iesniegts, kompetentās iestādes pārbauda sniegto informāciju, un gadījumā, ja tiek nolemts piešķirt statusu, persona tiek uzaicināta ierasties uz viņas izvēlēto vietu (vēstniecību vai konsulātu kādā no 34 valstīm vai kādu no Igaunijas policijas vai Valsts robežsardzes punktiem), kur tā varēs sevi identificēt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ko norādīja un skenēja iesniedzot pieteikumu, nodot pirkstu nospiedumus un saņemt e-rezidenta digitālās identitātes karti (kas tiek izsniegta kopā ar kartes lasītāju). Igaunija norāda, ka šim procesam nevajadzētu aizņemt vairāk laika kā vienu mēnesi.Kopš e-rezidenta statusa ieviešanas Igaunija ir saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju, personas no visas pasaules saskata to kā iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību ārpus robežām un atbrīvoties no birokrātijas.Ieviešot Fizisko personu reģistru, līdzīgas iespējas būs arī Fizisko personu reģistrā iekļautajiem trešo valstu ārvalstniekiem, tādējādi palielināsies ārvalstnieku iespēja nodarboties ar komercdarbību Latvijā.2. Problēmas risinājumsJa tiek veikta vienota fizisko personu reģistrācija, nepieciešams:a) izvēlēties Fizisko personu reģistra darbības tiesisko risinājumu un tehnisko risinājumu jaunas funkcionalitātes izveidei uz Iedzīvotāju reģistra bāzes;b) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loku un ziņu apjomu;c) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtību Fizisko personu reģistrā;d) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu ziņu izsniegšanas kārtību no Fizisko personu reģistra;e) veikt grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir atsauce uz Iedzīvotāju reģistru, precizējot terminoloģiju;f) atzīt par spēku zaudējušu Iedzīvotāju reģistra likumu un tam pakārtotos MK noteikumus;g) paredzēt kārtību, kādā ārvalstniekiem tiks izsniegts personu apliecinošs dokuments (personas apliecība), par ko tiks iekasēta valsts nodeva.2.1. Fizisko personu reģistra risinājuma izvēle2.1.1. Pirmais risinājuma variants – esošā situācija netiek mainītaKatra iestāde turpina iekļaut ziņas par personām savās informācijas sistēmās, piešķirot tikai konkrētās informācijas sistēmas ietvaros lietotos personas identifikatorus, nespējot viennozīmīgi identificēt vienu un to pašu personu dažādās informācijas sistēmās, kā arī nemazinot personai administratīvo slogu, jo personai jāziņo par savu datu izmaiņām vairākām iestādēm atsevišķi. Iestādē nenotiek ziņu apmaiņas efektivizēšana un resursu lietderīga izmantošana, jo katrai iestādei savā informācijas sistēmā jāveic manuāla ziņu aktualizēšana. Valstī netiek īstenots vienots tiesiskais regulējums un vienots tehniskais risinājums ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai valsts informācijas sistēmā, nodrošinot, ka sistēmā ir iekļautas aktuālās ziņas par personu, kas ļauj arī viennozīmīgi identificēt personu. Nenotiek valsts pārvaldes modernizēšana un optimizēšana, netiek nodrošināta personai draudzīga valsts pārvalde. Ārvalstniekiem nav pieejams Latvijā izsniegts elektroniskais paraksts, identificētām personām paredzētie automatizēti elektroniskie pakalpojumi un nebūs pieejama e-adrese.Iedzīvotāju reģistra šobrīd esošā funkcionalitāte tika izveidota 2003.gadā, paredzot noteiktu skaitu saskarņu izveides maksimumu, lai ļautu citām iestādēm un privātpersonām (piemēram, komercbankām) savu kompetenču ietvaros piekļūt Iedzīvotāju reģistra datiem. Tomēr, ievērojot to, ka to iestāžu un privātpersonu skaits, kas vēlas un kam ir tiesisks pamats piekļūt Iedzīvotāju reģistra datiem, izmantojot PMLP uzturēto lietotāju aplikāciju vai starpsistēmu saskarnes, aug un šobrīd jau ir tuvu maksimumam, kas tika plānots, izstrādājot esošo Iedzīvotāju reģistra