Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam

Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 396 Rīgā 2024. gada 21. maijā (prot. Nr. 21 35. §) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam 1. Apstiprināt Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).  2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plāna pasākumu izpildes koordinēšanā. 3 3. Ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Labklājības ministrs U. Augulis (Ministru kabineta 2024. gada 21. maija rīkojums Nr. 396) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam Rīga, 2024SatursSaīsinājumu sarakstsPlāna kopsavilkums1. Esošās situācijas apraksts2. Statistiskais portrets3. Plānā paredzētie pasākumi 2024.–2027. gadam1. Rīcības virziens: Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana2. Rīcības virziens: Atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī3. Rīcības virziens: Iekļaujošas nodarbinātības veicināšana4. Rīcības virziens: Vides, informācijas un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana5. Rīcības virziens: Stereotipu un aizspriedumu mazināšana par invaliditātes jautājumiem4. Teritoriālā perspektīva5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuSaīsinājumu sarakstsANMAtveseļošanas un noturības mehānismsANOApvienoto Nāciju OrganizācijaAPLPAtbalsta personas lēmumu pieņemšanāATDAutotransporta direkcijaBKUSBērnu klīniskā universitātes slimnīcaCVKCentrālā vēlēšanu komisijaDIDeinstitucionalizācijaEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaESF+Eiropas Sociālais fonds Plus (Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā)ERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsGRTGarīga rakstura traucējumiIISInvaliditātes informatīvā sistēmaIKPIekšzemes kopproduktsIKVDIzglītības kvalitātes valsts dienestsISInformācijas sistēmaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaITInformāciju tehnoloģijasKFKohēzijas fondsKMKultūras ministrijaLabISLabklājības informācijas sistēmaLDZLatvijas DzelzceļšLMLabklājības ministrijaLM PamatnostādnesSociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadamLRLatvijas RadioLTVLatvijas TelevīzijaMKMinistru kabinetsNACPINodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditātiNAP 2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNEPLPNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNRC VaivariNacionālais rehabilitācijas centrs VaivariNVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiskās organizācijasPBPasaules BankaProgramma 2021–2027Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadamPVPasažieru vilciensSAISSociālās apdrošināšanas informācijas sistēmaSAMSpecifiskais atbalsta mērķisSEPLPSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeSFKStarptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijaSIVASociālās integrācijas valsts aģentūraSMSatiksmes ministrijaSOPASociālās palīdzības administrēšanas programmaSPOLISValsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmaTPLTehniskie palīglīdzekļiVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVDEĀVKVeselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaVIVeselības inspekcijaVIAAValsts izglītības attīstības aģentūraVIISValsts izglītības informācijas sistēmaVISCValsts izglītības satura centrsVMVeselības ministrijaVPDValsts probācijas dienestsVSAAValsts sociālās apdrošināšanas aģentūraVSAOIValsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksasVSIAValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildībuWHODAS– Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas saraksts (World Health Organisation Disability Assessment Schedule)Plāna kopsavilkumsInvaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām1 (turpmāk – ANO Konvencija) noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Kopš Latvija ratificēja ANO Konvenciju 2010. gadā (spēkā kopš 2010. gada 31. marta) invaliditātes politikas pamatprincipi ir izrietējuši no ANO Konvencijas galvenajiem principiem. ANO Konvencijā noteikto pamatprincipu ieviešana ir nosakāma pakāpeniski, mērķēti, kompleksi, tostarp, nodrošinot noteikto uzdevumu un pasākumu ieviešanu horizontālā atbildībā, nozaru ministrijām un institūcijām savstarpēji sadarbojoties, tādējādi maksimāli uzlabojot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās.Ar MK 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 577 "Par Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam"2 (turpmāk – MK rīkojums Nr.577) tika atbalstīts īstermiņa politikas plānošanas dokuments "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam" (turpmāk – Plāns 2021–2023), kurš tika izstrādāts, lai nodrošinātu invaliditātes rīcībpolitikas attīstību trīs gadiem, pamatojoties uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – LM Pamatnostādnes) noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem, kā arī ievērojot ANO Konvencijā noteikto principu ieviešanu, tādējādi pildot uzņemtās starptautiskās saistības. Tāpat Plānā 2021–2023 tika iekļauti pasākumi, kas sekmē Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) noteikto uzdevumu un rezultatīvo radītāju sasniegšanu, ņemot vērā horizontālās politikas principa ievērošanu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju sekmēšanai.Plāns 2021–2023 noteica piecus rīcības virzienus, lai veidotu uz personu ar invaliditāti vajadzībām orientētu atbalsta sistēmu, ietverot invaliditātes novērtēšanas sistēmas un atbalsta pakalpojumu pilnveides pasākumus, nodarbinātības un piekļūstamības veicināšanas pasākumus un sabiedrības izpratnes maiņas pasākumus par invaliditātes jautājumiem un personām ar invaliditāti kopumā. Atbilstoši MK rīkojumam Nr. 577 LM līdz 2024. gada 1. septembrim MK ir jāiesniedz Plāna 2021–2023 izvērtējama ziņojums.Vienlaikus jau šobrīd var novērtēt, ka vairākas būtiskas iniciatīvas, kas tika ietvertas Plānā 2021–2023, ir sekmējušas invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidi un devušas pienesumu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanai, kā, piemēram, 2021. gadā ir veikta asistenta pakalpojuma pašvaldībā reforma, uzsākti vairāki būtiski procesi, lai harmonizētu pāreju no bērna ar invaliditātes statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, ieviests jauns sociālais pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem – atbalsta persona lēmumu pieņemšanā, uzsākts īstenot starpdisciplināru psihoemocionālo atbalstu bērniem ar smagām medicīniskām diagnozēm un viņu likumiskajiem pārstāvjiem sadarbībā ar BKUS, izstrādāts un pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums3, sekmējot piekļūstamības prasību nodrošināšanu, īstenoti vairāki izglītojoši un sabiedrības izpratni veicinoši pasākumi par invaliditātes jautājumiem u.c. pasākumi4.MK rīkojums Nr. 577 paredz izstrādāt īstermiņa politikas plānošanas dokumentu "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam" (turpmāk – Plāns), nodrošinot Plāna 2021–2023 ietvaros uzsākto pasākumu turpinājumu, LM Pamatnostādnes izvirzīto mērķu sasniegšanu un NAP2027 noteikto uzdevumu un rezultatīvo radītāju sasniegšanu. Tāpat Plāns nodrošinās ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi.Plāna mērķis ir veicināt uz personu ar invaliditāti vajadzībām orientētas atbalsta sistēmas attīstību starpnozaru līmenī, nosakot piecus savstarpēji papildinošus rīcības virzienus:1. Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana – šis rīcības virziens paredz pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, pilnveidot invaliditātes novērtēšanu pilngadīgām personām, nostiprinot funkcionēšanas izvērtēšanu invaliditātes ekspertīzes procesā, stiprināt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) kapacitāti un zināšanas, tostarp pilnveidojot VDEĀVK speciālistu zināšanas par efektīvu invaliditātes ekspertīzes procesa organizēšanu un VDEĀVK darbinieku zināšanas par klienorientētas saskarsmes veidošanu un personas vajadzībām mērķētas informācijas sniegšanu invaliditātes gadījumā.2. Atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī – šis rīcības virziens paredz pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā gan bērniem, gan pilngadīgām personām.3. Iekļaujošas nodarbinātības veicināšana – šis rīcības virziens paredz pilnveidot nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti, sniegt nepieciešamo atbalstu darba uzsākšanā un noturēšanos darba vietā un nostiprināt profesionālās prasmes konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū, sekmēt darba devēju izpratni un zināšanas personu ar invaliditāti nodarbināšanā.4. Vides, informācijas un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana – šis rīcības virziens paredz pasākumu attīstību vides, informācijas un pakalpojumu piekļūstamības veicināšanai, tādējādi sekmējot personu ar invaliditāti iespējas saņemt nepieciešamo informāciju un pakalpojumus viņiem ērtā un piekļūstamā veidā, brīvi un bez šķēršļiem iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos.5. Sabiedrības izpratnes veicināšana – šis rīcības virziens paredz pasākumus, kas vērsti uz sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšanu un ar invaliditāti saistītu jautājumu aktualizēšanu, veicinot diskusijas ar sabiedrību par dažādiem ar invaliditāti nozīmīgiem jautājumiem.Lai veiksmīgi pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, aptverot iespējami plašu starpnozaru pārklājumu, paredzot pasākumus iekļaujošas izglītības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu piekļūstamībai veicināšanai, sabiedriskā transporta piekļūstamības veicināšanai, informācijas daudzveidības attīstībai u.c..Vienlaikus Plāns nedublē citos politikas plānošanas dokumentos ietvertos uzdevumus un pasākumus, kas vērsti uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību stiprināšanu. Tā, piemēram: KM izstrādātās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam5 paredz tostarp sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, t.sk. personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. KM izstrādāto Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts"6 viena no prioritātēm ir sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums, kuras īstenošanā paredzēts pievērst uzmanību kultūras piedāvājuma piekļūstamībai personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī kultūras pakalpojumu attīstīšanai dažādām auditorijām. VM izstrādāto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam7 mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, iezīmē pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai, tostarp, pilnveidot un attīstīt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, t.sk. dinamisko novērošanu un nodrošināt bērnu ar invaliditāti pēctecīgu pāreju pieaugušo veselības aprūpes sistēmā u.c. Tāpat mērķa sasniegšanai plānots nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai, tādējādi veicinot veselīga dzīvesveida paradumus. IZM izstrādātās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam8 tostarp paredz uzdevumus, lai sekmētu atbalstu speciālās izglītības mācību procesa īstenošanai, pietiekama pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanu, agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku, atbalsta pasākumus interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem, speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidi. IZM izstrādāto Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam9 mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti sporta aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. Kā viena no mērķa grupām ir noteikta personas ar īpašām vajadzībām – iedzīvotāju daļa, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi un kurām var būt noteikta invaliditāte. SM izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam10 izvirza mērķi par pieejamu un piekļūstamu mobilitāti, iekļaujot pasākumus virzībai uz digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās iespējas. VARAM izstrādāto Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam11 virsmērķis ir "izveidota tāda sabiedrība, tautsaimniecība un valsts pārvalde, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju". Šajās pamatnostādnēs ietvertie rīcības virzieni tostarp ir vērsti uz digitālo prasmju attīstīšanu, drošu piekļuvi digitāliem pakalpojumiem, digitālās vides piekļūstamu Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodā drukātā, audio un vizuālā formā u.c. EM izstrādāto Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam12 mērķis tostarp ir veicināt kvalitatīvu, pieejamu un piekļūstamu mājokļu veidošanu Latvijā. LM Pamatnostādņu īstenošanai izstrādāts īstermiņa politikas plānošanas dokuments "Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022.–2024. gadam"13, kurā uzsvars tiek likts uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības attīstību, 2016. gadā uzsākto DI ietvaros īstenojamo pasākumu nodrošināšanu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem(turpmāk – GRT)14 u.c. būtiskus pasākumus, kas tostarp ir vērsti uz personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. u.c. politikas plānošanas dokumenti.Ņemot vērā, ka ANO Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, Plāna izstrādes laikā notika konsultācijas ar nozaru ministrijām un institūcijām15, izvērtējot Plānā ietveramos pasākumus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Savukārt 2024. gada 21. februārī Plāna projekts bija nodots sabiedriskajai apspriešanai16, 2024. gada 5. martā organizējot tiešsaistes sanāksmi17 par Plāna projektā ietvertajiem pasākumiem. Sarunas laikā tika diskutēts par mērķētu atbalsta nodrošināšanu ļoti smagas invaliditātes gadījumā, nodarbinātību veicinošu pasākumu attīstību personu ar invaliditāti neatkarīgas dzīves sekmēšanai, pasākumu sinerģisku attīstību starpnozaru ietvaros, kā arī par citiem Plānā ietvertajiem pasākumiem, kas veicina personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Kopumā sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja Plānā ietvertos pasākumus un nosprausto virzību ANO Konvencijā noteikto principu ieviešanai.1. Esošās situācijas aprakstsANO Konvencija invaliditāti definē kā "ilgstošus fiziskus, garīgus, intelektuālus vai maņu traucējumus, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem".Latvijas invaliditātes politikas virsmērķis, kas integrēts nacionālajos invaliditātes politikas plānošanas dokumentos, ir atbilstošs ANO Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.