Zaudējis spēku - Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam

Zaudējis spēku - Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.871 Rīgā 2006.gada 24.oktobrī (prot. Nr.55 34.§) Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1panta trešo daļu 1. Noteikumi apstiprina Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam (pielikums). 2 2. Par šo noteikumu 1.punktā minētā plāna izpildi atbildīgā institūcija ir Vides ministrija. 3 Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā (Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.871) Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2013.gadam Satura rādītājs 1. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un uzdevumi 2. Politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā 2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā 2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam 2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam 2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā 3. Vispārīgā informācija par Ventspils reģionu 3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji 3.2. Demogrāfiskā attīstība 3.2.1. Patreizējais stāvoklis 3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam 3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība 3.3.1. Makroekonomiskā attīstība 3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas 3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja 3.4. Ražošanas attīstība 3.4.1. Uzņēmumu raksturojums 3.5. Reģiona esošā infrastruktūra 3.5.1. Dzīvojamais fonds 3.5.2. Izglītība 3.5.3. Veselības aprūpe 3.5.4. Ceļu tīkls 3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats 4. Ventspils reģiona atkritumu saimniecības raksturojums 4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā 4.1.1. Savākto atkritumu apjomi 4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs 4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums 4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004.gadā 4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana 4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana 4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana 4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana 4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju 4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra 4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma 4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana 4.8.3. Atkritumu noglabāšana 4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi 5. Atkritumu apjoma un sastāva prognoze līdz 2013. gadam 5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei 5.2. Atkritumu daudzuma prognoze 6. Ventspils apsaimniekošanas alternatīie risinājumi 6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma 6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā 6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā 6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi" 6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide 6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana 6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana 6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana 6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana 6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma 6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa 7. Programma darbam ar sabiedrību 7.1. Īss problēmas raksturojums 7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai 7.3. Mērķa grupas 7.4. Vispārējā informācija 7.5. Specifiskā informācija un pasākumi 7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā 8. Plāna realizācijas aktivitāšu plāns 8.1. Plāna realizācijas termiņi 8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana 9. Nepieciešamais finansējums 9.1. Potenciālie finansējuma avoti 9.1.1. Privātā sektora līdzdalība 9.2. Ekspluatācijas izmaksas 9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis 10. Plāna sabiedriskā apspriešana Pielikumi 1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003 2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā 3. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums 4. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam 1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN UZDEVUMI Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par: 1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi; 2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku; 3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm; 4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu; 5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu; 6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai; 7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu; 8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi; 9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. AAP mērķi ir: • Samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu; Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka: • atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai; • lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā; • apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā; • atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā: 1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas; 2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība; 3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija; 4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta; 5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija. AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam ieskaitot. 