funkcionalitāti, tad tiklīdz tiks sasniegts maksimālais datu pieprasījumu apjoms, tiks ierobežota Iedzīvotāju reģistra datu operatīva un kvalitatīva nodošana ārējiem lietotājiem, kā rezultātā, nesaņemot laicīgi aktualizētos datus, varētu tikt atteikta pakalpojumu sniegšana, personām, tādējādi valstij varētu rasties zaudējumi.Gadījumā, ja esošā situācija paliek nemainīga un valsts informācijas sistēmai – Iedzīvotāju reģistrs – arī turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirti tā uzturēšanai nepietiekoši līdzekļi, tas ir, 100 000 euro gadā, kā arī netiek sniegti papildu līdzekļi sistēmas attīstībai un pilnveidošanai, Iedzīvotāju reģistrs pāris gadu ietvaros vairs nevarēs kvalitatīvi funkcionēt un operatīvi sniegt aktualizētus datus.Ievērojot to, ka Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski svarīgākām valsts informācijas sistēmām, kuras kvalitatīva un operatīva darbība ir svarīga arī citu valsts informācijas sistēmu funkcionēšanai, šāds risinājuma variants ir nelietderīgs un nesaprātīgs.2.1.2. Otrais risinājuma variants – tiek izveidots atsevišķs Fizisko personu reģistrsTiek saglabāts Iedzīvotāju reģistrs un papildus tiek veidots jauns reģistrs – Fizisko personu reģistrs.Jauna reģistra izstrāde un ieviešana ir laikietilpīgāka par esoša reģistra paplašināšanu, līdz ar to paietu ilgāks laiks līdz brīdim, kad varētu uzsākt fizisko personu vienotu reģistrāciju, tāpat normatīvajos aktos būtu nepieciešams reglamentēt atsevišķi gan Iedzīvotāju reģistrā, gan Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas un izsniegšanas kārtību, nosakot kritērijus, kuros gadījumos kura reģistra ziņas ir jāaktualizē vai jāizmanto. Šādu kritēriju izstrāde būtu laikietilpīga un būtu problemātiski nodrošināt, lai kritēriji ir skaidri izprotami, precīzi un viennozīmīgi piemērojami visās situācijās.Šī risinājuma varianta izmaksas būtu lielākas nekā gadījumā, ja tiktu paplašināta esošās Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas funkcionalitāte, jo būtu nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi Fizisko personu reģistra starpsistēmu saskarņu izstrādei gan no PMLP puses, gan arī iestādēm, kas vēlas izmantot Fizisko personu reģistra datus un jāuztur starpsistēmu saskarnes ar divām informācijas sistēmām (Fizisko personu reģistrs un Iedzīvotāju reģistrs).Gadījumā, ja tiek saglabāts Iedzīvotāju reģistrs, kuram no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirti tā uzturēšanai nepietiekoši līdzekļi, tas ir, 100 000 euro gadā, un netiek sniegti papildu līdzekļi sistēmas attīstībai un pilnveidošanai, tad pastāv pirmajā risinājuma variantā identificētās problēmas, tas ir, ka Iedzīvotāju reģistrs var nestrādāt pilnvērtīgi, kas var radīt dažādas tiesiskas sekas.Pilnīgi jauna reģistra un jaunu saskarņu izveidei (tai skaitā starp jauno reģistru un Iedzīvotāju reģistru) būtu nepieciešami līdzekļi 3 500 000 euro apmērā, kā arī sistēmas uzturēšanai (Fizisko personu reģistrs) ik gadu būtu nepieciešami 355 740 euro (700 cilvēkdienas x 420 euro = 294 000 euro x 1,21 (PVN)= 355 740 euro).Šis risinājuma variants ir neracionāls, jo risinājums ir gan tehniski un administratīvi sarežģītāk izveidojams un uzturams, gan arī paredz ievērojami lielākas izmaksas risinājuma izveidei un uzturēšanai. Tāpat, ievērojot to, ka jānosaka kritēriji, kuros gadījumos kura reģistra ziņas ir jāaktualizē vai jāizmanto un iestāžu darbiniekam pirms pakalpojuma sniegšanas ārvalstniekam būs nepieciešams pārliecināties vai ziņas par personu jau nav iekļautas kādā no reģistriem, šis risinājuma variants nesekmēs labas pārvaldības principa iedzīvināšanu institūciju administratīvajā praksē, kā arī valsts pārvaldes modernizēšanu un vienkāršošanu. Tāpat šī risinājuma