Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam

Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 397 Rīgā 2022. gada 31. maijā (prot. Nr. 29 46. §) Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam 1. Atbalstīt Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētajām institūcijām atbilstoši kompetencei nodrošināt  pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. 3 3. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus 2022. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 4. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam indikatīvajā projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā jāsamēro finansējuma nepieciešamība ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī jāvērtē iespēja piesaistīt privāto finansējumu. 5 5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 5.1. līdz 2022. gada 31. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas plānu 2023.–2027. gadam; 5.2. līdz 2025. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 6 Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece (Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 397) SPORTA POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2022.–2027. GADAM 2022Satura rādītājsSaīsinājumu sarakstsTerminu skaidrojumsIevadsSporta politikas pamatprincipiSporta politikas mērķisPamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiemSporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiSporta politikas rīcības virzieni un uzdevumiSaīsinājumu sarakstsANO–Apvienoto Nāciju OrganizācijaAM–Aizsardzības ministrijaES–Eiropas SavienībaELA–Eiropas Latviešu apvienībaEM–Ekonomikas ministrijaEUROSTAT–Eiropas Savienības statistikas birojsFM–Finanšu ministrijaIAUI–Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijaIKVD–Izglītības kvalitātes valsts dienestsIZM–Izglītības un zinātnes ministrijaIeM–Iekšlietu ministrijaLAB–Latvijas Antidopinga birojsLASS–biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība"LDDK–biedrība "Latvijas Darba devēju konfederācija"LIAA–Latvijas Investīciju un attīstības aģentūraLKSSA–biedrība "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"LM–Labklājības ministrijaLNSF–biedrība "Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija"LNSP–Latvijas Nacionālā sporta padomeLOK–biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja"LOV–sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība"LPK–biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja"LPF–biedrība "Latvijas Peldēšanas federācija"LPS–Latvijas Pašvaldību savienībaLSFP–biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"LSIIDP–biedrība "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome"LSO–biedrība "Latvijas Speciālā olimpiāde"LSPA–Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijaLTRK–Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLTSA–biedrība "Latvijas Tautas sporta asociācija"MK–Ministru kabinetsMSĢ–Murjāņu sporta ģimnāzijaNAP2027–Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNVO–nevalstiskās organizācijasPVO–Pasaules Veselības organizācijaRSU–Rīgas Stradiņa universitāteSIF–Sabiedrības integrācijas fondsSOK–Starptautiskā Olimpiskā komitejaSPK–Starptautiskā Paralimpiskā komitejaSPKC–Slimību profilakses un kontroles centrsVARAM–Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVISC–Valsts izglītības satura centrsVM–Veselības ministrijaTerminu skaidrojumsSporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (turpmāk arī – Pamatnostādnes) lietotie termini atbilst Sporta likumā lietotajiem terminiem, ja Pamatnostādnēs nav formulēts citādi.Augstu sasniegumu sports – jauniešu (sākot no 15 gadu vecuma)1, junioru, kadetu un pieaugušo un valsts izlases komandu kandidātu un dalībnieku gatavošanās, lai pārstāvētu valsti un piedalītos starptautiskajās sporta sacensībās ar mērķi sasniegt augstus rezultātus, un viss, kas saistīts ar mācību – treniņu darba un sacensību organizatorisko, metodisko, finansiālo, zinātnisko, medicīnisko, tehnisko u.c. nodrošinājumu atbilstoši augstu sasniegumu sporta kritērijiem.Bērni – iedzīvotāju daļa vecumā no 3 gadiem līdz 12 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes vai nodarbojas ar sportu kādā no izglītības iestādēm, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības) iestādēs un speciālās izglītības iestādēs.Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem – iedzīvotāju daļa, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi un kurām var būt saskaņā ar Invaliditātes likumu noteikta invaliditāte, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sportā.Diaspora – visa vecuma ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļiFiziskās aktivitātes – jebkura veida ķermeņa kustības, kuras rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija. Fiziskās aktivitātes raksturojošie lielumi: intensitāte (zema, vidēja, augsta), ilgums (min, stundas), biežums (reizes dienā, reizes nedēļā), fiziskās aktivitātes veids un saturs. PVO iesaka pieaugušajiem nodarboties ar mērenas intensitātes aerobajām fiziskajām aktivitātēm vismaz 150-300 minūtes vai ar augstas intensitātes aerobajām fiziskajām aktivitātēm vismaz 75-150 minūtes nedēļā. Bērniem un pusaudžiem tiek rekomendēts vismaz 60 minūtes mērenas līdz augstas intensitātes, lielākoties aerobas, fiziskās aktivitātes katru dienu, kā arī vismaz 3 reizes nedēļā ieteicams veikt augstas intensitātes, tostarp, muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.Infrastruktūra (sporta) – slēgtās vai atklātās būves, kuras ir valsts, pašvaldības vai privāto uzņēmēju pārvaldītas un kuras tiek izmantotas dažāda līmeņa mērķauditorijas sporta, treniņprocesa, sacensību, pasākumu un fizisko aktivitāšu nodrošināšanā; brīvpieejas brīvā laika atpūtas laukumi, pārgājienu takas, veloceļi, dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas, kas tiek labiekārtotas un uzturētas ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti fizisko aktivitāšu veikšanā un veselības uzturēšanā.Jaunieši – iedzīvotāju daļa vecumā no 13 gadiem līdz 25 gadiem2, kuri veic fiziskās aktivitātes vai nodarbojas ar sportu kādā no izglītības iestādēm, tai skaitā, vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības) iestādēs vai speciālās izglītības iestādēs.Olimpietis – sportists, kurš ir piedalījies Olimpiskajās spēlēs.Paralimpietis – sportists ar invaliditāti, kurš ir piedalījies Paralimpiskajās spēlēs.Parasportists – sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t.sk. Paralimpiskajās spēlēs.Parasports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paralimpisko spēļu programmā.Pieaugušie – iedzīvotāju daļa vecumā no 26–65 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.Pielāgotais sports – pielāgotas fiziskās aktivitātes rekreācijas un sacensību līmenī personām ar invaliditāti bez vecuma ierobežojuma ar mērķi sekmēt fizisko un garīgo spēju attīstību, veicināt sociālo integrāciju.Prāta sports – prāta spēles un citi vingrinājumi, kuros pārsvarā ir intelektuāla darbība un sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi attīstīt prātu un sociālo saskarsmi.Reģionālais olimpiskais centrs – vārdu salikums apzīmē esošos un plānošanas periodā tapušos olimpiskos sporta centrus. 