Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.30 izraksts Finansu ministrijas sagatavots, akceptēts Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija sēdē (prot. Nr.30, 42.§) Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī 42.§ Apspriešanā piedalījās: G.Bērziņš, D.Gulbe, R.Zīle, A.Sončiks, A.Požarnovs, V.Makarovs, A.Slakteris. Nolēma:

1. Akceptēt Ministru kabineta ziņojuma "Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī" projektu.
2. Finansu ministrijai, sagatavojot kārtējo mēneša pārskatu par budžeta izpildi, iekļaut tajā arī informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem sadalījumā pa lielākajām pilsētām.
3. Valsts kancelejai nosūtīt ziņojumu Saeimai. Ministru prezidenta vietā - zemkopības ministrs A.Slakteris Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās A.Kveska Saturā Kopsavilkums
4. Tautsaimniecības attīstība 1.
5. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte 1.
6. Tautsaimniecības nozaru attīstība 1.
7. Inflācija 1.
8. Nodarbinātība un bezdarbs 1.
9. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance 1.
10. Monetārais sektors 1.
11. Vērtspapīru tirgus 1.
12. Valsts parāds
13. Kopbudžeta izpilde 2.
14. Valsts pamatbudžeta izpilde 2.
15. Valsts speciālo budžetu izpilde 2.
16. Pašvaldību budžeta izpilde 2.
17. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi
18. Valsts budžeta izdevumi 3.
19. Valsts pamatbudžeta izdevumi 3.
20. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta izdevumi 3.
21. Valsts speciālā budžeta izdevumi 3.
22. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā budžeta izdevumi Kopsavilkums Latvijas tautsaimniecības pozitīvo izaugsmi
23. gada I ceturksnī noteica veiksmīgā tautsaimniecības attīstība
24. gadā.
25. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 6,6%, ko pamatā noteica pakalpojumu sektora veiksmīga darbība un pieaugums par 7,1 procentu. Būtiskākie apjoma pieaugumi salīdzinājumā ar
26. gadu ir vērojami tirdzniecības nozarē (par 9,6%), komercpakalpojumos (par 13,6%), būvniecībā (par 8,4%) un apstrādes rūpniecībā (par 5,7%). Inflācijas pieauguma tempi bija nelieli.
27. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā. Pakāpeniski turpināja samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Šī tendence norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj prognozēt bezdarba līmeņa samazināšanos turpmāk. Pieauga ārējās tirdzniecības apjomi. Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās
28. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem.
29. gada I ceturksnī, tāpat kā
30. gadā kopumā, ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās.
31. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 405,6 milj. latu, konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts veidoja 9,0 milj. latu.
32. gada I ceturksnī tika izpildīts Starptautiskā valūtas fonda kritērijs attiecībā uz konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu. 1 Tautsaimniecības attīstība 1 1.
33. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
34. gadā, salīdzinot ar
35. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās pieauga par 6,6 procentiem. Tajā skaitā pirmajā ceturksnī IKP apjoms palielinājās par 6,1%, otrajā ceturksnī - par 5,0%, trešajā - par 6,6%, bet ceturtajā - par 8,7 procentiem. Tik strauju ekonomisku izaugsmi galvenokārt nodrošināja apjomu kāpums tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā - 18,1%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (16,2%), apstrādes rūpniecībā (14,5%) un komercpakalpojumos (10,5 procenti). Latvijas tautsaimniecības attīstība
36. gadā bija vienmērīga un gandrīz visās nozarēs bija novērojams nozīmīgs apjomu kāpums. Sektoru griezumā, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi
37. gadā lielā mērā noteica pakalpojumu sektora veiksmīgā darbība. Pakalpojumu sektora apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar
38. gadu, palielinājās par 7,1%, tā īpatsvaram IKP struktūrā pieaugot no 68,5%
39. gadā līdz 70,2% pērn. Savukārt, pakalpojumu sektora izaugsmi būtiski veicināja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē, kas salīdzināmās cenās palielinājās par 9,6 procentiem. Tirdzniecības nozares ietvaros mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 9,0%, bet vairumtirdzniecības - par 32 procentiem. Pakalpojumu sektora attīstību noteica arī nozīmīgs apjomu kāpums transporta, glabāšanas un sakaru jomā - pieaugums par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aizvadītajā gadā palielinājās kravu apgrozība visos transporta veidos, kas lielā mērā izskaidrojams ar ārējo ekonomisko apstākļu uzlabošanos. Latvijas ostās apstrādāto kravu apjoms pieauga par 5,7%, kravu apgrozība dzelzceļa transportā - par 9,7%, bet autotransportā - par 15,1 procentu. Arī cauruļvadu transporta darbība bija visai sekmīga - transportētās naftas un naftas produktu apjomi cēlušies par 13,4 procentiem.
40. gadā veiksmīgi attīstījās komercpakalpojumu nozare - pieaugums salīdzināmās cenās par 13,6 procentiem. Šādu attīstību noteica, rēķinot faktiskajās cenās, reklāmas pakalpojumu kāpums par 27,0%, nedzīvojamo telpu īres - par 11,0%, arhitektūras, projektēšanas darbu - par 38,0%, dažādu iekārtu un sadzīves tehnikas nomas pakalpojumu - par 36,0%, kā arī juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjomu kāpums - par 20,0 procentiem.
41. gadā atsākās ražošanas apjomu pieaugums Latvijas rūpniecības nozarēs. Apstrādes rūpniecības apjomi cēlušies par 5,7%, ko lielā mērā noteica Latvijas eksporta pieaugums. Tekstilizstrādājumu ražošana palielinājās par 9,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu - par 11,2 procentiem. Savukārt pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomi nedaudz saruka - par 2,0%, salīdzinot ar
42. gadu. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi ir cēlušies par 8,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija novērojams apjomu samazinājums par 3,1%, kam pamatā bija elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājums un siltuma padeves iekārtu modernizācija. Veiksmīgi
43. gadā attīstījās arī būvniecības nozare, kuras apjomi pieauga par 8,4%, bet tās īpatsvars IKP struktūrā
44. gadā bija 6,8 procenti. Mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistīto pakalpojumu apjomi palielinājās par 26,8%, to īpatsvaram IKP palielinoties no 1,5%
45. gadā līdz 1,6% pērn. Pagājušajā gadā atsākās pieaugums lauksaimniecībā - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražošanas apjomi palielinājās par 3,3%, tai skaitā augkopības produkcija palielinājās par 3,7%, bet lopkopības nozares produkcija pieauga par 4,1%, kam pamatā bija būtisks olu un piena ražošanas palielinājums. Sekmīgi attīstījās arī zvejniecības nozare, kur apjomi cēlušies par 8,2%, ko veicināja nozvejas kāpums Centrālaustrumatlantijā - par 20,0 procentiem.
46. gada I ceturksnī makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)2, salīdzinot ar
47. gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 7,4 procentiem. Tas norāda uz to, ka turpinās pagājušajā gadā atsākušais ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Tik strauju pozitīvo MSI attīstību minētajā periodā sekmēja visi makroekonomisko rādītāju saliktā indeksā ietvertie rādītāji. No tiem vislielākā paaugstinošā ietekme bija mazumtirdzniecības apgrozījuma un eksporta pieaugumam, kā arī kravu apgrozījuma ostās un iekšzemes naudas piedāvājuma M2D palielinājumam (attiecīgi par 8,9% un 22,6%, salīdzinot ar
48. gada attiecīgo periodu, rēķinot faktiskajās cenās). 1.
49. Tautsaimniecības nozaru attīstība Rūpniecība Šī gada I ceturksnī tautsaimniecībā saražotā produkcija faktiskajās cenās bija 442,0 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, rūpniecības produkcijas apjomi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 7,5%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide palielinājusies - par 10,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē kritusies - par 6,6 procentiem. Samazinājušies arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražošanas apjomi - par 0,1 procentu.
50. gada matā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojams ražošanas pieaugums, kopējais pieaugums veidoja 7,7 procentus. Lielākie ražošanas kāpumi bija novērojami mēbeļu rūpniecībā - par 46,5%, neminerālo izstrādājumu (keramikas, cementa un betona u.c.) ražošanā - par 35,1%, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 20,9 procentiem. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanā pieaugums bija novērojams 7,3% apmērā, ko galvenokārt ietekmēja ražošanas pieaugums zivju un zivju produktu pārstrādē, kā arī gaļas un gaļas produktu ražošanā, attiecīgi - par 36,2% un 16,3 procentiem. Lai gan š.g. martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, rūpniecībā kopumā bija vērojams ražošanas pieaugums, atsevišķu tās nozaru attīstība tomēr bija mazāk veiksmīga. Ādas un ādas izstrādājumu ražošana samazinājās par 45,0%, kā arī kritusies ir pārējo transportlīdzekļu ražošana (kuģu, laivu, lokomotīvju, vagonu) - par 23,1 procentu. Atsevišķās pārtikas rūpniecības nozarēs bija novērojams ražošanas samazinājums. Augļu un dārzeņu pārstrādes un konservēšanas apjoms kritās - par 21,2%, bet dzērienu ražošana sarukusi par 6,9 procentiem.
51. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
52. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu
53. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t Lauksaimniecība Saskaņā ar Centrālās statistiskās pārvaldes datiem situācija Latvijas lauksaimniecībā pēdējos gados ir pasliktinājusies. Neskatoties uz atsevišķām pozitīvām iezīmēm, arī š.g. I ceturksnī kopējais lopkopības produktu saražotais apjoms kritās. Visu veidu saimniecībās pārskata periodā tika saražoti 18,6 tūkst. tonnu gaļas (dzīvsvarā), 141,6 tūkst. tonnu piena un 105,9 milj. olu. Šī gada I ceturksnī, salīdzinot ar pārskata periodam atbilstošo periodu pagājušajā gadā, ražošanas apjoms gaļas ražošanā samazinājās par 11,4 procentiem. Piena ražošana kritās par 3,4%, bet olu - par 1 procentu. Lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas
54. gada I ceturksnī kopumā palielinājās. Lopu un putnu (dzīvmasā) vidējās iepirkšanas cenas š.g. I ceturksnī pieauga par 11,9%, tai skaitā liellopu - par 34,0%, putnu - par 11,1% un cūku - par 1,6 procentiem. Piena iepirkšanas cena palielinājās par 3,2 procentiem. Transports
55. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kravu pārvadājumu apjomi pakāpeniski palielinājās. Šī gada I ceturksnī nosūtīto un saņemto kravu daudzums ostās palielinājās par 8,9% un bija 14,51 milj. latu. Salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, minētajā laika posmā šogad Ventspils ostā saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 7,2%, Liepājā - par 11,9%, bet Rīgā - par 10,7 procentiem. Ievērojams pieaugums nosūtīto un saņemto kravu apjomos pārskata periodā bija arī Latvijas mazajās ostās - 52,5 procenti. Pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, kravu apgrozījums un kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 11,8% un 4,2 procentiem. Dzelzceļa transporta kravu tranzīta pārvadājumi pieauga par 14,7%, bet eksporta un importa pārvadājumi samazinājās - attiecīgi par 40,7% un 25,6 procentiem. Kravu pārvadājumos dzelzceļa transportā kritums pārskata periodā bija novērojams arī iekšzemes satiksmē, kur pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 41,3 procentiem.
56. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija novērojams transportētās naftas pa maģistrāliem cauruļvadiem apjoma pieaugums. Transportētā nafta pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspili pieauga - par 11,4%, bet uz Mažeiķiem - par 64,6 procentiem. Bija vērojams arī transportēto naftas produktu pa maģistrālo naftas produktu vadu pieaugums - par 15 procentiem. 1.
57. Inflācija
58. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā. Patēriņa cenas martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 1,4 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas šajā laika periodā palielinājās par 3,1 procentu. Cenu izmaiņu visvairāk ietekmēja pārtikas un ar mājokli saistīto cenu pieaugums, kā arī sakaru cenu samazinājums. Šī gada martā, salīdzinot ar
59. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 2%, tai skaitā gaļai - par 13,8%, dārzeņiem - par 10,1 procentu. Šajā periodā kartupeļu un cukura cenas samazinājās attiecīgi par 17,5% un 6,6 procentiem. Pārskata periodā paaugstinājās arī ar mājokli saistītas cenas - par 3,7%, tai skatā ievērojami palielinājās gāzes cena - par 18,6 procentiem. Nozīmīgs cenu kāpums bija novērojams finansu pakalpojumiem un tūrismam attiecīgi - par 10,7% un - par 30,1 procentu. Visstraujāk cenas ir kritušās telefonu iekārtām - par 22,3% un apdrošināšanas pakalpojumiem - par 12,4 procentiem.