varianta rezultātā, būtu jāpieņem papildu vairāki normatīvie akti, kuros būtu jānosaka kārtība un kritēriji kādos gadījumos kādas ziņas tiek iekļautas vienā vai otrā informācijas sistēmā, tādējādi tiktu radīts sadrumstalots tiesiskais regulējums, kas atbilstoši valdības uzstādījumam ir jāmazina.2.1.3. Trešais risinājuma variants – Iedzīvotāju reģistrs tiek paplašināts, izveidojot Fizisko personu reģistruFizisko personu reģistrs tiek veidots uz esošā Iedzīvotāju reģistra bāzes, proti, tiek paplašināts Iedzīvotāju reģistra subjektu loks ar ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti, paredzot šai personu kategorijai mazāku iekļaujamo ziņu apjomu, nekā šobrīd Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts. Attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms būs atbilstošs šobrīd spēkā esošam regulējumam, tas ir, tiks iekļautas visas ziņas, kas norādītas Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmajā daļā. Fizisko personu reģistrs tiks veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm, kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina Iedzīvotāju reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru, jo vairumā gadījumu varēs izmantot esošās starpsistēmu saskarnes, proti, iestādes, kas saņem Iedzīvotāju reģistra ziņas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, arī turpmāk saņems šīs ziņas līdzšinējā kārtībā un tām nebūs jātaisa jaunas saskarnes.Vērtējot, vai par kompetento ziņu iekļaušanas iestādi noteikt PMLP vai visas iestādes, kas sniedz pakalpojumus ārvalstniekiem, secināms, ka risinājums, kad personu reģistrāciju veic tikai PMLP, ir nelietderīgs, jo tas nemazinātu personai administratīvo slogu, bet tieši otrādi – palielinātu, jo pirms jebkuru darbību veikšanas, piemēram, nekustamā īpašuma iegādes, uzņēmuma reģistrēšanas, personai būtu jāvēršas PMLP ziņu iekļaušanai reģistrā un personas koda saņemšanai un tikai pēc tam attiecīgā iestādē, piemēram, zemesgrāmatas nodaļā, Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to netiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākas prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem, lai to saņemšana būtu ātra, vienkārša un efektīva. Tāpat ziņu apmaiņa starp iestādēm nebūs efektīva, jo visas iestādes redzēs PMLP iekļautās ziņas, bet nevarēs ziņu izmaiņu gadījumā iekļaut aktuālās ziņas Fizisko personu reģistrā, to varēs tikai PMLP, ja pati persona atkārtoti vērsīsies PMLP. Līdz ar to minētais risinājuma variants nevarēs nodrošināt, ka viena un tā pati persona ir viennozīmīgi identificējama un ka personas dati tiek aktualizēti centralizēti, un visām iestādēm pieejama aktuālā informācija, jo iestādes informācijas sistēmā varbūt būs iekļauta cita aktuālā informācija, piemēram, jauna personu apliecinoša dokumenta ziņas, ko pati persona PMLP nav paziņojusi. Tika izvērtēts arī risinājuma variants, ka ārvalstniekam, vēršoties iestādē, iestāde ārvalstnieka datus elektroniski pārsūta PMLP datu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā. Šāds risinājuma variants paildzinātu personai pakalpojuma saņemšanu, jo būtu jāgaida, kamēr PMLP iekļauj vai aktualizē datus reģistrā, jo tikai pēc datu iekļaušanas un personas koda piešķiršanas persona var saņemt pakalpojumu. Tāpat šāds risinājuma variants ir nelietderīga laika izmantošana, kas neliecina par modernu un inovatīvu valsti, kurā kvalitāte, efektivitāte un ātrums spēlē centrālo lomu.Ievērojot minēto, vienas informācijas sistēmas ietvaros (Fizisko personu reģistrs) datus iekļaus līdzšinējā kārtībā gan PMLP, gan pašvaldības, papildus ziņas iekļaus gan iestādes (Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas, Valsts robežsardze, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nacionālais