2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ 2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā 2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam 1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu. 2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam Ministru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām. 1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām Atkritumu veids/plūsmaRezultātsJāsasniedz līdz:Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumiApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2010.gada 16.jūlijamApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2013.gada 16.jūlijamApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2020.gada 16.jūlijamIzlietotais iepakojumsIzlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma2007.gada 31.decembrimAtkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls)2007.gada 31.decembrimNodrošināt, ka tiek reģenerēti 60% no izlietotā iepakojuma un ka tiek sasniegti šādi minimāli pārstrādes mērķi:- 60% pēc svara stiklam;- 60% pēc svara papīram un kartonam;- 50% pēc svara metāliem;- 22.5% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas pārstrādāti plastmasā;- 15% pēc svara kokam.2015.gada 31.decembrimPolihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu (turpmāk- PHB/PHT) atkritumiInventarizēto PHB/PHT saturošo iekārtu un to atkritumu iznīcināšana2010.gada 31.decembrimVisu nolietoto transportlīdzekļu un materiālu otrreizēja izmantošana un pārstrāde gadā vismaz 95% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas;Visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēja izmantošana un reģenerācija gadā vismaz 85% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.2015.gada 1.janvārimElektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiNodrošināt, ka gadā uz vienu iedzīvotāju tiek savākti 4 kg mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA).2009.gada 1.janvārimPārstrādāt vismaz 80% no 1.kategorijas (lielās mājsaimniecības iekārtas) un 10.kategorijas (tirdzniecības automāti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 75% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju2009.gada 1.janvārimPārstrādāt vismaz 75% no 3.kategorijas (informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas) un 4.kategorijas (patērētāju iekārtas) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 65% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;2009.gada 1.janvārimPārstrādāt vismaz 70% no 2.kategorijas (mazās mājsaimniecības iekārtas), 5.kategorijas (apgaismošanas iekārtas), 6.kategorijas (elektriskie un elektroniskie instrumenti, izņemot liela izmēra stacionāras iekārtas), 7.kategorijas (rotaļlietas, atpūtas un sporta iekārtas) un 9.kategorijas (monitoringa un kontroles instrumenti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 50% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;2009.gada 1.janvārimAtkārtoti izmantot un reģenerēt vismaz 80% no gāzu izlādes spuldzēs esošajām sastāvdaļām, materiāliem un vielām.2009.gada 1.janvārim2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomāPēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 3.pielikumā.3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR VENTSPILS REĢIONUŠajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ventspils reģiona teritoriju un iedzīvotāju skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta apskats.3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotājiVentspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Ventspils rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 13 pašvaldības: Ventspils pilsētu un 12 Ventspils rajona pašvaldības. Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka reģionā bez Ventspils pilsētas ir arī Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju.Reģiona kopēja platība ir 2517,7 km2 vai 3,89 % no valsts kopējās teritorijas. Ventspils rajona teritorija aizņem 2462,3 km2 jeb 97,8% no reģiona kopplatības, Ventspils pilsētas teritorija aizņem tikai 55,4 km2 jeb 2,2 % no reģiona kopplatības. Kopējā pilsētu teritorija ir 69,9 km2 jeb 2,77% no visas reģiona teritorijas, bet kopējā lauku teritorija aizņem 2447,8 km2 jeb 97,2%.Ventspils reģiona iedzīvotāju skaits 2005. gadā ir 58410, kas ir 2.5% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 45089 un 13051 attiecīgi, jeb procentuāli - 77,6% un 22,4 % no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju blīvums Ventspils pilsētā ir 794,5 iedzīvotāju/km2 un Ventspils rajonā vidēji 5,7 iedzīvotāju/km2.Ventspils reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot Ventspils pilsētas un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju datus par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2005. gadā, sniegts 2. tabulā.2. tabula. Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2005.gadāAdministratīva vienībaPašvaldību skaitsIedzīvotāju skaitsPlatība,km2PilsētāsLaukosVentspils144 01755,4Piltene un lauku teritorija11 072666202,06Ances pagasts1780397,78Jūrkalnes pagasts142599,6Popes pagasts11 132167,74Puzes pagasts11 068207,28Tārgales pagasts11 950364,2Ugāles pagasts12 581292,24Usmas pagasts1648219,5Užavas pagasts1619125,5Vārves pagasts12 025125,44Ziru pagasts1581153,8Zlēku pagasts1576107,16Reģionā kopā1345 08913 0512517,7Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegta 1. pielikumā.Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3. tabulā un detalizēti - 2. pielikumā.3. tabula. Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojumsRajonsApdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu:>20001000 - 2000500 - 1000100 - 500< 100skaitsiedz.skaitsiedz.skaitsiedz.skaitsiedz.skaitsiedz.Ventspils rajons12 340--53 534174 115662 547Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2005. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.4. tabula. Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenisRajonsIedzīvotāju skaits procentos %Demogrāfiskā slodzeLīdz darbaspējas vecumamDarbaspējas vecumāVirs darbaspējas vecumaVentspils pilsēta14,764,920,4540Ventspils rajons17,063,919,1565Kopā reģionā:15,964,419,7546Salīdzinot 4.tabulā atspoguļotajiem rādītājiem ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 14,8%, virs darbaspējas vecuma - 21,3% un darbaspējas vecumā - 63,9% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecuma Ventspils reģionā ir par 1,1% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir par 1,6 % mazāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir par 0,5% lielāks kā vidēji valstī. Ņemot to vērā, demogrāfiskā slodze ir zemāka nekā vidēji valstī (demogrāfiska slodze valstī ir 565).3.2. Demogrāfiskā attīstība3.2.1. Patreizējais stāvoklisReģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 5.tabulā.5. tabula. Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums (%)Administratīvā vienībaDzimstībaMirstībaDabiskais pieaugums2003.2004.2003.2004.2003.2004.Ventspils pilsēta9,18,514,312,2-5,2-3,7Ventspils rajons8,79,913,512,3-4,8-2,4Reģionā vidēji:8,99,214,112,3-5,1-3,15. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Ventspils reģionā 2004. gadā salīdzinot ar 2003. gadu ir samazinājies. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs gan 2003. gadā, gan 2004. gadā, kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ventspils reģionā.Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam ir atspoguļotas 6.tabulā.6. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2000 - 2005.gadāAdministratīvā vienībaGads2000.2001.2002.2003.2004.2005.Ventspils pilsētapilsētās43 84943 85444 00444 01044 13044 017%100%100,01%100,35%100,37%100,64%100,38%kopā:43 84943 85444 00444 01044 13044 070Ventspils rajonāpilsētās1 2311 0691 0511 0421 0431 072%100,00%86,84%85,38%84,65%84,73%87,08%laukos13 35113 52513 47813 42913 17913 051%100,00%101,30%100,95%100,58%98,71%97,75%kopā:14 58214 59414 52914 47114 22214 123Kopā reģionā:pilsētās45 08044 92345 05545 05245 17345 089%100,00%99,65%99,94%99,94%100,21%100,02%laukos13 35113 52513 47813 42913 17913 051%100,00%101,30%100,95%100,58%98,71%97,75%kopā:58 43158 44858 53358 48158 35258 140%100,00%100,03%100,17%100,09%99,86%99,50 %Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa no 2005. gadā salīdzinot ar 2000. gadu ir samazinājusies par 300 iedzīvotājiem jeb 2,25%, tajā pašā laikā lauku iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 500 iedzīvotājiem jeb 3,9%. Kopumā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita nenozīmīga palielināšanās (par 0,5 %).3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadamSagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ventspils reģionam, tika izmantoti Latvijas universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2020. gadam ieskaitot.Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025. gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2005. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Ventspils reģionā no 2005. gada līdz 2025. gadam samazinās par 1 117 iedzīvotājiem vai 1,9%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ventspils reģionā sniegti 7. tabulā.7. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2005 - 2025.gadā2005201020202025Ventspils pilsēta44 01743 92943 75243 664100,0%99,8%99,4%99,2%Ventspils rajons14 12313 93613 54713 359100,0%98,7%95,9%94,6%Kopā reģionā:58 14057 86457 29957 023100,0%99,5%98,6%98,1%Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ventspils reģiona rajonos raksturotas 8. tabulā.8. tabula. Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences2006.-2010.2011.-2020.2021.-2025.Ventspils pilsēta-0,04%-0,04%-0,04%Ventspils rajons-0,27%-0,28%-0,27%Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2006. līdz 2013. gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2006. līdz 2013. gadam ieskaitot un tā sniegta 9. tabulā.9. tabula. Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2006. - 2013.gadamGadsVentspils pilsētaVentspils rajonsKopā reģionāPilsētāsLaukos200643 9991 06913 01658 084200743 9821 06612 98258 030200843 9641 06312 94757 974200943 9461 06112 91257 919201043 9291 05812 87857 865201143 9111 05512 84257 808201243 8931 05212 80657 751201343 8761 04912 77057 695Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2013. gadam. Šis fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk. sagatavojot saražoto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013. gadam.3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstībaGatavojot informāciju par Ventspils reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati - Latvijas statistikas gada grāmata, 2005 un Latvijas reģioni skaitļos, 2005.Nodaļā sniegti dati par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem 2004. gadā.Analizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ir ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu (turpmāk - IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1999. - 2003. gadā), esošo uzņēmumu skaitu pēc to darbības nozares.3.3.1. Makroekonomiskā attīstībaParasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegti 10. un 11. tabulās.10. tabula. Iekšzemes kopprodukts, latosAdministratīvā vienībaGadsFaktiskajās cenās, latosĪpatsvars reģionā, %Īpatsvars valstī, %2000. gada vidējās cenās,latosReģionā1999215 4981005,1222 9432000256 8741005,5256 8742001236 5401004,5224 6762002204 7741003,6188 0392003237 2461003,8209 184Ventspils1999205 33195,34,9212 1202000245 12095,425,2245 1202001215 73691,204,1204 3952002183 26289,493,2167 4972003220 95993,133,5194 326Ventspils rajons199910 1674,70,210 823200011 7544,580,311 754200120 8048,80,420 281200221 51210,510,420 542200316 2876,870,314 858Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) no 2000. gada līdz 2003. gadam ieskaitot ir samazinājies.11. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latosAdministratīvā vienībaGadsFaktiskajās cenās% pret vidējo valstī% pret maksimālovērtību valstī *% pret minimālovērtību valstī**Ventspils19994 662263,81001 034,4020005 583278,91001 072,5020014 911221,6100857,1020024 164169,193,266720035 014182,4100625,6Ventspils rajons199969439,314,9155,4200080440,214,4154,520011 42964,529,1249,320021 48460,333,2237,620031 13541,322,6141,6* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1999. - 2003. gadā - Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā** - Minimālā vērtība 1999. - 2003.gadā - Rēzeknes rajonāRaksturojot makroekonomisko attīstību Ventspils reģionā, it īpaši Ventspils pilsētas ekonomisko attīstību, ir jāatzīmē ka lielā nozīme ir Ventspils ostas darbībai. Tomēr 2003. gadā kravas apgrozība Ventspils ostā būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2000. gadu: 2003. gadā nosūtītu un saņemtu kravu apjoms Ventspils ostā bija 27,3 miljonu tonnu, savukārt, 2000. gadā - 34,8 miljonu tonnu. Galvenokārt, šo samazinājumu ietekmēja pārkrauta naftas un naftas produktu apjoma samazināšana no 26,4 miljonu tonnu 2000. gadā līdz 17,5 miljonu tonnu 2003. gadā (apmēram par 30%), kas saistīts ar to, ka kopš 2003. janvāra atbilstoši Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas Transneftj lēmumam, nafta pa cauruļvadu Ventspils virzienā vairs netiek eksportēta. Šis fakts būtiski ietekmēja SIA "Ventspils nafta" saimniecisko darbību, kuras viens no pieprasītākajiem pakalpojuma veidiem bija naftas pārkraušana pa cauruļvadu. Tādēļ uzņēmums 2002. gada nogalē uzsāka naftas pieņemšanu un pārkraušanu no dzelzceļa.3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algasSaskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Ventspils pilsētu un rajonu, 2004. gadā bija 62,9%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējā gada laikā palielinājies par 2,2%.Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ventspils reģionā raksturots 12. tabulā.12. tabula. Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem, gada beigāsAdministratīvā vienībaStrādājošo skaits pamatdarbā, tūkstošos cilvēkuProcentos no kopskaitaSabiedriskajā sektorāPrivātajā sektorā200220032004200220032004200220032004Ventspils pilsēta16,115,916,638,734,833,561,365,266,5Ventspils rajons2,42,62,744,140,440,455,959,659,612. tabula rāda, ka gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils rajonā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita palielināšanai.Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2004. gadā, kā arī brīvo darba vietu skaits sniegts 13.tabulā.13. tabula. Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2004. gadāAdministratīvā vienībaReģistrēto bezdarbnieku skaits, gada beigāsProcentos no kopskaitaBrīvo darba vietu skaits gada beigāsReģistrēta bezdarba līmenis vidēji gadāIlgstošie bezdarbnieki gada beigāsBezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits vidēji gadāVentspils pilsēta1 48311,8*-8,1Ventspils rajons50013,450,1-8,8* - Ventspils pilsēta ieskaitīta rajonāAnalizējot 13. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku kopskaita Ventspils reģionā ir ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2004. gada beigās bija 25,6%. Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,7% mazāks nekā vidēji valstī (2003. gadā - 8,7%). Savukārt Ventspils rajonā bezdarba līmenis ir par 0,1% mazāks nekā vidēji valstī.Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā Kurzemes statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Ventspils pilsēta un rajons, 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 186,10 latu.Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes statistiskajā reģionā 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 172,88 latu, bet sabiedriskajā sektorā - 208,95 latu. Ventspils pilsētā bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā 2003. gadā ir bijusi 261,93 latu un rajonā - 188,20 latu.Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ventspils pilsētā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 36.2 % iedzīvotāju, pensijas - 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c. Ventspils rajonā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 28.78 % iedzīvotāju, pensijas - 21,36% iedzīvotāju. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspējaMājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2004. gadā bija 114,08 latu mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu ir palielinājušies par 12,1% jeb 13,7 latiem mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī, republikas lielākajās pilsētās un Ventspils reģionā 2003. gadā atspoguļota 14. tabulā.14. tabula. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2004. gadāVidēji valstī7 republikas pilsētasKurzemes reģionāPatēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos114,,08137,16103,64Patēriņa izdevumu struktūra, %Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni30,626,931,5Alkoholiskie dzērieni, tabaka3,53,53,5Apģērbi un apavi7,27,76,8Mājokļa uzturēšana12,614,112,7Mājokļa uzkopšana5,15,259Veselība3,94,04,1Transports11,911,311,9Sakari6,66,96,3Atpūta un kultūra6,26,96,2Izglītība1,82,01,9Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas5,35,84,1Dažādas preces un pakalpojumi5,25,65,2Kā redzams no 14. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Savukārt, 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur ietilpst arī Ventspils, izdevumi uzturam procentuāli ir mazāki nekā reģionā un valstī kopumā. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas pilsētās ir 14,1%, bet Kurzemes reģionā - 12,7% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis - transporta izmaksas (~ 20%).Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā vidēji 2004.gadā bija 98,78 lati mēnesī, savukārt 2005.gadā - 105,48 lati. 3.4. Ražošanas attīstība3.4.1. Uzņēmumu raksturojumsUzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka 2005. gadā reģionā tika reģistrēti 189 uzņēmumi.Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2005. gadam ieskaitot Ventspils reģionā tika nodibināti 2208 uzņēmumi, bet 858 tika likvidēti (skatīt 15. tabulu).15. tabula. Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2005. gadosgadsreģistrētielikvidētie1995334402003149552004185882005189237kopā 1995-2005 gadā2 208858Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) raksturotas 16. tabulā. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.16. tabula. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionāAdministratīvā vienībaUzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaitsNo tiem ar nodarbināto skaitu<4950 - 249>250Ventspils pilsēta826784339Ventspils rajons12311850Reģionā:949902389Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 9.Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā 2004. gada beigās (skatīt 17. tabulu).17. tabula. Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2004. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veidaAdministratīvā vienībaLauksaimniecība, medības un mežsaimniecībaRūpniecība (ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde)Tai skaitā - apstrādes rūpniecībaBūvniecībaVairumtirdzniecība, remonta pakalpojumiViesnīcas un restorāniTransports, noliktavas un komunikācijasOperācijas ar nekustāmo īpašumu un nomaCiti ekonomiskās darbības veidiVentspils pilsēta286255933434710315163Ventspils rajons28343375191672Reģionā5696888239456119158652004 gada beigās Ventspils reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 394 vai 37,7% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remonta pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 96 vai 9,2% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 88 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, un 100 būvniecības uzņēmumi -9,5% u.c.3.5. Reģiona esošā infrastruktūraŠī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par ceļu tīklu reģionā.3.5.1. Dzīvojamais fonds18. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī par dzīvojamo platību pa īpašuma veidiem.18. tabula. Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2004. gada beigāsDzīvokļu skaitsKopējā platība, tūkstošos m2Vidēji uz 1 pastāvīgi dzīvojošo, m2Ventspils pilsēta19 6111 042,523,7Ventspils rajons6 737403,128,5Reģionā:26 3481 445,626,1Ventspils reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 19.tabulā.19. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionāAdministratīvā vienībaKopā:No tiem pēc mājokļa tipaIndividuāla mājaIndividuālas mājas daļaAtsevišķs dzīvoklisKomunālais dzīvoklisIstaba dienesta viesnīcāĪrēta istaba vai cits tipsNav norādītsVentspils pilsētāMājsaimniecību skaits16 1532 29357313 2002714451Personu skaits40 2087 0321 38431 6087728772Ventspils rajonsMājsaimniecību skaits4 8402 1761302 459137532Personu skaits13 7997 0503456 24132911111Ventspils reģionsMājsaimniecību skaits20 9934 46970315 6594021983Personu skaits54 00714 0821 72937 8491093718813Atbilstoši tabulā sniegtajai informācijai, redzams, ka ne visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši atbildes, tādēļ 19. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. gadā.3.5.2. IzglītībaDati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī sniegti 20. tabulā.20. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrīRaksturojumsVentspils pilsētaVentspils rajonsKopāPirmsskolas iestādes9514Audzēkņu skaits1 5963671 963Vispārizglītojošās pilna laika skolas91322Audzēkņu skaits5 8601 8287 688Profesionālās izglītības iestādes3-3Audzēkņu skaits743-743Augstskolas1-1Studentu skaits862-8623.5.3. Veselības aprūpeVentspils reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2004. gadā sniegti 21.tabulā.21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2004. gadāAdministratīvā vienībaSlimnīcu skaits gada beigāsGultu skaits gada beigās*Gultu fonda izmantošana (gultas aprite)**Hospitalizāciju skaits***Pavadīto gultdienu skaitsVentspils pilsēta124134,388 24858 692Ventspils rajons11921,744226 955Kopā226056,128 67065 647* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi3.5.4. Ceļu tīklsVentspils reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 1 396 km, no tiem 48,6% valsts un 51,4% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 166 km, II šķiras ceļu garums ir 465 km, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 717 km.Reģiona ceļu tīkla raksturojums par 2004.gadu sniegts 22. tabulā.22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2004. gada beigās (km)Administratīvā vienībaValsts ceļu garumsTai skaitā pa autoceļu grupāmNo visiem valsts autoceļiemPašvaldību autoceļugarumsGalvenie ceļiI šķiras ceļiII šķiras ceļiar cieto segumuno tiem uzlabotieVentspils rajons67948166465679299717Ventspils reģiona tiltu raksturojums sniegts 23. un 24. tabulās:23. tabula. Tilti Ventspils reģiona autoceļosRajonsTilti kopāDzelzsbetonaAkmensMetālaKokaskaitsmskaitsmskaitsmskaitsmskaitsmVentspils rajons351 215,62341 191,62124,0----24. tabula. Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļosRajonsTilti kopāGalvenajos1. šķiras2. šķirasskaitsmSkaitsmskaitsmskaitsmVentspils rajons351 215,62489,927421,3224704,383.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskatsVentspils reģiona pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā sniegti 25. tabulā.25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2004. gadāRajonsIeņēmumiIzdevumiFiskālais pārpalikums vai deficītsFinansēšanaIzdevumi uz vienu iedzīvotāju, latosIekšējā finansēšanaĀrējā finansēšanaVentspils pilsēta20 91421 175-261 000261 000-480Ventspils rajons5 3965 474-78 00078 000-386Kopā reģions:26 31026 649-339 000339 000-433Ventspils reģionā ir konstatēts budžeta fiskālais deficīts 339 tūkstošu latu apmērā. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju - 480 latu apmērā - 2004. gadā bijā Ventspils pilsētā. Ventspils rajonā tie bija 386 latu uz vienu iedzīvotāju.4. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMSVentspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.Papildus veikta reģionā strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma - pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" aptauja par tā darbību Ventspils reģionā.Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā4.1.1. Savākto atkritumu apjomiSadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" (turpmāk tekstā, kur tas pieļaujams izejot no konteksta - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums). Iegūto datu apkopojums sniegts 26. tabulā.26. tabula. Savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2005. gadāSadzīves atkritumi (mājsaimniecību), m3Komerciālie un institucionālie atkritumi, m3Nebīstamie rūpniecības atkritumi, m3Veselības aprūpes atkritumi *, m3Parku un dārzu atkritumi,m3/ ielu tīrīšanas atkritumi, m3Celtniecības atkritumi, m3Dažādi inertie atkritumi, m3Kopējais atkritumu apjoms, m3Ventspils pilsēta62 10823 4501 2951 0004 500/1 3004 00026 000123 653Ventspils rajona pilsētas83116000300/5014001 418Ventspils rajona lauku teritorijas6 9661 35003150/048008 877Kopā:69 90524 9601 2951 0314 850/1 3504 62026 000134 011Procentos no kopējā atkritumu apjoma52,2 %18,6%1,0%0,8%3,6%/1,0%3,4%19,4%100,00%* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiemTādējādi kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Ventspils reģionā 2005. gadā bija 134 011 m3, no tiem sadzīves atkritumi - 69 905 m3 vai 52,2% no kopēja atkritumu apjoma.Saskaņā ar 26. tabulas datiem Ventspils reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:Sadzīves atkritumi: 69 905 m3 vai 52,2% no kopējā apjoma.Komerciālie un institucionālie atkritumi: 24 960 m3 vai 18,6%.Nebīstamie rūpniecības atkritumi: 1 295 m3 vai 1,0%.Veselības aprūpes atkritumi: 1 031 m3 vai 0,8%.Parku un dārzu atkritumi: 4 850 m3 vai 3,6%.Ielu tīrīšanas atkritumi: 1 350 m3 vai 1,0%.Celtniecības atkritumi: 4 620 m3 vai 3,4%.Dažādi inertie atkritumi: 26 000 m3 vai 19,4%.Tādējādi, kopējā savākto atkritumu