60. att. Patēriņa cenu indekss
61. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās
62. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita perioda beigās Ražotāju cenas rūpniecībā
63. gada I ceturksnī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo periodu - par 0,7%, bet, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušajā gadā, tās pieauga par 0,5 procentiem. 1.
64. Nodarbinātība un bezdarbs
65. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis valstī nedaudz pieauga, ko galvenokārt noteica sezonāli faktori. Tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem, pieaugot no 7,8% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem
66. gada beigās līdz 8,1% š.g. marta beigās. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pārskata periodā palielinājās par 3,6% jeb 3,4 tūkst., marta beigās sasniedzot 96,7 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgā perioda beigām, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits - par 10,9% jeb 11,8 tūkst. cilvēku. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, I ceturkšņa beigās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,1 tūkst. cilvēku jeb 40,0% no bezdarbnieku kopskaita, un martā vidējais bezdarbnieku pabalsts bija 41,40 lati (salīdzinājumam:
67. gada martā bezdarbnieku pabalstu saņēma 42,0 tūkst. jeb 38,7% bezdarbnieku un tā vidējais lielums bija 49,25 lati). Reģistrēto aktīvo darba meklētāju skaits I ceturksnī palielinājās par 5,0% jeb 4,7 tūkst. cilvēku un marta beigās sasniedza 99,1 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar
68. gada I ceturkšņa beigām, reģistrēto aktīvo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,7% jeb 11,9 tūkst. cilvēku. Turpināja pakāpeniski samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā
69. gada beigās un par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Tendence samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram Latvijas darba tirgū iezīmējās
70. gada sākumā, kad ilgstošie bezdarbnieki veidoja 31,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, un ir bijusi ļoti stabila. Tas norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj cerēt ka turpmāk bezdarba līmenis samazināsies straujāk. Straujš ekonomiskās aktivitātes palielinājums pagājušajā gadā un š.g. I ceturksnī neradīja atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā vai bezdarba līmeņa samazināšanos. Tam pamatā ir strukturālās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un, kā rezultāts, pieprasījums pēc dažu profesiju pārstāvju iemaņām un zināšanām samazinās. To pierāda reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām un izglītības līmeņiem: š.g. marta beigās visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, zvejniecībā mežsaimniecībā un citur - 26,0 tūkst. cilvēku jeb 27,0% no bezdarbnieku kopskaita. Savukārt augstākas kvalifikācijas profesiju grupu pārstāvju - likumdevēju, valsts amatpersonu un vadītāju - skaits bezdarbnieku vidū bija tikai 2,5 tūkst. cilvēku jeb 2,6% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 7,0% no bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību, 29,1% - ar vidējo vispārējo izglītību, bet vislielākais īpatsvars bija vidējo profesionālo izglītību ieguvušiem - 39,4 procenti. Joprojām būtiski atšķiras bezdarba līmeņi Latvijas pilsētās un rajonos: š.g. I ceturkšņa beigās viszemākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā (attiecīgi 3,9% un 7,0%), Ogres rajonā (6,1%), bet visaugstākais - Latvijas austrumu rajonos - Rēzeknes rajonā (26,9%), Krāslavas rajonā (21,7%) un Balvu rajonā (21,6 procenti).
71. gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neizmainījās un bija 1038 tūkst. cilvēku. Tai skaitā sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits bija 297 tūkst. cilvēku, kas ir par 4,5% mazāk nekā
72. gadā, turpretī nodarbināto privātajā sektorā skaits pieauga par 1,9% un bija 741 tūkst. cilvēku. Tādējādi, turpina pakāpeniski palielināties privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā: salīdzinot ar
73. gadu, tas palielinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 71,4% (salīdzinājumam:
74. gadā tas bija 65,6%,
75. - 68,3%, bet
76. gadā - 70,0 procenti). 1.
77. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās
78. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem. Tajā skaitā preču eksports pieauga par 11,0%, bet imports par 16,7 procentiem. Ņemot vērā, ka dotajā periodā preču importa pieaugums gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos ir bijis lielāks par eksporta pieaugumu, arī tirdzniecības bilances deficīts šajā periodā ir palielinājies - par 27,9 procentiem. Eksporta vērtība pret importu pārskata periodā veidoja 62,8%, kas ir par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā atbilstošajā periodā
79. gadā. Svarīgākie Latvijas eksporta partneri apskatāmajā periodā, tāpat kā
80. gadā, bija Vācija (īpatsvars kopējā eksportā - 18,8%), Lielbritānija (14,2%) un Zviedrija (11,3%). Nozīmīgākie Latvijas importa partneri, tāpat kā pērn, bija Vācija (īpatsvars kopējā importā - 15,7%), Krievija (10,5%) un Somija (7,9%).
81. gada I ceturksnī NVS īpatsvars ārējā tirdzniecībā kopumā palielinājās. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tas pieauga par 0,6 procentpunktiem un bija 12,9 procenti. Preču eksports uz NVS no kopējā Latvijas eksporta veidoja 9,1%, bet imports no NVS no kopējā Latvijas importa - 15,3 procentus. Pretēji ārējās tirdzniecības palielinājumam ar NVS, Eiropas Savienības īpatsvars Latvijas tirdzniecībā š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, samazinājās par 2,5 procenta punktiem un bija 56,8 procenti. ES īpatsvars Latvijas eksportā š.g. I ceturksnī bija 65,3%, bet importā - 51,5 procenti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tirdzniecības bilance ar Eiropas Savienību ir pasliktinājusies - eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecībā ir samazinājies par 2,8%, bet importa īpatsvars samazinājās tikai par 2 procentpunktiem.
82. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars preču eksportā joprojām ir koksnei un tās izstrādājumiem - 36,1%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - 15,4%, kā arī metāliem un to izstrādājumiem - 12,5 procenti. Apskatāmajā periodā, salīdzinot ar atbilstošo periodu
83. gadā, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports palielinājās - par 19,0%, metālu un to izstrādājumu eksports - par 16,6% un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports - par 39,7 procentiem. Savukārt eksporta kritums bija novērojams minerālajiem produktiem. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šajā grupā tas kritās par 38,0 procentiem. Samazinājās arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un optisko ierīču un aparātu; pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports, attiecīgi par 8,5% un 24,9 procentiem. Nozīmīgākās importa preču grupas apskatāmajā periodā bija mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (20,3% no kopējā importa), ķīmiskā rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11,0%), metāli un to izstrādājumi (8,3%). Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mašīnu, mehānismu un elektronisko iekāru imports palielinājās par 11,4%, transporta līdzekļu imports - par 35,3%, un metālu un to izstrādājumu imports - par 27,0 procentiem.
84. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 55,3 milj. latu. Tekošā konta deficītu lielā mērā noteica preču negatīvais saldo, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu
85. gadā palielinājās par 30,6% un dotajā periodā bija 145,9 milj. latu.
86. gada I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 0,9% un bija 77,7 milj. latu. Pakalpojumu saldo dotajā periodā sedza 53,3% no preču negatīvā saldo. Apskatāmajā periodā tiešo investīciju pozitīvais saldo, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 6,2% un bija 61,3 milj. latu, kas pārsniedz tekošā konta negatīvo saldo par 10,8 procentiem. Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs - 1,8 milj. latu (salīdzinājumam, pagājušajā gadā attiecīgajā periodā tas bija negatīvs - 60,1 milj. latu). Rezidentu citi ieguldījumi ārvalstīs bija mazāki nekā nerezidentu citi ieguldījumi Latvijā, tādējādi, citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (26,6 milj. latu).
87. gada I ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta segšanai, tādējādi rezerves aktīvi dotajā periodā palielinājās par 7,5 milj. latu. 1.
88. Monetārais sektors
89. gada beigās Latvijā darbojās 21 banka, viena ārvalstu bankas nodaļa ( Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība ( Dresdner Bank AG (Vācija)).
90. gada I ceturksnī, tāpat kā
91. gadā kopumā ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās.
92. gada martā, salīdzinot ar
93. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 24,17%, bet salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tā pieauga par 4,2 procentiem.
94. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar
95. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 29,4 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 18,3%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms - par 65,0%, un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā - par 27,6 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos
96. gada martā veidoja 46,4%, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tas ir samazinājies par 0,5 procenta punktiem.
97. gada I ceturksnī, tāpat kā
98. gadā, ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 39,6 procentiem. Tas ir nozīmīgs kāpums un liecina par ekonomikas aktivitātes palielināšanos.
99. att. M2X struktūra un dinamika
100. att. Komercbanku aktīvu dinamika
101. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss Skaidrā nauda (bez banku kasēm) salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājās par 14,3%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā samazinājās par 0,4 procentiem. Skaidras naudas - noguldījumu attiecība
102. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 6,2 procentpunktiem un bija 47,2 procenti. Latvijas bankas aktīvi
103. gada I ceturkšņa beigās, salīdzinot ar
104. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 1,7 tūkst. latu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tie samazinājās par 3,6 tūkst. latu jeb 4,0 procentiem. Aktīvu samazināšanos attiecībā pret iepriekšējā gada beigām galvenokārt noteica samazinājums vietējos aktīvos - par 11,6%, tai skatā kredītu kredītiestādēm samazinājums veidoja 17,7 procentus. Samazinājumu pasīvos ietekmēja ārzemju saistību un latu daudzuma apgrozībā sarukums. Ārzemju saistības samazinājās - par 5,3 tūkst. latu jeb 4,1%, tai skaitā ārvalstu konvertējamo valūtu samazināšanās (par 18,7%). Lati apgrozībā samazinājās - par 5,9 tūkst. latu jeb 1,2 procentiem. Šajā periodā bija novērojams kapitāla un rezervju pieaugums - par 9,6 tūkst. latu jeb 18,4 procentiem. Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme
105. gada I ceturksnī ir svārstījusies 12,5% un 13,1% robežās.
106. gada martā tā bija 13,1%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā
107. gada beigās. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme
108. gada februārī bija 5,3%, bet martā 4,6%, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, tā ir pieaugusi par 0,1 procenta punktu. Starpbanku tirgus likme latu kredītiem
109. gada I ceturksnī ir palielinājusies no 3,3%
110. gada beigās līdz 3,9% marta beigās, februāra beigās tā bija 6,1 procents. Eiro vērtība
111. gada I ceturksnī tāpat kā iepriekšējā gadā samazinājās attiecībā pret ASV dolāru. Tas noteica arī lata vērtības samazinājumu pret ASV dolāru, kā arī vērtības palielinājumu pret eiro. Lata neoficiālā piesaiste SDR valūtu grozam samazināja lata vērtības svārstības pret atsevišķām grozā iekļautām valūtām. Marta beigās LVL/USD kurss bija 0,631, kas, salīdzinot ar š.g. sākumu, norāda uz dolāra vērtības pieaugšanu attiecībā pret latu par 2,1 procentu. Savukārt lata vērtība attiecībā pret eiro pieauga, un Latvijas bankas noteiktais LVL/EUR kurss
112. gada marta beigās bija 0,559, kas ir par 1,9% mazāk kā
113. gada beigās. 1.
114. Vērtspapīru tirgus Šā gada
115. martā no Rīgas fondu biržas Dow Jones indeksa tika izslēgtas Latvijas Unibankas akcijas, kas bija visaktīvāk tirgotais vērtspapīrs Rīgas Fondu Biržā. Līdz marta vidum bija novērojamas indeksa svārstības 123,54 - 126,44 punktu intervālā, marta otrajā pusē indeksa vērtība kritās,
116. martā sasniedzot 118,03 punktus.
