Zaudējis spēku - Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

Zaudējis spēku - Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumus Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.532 Rīgā 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.42 16.§) Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma 11.panta otro daļu (Grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.81) I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arī vielas un produktus (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas. 2 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. ražotne - teritorija, kas atrodas atbildīgās personas pārziņā un kur vienā vai vairākos objektos ir vai var būt bīstamās vielas un bīstamie ķīmiskie produkti (turpmāk - bīstamās vielas), tai skaitā šo objektu kopīgajā vai ar tiem saistītajā infrastruktūrā vai darbībās; 2.2. atbildīgā persona - viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko ražotnes īpašnieks un kuras pārvalda ražotni vai objektu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par ražotnes vai objekta ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, remontu, rekonstrukciju vai citām pārmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu; 2.3. objekts - tehnoloģiska vienība ražotnē, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai; 2.4. nevēlams notikums - negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori; 2.5. bīstamība - ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam produktam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai; 2.6. darbinieki - fiziskas personas, kas veic noteiktu darbu ražotnē vai objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti ražotnē vai objektā. 3 3. Noteikumi attiecas uz ražotnēm, kurās šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamās vielas vai bīstamās vielas, kas pieder pie šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamo vielu grupas vai bīstamības klases, atrodas vai var atrasties, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā daudzumos, kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalifi­cējošajiem daudzumiem vai ir lielāki par tiem, tai skaitā uz tām ražotnēm, kurās ķīmiski un termiski apstrādā derīgos izrakteņus un kurās tos uzglabā saistībā ar šīm darbībām, un derīgo izrakteņu ieguves vai apstrādes procesā radušos atkritumu glabātavām, ieskaitot šo atkritumu dīķus vai izgāztuves. 4 4. Noteikumi nav piemērojami: 4.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošām militārām ražotnēm vai objektiem; 4.2. darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem; 4.3. bīstamo kravu pārvadājumiem pa ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūde­ņiem, jūru vai gaisu ārpus ražotnēm, ieskaitot šādu kravu pagaidu uzglabāšanu, iekraušanas un transporta darbības uz citiem trans­portlīdzekļiem dokos, kuģu piestātnēs vai dzelzceļa atzarojumos un no tiem; 4.4. bīstamo vielu transportēšanai pa cauruļvadiem (arī sūkņu stacijām) ārpus ražotnēm; 4.5. derīgo izrakteņu izpētei, ieguvei un pārstrādei raktuvēs, karjeros vai urbumos, kas nav minēti šo noteikumu 3.punktā; 4.6. atkritumu poligoniem un atkritumu apglabāšanas vietām, kas nav minētas šo noteikumu 3.punktā; 4.7. izrakteņu, arī ogļūdeņražu, izpētei un ieguvei jūrā. 5 5. Bīstamās vielas ražotnē atrodas vai var atrasties izejvielu, produktu, palīgmateriālu, blakusproduktu, starpproduktu, izstrādājumu vai atkritumu veidā, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā. 6 6. Rūpniecisko avāriju izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai tehnoloģiskais process, nekontrolētas darbības vai citi nevēlami notikumi. 7 7. Rūpnieciskajai avārijai ir raksturīga apjomīga bīstamās vielas noplūde, ugunsgrēks vai sprādziens ražotnē, kas nekavējoties vai pēc kāda laika rada nopietnus draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam ražotnes teritorijā vai ārpus tās. 8 8. Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos un citus nepieciešamos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, - atjaunotu vides kvalitāti. 9 (Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.81) 9. Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu seku iestāšanās iespējamību noteiktā laikposmā vai konkrētos apstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, atbildīgā persona: 9.1. nosaka iespējamos apdraudējumus - riska avotus - un iespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus; 9.2. izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas; 9.3. nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam; 9.4. novērtē tādas rūpnieciskās avārijas iespējamību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam; 9.5. izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti; 9.6. skaitliski novērtē risku, ja uz objektu attiecas šo noteikumu prasības par drošības pārskata izstrādāšanu; 9.7. izveido drošības sistēmu, kas nodrošina sistemātisku un regulāru rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā; 9.8. iesaista drošības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā. 10 II. Vispārīgās prasības dokumentācijas sagatavošanai, iesniegšanai un izskatīšanai 10. Ja paredzams, ka bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 27.punktā minēto formulu, ir vienāds ar vienu vai lielāks, atbildīgā persona ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas rakstiski un elektroniski iesniedz attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde) iesniegumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk - iesniegums). Reģionālā vides pārvalde nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - glābšanas dienests) teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuru teritorijas var skart rūpnieciskā avārija. 11 11. Iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu iesniedz par visiem ražotnes objektiem, ja tie atrodas vienā teritorijā. Ja objekti atrodas dažādās vietās, par katru objektu iesniedz atsevišķu iesniegumu. Ja vairāki komersanti veic vai plāno darbības ar bīstamām vielām vienā objektā, katra atbildīgā persona iesniedz iesniegumu par visu objektu vai ražotni, tai skaitā par visām veicamajām un plānotajām darbībām ar bīstamajām vielām. To komersantu atbildīgās personas, kas veic vai plāno darbības vienā objektā, var iesniegt arī kopīgu iesniegumu. 12 12. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju vai norāda kļūdas iesniegumā. 13 13. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma vai šo noteikumu 12.punktā minētās papildinformācijas saņemšanas informē atbildīgo personu par to, vai ir pareizi noteikta bīstamo vielu klātbūtne objektā, un iesniegumā norādīto informāciju vai papildinformāciju iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā. 14 14. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un rakstiski un elektroniski iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 14.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem; 14.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks. 15 15. Atbildīgā persona izstrādā un rakstiski un elektroniski iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu, bet glābšanas dienestā - objekta civilās aizsardzības plānu, kurā norādīts, kā rīkoties nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas, vai katastrofas gadījumā, pirms tam atbilstoši šo noteikumu XI nodaļai informējot par to sabiedrību, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 15.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem; 15.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks. 16 16. Atbildīgā persona iesniedz kopīgu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un kopīgu objekta civilās aizsardzības plānu par visiem ražotnes objektiem, ja tie atrodas vienā teritorijā. Ja vairāki komersanti veic vai plāno darbības ar bīstamām vielām vienā objektā, katras ražotnes atbildīgā persona iesniedz rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, raksturojot visu objektu un ražotņu drošības sistēmu darbības koordinēšanu kopīgu objekta darba organizācijas sistēmā. To komersantu atbildīgās personas, kas veic vai plāno darbības vienā objektā, var iesniegt arī kopīgu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu. 17 17. Iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā norāda šo dokumentu sagatavotāju, un tos paraksta atbildīgā persona. Rakstiski un elektroniski sniegtajai informācijai jābūt identiskai vai jānorāda rakstiski un elektroniski sniegtās informācijas atšķirības. 18 18. Atbildīgā persona paziņo reģionālajai vides pārvaldei un attiecīgajai pašvaldībai: 18.1. par objekta darbības sākšanu (ja ir izstrādāti un apstiprināti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti) - nedēļu pirms objekta darbības sākšanas; 18.2. par objekta darbības apturēšanu uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, vai objekta slēgšanu - ne vēlāk kā nedēļu pirms objekta darbības apturēšanas vai slēgšanas. 19 III. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā iekļaujamā informācija 19. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmā apraksta un izvērtē ražotnes rūpniecisko avāriju novēršanas politikas vispārējos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, darba organizācijas un vadības sistēmu, tehnoloģiskos procesus, tehniskos paņēmienus un ražotnes vai objekta drošības sistēmu, norādot resursus un pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, bīstamības kontrolei, šādu avāriju seku likvidēšanai, ietekmes uz vidi vai cilvēka veselību samazināšanai un vides atjaunošanai pēc rūpnieciskās avārijas, kā arī uzlabojumu veikšanai drošības sistēmā. 20 (MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā) 20. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā sniedz informāciju par drošības sistēmu ražotnē vai objektā, norādot: 20.1. organizatorisko struktūru, darbinieku kvalifikāciju, pienākumus un atbildību, paredzot citu komersantu iesaistīšanu un viņu darbinieku pienākumus un atbildību; 20.2. darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības programmas; 20.3. kārtību, kādā sistemātiski nosaka rūpnieciskās avārijas riska faktorus un iespējamos nevēlamos notikumus, kas var rasties normālas ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas gaitā atkarībā no attiecīgo darbību specifikas vai apjoma, vai izmantojamo bīstamo vielu īpašībām, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamības un šādas avārijas seku apjoma un smaguma izvērtējumu; 20.4. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus objekta ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas laikā atbilstoši darbību specifikai un izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un daudzumam; 20.5. prasības tehnoloģisko procesu drošībai, tai skaitā instrukcijas par iekārtu un tehnoloģisko procesu ekspluatācijas drošību, iekārtu un tehnoloģisko procesu drošību tehniskās apkopes gaitā un darbības drošu pagaidu pārtraukšanu; 20.6. kārtību, kādā plāno tehnoloģiskā procesa vai citas pārmaiņas, piemēram, noliktavu vai iekārtu projektēšanu; 20.7. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, precizē un pārbauda praksē (arī rīkojot mācības) plānus rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā; 20.8. kārtību, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar attiecīgajām glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem glābšanas un avārijas dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai; 20.9. pasākumus, ko rūpnieciskās avārijas gadījumā atbildīgā persona veic kopīgi ar glābšanas dienestu un citiem avārijas dienestiem; 20.10. pasākumus (saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu) domino efekta samazināšanai; 20.11. iekārtas, materiālās rezerves un citus resursus, kas nepieciešami rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu izpildei; 20.12. paredzēto riska samazināšanas pasākumu un objekta drošības sistēmas atbilstību šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā šo atbilstību un efektivitāti sistemātiski izvērtē un veic nepieciešamos uzlabojumus; 20.13. kārtību, kādā dokumentē informāciju par kļūdām drošības sistēmā (tai skaitā par drošības vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, nevēlamiem notikumiem vai rūpnieciskām avārijām) un informē par tām valsts institūcijas; 20.14. kārtību, kādā atbildīgā persona izmeklē un izvērtē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai rūpnieciskās avārijas, nodrošina avārijas rezultātā piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, kā arī veic uzlabojumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos; 20.15. kārtību, kādā sistemātiski izvērtē, precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu. 21 (Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.81) IV. Drošības pārskatā iekļaujamā informācija 21. Drošības pārskatā norāda informāciju, kuru atbilstoši šo noteikumu III nodaļai ietver rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, šajā nodaļā minēto informāciju, pārskata sagatavotājus, kā arī papildinformāciju, ja atbildīgā persona to uzskata par nepieciešamu. 