Būvniecības likums

Būvniecības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Būvniecības likums 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) būvatļauja — administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā; 2) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu; 3) būve — būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids; 4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju; 5) ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē; 6) būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī; 7) būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve beidz pastāvēt; 8) būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem; 9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu; 10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas; 11) būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija; 12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi; 13) būvprojekts — informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un citu informāciju par būvniecības ieceri, tai skaitā par būves vai tās piederumu raksturlielumiem; 14) būvniecības dokumenti — būvprojekts un informācija par būvdarbu gaitu (piemēram, būvdarbu žurnāls, segto darbu pieņemšanas akts); 15) būvniecības procesa dalībnieks — būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs; 16) būvniecības ierosinātājs — persona, kas vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var ierosināt vai ir ierosinājusi būvniecību, vai šīs personas tiesību pārņēmējs; 17) būvprojekta izstrādātājs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu vai savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (projektēšanu), kā arī būvniecības ierosinātājs, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi; 18) būvdarbu veicējs — būvkomersants, kas veic būvdarbus savām vajadzībām vai pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai citu personu, vai būvētājs; 19) būvētājs — fiziskā persona, fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kooperatīvā sabiedrība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas savām vajadzībām pati organizē būvdarbus un piedalās tajos, vai — Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos — ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai Nacionālie bruņotie spēki; 20) autoruzraudzības veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas noslēdzis rakstveida līgumu par autoruzraudzību vai pēc savas izvēles veic autoruzraudzību; 21) būvuzraudzības veicējs — būvspeciālists, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (darba devēja) rīkojumu būvnoteikumos noteiktajos gadījumos, vai būvkomersants, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju; 22) būvekspertīzes veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas veic būvekspertīzi būvniecības dokumentiem vai būvei, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvekspertīzes pasūtītāju; 23) inženierkonsultants — fiziskā persona vai būvkomersants, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties tā vārdā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 22.06.2017., 15.04.2021., 27.04.2023. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2026.) 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu. 3 3.pants. Likuma darbības joma Likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai. 4 4.pants. Būvniecības principi Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus: 1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī būvniecības ierosinātāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu; 2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs; 3) atklātības principu, saskaņā ar kuru būvniecības process ir atklāts, sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem; 4) sabiedrības līdzdalības principu, saskaņā ar kuru šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek nodrošināta būvniecības ieceres publiska apspriešana; 5) ilgtspējīgas būvniecības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, šai nolūkā arī palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu; 6) vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2017.) 5.pants. Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā (1) Likuma izpildei Ministru kabinets: 1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka: a) būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, b) (izslēgts ar 03.07.2014. likumu), c) gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, d) gadījumus, kad nepieciešama būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīze, un būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu, e) gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, f) būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību, g) būvspeciālistu atbildību, h) principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu; 2) izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka: a) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, b) būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, c) būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus, d) gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību, e) atkāpju saskaņošanas kārtību, f) būvprojekta ekspertīzes apjomu, g) par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju, h) būves konservācijas kārtību, i) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, j) būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā; 3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm; 31) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka būvekspertīzes, inženierizpētes un tehniskās apsekošanas kārtību un saturu; 32) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka prasības būvprojekta noformēšanai un tehniskās prasības būves informācijas modelim un tā sagatavošanai; 4) izdod būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus, kuros nosaka: a) nosacījumus, ar kādiem fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras, būvniecības un elektroenerģētikas jomā, kā arī sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību, b) cik ilga praktiskā darba pieredze arhitektūras un būvniecības jomā nepieciešama, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, c) kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību, e) maksas pakalpojumu apmēru, maksāšanas kārtību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību, f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras, g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību; 41) izdod noteikumus par kārtību, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību; 5) izdod noteikumus, kuros nosaka: a) būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra, b) būvinspektoru reģistra datu saturu, c) būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību; 6) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, būvniecības informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību; 7) nosaka kārtību un nosacījumus komersantu reģistrācijai un pārreģistrācijai būvkomersantu reģistrā, izslēgšanai no reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, par reģistrācijas darbībām maksājamās valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; 8) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas; 9) nosaka būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu; 10) nosaka kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību, bet būvizstrādājumiem, uz kuriem nav attiecināmas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes direktīvu 89/106/EEK prasības, arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs vai izplatītājs; 11) nosaka kārtību, kādā izraugās Eiropas tehniskā novērtējuma institūciju, kā arī kārtību, kādā izdod Eiropas tehnisko novērtējumu; 12) izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuros nosaka: a) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas, b) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, c) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai, d) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai, e) klasifikācijas iestādes pilnvaras, f) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību; 13) nosaka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtību; 14) nosaka publisko būvdarbu līgumā obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos noteikumus izdod attiecībā uz: 1) ēkām; 2) autoceļiem un ielām; 3) dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām); 4) elektronisko sakaru būvēm; 5) enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm; 6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm; 7) ostu hidrotehniskajām būvēm; 8) ar radiācijas drošību saistītām būvēm; 9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; 10) citām, atsevišķi neklasificētām inženierbūvēm. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 23.11.2016., 22.06.2017. un 27.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2023. Pirmās daļas 3.1 un 3.2 punkts stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 6.pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence būvniecības jomā (1) Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šos uzdevumus, ministrija: 1) izstrādā politikas plānošanas dokumentus būvniecības jomā; 2) izstrādā priekšlikumus būvniecību regulējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai; 3) izstrādā šā likuma 5.pantā minētos noteikumus; 4) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu). (2) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi būvniecības jomā. (3) Nozaru ministrijas atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei attiecībā uz šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minēto būvju būvniecību iesniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai šādu speciālajos būvnoteikumos iekļaujamo informāciju: 1) būvniecības procesa kārtība un būvniecības procesā iesaistītās institūcijas; 2) būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs; 3) būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi; 4) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgā institūcija. (4) Nozaru ministrijas vai šo ministriju padotības iestādes atbilstoši to nolikumos vai citas institūcijas atbilstoši likumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, pildot šā likuma 12. pantā noteiktās būvvaldes funkcijas: 1) būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļo un lēmumus izdod būvniecības informācijas sistēmā, ievērojot šā likuma 24. panta astoto daļu; 2) piemēro būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus; 3) nodrošina šā likuma 14. un 14.3 pantā noteikto būvniecības ieceres paziņošanas un apspriešanas kārtību un informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā. (5) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību un kontroli, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos paredzētajām prasībām un būvizstrādājumam deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, un pieņem būvizstrādājumu tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (6) Veicot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, iestādei ir tiesības: 1) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus (tai skaitā tehnisko dokumentāciju, ekspluatācijas īpašību deklarāciju, tipa pārbaudes sertifikātu, testēšanas pārskatus); 2) pieprasīt un bez maksas saņemt būvizstrādājumu paraugus, veikt paraugu pārbaudes uz vietas (priekštestēšanu), šai nolūkā arī atverot iepakojumu un veicot parauga testēšanu, kā arī organizēt laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai noteiktu būvizstrādājuma atbilstību noteiktajām prasībām; 3) uz laiku, kas nepieciešams, lai novērtētu būvizstrādājumu atbilstību noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, lai veiktu pārbaudes un ekspertīzes, kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai aizliegt vai apturēt būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu; 4) pēc pārbaužu veikšanas sniegt tirgus dalībniekiem ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem; 5) informēt būvvaldi, biroju vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvlaukumā esoša būvizstrādājuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām. (7) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk arī — birojs), kas likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizē ekspertīzes un piešķir patstāvīgās prakses tiesības šā likuma 13.panta trešās daļas 5.punktā noteiktajā specialitātē, kā arī veic patstāvīgās prakses uzraudzību. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 03.07.2014., 23.11.2016., 22.06.2017., 14.02.2019., 15.04.2021. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025.) 6.1 pants. Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence (1) Likuma izpildei birojs: 1) nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā: a) trešās grupas publiskas ēkas (turpmāk — publiska ēka), ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, b) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, c) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu); 11) pilda šajā likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz: a) tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki, b) būvju būvniecību Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; c) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā; 2) nodrošina ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām un šīs daļas 1.1 punktā noteiktajām būvēm; 3) nodrošina būvniecības informācijas sistēmā iekļautās informācijas pieejamību; 4) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu); 5) informē kompetences pārbaudes iestādes par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem; 6) sniedz metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā; 7) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu); 8) izskata iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. Birojā nevar apstrīdēt valsts un pašvaldību institūciju administratīvos aktus, kuri izdoti saskaņā ar šo likumu; 9) nodrošina būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību. (11) Birojs būvniecības un ekspluatācijas kontroli Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības ieceri, kurai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, veic par maksu. (2) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām būvēm birojs pilda šā likuma 12. panta 3.3 un 3.4 daļā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18. pantā noteikto darbību izpildi. Publisku ēku ekspluatācijas kontroli birojs veic šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā. (3) Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, birojam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus. (4) Kārtību, kādā birojs piešķir patstāvīgās prakses tiesības šā likuma 13.panta trešās daļas 5.punktā noteiktajā specialitātē, kā arī veic patstāvīgās prakses uzraudzību, nosaka Ministru kabineta noteikumi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. (5) Birojs piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 8 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 23.11.2016., 22.06.2017., 19.08.2021., 15.04.2021., 12.05.2022. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025.) 7.pants. Vietējās pašvaldības kompetence (1) Likuma izpildei vietējā pašvaldība: 1) nodrošina ar būvniecības procesu saistītā administratīvā procesa (turpmāk — būvniecības administratīvais process) tiesiskumu: a) izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus, kā arī deleģējot citai pašvaldībai atsevišķu uzdevumu izpildi Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, b) pieņemot lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 2) pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu; 3) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu); 4) nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā; 5) šajā likumā noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par saņemtajām būvniecības iecerēm. (2) Šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus pašvaldība neveic attiecībā uz būvniecības procesiem vai to daļām, kas atbilstoši šā likuma 6.1 pantā noteiktajam ir biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Būvvaldes un biroja, kā arī citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, sadarbības kārtību nosaka vispārīgie būvnoteikumi. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 22.06.2017. un 15.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 8.pants. Latvijas Būvniecības padome (1) Latvijas Būvniecības padomes sastāvā ir valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un profesionālo organizāciju pārstāvji. (2) Latvijas Būvniecības padome: 1) izvērtē būvniecības politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus būvniecības jomā un sniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai viedokli par tiem, kā arī piedalās būvniecību regulējošu normatīvo aktu pilnveidošanā; 2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstīšanai, tai skaitā prioritāro jomu noteikšanai, būvspeciālistu profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai un viņu kompetences paaugstināšanai. (3) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas pilda par būvniecības nozari atbildīgā ministrija. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 9. pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām: 1) mehāniskā stiprība un stabilitāte; 2) ugunsdrošība; 3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; 4) lietošanas drošība un vides pieejamība; 5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem); 6) energoefektivitāte; 7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. 