117. gada I ceturksnī turpinājās pagājušā gadā sākusies Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI pakāpeniska samazināšanās no 172,14 punktiem š.g. gada sākumā līdz 160,28 punktiem marta beigās. Indeksa samazināšanās liecina par akciju cenu kritumu. Kopējais vērtspapīru apgrozījums
118. gada I ceturksnī bija 112,47 milj. latu, kas ir par 31,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā periodā, tomēr tas veidoja tikai 80,6% no
119. gada pēdējā ceturkšņa apgrozījuma. Tai skatā akciju apgrozījums bija tikai 3,87 milj. latu (3,4%, no kopējā apgrozījuma) un pieprasījumu vērtspapīru apgrozījums - 108,60 milj. latu (96,56% no kopējā apgrozījuma). Pieprasījuma vērtspapīru apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 58,5 procentiem. Latvijas fondu tirgus attīstību
120. gada I ceturksnī būtiski ietekmēja Unibankas aiziešana no Oficiālā saraksta. Unibankas aiziešana no Rīgas Fondu Biržas ievērojami ietekmēja RFB sarakstos iekļauto uzņēmumu kapitalizāciju. Tā samazinājās no 400,36 milj latu ceturkšņa sākumā līdz 286,46 milj. latu ceturkšņa beigās.
121. gada I ceturkšņa beigās biržas sarakstos bija iekļauti 63 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā - 6, otrajā - 11, brīvajā -
122. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, biržas sarakstos iekļauto kopējo vērtspapīru skaits nav mainījies, tomēr ir notikušas izmaiņas tā struktūrā - ir samazinājies vērtspapīru skaits oficiālajā un otrajā sarakstā. 1.
123. Valsts parāds
124. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, valsts parāds palielinājās par 8,1% jeb 46,5 milj. latu, kam pamatā bija iekšējā parāda straujš pieaugums, savukārt valsts ārējais parāds pārskata periodā nedaudz samazinājās. Šī gada martā beigās kopējais valsts parāds bija 616,7 milj. latu, no kā valsts iekšējais parāds bija 270,8 milj. latu, bet valsts ārējais parāds - 345,9 milj. latu. Valsts iekšējais parāds Valsts iekšējais parāds
125. gada I ceturksnī pieauga par 21,5% jeb 47,9 milj. latu un marta beigās sasniedza 270,8 milj. latu. Šis pieaugums bija galvenokārt noteikts ar to, ka janvārī tika veikta 5-gadu obligāciju emisija 59,9 milj. latu apmērā, kuras rezultātā 5-gadu obligāciju apjoms apgrozībā pieauga par 98,2% un sasniedza 120,9 milj. latu, bet to īpatsvars valsts iekšēja parāda struktūrā palielinājās no 27,2% līdz 42,5 procentiem. 5-gadu obligāciju emisija noteica arī apgrozībā esošo valsts vērtspapīru vidējā svērtā dienu skaita līdz dzēšanai pieaugumu: no 711 dienām pagājušā gada beigās līdz 931 dienām š.g. marta beigās. 5-gadu obligāciju emisijas rezultātā izmainījās valsts parāda struktūra, kas atbilst valsts parāda vadības stratēģijā noteiktiem mērķiem. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā valsts parāda portfelī palielinājās no 39,1%
126. gada beigās līdz 43,9% š.g. marta beigās.
127. att. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra
128. gada marta beigās, milj. latu
129. tabula Valsts iekšējā parāda struktūra, perioda beigās
130. gads
131. gada I cet. milj. latu milj. latu* Īstermiņa parāds 63,1 51,0 Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 63,1 51,0 Īstermiņa banku aizņēmumi 0 0 Vidēja termiņa parāds 159,8 219,7 Valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijas 159,8 219,7 Ilgtermiņa parāds 0 0 Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas 0 0 Iekšējais parāds kopā 222,9 270,8 Pēc nomināla valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un vidējā termiņa obligācijas 225,9 273,3 * Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (
132. gada marts) Sagaidāms, ka pieaugot iekšējam parādam, valsts iekšējā aizņēmuma apkalpošanas izmaksas
133. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz palielināsies, neskatoties uz to, ka, pieaugot Latvijas iekšējā finansu tirgus likviditātei, šogad samazinājās vidējā termiņa obligāciju procentu likmes. 5-gadu obligāciju procentu likme š.g. marta beigās bija 8,16% (
134. gada beigās - 8,82%), 3-gadu obligāciju - 6,10% (6,86%), 2-gadu obligāciju - 6,31% (6,31 procents). Savukārt īstermiņa parādzīmju procentu likmes nedaudz pieauga, kam pamatā bija pieprasījuma samazinājums - 3-mēnešu parādzīmju procentu likme š.g. marta beigās bija 4,46% (pagājušā gada beigās - 4,14%), 6-mēnešu - 5,62% (4,84%) un 1-gada parādzīmju - 5,53% (5,53%).
135. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, % Valsts ārējais parāds Valsts ārējais parāds
136. gada I ceturksnī praktiski neizmainījās - tas samazinājās par 0,4% jeb 1,4 milj. latu un marta beigās bija 345,9 milj. latu.
137. tabula Ārējā parāda struktūra, perioda beigās
138. gads,
139. gada milj. latu I cet., milj. latu* Ārējais valūtu parāds 347,3 345,9 vidēja/ ilgtermiņa parāds 359,0 345,9 - aizņēmumi 221,1 222,0 - eiroobligācijas 126,3 123,9 Ārējais latu parāds 0 0 Ārējais parāds kopā 347,3 345,9 Pēc nomināla eiroobligācijas 128,3 125,8 * Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (
140. gada marts) Šī gada pirmajos trīs mēnešos tika apgūti ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai paredzētie līdzekļi no Pasaules Bankas 2,1 milj. latu ekvivalentā. Tai pat laikā tika dzēsta daļa no parāda Starptautiskajam Valūtas Fondam - 1,5 milj. latu ekvivalentā, Pasaules Bankai - 1,7 milj. latu ekvivalentā, kā arī citi parādi - 1,9 milj. latu apmērā. Lata kursa izmaiņu rezultātā valsts ārējā parāda lielums latos trīs mēnešu laikā palielinājās par 0,4 milj. latu. 1 Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2001.gada I ceturksnī. Tomēr daži rādītāji ziņojuma izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2000.gadu vai 2001.gada pirmajiem diviem mēnešiem. 2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravas pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995.gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.
141. Kopbudžeta izpilde 1
142. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 405,6 milj. latu.
143. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 9,0 milj. latu.
144. tabula Konsolidētais kopbudžets (neto)
145. gada I ceturksnī, milj. latu Ieņēmumi Izdevumi Finansiālā Tīrie Fiskālā bilance aizdevumi bilance Konsolidētais kopbudžets (1.+2.)* 396,6 406,0 -9,4 -0,4 -9,0
146. Valsts budžets (1.1.+1.2.+1.3) 318,8 332,7 -13,9 0,8 -14,6 1.
147. Valsts pamatbudžets 168,3 174,3 -6,0 12,6 -18,6 - savstarpējie maksājumi -0,3 -14,4 -13,9 1.
148. Valsts speciālais budžets 164,2 172,2 -8,0 2,0 -10,0 - savstarpējie maksājumi -14,4 -0,3 1.
149. Ziedojumi un dāvinājumi** 1,02 0,96 0,1 0,0 0,1
150. Pašvaldību budžets *** 108,5 104,0 4,5 -1,7 6,3 * konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu, ** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību, *** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko iemaksā citas pašvaldības
151. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj. latu. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā
152. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti.
153. tabula Nodokļu ieņēmumi, milj. latu
154. g.
155. g.
156. g.
157. g. I cet. plāna izpilde I cet. plāna izpilde Iedzīvotāju ienākuma nodoklis* 60,3 23,1% 64,5 22,7% Uzņēmumu ienākuma nodoklis 22,1 29,6% 23,2 23,6% Sociālās apdrošināšanas iemaksas** 110,0 23,1% 114,2 23,0% Nodokļi no īpašuma 10,3 29,2% 12,4 32,8% Dabas resursu nodoklis 2,7 25,3% 1,8 15,8% Pievienotās vērtības nodoklis 78,0 22,5% 78,2 21,2% Akcīzes nodoklis 36,0 22,0% 36,1 19,6% Muitas nodoklis 3,3 24,1% 3,3 27,4% * neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada sākumu **
158. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas līdzekļus Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus)
159. gada I ceturksnī bija 318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar
160. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 0,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par 3,0 procentiem. Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu.
161. tabula Valsts konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. I cet. plāns plāna izpilde Valsts pamatbudžets Ieņēmumi 170,5 168,3 784,8 21,4% mīnus transferts no valsts speciālā budžeta 0,2 0,3 1,2 Izdevumi 161,1 174,3 812,0 21,5% mīnus transferts valsts speciālajam budžetam 14,6 14,4 63,7 Speciālais budžets* Ieņēmumi 161,3 165,2 724,6 22,8% mīnus transferts no valsts pamatbudžeta 14,6 14,4 63,7 Izdevumi 180,7 173,1 764,2 22,7% mīnus transferts valsts pamatbudžetam 0,2 0,3 1,2 Kopējie valsts budžeta ieņēmumi 317,0 318,8 1444,5 22,1% Kopējie valsts budžeta izdevumi 327,1 332,7 1511,3 22,0% Valsts budžeta finansiālā bilance -10,1 -13,9 -66,8 Valsts budžeta tīrie aizdevumi -3,3 0,8 12,4 Valsts budžeta fiskālā bilance -6,7 -14,6 -79,2 * ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību.
162. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, kas
163. gada I ceturksnī bija 5,9 milj. latu. Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā (neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas)
164. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums - attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā.
165. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā apstiprinātā budžeta plāna. 2.
166. Valsts pamatbudžeta izpilde
167. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 186,9 milj. latu.
168. tabula Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
169. g.
170. g. Pieaugums % no I cet. I cet. (01/00) gada plāna Pamatbudžeta ieņēmumi 170,5 168,3 -1,3 21,4 Nodokļu ieņēmumi 133,5 134,5 0,7 22,0 Nenodokļu ieņēmumi 13,0 15,6 20,2 23,4 Pašu ieņēmumi 13,6 15,3 12,5 25,2 Ārvalstu finansu palīdzība 10,5 3,0 -71,6 6,5 Pamatbudžeta izdevumi 161,1 174,3 8,2 21,5 Uzturēšanas izdevumi 154,6 165,5 7,1 22,5 Kārtējie izdevumi 78,3 82,5 5,3 22,1 Atalgojumi 36,6 37,6 2,8 22,0 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,2 9,8 -3,4 Pārējie kārtējie izdevumi 31,6 35,1 11,0 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 6,4 8,1 28,0 18,5 Subsīdijas un dotācijas 69,9 74,9 7,1 23,4 Izdevumi kapitālieguldījumiem 6,6 8,8 34,0 11,6 Investīcijas 5,0 5,9 17,7 10,9 Finansiālā bilance 9,4 -6,0 Tīrie aizdevumi 18,5 12,6 Fiskālā bilance -9,1 -18,6 Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts
171. gada I ceturksnī bija 18,6 milj. latu.
172. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar
173. gada attiecīgo periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%, bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem. Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza aizdevumu atmaksas.
174. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
175. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
176. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja 78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar
177. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar
178. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas stājās spēkā š.g.
179. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"
180. panta
181. punkta jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa
182. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar
183. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar
184. gadu (importa apjoms
185. gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar
186. gada attiecīgo periodu pieauga par 44,3 milj. latu jeb 17,3%). Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms
187. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par 15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu palielināšanās. Kopumā
188. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā
189. gada I ceturksnī.
190. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi
191. gada I ceturksnī bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar
192. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,4 procentiem.
193. tabula Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra,%
194. g.
195. g. I ceturksnis I ceturksnis Alkoholiskie dzērieni 28,6% 28,4% Alus 0,9% 1,5% Naftas produkti 54,2% 51,1% Tabakas izstrādājumi 11,3% 13,4% Pārējās akcīzes preces 5,1% 5,6% Akcīzes nodoklis naftas produktiem Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām, redzams, ka vislielākais īpatsvars
196. gada I ceturksnī ir naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem
197. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Salīdzinājumā ar
198. gada I ceturksni par 2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas stājās spēkā
199. gada
200. jūnijā un noteica dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules tirgū kāpums
201. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies, tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar
202. gada I ceturksni, gan
203. gada I ceturksni, kas daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas
204. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas likmes paaugstināšanu no š.g.
205. janvāra un no š.g.
206. marta ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100 litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu.
207. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm. Samazinājumu ietekmēja
208. gada
209. augusta Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes staciju tīkls. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas
210. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā siltā ziema. Salīdzinot ar
211. gada I ceturksni, ir pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita pieaugums.
212. att. Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem
213. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja 10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar
214. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj. latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem "Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā
215. gada
216. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas mērķi. Akcīzes nodoklis alum Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus
217. gada I ceturksnī veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā
218. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no
219. gada
220. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem. Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem
221. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar
222. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Akcīzes nodoklis pārējām precēm
223. gada
224. decembrī stājās spēkā jauns likums "Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām), visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora cilindru darba tilpuma.
225. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes paplašināšana
226. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā, kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem - 5,0 tūkst. latu.
227. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā
228. gada atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem no
229. gada
230. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās vietējā automobiļu tirgus darbībā,
231. gada
232. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma (skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes ar 0,
233. Likuma grozījumi stājās spēkā ar
234. gada
235. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu un motociklu realizācijas apjomi. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem
236. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu. Salīdzinot ar
237. gada atbilstošo periodu, tas ir par 12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk. Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 9,6 milj. latu.
238. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā
239. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar
240. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus
241. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu peļņa
242. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek noteikti vadoties no
243. gada aprēķinātā nodokļa bāzes.
244. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja 14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar
245. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem. Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas -
246. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet
247. gada I ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi
248. gada I ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet
249. gada I ceturksnī - 38,7 procenti.
250. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
251. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu
252. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar
253. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 1,7 procentiem.
254. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar
255. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst. latu. Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar
256. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība.
257. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135 valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē muitas nodokļa ieņēmumus. Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi
258. gada I ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi
259. gada janvārī - martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem.
260. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar
261. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par 27,7 procentiem.
262. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna.
263. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija 0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem.
264. gada I ceturksnī VAS "Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā. Ieņēmumi no sodiem un sankcijām
265. gada I ceturksnī bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem
266. gada pirmajos trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar
267. gada attiecīgo periodu, šie ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem.
268. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5% no apstiprinātā gada plāna. 2.
269. Valsts speciālo budžetu izpilde
270. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 174,1 milj. latu.
271. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā.
272. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.
273. tabula Atsevišķu speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi
274. gada I ceturksnī*, milj. latu Ieņēmumi Izdevumi Finansiālā Tīrie Fiskālā bilance aizdevumi bilance Sociālā apdrošināšana 116,1 122,0 -5,9 -5,9 % no 2001.g. plāna 23,1% 23,0% pieaugums pret
275. gadu 3,7% -4,4% Speciālais veselības aprūpes budžets 30,6 32,1 -1,5 -1,5 % no 2001 g. plāna 22,1% 22,7% pieaugums pret
276. gadu 3,8% 9,9% Vides aizsardzības fonds 1,6 0,5 1,1 1,1 % no 2001.g. plāna 17,3% 5,5% pieaugums pret
277. gadu -24,1% -66,8% Valsts autoceļu fonds 11,9 15,4 -3,5 -3,5 % no 2001.g. plāna 20,1% 22,3% pieaugums pret
278. gadu -0,7% 1,2% Pārējie speciālie budžeti 4,0 2,3 1,7 2,0 -0,3 % no 2001.g. plāna 27,2% 17,2% pieaugums pret
279. gadu -9,3% -46,0% Kopā valsts speciālie budžeti 164,2 172,2 -8,0 2,0 -10,0 % no 2001.g. plāna 22,7% 22,5% pieaugums pret
280. gadu 2,7% -3,1% * neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus
281. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu
282. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (faktiskajās cenās), milj. latu Salīdzinājumā ar
283. gada I ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus,
284. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki nekā
285. gada attiecīgajā periodā. Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar
286. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 0,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem. Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts speciālajiem budžetiem -
287. gada I ceturksnī tā ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas iemaksas
288. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu, tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 18,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar
289. gada I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par 4,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes samazināšanu par 1 procenta punktu no
290. gada
291. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa
292. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar
293. gada atbilstošo periodu pieauga par 6,0%). Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti. Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs š.g.
294. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no š.g.
295. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu. Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek pārskaitītas budžetā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā,
296. gada I ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā
297. gada I ceturksnī. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada plāna. Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi
298. gada I ceturksnī veidoja 9,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu. Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā.
299. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Kopumā
300. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 1,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda ieņēmumiem.
301. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 30,7% mazāk nekā
302. gada atbilstošajā periodā. Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, attiecībā 40:
303. Valsts speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā ieskaita arī maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas arī ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.
304. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam tika pārskaitīti 1,5 milj. latu, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem - 0,4 milj. latu apmērā.
305. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
306. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
307. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus)
308. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar
309. gada attiecīgo periodu, nenodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par 10,4 procentiem. Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos
310. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - 2,3 milj. latu jeb 36,4%, un to izpilde bija 27,6% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar
311. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir pieauguši par 3,0 procentiem. Atskaitījumi no ostas maksām
312. gada janvārī - martā bija 0,2 milj. latu un to izpilde bija 22,1% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem
313. gada I ceturksnī bija 0,445 milj. latu jeb 12,9% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem š.g. pirmajos trīs mēnešos bija 0,397 milj. latu un tie veidoja 89,2% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem.
314. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika ieskaitīta ārvalstu finansu palīdzība 0,6 milj. latu apmērā, kas ir 34,3% no apstiprinātā gada plāna. 2.
315. Pašvaldību budžeta izpilde
316. gada I ceturksnī pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem) bija 108,5 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem- 102,2 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums
317. gada I ceturksnī bija 6,3 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija 5,1 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais pārpalikums bija 0,4 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem pašvaldību budžetos par 0,7 milj. latu pārsniedza no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētos izdevumus.
318. tabula Pašvaldību konsolidētā budžeta izpilde
319. gada I ceturksnī, milj. latu
320. g.
321. g. % izmaiņas I cet. I cet. 01/00 Ieņēmumi 99,9 108,5 8,6 Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 55,5 61,3 10,3 Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 4,2 4,6 8,9 Pamatbudžeta pašu ieņēmumi 6,9 6,6 -4,9 Pamatbudžeta saņemtie maksājumi 32,5 36,7 13,2 - savstarpējie norēķini -7,7 -8,3 - Speciālā budžeta ieņēmumi 7,8 6,7 -14,1 Ziedojumi un dāvinājumi 0,7 0,9 32,9 Izdevumi 96,3 104,0 8,0 Pamatbudžets 94,4 104,2 10,4 - savstarpējie norēķini -7,7 -8,4 - Speciālais budžets 8,1 7,1 -12,1 Ziedojumi un dāvinājumi 1,4 1,0 -29,4 Finansiālā bilance 3,7 4,5 Tīrie aizdevumi 0,5 -1,7 Fiskālā bilance 3,2 6,3 * neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas Salīdzinājumā ar
322. gada I ceturksni pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 8,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi
323. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā
324. gada attiecīgajā periodā.
325. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 27,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb 13,1% vairāk nekā
326. gada pirmajos trīs mēnešos.
327. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi, neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar
328. gada attiecīgo periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par 10,4 procentiem. Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi
329. gada I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3% pārsniedza
330. gada attiecīgā perioda ieņēmumus.
331. tabula Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
332. g.
333. g. % izmaiņas I cet. I cet. 01/00 Pamatbudžeta ieņēmumi 99,1 109,2 10,1 Nodokļu ieņēmumi 55,5 61,3 10,3 Nenodokļu ieņēmumi 4,2 4,6 8,9 Pašu ieņēmumi 6,9 6,6 -4,9 Saņemtie maksājumi 32,5 36,7 13,2 Pamatbudžeta izdevumi 94,4 104,2 10,4 Uzturēšanas izdevumi 85,2 93,5 9,7 Kārtējie izdevumi 68,4 73,1 6,9 Atalgojumi 33,2 37,2 12,0 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 8,7 9,4 7,7 Maksājumi par precēm un pakalpojumiem 25,8 25,8 -0,1 Pārējie kārtējie izdevumi 0,6 0,7 17,3 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 0,7 0,9 39,3 Subsīdijas un dotācijas 16,1 19,4 20,4 Izdevumi kapitālieguldījumiem 9,2 10,7 17,0 Investīcijas 5,6 7,5 33,9 Finansiālā bilance 4,76 4,96 Tīrie aizdevumi -0,05 -0,08 Fiskālā bilance 4,81 5,04 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā
334. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu (neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar
335. gada atbilstošo periodu (
336. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto atlikumu). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba samaksas fonda pieaugums. Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% - pašvaldību budžetos.
337. gada I ceturksnī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot nesadalīto atlikumu). Nodokļu no īpašuma ieņēmumus
338. gada I ceturksnī veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi
339. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu, t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj. latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu.
340. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par 2,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā
341. gada I ceturksnī. Ar
342. gada
343. janvāri spēku zaudēja likums "Par īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības (
344. gadā likmes bija no 0,5% līdz 4%). Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi
345. gada pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9% vairāk nekā
346. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma
347. gada janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem
348. gada I ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem
349. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu.
350. gada janvārī- martā, salīdzinot ar
351. gada attiecīgo periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir samazinājušies par 4,9 procentiem. Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un ziedojumus un dāvinājumus)
352. gada I ceturksnī bija 9,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu (ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem.
353. gada pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2.
354. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam kopbudžetam
355. gada
356. aprīlī bija 418,6 milj. latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam - 128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam - 77,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda.
357. tabula Valsts budžeta nodokļu parādi, milj. latu 2001.g. 2001.g. izmaiņas (2001.g. 1.apr./2001.g. 1.jan.)
358. janvārī
359. aprīlī milj. latu % Valsts pamatbudžetam 207,4 212,7 5,2 2,5 t.sk. aktuālais parāds 108,2 120,2 12,0 11,1 Pievienotās vērtības nodoklis 125,8 134,0 8,2 6,5 Akcīzes nodoklis 25,9 21,0 -4,9 -19,0 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 54,8 57,0 2,1 3,9 Valsts speciālajam budžetam 130,5 128,7 -1,8 -1,4 t.sk. aktuālais parāds 38,4 38,6 0,1 0,4 Pašvaldību budžetam 72,7 77,2 4,5 6,2 t.sk. aktuālais parāds 36,6 34,8 -1,8 -4,9 Kopā valsts budžetam 410,7 418,6 7,9 1,9 t.sk. aktuālais parāds 183,3 193,7 10,4 5,7 Kopējo valsts pamatbudžeta parādu
360. gada
361. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti - 1,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju
362. gada
363. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam, ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par 5,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb 11,1 procentu. Aplūkojot izmaiņu tendences (skat.
364. attēlu), redzam, ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam
365. gada
366. aprīlī salīdzinājumā ar
367. gada
368. janvāri galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu samazinājumu salīdzinājumā ar
369. gada
370. janvāri, savukārt, noteica parādu dzēšana.
371. gada
372. aprīlī bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā parāda valsts pamatbudžetam.
373. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj. latu
374. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas
375. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas
376. gada
377. aprīlī nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu): 01.01.01 01.04.01 izmaiņas, % Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis 124,7 133,3 6,9% Akcīzes nodoklis 25,8 20,9 -18,9% Peļņas un uzņē- mumu ienākuma nodoklis 54,7 56,7 3,7%
378. gada
379. aprīlī nodokļu parāda summu (neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds - 140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums - 19,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj. latu. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi. Salīdzinot ar
380. gada sākumu, termiņa pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam
381. gada
382. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana. Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu): 01.01.01 01.04.01 izmaiņas, % Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis 1,1 0,7 -37,7% Akcīzes nodoklis 0,1 0,1 -29,3% Peļņas un uzņē- mumu ienākuma nodoklis 0,2 0,2 52,8% Parādu summa valsts speciālajam budžetam
383. gada
384. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar
385. gada
386. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb 0,4 procentiem.