Šo principu ievērošana ir nodrošināma visā invaliditātes noteikšanas procesā – sākot jau ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu invaliditātes ekspertīzei (pietiekama un pieejama informācija, skaidri norādīti pienākumi un atbildība, saprotams process, adekvāts gaidīšanas laiks) un invaliditātes ekspertīzes procesā (skaidri kritēriji, pamatoti termiņi, kvalitatīva lēmuma pieņemšana, tiesības apstrīdēt lēmumu, objektīvas un pēctecīgas tiesības uz atbalsta pakalpojumiem).Invaliditātes noteikšanas sistēma sevī iever vairākus posmus, kuru savstarpējās mijiedarbības vidū ir persona (skatīt 1. attēlu).1. attēlsInvaliditātes noteikšanas sistēma un atbalsts invaliditātes seku mazināšanaiKopš 2015. gada 1. janvāra invaliditātes noteikšanā pilngadīgām personām piemēro Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (turpmāk – SFK) iekļautās kategorijas, kas nozīmē, ka invaliditātes statuss arvien vairāk saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu, nevis slimības esamības atzīšanu. Invaliditātes ekspertīze absolūtā vairākumu gadījumu tiek veikta bez personas klātbūtnes (pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem). Veicot invaliditātes ekspertīzi pilngadīgai personai, tā tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805) 5. un/vai 6. pielikumā minētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kuri balstās uz SFK klasifikāciju. Tādējādi esošā invaliditātes novērtēšanas sistēma pilngadīgām personām kopumā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātes noteikšanā, vērtējot ne tikai personai piemītošie veselības traucējumus, bet arī sociālo aspektu ietekmi uz personas funkcionēšanas spējām, kas ietekmē gan lēmumu par invaliditātes noteikšanu, gan invaliditātes smaguma pakāpi.Pasaules Bankas (turpmāk – PB) ziņojumā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā"18 (Report No: AUS0001961, Washington D.C., Brussels and Riga November 2020) (turpmāk – PB ziņojums) uzsvērts, ka Latvijā invaliditātes noteikšanā un atbalsta pasākumu piešķiršanā būtu nepieciešams attīstīt integrētu pieeju. Šajā modelī klients ir centrā un visas iesaistītās institūcijas un visi personai pienākošies atbalsta mehānismi ir vērsti uz kopēju mērķi – personas funkcionēšanas spēju atjaunošanu, vēl jo vairāk uzsverot virzību prom no medicīniskās pieejas, kuras centrā ir medicīniskā diagnoze un personas nespēja. Tāpat PB eksperti PB ziņojumā secinājuši, ka, lai gan Latvija 2015. gada 1. janvārī ieviesa būtiskus uzlabojumus invaliditātes novērtēšanas sistēmā, tomēr Latvijā izveidotā kārtība, kurā ekspertīze pārsvarā balstās tikai uz dokumentu izskatīšanu un lielākajā gadījumu skaitā neietver tikšanos klātienē, zināmā mērā nav pietiekoša. PB eksperti ziņojumā norāda, ka tā kā invaliditāte ir komplekss personas stāvoklis (veselības traucējumu tieša ietekme uz sociālo funkcionēšanu – biopsihosociāla pieeja), VDEĀVK saskarsme ar klientu klātienē tomēr ir būtiska, lai iegūtu dziļāku izpratni par konkrētas personas spējām. Klātienē veiktas novērtēšanas rezultāti tiek uztverti kā uzticamāki un objektīvāki salīdzinājumā ar pašnovērtējumu vai citiem novērtējuma veidiem. Tādēļ, lai veiktu vēl tālākus pilnveidojumus invaliditātes novērtēšanas pieejā pilngadīgām personām, invaliditātes novērtēšanā būtu ieviešams psihometriski pamatots instruments, ko PB ziņojumā eksperti novērtējuši kā vienīgo uzticamo veidu, lai apkopotu informāciju par personas funkcionēšanu, proti, izmantot psihometriski drošu un zinātniski apstiprinātu datu vākšanas instrumentu, kas apkopo informāciju par funkcionēšanu no veiktspējas viedokļa un invaliditātes klātienes novērtēšanā izmantot Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes novērtēšanas saraksta 36 jautājumu versija (World Health Organisation Disability Assessment Schedule 2.0) (turpmāk – WHODAS 2.0.). Šāda starptautiski atzīta instrumenta izmantošana ļautu daudz sekmīgāk apkopot objektīvu informāciju par personas funkcionēšanu kontekstā ar veselības stāvokli un ievērojami pilnveidotu invaliditātes novērtēšanu. Tas vienlaikus radītu nepieciešamību pārkārtot arī darba organizāciju VDEĀVK, ņemot vērā, ka tad būtu nepieciešams atgriezties pie klātienes ekspertīžu veikšanas (vismaz pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā), domājot par VDEĀVK telpu jautājumu un to piekļūstamību, nodrošinot papildu VDEĀVK ārstu apmācību, IT procesu pilnveidi.Savukārt bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 805 4. pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Visiem bērniem, nosakot invaliditāti, tiek noteikts statuss "bērns ar invaliditāti" bez iedalījuma smaguma pakāpēs. Bērniem, vērtējot invaliditātes smaguma pakāpi un tās ietekmi uz spējām veikt ikdienas darbības, kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī (t.i., medicīniskā pieeja invaliditātes novērtēšanā). Atsevišķos gadījumos tieši šī iemesla dēļ rodas pretrunas, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, piemēram, novērtējot indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai – ja bērna vecumā īpašas kopšanas kritēriji balstās medicīniskās diagnozes esamībā, tad no 18 gadu vecuma īpašas kopšanas kritēriji balstās funkcionēšanas spēju novērtējumā (t.sk. mobilitāte un pašaprūpe). Tādējādi pilngadības sasniegšanas brīdī kritēriji būtiski mainās no diagnozes kā tādas (bērna novērtēšanas gadījumā) uz tās radītajiem faktiskajiem funkcionēšanas ierobežojumiem (pieaugušo novērtēšanas procesā).Tādējādi mūsdienīga, starptautiskajiem tiesību aktiem un nostādnēm atbilstoša invaliditātes novērtēšana nav saistāma tikai ar personas medicīnisko diagnozi, bet gan ar speciālistu kompetenci skatīt medicīniskās diagnozes korelāciju ar personas funkcionēšanas ierobežojumiem un spējām veikt noteiktas darbības, dažādās dzīves jomās, kā, piemēram, vērtējot personas pašaprūpi, mobilitātes spējas, mājsaimniecības, darba vai skolas aktivitātes, komunikāciju un mijiedarbību ar citiem sabiedrības locekļiem, saistībā ar šo spēju tiešu ietekmi uz personas iespējām iekļauties sabiedriskajos procesos. Pilngadīgām personām invaliditātes novērtēšanā ir izvēlēti starptautiskai praksei atbilstoši un atzīti kritēriji, kuru ietvaros medicīniskā diagnoze vai veselības traucējumu fakts nav prevalējošs. Vienlaikus ir identificēti nepieciešamie pilnveidojumi invaliditātes ekspertīzes procesā, lai sekmētu izprotamāku un uzticamāku procesu vadību. Savukārt bērnu invaliditātes novērtēšanā ir nepieciešams būtiski mainīt invaliditātes novērtēšanas kritērijus un pieeju kā tādu, lai harmonizētu invaliditātes noteikšanas sistēmu starp bērniem un pilngadīgām personām.Personu ar invaliditāti iekļaušanās sabiedrībā ir cieši skatāma ar pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai – gan finansiālā atbalsta, gan pieejamo pakalpojumu esamība. Pēdējos gados ir likts uzsvars tostarp uz finansiālā atbalsta pārskatīšanu, it īpaši, pārskatot finansiālā atbalsta apmēru iedzīvotājiem, tostarp ar invaliditāti, ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Proti, kopš 2023. gada 1. jūlija spēkā ir stājušies grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu (tostarp valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invaliditātes gadījumā un minimālās invaliditātes pensijas) apmērus noteikt metodoloģiski pamatotus, piesaistot tos konkrētam sociālekonomiskajam radītājam – minimālo ienākumu mediānai - un nosakot regulāru (ikgadēju) šo sliekšņu pārskatīšanu, garantējot pakāpenisku un regulāru iedzīvotāju ienākumu pieaugumu līdz ar sociālekonomiskajām izmaiņām sabiedrībā un valsts attīstību kopumā19 20.Savukārt 2021. gadā veikta asistenta pakalpojuma pašvaldībā reforma, būtiski mainot pakalpojuma piešķiršanu un nodrošināšanu, paplašinot atbalsta iespējas bērniem ar invaliditāti, ieviešot jaunu pavadoņa pakalpojumu, nosakot vienkāršotu asistenta pakalpojuma piešķiršanas kārtību un atvieglotu atskaitīšanās kārtību par sniegto pakalpojumu, pakāpeniski paaugstinot asistenta un pavadoņa atlīdzību. Tā, piemēram, 2023. gadā asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma vairāk kā 17 tūkst. personas ar invaliditāti, sasniedzot valsts budžeta izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai 50,3 milj. euro.Kā nozīmīgs sasniegums personu ar GRT tiesību aizsardzības jomā ir no 2023. gada 1. novembra jaunieviestais sociālais pakalpojums pilngadīgām personām ar GRT – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (turpmāk – APLP pakalpojums)21. APLP pakalpojumu nodrošinās biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"". APLP pakalpojumu uz 2024. gada martu saņēma 76 personas. APLP pakalpojuma sniedzējs (atšķirībā no aizgādņa) nerīkojas personas vietā, taču sniedz personai ar GRT nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona būs tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā. APLP pakalpojums ir izstrādāts un pilotēts ES fondu projekta ietvaros, kura laikā 2019.–2021. gadā atbalstu lēmumu pieņemšanā saņēma 332 personas ar garīga rakstura traucējumiem (tai skaitā personas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem). Izmēģinājumprojekts pierādīja šī pakalpojuma nozīmīgumu personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanā, piemēram, personas atrada darbu, saņēma NVA pakalpojumus, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi, iemācījās rīkoties ar naudu un spēja plānot budžetu, maksāt rēķinus, tika sakārtoti dažādi juridiski jautājumi – personas sāka saņemt sev pienākošos sociālos pabalstus un pakalpojumus, sakārtoja īpašumtiesību, uzturlīdzekļu un citus jautājumus. Tāpat atbalsts tika saņemts, lai veiktu pierakstu pie ārstiem, tika risinātas problēmas ar atkarībām, uzsākti maksāt vai atmaksāti kredīti, atrisināti parādu piedziņas procesi, nokārtotas saistības pret dažādiem saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem (gāze, telefons utt.).Savukārt 2024. gadā 21. martā Saeimā III galīgajā lasījumā22 tika pieņemti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz noteikt speciālu regulējumu, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (turpmāk – kopšanas pabalsts), pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram VDEĀVK ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Grozījumu mērķis ir nodrošināt jauniešu, kuri sasniedz pilngadību un kuriem tiek noteikta ļoti smaga vai smaga invaliditāte (I un II invaliditātes grupa), interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta jauniešu un vienlaikus arī jaunieša ģimenes finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas ar invaliditāti iespējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.Ratificējot ANO Konvenciju, Latvija ir apņēmusies nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. ANO Konvencija tostarp nosaka, ka diskriminācija invaliditātes dēļ nozīmē jebkāda veida nošķiršanu, izslēgšanu vai ierobežošanu invaliditātes dēļ, tostarp saprātīga pielāgojuma atteikumu. ANO Konvencija paredz vairākus pamatprincipus, proti, cilvēkam piemītošās cieņas, personīgās patstāvības, tostarp personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas principu, diskriminācijas aizliegumu, pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, cieņu pret atšķirīgo un personu ar invaliditāti kā cilvēku daudzveidības un cilvēces daļas pieņemšanu, iespēju vienlīdzību un piekļūstamību. Piekļūstamība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, uz kuriem balstās ANO Konvencija un tajā ietvertā cilvēktiesību pieeja, kas paredz patstāvību lēmumu pieņemšanā un iespēju īstenošanā, kas bez piekļūstamības ir apgrūtināta vai pat neiespējama.LM 2021. gada 21. decembrī saņēma labdarības maratona "Dod pieci!" organizatoru atklāto vēstuli "Par vides pieejamības nodrošināšanu Latvijā". Savukārt 2022. gada 10. janvārī Ministru prezidents A. K. Kariņš ar rezolūciju Nr. 7.8.5./2021-DOC-3156-48 deva uzdevumu LM izvērtēt nepieciešamību izveidot starpinstitūciju darba grupu jautājuma kompleksai risināšanai. 2022. gada 18. maijā ar labklājības ministra rīkojumu Nr. 68 tika izveidota darba grupa "Par darba grupas personu ar invaliditāti vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības veicināšanai izveidi" (turpmāk – Darba grupa). Darba grupas sastāvā iekļautas nozaru ministrijas un NVO. Darba grupas uzdevums bija vienoties par veicamajiem pasākumiem vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, nosakot īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamos uzdevumus. Līdz 2023. gada nogalei notika vairākas Darba grupas sanāksmes, kuru laikā tika diskutēts par iespējamajiem risinājumiem personu ar funkcionāliem traucējumiem vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības veicināšanai. Darba grupas rezultātā tika izstrādāts pasākumu apkopojums "Vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem" (turpmāk – pasākumu apkopojums)23, kurā identificēti dažādi horizontālā līmenī īstenojami rīcības virzieni ar īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamiem uzdevumiem informācijas, vides un pakalpojumu piekļūstamības veicināšanai. Lai sekmētu valsts ilgtspējīgu un stabilu valsts politikas attīstību 2023. gada 31. jūlija Darba grupas sanāksmē tika panākta vienošanās par pasākumu apkopojumā ietverto uzdevumu iekļaušanu atbildīgo nozaru ministriju politikas plānošanas dokumentos, ja tie ir atbilstīgi pēc politikas plānošanas dokumenta satura un uzstādītā mērķa, tostarp Plānā. Plāna pasākumi, kas ir izrietoši no Darba grupas izvirzītajiem uzdevumiem, Plāna pasākumos tiek atzīmēti ar #Dod5 Darba grupas uzdevums.Nodarbinātība ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, gūstot patstāvīgus un pastāvīgus ienākumus. Joprojām sabiedrībā valda vairāki stereotipi par personu ar invaliditāti vietu un lomu darba tirgū. Lai arī pakāpeniski darba devēju attieksme par personu ar invaliditāti nodarbinātību mainās, joprojām ir veicami vairāki pasākumi ar mērķi stiprināt pašu personu ar invaliditāti konkurētspēju darba tirgū un veicināt darba devēju izpratni un mazinātu darba devēju nezināšanu par personu ar invaliditāti vajadzībām darba vietā. 2021. gada 23. novembrī pieņemti grozījumi MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas paredz nodrošināt kompleksu atbalstu personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai. 2022. gadā NVA ir izveidots NACPI, kas nodrošina koordinētu atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām (nodarbinātām) personām atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam gan klātienē, gan attālināti. Šobrīd NACPI darbības koordinēšana ir organizēta NVA Rīgas filiāles telpās. Vienlaikus tiek stiprināta ar citu NVA filiāļu kapacitāte – katrā NVA filiālē ir vismaz viens konsultants, kas specializējas personu ar invaliditāti apkalpošanā un piedalās īpaši organizētajās mācībās un pasākumos par invaliditātes jautājumiem.Kā caurvijošs elements visas invaliditātes rīcībpolitikas attīstībai ir sabiedrības izpratnes veicināšana, stereotipu mazināšana par invaliditātes jautājumiem, nostiprinot virzību sabiedrības attīstībā, kurā cilvēkcieņa, neatkarība, patstāvība un iekļaujoša vide ir nozīmīgas vērtības ikvienam sabiedrības loceklim, jebkurā vecumā. Ja vēl pirms desmit gadiem invaliditātes jautājumi bija sabiedrībā ne līdz galam saprotami, sarežģīti skaidrojami, dažkārt arī neērti, tad šodien mūsdienu sabiedrības izpratnes līmenis par šiem tik būtiskiem jautājumiem ir mainījies, tas ir audzis līdz ar sabiedrības izpratnes maiņu par iekļaujošu vidi un sociālo atbildību pret līdzcilvēkiem, spēju pieņemt atšķirīgo, spēju ieklausīties, saskatīt un pielāgoties. Šodienas zināšanas un izpratne par dažādības un nediskriminācijas aspektu ir ieguvis arī skaidrākas aprises tostarp politikas veidotāju pusē, nosakot zināmus priekšnosacījums dažādu atbalsta pakalpojumu veidošanā un ilgtermiņu procesu plānošanā.2. Statistiskais portretsPersonu ar invaliditāti skaits un īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu. 2014. gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016. gadā – 8,8%, bet 2023. gada beigās jau 11,3% (skatīt 1. tabulu).1. tabulaPersonu ar invaliditāti skaits no 2014.–2023. gadamGadsBērni no0-17 gadu vecumamPersonas no18-63 gadu vecumamPersonas≥64 gadu vecumamSievietesVīriešiKOPĀSievietesVīriešiKOPĀSievietesVīriešiKOPĀ2014. gads3 5344 7778 31150 14953 817103 96634 13524 06258 1972015. gads3 5444 8228 36651 09154 551105 64236 94525 85162 7962016. gads3 5514 8108 36151 60655 178106 78439 53027 44266 9722017. gads3 4944 7578 25151 83355 034106 86741 86228 85170 7132018. gads3 4624 7438 20552 29755 375107 67245 12030 81875 9382019. gads3 4854 8068 29151 86354 894106 75748 21732 89481 1112020. gads3 5014 8948 39551 80555 072106 87751 29134 98686 2772021. gads3 5555 1378 69251 71354 340106 05351 88435 35587 2392022. gads3 6425 3468 98851 85653 926105 78254 45737 15891 6152023. gads3 7295 6439 37251 92454 008105 93658 52639 69698 222Datu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembriStarp pilngadīgām personām ar invaliditāti lielākā daļa ir darbspējas vecumā, tomēr būtiskākais pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams tieši starp personām, kas vecākas par 64 gadiem. Ja 2014. gadā šajā vecuma grupā invaliditāte bija noteikta 58 197 personām, tad 2023. gadā – 98 222 personām. Tātad pieaugums šajā vecuma grupā pēdējo desmit gadu laikā ir par 69%, turpretim vecuma grupā no 18–63 (darbspējas vecums) šajā pašā laikā pieaugums ir par 2%. Liela daļai personu, kas vecākas par 64 gadiem, ir tieši smaga vai ļoti smaga invaliditāte, proti, I vai II invaliditātes grupa – attiecīgi 70% no visām I invaliditātes grupas personām, 49% no II invaliditātes grupas personām un 33% no III invaliditātes grupas personām. Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% ietvarā, un arī absolūtos skaitļos bērnu ar invaliditāti skaits nerāda statistiski strauju pieaugumu (skatīt 2. attēlu).Attēls Nr. 2Personu ar invaliditāti vecuma struktūra no 2014.–2023. gadamDatu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembriPersonu ar invaliditāti skaits un statistiskais portrets ir analizējams tostarp pēc funkcionālo traucējumu veida pazīmes. No specifiskiem traucējumu veidiem ir izdalāmi šādi – redze, dzirde, kustību vai GRT (psihiskie un uzvedības traucējumi). Nereti šie funkcionālie traucējumi var arī kombinēties, kas nozīmē, ka ikdienā personai ir jāspēj pielāgoties faktiskajai situācijai. Lielākajai daļai personu invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana jeb neredzamā invaliditāte. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk sastopami kustību traucējumi un GRT, savukārt bērniem ar invaliditāti – GRT. Sadalījumā pēc invaliditātes grupām no specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II invaliditātes grupu visbiežāk ir GRT, savukārt III invaliditātes grupas ietvaros – kustību traucējumi (skatīt 3. attēlu).Attēls Nr. 3Personu ar invaliditāti skaits pēc funkcionālo traucējuma veida no 2014.–2023. gadamDatu avots: LabIS, dati uz pārskata gada decembriTiesības uz nodarbinātību ir viens no pamatnosacījumiem neatkarīgai dzīvei, sniedzot personām iespējas realizēt savas tiesības un brīvības. Vienlaikus personām ar invaliditāti nereti ir objektīvi iemesli (funkcionēšanas ierobežojums un darbspēju zudums), kas rada vai var radīt tiešu un negatīvu ietekmi uz viņu spējam veikt noteiktu darbu noteiktā apjomā un intensitātē. Analizējot personu ar invaliditāti nodarbinātības rādītājus, visobjektīvākie datu analīze par faktisko nodarbinātības līmeni mērķa grupas ietvaros ir tieši darbspējas vecumā. Statistikas dati rāda, ka kaut arī ne strauji, tomēr pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti skaits darbspējas vecumā. Proti, ja 2014. gadā no visiem darbspējas vecumā esošām personām ar invaliditāti nodarbinātas bija 32%, tad 2023. gadā 40%. Tā, piemēram, atbilstoši LabIs datiem 2023. gada novembrī no visām pilngadīgajām personām darbspējas vecumā (18–64 gadu vecumā kopā 115 177 personas ar invaliditāti), nodarbinātas bija 45 98224 jeb 40% – no tām 68% jeb 31 404 ar III invaliditātes grupu (mēreni funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 25–59%), 30% jeb 13 972 ar II invaliditātes grupu (smagi funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 60–79%) un 2% jeb 1 014 personas ar I invaliditātes grupu (ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, darbspēju zudums 80–100%).Vienlaikus personu ar GRT nodarbinātības rādītāji valstī ir zemāki nekā personām ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Tam par iemeslu ir gan nereti šo personu nepietiekamās darba prasmes un spējas, gan joprojām sabiedrībā valdošie stereotipi par personu ar invaliditāti lomu un vietu darba tirgū kopumā.Arī bezdarba tendences rāda salīdzinoši stabilus radītājus starp personām ar invaliditāti. Atbilstoši NVA statistikas datiem pēdējos gados personu ar invaliditāti īpatsvars kopējo bezdarbnieku skaitā ir ap 13% robežu (skatīt 4. attēlu).Attēls Nr. 4Reģistrēto bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita NVA no 2013. gadam – 2023. gadamAvots: NVANVA veic skaidrojošu darbu un palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti, īsteno publicitātes pasākumus, ieviešot jaunus atbalsta mehānismus iekļaušanai darba tirgū. Tā, piemēram, NVA saviem klientiem sniedz individuālu pieeju, izstrādājot individuālos darba meklēšanas plānus, kas palīdz integrēties vai reintegrēties darba tirgū. Saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu NVA sniedz atbalstu gan individuālu karjeras konsultāciju veidā, gan organizē iesaisti motivācijas programmās ar individuāliem mentoriem, organizē dalību subsidētajās darba vietās un pagaidu nodarbinātības pasākumos (pagaidu sabiedriskie darbi, darbam nepieciešamo iemaņu apguve). Savukārt pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu apguve" ietvaros bezdarbniekiem ar invaliditāti tiek nodrošināta iespēja apgūt un attīstīt praktiskās iemaņas nevalstiskajā organizācijā tās statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai.Turklāt, lai nodrošinātu kompleksu atbalstu personām ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, jau iepriekš pieminētais NACPI sniedz būtisku ieguldījumu iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai. Apzinoties, ka personas ar GRT ir viena no nelabvēlīgā situācijā esošām bezdarbnieku grupām, kuru iekļaušanai darba tirgū ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts, 2023. gada februārī tika uzsākts pilotprojekts25, kura ietvaros bezdarbniekiem ar GRT tika nodrošināti mentora pakalpojumi darba meklēšanas posmā, kā arī 3 mēnešu laikā pēc iekārtošanas darbā. Sadarbībā ar klientu mentors sagatavoja veicamo darba meklēšanas plānu, palīdzēja sagatavot pieteikumu vakancēm, sniedza atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanā, t.sk. komunikācijā ar darba devējiem, palīdzēja attīstīt sociālās prasmes (komunikācijas, konfliktu risināšanas, mācīšanās prasmes, adaptēšanos jaunos apstākļos u.c.), kā arī nodrošināja atbalstu nodarbinātības sākumposmā. Pilotprojekts noslēdzās 2023. gada nogalē, šobrīd tiek veikts pilotprojekta ietvaros sasniegto rezultātu izvērtējums, lai lemtu par turpmāko modeli personu ar GRT atbalstam.Ņemot vērā iepriekš minēto, Plānā ietvertie pasākumi ir skatāmi kā kompleksi un savstarpēji papildinošai, veicinot personu ar invaliditāti iespējas iekaļoties sabiedrībā un dažādos sabiedriskajos procesos, iespējas saņemt sev atbilstošus un augstas kvalitātes pakalpojumus jau sākot ar invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu, mazinot sabiedrībā valdošos stereotipus par invaliditāti un personu ar invaliditāti lomu un vietu mūsdienu sabiedrībā.3. Plānā paredzētie pasākumi 2024.–2027. gadamPlāna piecos rīcības virzienos ietvertie pasākumi ir savstarpēji papildinoši, lai maksimāli veicinātu personu ar invaliditāti iespējas brīvi un bez šķēršļiem iekļauties sabiedrībā, saņemt atbalsta pakalpojumus iespējami pietuvinātus personas individuālajām vajadzībām. Plānā ietvertie rīcības virzieni, tajos pakārotie pasākumi un to uzdevumi ir tieši vērsti uz to, lai sekmētu LM Pamatnostādņu uzdevumu un ANO Konvencijā noteikto principu ieviešanu, un NAP 2027 mērķu sasniegšanu. Plānā ietvertie pasākumu radīs tiešu un pozitīvu ietekmi ne tikai uz personām ar invaliditāti, bet uz visu sabiedrību kopumā, sekmējot iekļaujošas vides attīstību ikvienam sabiedrības loceklim.Plāna mērķisVeicināt uz personu ar invaliditāti vajadzībām orientētas atbalsta sistēmas attīstību starpnozaru līmenīPolitikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i• Klientu īpatsvars (%), kuri kopumā ir apmierināti ar VDEĀVK darbu – 2023. gads – 80%26, 2025. gads – 82%, 2027. gads – 84%.• Lēmumu par invaliditāti īpatsvars (%), kuri apstrīdēšanas procesā netiek mainīti – 2022. gads – 73,06%27, 2025.gads – 75%, 2027. gads – 80%.• Asistenta apmācības izgājušo personu skaits – 50 (2027. gadā, ja tiek ieviesta apmācību programma).• Pilngadīgo personu ar invaliditāti īpatsvars, kurām invaliditāte noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma28, % no kopējā personu ar invaliditāti skaita – 2027. gadā 35% (LM Pamatnostādņu 2.14. politikas rādītājs).• Personu ar invaliditāti (20-64 g.v.) nodarbinātības rādītājs: 2022. gads – 41,4%, 2025. gads – 45%, 2027. gads – 50% (LM Pamatnostādņu 3.2. politikas rādītājs).• Izdevumi ar invaliditāti saistītiem izdevumiem (% no IKP pēc ESSPROS metodoloģijas) – 2027. gadā virs 1,6% (2021. gadā – 1.5%29) (skatāms sasaistē ar LM Pamatnostādņu 1.6. politikas radītāju)• Vides piekļūstamības koeficients publiskajām ēkām30: 2020. gadā – vidējais pašnovērtējums 4,631, 2026. gadā – 6, 2029. gadā – 8.Plānā paredzēto pasākumu sasaiste ar NAP 2021-2027 rezultātiem:• Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas – mērķa vērība 2027. gadam – 38% [79].• Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju (gada sākumā) – mērķa vērtība 2027. gadam - 230 [115].• Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kas mācās vispārizglītojošajās mācību iestādēs un programmās, no kopējā šādu bērnu un jauniešu skaita – mērķa vērtība 2027. gadam - 70% [177].• Vides pielāgošana izglītības iestādēs, speciālo mācību līdzekļu attīstība un nodrošināšana un citi atbalsta pasākumi bērniem un jauniešiem ar invaliditāti un speciālām vajadzībām – 2027.gads [181]• Subjektīvā diskriminācijas pieredze – mērķa vērtība 2027. gadam - 7 [403].• Iedzīvotāju informētība, pieredze un apmierinātība ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem (skalā no 0–10) – mērķa vērtība 2027. gadam - 9 [424].1. Rīcības virziens: Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanaUzdevumi: nodrošināt kompleksu pasākumu kopumu, lai tuvinātu invaliditātes novērtēšanas sistēmu atbilstošu starptautiskās prakses standartiem, nosakot salāgotus principus invaliditātes novērtēšanā bērniem un pilngadīgām personām, harmonizējot pārejas posmu no bērna uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)1.1.Nostiprināt funkcionēšanas novērtēšanu invaliditātes novērtēšanas procesāa) pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma bērniem a.1.) – iesniegts konceptuālais ziņojums MK par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi bērniem32 – 1LMVDEĀVKa.1) - 2024. gada 1. pusgads a.2.) veikti grozījumi normatīvajos aktos par invaliditātes novērtēšanas kartības maiņu bērniem(t.sk. IS sistēmu pilnveide) atbilstoši atbalstītajam risinājumam konceptuālajā ziņojumāLMVDEĀVKVSAAFM(VID)TM (VPD)IZMa.2.) - līdz 2025. gada 1.pusgadamb) padarīts objektīvs un ar matemātisku algoritmu izskaitļojams novērtējums par personas veselības un funkciju traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanu pilngadīgā vecumāb) sagatavots priekšlikums pilnveidotas funkcionēšanas novērtēšanas pieejas ieviešanai pilngadīgām personām invaliditātes ekspertīzes veikšanas procesā (konceptuālais vai informatīvais ziņojums) – 1LMVDEĀVKlīdz 2025. gada 1. pusgadam1.2.Pilnveidot IIS invaliditātes ekspertīzes procesa efektivizēšanai33a) nodrošināta iespēja detalizēti un sistemātiski analizēt IIS uzkrātos strukturētos datus, ievērojot personas datu aizsardzības prasības;b) pilnveidota IIS funkcionalitāte atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos par invaliditātes noteikšanas kārtību bērniema) ieviests datu analītiskais modulis (rīks) – 1b) pilnveidota IIS – 1VDEĀVK 2025. gada 2. pusgads 1.3.Pārskatīt termiņus, uz kādiem tiek noteikts invaliditātes statussNoteikts garāks minimālais invaliditātes termiņšGrozījumi Invaliditātes likumā un pakārtotajos MK noteikumosLMVDEĀVK2024. gada 2. pusgads1.4.Stiprināt VDEĀVK darbinieku kapacitāti un sekmēt darba procesu efektivizēšanu34Sniegts metodiskais un skaidrojošais darbs par invaliditātes procesa efektīvu veikšanu un darbu ar klientiema) mācības VDEĀVK darbiniekiem – ne mazāk kā 13 tēmas par specifiskiem jautājumiem invaliditātes jomā un vispārīgiem jautājumiem atbalsta funkciju jomā (klientu apkalpošanā)b) izstrādātarokasgrāmata - 1VDEĀVKLM2024. gada 2. pusgads 1.5. Veicināt iedzīvotāju izpratni par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumāIzstrādāta, aprobēta un pilnveidota metodika vienotai informācijas sniegšanai VDEĀVK klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā35a) metodika VDEĀVK speciālistiem – 1b) katalogs/buklets par pieejamo atbalstu personām ar invaliditāti – 1VDEĀVKLM2025. gada 2. pusgads1.6.Sekmēt personu funkcionēšanas novērtējuma atkalizmantošanu citās valsts iestādēs pakalpojumu saņemšanai (piešķiršanai)Sagatavoti priekšlikumi, ievērojot personas datu aizsardzības prasības, datu apmaiņai starp iestādēm par funkcionēšanas novērtējuma informācijas nodošanuSagatavots priekšlikums – 1LMVDEĀVKSIVANVANRC VAIVARI2026. gada 2. pusgads 1.7.Veicināt savstarpēju sadarbību un izpratni ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstiem, ārstējošiem ārstiem, kā arī pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem invaliditātes noteikšanas jautājumos36a)  stiprinātas ģimenes (vispārējās prakses) ārstu un ārstējošo ārstu zināšanas un prasmes invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo dokumentu sagatavošanāb) stiprinātas pašvaldību sociālo darbinieku zināšanas par VDEĀVK sniegtajiem pakalpojumiem un jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomāa) izglītojoši semināri ģimenes (vispārējās prakses) ārstiem un ārstējošiem ārstiem – indikatīvi 35b) izglītojoši semināri pašvaldību sociālajiem darbiniekiem – indikatīvi 8VDEĀVKĢimenes (vispārējās prakses) ārstiPašvaldību sociālie dienestiLīdz 2025. gada 2. pusgadam1.8.Nodrošināt VDEĀVK apkalpošanas procesu kvalitātes un efektivitātes ikgadējās novērtēšanas analīziVeikta klientu apmierinātības aptauja par VDEĀVK sniegtajiem pakalpojumiemAptauja un rezultātu analīzes ziņojums37 –1 reizi gadāVDEĀVK Katru gadu1.9.Sekmēt speciālistu piesaisti invaliditātes ekspertīzes veikšanaiSagatavots priekšlikums par iespēju paplašināt speciālistu loku, kas var veikt invaliditātes ekspertīziPriekšlikums speciālistu loku paplašināšanaiLMVDEĀVK2026. gads 1. pusgads1.10.Stiprināt VDEĀVK funkciju invaliditātes ekspertīzes veikšanaiSagatavots priekšlikums par atteikšanos no prognozējamas invaliditātes statusaPriekšlikums VDEĀVK funkciju pārskatīšanaiLMVDEĀVK2026. gada 1. pusgads1.11.Izslēgt iespēju vienai personai noteikt vienlaicīgi vairākas invaliditātes ar atšķirīgiem cēloņiemPārskatīta invaliditātes cēloņu noteikšanas kārtībaPriekšlikuma izstrāde (informatīvais ziņojums) – 1LMVDEĀVKVSAA2026. gada 1. pusgads2. Rīcības virziens: Atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenīUzdevumi: pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā.Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam) 2.1.Pilnveidot asistenta pakalpojumu personām ar I grupas redzes invaliditāti#Dod5 Darba grupas uzdevumsSekmēta personu ar I grupas redzes invaliditāti iespējas saņemt kvalitatīvu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam Sagatavots priekšlikums pabalsta par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti paaugstināšanai (iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā)LMVSAA2024. gada 1. pusgads2.2.Veicināt profesionālu asistentu iesaisti pakalpojumu sniegšanāSekmēta kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja ieviešanaa) izstrādāts profesijas standarts – 1b) izstrādāta asistenta apmācību izglītības programma – 1LMSIVAIZM, IKVD, VISCNVOa) 2025. gada 1. pusgadsb) 2026. gada 2. pusgads2.3.Atslogot ģimenes locekļus no asistenta pakalpojuma pašvaldībā sniegšanas, sniedzot mērķētu un personas vajadzībām atbilstošu valsts garantēto pakalpojumu invaliditātes seku mazināšanaiSekmēta profesionālo asistenta pakalpojuma sniedzēju piesaiste, ieviešot gradētu atlīdzībās apmēru(skatīt sasaiste ar Plāna 2.2. pasākumu)Sagatavoti priekšlikumi atlīdzības apmēra gradēšanas ieviešanai – 1LMIZM (izglītības asistenta kontekstā)SIVAPašvaldībasNVO2026. gada 2. pusgads2.4.Pilnveidot valsts sniegto atbalstu bērna ļoti smagas invaliditātes gadījumāPārskatīts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērsSagatavots priekšlikums bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanai (iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā)LMVSAA2024. gada 1. pusgads2.5.Pārskatīt bērniem ar invaliditāti nodrošināmā atbalsta invaliditātes seku mazināšanai saturu un apjomuVeiktas izmaiņas pieejamā atbalsta saturā un apjomā atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi bērniem – piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēra pārskatīšana,asistenta pakalpojums pašvaldībā nodrošināšanas kārtības pārskatīšana (skatīt sasaistē ar Plāna 1.1. uzdevuma 1.a.) darbības rezultāta ieviešanu)Veikti grozījumi pakalpojumu regulējošajos normatīvajos aktosLMVSAALīdz 2025. gada 1. pusgadam2.6.Nodrošināt mērķētu atbalstu personām ar ļoti smagu invaliditāti atbilstoši personas faktiskās aprūpes nepieciešamībaiSagatavoti priekšlikumi pieejas maiņai īpašas kopšanas novērtēšanai un kopšanas pabalsta gradēšanai atbilstoši faktiskās aprūpes nepieciešamībaia) sagatavots konceptuāls ziņojums – 1b) veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē īpašas kopšanas noteikšanu un kopšanas pabalsta apmēru atbilstoši atbalstītajam variantamLMPašvaldībasNVOa) 2024. gada 2. pusgadsb) 2025. gada 2. pusgads2.7.Nodrošināt mērķētāku TPL piešķiršanu atbilstoši personas individuālajām vajadzībāma) sagatavoti priekšlikumi TPL piešķiršanas kārtības pilnveidei atbilstoši personas TPL lietošanas mērķiem un aktivitāšu līmeņiemb) sagatavots metodoloģiskais materiāls par piemērota TPL identificēšanu un lietošanua) grozījumi TPL regulējošajos normatīvajos aktosb) vadlīnijas ārstiem atzinuma sagatavošanai par TPL nepieciešamību atbilstoši personas funkcionēšanas spējām LMNRC VAIVARI 2025. gada 2. pusgads2.8.Sniegt mērķētu psihoemocionālo atbalstu bērna invaliditātes gadījumā#Dod 5 Darba grupas uzdevumiSagatavoti priekšlikumi izmaiņām psihologa pakalpojuma nodrošināšanā bērniem invaliditātes gadījumāa) pētījums par pakalpojuma saturu un nepieciešamajiem pilnveidojumiem39 –1b) atbilstoši pētījuma rezultātiem sagatavots piedāvājums pakalpojuma saturiskajam izmaiņāmLM a) 2024. gada 2. pusgadsb) 2025. gada 1. pusgads2.9.Nodrošināt holistisku psihosociālo atbalstu ģimenēm un bērniem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiemSniegts atbalsts bērniem ar smagu slimību, funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiemBērni vecumā līdz 18 gadiem, kas saņēmuši atbalstu – indikatīvi4 550 bērniBKUSSociālie dienestiLM2027. gada 1. pusgads2.10.Ieviest uz bērna ar funkcionāliem traucējumiem individuālajam vajadzībām orientētu pieeju sociālo pakalpojumu nepieciešamības noteikšanāIzstrādāta vienota pieeja sociālo pakalpojumu nepieciešamības noteikšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiemSagatavots priekšlikums – 1LM 2025. gada 1. pusgads2.11.Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamībuSniegts starpprofesionāls komandas atbalsts nemotivētiem cilvēkiem ar GRT40Multidisciplināra pakalpojuma ieviešanaLMPašvaldībasLīdz 2027. gadam2.12.Veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem#Dod 5 Darba grupas uzdevumsa) organizēti informatīvie pasākumi ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām par personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām;b) apzināta pacientu pieredze, saņemot veselības aprūpes pakalpojumusInformatīvie pasākumi – regulāri katru gaduPacientu aptauja pēc saņemtā pakalpojumaVM VINVOLīdz 2027. gada 2. pusgadam2.13.Stiprināt komunikācijas prasmes ikdienas darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiemNodrošināta latviešu zīmju valodas un surdopedagoģijas pamatprasmju apgūšana pedagogiem, vecākiem un skolu darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībāmVidēji 20 personas katru gaduIZMValmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrsKatru gadu līdz 2027. gada 2. pusgadam2.14.Veicināt vecāku izpratni par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītības procesu un vecāku lomu tajā#Dod5 Darba grupas uzdevumsNodrošinātas konsultācijas vecākiem, kuru bērni ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējo izglītībuVecākiem sniegto individuālo konsultāciju skaits (apmēram 500 konsultācijas katru gadu)IZMSpeciālās izglītības iestādes – attīstības centriKatru gadu līdz 2027. gada 2. pusgadam2.15.Veicināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībāma) nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi iekļaujošas izglītības kontekstāb) nodrošināta metodiska palīdzība un konsultācijas pedagogiem par bērnu ar speciālām vajadzībām sekmīgu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēsa) pedagogu skaits, kuri apguvuši attiecīgos kursus (vismaz 30 pedagogi)b) pedagogu skaits, kuriem sniegta metodiska palīdzība un konsultācijas (apmēram 1 300 pedagogi katru gadu)IZMSpeciālās izglītības iestādes – attīstības centri Katru gadu līdz 2027. gada 2. pusgadam2.16.Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti profesionālās izglītības iegūšanānodrošināta vides pielāgošana izglītības iestādēs41Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kuras nodrošinājušas atbalsta pasākumus – vides pielāgošana trīs42 profesionālās izglītības iestādēsProfesionālās izglītības iestādesIZM2025. gada 2. pusgads 2.17.Nodrošināt pieejamību asistīvajām tehnoloģijām mācību satura apguvei izglītojamajiemUzsākts nodrošināt  asistīvās tehnoloģijas izglītojamajiem43Asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēma izglītības iestādēm izveideIZMVK2027. gada 2. pusgads3. Rīcības virziens: Iekļaujošas nodarbinātības veicināšanaUzdevumi: pilnveidot individualizētu atbalstu darba meklējumos personām ar invaliditāti, motivēt darba devējus personu ar invaliditāti nodarbināšanai, izglītot sabiedrību un mazināt stereotipus par personām ar invaliditāti darba tirgū.Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)3.1.Nodrošināt NVA Rīgas reģionālās filiāles Nodarbinātības atbalsta centra personām ar invaliditāti (NACPI) konsultatīvo darbību, uzlabojot un paplašinot personām ar invaliditāti un darba devējiem sniegto atbalstu, uzlabojot visu NVA filiāļu konsultatīvo darbību, paplašinot personām ar invaliditāti un darba devējiem sniegto atbalstu#Dod5 Darba grupas uzdevumsNodrošināta konsultatīvo pakalpojumu pieejamība NVA klientiem un darba devējiem reģionosSpecializēti pakalpojumi pieejami vismaz 5 NVA filiālēsLMNVAKatru gadu3.2.Pilnveidot NVA speciālistu un darba devēju zināšanas par nepieciešamajiem pasākumiem personu ar invaliditāti veiksmīgai iekļaušanai darba tirgū, ievērojot to funkcionēšanas ierobežojumu ietekmi#Dod5 Darba grupas uzdevumsPilnveidotas NVA NACPI un pārējā personāla, un darba devēju prasmes darbam ar personām ar invaliditāti44a) vidēji 24 grupu konsultācijas (gadā)darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu;2) vidēji 56 NVA nodarbinātajiem pilnveidotas zināšanas personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumos.LMNVAKatru gadu3.3.Nodrošināt SIVA sniegtā profesionālās piemērotības pakalpojuma pieejamību plašākai bezdarbnieku ar invaliditāti mērķa grupaiBezdarbniekiem ar invaliditāti profesionālās piemērotības pakalpojums nodrošināts neatkarīgi no bezdarba ilguma45Vidēji 54 bezdarbniekiem (gadā) ar invaliditāti veikta profesionālās piemērotības noteikšanaLMNVASIVAKatru gadu3.4.Ieviest NVA vai ārpakalpojuma nodrošināto mentora pakalpojumu bezdarbniekiem ar invaliditātiBezdarbniekiem ar invaliditāti nodrošināts mentora atbalsts darba meklēšanas un arī darba uzsākšanas posmā46Vidēji 45 bez …