11 (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2017.) 9.1 pants. Būvnormatīvu tehniskās prasības un atkāpes no tām (1) Būvnormatīvos noteiktās tehniskās prasības ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi izteikti sasniedzami lielumi, kuri nodrošina būves atbilstību būves būtiskajām vai citām prasībām. Būvnormatīvos ir noteiktas minimālās tehniskās prasības. (2) Būvnormatīvu tehniskās prasības piemēro jaunas būves būvniecībai, novietošanai, inženiertīklu ierīkošanai, būves pārbūvei, atjaunošanai, konservācijai un restaurācijai. Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvu tehniskās prasības ir piemērojamas attiecībā uz atjaunojamo, pārbūvējamo, restaurējamo un konservējamo daļu. (3) Jaunas būvniecības gadījumā atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām) ir pieļaujamas pēc paredzēto alternatīvo tehnisko risinājumu saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā, ja ar alternatīvajiem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 9. panta prasību izpilde. Jaunas būvniecības gadījumā alternatīvo risinājumu saskaņošanu vai pamatošanu var aizstāt ar atkāpju (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības un higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, prasībām) saskaņošanu vai pamatošanu, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ja jaunā būvniecība ir paredzēta pilsētas vai ciema vēsturiskās apbūves teritorijā vai vēsturiskajā centrā un atkāpes ir pamatotas ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai būvnormatīvu tehniskās prasības tehniski vai funkcionāli nav iespējams ievērot. (4) Atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas gadījumā atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām) ir pieļaujamas pēc paredzēto atkāpju saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ciktāl tās nepasliktina būves esošo stāvokli, ja: 1) attiecīgās prasības tehniski vai funkcionāli nav iespējams ievērot vai tās uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu; 2) būve ar kultūrvēsturisku vērtību attiecīgo prasību ievērošanas dēļ var zaudēt savu kultūrvēsturisko vērtību. (5) Šā panta ceturtā daļa, ciktāl tas attiecas uz higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, prasībām, neattiecas uz ārstniecības iestāžu vai to struktūrvienību atjaunošanu vai pārbūvi, izņemot gadījumus, kad attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot. (6) Atjaunojot vai restaurējot būvi, ja nolietojušos būves elementus vai konstrukcijas nomaina pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības salīdzinājumā ar tām īpašībām, kurām sākotnēji atbilda nomaināmie būves elementi vai konstrukcijas, atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ir pieļaujamas. Šīs atkāpes nav nepieciešams saskaņot ar šā panta septītajā daļā noteiktajām valsts vai pašvaldības institūcijām. (7) Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos saskaņo: 1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — ugunsdrošības jomā; 2) Veselības inspekcija — higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, jomā; 3) Valsts vides dienests — vides aizsardzības jomā; 4) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu). (8) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izvērtējot būvniecības dokumentus, saskaņo atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, vai lemj par nepieciešamību pēc alternatīvo tehnisko risinājumu nodrošināšanas. (9) Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, no būvnormatīvu tehniskajām prasībām akustikas (aizsardzība pret trokšņiem), ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas, lietošanas drošības, vides pieejamības un energoefektivitātes jomā pamato atbilstošas jomas būvspeciālists. (10) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos atzinumu par to, vai ierosinātās atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām nepasliktina būves esošo stāvokli, kā arī par to, vai būvnormatīvu tehnisko prasību ievērošana uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu, sagatavo atbilstošās jomas būvspeciālists. Būvspeciālista sagatavoto atzinumu ietver būvniecības dokumentos vai pievieno tiem. Būvspeciālista sagatavoto atzinumu iesniedz šā panta septītajā daļā noteiktajām valsts vai pašvaldības institūcijām, ja nepieciešams saskaņojums ar tām. (11) Alternatīvo tehnisko risinājumu un atkāpju saskaņojumu vai pamatojumu ietver būvniecības dokumentos vai pievieno tiem. (12) Militārajos objektos jaunas būves būvniecības, novietošanas, inženiertīklu ierīkošanas, būves atjaunošanas vai pārbūves gadījumā atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes un ugunsdrošības prasībām), neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ir pieļaujamas pēc paredzēto atkāpju saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā. Militāro objektu norobežojošais žogs vai mūris var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālpānojumam vai detālpānojumam. 12 (22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2019., 15.04.2021. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025.) 