2021. gadā tie bija: SIA "Cēsu Olimpiskais centrs", SIA "Daugavpils Olimpiskais centrs", SIA "Liepājas Olimpiskais centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Limbaži"", SIA "Olimpiskais Sporta Centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"", SIA "Vidzemes Olimpiskais centrs", SIA "Zemgales Olimpiskais centrs" un SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne".Seniori – iedzīvotāju daļa vecumā virs 65 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.Sports – visu veidu fiziskās aktivitātes, kuras veic komandas vai indivīds caur nejaušu vai organizētu piedalīšanos, un tās ir vērstas uz fiziskās un garīgās labsajūtas uzlabošanu, atpūtu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu jebkura līmeņa sporta sacensībās3.Sporta integritāte – ētikas un vērtību izpausme, kas veicina sabiedrības uzticību sportam, ieskaitot godīgu un taisnīgu sniegumu, tā izcilību, kā arī rezultātus, ko neietekmē neētiskie uzlabojumi vai ārējās intereses. Sporta integritātes jautājums ietver tādus vārdus kā godīgums, uzticēšanās, sporta vērtības, ētika, morāle, pārliecība, cieņa un taisnīgums.Sporta tehnoloģijas – inovācijas, zinātne, digitālie un tehniskie līdzekļi, kas visi kopā vai katrs atsevišķi tiek izmantoti, lai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm un sportu, paaugstinātu interesi par to, kā arī mērķu un rezultātu sasniegšanu iedzīvotāju fiziskās aktivitātēs un augstākā līmeņa sportā.Studenti – iedzīvotāju daļa, kura studē kādā no augstākās izglītības iestādēm, tai skaitā koledžās, neatkarīgi no vecuma un kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.Tautas sports – fiziskās aktivitātes un sporta sacensības, bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un psihisko attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi.Veterānu sports – fiziskās aktivitātes un sporta sacensības iedzīvotāju daļai, kura nodarbojusies ar augstu sasniegumu sportu, bet tagad sportista karjeru ir noslēguši.IevadsSporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas sporta politiku turpmākajiem sešiem gadiem. Pamatnostādnes izstrādātas, lai, veicot nepieciešamās reformas, turpinātu iepriekšējos gados īstenoto sporta politiku, nodrošinātu sporta nozarē iepriekšējos gados veikto ieguldījumu pēctecību, kā arī aktualizētu jaunus izaicinājumus. Pamatnostādnes nosaka sporta politikas misiju, vīziju, vadmotīvu, mērķi, rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu NAP2027 noteikto mērķu sasniegšanu.Veiksmīga sporta politika ne tikai sekmē sportiskos sasniegumus un veicina veselīgu dzīvesveidu, sniedz ekonomisko pienesumu tautsaimniecībai, bet arī spēcina iedzīvotāju patriotismu, spodrina Latvijas tēlu un atpazīstamību pasaulē un paaugstina starptautisko konkurētspēju. Savukārt daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ne tikai sniedz fizisko un garīgo labsajūtu, bet arī uzlabo vispārējo veselības stāvokli, papildus veicinot sociālo integrāciju. Sporta nozares potenciāla izmantošanai Latvijā ne tikai jāatbalsta augstu sasniegumu sports, bet arī jāmotivē ikdienā visdažādākā vecuma iedzīvotāji pievērsties fiziskām aktivitātēm, tādā veidā sekmējot Eiropas Sporta hartas mērķa sasniegšanu: piedāvāt ikvienam iespēju iesaistīties sportā un īpaši – nodrošināt, lai visiem bērniem un jauniešiem būtu dota iespēja apgūt fiziskās audzināšanas izglītību un sporta pamatiemaņas, kā arī nodrošināt to, lai ikvienam būtu iespēja iesaistīties sportā un aktīvajā atpūtā drošā un veselīgā vidē.4Latvijas augsto sasniegumu sportistu fiziskās spējas – spēks, izturība, ātrums, lokanība un veiklība – jau ir sasniegušas tik augstu līmeni, ka tālākai sportiskā snieguma uzlabošanai jārod vēl neapzinātas rezerves un jāgūst atbalsts inovatīvās tehnoloģijās, inventārā, metodēs un paņēmienos, tāpēc kā izaicinājums atzīmējami lietišķie pētījumi inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kas spētu atbalstīt sportistus, ražojot inovatīvus materiālus. Vienlaikus jāgādā arī par sportistu fizisko un psiholoģisko noturību un sagatavotību, kur liela loma atvēlēta treneru kvalifikācijai un infrastruktūras nodrošinājumam, neaizmirstot par paaudžu nomaiņu, lai pārņemtu iesāktās sporta tradīcijas, starptautisko praksi un nestu Latvijas vārdu pasaulē.5Mērķtiecīga sadarbība ar diasporu sportā ir augsta potenciāla virziens Latvijas sporta tradīciju kopšanai, attīstībai un sabiedrības veselībai. Tā var stiprināt plašāku kopienu, jaunu talantu, ieguldījumu, tūrisma un inovāciju piesaisti Latvijai.Sporta nozarei ir jāpilnveido sporta piekļūstamība digitālajā vidē un augsto tehnoloģiju (high-tech) piesaiste fiziskām aktivitātēm. Inovācija sportā var radīt labvēlīgu ietekmi uz tautas sportu, uzlabot augstu sasniegumu sportistu treniņus un sasniegtos rezultātus, kā arī palīdzēt novērst būtisku sporta apdraudējumu, piemēram, manipulācijas ar sporta sacensībām un dopinga radītās problēmas.Pamatnostādņu izstrāde aizsākās 2019. gada 5. jūlijā, kad, lai sagatavotu priekšlikumus sporta nozarei stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanai, tika izveidota Sporta nozares attīstības darba grupa, iekļaujot tajā pārstāvjus no nozaru ministrijām, nevalstiskajām sporta organizācijām, pašvaldībām un citām sportā iesaistītajām organizācijām. Darba grupas ietvaros tika veikts un apstiprināts Sporta politikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas vidusposma (2014.