apjomā dominē sadzīves atkritumi un tiem pielīdzināmie komerciālie un institucionālie atkritumi. Lielu apjomu kopējā atkritumu plūsmā veido dažādi inertie atkritumi. Šajos atkritumos ietilpst ceļu būves atkritumi, grunts, kas tiek izņemta no ūdensvada un kanalizācijas tranšejām būvdarbu laikā, kā arī smilts un smilšmāls Ventas upes gultnes padziļināšanas laikā. Inertie atkritumi tiek izmantoti slēpošanas kalna uzbēršanai, tādejādi nav nepieciešams šos atkritumus noglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Pašlaik plānots, ka inertos atkritumus slēpošanas kalna uzbēršanai izmantos līdz 2009.gadam ieskaitot, turpmāk attīstot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu plānota celtniecības atkritumu pārstrādes jaudu attīstīšana, kā arī celtniecības darbu laikā izņemtās grunts izmantošana degradētu ainavu atjaunošanai.4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvsSadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālie atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" sniegtos datus, atspoguļots 27.tabulā, kā arī vidējos datus, kas tika iegūti veicot atkritumu šķirošanu 2004.gada oktobrī un 2005.gada maijā.27. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvsAtkritumu sastāvsSadzīves atkritumi, tilpuma %Komerciālie un institucionālie, tilpuma %Šķirošanas rezultāti, svara %(Ventspilī - privātmājas / daudzdzīvokļu mājas)Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma datiVentspils pilsētaPiltenes pilsētaTārgalepārtikas atkritumi25%30%27,83%23,73%11,19%12,63%stikls15%10%9,92%4,85%18,03%18,45%plastmasa10%-8,36%7,13%11,32%5,09%papīrs/kartons15%40%4,46%14,37%10,33%12,55%citi iepakojuma materiāli5%-tetrapakas, koks1,10%2,05%0,36%0,27%PET pudeles15%10%1,66%1,67%2,78%2,95%metāls5%10%melnie metāli5,34%0,00%0,66%5,89%krāsainie metālibundžas2,34%1,04%2,92%3,86%remonta darbu atkritumi5%-5,82%4,16%7,48%14,07%bīstamie SA5%-0,33%2,41%3,80%4,63%dārzu atkritumi14,12%5,76%12,73%0,00%gumija, āda2,11%2,11%3,73%4,34%tekstilijas0,89%1,96%2,24%2,32%keramika0,21%0,00%0,00%1,01%smalksnes (<4 cm)15,43%28,76%12,43%11,13%100%100%100%100%100%100%Sadzīves atkritumos dominē pārtikas atkritumi un iepakojuma materiāli (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs/kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra / kartona atkritumi.Atkritumu šķirošanas/kontrolsvēršanas darba metodika bija sekojoša:- atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu saskaņošana ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izvēloties tās tādējādi, lai tiktu aptverti apbūves gabali ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmājām;- informācijas ievākšana par izvēlētajā iecirknī apkalpojamo iedzīvotāju skaitu;- atkritumu apjoms (m3) un konteineru aizpildījuma procenta noteikšana, atkritumu šķirošana un svēršana, nosakot sekojošas frakcijas: papīrs/kartons, pārtikas atkritumi, stikls, plastmasas, atsevišķi PET pudeles, melnie metāli, krāsainie metāli, kokmateriāli, celtniecības atkritumi (izņemot koksni un bīstamos atkritumus, piem. krāsu bundžas u. tml.), dārzu atkritumi, gumija un āda, tekstilijas, bīstamie sadzīves atkritumi, smalksne mazāka par 4 cm;- atkritumu blīvuma noteikšana (kopējais svars dalīts ar kopējo m3 skaitu, kg/m3);- 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītā atkritumu daudzuma noteikšana (atkritumu daudzums dalīts ar savākšanas ilgumu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, kg/dienā/iedzīvotāju un kg/gadā/iedzīvotāju);- atkritumu morfoloģiskā sastāva noteikšana (svara %-os no kopēja daudzuma).Kontrolsvēršanas rezultātā tika noteikts, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) atkritumu daudzums ir:- Ventspils pilsētā:a) privātmājās - 0,40-0,94 m3 vai 90-247 kg uz vienu iedzīvotāju gadā;b) daudzdzīvokļu mājās - 1,03-2,31 m3 vai 201-275 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,- Piltenes pilsētā: 0,96 m3 vai 136 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,- Tārgalē - 0,76 m3 vai 111 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzumsŠīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2005. gadā (skatīt 29. tabulu).29. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2005. gadā, tonnāsAtkritumu veida nosaukumsAtkritumu kodsVentspils pilsētaVentspils rajonsKopā reģionā0202 Gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktu apstrādes un ražošanas atkritumiNotekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas020204120,52120,52Dzīvnieku audu atkritumi02020214,7414,74Patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli02020323,8023,80Citi šīs grupas atkritumi0202994,404,400301 Kokapstrādes, plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumiMizu un korķa atkritumi03010130000,0030000,00Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne un koksnes daļas, kuras neatbilst 030104 klasei03010562000,0062000,001001 Spēkstaciju un citu termocentrāļu atkritumiKurtuvju pelni10010122,100,0722,171201 Formēšanas (arī kalšanas, metināšanas, presēšanas, stiepšanas, liekšanas, griešanas un pulēšanas) procesu atkritumi 1201Melno metālu putekļi un cietās daļas1201023,003,00Metināšanas atkritumi1201130,210,21Metālapstrādes atkritumi, kuri neatbilst 120114 klasei120115162,14162,141501 IepakojumsPapīrs un kartons1501012,070,242,31Plastmasa1501020,530,53Koka iepakojums1501030,700,70Metāla iepakojums1501040,050,051601 Nolietoti transporta līdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumiNolietotas riepas16010327,7911,2339,02Automašīnu vraki, kuri nesatur šķidrumus un citus bīstamus komponentus16010627,9027,90Melnie metāli16011721,3221,32Citi šīs grupas atkritumi1601990,260,261602 Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiNederīgas iekārtas, kuras neatbilst 160209, 160210, 160211, 160212 un 160213 klasei1602140,010,011606 Baterijas un akumulatoriCitas baterijas un akumulatori1606050,040,04Ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus attīrīt ārpus uzņēmumaŪdeni saturoši atkritumi, kuri neatbilst 161001 klasei16100212,0012,001701 Betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipša materiāliĶieģeļi1701022782,002782,001709 Citi būvniecības atkritumiBūvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei170904253,44253,441801 Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, veselības diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesāAtkritumi, kuri savākšanai un apglabāšanai nav nepieciešami infekcijas novēršanas pasākumi (piemēram, veļa, vienreizējas lietošanas apģērbs, autiņi, autiņbiksītes)1801040,020,021908 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu citi atkritumiAtkritumi no smilšu uztvērējiem19080217,5517,55Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas19080524,0024,001912 Atkritumu mehāniskās apstrādes (piemēram, šķirošana, sasmalcināšana, sablīvēšana, iepakošana) atkritumiKrāsainie metāli1912030,480,482001 Atsevišķi savāktie atkritumu veidiStikls2001020,190,19Plastmasa2001398,668,66Metāli2001403,323,322003 Citi sadzīves atkritumiNešķiroti sadzīves atkritumi200301949,5666,811016,46Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi20030674,0074,00Liela izmēra atkritumi200307268,40268,40KOPĀ4717,2492186,3996903,63Saskaņā ar Latvijas vides un ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Ventspils reģionā uzņēmumu un organizāciju radītais atkritumu apjoms 96,9 tūkstoši tonnu. Lielāko apjomu no kopējā atkritumu daudzuma veido kokapstrādes un mēbeļu ražošanas atkritumi - kopā 92 000 tonnas. Analizējot atkritumu ražošanas tendences un atkritumu morfoloģisko sastāvu, jāsecina, ka šie skaitļi neatbilst patiesajai situācijai un nav reāli, jo, tajā pašā laikā, tādas atkritumu grupas kā sadzīves atkritumi veido nepilnus divus procentus un būvniecības atkritumi nepilnus 3% no kopējā atkritumu daudzuma. Visi pārējie atkritumi kopā veido aptuveni vienu procentu no kopējā atkritumu daudzuma. 4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004. gadāŠīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par notekūdeņu dūņu ražošanu un izmantošanu Ventspils rajonā 2004. gadā (skatīt 28. tabulu).28. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2004. gadāNosaukumsSaražoto dūņu daudzums, tonnas/gadātai skaitā, tonnas/gadāIzmantoto dūņu daudzums*, tonnas/gadāApstrādātasNeapstrādātasVentspils5225,553901,51324,054269,5Ventspils rajons41,00,041,041,0Kopā reģionā:5266,553901,01365,054310.5*-notekūdeņu dūņas Ventspils reģionā 2004.gadā tika uzglabātasSaskaņā ar pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" sniegtajiem datiem, notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos dūņu daudzums 2005.gadā sastāda 14 tonnas dūņu diennaktī jeb 5,1 tūkstotis tonnu gadā. Dūņas uz doto brīdi tiek uzkrātas, bet ņemot vērā salīdzinoši lielo saražoto apjomu, nākotnē nepieciešams attīstīt infrastruktūru dūņu pārstrādei. Iespējamie izmantošanas veidi ir izmantošana lauksaimniecībā, kompostēšana vai degradētu vietu rekultivācija. Optimālais dūņu izmantošanas veids Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir dūņu pārstrāde tās kompostējot. Izveidojot kompostēšanas laukumu iespējams apstrādāt zaļos dārzu un parku atkritumus, kapsētu atkritumus, koksnes pelnus, kā arī kompostējamai masai pievienojot dūņas. Sagatavoto kompostu, atkarībā no tā kvalitātes, iespējams izmantot apzaļumošanā, lauksaimniecībā un degradētu vietu rekultivācijā.4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošanaSaskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, reģionā tiek radīts 92 tūkstoši tonnu kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu. Salīdzinot šos sniegtos datus ar radīto pārējo atkritumu apjomu, jāsecina, ka uzrādītais apjoms pārsniedz reālajai situācijai atbilstošo. Jāatzīmē, ka Ventspils reģionā darbojas vairāki uzņēmumi, ka koksnes atkritumus izmanto kurināmā ražošanai. Lielākais šāds uzņēmums ir SIA "Kurzemes granulas", kuras plānotie darbības apjomi, koksnes atkritumu pārstrāde, saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošu darbības veikšanai, ir 60 000 tonnu gadā. Pēc pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" datiem, koksnes atkritumi sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi" netiek noglabāti.4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanaSaskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Ventspils reģionā ir 0,01 t, kas viennozīmīgi neatbilst patiesajai situācijai. Analizējot datus par pašvaldību SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2006.gadā apsaimniekotajiem atkritumu apjomiem, uzņēmums norāda, ka gada pirmajā pusē, savāktais sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ir aptuveni 1000 tonnu. Pašreiz šis apjoms uzglabāts pirms nodošanas pārstrādei. Līdz šā gada beigām, iepriekšminētais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums plāno noslēgt sadarbības līgumu ar sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas efektīvāk ļautu apsaimniekot šī veida atkritumus.4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanaVentspils reģionā 2005.gadā radītais nolietoto transportlīdzekļu atkritumu apjoms, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, ir aptuveni 87 tonnas. Reāli šis apjoms ir lielāks, jo tā pat kā citos Latvijas reģionos, nolietoto transportlīdzekļu atkritumi netiek izdalīti atsevišķi no kopējās atkritumu plūsmas un visbiežāk tiek klasificēti kā melno metālu atkritumi.4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošanaŠīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005. gadā Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā.Bīstamo atkritumu apsaimniekošana atspoguļota 30. tabulā.30. tabula. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā 2005. gadā, tonnāsOrganizācijas nosaukumsKlaseSavākts, tonnāsNodots citam uzņēmumam, tonnāsUzkrāts gada beigās, tonnāsSIA "VENT EKO"19081010101908134040SIA "DZINTARJŪRA"1302083836,21,815020218,43616,5561,88160708714,4714,4Zemnieku saimniecība "STEPNIEKI-II"161001360360Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS"2001210,40,4420013311SIA "TRANZĪTS TERMINĀLS"2001333,573,57KOPĀ:1185,8461182,173,68Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils reģionā atspoguļota 31. un 32.tabulā. Tabulās uzrādīti lielākie bīstamo atkritumu radītāji un radīto bīstamo atkritumu apjomi pa atkritumu klasēm.31. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils rajonā 2005. gadā, tonnāsNr.Organizācijas nosaukums un adreseAtkritumu kodsAtkritumu nosaukumsAtkritumu daudzumsVentspils rajonsTārgales pagasts1.SIA "KUREKSS""Graudupi", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621130208Citas motoreļļas, pārnesumu un eļļas un smēreļļas22,9000160601Svina akumulatori0,24002.SIA "MAURI","Jaunpornieki", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621130208Citas motoreļļas, citas pārnesumu eļļas un smēreļļas0,2530160113Bremžu šķidrums0,0260200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus.0,4300Tārgales pagastā kopā23,8490Ventspils rajonā kopā23,8490Lielāko daudzumu kopējā bīstamo atkritumu plūsmā veido eļļu atkritumi 23,153 tonnas, kopējais saražotais bīstamo atkritumu apjoms Ventspils rajonā ir 23,849 tonnas. Tā kā dati sniegti tikai par diviem uzņēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka patiesais Ventspils rajonā saražotais bīstamo atkritumu apjoms ir lielāks.32. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils pilsētā 2005. gadā, tonnāsNr.Organizācijas nosaukums un adreseAtkritumu kodsAtkritumu nosaukumsAtkritumu daudzumsVentspils1.SIA "VENTSPILS NAFTA" termināls, Talsu iela 75, Ventspils, LV-3602130207Bioloģiski viegli noārdāmas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas400,0000130899Citur neklasificēti eļļu atkritumi3,4600160506Laboratoriju ķīmiskās vielas, kuras sastāv no bīstamām vielām vai satur bīstamas vielas, arī laboratoriju ķīmisko vielu maisījumi0,0040160708Naftas produktus saturoši atkritumi80,0000200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,1160200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,20002.AS "VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA"Dzirnavu iela 22, Ventspils, LV-3602130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas13,2300200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0394200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,10003.AS VENTAMONJAKSDzirnavu iela 66, Ventspils, LV-3602130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas4,900130802Citas emulsijas37,8000150202Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām0,0160160213Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie1,0180160708Naftas produktus saturoši atkritumi85,4600200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,2300200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,36004.AS "VENTBUNKERS",Sanatorijas iela 29, Ventspils, LV-3602130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,2300160213Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie0,2000160601Svina akumulatori0,1000160708Naftas produktus saturoši atkritumi200,0000200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,08255.SIA "VENTSPILS AUTOSERVISS",Kuldīgas iela 90, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas2,6000140605Nogulsnes vai cietie atkritumi, kuri satur citus šķīdinātājus0,01706.Pašvaldības SIA "Ventspils siltums"Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601100113Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji0,3000130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,0500200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,00947.AS "VENTSPILS MAIZNIEKS"Kuldīgas iela 187, Ventspils, LV-3601200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0750200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,22508.Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "VENTSPILS REISS"Brīvības iela 2, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas2,4000130803Citi atkritumi0,6400200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0200200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus1,35009.Kopuzņēmums SIA "VARS",Dzintaru iela 22, 7.korp., Ventspils, LV-3602200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,001810.Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS"Saules iela 126, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas1,2000160107Eļļas filtri0,083011.SIA "LATVIJA STATOIL",Rūpniecības iela 4, Ventspils, LV-3601130507Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām11,7000150212Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām8,100012.Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "PĀRVENTAS SILTUMS"Talsu iela 84, Ventspils, LV-3602100113Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji1,0000200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,020013.AS "KĀLIJA PARKS",Dzintaru iela 41, Ventspils, LV-3602130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas4,2800200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0800200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,100014.SIA "LATVIJA STATOIL",Lāčplēša iela 1, Ventspils, LV-3601130507Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām12,600015.SIA "LATVIJAS PROPĀNA GĀZE"Kustes dambis 33, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,0520200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,050016.A/S "DCM - Montāža",Kustes dambis 8/10, Ventspils, LV-3601080115Organiskos šķīdinātājus un citas bīstamas vielas saturošu krāsu vai laku ūdeni saturošas nogulsnes53,5800130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,2000200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0027200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,080017.SIA "VENTSPILS ZVEJAS OSTS"Medņu iela 40, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas4,2400200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,020018.AS "VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINĀTS"Enkuru iela 12, Ventspils, LV-3601130206Sintētiskās motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,1560200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,002519.SIA "NOORD NATIE Ventspils termināls",Plostu iela 7, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas1,000200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi0,0030200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,010020.I/K "NTPU",Saules iela 22-5, Ventspils, LV-3602130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas0,0240200133Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus0,350021.SIA "VENTRI AC",Prāmja iela 2, Ventspils, LV-3601130208Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas1,7200150212Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām0,172022.SIA "BALTIC SUPPLYING GROUP"Lāčplēša iela 7, Ventspils, LV-3601200121Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoš …