Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī

Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.30 izraksts Finansu ministrijas sagatavots, akceptēts Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija sēdē (prot. Nr.30, 42.§) Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī 42.§ Apspriešanā piedalījās: G.Bērziņš, D.Gulbe, R.Zīle, A.Sončiks, A.Požarnovs, V.Makarovs, A.Slakteris. Nolēma: 1. Akceptēt Ministru kabineta ziņojuma "Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī" projektu. 2. Finansu ministrijai, sagatavojot kārtējo mēneša pārskatu par budžeta izpildi, iekļaut tajā arī informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem sadalījumā pa lielākajām pilsētām. 3. Valsts kancelejai nosūtīt ziņojumu Saeimai. Ministru prezidenta vietā - zemkopības ministrs A.Slakteris Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās A.Kveska Saturā Kopsavilkums 1. Tautsaimniecības attīstība 1.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte 1.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība 1.3. Inflācija 1.4. Nodarbinātība un bezdarbs 1.5. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance 1.6. Monetārais sektors 1.7. Vērtspapīru tirgus 1.8. Valsts parāds 2. Kopbudžeta izpilde 2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde 2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde 2.3. Pašvaldību budžeta izpilde 2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi 3. Valsts budžeta izdevumi 3.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi 3.2. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta izdevumi 3.3. Valsts speciālā budžeta izdevumi 3.4. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā budžeta izdevumi Kopsavilkums Latvijas tautsaimniecības pozitīvo izaugsmi 2001. gada I ceturksnī noteica veiksmīgā tautsaimniecības attīstība 2000. gadā. 2000. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 6,6%, ko pamatā noteica pakalpojumu sektora veiksmīga darbība un pieaugums par 7,1 procentu. Būtiskākie apjoma pieaugumi salīdzinājumā ar 1999. gadu ir vērojami tirdzniecības nozarē (par 9,6%), komercpakalpojumos (par 13,6%), būvniecībā (par 8,4%) un apstrādes rūpniecībā (par 5,7%). Inflācijas pieauguma tempi bija nelieli. 2001. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā. Pakāpeniski turpināja samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Šī tendence norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj prognozēt bezdarba līmeņa samazināšanos turpmāk. Pieauga ārējās tirdzniecības apjomi. Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem. 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā kopumā, ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās. 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 405,6 milj. latu, konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts veidoja 9,0 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī tika izpildīts Starptautiskā valūtas fonda kritērijs attiecībā uz konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu. 1 Tautsaimniecības attīstība 1 1.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās pieauga par 6,6 procentiem. Tajā skaitā pirmajā ceturksnī IKP apjoms palielinājās par 6,1%, otrajā ceturksnī - par 5,0%, trešajā - par 6,6%, bet ceturtajā - par 8,7 procentiem. Tik strauju ekonomisku izaugsmi galvenokārt nodrošināja apjomu kāpums tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā - 18,1%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (16,2%), apstrādes rūpniecībā (14,5%) un komercpakalpojumos (10,5 procenti). Latvijas tautsaimniecības attīstība 2000. gadā bija vienmērīga un gandrīz visās nozarēs bija novērojams nozīmīgs apjomu kāpums. Sektoru griezumā, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2000. gadā lielā mērā noteica pakalpojumu sektora veiksmīgā darbība. Pakalpojumu sektora apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, palielinājās par 7,1%, tā īpatsvaram IKP struktūrā pieaugot no 68,5% 1999. gadā līdz 70,2% pērn. Savukārt, pakalpojumu sektora izaugsmi būtiski veicināja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē, kas salīdzināmās cenās palielinājās par 9,6 procentiem. Tirdzniecības nozares ietvaros mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 9,0%, bet vairumtirdzniecības - par 32 procentiem. Pakalpojumu sektora attīstību noteica arī nozīmīgs apjomu kāpums transporta, glabāšanas un sakaru jomā - pieaugums par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aizvadītajā gadā palielinājās kravu apgrozība visos transporta veidos, kas lielā mērā izskaidrojams ar ārējo ekonomisko apstākļu uzlabošanos. Latvijas ostās apstrādāto kravu apjoms pieauga par 5,7%, kravu apgrozība dzelzceļa transportā - par 9,7%, bet autotransportā - par 15,1 procentu. Arī cauruļvadu transporta darbība bija visai sekmīga - transportētās naftas un naftas produktu apjomi cēlušies par 13,4 procentiem. 2000. gadā veiksmīgi attīstījās komercpakalpojumu nozare - pieaugums salīdzināmās cenās par 13,6 procentiem. Šādu attīstību noteica, rēķinot faktiskajās cenās, reklāmas pakalpojumu kāpums par 27,0%, nedzīvojamo telpu īres - par 11,0%, arhitektūras, projektēšanas darbu - par 38,0%, dažādu iekārtu un sadzīves tehnikas nomas pakalpojumu - par 36,0%, kā arī juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjomu kāpums - par 20,0 procentiem. 2000. gadā atsākās ražošanas apjomu pieaugums Latvijas rūpniecības nozarēs. Apstrādes rūpniecības apjomi cēlušies par 5,7%, ko lielā mērā noteica Latvijas eksporta pieaugums. Tekstilizstrādājumu ražošana palielinājās par 9,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu - par 11,2 procentiem. Savukārt pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomi nedaudz saruka - par 2,0%, salīdzinot ar 1999. gadu. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi ir cēlušies par 8,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija novērojams apjomu samazinājums par 3,1%, kam pamatā bija elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājums un siltuma padeves iekārtu modernizācija. Veiksmīgi 2000. gadā attīstījās arī būvniecības nozare, kuras apjomi pieauga par 8,4%, bet tās īpatsvars IKP struktūrā 2000. gadā bija 6,8 procenti. Mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistīto pakalpojumu apjomi palielinājās par 26,8%, to īpatsvaram IKP palielinoties no 1,5% 1999. gadā līdz 1,6% pērn. Pagājušajā gadā atsākās pieaugums lauksaimniecībā - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražošanas apjomi palielinājās par 3,3%, tai skaitā augkopības produkcija palielinājās par 3,7%, bet lopkopības nozares produkcija pieauga par 4,1%, kam pamatā bija būtisks olu un piena ražošanas palielinājums. Sekmīgi attīstījās arī zvejniecības nozare, kur apjomi cēlušies par 8,2%, ko veicināja nozvejas kāpums Centrālaustrumatlantijā - par 20,0 procentiem. 2001. gada I ceturksnī makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)2, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 7,4 procentiem. Tas norāda uz to, ka turpinās pagājušajā gadā atsākušais ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Tik strauju pozitīvo MSI attīstību minētajā periodā sekmēja visi makroekonomisko rādītāju saliktā indeksā ietvertie rādītāji. No tiem vislielākā paaugstinošā ietekme bija mazumtirdzniecības apgrozījuma un eksporta pieaugumam, kā arī kravu apgrozījuma ostās un iekšzemes naudas piedāvājuma M2D palielinājumam (attiecīgi par 8,9% un 22,6%, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, rēķinot faktiskajās cenās). 1.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība Rūpniecība Šī gada I ceturksnī tautsaimniecībā saražotā produkcija faktiskajās cenās bija 442,0 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, rūpniecības produkcijas apjomi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 7,5%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide palielinājusies - par 10,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē kritusies - par 6,6 procentiem. Samazinājušies arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražošanas apjomi - par 0,1 procentu. 2001. gada matā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojams ražošanas pieaugums, kopējais pieaugums veidoja 7,7 procentus. Lielākie ražošanas kāpumi bija novērojami mēbeļu rūpniecībā - par 46,5%, neminerālo izstrādājumu (keramikas, cementa un betona u.c.) ražošanā - par 35,1%, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 20,9 procentiem. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanā pieaugums bija novērojams 7,3% apmērā, ko galvenokārt ietekmēja ražošanas pieaugums zivju un zivju produktu pārstrādē, kā arī gaļas un gaļas produktu ražošanā, attiecīgi - par 36,2% un 16,3 procentiem. Lai gan š.g. martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, rūpniecībā kopumā bija vērojams ražošanas pieaugums, atsevišķu tās nozaru attīstība tomēr bija mazāk veiksmīga. Ādas un ādas izstrādājumu ražošana samazinājās par 45,0%, kā arī kritusies ir pārējo transportlīdzekļu ražošana (kuģu, laivu, lokomotīvju, vagonu) - par 23,1 procentu. Atsevišķās pārtikas rūpniecības nozarēs bija novērojams ražošanas samazinājums. Augļu un dārzeņu pārstrādes un konservēšanas apjoms kritās - par 21,2%, bet dzērienu ražošana sarukusi par 6,9 procentiem. 1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu 3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t Lauksaimniecība Saskaņā ar Centrālās statistiskās pārvaldes datiem situācija Latvijas lauksaimniecībā pēdējos gados ir pasliktinājusies. Neskatoties uz atsevišķām pozitīvām iezīmēm, arī š.g. I ceturksnī kopējais lopkopības produktu saražotais apjoms kritās. Visu veidu saimniecībās pārskata periodā tika saražoti 18,6 tūkst. tonnu gaļas (dzīvsvarā), 141,6 tūkst. tonnu piena un 105,9 milj. olu. Šī gada I ceturksnī, salīdzinot ar pārskata periodam atbilstošo periodu pagājušajā gadā, ražošanas apjoms gaļas ražošanā samazinājās par 11,4 procentiem. Piena ražošana kritās par 3,4%, bet olu - par 1 procentu. Lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas 2001. gada I ceturksnī kopumā palielinājās. Lopu un putnu (dzīvmasā) vidējās iepirkšanas cenas š.g. I ceturksnī pieauga par 11,9%, tai skaitā liellopu - par 34,0%, putnu - par 11,1% un cūku - par 1,6 procentiem. Piena iepirkšanas cena palielinājās par 3,2 procentiem. Transports 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kravu pārvadājumu apjomi pakāpeniski palielinājās. Šī gada I ceturksnī nosūtīto un saņemto kravu daudzums ostās palielinājās par 8,9% un bija 14,51 