–2018. gadā) novērtējums6, kurā iekļauts sporta nozares esošās situācijas apraksts un novērtējums, kā arī minēta definēto uzdevumu izpilde; apkopotie secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai ir ņemti vērā, izstrādājot Pamatnostādņu projektu jaunajam plānošanas periodam.2020. gada 30. aprīlī visām ministrijām, kā arī nozīmīgākajām sportā iesaistītajām organizācijām tika lūgts sniegt sākotnējos priekšlikumus, katrā no rīcības virzieniem definējot izaicinājumus un piedāvātos risinājumus (uzdevumus), kā arī deleģēt pārstāvjus darba tematiskajās darba grupās. Pēc sākotnējo priekšlikumu apkopošanas katrā no rīcības virzieniem tika izveidotas ekspertu darba grupas, kuras strādāja Pamatnostādnēs iekļaujamos uzdevumus. Šie viedokļi, kā arī iepriekšējo pamatnostādņu īstenošanas novērtējums iespēju robežās ņemti vērā, izstrādājot šīs Pamatnostādnes.Analizējot esošo sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli, IZM ir identificējusi vairākus trūkumus, tai skaitā: nestabilitāte un neprognozējamība ilgtermiņā, regulāri papildus finansējuma pieprasījumi un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamība, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotība starp dažādām nozaru ministrijām, sazarota budžeta administrēšanas sistēma nevalstisko sporta organizāciju līmenī, nav noteikti no valsts budžeta prioritāri atbalstāmie sporta veidi (vismaz augstu sasniegumu sporta līmenī), atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanās u.tml.Sporta politikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas vidusposma (2014.–2018. gadā) novērtējumā kā nākotnes izaicinājumi tika definēti:1. pārskatīt sporta nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā;2. pilnveidot sporta pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā, lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, parasporta un pielāgotā sporta, kā arī augstu sniegumu sporta attīstību;3. veicināt veselīgu dzīvesveidu un stiprināt tautas sporta attīstību, sākot ar sporta nodarbībām skolā.Pamatnostādņu projekts 2020. gada 3. decembrī tika prezentēts Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, kuras laikā padome lēma virzīt Pamatnostādnes sabiedriskai apspriešanai. Pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana notika no 2020. gada 7.decembra līdz 2021. gada 7. janvārim. 2020. gada 30. decembrī Latvijas Sporta federāciju padome kopā ar IZM organizēja paneļdiskusiju par pamatnostādņu projektu, aicinot piedalīties gan sociālos partnerus, gan ikvienu interesentu. 2021. gada 13. janvārī Latvijas Pašvaldību savienība organizēja pamatnostādņu apspriešanu, iesaistot pašvaldību pārstāvjus. Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki simti priekšlikumu no vairāk kā 60 sociālajiem partneriem un organizācijām.Nozīmīgākie izaicinājumi, kurus identificēja Pamatnostādņu izstrādes ekspertu grupas, ir šādi:• nepietiekama Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;• nepietiekamas bērnu un jauniešu peldētprasmes un nepieciešamība peldētprasmes uzlabot, lai palielinātu bērnu un jauniešu iesaistīšanos veselību veicinošās aktivitātēs, kā arī lai veicinātu drošību uz ūdeņiem;• fragmentācija sporta nozares attīstības plānošanā un skaidru prioritāšu noteikšana;• talanti – to meklēšana, attīstīšana un noturēšana;• sportistu sagatavošanas sistēmas pilnveidošana pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguves;• nepietiekams sporta nozares finansējums;• sazarota sporta pārvaldības un budžeta administrēšanas sistēma nevalstisko sporta organizāciju līmenī;• profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeļa pilnveidošana un programmu īstenošanas kvalitātes un efektivitātes jautājums;• nepietiekama cilvēku ar invaliditāti iesaiste pielāgotās fiziskās aktivitātēs;• vienotas sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas noteikšana;• nevienmērīgs reģionālais pieprasījums sporta infrastruktūras izmantošanā;• starptautisko sporta pasākumu nepietiekama sasaiste ar tūrismu un uzņēmējdarbības veicināšanu konkrētā teritorijā7;• aizsargāt godprātīgumu un vērtības sportā;• strādāt pie izejas stratēģijas sporta nozarē no Covid-19 pandēmijas un sporta nozares turpināšanas stratēģijas pandēmijas laikā, lai novērstu turpmākās krīzes un sagatavotos tām, tādējādi nodrošinot sporta nozares ilgtspējīgu attīstību un noturību.Ņemot vērā faktu, ka Pamatnostādnes kā vienu no prioritāriem uzdevumiem paredz sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, Pamatnostādņu sadaļā "Sporta politikas rīcības virzienu un uzdevumi" norādītās Atbildīgās institūcijas un Iesaistītās institūcijas pēc modeļa reformas tiks precizētas.Pamatnostādņu projekts izskatīts arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2021. gada 12. maija sēdē, kurā tam pausts konceptuāls atbalsts.Pamatnostādņu gala redakcija izskatīta Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 9. decembra sēdē, kurā nolemts tās konceptuāli atbalstīt un izteikts aicinājums Ministru kabinetam tās apstiprināt.Pamatnostādņu kopsavilkumsPamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas pamatprincipi, misija, vīzija, vadmotīvs, mērķi, apakšmērķi, politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un pakārtotie uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. Par prioritāru atzīstama bērnu un jauniešu sporta attīstība.Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts Latvijas NAP2027 indikatīvajā projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts par pasākuma īstenošanu noteiktās atbildīgās ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā jāsamēro finansējuma nepieciešamība ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī jāvērtē iespēja piesaistīt privāto finansējumu. Īstenojot Pamatnostādnēs minētos pasākumus, lai izpildītu nodefinētos uzdevumus sporta jomā, tie ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kad publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiks piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles normasVisas valsts, pašvaldības, t.sk. valsts kapitālsabiedrību un pašvaldības kapitālsabiedrību, un privātās struktūras, kā arī nevalstiskās sporta organizācijas tiek aicinātas cieši sadarboties Pamatnostādņu īstenošanā, lai nodrošinātu iespējas veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai un veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstību.IZM izstrādās un līdz 2022. gada 31. decembrim izskatīšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts Pamatnostādņu īstenošanas plāns 2023.