387. gada
388. aprīlī bija iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar
389. gada
390. janvāri par 2,7 milj. latu. Samazinājumu salīdzinājumā ar
391. gada sākumu noteica sociālā nodokļa parāda dzēšana. Kopējais parāds pašvaldību budžetam
392. gada
393. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar
394. gada
395. janvāri, parādu summa pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar
396. gada
397. janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem.
398. gada
399. aprīlī bija iespējams piedzīt 17,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību budžetiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
400. panta
401. daļu un
402. gada
403. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu ministra rīkojuma
404. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2 uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu. Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma nauda 0,3 milj. latu. 1 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda. 2 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana. 1 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2001.gada janvāris-marts).
405. Valsts budžeta izdevumi 3.
406. Valsts pamatbudžeta izdevumi
407. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi palielinājušies par 13,1 milj. latu jeb 8,2 procentiem. Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, salīdzinot ar
408. gada attiecīgo periodu, vislielākais pieaugums 5,0 milj. latu jeb 7,1% ir subsīdijām un dotācijām, no kuriem 2,4 milj. latu jeb 68,7% palielinājums ir subsīdijām lauksaimniecībai, 2,8 milj. latu jeb 12,6% mērķdotācijām pašvaldību budžetiem, 1,2 milj. latu jeb 6,4% dotācijām iedzīvotājiem (0,8 milj. latu jeb 6,2% pabalstiem). Par 4,2 milj. latu jeb 5,3% palielinājušies kārtējie izdevumi, no kuriem par 1,0 milj. latu jeb 2,8% pieauguši izdevumu atalgojumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 34,0%, no kuriem par 1,4 milj. latu jeb 84,4% palielinājušies kapitālie izdevumi, par 0,9 milj. latu jeb 17,7% izdevumi investīcijām.
409. tabula Valsts pamatbudžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu 2000.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. izpilde plāns izpilde izpildes izpilde izpilde izpilde Rādītāji izmaiņas pret pret no gada (+;-) pret 2000.g. 2001.g. plāna % 2000.g. I cet. I cet. I cet. izpildi plānu izpildi % %
410. Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.) 161 145 192 538 174 285 13 140 108,2 90,5 21,2 1.
411. Uzturēšanas izdevumi 154 566 178 090 165 471 10 905 107,1 92,9 22,3 Kārtējie izdevumi 78 320 92 122 82 473 4 153 105,3 89,5 21,8 atalgojumi 36 584 39 650 37 601 1 017 102,8 94,8 22,0 valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 10 151 x 9 801 -350 96,6 pārējie kārtējie izdevumi 31 565 52 472 35 071 3 506 111,1 66,8 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 6 359 8 467 8 139 1 780 128,0 96,1 18,5 procentu nomaksa par iekšējiem aizņēmumiem 2 682 x 4 799 2 117 178,9 procentu nomaksa ārvalstu institūcijām 3 405 x 3 274 -131 96,2 Finansu ministrijas maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 272 x 66 -206 24,3 Subsīdijas un dotācijas 69 887 77 501 74 859 4 972 107,1 96,6 23,3 subsīdijas 3 542 x 5 975 2 433 168,7 mērķdotācijas pašvaldību budžetiem 21 834 x 24 587 2 753 112,6 dotācijas pašvaldību budžetiem 1 864 x 1 931 67 103,6 dotācijas iestādēm un organizācijām 23 216 6 767 6 327 -16 889 27,3 93,5 t.sk. speciālajam budžetam 14 477 x -14 477 0,0 pārējiem 8 802 x -8 802 0,0 dotācijas iedzīvotājiem 18 193 19 553 19 350 1 157 106,4 99,0 t.sk. pensijas 266 x 416 150 156,4 pabalsti 13 398 x 14 234 836 106,2 stipendijas 1 780 x 1 812 32 101,8 pārējie 2 749 x 2 889 140 105,1 iemaksas starptautiskajās organizācijās 1 238 3 859 2 513 1 275 203,0 65,1 38,2 pārējās subsīdijas un dotācijas x 47 322 14 176 14 176 30,0 1.
412. Izdevumi kapitālieguldījumiem 6 579 14 448 8 814 2 235 134,0 61,0 11,1 Kapitālie izdevumi 1 605 5 457 2 960 1 355 184,4 54,2 12,0 Investīcijas 4 974 8 991 5 854 880 117,7 65,1 10,7 t.sk. speciālajam budžetam 88 x 247 159 t.sk. pašvaldību budžetiem 540 x 890 350
413. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 192,5 milj. latu ir apgūti 174,3 milj. latu jeb 90,5% no plānotā finansējuma. Kārtējiem izdevumiem izlietoti 82,5 milj. latu jeb 89,5% no plānotā, tajā skaitā atalgojumiem 37,6 milj. latu jeb 94,8% no plānotā. Maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izlietots 8,1 milj. latu jeb 96,1% no plānotā. Subsīdijām un dotācijām izlietots 74,9 milj. latu jeb 96,6% no plānotā, tajā skaitā subsīdijām - 6,0 milj. latu, mērķdotācijām pašvaldību budžetiem - 24,6 milj. latu, dotācijām iestādēm un organizācijām - 6,3 milj. latu, dotācijām iedzīvotājiem - 19,4 milj. latu, izdevumiem kapitālieguldījumiem - 8,8 milj. latu. Nav izlietoti 18,2 milj. latu, jo nav izmaksāti atalgojumi 1,3 milj. latu, nav savlaicīgi uzsākta ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu apgūšana - 8,0 milj. latu, nav apgūtas investīcijas 3,1 milj. latu apjomā, nav veiktas plānotās kapitālās iegādes 2,9 milj. latu apjomā, tajā skaitā no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem 1,0 milj. latu.
414. tabula Valsts investīciju projektu izpilde
415. gada I ceturksnī, tūkst. latu 2000.g. Apstiprināts 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet.
416. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. izpilde gadam plāns izpilde izpildes izpildes izpilde izpilde (VIP) izmaiņas izmaiņas pret no gada (+;-) pret (+;-) pret 2001.g. plāna % 2000.g. 2000.g. I cet. I cet. I cet. plānu % izpildi izpildi % 4968 50 433 6700 5065 97 102,0 75,6 10,0
417. gada valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanas plānos I ceturksnim bija plānoti līdzekļi investīcijām 13,3% no gadam apstiprinātā, kas raksturo investīciju projektu realizācijas īpatnības (gada sākumā tiek izsludināti konkursi darbu veikšanai, laiku prasa pretendentu izvērtēšana un līgumu slēgšana, tāpat arī vairākiem darbiem ir sezonas raksturs - skolu rekonstrukcija, autoceļu projekti, lauksaimniecības nozares projekti, u.c.).
418. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansētu investīciju projektu realizācija 5,1 milj. latu apjomā, t.i. par 0,1 milj. latu vairāk nekā
419. gada I ceturksnī, taču projekti ir realizēti tikai 75,6% apjomā no šinī periodā plānotā. Atskaites periodā plānoto informātikas nozares projektu realizācija Aizsardzības ministrijā veikta par 99%, Finansu ministrijā, Iekšlietu ministrijā - par 98%, Tieslietu ministrijā - par 94%, kas liecina par šo projektu nozīmību nozares attīstībai. No informātikas nozares projektiem tikai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta realizētais projekts "Pašvaldību vienotā informācijas sistēma" nav uzsākts (izpilde I ceturksnī 0,05 tūkst. latu pret finansu plānā apstiprināto šim periodam 108,8 tūkst. latu). Arī Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana" realizēts tikai 22,1% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā. No pārējiem investīciju projektiem plānotajā apjomā ir realizēti - Finansu ministrijai muitas posteņu celtniecība uz robežām, Iekšlietu ministrijai investīcijas valsts policijas attīstībai, Tieslietu ministrijai valsts cietumu rekonstrukcija un tiesas ēku rekonstrukcija, u.c. Plānotie apjomi nav apgūti vairākiem investīciju projektiem, piemēram, Latvijas augstskolu rekonstrukcijas darbi paveikti 50,2% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā, Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanas darbi - 4,9% apjomā no plānotā, Labklājības sistēmas reformas projekts - attiecīgi 9,6% apjomā. Tālāk tiek sniegta informācija par būtiskākajām izmaiņām
420. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
421. gada atbilstošo periodu, un izdevumu izpildes novērtējums š.g. I ceturksnī pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm. 3.
422. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta izdevumi Valsts prezidenta kancelejas izdevumu apjoms
423. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar
424. gada I ceturkšņa izdevumiem nav būtiski mainījies un ir veikti 0,3 milj. latu apjomā. Salīdzinot ar š.g. I ceturksnī plānoto, asignētie līdzekļi apgūti pilnā apjomā. Nodrošinātas valsts prezidentes vizītes uz Austriju, Franciju, Dāniju, Šveici, Lietuvu, veikti izdevumi vizīšu sagatavošanā uz ASV, Vāciju, Turciju, Zviedriju, Krieviju, kā arī segti izdevumi septiņām ārvalstu vizītēm. Saeimas faktiskie izdevumi
425. gada I ceturksnī ir 1,5 milj. latu, salīdzinot ar
426. gada atbilstošo periodu, tie palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,7 procentiem. Tajā skaitā uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar darba samaksas fonda palielināšanu. Salīdzinot ar plānoto
427. gada I ceturksnī, piešķirtie budžeta līdzekļi izmantoti 93,4% apmērā, kas saistīts ar darba samaksas fonda ekonomiju, konkursa termiņu pagarināšanu saistībā ar kustamā īpašuma iegādi un plānotajiem rekonstrukcijas darbiem. Ministru kabineta faktisko izdevumu kopējais apjoms ir 0,7 milj. latu, kas, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošu laika posmu,
428. gada I ceturksnī būtiski nav mainījies. Salīdzinot ar
429. gadā I ceturksnim plānoto, izdevumu apjoms ir tikai 70,6%, jo PHARE projekta "Integrācija ES, likumdošanas salīdzināšana" (kopējais apjoms 0,3 milj. latu) līgums ar Eiropas Komisiju ir parakstīts tikai
430. gada
431. aprīlī. Aizsardzības ministrijas faktiskie izdevumi
432. gada I ceturksnī ir 11,0 milj. latu. Salīdzinot ar
433. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 2,1 milj. latu jeb 23,4 procentiem. Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 1,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,5 milj. latu. Izdevumu palielinājums ir saistīts ar NATO prasību nodrošināšanu. Aizsardzības ministrijas
434. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi bija 11,8 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 92,8%, jo netika izlietoti paredzētie līdzekļi investīciju projektiem, remontdarbiem, atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pakalpojumu apmaksai un līdzekļi kustamo īpašumu iegādei. Ārlietu ministrijas faktiskie izdevumi š.g. I ceturksnī ir 2,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar
435. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 10,5%, kas saistīts ar lielākiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās (veikts parāda maksājums UNESCO ). I ceturksnī veikti pasākumi, kas saistīti ar Latvijas prezidentūras nodrošināšanu Eiropas Padomē (ārlietu ministra vizītes uz vairākām valstīm - Azerbaidžānu, Armēniju, Franciju, Horvātiju, Krievijas Federāciju u.c.); intensīvs darbs notika sarunās ar NATO (ministrijas darbinieki piedalījās Latvijas - ASV konsultācijās Vašingtonā, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā seminārā par drošības un aizsardzības jautājumiem, drošības konsultācijās Helsinkos, ikgadējā NATO rīkotājā plenārsēdē Briselē). Latvijas integrācijas ES procesa ietvaros Rīgā rīkota starptautiska konference "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās stabilitātes un tiesiskuma telpu". Ekonomikas ministrijas faktiskie izdevumi
436. gada I ceturksnī ir 1,4 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 7,3% mazāk kā
437. gada I ceturksnī. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, (0,3 milj. latu) saistīts ar pērnā gada I ceturksnī Vispasaules izstādes EXPO 2000 Hannoverē sagatavošanas procesā veiktiem izdevumiem. Tajā pašā laikā par 0,1 milj. latu ir palielinājušies izdevumi, kas veikti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, jo pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija vēl nebija akceptējusi Ekonomikas ministrijas (Latvijas Attīstības aģentūras) iesniegtos pieprasījuma dokumentus, tāpēc ārvalstu palīdzības līdzekļi dažiem lieliem projektiem nebija pieejami.
438. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir par 0,7 milj. latu jeb 34,3% mazāki kā plānots, jo aizkavējās ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansēto projektu īstenošana - netika savlaicīgi noslēgti līgumi ar konkrētiem projektu izpildītājiem. Finansu ministrijas
439. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 19,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar
440. gada atbilstošā perioda izdevumiem ir par 0,5 milj. latu jeb 2,5% mazāk. Salīdzinot ar
441. gadu, par 0,4 milj. latu jeb 75% pieaudzis ārvalstu finansu palīdzības apjoms. Izveidotas divas jaunas programmas: "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība" un "Vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzības nodrošināšana". Salīdzinot ar
442. gada I ceturksni, vairāk līdzekļi tika izlietoti: - par 0,5 milj. latu apakšprogrammā "Valsts kase", kas saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" ; - par 0,4 milj. latu lielāki izdevumi paredzēti
443. gada sākumā programmatūras licences iegādei un programmatūras uzturēšanas servisa sakārtošanai, turpinot
444. gada beigās uzsākto darbu apakšprogrammā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma"; - par 0,3 milj. latu apakšprogrammā "VID Modernizācijas projekts", -
445. gadā tika organizēti vairāki konkursi, kuru rezultātā noslēgti līgumi ar darbu izpildes termiņu
446. gadā, -
447. gada otrajā pusgadā tika noslēgti starptautiskie līgumi par konsultantu pakalpojumiem (PB aizdevuma līdzekļi), kuri turpinās arī
448. gadā un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem jāsedz PVN daļa;
449. gada I ceturksnī šāda veida izdevumu nebija, - par 1,9 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana".
450. gadam piešķirtais finansējuma apjoms ir lielāks nekā
451. gadā, atbilstoši palielinājums saistīts ar valsts ārējā parāda pieaugumu (jauna veida 3 un 5 gadu obligāciju emisija), saistībā ar kuru I ceturksnī jāveic procentu maksājumi atbilstoši maksājumu grafikiem. Savukārt mazāk līdzekļu izlietots nekā
452. gada I ceturksnī: - par 1,4 milj. latu apakšprogrammā "Muitas kontroles punktu būvniecība", investīciju projektam "Muitas posteņi uz robežām" ; - par 0,7 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem", jo saskaņā ar likumdošanu mainījās atmaksas kārtība.
453. gadā līdz
454. aprīlim zemes lietotāji varēja pieprasīt atmaksu par
455. gadu pēc likmes 80l x Ls 0,13, savukārt par
456. gadā iegādāto degvielu zemes lietotāji atmaksu varēja pieprasīt tikai līdz
457. gada
458. decembrim pēc likmes 80l x Ls 0,10, līdz ar to
459. gada I ceturksnī atmaksa tika veikta tikai par
460. gada decembra pēdējās dienās iesniegtajiem dokumentiem; - par 0,1 milj. latu apakšprogrammā "Alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšana", kas saistīts ar piegādes grafika izmaiņām; - par 0,14 milj. latu apakšprogrammā "Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem", jo mazāk tika pieprasītas kompensācijas izmaksas. Salīdzinot ar I ceturksnim plānoto, Finansu ministrija ir izlietojusi līdzekļus 88,7% apmērā. Izdevumi netika veikti 2,4 milj. latu apmērā: - 0,4 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem". Sakarā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem", kas stājas spēkā ar
461. gada
462. aprīli, zemnieki neiesniedza plānotajā apjomā pieprasījumus par akcīzes nodokļa atmaksu; - 0,3 milj. latu programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", jo martā netika saņemti plānotie maksājuma uzdevumi. Aprīļa sākumā tika veikts maksājums Daudzpusējai investīciju aģentūrai un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankai; - 0,3 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana": valūtas kursa svārstības; nenotika paredzētais maksājums kredītreitinga aģentūrai Moodies , jo līgums netika noslēgts; juridisko pakalpojumu izmaksas par kredītu piedziņu un audita izmaksas periodā bija mazākas; - 0,1 milj. latu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Līdzekļi ārvalstu finansu palīdzības projektiem "Iekšējā tirgus institūciju stiprināšana", "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" un "Atbalsts Nacionālā fonda institūcijām" netika izmantoti 0,8 milj. latu apmērā. Iekšlietu ministrijas faktiskie izdevumi
463. gada I ceturksnī ir 19,3 milj. latu. Salīdzinot ar
464. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 1,1 milj. latu jeb 6,2%, sakarā ar to, ka palielinājās izdevumi investīciju projektu realizācijai un maksājumiem, kas saistīti ar parādu dzēšanu par sociālo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un benzīnu. Salīdzinot ar
465. gada I ceturksnī plānotiem 20,3 milj. latu,
466. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi nav apgūti 1,0 milj. latu apmērā, kas saistīts ar pašu ieņēmumu neizpildi programmā "Apvienība "Apsardze"" un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu neapguvi programmā "Valsts robežas izbūve", jo nav izpildīts līgumā paredzētais darba apjoms. Izglītības un zinātnes ministrijas faktiskie izdevumi
467. gada I ceturksnī ir 17,2 milj. latu, kas ir par 2,6 milj. latu jeb 17,8% vairāk kā
468. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja: - 1,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzība; - 1,4 milj. latu apmērā pieaug ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta izdevumi
469. gada I ceturksnī ir plānoti 21,6 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 79,7% no finansēšanas plānos paredzētā. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 4,4 milj. latu. Izdevumu neizpildes galvenie iemesli: - netika iemaksāta plānotā dalības maksa Eiropas Kopienas programmās Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe 1,6 milj. latu apmērā. Dalības maksu programmās, saskaņā ar procedūru, var pārskaitīt pēc papildus Asociācijas Padomes lēmuma apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas no Eiropas Komisijas. Asociācijas padomes lēmuma projekts ir iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā. - netika apgūti plānotie ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,5 milj. latu apmērā, jo: - PHARE,98 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai tehnisko ieviešanu veic Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programma, saskaņā ar noslēgto līgumu starp Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programmu un Finansu ministriju. Līgumā tika veikti grozījumi, kuru izdarīšanai nepieciešams Eiropas Komisijas Delegācijas akcepts, līdz ar to projekta īstenošanas process aizkavējas; - nav uzsākta PHARE,99 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai realizācija. Līguma projekts tika iesniegts Centrālajā finansu un kontraktu vienībā. Saskaņā ar jaunajām PHARE procedūrām, kas noteiktas "PHARE, ISPA un SAPARD līgumslēgšanas procedūru praktiskajās vadlīnijās", kuras stājās spēkā ar š.g. janvāri, projekta darbība varētu tikt uzsākta tikai š.g. jūnijā; - netika izlietoti līdzekļi 0,7 milj. latu apmērā programmā "Augstskolas", jo aizkavējās Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma Nr. 246 "Par studiju vietu augstskolās
470. gadā pa izglītības tematiskajām jomām" apstiprināšana. Līdz ar to, augstskolu budžeti tika apstiprināti augstskolu senātā tikai š.g. aprīlī; - netika izlietoti plānotie līdzekļi 0,2 milj. latu apmērā programmā "Izglītības sistēmas informatizācija", jo tikai š.g. martā tika izsludināts konkurss par "Datortehnikas piegādi izglītības sistēmas informatizācijai". Izsludinātā konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās tikai š.g.
471. aprīlī; - 0,4 milj. latu apmērā līdzekļi ir piešķirti zinātnisko pētījumu veicējiem grantu veidā - darba samaksai un kapitālajām iegādēm. Granti tiek piešķirti zinātnisko pētījumu veikšanai ilgākam laikam, bet faktiskos zinātnisko pētījumu veikšanas termiņus, konkrētas kapitālās iegādes un nepieciešamos izdevumu sadalījumu pa mēnešiem nosaka paši pētījumu veicēji. Līdz ar to, veidojas faktisko izdevu novirze no plānotā apmēra sadalījumā pa mēnešiem. Zemkopības ministrijas faktiskie izdevumi
472. gada I ceturksnī ir 13,7 milj. latu, kas ir par 2,9 milj. latu jeb 26,4% vairāk kā
473. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugums ir, galvenokārt, programmas "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai'' ietvaros (2,4 milj. latu). Lai sagatavotos ES piešķirto līdzekļu administrēšanai, iesniegto projektu izskatīšanai un kontrolei, kā arī līdzekļu pārskaitīšanai un izsniegto līdzekļu uzskaitei par katru ES atbalsta saņēmēju un izpildītu Eiropas Savienības prasības dienesta akreditācijai un veiktu uzlabojumus Valsts veterinārā dienesta darbībā atbilstoši ES prasībām, ir palielināti izdevumi programmai "Lauksaimniecība" un programmai "Veterinārmedicīna" par 2,1 milj. latu. Programmā "Sanitārā robežinspekcija" palielinājušies izdevumi par 0,5 milj. latu, kuru finansēšanas avots ir ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Zemkopības ministrijai bija jāapmaksā arī pagājuša gada beigās no zemniekiem saņemtie un neapmaksātie subsīdiju pieteikumi.
474. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem 15,0 milj. latu apgūti 91,3% no plānotā. Nav veikti izdevumi par 1,3 milj. latu, no kuriem 0,8 milj. latu ir ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi. Ir ieilgušas finansu līgumu saskaņošanas procedūras un daļa no ārvalstu palīdzības finansētiem projektiem nav sākušies - PHARE projekti " Integrācija ES, likumdošanas saskaņošana" un "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai" . Satiksmes ministrijai izdevumi
475. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir palikuši līmenī - 1,7 milj. latu. Šī gada I ceturksnī tika nodrošinātas dotācijas ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai un politiski represēto personu pārvadāšanai 0,8 milj. latu, nodrošināts valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 0,08 milj. latu apmērā. Šogad tika saņemta un izlietota ārvalstu finansu palīdzība 0,06 milj. latu apmērā projekta Austrumu-Rietumu koridora atjaunošana: Rēzeknes II pieņemšanas parka būvniecība īstenošanai. Savukārt Latvijas Jūras administrācijai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai tika izmantots par 0,09 milj. latu mazāk nekā pagājušā gadā šajā laika periodā. Tajā pašā laikā arī kapitālo izdevumu apjoms ir pagājušā gada līmenī - 0,1 milj. latu. Salīdzinot ar plānoto
476. gada I ceturksnī, faktiskie izdevumi veikti 65,9% apmērā. Mazākā apjomā tika īstenots valsts investīciju projekts - Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas, kā arī ir aizkavējusies zemes iegāde šī projekta īstenošanai. I ceturksnī kapitālajām iegādēm projektam Norobežojošās aizsargsienas būve Liepājas ostas Karostas kanālā tika plānoti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,07 milj. latu apjomā, bet apgūti tikai 0,03 milj. latu. Sakarā ar konkursa dokumentācijas, līgumu noslēgšanas aizkavēšanos ISPA līdzekļu saņemšanai (plānoti 0,6 milj. latu) valsts investīciju projekta Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā īstenošanai, tad līdz ar to arī netika izlietoti valsts pamatbudžeta līdzekļi 0,05 milj. latu. Labklājības ministrijas faktiskie izdevumi
477. gada I ceturksnī ir 37,1 milj. latu. Salīdzinājumā ar
478. gada I ceturksni izdevumi palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 0,9 procentiem. Būtiskākais pasākums, kas
479. gadā ietekmējis izdevumu palielinājumu, saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu līdzekļu apguvi. Salīdzinot ar
480. gada I ceturksnī plānotajiem 38,3 milj. latu, faktiskie izdevumi ir 37,1 milj. latu jeb 96,9 procenti. Izdevumu neizpilde ir 1,2 milj. latu, kuras galvenie iemesli: - nav uzsākta plānotā ārvalstu finansu palīdzības projektu Phare P99 realizācija 0,4 milj. latu apmērā projektiem Darba vides sakārtošana privātajos un privatizējamos uzņēmumos , Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas Savienībā un Atbalsts turpmākajai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Darba aizsardzības un likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība", jo ir aizkavējusies līguma noslēgšana ar attiecīgajiem darba izpildītājiem; - nav izlietoti līdzekļi algu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā Medicīnas akadēmijas un medicīnas skolu mācībspēku, sociālās aprūpes iestāžu darbinieku, Labklājības ministrijas darbinieku atalgojumiem; - nav veikti savlaicīgi savstarpējie norēķini par darbu izpildi investīciju projektiem 0,1 milj. latu apmērā, galvenokārt programmā "Labklājības sistēmas reforma"; - netika savlaicīgi veikti plānotie darbi paredzētajā apjomā 0,1 milj. latu apmērā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi"; - sakarā ar kontingenta izmaiņām samazinās izdevumi transporta izdevumu kompensācijām dotācijām iedzīvotājiem 0,05 milj. latu apmērā programmā "Izglītība". Tieslietu ministrijas faktiskie izdevumi
481. gada I ceturksnī ir 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar
482. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 5,2 procentiem. Uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 0,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,3 milj. latu. Izdevumu samazinājums ir saistīts ar to, ka Tieslietu ministrijas programma "Valsts arhīvu sistēma" tika nodota Kultūras ministrijai. Izdevumu palielinājums, galvenokārt, saistīts ar jauna investīciju projekta "Uzņēmumu reģistra pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, VID informatizācijas projekta realizācija" īstenošanu, kā arī ar līdzekļu pārdali no Valsts zemes dienesta. Salīdzinot
483. gada I ceturksnī plānoto 6,9 milj. latu, faktiskie izdevumi veikti 90,1% apmērā. Nav apgūti 0,7 milj. latu, no kuriem 0,5 milj. latu ir uzturēšanas izdevumi un 0,2 milj. latu investīcijas, jo aizkavējusies investīciju projektu līgumu noslēgšana, sakarā ar to, ka tiek gatavoti papildus materiāli līgumu noslēgšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas faktiskie izdevumi
484. gada I ceturksnī ir 2,4 milj. latu, kas pārsniedz
485. gada I ceturkšņa izdevumus par 0,6 milj. latu jeb 34,4%, ko, galvenokārt, veido trīs reizes lielāki izdevumi kapitālieguldījumiem, vides projektiem, kuri tiek finansēti no ārvalstu palīdzības līdzekļiem.
486. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 63,4% no plānotiem. Nav apgūti 1,4 milj. latu, tajā skaitā 1,2 milj. latu, atsevišķu vides investīcijas projektu realizācijai no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem - nebija savlaicīgi uzsākti darbi, aizkavēta norēķināšanās par izpildītiem darbiem vai pieprasīta līguma izpildes pagarināšana. Tā kā netika īstenoti visi plānotie pasākumi, uzturēšanas izdevumi nav veikti 0,2 milj. latu apjomā. Kultūras ministrijas faktiskie izdevumi
487. gada I ceturksnī ir 4,7 milj. latu, salīdzinot ar
488. gada I ceturksni, izdevumi palielinājušies par 0,6 milj. latu sakarā ar Valsts arhīvu sistēmas nodošanu no Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijas pārraudzībā.
489. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 5,1 milj. latu faktiski apgūti 91,9 procenti. Izdevumu plāna neizpildi - 0,4 milj. latu, galvenokārt, veido 0,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi projektam "Likumdošanas saskaņošana", sakarā ar noteiktā termiņa precizēšanu un pārcelšanu uz nākošo ceturksni, 0,07 milj. latu Nacionālās operas piebūves pirmās kārtas ekspluatācijā nodošanas plāna izmaiņas, 0,05 milj. latu arhīvu plauktu, dokumentu kārbu un lietu vāku iegādei. Valsts zemes dienestam faktiskie izdevumi
490. gada I ceturksnī ir 3,0 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 2,8% vairāk kā
491. gada atbilstošajā periodā. Tajā skaitā, palielinājušies uzturēšanas izdevumi par 0,2 milj. latu, kas saistīts ar minimālās darba algas palielināšanu un Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksu. Savukārt, izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar investīciju samazinājumu nekustamā īpašuma datorizētā reģistra un valsts adrešu reģistra izveidei. Salīdzinot ar plānoto
492. gada I ceturksnī, izdevumi veikti 89,6% apmērā, sakarā ar pašu ieņēmumu plāna neizpildi. Līdz ar to nav veikti izdevumi 0,3 milj. latu jeb 10,4% no plānā paredzētā. Valsts kontroles faktiskie izdevumi
493. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu un ir vienādi gan ar
494. gada I ceturkšņa faktiskiem izdevumiem gan ar š.g. I ceturksnim plānotajiem izdevumiem. Prokuratūras faktiskie izdevumi
495. gada I ceturksnī ir 1,47 milj. latu, salīdzinot ar
496. gada I ceturksni, izdevumi samazinājušies par 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido samazinājums izdevumos kapitālieguldījumiem. Salīdzinot ar
497. gada I ceturksnī plānotajiem izdevumiem 1,48 milj. latu apmērā, nav izlietoti 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido darba algas uzkrājumi prokuroru papildus atvaļinājumu par izdienu samaksai. Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko izdevumu apjoms
498. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
499. gada I ceturksni, ir palielinājies 6 reizes un ir 0,1 milj. latu, ko veido
500. gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un norises organizēšanas izmaksas. Radio un televīzijas pamatbudžetā
501. gada I ceturksnī izlietoti 1,6 milj. latu, kas ir par 0,05 milj. latu jeb 2,9% mazāk kā
502. gada I ceturksnī. Galvenie izdevumu samazinājuma iemesli ir: - Valsts investīciju projekta "Latvijas Radio studiju aprīkojums" realizēšanai plānots par 8% mazāk līdzekļu kā
503. gada atbilstošajā periodā; - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par vienu procentu; -
504. gada I ceturksnī izdevumi plānoti par 0,06 milj. latu jeb 3,4% mazāk salīdzinājumā ar
505. gada I ceturksnī plānoto.
506. gada I ceturksnī tika ieplānoti izdevumi 1,61 milj. latu apmērā, bet faktiskie izdevumi ir 99,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem. Izdevumu plāna neizpilde ir 0,01 milj. latu, tajā skaitā neapgūti: - programmā "Nozares vadība" 0,006 milj. latu - saskaņā ar noslēgto līgumu nav pilnībā veikta datortehnikas piegāde un tīkla izveide, līdz ar to, nav veikta apmaksa; - programmā "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu izveide" 0,005 milj. latu - nav savlaicīgi izsludināts valsts pasūtījuma konkurss socioloģiskajiem pētījumiem. Valsts cilvēktiesību biroja faktiskie izdevumi
507. gada I ceturksnī ir 0,024 milj. latu. Salīdzinot ar
508. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,003 milj. latu. Valsts cilvēktiesību biroja
509. gada trīs mēnešos plānotie izdevumi ir apgūti pilnā apjomā. Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta faktiskie izdevumi
510. gada I ceturksnī ir 0,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar
511. gada atbilstošo periodu, būtiski nav mainījušies. Salīdzinot ar plānoto
512. gada I ceturksnī, ir apgūti līdzekļi tikai 41,3% apmērā. Neapgūtais valsts budžeta finansējums saistīts ar līguma apstiprināšanas procedūru aizkavēšanos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem, kā rezultātā projektu finansēšanai netika piešķirti līdzekļi 0,5 milj. latu jeb 58,7% apmērā. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta faktiskie izdevumi ir 0,3 milj. latu un salīdzinājumā ar
513. gada I ceturksni izdevumi ir lielāki par 0,1 milj. latu jeb 39,1 procentu. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktais PHARE projekts "Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma" . Salīdzinājumā ar
514. gada I ceturkšņa plānu - 1,0 milj. latu nav veikti izdevumi 0,7 milj. latu apjomā jeb 73%, ko ietekmēja minētā PHARE projekta ietvaros izsludinātā konkursa rezultātu apstiprināšanas aizkavēšanās (bija plānoti izdevumi 0,6 milj. latu), kā arī investīciju projekta "Pašvaldību vienotas informācijas sistēmas izveide" ietvaros konkurss pašvaldību pilotprojektu realizācijai tika izsludināts tikai š.g.
515. martā, līdz ar to aizkavējās piešķirto līdzekļu apgūšana (plānoti izdevumi 0,1 milj. latu). Mērķdotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi
516. gada I ceturksnī ir 25,5 milj. latu, salīdzinājumā ar
517. gada I ceturksni izdevumi ir palielinājušies par 3,1 milj. latu jeb 13,8 procentiem. Izdevumu palielinājumu galvenokārt veido paredzētie izdevumi pedagogu darba samaksas reformai, kā arī izdevumi jaunizveidotām apakšprogrammām "Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei", "Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas
518. sanatorijas tipa internātskolā, Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai". Salīdzinot ar plānoto
519. gada I ceturksnī 26,2 milj. latu, faktisko izdevumu neizpilde 0,7 milj. latu jeb 2,9%, ko, galvenokārt, veido neapgūtie finansu līdzekļi investīcijām un pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšana budžeta gadā. Mērķdotācijas pašvaldībām programmā: - "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem" faktiskie izdevumi
520. gada I ceturksnī ir 4,8 milj. latu un, salīdzinot ar
521. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 6,7%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu.
522. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā. - "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" faktiskie izdevumi
523. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu un, salīdzinot ar
524. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,4 milj. latu jeb 80,0%, jo
525. gada I ceturksnī pašvaldībām bija nepieciešams lielāks finansējums nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par darbu izpildi. Salīdzinot ar plānoto
526. gada I ceturksnī 1,6 milj. latu, faktiskie izdevumi ir - 0,9 milj. latu, neizpilde 0,7 milj. latu jeb 43,8 procenti. Neizpilde ir izveidojusies vairāku pašvaldību projektiem šādu iemeslu dēļ: aizkavējusies darbu izpilde, precizēts izpildes grafiks, līguma apmaksa ir jāveic pēc visu darbu pabeigšanas, projektu realizācijā notiek vairākkārtēja konkursa dokumentu saskaņošana, finansēšanas grafiks neatbilst noslēgtā līguma summai. - "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" faktiskie izdevumi
527. gada I ceturksnī ir 19,7 milj. latu, salīdzinot ar
528. gada I ceturksni, palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb 14,5%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu.
529. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā. Dotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi
530. gada I ceturksnī ir 1,96 milj. latu, salīdzinot ar
531. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,0 procentiem. Salīdzinot ar plānoto
532. gada I ceturksnī 2,01 milj. latu, nav veikti izdevumi par 0,05 milj. latu jeb 2,8%, ko, galvenokārt, veido neizmantotie finansu līdzekļi Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei budžeta gadā. - Programmā "Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam" faktiskie izdevumi
533. gada I ceturksnī ir 1,93 milj. latu, salīdzinot ar
534. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb par 3,7 procentiem.
535. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā. - Programmā "Dotācijas Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei" salīdzinot ar plānoto
536. gada I ceturksnī 0,02 milj. latu, faktiskie izdevumi nav veikti. Dotācija tiek noteikta visam saimnieciskajam gadam. Ja pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu un Finansu ministrijas atzinumu, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldībām, kuras apvienojas, arī nosaka dotāciju, kuru piešķir analogi - pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Tā kā nevar prognozēt, kurā brīdī un cik pašvaldības saimnieciskā gadā nolems apvienoties, nosakot šīs dotācijas apjomu
537. gada I ceturksnī, tika plānots, ka pašvaldības aktīvāk apvienosies un slēgs sadarbības līgumus kopēju uzdevumu veikšanai. - Programma "Dotācijas pašvaldībām reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai"
538. gadā ir izveidota jauna programma, kuras faktiskie izdevumi ir 0,03 milj. latu. Salīdzinot ar plānoto
539. gada I ceturksnī 0,06 milj. latu nav veikti izdevumi par 0,03 milj. latu jeb 50,0%, jo aģentūras I ceturksnī nebija apstiprinājušas darba plānus un līgumus par līdzekļu uzskaiti un norēķinu kārtību. 3.
540. Valsts speciālā budžeta izdevumi Valsts speciālā budžeta izdevumi š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar
541. gada atbilstošo periodu, samazinājušies par 5,5 milj. latu jeb 3,1%, no tiem uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 4,0 milj. latu jeb 2,3%, tajā skaitā subsīdijas un dotācijas par 5,6 milj. latu jeb 3,4% (pensijas par 3,8 milj. latu jeb 3,3%, pabalsti par 2,1 milj. latu jeb 18,6%), savukārt maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem palielinājušies par 1,2 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 1,5 milj. latu jeb 24,1%, tajā skaitā investīcijas par 2,5 milj. latu jeb 73,0%, bet kapitālie izdevumi palielinājušies par 1,0 milj. latu jeb 36,8 procentiem.
542. tabula Valsts speciālā budžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu 2000.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. izpilde plāns izpilde izpildes izpilde izpilde izpilde Rādītāji izmaiņas pret pret no gada (+;-) pret 2000.g. 2001.g. plāna % 2000.g. I cet. I cet. I cet. izpildi plānu izpildi % %
543. Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.) 177 693 188 727 172 170 -5 523 96,9 91,2 22,5 1.
544. Uzturēšanas izdevumi 171 415 181 782 167 405 -4 010 97,7 92,1 22,9 Kārtējie izdevumi 7 455 8 674 7920 465 106,2 91,3 25,4 atalgojumi 268 384 304 36 113,4 79,2 19,6 valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 86 x 75 -11 87,2 x x pārējie kārtējie izdevumi 6 176 8 290 6740 564 109,1 81,3 x aizņēmumu atmaksa 925 x 801 -124 86,6 x 14,6 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 749 2 172 1904 1 155 254,2 87,7 24,2 procentu nomaksa par iekšējiem aizņēmumiem 177 x 1181 1 004 667,2 x x procentu nomaksa par ārvalstu aizņēmumiem 572 x 723 151 126,4 x x Subsīdijas un dotācijas 163 211 170 936 157 581 -5 630 96,6 92,2 22,7 subsīdijas 630 6 426 1 127 497 178,9 17,5 x mērķdotācijas pašvaldību budžetiem 4 067 x 3 822 -245 x x dotācijas pašvaldību budžetiem x x x x dotācijas iestādēm un organizācijām 34 440 36 826 34 203 -237 99,3 92,9 22,0 dotācijas iedzīvotājiem 123 863 127 368 118 124 -5 739 95,4 92,7 23,2 t.sk. pensijas 112 560 x 108 796 -3 764 96,7 x x pabalsti 11 084 x 9 020 -2 064 81,4 x x stipendijas 120 x 216 96 x x pārējie 99 x 92 -7 92,9 x x iemaksas starptautiskajās organizācijās 11 15 5 -6 45,5 33,3 5,9 dotācija valsts pamatbudžetam sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai 200 300 300 100 150,0 100,0 25,0 1.
545. Izdevumi kapitālieguldījumiem 6 278 6 945 4 765 -1 513 75,9 68,6 14,3 Kapitālie izdevumi 2 797 4 343 3 825 1 028 136,8 88,1 30,5 Investīcijas 3 481 2 602 940 -2 541 27,0 36,1 4,5 Valsts speciālā budžeta faktiskie izdevumi investīcijām
546. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu mazāk kā
547. gadā šajā periodā. Daļēji šāda situācija radusies Satiksmes ministrijai precizējot Valsts autoceļa fonda ieguldījumu investīcijām (no tā atdalot kā kapitālieguldījumus ceļu remontu). Labklājības ministrijas VIP projekts "Labklājības sistēmas reforma" apgūts tikai 21,2% apjomā, jo aizkavējās informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešana.
548. tabula Valsts investīciju projektu finansēšana
549. gada I ceturksnī, tūkst. latu 2000.g. Apstiprināts 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet.
550. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. izpilde gadam plāns izpilde izpildes izpildes izpilde izpilde izmaiņas izmaiņas pret no gada (+;-) pret (+;-) pret 2001.g. plāna % 2000.g. 2000.g. I cet. I cet. I cet. plānu % izpildi izpildi % 1954 18 847 2211 939 -1015 48,1 42,5 5,0 3.
551. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā budžeta izdevumi Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija" faktiskie izdevumi
552. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, jo mazāki ir ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas. Salīdzinot ar plānoto
553. gada I ceturksnī, ieņēmumu un izdevumu plāns nav izpildīts par 0,2 milj. latu jeb 29,0% sakarā ar neplānoti zemo iedzīvotāju aktivitāti privatizācijas procesa norisē. Finansu ministrijas programmas "Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma" faktiskie izdevumi
554. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar
555. gada atbilstošā perioda izdevumiem, ir par 0,1 milj. latu vairāk. Taču salīdzinājumā ar plānoto izdevumu izpilde ir tikai 62,2%, jo netika pieprasīti līdzekļi apdrošināšanas atlīdzību izmaksām. Programmas "Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana" faktiskie izdevumu ir palikuši
556. gada atbilstošā perioda līmenī. Salīdzinot ar
557. gadu,
558. gadā izveidota jauna programma "Apdrošināto aizsardzības fondi". Saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Apdrošināto aizsardzības fondā līdzekļi tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas. Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi
559. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 0,06 milj. latu jeb 7,4% vairāk kā
560. gada I ceturksnī. Izdevuma pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja programmas "Studiju un studējošo kreditēšana" izdevumu palielinājums par 0,04 milj. latu, kas saistīts ar plānoto studiju un studējošo kredītu atmaksas palielināšanos. Speciālā budžeta faktiskie izdevumi
561. gada I ceturksnī ir 94,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem 1,0 milj. latu. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 0,06 milj. latu, tai skaitā 0,05 milj. latu - izdevumi kredītu procentu starpības (starp gada procentu likmi un procentu likmi, ko sedz pats kredīta ņēmējs) segšanai par izsniegtajiem studiju un studējošo kredītiem. Šī gada I ceturksnī studiju un studējošo kredīti tika izsniegti mazāk nekā plānots, jo aptuveni trešā daļa no kredīta ņēmējiem ir vakara un neklātienes nodaļu studenti, kuru maksimālais kredīta lielums ir no Ls 54 līdz Ls
562. Zemkopības ministrijas speciālā budžeta programmā "Zivju fonds"
563. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
564. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,03 milj. latu jeb 27,8 procentiem. Salīdzinot ar plānoto
565. gada I ceturksnī 0,15 milj. latu, nav veikti izdevumi 0,09 milj. latu jeb 56,7% apmērā, jo līdzekļi projektiem tiek piešķirti pamatojoties uz Zivju fonda padomes lēmumiem. Projektu finansēšana ilgst līdz gada beigām un finansējums tiek pārskaitīts tikai par faktiski paveikto darbu, līdz ar to nevar precīzi prognozēt finansu resursu pieprasījumu. Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" faktiskie izdevumi
566. gada I ceturksnī ir 15,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar
567. gada I ceturksni, ir par 0,2 milj. latu jeb 1,2% vairāk. Uzturēšanas izdevumi š.g. I ceturksnī ir par 0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāki nekā
568. gada šajā laika periodā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 2,7 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā
569. gada I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem - 1,1 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu mazāk nekā pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,6 milj. latu, kas ir par 1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Izdevumiem kapitālieguldījumiem, tas ir valsts autoceļu kapitālajam remontam un investīcijām, saskaņā ar notikušajām izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 0,6 milj. latu jeb 19,5% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad tiek īstenots ārvalstu finansu palīdzības projekts Via Baltica autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska .
570. gada I ceturksnī Valsts autoceļu fonda faktiskie izdevumi ir par 2,5 milj. latu jeb 86,1% mazāki par plānotajiem, ko, galvenokārt, ietekmēja ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem neizpilde 2,1 milj. latu apmērā. Programmā "Ostu attīstības fonds" faktiskie izdevumi
571. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 80,5% mazāk nekā
572. gada I ceturksnī un tika izlietoti atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam. Ostu attīstības fonda izdevumi
573. gada I ceturksnī ir 31,0% no plānotajiem, jo līdzekļi 0,06 milj. latu apjomā atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam paredzēti dotācijai Ārlietu ministrijai Latvijas Republikas konsulāta atvēršanai Kaļiņingradā. Programmā "Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai" tiek izmantoti izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no izlidošanas nodevas iepriekš minētam mērķim saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar darbuzņēmējiem
574. gada I ceturksnī bija 0,03 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 97,8% mazāk kā
575. gada I ceturksnī, jo bija aizkavējusies projektu konkursu norise un, līdz ar to, arī būvniecības darbi pasažieru termināla lidostā "Rīga" paplašināšanai valsts investīciju projekta ietvaros. Izlidošanas nodevas ieņēmumi tiek paredzēti arī finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas "Rīga" aizņēmumiem no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi
576. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
577. gada I ceturksni, samazinājušies par 5,6 milj. latu jeb 4,4 procentiem. Izdevumu apjomu
578. gada I ceturksnī ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī pensiju indeksācijas, pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējās iemaksu algas, no kuras ir atkarīgi sniegto pakalpojumu apmēri, izmaiņas. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi
579. gada I ceturksnī ir 121,9 milj. latu, kas ir par 10,4 milj. latu jeb 7,8% mazāk kā plānots. Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu neizpildi veido Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta plānoto izdevumu neizpilde. Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi
580. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
581. gada I ceturksni, samazinājušies par 1,1 milj. latu jeb 1,1 procentu. Tas, galvenokārt, saistīts ar izdevumu apjoma samazinājumu valsts pensiju izmaksām par 3,4 milj. latu, ko ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām": pensionēšanās vecuma paaugstināšana, ierobežojumu noteikšana strādājošiem pensionāriem. Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi
582. gada I ceturksnī ir 99,8 milj. latu, kas ir par 6,3 milj. latu jeb 5,9% mazāk kā plānots. Plānoto izdevumu neizpildi ietekmējuši šādi faktori: - faktiskie izdevumi vecuma pensiju izmaksām nesasniedza plānotos, ko, galvenokārt, ietekmēja tas, ka pensiju saņēmēju skaits (plānots - 517 700 vecuma pensiju saņēmēji, bet martā faktiski bija 511 239 vecuma pensijas saņēmēji), saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atpaliek no plānotā; - netika veikti avansa pārskaitījumi plānotajā apjomā; - procentu maksājumi par īstermiņa kredīta un ilgtermiņa aizņēmumu izmantošanu bija mazāks kā plānots, jo iepriekšējā mēnesī īstermiņa kredīts izmantots mazāks. Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi
583. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar
584. gada I ceturksni samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 27,3 procentiem. Izdevumu apjoma samazinājumu, galvenokārt, ietekmējis izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām 1,7 milj. latu apmērā, saistībā ar bezdarbnieku saņēmēju skaita samazinājumu. Līdz ar to arī
585. gada I ceturksnī iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai tika veiktas mazākā apmērā salīdzinājumā ar
586. gada I ceturksni. Izdevumu samazinājumu ietekmēja arī izdevumu samazinājums bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai, jo netika pilnībā nokomplektētas jaunas mācību grupas. Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi
587. gada I ceturksnī ir 6,6 milj. latu, kas ir par 1,8 milj. latu jeb 21,5% mazāk kā plānots. Izdevumu neizpildi, galvenokārt, ietekmējis tas, ka bezdarba pabalstu saņēmēju skaits un piešķirtā vidējā pabalsta apmērs atpaliek no plānotā. Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi
588. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
589. gada I ceturksni, pieauguši par 0,01 milj. latu jeb 6,4 procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un apbedīšanas pabalstu izmaksām, kā arī veiktajām iemaksām šo atlīdzību saņēmēju valsts pensiju apdrošināšanai. Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi
590. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas ir par 0,08 milj. latu jeb 27,3% mazāk kā plānots. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi
591. gada I ceturksnī, salīdzinot ar
592. gada I ceturksni, samazinājušies par 2,1 milj. latu jeb 8,7%, kas, galvenokārt, saistīts ar to, ka
593. gadā no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tika veikta aizdevuma atmaksa Nodarbinātības speciālajam budžetam 3,0 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums
594. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar
595. gada I ceturksni ir saistīts arī ar izdevumu samazinājumu invaliditātes pensiju un slimības pabalstu izmaksām - kopumā 0,4 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums pensiju izmaksām, slimības pabalstu izmaksām saistīts ar apmaksāto slimības dienu skaita un pakalpojumu pabalstu saņēmēju skaita samazinājumu (
596. gada I ceturksnī šie rādītāji atpaliek no plānotā). Vienlaicīgi ir palielinājušies izdevumi maternitātes pabalstu izmaksām 0,2 milj. latu a