milj. latu. Salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, minētajā laika posmā šogad Ventspils ostā saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 7,2%, Liepājā - par 11,9%, bet Rīgā - par 10,7 procentiem. Ievērojams pieaugums nosūtīto un saņemto kravu apjomos pārskata periodā bija arī Latvijas mazajās ostās - 52,5 procenti. Pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, kravu apgrozījums un kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 11,8% un 4,2 procentiem. Dzelzceļa transporta kravu tranzīta pārvadājumi pieauga par 14,7%, bet eksporta un importa pārvadājumi samazinājās - attiecīgi par 40,7% un 25,6 procentiem. Kravu pārvadājumos dzelzceļa transportā kritums pārskata periodā bija novērojams arī iekšzemes satiksmē, kur pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 41,3 procentiem. 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija novērojams transportētās naftas pa maģistrāliem cauruļvadiem apjoma pieaugums. Transportētā nafta pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspili pieauga - par 11,4%, bet uz Mažeiķiem - par 64,6 procentiem. Bija vērojams arī transportēto naftas produktu pa maģistrālo naftas produktu vadu pieaugums - par 15 procentiem. 1.3. Inflācija 2001. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, kas ir par 0,5 procenta punktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā. Patēriņa cenas martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 1,4 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas šajā laika periodā palielinājās par 3,1 procentu. Cenu izmaiņu visvairāk ietekmēja pārtikas un ar mājokli saistīto cenu pieaugums, kā arī sakaru cenu samazinājums. Šī gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 2%, tai skaitā gaļai - par 13,8%, dārzeņiem - par 10,1 procentu. Šajā periodā kartupeļu un cukura cenas samazinājās attiecīgi par 17,5% un 6,6 procentiem. Pārskata periodā paaugstinājās arī ar mājokli saistītas cenas - par 3,7%, tai skatā ievērojami palielinājās gāzes cena - par 18,6 procentiem. Nozīmīgs cenu kāpums bija novērojams finansu pakalpojumiem un tūrismam attiecīgi - par 10,7% un - par 30,1 procentu. Visstraujāk cenas ir kritušās telefonu iekārtām - par 22,3% un apdrošināšanas pakalpojumiem - par 12,4 procentiem. 4. att. Patēriņa cenu indekss 5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās 6. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita perioda beigās Ražotāju cenas rūpniecībā 2001. gada I ceturksnī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo periodu - par 0,7%, bet, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušajā gadā, tās pieauga par 0,5 procentiem. 1.4. Nodarbinātība un bezdarbs 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis valstī nedaudz pieauga, ko galvenokārt noteica sezonāli faktori. Tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem, pieaugot no 7,8% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 2000. gada beigās līdz 8,1% š.g. marta beigās. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pārskata periodā palielinājās par 3,6% jeb 3,4 tūkst., marta beigās sasniedzot 96,7 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgā perioda beigām, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits - par 10,9% jeb 11,8 tūkst. cilvēku. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, I ceturkšņa beigās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,1 tūkst. cilvēku jeb 40,0% no bezdarbnieku kopskaita, un martā vidējais bezdarbnieku pabalsts bija 41,40 lati (salīdzinājumam: 2000. gada martā bezdarbnieku pabalstu saņēma 42,0 tūkst. jeb 38,7% bezdarbnieku un tā vidējais lielums bija 49,25 lati). Reģistrēto aktīvo darba meklētāju skaits I ceturksnī palielinājās par 5,0% jeb 4,7 tūkst. cilvēku un marta beigās sasniedza 99,1 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa beigām, reģistrēto aktīvo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,7% jeb 11,9 tūkst. cilvēku. Turpināja pakāpeniski samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - š.g. marta beigās tas bija 28,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gada beigās un par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā aizvadītā gada marta beigās. Tendence samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram Latvijas darba tirgū iezīmējās 2000. gada sākumā, kad ilgstošie bezdarbnieki veidoja 31,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, un ir bijusi ļoti stabila. Tas norāda uz darba tirgus aktivizēšanos un ļauj cerēt ka turpmāk bezdarba līmenis samazināsies straujāk. Straujš ekonomiskās aktivitātes palielinājums pagājušajā gadā un š.g. I ceturksnī neradīja atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā vai bezdarba līmeņa samazināšanos. Tam pamatā ir strukturālās izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un, kā rezultāts, pieprasījums pēc dažu profesiju pārstāvju iemaņām un zināšanām samazinās. To pierāda reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām un izglītības līmeņiem: š.g. marta beigās visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, zvejniecībā mežsaimniecībā un citur - 26,0 tūkst. cilvēku jeb 27,0% no bezdarbnieku kopskaita. Savukārt augstākas kvalifikācijas profesiju grupu pārstāvju - likumdevēju, valsts amatpersonu un vadītāju - skaits bezdarbnieku vidū bija tikai 2,5 tūkst. cilvēku jeb 2,6% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 7,0% no bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību, 29,1% - ar vidējo vispārējo izglītību, bet vislielākais īpatsvars bija vidējo profesionālo izglītību ieguvušiem - 39,4 procenti. Joprojām būtiski atšķiras bezdarba līmeņi Latvijas pilsētās un rajonos: š.g. I ceturkšņa beigās viszemākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā (attiecīgi 3,9% un 7,0%), Ogres rajonā (6,1%), bet visaugstākais - Latvijas austrumu rajonos - Rēzeknes rajonā (26,9%), Krāslavas rajonā (21,7%) un Balvu rajonā (21,6 procenti). 