-2027. gadam. Tāpat IZM izstrādās un līdz 2025. gada 1. jūlijam izskatīšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums.Sporta politikas pamatprincipi1. Vienlīdzības principsIkvienam ir tiesības nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Ir jārada iespējas katram indivīdam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu bez jebkādas diskriminācijas, lai katram, kam ir interese un spējas, būtu dota iespēja uzlabot savu sasniegumu fizisko aktivitāšu jomā kā nolūkā uzlabot savu veselību, tā sasniegt augstas klases rezultātus.Godīgas spēles un sporta integritātes saglabāšanas principsSporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un emocionālu vardarbību.3. Drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki.4. Labas pārvaldības principsSporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.5. Sistēmiskas pieejas principsSporta nozares attīstības plānošanā un ikdienas sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā nepieciešama nevis fragmentāra, bet sistēmiska pieeja. Sistēmisko pārmaiņu rezultātā sporta nozare darbojas koordinēti un ir efektīvāka.6. Efektīvas un lietderīgas līdzekļu izmantošanas principsSporta nozarei pieejamie līdzekļi izmantojami maksimāli efektīvi un lietderīgi, lai panāktu pēc iespējas lielāku efektu uz sporta nozares attīstību.7. Līdzekļu sadales un izlietojuma atklātuma princips – nodrošināt sporta finansējuma godīgu sadali saskaņā ar skaidri noteiktiem kritērijiem, kā arī pilnveidot kontroles sistēmu par sportam piešķirto līdzekļu izlietošanu atbilstoši tam paredzētam mērķim un noteiktiem rezultatīvajiem rādītājiem.8. Bērnu un jauniešu pilnvērtīgas fiziskās attīstības nodrošināšanas princips – radīt iespējas katram bērnam un jaunietim apgūt nepieciešamās sporta pamatiemaņas un radīt apstākļus bērnu un jauniešu fizisko spēju pilnveidē.9. Augstākās sporta meistarības un augstas klases sasniegumu sporta atbalstīšanas princips – radīt iespējas izcilu sasniegumu sportistiem pilnībā attīstīt viņu sportiskās un cilvēciskās spējas, apzināt talantīgus sportistus, nodrošināt viņiem iespēju trenēties un iegūt izglītību sporta meistarības paaugstināšanas nolūkos, kā arī rūpēties par viņu sabalansētu integrāciju sabiedrībā, attiecīgi attīstot viņu darba karjeras perspektīvas un medicīnisko uzraudzību aktīvo sporta gaitu laikā un pēc aktīvo sporta gaitu beigām.10. Labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, īpašu vērību veltot sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar invaliditāti.11. Uz pierādījumiem balstītas sporta politikas izstrādes princips – veicināt faktos un datos balstītu sporta politiku, kā arī zinātniskās pētniecības darbus fizisko aktivitāšu un sporta jomā.Sporta politikas mērķisSporta politikas misija ir vairāk fiziski un sportiski aktīvu cilvēku sportiskākai Latvijai.Sporta politikas vīzija ir Godīga uz sporta nozares attīstību vērsta sporta sistēmas attīstība kā pamats sporta politikas īstenošanai.Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs ir – Sports dzīves kvalitātei un veselībai.Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā.Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi:1. izveidot uz sistēmisku attīstību vērstu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli;2. sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību;83. veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un interesi sportā;4. radīt konkurētspējīgu vidi augstu sasniegumu sporta attīstībai.9Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi, ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni:1. sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide;2. sporta infrastruktūras attīstība;3. sports aktīvai un veselai sabiedrībai;4. sports izcilībai – jaunatnes sporta, talantu un augstu sasniegumu sporta attīstība.Sporta politikas virzieni:1. Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm10.2. Tautas sports – nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos, kā arī veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā.3. Augstu sasniegumu sports – nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (tai skaitā komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās).Papildus minētajiem trim sporta politikas virzieniem ir arī caurviju virziens – Parasports un pielāgotais sports – kas paredz nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši savām interesēm un spējām iesaistīties pielāgotās fiziskās aktivitātēs, kā arī nodrošināt atbalstu labāko sportistu ar invaliditāti sagatavošanai un dalībai Paralimpiskajās spēlēs, Nedzirdīgo spēlēs (Deaflympics), kā arī pasaules un Eiropas čempionātos.No iepriekšminētajiem sporta politikas virzieniem par prioritāru atzīstama Bērnu un jauniešu sporta attīstība.Sporta politikas mērķgrupas:• bērni un jaunieši;• ikviens iedzīvotājs, kurš nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm;• ikviens iedzīvotājs, kuram ir interese par sporta norisi un tā aktivitātēm;• augstu sasniegumu sportisti;• sporta speciālisti;• izcili bijušie sportisti, treneri, sporta darbinieki;• personas ar invaliditāti, kuras tieši darbojas sporta klubos, pielāgotā sporta federācijās un sporta federācijās, kuras sadarbojas sportā ar LPK;• personas, kuras sniedz materiālu atbalstu sporta nozares attīstībai;• brīvprātīgie.Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiemGalvenais sporta nozari reglamentējošais tiesību akts Latvijā ir Sporta likums11 (pieņemts 2002.gada 24. oktobrī), kas nosaka sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā. Tomēr bez Sporta likuma sporta nozarei būtiski jautājumi tiek risināti gan starptautiskos tiesību aktos, gan arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos.Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam12 – galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027. gadam kā viena no prioritātēm ir izvirzīta "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" ar prioritātes mērķi "Ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē", paredzot divus rīcības virzienus, kur pirmais rīcības virziens – "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" ar rīcības mērķi "Kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāti" un otrs rīcības virziens ir "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai" ar rīcības mērķi "Kultūra un sports veicina Latvijas ekonomikas un sociālo izaugsmi, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību".Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam – pamatnostādņu virsmērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādnēs paredzēti arī pasākumi fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā, tādējādi samazinot hronisko neinfekcijas slimību riska faktoru izplatību (aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids u.c.) Latvijas sabiedrībā. Pamatnostādņu izstrādē notika starpministriju horizontālā sadarbība, jo Sporta politikas pamatnostādņu tvērums attiecībā uz veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšanu sabiedrībā bija iekļauts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs un tā kā minētie jautājumi abās pamatnostādnēs pārklājas, tad VM un IZM vienojās par atsevišķu rīcības virzienu iestrādi vienās vai otrās pamatnostādnēs. Pamatnostādņu rīcības ir savstarpēji papildinošas.Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam ir noteikti būtiskākie jaunās reģionālās politikas principi un tematiskie virzieni. Viens no galvenajiem pamatnostādņu tematiskajiem virzieniem ietver pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu, ar pakalpojumiem pamatnostādņu ietvaros tiek saprasti pakalpojumi, kas ir ietverti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajā pakalpojumu "grozā" un kuri tiek iedalīti jomās "Kultūra", "Veselība", "Sociālie pakalpojumi un citi" un "Izglītība, zinātne, jaunatne un sports". Pašvaldībās ir spēkā arī vairāk kā 260 dažādu nozaru politiku plānošanas dokumentu, no kuriem izplatītākie ir plānošanas dokumenti šādās jomās: izglītības iestāžu tīkla attīstība, jaunatnes politika, ilgtspējīga enerģija, tūrisms, kultūra, sports un veselības veicināšana. Reģionālās politikas uzstādījumi sporta politikā tiks ņemti vērā, īstenojot Pamatnostādnēs ietvertos uzdevumus attiecībā uz sporta infrastruktūras attīstību, kā arī attiecībā uz sporta (it īpaši sporta izglītības) pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās. Tāpat reģionālās politikas un sporta politikas sinerģija tiks nodrošināta, īstenojot pašvaldību autonomās funkcijas sportā – veicinot sporta attīstību, tostarp uzturot un attīstot pašvaldības sporta bāzes, atbalstot sportistu un sporta klubu (tai skaitā profesionālo sporta klubu) darbību un sniedzot atbalstu sporta pasākumu organizēšanai.Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", kuru virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādnēs ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi: (1) augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; (2) mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; (3) atbalsts ikviena izaugsmei; (4) ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam – politikas uzdevums ir veidot tādu pētniecības un attīstības sistēmu, kas nodrošina cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem politikas fokusiem 2021.–2027. gada periodā ir palielināt Latvijas pētniecības un attīstības sistēmas ietekmi, kas rada pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos.Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – pamatnostādnes ir politikas ietvars, kas nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu ieviešanu atbilstoši NAP2027 6.prioritātes "Vienota, droša un atvērta, sabiedrība" uzstādījumiem, mērķiem un uzdevumiem13.Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – pamatnostādņu virsmērķis ir nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšana ģimenēm ar bērniem. Savukārt izvirzītā virsmērķa pakārtotie apakšmērķi ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrības izveidi, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā.Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam – ietver pasākumus, lai attīstītu vienotus digitālus risinājumus un ieviestu jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm, tai skaitā ietverot tādus aspektus kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, tostarp racionālas un efektīvas digitālās infrastruktūras izveide tieslietu jomā – valsts nozīmes reģistru un to sniegto pakalpojumu attīstība (ieviešot mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas rīkus utt.), datu drošības un datu pielietojuma risinājumus. Sinerģija ar tehnisko sporta veidu attīstību, lai atbilstoši lai atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam veicinātu jauniešu interesi par tehniskajām zināšanām (STEM nozare), profesionālo orientāciju, kā arī veicinātu inovācijas un tautsaimniecības izaugsmi. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam pasākumam.Eiropas Sporta harta – virzīta valdībām nolūkā veicināt sportu kā svarīgu cilvēka attīstības faktoru saskaņā ar Sporta ētikas kodeksā izklāstītajiem principiem. Hartas mērķis ir sniegt katram indivīdam iespēju iesaistīties sportā, un īpaši – nodrošināt to, lai visiem jauniem cilvēkiem būtu dota iespēja iegūt fizisko izglītību un sporta pamatiemaņas, kā arī nodrošināt to, lai ikvienam būtu iespēja iesaistīties sportā un fiziskajā atpūtā drošā un veselīgā vidē. Tāpat minētā harta nosaka pienākumu sadarbībā ar atbilstošajām sporta organizācijām nodrošināt, lai katram, kam ir intereses un spējas, būtu iespēja uzlabot savu sniegumu sportā un sasniegt augstu personīgo rezultātu līmeni vai sabiedriski atzītu izcilību sportā; aizsargāt un attīstīt sporta morālo un ētisko pamatu, sportā iesaistīto indivīdu cilvēcisko cieņu un drošību, panākot to, ka sports, sportisti un sportistes netiek izmantotas politisku, komerciālu un finansiālu mērķu sasniegšanai vai iesaistīti ļaunprātīgās vai pazemojošās darbībās, tai skaitā ļaunprātīgā medikamentu izmantošanā. Harta papildina ētiskos principus un politikas nostādnes, kuras izklāstītas Eiropas konvencijā par skatītāju vardarbību un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135.Olimpiskā harta – nosaka olimpisma pamatprincipus, normas un blakusnoteikumus, kurus ir pieņēmusi SOK. Tajā formulēti olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Olimpiskā harta kalpo trim galvenajiem mērķiem:• tā ir konstitucionālas dabas pirminstruments, kas nosaka un atgādina olimpisma pamatprincipus un būtiskās vērtības;• tā ir SOK statūti;• tā nosaka trīs galveno olimpiskās kustības sastāvdaļu – SOK, starptautisko federāciju un nacionālo olimpisko komiteju, kā arī olimpisko spēļu organizācijas komiteju – galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus.Paralimpiskā rokasgrāmata – dokumentu kopums, kas nosaka paralimpiskos pamatprincipus, likumus un to papildinājumus, kurus ir pieņēmusi SPK. Tajā formulēti paralipmiskās kustības mērķi, reglamentēta SPK darbība, kā arī paralimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Minētie dokumenti reglamentē arī nosaka trīs galveno paralimpiskās kustības sastāvdaļu – SPK, starptautisko federāciju un nacionālo paralimpisko komiteju, kā arī paralipmisko spēļu organizēšanas komiteju – galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus. Paralimpiskās kustības darbībā tiek piemēroti arī Olimpiskās hartas principi.Sporta ētikas kodekss – veicina godīgu spēli starp bērniem un jauniešiem, izmantojot izglītojošus un preventīvus pasākumus, lai stiprinātu sporta ētiku. Sporta ētika veicina labās prakses izplatīšanu, lai veicinātu daudzveidību sportā un cīņu pret visa veida diskrimināciju. Katram bērnam un jaunietim ir tiesības nodarboties ar sportu un gūt gandarījumu no šīs pieredzes. Iestādēm un pieaugušajiem ir jābūt šo tiesību garantijai. Sporta ētikas kodekss attiecas uz visiem prasmju un tiekšanās līmeņiem, atpūtas aktivitātēm un arī sporta sacensībām.Baltā grāmata par sportu – tās mērķis ir iesaistīt un tādējādi atbalstīt sportu citās ES politikas jomās un paredzēt nosacījumus labākai sporta pārvaldībai Eiropā, sniedzot norādījumus