10.pants. Būvizstrādājumi (1) Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. (2) Ja konstatēts, ka būvizstrādājums neatbilst noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, iestāde, kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, var pieņemt šādus lēmumus: 1) uzdot tirgus dalībniekam novērst konstatētās neatbilstības; 2) uzdot tirgus dalībniekam veikt pasākumus būvizstrādājuma atbilstības nodrošināšanai; 3) aizliegt iestrādāt būvizstrādājumu būvē; 4) uzdot tirgus dalībniekam izņemt būvizstrādājumu no tirdzniecības, atsaukt no patērētājiem un lietotājiem; 5) aizliegt vai apturēt būvizstrādājumu laišanu tirgū vai pārdošanu. (4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību. 13 11. pants. Būvju iedalījums un ārtelpas labiekārtojuma elements (1) Būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Būvju detalizētāku iedalījumu nosaka: 1) pa grupām — vispārīgie būvnoteikumi; 2) pēc lietošanas veida — normatīvie akti par būvju klasifikāciju. (2) Ēka ir atsevišķi lietojama apjumta vai segta būve, kura atbilst šādām pazīmēm: 1) tajā var ieiet cilvēks, un tās iekštelpas lielākais augstums ir vismaz 1,6 metri; 2) tā ir piemērota cilvēku vai dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai; 3) tai ir nosakāms ēkas lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. (3) Inženierbūve ir būve, kura neatbilst kādai no šā panta otrajā daļā noteiktajām ēkas pazīmēm un kurai inženierbūves lietošanas veids ir nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. (4) Ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. Ārtelpas labiekārtojuma elementa būvniecībai piemēro citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības procesu, izņemot būvnoteikumos noteiktos gadījumus. 14 (15.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 12.pants. Būvvalde (1) Būvvalde ir pašvaldības iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde. Būvvaldes funkcijas var īstenot arī vairākas pašvaldības struktūrvienības, no kurām katrai ir noteikta sava no šā likuma izrietoša kompetence. (2) Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens — būvinspektors. (21) Būvvaldes arhitekts pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. (3) Būvvalde: 1) nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā pārbauda, vai būvniecības iecere ir saskaņota ar trešajām personām un vai normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi, kas nepieļauj ierosinātās būvniecības ieceres īstenošanu, kā arī veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā; 2) sniedz konsultācijas par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem; 3) informē par būvniecības procesa tiesisko pamatojumu un sniedz ziņas par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām vai paredzētajām būvēm. (31) Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. (32) Izskatot būvprojektu, būvvalde vērtē un pārbauda tajā ietverto risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ievērojot šā panta 3.1 daļā noteikto kompetenci attiecībā uz būvniecības principu un tehniskajām prasībām. (33) Būvdarbu laikā būvvalde pārbauda patvaļīgas būvniecības vai patvaļīgas ekspluatācijas esamību, speciālajos būvnoteikumos noteiktās būvdarbu veikšanas dokumentācijas esamību, kā arī veic šā likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktās darbības un pārbauda būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentu esamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, ciktāl tas attiecas uz dokumenta formu un saturu, un vērtē konservācijas vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nepieciešamību. (34) Pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību. (4) (Izslēgta no 01.07.2022. ar 15.04.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu) (5) (Izslēgta no 01.07.2022. ar 15.04.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu) (6) Šajā pantā noteiktās funkcijas būvvalde neveic attiecībā uz būvniecības procesiem vai to daļām, kas atbilstoši šim likumam ir citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Būvvaldes tiesības iesaistīties un kārtību, kādā būvvalde ir tiesīga iesaistīties būvniecības administratīvajā procesā, kas ir citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē, nosaka vispārīgie būvnoteikumi. (7) Būvvalde būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļo un lēmumus izdod būvniecības informācijas sistēmā, ievērojot šā panta astoto daļu. (8) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, var: 1) veikt administratīvo pārkāpumu procesu; 2) izskatīt iesniegumus (izņemot būvniecības ieceres iesniegumus un iesniegumus par speciālajos būvnoteikumos noteiktās informācijas vai dokumentu iesniegšanu) un informācijas pieprasījumus, kā arī apstrīdēšanas iesniegumus; 3) veikt būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. (9) Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, būvvaldei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus. (10) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pilnvarot būvinspektoru tās vārdā pieņemt šā likuma 18. panta piektajā, 6.1 un septītajā daļā, kā arī 21. panta septītajā daļā noteiktos lēmumus. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 14.02.2019., 15.04.2021. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.) 13.pants. Būvspeciālisti (1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. (2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā ir personai, kas: 1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā; 2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes; 3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu. (3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā var iegūt šādās specialitātēs: 1) ģeotehniskā izpēte; 2) projektēšana; 3) būvdarbu vadīšana; 4) (izslēgts no 01.01.2024. ar 27.04.2023. likumu); 5) būvekspertīze. (31) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā būvdarbu vadīšanas specialitātē dod tiesības veikt arī būvju būvdarbu būvuzraudzību būvprakses sertifikātā noteiktajā darbības jomā. (4) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 3. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas: 1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā; 2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes; 3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu. (5) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas: 1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā; 2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes; 3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu. (51) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē ir personai, kas: 1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā; 2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes; 3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu. (6) Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības. (7) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju. (8) Informāciju par arhitekta prakses sertifikātu un būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iekļauj būvspeciālistu reģistrā. (9) Personām patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā reglamentētā profesijā vai būvniecības jomā reglamentētā profesijā šajā likumā noteiktajās specialitātēs nepieciešamo sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos būvspeciālista kompetences novērtēšana veicama atkārtoti. (91) Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā plānveidīgi, pamatojoties uz risku analīzi un saņemtajām ziņām par iespējamiem pārkāpumiem būvspeciālista patstāvīgajā praksē, izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbauda būvspeciālista patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides pasākumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. (10) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi. (11) Šajā likumā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata. (12) Patstāvīgās prakses tiesības šā panta trešās daļas 3. punktā minētajās specialitātēs ir: 1) Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētiem amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību"; 2) restauratoriem (meistariem un vecmeistariem) būvgaldniecības izstrādājumu vai būvmākslas objektu restaurācijas specialitātē, ja viņi veic vai vada kultūras pieminekļu (būvju) restaurāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un restaurācijas laikā netiek mainīti vai atjaunoti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas, kā arī netiek mainīts būves apjoms vai nesošo elementu nestspēja. (121) Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos projektēt un vadīt būvdarbus atsevišķās būvēs var arī citas, šajā pantā neminētas fiziskās personas. (13) Būvspeciālista kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 6.panta septītajā daļā minēto gadījumu. (14) Administratīvajā lietā par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena gada laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem no lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot būvspeciālistam, pret kuru lieta ir ierosināta. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 03.12.2020., 27.04.2023. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025. Četrpadsmitā daļa stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 32. un 36. punktu) 14.pants. Būvniecības iecere (1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvniecības informācijas sistēmā būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus. (11) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu) (12) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu) (13) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos. (14) Būvniecības ieceres iesniegums (tai skaitā paziņojums par būvniecību) par jaunas būves būvniecību uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes, kā arī par izmaiņām esošā būvē, kas atrodas uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes, ir uzskatāms par: 1) iesniegumu Valsts zemes dienestam par būves kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju no datiem un dokumentiem Būvniecības informācijas sistēmā, ja atbilstoši kadastra jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem būvi reģistrē vai tās datus aktualizē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; 2) nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai no jauna uzbūvētās būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. (15) Būvvaldes kompetencē esošo pārbaudi par būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām nepārvērtē, veicot kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izskatot nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesā. (16) Šā panta 1.4 daļas 1. punktā noteikto būves kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju veic pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā vai pēc paziņojuma par būvdarbu pabeigšanu, savukārt šā panta 1.4 daļas 2. punktā noteikto būves ierakstīšanu zemesgrāmatā veic pēc kadastra datu reģistrācijas. (17) Šā panta 1.4 daļā noteikto kadastra datu reģistrāciju un ierakstīšanu zemesgrāmatā būvniecības ierosinātājs var ierosināt arī ar nepabeigtas jaunbūves datu deklarāciju. Šīs būvniecības ierosinātāja tiesības neaizstāj šā panta 1.6 daļā noteikto. (2) Par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda: 1) būvniecības ieceres realizācijas vietu; 2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu. (3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par: 1) būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju; 2) būvniecības ieceres akceptu vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri (ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts); 3) (izslēgts ar 14.02.2019. likumu). (31) Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nav veiktas šādas procedūras: 1) būvniecības ieceres publiska apspriešana; 2) ietekmes uz vidi novērtēšana. (4) Speciālajos būvnoteikumos paredzētos gadījumos (inženiertīklu pievadu ierīkošana, inženiertīklu ierīkošana aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās) persona inženiertīklu ierīkošanu uzsāk pēc tam, kad par būvniecības ieceri paziņojusi