2000. gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neizmainījās un bija 1038 tūkst. cilvēku. Tai skaitā sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits bija 297 tūkst. cilvēku, kas ir par 4,5% mazāk nekā 1999. gadā, turpretī nodarbināto privātajā sektorā skaits pieauga par 1,9% un bija 741 tūkst. cilvēku. Tādējādi, turpina pakāpeniski palielināties privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā: salīdzinot ar 1999. gadu, tas palielinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 71,4% (salīdzinājumam: 1997. gadā tas bija 65,6%, 1998. - 68,3%, bet 1999. gadā - 70,0 procenti). 1.5. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušā gadā, pieauga par 14,4 procentiem. Tajā skaitā preču eksports pieauga par 11,0%, bet imports par 16,7 procentiem. Ņemot vērā, ka dotajā periodā preču importa pieaugums gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos ir bijis lielāks par eksporta pieaugumu, arī tirdzniecības bilances deficīts šajā periodā ir palielinājies - par 27,9 procentiem. Eksporta vērtība pret importu pārskata periodā veidoja 62,8%, kas ir par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā atbilstošajā periodā 2000. gadā. Svarīgākie Latvijas eksporta partneri apskatāmajā periodā, tāpat kā 2000. gadā, bija Vācija (īpatsvars kopējā eksportā - 18,8%), Lielbritānija (14,2%) un Zviedrija (11,3%). Nozīmīgākie Latvijas importa partneri, tāpat kā pērn, bija Vācija (īpatsvars kopējā importā - 15,7%), Krievija (10,5%) un Somija (7,9%). 2001. gada I ceturksnī NVS īpatsvars ārējā tirdzniecībā kopumā palielinājās. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tas pieauga par 0,6 procentpunktiem un bija 12,9 procenti. Preču eksports uz NVS no kopējā Latvijas eksporta veidoja 9,1%, bet imports no NVS no kopējā Latvijas importa - 15,3 procentus. Pretēji ārējās tirdzniecības palielinājumam ar NVS, Eiropas Savienības īpatsvars Latvijas tirdzniecībā š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, samazinājās par 2,5 procenta punktiem un bija 56,8 procenti. ES īpatsvars Latvijas eksportā š.g. I ceturksnī bija 65,3%, bet importā - 51,5 procenti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tirdzniecības bilance ar Eiropas Savienību ir pasliktinājusies - eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecībā ir samazinājies par 2,8%, bet importa īpatsvars samazinājās tikai par 2 procentpunktiem. 2001. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars preču eksportā joprojām ir koksnei un tās izstrādājumiem - 36,1%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - 15,4%, kā arī metāliem un to izstrādājumiem - 12,5 procenti. Apskatāmajā periodā, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2000. gadā, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports palielinājās - par 19,0%, metālu un to izstrādājumu eksports - par 16,6% un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports - par 39,7 procentiem. Savukārt eksporta kritums bija novērojams minerālajiem produktiem. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šajā grupā tas kritās par 38,0 procentiem. Samazinājās arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un optisko ierīču un aparātu; pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports, attiecīgi par 8,5% un 24,9 procentiem. Nozīmīgākās importa preču grupas apskatāmajā periodā bija mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (20,3% no kopējā importa), ķīmiskā rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11,0%), metāli un to izstrādājumi (8,3%). Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mašīnu, mehānismu un elektronisko iekāru imports palielinājās par 11,4%, transporta līdzekļu imports - par 35,3%, un metālu un to izstrādājumu imports - par 27,0 procentiem. 2001. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 55,3 milj. latu. Tekošā konta deficītu lielā mērā noteica preču negatīvais saldo, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2000. gadā palielinājās par 30,6% un dotajā periodā bija 145,9 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 0,9% un bija 77,7 milj. latu. Pakalpojumu saldo dotajā periodā sedza 53,3% no preču negatīvā saldo. Apskatāmajā periodā tiešo investīciju pozitīvais saldo, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 6,2% un bija 61,3 milj. latu, kas pārsniedz tekošā konta negatīvo saldo par 10,8 procentiem. Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs - 1,8 milj. latu (salīdzinājumam, pagājušajā gadā attiecīgajā periodā tas bija negatīvs - 60,1 milj. latu). Rezidentu citi ieguldījumi ārvalstīs bija mazāki nekā nerezidentu citi ieguldījumi Latvijā, tādējādi, citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (26,6 milj. latu). 2001. gada I ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta segšanai, tādējādi rezerves aktīvi dotajā periodā palielinājās par 7,5 milj. latu. 1.6. Monetārais sektors 2000. gada beigās Latvijā darbojās 21 banka, viena ārvalstu bankas nodaļa ( Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība ( Dresdner Bank AG (Vācija)). 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā kopumā ir vērojama banku sektoru rādītāju uzlabošanās: kapitāla un rezervju palielināšanās un noguldījuma apjoma palielināšanās. 2001. gada martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 24,17%, bet salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tā pieauga par 4,2 procentiem. 2001. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 29,4 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 18,3%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms - par 65,0%, un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā - par 27,6 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos 2001. gada martā veidoja 46,4%, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tas ir samazinājies par 0,5 procenta punktiem. 2001. gada I ceturksnī, tāpat kā 2000. gadā, ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 39,6 procentiem. Tas ir nozīmīgs kāpums un liecina par ekonomikas aktivitātes palielināšanos. 7. att. M2X struktūra un dinamika 8. att. Komercbanku aktīvu dinamika 9. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss Skaidrā nauda (bez banku kasēm) salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājās par 14,3%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā samazinājās par 0,4 procentiem. Skaidras naudas - noguldījumu attiecība 2001. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 6,2 procentpunktiem un bija 47,2 procenti. Latvijas bankas aktīvi 2001. gada I ceturkšņa beigās, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 1,7 tūkst. latu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tie samazinājās par 3,6 tūkst. latu jeb 4,0 procentiem. Aktīvu samazināšanos attiecībā pret iepriekšējā gada beigām galvenokārt noteica samazinājums vietējos aktīvos - par 11,6%, tai skatā kredītu kredītiestādēm samazinājums veidoja 17,7 procentus. Samazinājumu pasīvos ietekmēja ārzemju saistību un latu daudzuma apgrozībā sarukums. Ārzemju saistības samazinājās - par 5,3 tūkst. latu jeb 4,1%, tai skaitā ārvalstu konvertējamo valūtu samazināšanās (par 18,7%). Lati apgrozībā samazinājās - par 5,9 tūkst. latu jeb 1,2 procentiem. Šajā periodā bija novērojams kapitāla un rezervju pieaugums - par 9,6 tūkst. latu jeb 18,4 procentiem. Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme 2001. gada I ceturksnī ir svārstījusies 12,5% un 13,1% robežās. 2001. gada martā tā bija 13,1%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gada beigās. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme 2001. gada februārī bija 5,3%, bet martā 4,6%, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, tā ir pieaugusi par 0,1 procenta punktu. Starpbanku tirgus likme latu kredītiem 2001. gada I ceturksnī ir palielinājusies no 3,3% 2000. gada beigās līdz 3,9% marta beigās, februāra beigās tā bija 6,1 procents. Eiro vērtība 2001. gada I ceturksnī tāpat kā iepriekšējā gadā samazinājās attiecībā pret ASV dolāru. Tas noteica arī lata vērtības samazinājumu pret ASV dolāru, kā arī vērtības palielinājumu pret eiro. Lata neoficiālā piesaiste SDR valūtu grozam samazināja lata vērtības svārstības pret atsevišķām grozā iekļautām valūtām. Marta beigās LVL/USD kurss bija 0,631, kas, salīdzinot ar š.g. sākumu, norāda uz dolāra vērtības pieaugšanu attiecībā pret latu par 2,1 procentu. Savukārt lata vērtība attiecībā pret eiro pieauga, un Latvijas bankas noteiktais LVL/EUR kurss 2001. gada marta beigās bija 0,559, kas ir par 1,9% mazāk kā 2000. gada beigās. 1.7. Vērtspapīru tirgus Šā gada 13. martā no Rīgas fondu biržas Dow Jones indeksa tika izslēgtas Latvijas Unibankas akcijas, kas bija visaktīvāk tirgotais vērtspapīrs Rīgas Fondu Biržā. Līdz marta vidum bija novērojamas indeksa svārstības 123,54 - 126,44 punktu intervālā, marta otrajā pusē indeksa vērtība kritās, 30. martā sasniedzot 118,03 punktus. 2001. gada I ceturksnī turpinājās pagājušā gadā sākusies Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI pakāpeniska samazināšanās no 172,14 punktiem š.g. gada sākumā līdz 160,28 punktiem marta beigās. Indeksa samazināšanās liecina par akciju cenu kritumu. Kopējais vērtspapīru apgrozījums 2001. gada I ceturksnī bija 112,47 milj. latu, kas ir par 31,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā periodā, tomēr tas veidoja tikai 80,6% no 2000. gada pēdējā ceturkšņa apgrozījuma. Tai skatā akciju apgrozījums bija tikai 3,87 milj. latu (3,4%, no kopējā apgrozījuma) un pieprasījumu vērtspapīru apgrozījums - 108,60 milj. latu (96,56% no kopējā apgrozījuma). Pieprasījuma vērtspapīru apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 58,5 procentiem. Latvijas fondu tirgus attīstību 2001. gada I ceturksnī būtiski ietekmēja Unibankas aiziešana no Oficiālā saraksta. Unibankas aiziešana no Rīgas Fondu Biržas ievērojami ietekmēja RFB sarakstos iekļauto uzņēmumu kapitalizāciju. Tā samazinājās no 400,36 milj latu ceturkšņa sākumā līdz 286,46 milj. latu ceturkšņa beigās. 