ES noteikumu piemērošanai. Baltās grāmatas par sportu galvenās vadlīnijas ir: sabiedrības veselības uzlabošana ar sporta un fizisko aktivitāšu palīdzību; spēku apvienošana dopinga apkarošanas jomā; sporta nozīmes veicināšana izglītības un apmācību jomā; brīvprātīgo kustības un aktīva pilsoniskuma veicināšana ar sportu; sporta potenciāla izmantošana attiecībā uz sociālo iekļaušanu, integrāciju un vienādām iespējām; rasisma un vardarbības novēršanas un apkarošanas pastiprināšana; virzība uz pierādījumiem balstītu sporta politiku; stabilāka valsts un pašvaldību atbalsta nodrošināšana sporta jomā; sporta savdabības izpratne; brīva pārvietošanās un valsts piederība; sportistu pārejas (ja nepastāvētu sportistu pārejas noteikumi, varētu tikt apdraudēta sporta sacensību integritāte); spēlētāju aģenti (cīņa pret korupciju); korupcija, naudas atmazgāšana un citi finanšu noziegumu veidi; nepilngadīgo aizsardzība; klubu licencēšanas sistēmas; plašsaziņas līdzekļi.Eiropas paplašinātais nolīgums par sportu (EPAS) – ir paredzēta šādu uzdevumu izpilde:• izstrādāt sporta politikas stratēģiju un noteikt attiecīgus standartus, kas atspoguļotu sporta nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicot to sadarbībā un dialogā ar visām iesaistītajām pusēm;• veicināt un nodrošināt sporta politikas un standartu saskaņošanu dalībvalstīs un starp tām, lai arvien plašāk tiktu īstenota tāda sporta prakse, kas ir droša un respektē ētiskas normas;• ierosināt politiku, kas vajadzīga, lai risinātu aktuālus jautājumus, kas ir saistīti ar starptautiskā sporta problēmām;• sekmēt to, ka sports tiek attīstīts kā līdzeklis, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.Eiropas Savienības sporta darba plāns (2021.–2024. gads) – tā galvenie virzieni ir aizsargāt godprātīgumu un vērtības sportā, sporta sociālekonomiskā un vides dimensija, līdzdalības sportā un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšana. Sporta darba plānā ir noteikti arī galvenie mērķi:• stiprināt uz taisnīgumu un vērtībām balstītu sportu Eiropas Savienībā;• stiprināt sporta nozares atveseļošanu un noturību pret krīzēm pēc Covid-19 pandēmijas;• atbalstīt ilgtspējīgu un uz pierādījumiem balstītu sporta politiku;• palielināt dalību sportā un veselību veicinošās fiziskās aktivitātēs, lai popularizētu aktīvu un videi labvēlīgu dzīvesveidu, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu;• vecināt starpnozaru sadarbību un izpratni par sporta ietekmi uz citām ES politikas jomām;• veikt turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekšējiem trim ES sporta darba plāniem un citiem ar sportu saistītiem ES dokumentiem, piemēram, Padomes secinājumiem un rezolūcijām;• turpināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī dialogu un sadarbību ES līmenī ar sporta kustības pārstāvjiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm gan sporta un fiziskās aktivitātes jomā, gan ārpus tās.Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. novembra rezolūcija par ES politiku sporta jomā: novērtējums un iespējamā attīstība – dokuments ietver situācijas novērtējumu un sniedz redzējumu par nākotnes sporta politiku, kur tā tiek integrēta citās ES politikas jomās, vienlaikus uzsverot, ka ir jāstiprina iestāžu sadarbība un sadarbība ar ieinteresētajām personām sporta jomā. Rezolūcija ietver aicinājumus dalībvalstīm, EK un sporta organizācijām atbalstīt uz vērtībām balstītu Eiropas sporta modeli, kam galvenās iezīmes, biedrošanās brīvība, piramīdveida struktūra, atklāta paaugstināšanas un pazemināšanas sistēma, iedzīvotāju pieeja un solidaritāte, sporta loma valsts identitātē, kopienas veidošanā un struktūrās, kuru pamatā ir brīvprātīga darbība, cilvēktiesības, kā arī labas pārvaldības un demokrātijas principus.Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu – dokuments ietver situācijas novērtējumu un sniedz redzējumu par nepieciešamajām darbībām un atbalsta mehānismiem ES sporta nozarei, kad pasaule ilgtermiņā atgūsies no Covid-19 pandēmijas, t.sk. tiek atrunāta sporta pasākumu drošība visos līmeņos, sportistu un sporta organizāciju labklājība vidējā termiņā. Īstermiņā tiek minēti pasākumi pielāgošanai, lai garantētu sportistu, līdzjutēju un personāla drošību sporta pasākumu norisē.Antidopinga konvencija (1989. gada 16. novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencija Nr. 135) – tās mērķis ir veikt tālāku un spēcīgāku savstarpēji saskaņotu darbību, kas vērsta uz dopinga samazināšanu un pilnīgu likvidēšanu sportā, balstoties uz ētikas vērtībām un tiem praktiskajiem līdzekļiem, ko satur minētie dokumenti. Ieinteresētās puses nolūkā samazināt un pilnībā likvidēt dopinga pastāvēšanu sportā ir apņēmušās, ievērojot savas konstitucionālās prasības, veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai.Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā – tās mērķis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) stratēģijas un programmas fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros, ir veicināt dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai to izskaustu pilnībā. Lai sasniegtu šajā konvencijā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm:• jāpieņem attiecīgi pasākumi nacionālajā un starptautiskajā līmenī, kuri atbilst kodeksa principiem;• jāveicina visas starptautiskās sadarbības formas, kuru mērķis ir aizsargāt sportistus, sporta ētiku un nodrošināt informācijas apmaiņu par pētniecības rezultātiem;• jāsekmē starptautiskā sadarbība starp dalībvalstīm un vadošajām organizācijām cīņā pret dopingu sportā, īpaši ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA).Eiropas Padomes Konvencijai par integrētu pieeju drošībai, aizsardzībai un pakalpojumiem futbola sacensībās un citos sporta pasākumos14 – tās mērķis ir nodrošināt, lai futbola sacensībās un citos sporta pasākumos cilvēki justos droši, aizsargāti un vide būtu labvēlīga. Šim nolūkam puses: vienojas par integrētu, daudzu organizāciju īstenotu un līdzsvarotu pieeju drošībai, aizsardzībai un pakalpojumiem labas vietējā, valsts un starptautiskā līmeņa partnerības un sadarbības garā;• nodrošina, ka visas sabiedriskās un privātās organizācijas un citas ieinteresētās puses atzīst, ka drošību, aizsardzību un pakalpojumu sniegšanu nevar uztvert izolēti un katrs no šiem elementiem var tieši ietekmēt to, kā tiek nodrošināti divi pārējie elementi;• ņem vērā labas prakses piemērus integrētas pieejas veidošanai drošības, aizsardzības un pakalpojumu sniegšanas jomā.Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām – tās nolūks ir apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām, lai aizsargātu godīgumu sportā un sporta ētiku, ievērojot sporta autonomijas principu. Konvencijas dalībvalstīm jāpieņem tiesiskā regulējuma vai citi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām. Konvencijas galvenie mērķi:• novērst valsts vai starptautiska līmeņa manipulācijas ar sporta sacensībām un pieņemt sankcijas pret šādām manipulācijām;• veicināt valsts un starptautiska līmeņa sadarbību cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām starp iesaistītajām sabiedriskajām iestādēm, kā arī ar organizācijām, kuras ir iesaistītas sportā un sporta derībās.Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā – tās mērķis ir ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem īstenot politiku, lai izskaustu aparteīda praksi visos sporta veidos.Eiropas Invalīdu sporta harta – tās mērķis ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās valsts iestādes un privātās organizācijas apzinās sporta un atpūtas vēlmes un vajadzības, tostarp izglītību visiem invalīdiem – ne tikai tiem, kuri ir fiziski vai garīgi invalīdi, bet arī tie, kuri cieš no organiskiem vai psihosomatiskiem traucējumiem.ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām – lai personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem varētu piedalīties atpūtas, brīvā laika un sporta pasākumos, nosaka dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus pasākumus:• lai sekmētu un veicinātu personu ar invaliditāti pēc iespējas lielāku līdzdalību vispārēja profila sporta pasākumos visos līmeņos;• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir iespējas organizēt un attīstīt personām ar invaliditāti paredzētus sporta un atpūtas pasākumus un tajos piedalīties, un šai nolūkā veicina, lai vienlīdzīgi ar citiem tiktu sniegta atbilstoša apmācība, sagatavošana un līdzekļi;• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir pieejami sporta, atpūtas un tūrisma objekti;• lai nodrošinātu, ka bērniem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem ir pieejama līdzdalība spēļu, atpūtas, brīvā laika un sporta pasākumos, tostarp pasākumos skolas sistēmas ietvaros;• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir pieejami to personu pakalpojumi, kuras ir iesaistītas brīvā laika, tūrisma, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanā.Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona fizisko aktivitāšu stratēģija 2016. –2025.gadam.15Šādus plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:Rīgas plānošanas reģions:Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.16 Sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm dotajā dokumentā, attiecīgi netiek plānots veikt konkrētu pasākumu šīs nozares attīstībai.Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības programma plānošanas periodam 2014.–2020. gadam sporta nozarei paredzēja rīcības virziena "3.1. Fizisko aktivitāšu infrastruktūras attīstīšana pamata, vidējās un profesionālās izglītības iestāžu tīklā", attiecīgas rīcības: 3.1.1. Sporta infrastruktūras (stadioni, sporta laukumi, baseini u.c.) tīkla attīstība reģionā, nodrošinot pieejamību arī personām ar funkcionāliem traucējumiem; 3.1.2. Fizisko aktivitāšu un aktīva dzīvesveida veicināšana jauniešu vidū, tostarp jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt rīcības virzienā 4.4. "Tūrisma attīstība un mārketings reģiona starptautiskai atpazīstamībai" paredzēja šādas rīcības: 4.4.5. Piekrastes un iekšējo ūdenstilpņu izmantošana aktīvās atpūtas vajadzībām (ūdens tūrisma un sporta centru izveide); 4.4.6. Sporta un rekreācijas infrastruktūras attīstība un modernizācija. Nākamajam plānošanas periodam 2021.-2027.gadam Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības programma ir izstrādes procesā un plānots turpināt esošās rīcības.Latgales plānošanas reģions:Latgales stratēģija 2030.17 Sporta nozares aspekti ir skatīti, kā daļa no darbības programmas "Latgales reģiona pievilcība"; programma ir vērsta uz Latgales un Latgales pilsētu popularizējošiem kultūras, sporta, biznesa un mārketinga pasākumiem un notikumiem.Zemgales plānošanas reģions:Zemgales plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015 – 2030.18 Atsevišķi sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm. Sports atsevišķi ir skatīts Reģionālas nozīmes attīstības centru sadaļā, kur atsevišķu pilsētu vai novadu vīzijas satur sporta nozares aspektus. Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmu 2021.-2027. gadam ir izstrādes procesā un plānots veicināt iedzīvotāju fizisko aktivitāti un attīstīt, t.sk. atjaunot sporta infrastrukutūru.Kurzemes plānošanas reģions:Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015–2030.19 Sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm attiecīgi netiek plānots veikt konkrētu pasākumu šīs nozares attīstībai.Vidzemes plānošanas reģions:Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.20 Sporta tūrisms ir daļa no reģiona ekonomiskās specializācijas "Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms", lai tiktu nodrošināta reģiona konkurētspēja un resursu pieejamība visā plānošanas reģiona ietvarā.Sporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji1. Politikas rezultāts (PR) – Sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modelis kļuvis efektīvāks un pārskatāmāks21Rezultatīvais rādītājs (RR)2020. gads(bāzes gads)2024.gads2027.gads1.1. Institūciju skaits, kuras ir iesaistītas valsts budžeta sadalē sporta nozarē. (avots: FM Izdevumu pārskatīšanas darba grupas sanāksmes attēls "Sporta finansēšanas shēma")9551.2. Vispārējie valdības izdevumi sportam (% no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem) (avots: Eurostat)220,8(2018)0,91,11.3. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars (% no kopējā nodarbināto skaita) (avots: Eurostat)231,1(2019)1,21,4 2. Politikas rezultāts (PR) – Sporta infrastruktūra ir piekļūstama un pieejama24 ikvienam interesentamRezultatīvais rādītājs (RR)2020. gads(bāzes gads)2024.gads2027.gads2.1. Saskaņā ar sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrādāto un atbalstīto jaunu ilgtspējīgu sporta infrastruktūras objektu projektu skaits (avots: IZM)n/a252.2. Saskaņā ar esošo sporta infrastruktūras objektu novērtējumu veikto objektu rekonstrukciju skaits atbilstoši ilgtspējības standartiem (avots: IZM)n/a6102.3. Īstenoto publisko – privāto partnerības projektu skaits sporta infrastruktūras attīstības jomā (avots: IZM)0132.4. Valsts nozīmes sporta bāzes, kuras saņem dotāciju sporta bāzes saimnieciskās darbības nodrošināšanai (skaits) (avots: IZM)61010 3. Politikas rezultāts (PR) – Sports un fiziskās aktivitātes sekmē sabiedrības labklājību un veselībuRezultatīvais rādītājs (RR)2020. gads(bāzes gads)2024.gads2027.gads3.1. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars (%), kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (avots: Eurobarometer)2527(2018)32353.2. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars (%), kas nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm ikdienā (avots: Eurobarometer)2656(2018)53503.3. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars (%), kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm – vismaz 30 min dienā 2 reizes nedēļā (avots: SPKC)2725,427(2018)26,5283.4. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25), (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)58,7(2018)5857,23.5. Liekā svara un aptaukošanās īpatsvars bērniem 7 gadu vecumā (%) (avots: Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums, SPKC)22,8(2018)21,820,53.6. Iedzīvotāju (virs 65 g.v.) īpatsvars (%), ar pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, vīrieši un sievietes (avots: PVO)2812%(2018)15%15%3.7. Tautas sporta un veterānu sporta pasākumos iesaistīto personu īpatsvars (%) no visu iedzīvotāju skaita (avots: LSFP; LTSA)5,9(2019)6,16,33.8. Atzīto sporta federāciju aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu līdz 17 gadu vecumam īpatsvars (%) no visu bērnu un jauniešu skaita (avots: LSFP)23,3(2019)25273.9. Veikto pētījumu skaits sporta nozarē gadā (avots: IZM)293(2016)553.10. Iedzīvotāju īpatsvars (%), kas min invaliditātes vai slimības iemeslu kā šķērsli dalībai fiziskās aktivitātēs (avots: Eiropas Komisija)3024 %(2018)22 %20 %3.11. Prāta spēļu dalībnieku skaits (avots: prāta sporta veidu federācijas)4203450048003.12. Respondenti, kas savā dzīves laikā ne reizi nav lietojuši sportā aizliegtās vielas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads", LAB)3184(2019)87903.13. Izglītojamo skaits sporta interešu izglītības programmās (avots; IZM)44 786(2021)47 00050 0003.14. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars (%) , kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā (%) (avots: SPKC)3218,8(2018)2022 4. Politikas rezultāts (PR) – Augstu sasniegumu sporta attīstība noris konkurētspējīgā vidē un ir vērsta uz izcilībuRezultatīvais rādītājs (RR)2020. gads(bāzes gads)2024.gads2027.gads4.1. Latviju pārstāvošo sportistu skaits, kuri piedalās Eiropas un pasaules čempionātos pieaugušajiem, un tiem līdzvērtīgās sacensībās (gadā) (avots: LSFP)6 654(2019)690071504.2. Latvijas sportistu skaits, kuri piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs (avots: LOK)33(2021)40n/a4.3. Latvijas sportistu skaits, kuri piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs (avots: LOK)57(2022)n/a50(2026)4.4. Latvijas vieta medaļu kopvērtējumā, attiecinot vasaras Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP (avots: medalspercapita.com)27(2021)>50n/a4.5. Latvijas vieta medaļu kopvērtējumā Attiecinot ziemas Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP (avots: medalspercapita.com)13(2022)n/a>30(2026)4.6. Latvijas paralimpiešu skaits, kuri piedalās vasaras paralimpiskajās spēlēs (avots: LPK)7(2021)15n/a4.7. Latvijas paralimpiešu skaits, kuri piedalās ziemas paralimpiskajās spēlēs (avots: LPK)5(2022)n/a5(2026)4.8. Latvijas sportistu skaits vasaras un ziemas pasaules universiādēs (avots: LASS)59(2019)63704.9. Latvijā sarīkoto starptautisko sporta sacensību skaits (gadā) (avots: LSFP)33143(2019)1501654.10. Latvijā rīkoto starptautisko sporta sacensību dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)3427 015(2019)28 00028 5004.11. Latvijā rīkoto Latvijas čempionātu pieaugušajiem dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)55 509(2019)58 00061 0004.12. Latvijā rīkoto Latvijas jaunatnes čempionātu dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)75 382(2019)78 00081 0004.13. Sporta veidu skaits, kuros tiek īstenotas valsts finansētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)3538(2021)42454.14. Valsts finansēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits (avots: IZM)3689(2021)951004.15. Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogu (sporta treneru) skaits (avots: IZM)371 625(2021)168017204.16. Izglītojamo skaits profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kas apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)3844 695(2021)46 00047 5004.17.Valsts finansēto izglītojamo skaits profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kas apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)39 833(2021)41 00042 5004.18. Kopējais personu skaits, kurām ir tiesības strādāt par sporta speciālistu (treneri) (avots: LSFP)394 896(2021)550060004.19. Respondenti, kas labāku sportisko rezultātu sasniegšanai pēdējā gada laikā nav lietojuši nekādas aizliegtās vielas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads", LAB)6440(2019)7080Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi1. Rīcības virziens: Sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide41UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.1. Izstrādāt jaunu Sporta likumu (vai grozījumus esošajā Sporta likumā), nosakot pilnveidotus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā arī izveidojot jaunu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli.2023IZMLOKLSFPLPKLPSLKSSAVMVARAMLAB1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)1.2. [PRIORITĀTE]42 Īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.2022.-2023.IZMLOKLSFPLPKLKSSA1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)1.3. [PRIORITĀTE] Sporta finansēšanas modelī ietvert uz Pamatnostādnēs definētajām prioritātēm sportā balstītu pieeju un noteikt to atbalstīšanas mehānismu.2022.-2023.IZMLOKLSFPLPKLKSSA1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)1.4. Veikt izvērtējumu par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, piemēram, no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei un izvērtēt Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību.2023IZMFMVMLOKLSFPLPKLKSSALDDKLTRK1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)1.5. Turpināt attīstīt valsts mēroga sporta atbalsta izlozes, kas paredz, ka daļa no valsts mēroga izložu organizēšanas peļņas tiek novirzīta sabiedriski nozīmīgiem mērķiem sporta nozares programmām.2022.-2027.FMVAS "Latvijas Loto"LOK1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)1.6. Veikt izvērtējumu par iespēju paplašināt sporta un fizisko aktivitāšu izmaksu kompensēšanas mehānismus, piemēram, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, lai sports un fiziskās aktivitātes tiktu padarītas finansiāli pieejamākas.2023IZMFMLDDKLTRK1.PR. (1.2.RR)1.7. Izveidot vienotu Valsts sporta reģistru, apkopojot un interak …