būvniecības informācijas sistēmā būvvaldei un saņēmusi citas atļaujas, ja tādas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešamas. (5) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu) (6) Par lēmumu, ar kuru tiek izdota būvatļauja vai akceptēta būvniecības iecere, vai izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkciju, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda: 1) būvniecības ieceres realizācijas vietu; 2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu; 3) lēmuma spēkā stāšanās dienu; 4) lēmuma numuru un datumu. (61) Publikācijai Būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvvaldei iesniegtās būvniecības ieceres vizuālo risinājumu, ja iecerēta ēkas būvniecība, izņemot šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.1 punkta "a" apakšpunktā noteiktajā gadījumā. (62) Par šā panta 3.1 daļas 1.punktā minēto lēmumu, kas pieņemts saistībā ar būves publisku apspriešanu, sabiedrībai paziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (63) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot lūgumu atļaut veikt izmaiņas būvprojektā, pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda: 1) būvniecības ieceres realizācijas vietu; 2) būves galveno lietošanas veidu; 3) dienu, kad stājas spēkā būvatļaujas nosacījumu grozījumi, kas izdarīti šā likuma 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. (64) Pašvaldība vai būvvalde savas tīmekļvietnes sākumlapā ietver norādi par šā panta otrajā, sestajā un 6.3 daļā noteikto ziņu publicēšanu būvniecības informācijas sistēmā. (65) Lēmums par būvniecības ieceres akceptu un projektēšanas nosacījumu izpildi stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu publicēta, ievērojot šā likuma 14. panta sestās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā. (7) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfeli izvieto piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Būvtāfele ir sabiedrības papildu informēšanas pasākums, un tās neesība neietekmē termiņu, kādā trešās personas var apstrīdēt būvatļauju vai pārsūdzēt to tiesā. (71) Būvtāfeli var neizvietot: 1) tādu būvju būvniecībai, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki; 2) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. (8) Būvniecības ierosinātājs par saņemto būvatļauju var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs. (9) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, būvatļauju vai projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta sestās daļas 3. punktā minētās dienas. (10) Lēmumu, kas pieņemts šā likuma 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no šā panta 6.3 daļas 3. punktā minētās dienas. Apstrīdēšanas iesniegumu vai pieteikumu iesniedz par institūcijas 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (101) Apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur arī šādu lēmumu darbību: 1) paskaidrojuma raksta būves konservācijai akcepts; 2) lēmums par konservācijas darbu saskaņošanu būvdarbu laikā; 3) atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi; 4) lēmums vai atzīme par būvniecības procesa dalībnieku vai būvspeciālistu maiņu. (102) Ja šajā likumā nav noteikts citādi un ja iestāde ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota būvniecības ierosinātājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (11) Kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. (12) Personai ir pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu. (13) Augstāka iestāde vai tiesa var atjaunot procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai, ja tā konstatē, ka sabiedrības informēšana par izsniegto būvatļauju bijusi acīmredzami nepietiekama. (14) Ja valsts institūcijas vai kompetences pārbaudes iestādes lēmumā ir norādīts uz būvprojekta vai tajā ietverto risinājumu neatbilstību būvniecības principiem vai normatīvo aktu tehniskajām prasībām, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pamatojoties uz šo lēmumu, var atcelt būvniecības ieceres akceptu vai atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi vai uzdot būvniecības ierosinātājam novērst konstatētās neatbilstības. (15) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu pieņem, ievērojot šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētās prasības. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 22.06.2017., 14.02.2019., 15.04.2021., 24.10.2024., 09.10.2025. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026. 1.7 daļa stājas spēkā 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu) 14.1 pants. Atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu (1) Uzskatāms, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums vai nav veikta atzīme attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvniecības administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts. (2) Uzskatāms, ka citas valsts vai pašvaldību institūcijas ir saskaņojušas būvprojektu un nepieciešamās atļaujas ir izdotas saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par būvprojekta saskaņošanu vai nav izdotas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas būvprojekta realizācijai. (3) Uzskatāms, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvprojektu attiecībā uz viņa inženiertīkla vai autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu viņa inženiertīkla vai autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam vai autoceļam vai atslēgšanos no inženiertīkla vai autoceļa), ja viņš būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis šāda būvprojekta saskaņošanu. (4) Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. 18 (15.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021. Pants stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu) 14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi (1) Būvniecības procesa dalībnieki ievēro tehniskajos noteikumos ietvertās prasības, kuras nosaka: 1) inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji — būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas nepieciešams citas personas būvniecības ieceres īstenošanai; 2) valsts un pašvaldību institūcijas — lai nodrošinātu būvniecības ieceres atbilstību attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām. (2) Tehniskajos noteikumos iekļauj tikai tādas prasības, kas nepieciešamas konkrētās būvniecības ieceres īstenošanai un izriet no normatīvajiem aktiem. (3) Kultūras mantojuma aizsardzības jomā piemērojamās prasības, kuras nosaka kompetentā valsts vai pašvaldības institūcija, iekļaujamas tehniskajos noteikumos kā īpašie noteikumi. (4) Tehniskos un īpašos noteikumus izdod būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Saskaņojot būvprojektu, izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā. (5) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt mazāks par diviem gadiem. Šo noteikumu derīguma termiņa laikā inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi tos grozīt, izņemot gadījumu, kad to pieprasa būvniecības ierosinātājs. (6) Valsts un pašvaldību institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņš nevar būt mazāks par pieciem gadiem. (7) Saskaņojot būvprojektu, piemēro tās materiālo tiesību normas, kas bija spēkā tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (8) Ja būvniecības ieceres īstenošanai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešami atsevišķi tehniskie noteikumi. Būvprojektu saskaņo attiecīga valsts institūcija, ievērojot tai noteikto kompetenci vides un dabas aizsardzības jomā, un novērtē ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi novērtējumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām. 19 (09.10.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2025. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu) 14.3 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana (1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir racionālā, atklātā un pārskatāmā procesā noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres risinājumu labāku iekļaušanos apkārtējā vidē un novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrību. (2) Pašvaldība, ievērojot šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas regulējumu, saistošajos noteikumos nosaka gadījumus, kad pirms būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas rīko sabiedrības līdzdalību, kā arī kritērijus sabiedriski nozīmīgām būvēm un sabiedriski nozīmīgiem publiskās ārtelpas risinājumiem. (3) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu rīko sabiedriski nozīmīgo būvju un sabiedriski nozīmīgo publiskās ārtelpas risinājumu izveidošanai. (4) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt rīkot sabiedrības līdzdalību, lai pārliecinātos par ierosinātās būves lietošanas veida, kas neatbilst dzīvojamai funkcijai, pieļaujamību, ja teritorijas plānojums paredz konkrētajā teritorijā līdztekus dzīvojamai apbūvei cita veida izmantošanu. (5) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko, ja: 1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums, no kura spēkā stāšanās brīža pagājuši ne vairāk kā pieci gadi; 2) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja ar šo rakstu netiek būtiski palielināts būves apjoms; 3) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja šis raksts paredz jaunu pirmās grupas būvju un otrās grupas viena un divu dzīvokļu dzīvojamo māju vai palīgēku būvniecību; 4) būvdarbu veikšanai nepieciešams paziņojums par būvniecību; 5) tiek veikta tādu būvju būvniecība, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki; 6) būve nepieciešama robežkontroles funkciju nodrošināšanai. (6) Būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā nevērtē priekšlikumus un iebildumus, kuri apspriesti ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procesā. (7) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas rezultātus izmanto, lai nepieciešamības gadījumā būvatļaujā vai lēmumā par būvniecības ieceres akceptēšanu ietvertu papildu nosacījumus, kas attiecas uz būves novietojumu, iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē, kā arī uz risinājumiem negatīvas ietekmes uz sabiedrību novēršanai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, nosacījumi ir izpildāmi līdz būves nodošanai ekspluatācijā. (8) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šā panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā. 20 (09.10.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2025.) 15.pants. Būvatļauja (1) Būvatļauju izdod, ja: 1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu; 2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai ar kaimiņu Civillikumā noteiktajos gadījumos, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti; 3) atbilstoši būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts; 4) būvniecības iecere atbilst arhitektoniskās kvalitātes principam un būves novietojuma prasībām. (2) Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto prasību izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas nosacījumos. (3) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu) (4) Lēmums par būvatļauju stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu par būvatļauju publicēta, ievērojot šā likuma 14.panta sestās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā. (5) Vietējās pašvaldības teritorijas apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz būvprojekta detalizāciju, ja tie nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. (51) Ja būvniecības ierosinātājs nav būves vai zemes īpašnieks, būvatļaujā un aktā par būves nodošanu ekspluatācijā norāda būves īpašnieku. (52) Būvatļaujā ietver …