2001. gada I ceturkšņa beigās biržas sarakstos bija iekļauti 63 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā - 6, otrajā - 11, brīvajā - 46. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, biržas sarakstos iekļauto kopējo vērtspapīru skaits nav mainījies, tomēr ir notikušas izmaiņas tā struktūrā - ir samazinājies vērtspapīru skaits oficiālajā un otrajā sarakstā. 1.8. Valsts parāds 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, valsts parāds palielinājās par 8,1% jeb 46,5 milj. latu, kam pamatā bija iekšējā parāda straujš pieaugums, savukārt valsts ārējais parāds pārskata periodā nedaudz samazinājās. Šī gada martā beigās kopējais valsts parāds bija 616,7 milj. latu, no kā valsts iekšējais parāds bija 270,8 milj. latu, bet valsts ārējais parāds - 345,9 milj. latu. Valsts iekšējais parāds Valsts iekšējais parāds 2001. gada I ceturksnī pieauga par 21,5% jeb 47,9 milj. latu un marta beigās sasniedza 270,8 milj. latu. Šis pieaugums bija galvenokārt noteikts ar to, ka janvārī tika veikta 5-gadu obligāciju emisija 59,9 milj. latu apmērā, kuras rezultātā 5-gadu obligāciju apjoms apgrozībā pieauga par 98,2% un sasniedza 120,9 milj. latu, bet to īpatsvars valsts iekšēja parāda struktūrā palielinājās no 27,2% līdz 42,5 procentiem. 5-gadu obligāciju emisija noteica arī apgrozībā esošo valsts vērtspapīru vidējā svērtā dienu skaita līdz dzēšanai pieaugumu: no 711 dienām pagājušā gada beigās līdz 931 dienām š.g. marta beigās. 5-gadu obligāciju emisijas rezultātā izmainījās valsts parāda struktūra, kas atbilst valsts parāda vadības stratēģijā noteiktiem mērķiem. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā valsts parāda portfelī palielinājās no 39,1% 2000. gada beigās līdz 43,9% š.g. marta beigās. 10. att. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra 2001. gada marta beigās, milj. latu 1. tabula Valsts iekšējā parāda struktūra, perioda beigās 2000. gads 2001. gada I cet. milj. latu milj. latu* Īstermiņa parāds 63,1 51,0 Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 63,1 51,0 Īstermiņa banku aizņēmumi 0 0 Vidēja termiņa parāds 159,8 219,7 Valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijas 159,8 219,7 Ilgtermiņa parāds 0 0 Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas 0 0 Iekšējais parāds kopā 222,9 270,8 Pēc nomināla valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un vidējā termiņa obligācijas 225,9 273,3 * Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada marts) Sagaidāms, ka pieaugot iekšējam parādam, valsts iekšējā aizņēmuma apkalpošanas izmaksas 2001. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz palielināsies, neskatoties uz to, ka, pieaugot Latvijas iekšējā finansu tirgus likviditātei, šogad samazinājās vidējā termiņa obligāciju procentu likmes. 5-gadu obligāciju procentu likme š.g. marta beigās bija 8,16% (2000. gada beigās - 8,82%), 3-gadu obligāciju - 6,10% (6,86%), 2-gadu obligāciju - 6,31% (6,31 procents). Savukārt īstermiņa parādzīmju procentu likmes nedaudz pieauga, kam pamatā bija pieprasījuma samazinājums - 3-mēnešu parādzīmju procentu likme š.g. marta beigās bija 4,46% (pagājušā gada beigās - 4,14%), 6-mēnešu - 5,62% (4,84%) un 1-gada parādzīmju - 5,53% (5,53%). 11. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, % Valsts ārējais parāds Valsts ārējais parāds 2001. gada I ceturksnī praktiski neizmainījās - tas samazinājās par 0,4% jeb 1,4 milj. latu un marta beigās bija 345,9 milj. latu. 2. tabula Ārējā parāda struktūra, perioda beigās 2000. gads, 2001. gada milj. latu I cet., milj. latu* Ārējais valūtu parāds 347,3 345,9 vidēja/ ilgtermiņa parāds 359,0 345,9 - aizņēmumi 221,1 222,0 - eiroobligācijas 126,3 123,9 Ārējais latu parāds 0 0 Ārējais parāds kopā 347,3 345,9 Pēc nomināla eiroobligācijas 128,3 125,8 * Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada marts) Šī gada pirmajos trīs mēnešos tika apgūti ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai paredzētie līdzekļi no Pasaules Bankas 2,1 milj. latu ekvivalentā. Tai pat laikā tika dzēsta daļa no parāda Starptautiskajam Valūtas Fondam - 1,5 milj. latu ekvivalentā, Pasaules Bankai - 1,7 milj. latu ekvivalentā, kā arī citi parādi - 1,9 milj. latu apmērā. Lata kursa izmaiņu rezultātā valsts ārējā parāda lielums latos trīs mēnešu laikā palielinājās par 0,4 milj. latu. 1 Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2001.gada I ceturksnī. Tomēr daži rādītāji ziņojuma izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2000.gadu vai 2001.gada pirmajiem diviem mēnešiem. 2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravas pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995.gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai. 2. Kopbudžeta izpilde 1 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 396,6 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 405,6 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 9,0 milj. latu. 3. tabula Konsolidētais kopbudžets (neto) 2001. gada I ceturksnī, milj. latu Ieņēmumi Izdevumi Finansiālā Tīrie Fiskālā bilance aizdevumi bilance Konsolidētais kopbudžets (1.+2.)* 396,6 406,0 -9,4 -0,4 -9,0 1. Valsts budžets (1.1.+1.2.