veselības dienests), gan zvērināti notāri, pie kuriem vērsīsies ārvalstnieki un kuru darbību rezultātā ārvalstniekiem radīsies tiesiskas saites ar Latviju. Iekļautos datus turpmāk varēs izmantot citas iestādes, un, pat ja nedaudz palielināsies sākotnējās reģistrēšanās ilgums (piemēram, iestāde līdz šim savās informācijas sistēmās iekļāva mazāk ziņu, nekā turpmāk būs nepieciešams iekļaut Fizisko personu reģistrā), kopumā iestāžu patērētais laiks ārvalstnieku datu apstrādei turpmāk samazināsies. Ārvalstniekam, par kuru būs iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, vēršoties nākamajā iestādē, pakalpojuma saņemšanas laiks jau būs ievērojami īsāks. Līdz ar to uzlabosies arī iestāžu sniegto pakalpojumu ātrums, darba produktivitāte, jo attiecīgi varēs apkalpot vairāk klientu darbdienas laikā, tādējādi arī tiks mazināts administratīvais slogs ne tikai iestādei, bet arī personai.Iestādēm pašām, tāpat kā tas ir šobrīd, būs jāizvērtē kādam personu lokam sniedzami tās pakalpojumi (Latvijas valstspiederīgajiem, ārzemniekiem ar izsniegtu uzturēšanās dokumentu vai ārvalstniekiem).Pozitīvie aspekti trešajam risinājuma variantam:a. Izveidota vienota fizisko personu uzskaite, kas nodrošina vienkopus pieejamu aktuālo informāciju par personām.b. Nodrošinot, ka visas ziņas ir pieejamas vienā informācijas sistēmā, kura ir pieejama visām iestādēm, tiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākas prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem, lai to saņemšana būtu ātra, vienkārša un efektīva.c. Tiek nodrošināta pilnīga aktuālā informācija par personām.d. Iestādēm tiek nodrošināta iespēja izmantot visu Fizisko personu reģistra informāciju savu funkciju nodrošināšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iegūšanai no pašas personas un citām iestādēm. Tādējādi uzlabojot darba produktivitāti.e. Netiek uzkrāta viena un tā pati informācija vairākās valsts informācijas sistēmās.f. Ārvalstniekiem tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot valsts e-pakalpojumus, elektronisko parakstu, e-adresi, kā arī lietot lielāku sniegto valsts pakalpojumu klāstu, tādējādi radot draudzīgu uzņēmējdarbības vidi un stimulējot valsts ekonomisko izaugsmi.Finansiālie ieguvumi trešajam risinājuma variantam:1. Palielināsies iestāžu darba produktivitāte ilgtermiņā.2. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas administratoriem vieglāk veikt savas funkcijas, jo persona ir viennozīmīgi identificējama visās valsts informācijas sistēmās pēc personas koda nevis katrā informācijas sistēmā tai ir savs identifikācijas numurs. Tāpat ievērojot to, ka no vairākām valsts informācijas sistēmām tiks centralizēti iekļauti un aktualizēti ārvalstnieka dati, kā arī iekļaujamo ziņu apmērs būs pietiekošs personas viennozīmīgai identifikācijai un būs iekļautas ziņas par adresi, tad nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz starptautiskās sadarbības līgumiem, varēs vieglāk vērst piedziņu pret ārvalstnieku;3. Ņemot vērā, ka tiks izveidota funkcionalitāte, kas ļaus meklēt personu pēc vārda un uzvārda, kā arī citiem datiem, būtiski samazināsies papīra dokumentu aprite (pieprasījumu nosūtīšana PMLP vai par personu ir iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā), kas attiecīgi samazinās iestāžu izmaksas un pakalpojuma sniegšanai patērēto laiku.Ziņojuma 3.risinājuma varianta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu1.Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmētProjekts var skart gandrīz visas personas, par kurām iekļautas ziņas kādā no ziņojumā minēto valsts iestāžu informācijas sistēmā.2.Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu1. Iestādes, sniedzot pakalpojumus ārvalstniekiem, varēs Fizisko personu reģistrā pēc atlases kritērijiem meklēt ziņas par to vai personai ir piešķirts personas kods vai nē un attiecīgi iekļaut ziņas par šādu personu, ja ziņas par to nebūs iekļautas. Attiecīgi PMLP nebūs jāapstrādā manuāli saņemtos pieprasījumus par to vai ziņas par personu ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs, netiks sagatavoti, reģistrēti, nosūtīti pieprasījumi un attiecīgi otrā pusē nebūs tie jāreģistrē, jānodod sagatavotājam izpildei utt., kā tas ir šobrīd.2. Atsevišķos gadījumos var palielināties administratīvais slogs, iestādei, kas pirmreizēji iekļaus ziņas par ārvalstnieku, ja tās informācijas sistēmā līdz šim kādas no ziņojuma 2.4.sadaļā norādītām ziņām netika iekļautas. Tomēr, ievērojot to, ka iekļaujamo ziņu apjoms nav liels un atsevišķos gadījumos būs papildus jāaizpilda tikai viens lauks, kā arī to, ka ārvalstnieka, par kuru ziņas jau iekļautas Fizisko personu reģistrā, apkalpošana nākamajā valsts iestādē, kurā tas vērsīsies, būs ātrāka, kopējais administratīvais slogs varētu būt nemainīgs vai pat samazināties.3. Datu sakārtošana par tiem ārvalstniekiem, kuri šobrīd ir reģistrēti, kādā no informācijas sistēmām bez personas koda, neradīs lielu administratīvo slogu, jo šāda darba veikšana ir pilnībā tehniska, ko var veikt esošo darba pienākumu ietvaros, it īpaši, ņemot vērā, ka nav noteikts strikts termiņš tā veikšanai.3.Administratīvo izmaksu monetārs novērtējumsAdministratīvās izmaksas personas identificēšanai, pamatojoties uz pieprasījumiem:Iestādei (kura iekļaus ziņas Fizisko personu reģistrā un varēs meklēt personu Fizisko personu reģistrā):C (pieprasījuma sagatavošana, vizēšana, iereģistrēšana un nosūtīšana) = (atalgojums 5,09 euro/h x 2 h) x (10 000 personas gadā x 1 pieprasījums) = 101 800 euro)PMLP:C (pieprasījuma saņemšana, iereģistrēšana, nodošana izpildei, atbildes sagatavošana, vizēšana, iereģistrēšana un nosūtīšana) = (atalgojums 5,09 euro/h x 3 h) x (10 000 personas gadā x 1 pieprasījums) = 152 700 euro)Iestādei:C (atbildes saņemšana, iereģistrēšana, nodošana izpildītājam) = (atalgojums 5,09 euro/h x 1 h) x (10 000 personas gadā x 1 pieprasījums) = 50 900 euro)C (kopā) = 305 400 euroPēc projekta spēkā stāšanās C=0, ja iestādes, kurām būs piekļuve Fizisko personu reģistram, nesūtīs PMLP pieprasījumus.Datu sakārtošana par tiem ārvalstniekiem, kuri šobrīd ir reģistrēti, kādā no informācijas sistēmām bez personas koda:Iestādei:C (datu atlase, saglabāšana, nodošana) = (atalgojums 5,09 euro/h x 2 h) x (10 iestādes, kuru informācijas sistēmās reģistrēti ārvalstnieki un kuras nodos datus PMLP salīdzināšanai) = 102 euro)PMLP:C (datu saņemšana, apstrāde, atlase, papildināšana un nodošana atpakaļ iestādēm ar papildinātiem datiem) = (atalgojums 5,09 euro/h x 3 h) x (10 iestādes, kuru informācijas sistēmās reģistrēti ārvalstnieki un kuras nodos datus PMLP salīdzināšanai, un attiecīgi PMLP atdos atpakaļ salīdzinātos datus) = 153 euro)Iestāde:C (datu saņemšana, apstrāde un papildināšana ar papildu sniegtajām ziņām) = (atalgojums 5,09 euro/h x 2 h) x (10 iestādes, kuru informācijas sistēmās reģistrēti ārvalstnieki) = 102 euro)C (kopā) = 357 euro4.Cita informācijaNav.2.2. Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loksFizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas par personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tas ir, par kurām ziņas ir jau iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, un kuras tiks atzītas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, kā arī personas, kuras saņems Latvijā uzturēšanās dokumentu.Fizisko personu reģistrā papildus tiks iekļautas ziņas par tiem ārvalstniekiem, kuri būs ilgstošās tiesiskās attiecībās ar valsti un ziņas, par kuriem jau šobrīd tiek uzkrātas kādā no valsts informācijas sistēmām (ja ārvalstnieki būs identificēti un tiks saņemtas visas ziņojuma 2.4.apakšsadalā norādītās ziņas par ārvalstnieku), kā arī par ārvalstniekiem, kuriem ir nepieciešamība saņemt personas kodu privātu darījumu slēgšanai (piemēram, ja otra darījuma slēdzēja puse vēlas, lai ārvalstnieks būtu reģistrēts un lai līgumā varētu iekļaut tā personas kodu) vai elektroniskā paraksta saņemšanai, bet šiem ārvalstniekiem nav Latvijā izsniegta uzturēšanās dokumenta. Tādējādi šiem ārvalstniekiem Fizisko personu reģistrā tiks norādīts statuss – pasīvs, līdzīgi kā personām, kurām Latvijā nav noteikts tiesiskais statuss (Iedzīvotāju reģistra likuma 7.1panta 2.punkta "b" apakšpunkts).Par minētajiem ārvalstniekiem Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas, ja tie tiks identificēti iestādē, pārstāvniecībā, pie Latvijas zvērināta notāra vai elektroniski eIDAS regulas ietvaros.Ziņojuma izstrādes laikā tika lemts par personu, kuras nebūtu identificētas klātienē, datu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā. Piemēram, Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrējamo personu dalībniekiem, biedriem u.tml., par kuriem ziņas valsts informācijas sistēmā šobrīd tiek iekļautas, pamatojoties uz personu aizpildītām veidlapām, nepārliecinoties par personas identitāti un citām sniegtajām ziņām klātienē, vai par ārvalstniekiem, kuriem tiesiska saikne ar Latvijas valsti tiek nodibināta uz ārvalstī izsniegtas pilnvaras pamata4. Tomēr, lai nodrošinātu datu kvalitāti un uzticamību, nolemts ziņas par šādām neidentificētām personām Fizisko personu reģistrā neuzkrāt. Tāpat tika konstatēts, ka potenciālais šādu personu loks ir mazs, jo attiecīgi Uzņēmumu reģistra klienti pirms pakalpojuma pieprasīšanas lielākoties vēršas pie Latvijas zvērinātiem notāriem, vai arī Eiropas Savienības iedzīvotāji piesakās Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem ar Eiropas Savienībā izsniegtiem kvalificētiem elektroniskiem parakstiem. Līdz ar to šīs personas būs identificētas attiecīgi pie zvērinātiem notāriem vai elektroniski eIDAS regulas ietvaros un ziņas par viņiem tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā. Savukārt attiecībā uz ārvalstniekiem, kuri nebūtu identificēti klātienē vai elektroniskā vidē (eIDAS regulas ietvaros), dati nebūtu iekļaujami Fizisko personu reģistrā. Šobrīd nav lietderīgi salīdzinoši mazas mērķgrupas dēļ, lemjot par Fizisko personu reģistra ieviešanu, pārskatīt Uzņēmuma reģistra veiktās procedūras un paredzēt sarežģītāku kārtību Uzņēmuma reģistra subjektu reģistrācijai un noteikt šādām personām pienākumu iesniegt dokumentus klātienē, lai neapgrūtinātu uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā nav lietderīgi šādām personām radīt papildu administratīvo slogu, proti, pienākumu ierasties klātienē Latvijas iestādēs vai pie zvērināta notāra, lai veiktu identifikāciju un reģistrāciju Fizisko personu reģistrā. Tā kā šie ārvalstnieki galvenokārt būtu trešo ārvalstu pilsoņi (turklāt tādi, kas nav noformējuši Igaunijas e-rezidenta statusu), tad būtu veicama informācijas kampaņa ar mērķi popularizēt un mudināt ārvalstniekiem noformēt Latvijas eID karti.Attiecībā uz Uzņēmumu reģistra klientiem, kuri varētu netikt reģistrēti Fizisko personu reģistrā Uzņēmumu reģistrs norādījis, ka no visiem komercreģistrā ierakstītajiem valdes locekļiem (121 784), personas, kuras nav ne Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis, sastāda vien 3%5. Savukārt noteikt cik no šiem 3% ārvalstnieku nav identificētas Latvijā, bet pie ārvalstu notāriem, nav iespējams, jo, iekļaujot datus komercreģistrā, netiek veikta atzīme, par to uz kāda dokumenta pamata ziņas ir iekļautas, līdz ar to, lai to noskaidrotu ir nepieciešams manuāls darbs, tas ir, visu komersantu lietu manuāla pārbaude. Papildu Uzņēmumu reģistrs norādīja, ka šobrīd komercreģistrā (dati uz 17.05.2016.) ir reģistrēti 179049 aktīvi komersanti, no tiem apmēram 1/3 gadījumu lieta sastāv vairāk kā no viena sējuma, līdz ar to kopējais izskatāmo sējumu skaits ir 238732. Vidējais viena sējuma izskatīšanas laiks 0,5 h.Ievērojot minēto – lai iepriekš minēto reģistrācijas lietu daudzumu pārskatītu vienam cilvēkam būtu nepieciešami 60 gadi. Uzņēmumu reģistram nav pieejami iekšējie cilvēkresursi šādu darbību veikšanai, līdz ar to būtu pasūtāms ārpakalpojums. Vidējā stundas likme jurista palīgam (ņemot vērā, ka jāizprot dokumenta saturs, pārbaude jāveic speciālistam tiesību zinātnēs) (pēc VID lapā esošajiem datiem)) – 5,88 euro. Tādējādi, lai izskatītu visas aktīvo komersantu reģistrācijas lietas nepieciešami 701872 euro (238732 sējumi x 0,5 h x 5,88 euro = 701972 euro).Uzņēmumu reģistra un PMLP ieskatā šādu valsts budžeta līdzekļu tērēšana komercreģistra reģistrācijas lietu pārskatīšanai, lai identificētu tos gadījumus, kuros normatīvajos aktos noteiktie paraksti ārvalstniekiem apliecināti pie Latvijas amatpersonas klātienē, nav samērojama attiecībā pret labumu, kuru no tā gūtu sabiedrība, kā arī nav ne efektīva, ne lietderīga.Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem līdz 2014.gada 1.novembrim pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas par dažāda veida pārkāpumiem no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra ir izslēgti 1259 komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles un šo subjektu 697 amatpersonām – citu valstu piederīgajiem ir piemērots administratīvais papildsods – atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās uz noteiktu laiku.Šo komersantu vai ārvalsts filiāļu deklarētā kopējā darījumu vērtība PVN deklarācijās par 2013.gadu bija 957,6 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 267,5 milj. euro. Tā rezultātā šo komercsabiedrību darījumu partneru iespējamais nepamatoti atskaitītais priekšnodoklis no šīs summas ir 257,3 milj. euro (t.sk. 2013.gadā – 201,1 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 56,2 milj. euro), savukārt iespējamā nepamatoti samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir 183,8 milj. euro (t.sk. 2013.gadā – 143,6 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 40,2 milj. euro).Ievērojot augstāk minēto, tas ir, ka Uzņēmumu reģistrs nevar pateikt to personu skaitu, kas no 3 654 (3% no 121 784) valdes locekļiem nav identificēts Latvijas iestādē un Finanšu ministrija nav sniegusi informāciju cik no 697 amatpersonām nav identificētas Latvijas iestādē, nav iespējams noteikt precīzu to personu skaitu, kas nav klātienē pie Latvijas zvērināta notāra identificēti un kas potenciāli varētu būt tās personas, kuras veic pārkāpumus kā PVN maksātāji. Turklāt norādāms, ka objektīvu to personu skaitu, kas netiek reģistrēts Fizisko personu reģistrā, ir iespējams noteikt tikai pēc Fizisko personu reģistra ieviešanas un tā darbības uzsākšanas, attiecīgi analizējot, cik personu kādā noteiktā laika periodā tika reģistrētas iestāžu informācijas sistēmās, ar attiecīgo sistēmu piešķirto identifikatoru, nevis personas kodu. Turklāt šādu datu iegūšanas, apkopošanas un analizēšanas laiks atbilstoši ziņojuma izpildes termiņiem varētu būt 2022.gads.Tā kā Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir paredzēts veikt cīņu pret ēnu ekonomiku, tai skaitā pret krāpniecību ar PVN (26.-30.punkts) un Valdības rīcības plānā6 norādīts, ka atbildīgā institūcija par minēto uzdevumu (tai skaitā rīcības plāna pasākumu – problemātiskajās nozarēs samazinātas fiktīvo uzņēmumu apgrozījuma summas par 30% …