22 22. Lai novērstu informācijas dublēšanos, atbildīgā persona drošības pārskatā var iekļaut sadaļas no dokumentiem, kas izstrādāti atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, teritorijas plānojuma vai būvprojekta daļas, ja ir ievērotas visas šīs nodaļas prasības), kā arī izmantot drošības pārskata sadaļas, lai sagatavotu iesniegumu par atļauju veikt piesārņojošu darbību. 23 23. Drošības pārskatā atbildīgā persona: 23.1. pamato ražotnes vai objekta drošības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām; 23.2. norāda, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi; 23.3. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistīto infrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (tai skaitā būvju, iekārtu vai infrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālas ekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā); 23.4. norāda informāciju par objekta civilās aizsardzības plānu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus rūpniecisko avāriju laikā; 23.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu ēku vai būvju celšanu vai citu darbību sākšanu ražotnes apkārtnē; 23.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību; 23.7. norāda, vai objekts teritoriju plānojumos ir iezīmēts kā paaugstināta riska objekts atbilstoši šo noteikumu 53.punktā minētajām prasībām un vai teritoriju plānojumos objektam ir noteikta aizsargjosla, teritorijas izmantošanas ierobežojumi vai citi riska samazināšanas pasākumi atbilstoši aizsargjoslas reglamentējošo normatīvo aktu un šo noteikumu VIII nodaļas prasībām. 24 24. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnes raksturojumu, norādot: 24.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu; 24.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (tai skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citus meteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijas bīstamību vai padarīt smagākas tās sekas); 24.3. objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu; 24.4. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeni ūdenstecē); 24.5. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem); 24.6. ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (tai skaitā ziņas par dzīvojamo ēku apbūves teritorijām, norādot iedzīvotāju blīvumu un skaitu, sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, tūrisma un rekreācijas zonām, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, komunālās saimniecības vai energoapgādes būvēm un maģistrālajiem tīkliem); 24.7. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai autoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas; 24.8. ziņas par iepriekšējo apkārtnes teritorijas izmantošanu (tai skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiem objektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vai izgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas). 25 25. Drošības pārskatam pievieno: 25.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, infrastruktūras un iekārtas; 25.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemes izmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdens­tilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko un dzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums; 25.3. bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu kopijas; 25.4. tehnoloģisko shēmu, kurā norādītas ierīces, kontroliekārtas un mēr­instrumenti tehnoloģisko operāciju drošības nodrošināšanai un uzraudzībai; 25.5. objekta un galveno ražošanas, uzglabāšanas un citu tehnoloģisko iekārtu, cauruļvadu (līniju un manifoldu) fotogrāfijas; 25.6. to dokumentu un standartu sarakstu, uz kuriem pamatojoties izstrādāts drošības pārskats, projektētas un būvētas objekta tehnoloģiskās iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas novēršanai vai seku likvidēšanai, kā arī atsauces uz izmantoto literatūru, programmatūru, kartogrāfisko materiālu un citiem informācijas avotiem; 25.7. objektā vai līdzīgos objektos notikušu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju aprakstu un analīzi, tai skaitā informāciju par kļūdām drošības sistēmā vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, ja šāda informācija ir pieejama; 25.8. sabiedriskās apspriešanas protokolu, kā arī atsauci ar norādi, vai ir sniegta informācija atbilstoši šo noteikumu 92.punktā minētajām prasībām, un informatīvo materiālu iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija. 26 26. Objekta plānā norāda: 26.1. bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk - rezervuāri), norādot rezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starp sprādzienbīstamu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem; 26.2. tehnoloģiskās līnijas, ražošanas iekārtas (tai skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starp iekārtām vai to daļām, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās); 26.3. bīstamās iekārtas; 26.4. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avotus (ugunsdzēsības hidrantus, ūdenskrātuves un citus ūdens ņemšanas avotus ar norādītiem piebraukšanas ceļiem pie tiem un ūdens ņemšanas vietām ugunsdzēsības automobiļiem); 26.5. citas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas seku ierobežošanai vai likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus, norobežotājvaļņus); 26.6. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā; 26.7. objekta administratīvās telpas; 26.8. bīstamo kravu pārvadājumiem paredzēto autocisternu un dzelzceļa cisternu pagaidu novietošanas laukumus un ražotnei piederošos dzelzceļa atzarojumus, dokus un izkraušanas piestātnes šī objekta apkalpošanai. 27 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221) 27. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objektu un tajā esošajām iekārtām, norādot: 27.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu, bīstamo vielu daudzumu noliktavās, ražošanas, uzglabāšanas vai citās tehnoloģiskajās iekārtās, cauruļvados (līnijās un manifoldos), autocisternās un dzelzceļa cisternās, kas atrodas vai var atrasties ražotnes teritorijā vai ražotnei piederošā dzelzceļa atzarojumā, dokos, izkraušanas piestātnēs šī objekta apkalpošanai, uz mola vai līdzīgās būvēs (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai; 27.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu; 27.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) un bīstamības analīzi; 27.4. objektu un tajā esošo iekārtu izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa; 27.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību; 27.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operāciju drošības uzraudzību visā ražošanas procesā; 27.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām, būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas); 27.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un darbinieku kļūdas iespējamības analīzi; 27.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina drošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šo pasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi; 27.10. informāciju par iekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopju biežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem aizsardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram, par aizsardzību no vibrācijas); 27.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, minot attiecīgas instrukcijas; 27.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi - enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmantot rūpnieciskās avārijas un enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā; 27.13. informāciju par būvēm un iekārtām, kuras paredzēts demontēt, un to nojaukšanas termiņiem, ja to demontāža vai nojaukšana saistīta ar rūpniecisko avāriju risku. 28 28. Drošības pārskatā sniedz informāciju par bīstamajām vielām: 28.1. objektiem, kas darbojas vai ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā. Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk - bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kā sešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas; 28.2. objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus. 29 29. Drošības pārskatā norāda šādu informāciju par bīstamajām vielām: 29.1. tirdzniecības nosaukums un nosaukums saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvajā žurnālā (CAS numuru), numurs Eiropas Kopienā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS), empīriskā formula un tīrības pakāpe, bet ķīmiskajiem produktiem - to sastāvdaļas; 29.2. maksimālie un vidējie daudzumi objektā; 29.3. izvietojums objektā un daudzums tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī tas, vai viela ir izejviela, starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rasties nevēlamu notikumu rezultātā; 29.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvoklis normālos darba apstākļos un iespējamos avārijas apstākļos; 29.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējā iedarbība, kas var izraisīt nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas; 29.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūra, degtspēja, sprādzienbīstamās koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas; 29.7. korozivitātes raksturojums (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem); 29.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojums, kā arī tiešas iedarbības draudi cilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos; 29.9. kaitīgā iedarbība, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jeb aizkavētā ietekme), un šādas iedarbības riska raksturojums cilvēkam vai videi; 29.10. tehnoloģiskie, ugunsdrošības, darba drošības, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības, civilās aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, lai samazinātu vai novērstu kaitējumu, ko attiecīgās bīstamās vielas var radīt. 30 30. Ja bīstamā viela, kas atrodas vai var atrasties objektā, nerada rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar Vides pārraudzības valsts biroju drošības pārskatā nesniedz detalizētu šīs vielas iespējamās iedarbības vērtējumu. Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju, izvērtē un nosaka, vai attiecīgās bīstamās vielas, kas atrodas vai var atrasties objektā, tiešām nerada rūpnieciskās avārijas risku, ņemot vērā, ka šādu risku parasti nerada bīstamās vielas, kas: 30.1. normālos apstākļos ir cietā agregātstāvoklī un paliek cietā agregātstāvoklī arī prognozējamos nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas apstākļos, kā arī nav iespējama šīs bīstamās vielas noplūde, kas var radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku; 30.2. ir iepakotas vai tiek turētas tādā veidā un daudzumos, ka maksimāli iespējamā noplūde nekādos apstākļos nevar radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku; 30.3. ir tādos daudzumos un attālumā no citām bīstamajām vielām vai iekārtām, ka tās pašas nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku vai izraisīt rūpniecisko avāriju, kurā iesaistītas citas bīstamās vielas; 30.4. pieder pie kādas no šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām bīstamo vielu klasēm, bet objektā ir veikti tādi drošības pasākumi, kas novērš jebkādu rūpnieciskās avārijas risku saistībā ar šīm vielām. 31 31. Vides pārraudzības valsts birojs informāciju par bīstamajām vielām un objektiem, kuriem piemēro šo noteikumu 30.punktā minētos nosacījumus, nosūta attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un attiecīgajām reģionālajām vides pārvaldēm. 32 32. Drošības pārskatā sniedz informāciju par veiktajiem skaitliskajiem riska novērtējumiem, kas satur detalizētus aprakstus par lielu rūpniecisko avāriju riska scenārijiem un to iestāšanās varbūtību vai apstākļiem, kādos tās var notikt, pamato izvēlētos pieņēmumus un riska analīzes metodes, ievērojot identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, bīstamo vielu īpašības un daudzumus un tehno­loģiskā procesa apstākļus, kā arī pamato un analizē riska scenārijus, ņemot vērā: 32.1. iespējamos iekšējos un ārējos nevēlamo notikumu cēloņus, rūpnieciskās avārijas attīstības variantus (riska scenārijus), prognozēto bīstamās vielas noplūdes vietu un apjomu, kā arī aprēķināto noplūdes piesārņojuma koncentrāciju vai citu veidu kaitīgās iedarbības izplatību un bīstamību; 32.2. nevēlamu notikumu iestāšanās varbūtību, nosacījumus vai apstākļus; 32.3. iekšējos un ārējos faktorus, kuri var veicināt vai aizkavēt nevēlamu notikumu attīstību; 32.4. plānotos riska samazināšanas pasākumus. 33 33. Drošības pārskatā vienam no līdzīgu nevēlamu notikumu attīstības variantiem un katram atšķirīgu nevēlamu notikumu attīstības variantam, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, izvērtē avārijas iespējamās sekas un salīdzina tās ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī norāda: 33.1. iespējamo bīstamo vielu piesārņojuma koncentrāciju vidē; 33.2. iespējamo ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību vai vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos notikumu attīstības un ārējo faktoru ietekmes apstākļos; 33.3. teritoriju, kuru ietekmēs rūpnieciskā avārija, tās iespējamo platību, piesārņotās augsnes vai ūdens daudzumu un piesārņojuma izkliedi, izmantojot kartes, attēlus vai atbilstošus aprakstus; 33.4. laikposmu, kurā nevēlamais notikums var pārvērsties rūpnieciskā avārijā; 33.5. pasākumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas straujas attīstības iespējamību. 34 34. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā. 35 35. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību, tai skaitā: 35.1. iekārtu tehniskos parametrus, procesa vadības un iekārtu apstādinā­šanas sistēmas; 35.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un iekārtas (piemēram, procesa kontroles sistēmu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtu, pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu); 35.3. automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzēti ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai vai aizsardzībai pret iespējamu sprādzienu, to tehniskos parametrus; 35.4. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus, aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojumu un pasākumus. 36 36. Drošības pārskatā raksturo objekta civilo aizsardzību: 36.1. norādot objekta civilās aizsardzības struktūru, norīkotos atbildīgos darbiniekus (piemēram, vides aizsardzības, darba aizsardzības, civilās aizsardzības jomā), darba organizāciju un darbinieku pienākumus avāriju un katastrofu gadījumos, kā arī objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) struktūru un pienākumus; 36.2. norādot objektā ierīkotās trauksmes izziņošanas ierīces vai iekārtas, kas samazina rūpnieciskās avārijas iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku izplatību, īsi raksturojot apstākļus, kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot; 36.3. aprakstot objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, norādot trauksmes signālus, kā arī objekta darbinieku un apdraudētajā zonā esošo cilvēku brīdināšanu par draudiem, informācijas sniegšanu par aizsardzības pasākumiem un evakuācijas kārtību; 36.4. norādot svarīgākos pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu un rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā; 36.5. aprakstot objektā un ārpus objekta iesaistāmos resursus un materiālās rezerves; 36.6. norādot sadarbības kārtību ar glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem avārijas dienestiem. 37 37. Drošības pārskatā sniedz īsu kopsavilkumu par objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, iesaistāmajiem resursiem, plānotajiem un veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta civilās aizsardzības plānu. 38 38. Drošības pārskatā sniegtā informācija jādara zināma darbiniekiem. Drošības pārskats jāglabā viegli pieejamā vietā, lai tas kopā ar objekta civilās aizsardzības plānu būtu pieejams glābšanas dienestam, citiem operatīvajiem un avārijas dienestiem un objekta civilās aizsardzības formējumiem (vienībām, grupām) rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā. 39 V. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība 39. Atbildīgā persona paraksta un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā: 39.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 14.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas; 39.2. drošības pārskatu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas. 40 40. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Vides pārraudzības valsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju (turpmāk - komisija). Komisijas sastāvā ir pārstāvji no Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošajām iestādēm, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji. 41 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221) 41. Ja nepieciešams, komisija pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izskatīšanas: 41.1. pieaicina ekspertus rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai atsevišķu to daļu izvērtēšanai, lai pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā, un pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informāciju un atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu darbības un paredzēto riska samazināšanas pasākumu novērtējumu; 41.2. ierosina Valsts vides dienestam, glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Veselības inspekcijai atbilstoši kompetencei veikt objekta kontroli un novērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļās ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā. 42 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180) 42. Eksperti komisijas norādītajā termiņā sagatavo atzinumu par rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu vai stāvokli objektā, kurā iekļauj: 42.1. izvērtējumā lietotos kritērijus un metodes, kā arī to izvēles pamatojumu; 42.2. secinājumus un to pamatojumu. 43 43. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija: 43.1.divu mēnešu laikā pēc rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām; 43.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākumi nodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi; 43.3. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju, vai lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību; 43.4. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un izvērtē sabiedriskajā apspriešanā rakstiski fiksētos viedokļus; 43.5. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi un kuri atbildīgajai personai jāiekļauj rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā; 43.6. sagatavo ieteikumus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai; 43.7. iesaka glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ja drošības pārskatā ietvertā informācija norāda, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vai cilvēki ārpus objekta teritorijas. 44 44. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un triju nedēļu laikā pēc šo ieteikumu saņemšanas: 44.1. veic vienu no šādām darbībām: 44.1.1. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus; 44.1.2. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, vai arī uzdod veikt papildu pasākumus, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošību cilvēkam un videi, un vienlaikus atļauj vai aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju; 44.1.3. uzdod atbildīgajai personai izstrādāt jaunu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, kas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajai personai jāveic papildu pasākumi, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēka un vides drošību, un vienlaikus aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju; 44.2. informē Valsts vides dienestu, Valsts darba inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un glābšanas dienestu par ražotnēm vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 44.1.2. vai 44.1.3.apakš­punktā minētos nosacījumus, un šo uzņēmumu vai objektu radītajiem draudiem cilvēkam vai videi, lai Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgās ražotnes vai objekta darbību. 45 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180) 45. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 46 VI. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtība 46. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad objektā paredzēts: 46.1. sākt ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamo vielu, kura nav minēta iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, tādā daudzumā, kas ir vienāds ar 2 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītā attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai lielāks par 2 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītā attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma; 46.2. veikt iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novērša­nas programmā vai drošības pārskatā neparedzētas darbības ar bīstamajām vielām; 46.3. veikt pārmaiņas būvēs, iekārtās vai tehnoloģiskajā procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, ja tās var palielināt rūpniecisko avāriju radīto risku; 46.4. palielināt vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzumu objektā vairāk nekā par 10 % no iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novērša­nas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma; 46.5. mainīt vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvokli vairāk nekā par 10 % no iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma; 46.6. veikt pārmaiņas drošības sistēmā vai citas pārmaiņas objekta darbībā, ja tās var palielināt rūpniecisko avāriju radīto risku. 47 (MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā) 47. Reģionālā vides pārvalde šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un, ja nepieciešams, uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā. 48 48. Atbildīgā persona izvērtē rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un, ja nepieciešams, to precizē vai papildina, kā arī uzreiz pēc precizēšanas vai papildināšanas iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā: 48.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, ja reģionālā vides pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu ir uzdevusi atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā; 48.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu pēc atbildīgās personas iniciatīvas vai Vides pārraudzības valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem faktiem (arī notikušo avāriju datu analīzi), konstatēto domino efektu vai jaunu tehnisko informāciju par drošības nodrošinā­jumu; 48.3. drošības pārskatu atkārtoti - ne retāk kā reizi piecos gados. 49 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221) 49. Precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumu Vnodaļā noteiktajā kārtībā. 50 VII. Domino efekta novērtēšana un prasības objektiem, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt 50. Vides pārraudzības valsts birojs, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās un drošības pārskatos sniegto informāciju vai citu informāciju un, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, nosaka objektus vai objektu grupas, kas var izraisīt domino efektu - divu vai vairāku objektu sav­starpēju nevēlamu ietekmi, kas palielina rūpnieciskās avārijas iespējamību vai padara smagākas avārijas sekas, saistībā ar: 50.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregāt­stāvokli un daudzumu; 50.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu paramet­riem; 50.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu izvietojumu; 50.4. ārējiem riska avotiem. 51 51. Vides pārraudzības valsts birojs informāciju par domino efektu sniedz reģionālajām vides pārvaldēm, glābšanas dienestam, to objektu atbildīgajām personām, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt, kā arī attiecīgajām pašvaldībām. 52 52. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, šo objektu atbildīgās personas: 52.1. mēneša laikā pēc Vides pārraudzības valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojas par kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā; 52.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot drošības sistēmu, ņem vērā iespējamo rūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo seku smagumu un izplatību; 52.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efekta samazināšanai; 52.4. sniedz informāciju glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai, norādot galvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efektu, informāciju par domino efektu, kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu. 53 VIII. Prasības objektu un to apkārtnes teritoriju plānošanai un objektu norādīšanai teritoriju plānojumos 53. Objekti, uz kuriem attiecas šie noteikumi, ir paaugstināta riska objekti. Šos objektus norāda teritoriju plānojumos. 54 54. (Svītrots ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.81) 55 55. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz: 55.1. informāciju attiecīgajām pašvaldībām par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts; 55.2. ieteikumus par ierobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām un citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā. 56 56. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumus, visu līmeņu teritoriju plānojumos paredz riska samazināšanas pasākumus, kā arī plāno drošu attālumu: 56.1. starp objektiem; 56.2. starp objektu un dzīvojamo vai sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, kurās atrodas vai teritorijas plānojumā paredzēts izvietot attiecīgi dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, kā arī starp objektu un teritorijām ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, autostacijām, dzelzceļa stacijām vai pasažieru ostām); 56.3. starp objektu un būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūp­nieciskās avārijas vai domino efekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas (piemēram, degvielas uzpildes staciju, dzelzceļu, pa kuru pārvadā bīstamās kravas); 56.4. starp objektu un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegu­miem un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām; 56.4.1 starp objektu un galvenajiem transporta ceļiem; 56.5. citos gadījumos, ja saistībā ar objektu bīstamību un izvietojumu nepieciešams noteikt ierobežojumus teritoriju izmantošanā. 57 (Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.81) 57. Plānojot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus, teritorijas plānojumā ņem vērā: 57.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnie­ciskās avārijas iespējamību un tās seku aptuveno apjomu); 57.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskajām avārijām; 57.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidot aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, ja šo risku nav iespējams novērst, veicot citus riska samazināšanas pasākumus. 58 58. Lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, visu līmeņu teritoriju plānojumos plānoto vai esošo objektu tuvumā nosaka ierobežojumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz: 58.1. dzīvojamo ēku apbūves teritoriju plānošanu vai paplašināšanu, vai esošās apbūves blīvuma palielināšanu; 58.2. mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko iestāžu un citu iestāžu vai uzņēmumu ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, banku, tiesu, tirdzniecības uzņēmumu) teritoriju plānošanu; 58.3. kultūrvides, atpūtas un tūrisma pakalpojumu un mītņu teritoriju plānošanu; 58.4. lidostu, ostu, šķirotavu, autoceļu, dzelzceļu vai ūdensceļu plāno­šanu; 58.5. transporta vai pārkraušanas intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu vai to intensitātes palielināšanas plānošanu; 58.6. bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu iekārtu (arī sūkņu staciju) plānošanu; 58.7. citu objektu plānošanu vai citādu teritoriju izmantošanu, vai izmantošanas plānošanu, ja tās dēļ var palielināties rūpnieciskās avārijas vai domino efekta iespējamība vai kļūt smagākas šādas avārijas sekas. 59 59. Atbildīgā persona, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, paredz objekta teritorijas plānošanas pasākumus, kas nodrošina iespēju novērst rūpnieciskās avārijas vai samazināt šādu avāriju risku vai ietekmi uz cilvēku vai vidi: 59.1. projektējot objektu vai plānojot objekta izvietojumu, kā arī plānojot pārmaiņas objektā; 59.2. izstrādājot, precizējot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu; 59.3. ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas teritorijas un tādēļ nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas nodrošinātu iespēju samazināt rūpniecisko avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi ir nepietiekami un rūpnieciskā avārija objektā var apdraudēt cilvēku dzīvību ārpus objekta, objekta atbildīgā persona veic tādus tehniskos pasākumus, kas nodrošinātu rūpniecisko avāriju novēršanu vai šādu avāriju riska vai ietekmes uz cilvēku vai vidi samazināšanu. 60 60. Visu veidu teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas gaitā apspriešanas organizētāji uzaicina attiecīgus speciālistus, kas nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku, ko izraisa objekti, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības. Atbildīgā persona nodrošina attiecīgo speciālistu piedalīšanos sabiedriskajā apspriešanā un skaidrojumu par tās pārvaldījumā esošā objekta izraisīto rūpniecisko avāriju risku. Vides pārraudzības valsts birojs nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku būtību (rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību vai veselību). 61 IX. Objekta civilās aizsardzības plāns 61. Atbildīgā persona izstrādā objekta civilās aizsardzības plānu, kurā iekļauj informāciju par atbildīgo darbinieku noteikšanu civilās aizsardzības jautājumos, civilās aizsardzības formējumu izveidi un to gatavības nodrošināšanu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos, rīcībā esošajiem resursiem, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumiem, kā arī par plānotajiem un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un gatavību reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, lai likvidētu vai ierobežotu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas objekta teritorijā un samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi. 62 62. Atbildīgā persona iepazīstina objekta darbiniekus ar civilās aizsardzības plānu. 63 63. Izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, atbildīgā persona ņem vērā: 63.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kā arī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu; 63.2. glābšanas dienesta priekšlikumus: 63.2.1. par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem preventī­vajiem, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, rīcību rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, iesaistāmajiem resursiem un prasībām objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) gatavības nodrošināšanai atkarībā no objekta un apkārtnē izvietoto objektu bīstamības; 63.2.2. attiecībā uz objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) sadarbību ar glābšanas dienestu rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos; 63.2.3. attiecībā uz citu informāciju par objektu, kas nepieciešama glāb­šanas dienestam un attiecīgajai pašvaldībai, lai izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu un nodrošinātu sadarbību un savstarpēju palīdzību, un kas jānorāda objekta civilās aizsardzības plānā; 63.3. objekta darbinieku ieteikumus par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem pasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā; 63.4. citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamu notikumu, negadījumu vai rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos. 64 64. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā paredz pasāku­mus, kas: 64.1. nodrošina nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu; 64.2. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā rūpnieciskās avārijas gadījumā; 64.3. nodrošina pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja rūpnieciskajā avārijā ir cietuši cilvēki; 64.4. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas; 64.5. nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām, sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā; 64.6. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskās avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi. 65 65. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda: 65.1. personas, kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīgas par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas; 65.2. personas, kas ir atbildīgas par sakariem ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām un dienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā; 65.3. aprakstu par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei (norādot iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļus un tehnoloģisko procesu vai ražotņu apstādināšanas kārtību); 65.4. pasākumus, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā: 65.4.1. brīdināšanu par draudiem, informēšanu par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmāko informēšanu; 65.4.2. aprakstu par darbinieku darbību pēc brīdinājuma saņemšanas; 65.4.3. drošības pasākumus darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā; 65.4.4. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumus cietušajiem; 65.5. resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojumu, norādot: 65.5.1. resursus, kas pieejami ražotnē un objektā; 65.5.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā ir iespējams saņemt attiecīgos resursus; 65.6. laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas glābšanas dienests un citi avārijas dienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā. 66 66. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz īsu kopsavilkumu par iespējamo rūpniecisko avāriju attīstības variantiem un šādu avāriju kopējo seku smagumu un izplatību. 67 67. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojumu, norādot: 67.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas, iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas, kā arī sakaru sistēmas aprakstu, norādot kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina iedzīvotājus, glābšanas dienestu, attiecīgās pašvaldības un citas institūcijas; 67.2. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus; 67.3. informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama. 68 68. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā norāda kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība pasākumiem, kurus paredzēts veikt: 68.1. nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas, vai katastrofas gadījumā ražotnes vai objekta teritorijā; 68.2. rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem. 69 69. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzība glābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamības vai seku samazināšanai. 70 70. Atbildīgā persona sniedz glābšanas dienestam informāciju par objektu, kas nepieciešama, lai glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, kā arī paredzētu un nodrošinātu sadarbību un savstarpējo palīdzību ar objekta civilās aizsardzības formējumiem (vienībām, grupām) rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos. 71 X. Objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas kārtība un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas kārtība 71. Objekta civilās aizsardzības plānu kopā ar nepieciešamo papildinformāciju atbildīgā persona iesniedz glābšanas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas. 72 72. Glābšanas dienests: 72.1. kopīgi ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām izvērtē objekta civilās aizsardzības plānu mēneša laikā pēc tā saņemšanas; 72.2. informē Vides pārraudzības valsts biroju un attiecīgās pašvaldības, ja, pamatojoties uz riska izvērtējuma komisijas ieteikumu, netiek izstrādāts ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns; 72.3. organizē un vada ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu, nosakot valsts institūciju un pašvaldību pienākumus, materiālās rezerves un citus resursus, kas paredzēti neatliekamām darbībām un pasākumiem, lai ierobežotu vai likvidētu rūpnieciskās avārijas un samazinātu šo avāriju ietekmi uz cilvēkiem un vidi ārpus objekta teritorijas; 72.4. triju mēnešu laikā pēc objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, kas ir republikas pilsētas vai rajona civilās aizsardzības plāna sastāvdaļa. 73 73. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādi, attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieaicina (ja nepieciešams): 73.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvi, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas plānošanu; 73.2. (svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180); 73.3. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu); 73.4. attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus; 73.5. ekspertus. 74 (Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.718) 74. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu un ņemot vērā citu valsts institūciju un ekspertu viedokļus, glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību: 74.1. izskata bīstamo vielu iespējamos iz …