+1.3) 318,8 332,7 -13,9 0,8 -14,6 1.1. Valsts pamatbudžets 168,3 174,3 -6,0 12,6 -18,6 - savstarpējie maksājumi -0,3 -14,4 -13,9 1.2. Valsts speciālais budžets 164,2 172,2 -8,0 2,0 -10,0 - savstarpējie maksājumi -14,4 -0,3 1.3. Ziedojumi un dāvinājumi** 1,02 0,96 0,1 0,0 0,1 2. Pašvaldību budžets *** 108,5 104,0 4,5 -1,7 6,3 * konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu, ** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību, *** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko iemaksā citas pašvaldības 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj. latu. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti. 4. tabula Nodokļu ieņēmumi, milj. latu 2000. g. 2000. g. 2001. g. 2001. g. I cet. plāna izpilde I cet. plāna izpilde Iedzīvotāju ienākuma nodoklis* 60,3 23,1% 64,5 22,7% Uzņēmumu ienākuma nodoklis 22,1 29,6% 23,2 23,6% Sociālās apdrošināšanas iemaksas** 110,0 23,1% 114,2 23,0% Nodokļi no īpašuma 10,3 29,2% 12,4 32,8% Dabas resursu nodoklis 2,7 25,3% 1,8 15,8% Pievienotās vērtības nodoklis 78,0 22,5% 78,2 21,2% Akcīzes nodoklis 36,0 22,0% 36,1 19,6% Muitas nodoklis 3,3 24,1% 3,3 27,4% * neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada sākumu ** 2001. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas līdzekļus Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 0,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par 3,0 procentiem. Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu. 5. tabula Valsts konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. I cet. plāns plāna izpilde Valsts pamatbudžets Ieņēmumi 170,5 168,3 784,8 21,4% mīnus transferts no valsts speciālā budžeta 0,2 0,3 1,2 Izdevumi 161,1 174,3 812,0 21,5% mīnus transferts valsts speciālajam budžetam 14,6 14,4 63,7 Speciālais budžets* Ieņēmumi 161,3 165,2 724,6 22,8% mīnus transferts no valsts pamatbudžeta 14,6 14,4 63,7 Izdevumi 180,7 173,1 764,2 22,7% mīnus transferts valsts pamatbudžetam 0,2 0,3 1,2 Kopējie valsts budžeta ieņēmumi 317,0 318,8 1444,5 22,1% Kopējie valsts budžeta izdevumi 327,1 332,7 1511,3 22,0% Valsts budžeta finansiālā bilance -10,1 -13,9 -66,8 Valsts budžeta tīrie aizdevumi -3,3 0,8 12,4 Valsts budžeta fiskālā bilance -6,7 -14,6 -79,2 * ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, kas 2001. gada I ceturksnī bija 5,9 milj. latu. Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā (neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas) 2001. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums - attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā. 2001. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā apstiprinātā budžeta plāna. 2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 186,9 milj. latu. 6. tabula Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000. g. 2001. g. Pieaugums % no I cet. I cet. (01/00) gada plāna Pamatbudžeta ieņēmumi 170,5 168,3 -1,3 21,4 Nodokļu ieņēmumi 133,5 134,5 0,7 22,0 Nenodokļu ieņēmumi 13,0 15,6 20,2 23,4 Pašu ieņēmumi 13,6 15,3 12,5 25,2 Ārvalstu finansu palīdzība 10,5 3,0 -71,6 6,5 Pamatbudžeta izdevumi 161,1 174,3 8,2 21,5 Uzturēšanas izdevumi 154,6 165,5 7,1 22,5 Kārtējie izdevumi 78,3 82,5 5,3 22,1 Atalgojumi 36,6 37,6 2,8 22,0 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,2 9,8 -3,4 Pārējie kārtējie izdevumi 31,6 35,1 11,0 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 6,4 8,1 28,0 18,5 Subsīdijas un dotācijas 69,9 74,9 7,1 23,4 Izdevumi kapitālieguldījumiem 6,6 8,8 34,0 11,6 Investīcijas 5,0 5,9 17,7 10,9 Finansiālā bilance 9,4 -6,0 Tīrie aizdevumi 18,5 12,6 Fiskālā bilance -9,1 -18,6 Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada I ceturksnī bija 18,6 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%, bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem. Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza aizdevumu atmaksas. 12. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja 78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu (importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par 44,3 milj. latu jeb 17,3%). Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par 15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. 13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,4 procentiem. 7. tabula Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra,% 2000. g. 2001. g. I ceturksnis I ceturksnis Alkoholiskie dzērieni 28,6% 28,4% Alus 0,9% 1,5% Naftas produkti 54,2% 51,1% Tabakas izstrādājumi 11,3% 13,4% Pārējās akcīzes preces 5,1% 5,6% Akcīzes nodoklis naftas produktiem Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām, redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem 2001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par 2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies, tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar 2000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100 litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu. 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm. Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes staciju tīkls. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita pieaugums. 14. att. Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem 2001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja 10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj. latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem "Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas mērķi. Akcīzes nodoklis alum Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no 2000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem. Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Akcīzes nodoklis pārējām precēm 1999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums "Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām), visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora cilindru darba tilpuma. 2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā, kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem - 5,0 tūkst. latu. 2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada 1. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma (skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar 2000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu un motociklu realizācijas apjomi. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem 2001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu. Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par 12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk. Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 9,6 milj. latu. 15. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa bāzes. 2001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja 14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem. Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas - 2000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - 38,7 procenti. 16. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu 17. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu 2001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst. latu. Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība. 18. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135 valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē muitas nodokļa ieņēmumus. Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī - martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par 27,7 procentiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna. 2001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija 0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS "Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā. Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5% no apstiprinātā gada plāna. 2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde 2001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 174,1 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā. 2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. 8. tabula Atsevišķu speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi 2001. gada I ceturksnī*, milj. latu Ieņēmumi Izdevumi Finansiālā Tīrie Fiskālā bilance aizdevumi bilance Sociālā apdrošināšana 116,1 122,0 -5,9 -5,9 % no 2001.g. plāna 23,1% 23,0% pieaugums pret 2000. gadu 3,7% -4,4% Speciālais veselības aprūpes budžets 30,6 32,1 -1,5 -1,5 % no 2001 g. plāna 22,1% 22,7% pieaugums pret 2000. gadu 3,8% 9,9% Vides aizsardzības fonds 1,6 0,5 1,1 1,1 % no 2001.g. plāna 17,3% 5,5% pieaugums pret 2000. gadu -24,1% -66,8% Valsts autoceļu fonds 11,9 15,4 -3,5 -3,5 % no 2001.g. plāna 20,1% 22,3% pieaugums pret 2000. gadu -0,7% 1,2% Pārējie speciālie budžeti 4,0 2,3 1,7 2,0 -0,3 % no 2001.g. plāna 27,2% 17,2% pieaugums pret 2000. gadu -9,3% -46,0% Kopā valsts speciālie budžeti 164,2 172,2 -8,0 2,0 -10,0 % no 2001.g. plāna 22,7% 22,5% pieaugums pret 2000. gadu 2,7% -3,1% * neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus   19. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu   20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (faktiskajās cenās), milj. latu Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, 2001. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 0,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem. Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts speciālajiem budžetiem - 2001. gada I ceturksnī tā ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 2001. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu, tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 18,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par 4,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes samazināšanu par 1 procenta punktu no 2001. gada 1. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu pieauga par 6,0%). Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti. Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs š.g. 13. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no š.g. 14. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu. Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek pārskaitītas budžetā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2001. gada I ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada plāna. Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī veidoja 9,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu. Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā. 2001. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Kopumā 2001. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 1,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 30,7% mazāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbīb …