Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai

Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 27 Rīgā 2020. gada 22. janvārī (prot. Nr. 3 35. §) Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 1. Apstiprināt Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo iestādi plāna īstenošanā un plānā noteikto uzdevumu izpildes kontrolē. 3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 4. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. līdz 2022. gada 31. martam - starpposma izvērtējuma ziņojumu par plāna izpildi 2019.-2021. gadā; 4.2. līdz 2024. gada 31. martam - informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs K. Gerhards (Ministru kabineta 2020. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 27) Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai SATURA RĀDĪTĀJS Ievads 1. Normatīvie akti 2. Rīcības plāna mērķi un uzdevumi 3. Rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai 3.1. Rīcības virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" 3.2. Rīcības virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" 3.3. Rīcības virziens "Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" 3.4. Rīcības virziens "Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" 3.5. Rīcības virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" 3.6. Rīcības virziens "Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai" 3.7. Rīcības virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās teritorijās" 3.8. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" 3.9. Rīcības virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" 3.10. Rīcības virziens "Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai" 4. Rīcības plāna ieviešana Rīcības plānā lietotie saīsinājumi AAL - augu aizsardzības līdzeklis BIOR - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" CSP - Centrālā statistikas pārvalde DVKP - daudzgadu valsts kontroles programma EFSA - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EK - Eiropas Komisija EP - Eiropas Padome EPPO - Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija ES - Eiropas Savienība IAA - integrētā augu aizsardzība KDKP - Kopienas daudzgadu kontroles programma LAALRUTA - Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācija LAAPC - Latvijas augu aizsardzības un pētniecības centrs LLKC - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs LVĢMC - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" MAL - augu aizsardzības līdzekļu atlieku līmenis MK - Ministru kabinets NVO - nevalstiskās organizācijas PVD - Pārtikas un veterinārais dienests SKPC - Slimību profilakses un kontroles centrs SUI - drošas un ilgtspējīgas lietošanas iniciatīva VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests ZM - Zemkopības ministrija Ievads Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai (turpmāk - Rīcības plāns) sagatavots un tiks izmantots, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk - Direktīva) izvirzīto mērķi - panāktu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas. Rīcības plāna izstrādi paredz Direktīvas 4. pants. Ministru kabinets 2013. gada 12. aprīlī apstiprināja plānu 2013.-2015. gadam. Vairums ES dalībvalstu rīcības plānu tika izstrādāti piecu gadu termiņam, kas beidzās 2017.-2018. gadā. Pārskatot rīcības plānus, dalībvalstis ir aicinātas ņemt vērā EK 2017. gada 10. oktobra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, COM(2017) 587, par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, konstatētās nepilnības un norādes plānu uzlabošanai. Latvija jaunā rīcības plāna projektu izstrādāja 2016. gadā, taču to bija nepieciešams papildināt atbilstoši EK ziņojuma norādēm. Iepriekšminētā iemesla dēļ rīcības plāna tālāka virzība apstiprināšanai tika turpināta 2019. gadā. Rīcības plānā izvirzītie uzdevumi un to izpildei nepieciešamais finansējums noteikti kā Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - VAAD) prioritātes. Jaunais Latvijas Rīcības plāns aptver 2019.-2023. gada plānošanas periodu. Diskusijas ES par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu sākās 2002. gadā, kad tika pieņemta Sestā vides rīcības programma (6th Environment Action Programme jeb 6 EAP) 2002.-2012. gadam. Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka vēl vairāk ir jāsamazina pesticīdu, īpaši augu aizsardzības līdzekļu, ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Uzsvērta nepieciešamība panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un izteikts mudinājums ievērojami samazināt gan pesticīdu lietošanu vispār, gan ar to saistītos riska faktorus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo kultūraugu aizsardzību. Pamatojoties uz šo rīcības programmu, 2006. gada vasarā EK nāca klajā ar priekšlikumiem vairākiem ES normatīvo aktu projektiem augu aizsardzības jomā, tostarp Direktīvai par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, attiecinot to uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā augu aizsardzības līdzekļi. Tā jau sākotnējā variantā paredzēja prasību katrai dalībvalstij izstrādāt savus rīcības plānus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto riska faktoru mazināšanai. Šajā rīcības plānā iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un laika grafiki to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Rīcības plānā minētie mērķi un uzdevumi ir atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā. Rīcības plāna mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti izmantojami kā nacionālie indikatori Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai. 1. Normatīvie akti Šobrīd ES ir izstrādāts tiesiskais regulējums visiem AAL aprites ķēdes posmiem. ES augu aizsardzības jomu regulē šādi normatīvie akti: 1) Direktīva; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (turpmāk - Regula 1107/2009); 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā, un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK. Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa Direktīvas prasību Latvijā jau bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr, lai Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie akti tika pārskatīti un izdarīti nepieciešamie grozījumi. 2. Rīcības plāna mērķi un uzdevumi Rīcības plānā galvenais izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijai būtu jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu 2019.-2023. gadam, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Būtisks uzdevums minētā mērķa sasniegšanai ir integrētās augu aizsardzības ieviešana, kuras pamats ir alternatīvo augu aizsardzības metožu izstrāde, popularizēšana un ieviešana. Tas savukārt mazinās lauksaimnieku atkarību no ķīmiskajiem AAL. Minētais mērķis tiks sasniegts, īstenojot Rīcības plānā noteiktos darbības virzienus un izpildot uzdevumus. Esošās situācijas īss apraksts parāda jau īstenotās Direktīvas prasības, kas tika ieviestas iepriekšējā Rīcības plāna darbības laikā. Zem katras Rīcības plāna nodaļas tiek norādīti sasniedzamie mērķi un detalizēti - veicamie uzdevumi ar konkrētiem termiņiem un atbildīgajām institūcijām. Katras sadaļas beigās minēti indikatori, ar kuru palīdzību būs iespējams novērtēt izpildīto uzdevumu rezultātus un veikt atbilstošas korekcijas. 3. Rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai 3.1. Rīcības virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" Esošā situācija Latvijā prasība par AAL lietotāju un izplatītāju apmācību ir spēkā no 20. gs. 90. gadiem. Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti grozījumi Augu aizsardzības likumā un 2013. gada 19. martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 "Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību"1 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 147). Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedzama atļauja profesionālo AAL lietotāju, AAL lietošanas operatoru, AAL pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācībai, kā arī to, ka katrai kategorijai ir atsevišķa apmācība (gan sākotnēja, gan atjaunojošā) ar noteiktu programmu apgūšanu, pēc kuras tiek izsniegtas šādas apliecības: • profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 1. reģistrācijas klases AAL; • profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL; • AAL lietošanas operatora apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL; • augu aizsardzības konsultanta apliecība; • AAL pārdevēja apliecība. 1. attēls. Kopējais apmācīto personu skaits periodā no 2011. līdz 2018. gadam Šobrīd noteiktajās apmācības programmās profesionālos AAL lietotājus un augu aizsardzības konsultantus apmāca arī par IAA pamatprincipiem un prasībām, lielu uzmanību vēršot uz agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kas ir IAA pamats. VAAD Valsts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā izveidojis "Augu aizsardzības līdzekļu jomā izsniegto apliecību reģistru". Sasniedzamie mērķi 1. Visas personas, kas savā profesionālajā darbībā izmanto 2. reģistrācijas klases AAL, ir apmācītas, un to apliecina derīga apliecība. 2. Visas personas, kas sniedz konsultācijas augu aizsardzības jomā, ir nokārtojušas pārbaudījumu, un to apliecina derīga apliecība. 3. Apmācības veicēji regulāri piedalās VAAD rīkotajos semināros. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāts 3.1.1. Profesionālo lauksaimniecības skolu programmās iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības jautājumiem Svarīgi jau mācību procesā topošos lauksaimniekus apmācīt par drošu un atbildīgu AAL lietošanu, īpaši uzsverot ķīmiskajiem AAL alternatīvām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm. Ja augu aizsardzības apmācības programmas temati ir identiski MK noteikumu Nr. 147 pielikumā noteiktajiem, apmācības beigās ir iespēja nokārtot pārbaudījumu un saņemt profesionālā AAL lietotāja apliecību. Tas veicina zinošu un atbildīgu speciālistu pieejamību darba tirgū tūlīt pēc skolu beigšanas. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD Izsniegtas trīs atļaujas profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju apmācībai 3.1.2. Organizēt seminārus apmācības veicējiem par aktualitātēm augu aizsardzības jomā Zināšanas par jaunumiem un izmaiņām augu aizsardzības jomā ir nozīmīgas ikvienam, kas ir saistīts ar augu aizsardzību, īpaši tiešajiem AAL lietotājiem. Tādēļ būtiski, ka aktuālo informāciju augu aizsardzības jomā AAL lietotāji saņem ikvienā apmācībā - gan sākotnējā, gan atjaunojošā. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD Noorganizēti 6 semināri 3.1.3. Uzraudzīt apmācības veicējus Izvērtējot riska faktorus, organizējamas plānveida kontroles, piedaloties mācību procesā un izvērtējot tā kvalitāti un atbilstību MK noteikumu Nr. 147 prasībām. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD Katru gadu īstenotas piecas uzraudzības reizes 3.1.4. Pilnveidot apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām Pēdējos gados augu aizsardzības jomā ES notiek regulāras izmaiņas (piemēram, daudzas AAL darbīgās vielas tiek izslēgtas no ES darbīgo vielu saraksta, daudziem AAL mainās lietojums, devas utt.), kuras lauksaimniekiem - AAL lietotājiem - jāzina, lai AAL lietotu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vairākums lauksaimnieku aizņemtības dēļ regulāri neseko līdzi izmaiņām, tādēļ apmācība dod reālu iespēju uzzināt par aktualitātēm augu aizsardzībā. Pieaugot integrētās audzēšanas nozīmībai, nepieciešams apmācības programmās vēl vairāk izcelt alternatīvās augu aizsardzības metodes, uzsverot, ka ķīmiskie AAL lietojami tikai tad, kad iepriekšminētās metodes jau izmēģinātas un vēl aizvien pastāv reāls kaitējums ražai. Līdz 2021. gada 31. decembrim VAAD Pilnveidota apmācības sistēma 3.1.5. Jauns Izveidot tiešsaistes apmācības sistēmu amatieriem par drošu AAL lietošanu Tā kā normatīvie akti nepieprasa, lai neprofesionālie AAL lietotāji būtu apmācīti, pastāv pamatotas bažas, ka tie atļautos 3. reģistrācijas klases AAL ne vienmēr lieto pareizi. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD Izveidota sistēma Indikators ► Apmācīto personu skaits pa kategorijām ► Apmācības veicēju uzraudzībās konstatēto neatbilstību skaits (attiecībā pret visām uzraudzības reizēm) ► Pārbaudīto saimniecību skaits, kurās lieto 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus un kurās konstatētas personas, kam nav derīga atbilstoša apliecība (attiecībā pret visiem pārbaudītajiem) 3.2. Rīcības virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" Esošā situācija Augu aizsardzības likumā noteikts, ka AAL drīkst izplatīt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci), kas dod tiesības izplatīt AAL. VAAD izskata iesniegumu, pārbauda tirdzniecības vai uzglabāšanas vietu un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, ja tirdzniecības vai uzglabāšanas vieta atbilst AAL apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"2 nosaka prasības AAL laišanai tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, AAL tirdzniecības, ievešanas, izvešanas, uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu pienākumus, informācijas sniegšanas kārtību AAL pircējam un tās saturu, kā arī AAL aprites kontroles kārtību. Iepriekšminētie noteikumi nosaka arī to, ka licences īpašniekam jānodrošina, lai AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kas saņēmis AAL pārdevēja vai 2. reģistrācijas klases AAL lietotāja apliecību, vai augu aizsardzības konsultanta apliecību un kas, pārdodot AAL, sniedz pircējam augu aizsardzības jomu regulējošiem normatīviem aktiem un reģistrētajam AAL marķējumam atbilstošu informāciju par iespējamo konkrētā AAL radīto risku cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un kaitīgo iedarbību, par AAL lietošanas un uzglabāšanas prasībām, un drošu izlietoto AAL iepakojumu apglabāšanu, kā arī par citām kaitīgo organismu ierobežošanas iespējām ar mazu risku. Šī prasība ir obligāta gadījumos, kad persona iegādājas 3. reģistrācijas klases AAL un nav profesionālais AAL lietotājs, bet, ja AAL iegādājas profesionālais AAL lietotājs, minētā informācija jāsniedz pēc personas pieprasījuma. VAAD kompetencē ir veikt valsts uzraudzību un kontroli par AAL izplatīšanas jomas normatīvo aktu prasību ievērošanu3. Pēdējos gados būtiska uzmanība tiek pievērsta nelegālo AAL kontrolēm, jo ir palielinājies nelegālo AAL izplatības risks. To veicinājuši vairāki iemesli - nozīmīgi samazinājies 3. reģistrācijas klases AAL skaits, kā arī pēc vairāku darbīgo vielu izslēgšanas no ES darbīgo vielu saraksta no tirgus izņemti daudzi plaši izmantoti AAL. Sasniedzamie mērķi 1. AAL izplatītāji tirdzniecības vietās ir apmācīti darbinieki, kuriem ir derīgas apliecības. 2. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 2. reģistrācijas klases AAL, pārdevējs pārdošanas brīdī pārliecinās par derīgas pircēja apliecības esamību, par ko veic ierakstu uzskaites sistēmā. 3. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, apmācīts darbinieks ikvienam AAL pircējam sniedz informāciju par konkrēto AAL (lietošanu, uzglabāšanu, risku cilvēku veselībai un videi). 4. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, darbinieks ikvienam AAL pircējam izsniedz informatīvu bukletu par drošu un atbildīgu AAL lietošanu. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāts 3.2.1. Operatīvajās pārbaudēs kontrolēt nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu tuvumā esošajām izplatīšanas vietām Plānoto un operatīvo pārbaužu laikā notiek regulāras licencēto AAL izplatīšanas vietu pārbaudes. Nepieciešams veikt operatīvās pārbaudes vietās, kurām nav speciāla atļauja (licence) izplatīt AAL, - tirgos, saimniecības, būvmateriālu, lauksaimniecības preču veikalos, izstādēs, veterinārajās aptiekās vai jebkurā citā vietā, kur ir aizdomas par iespējamu normatīvo aktu prasību neievērošanu. Iespējams, ka valsts pierobežas rajonos vairāk notiek nelegālu un viltotu AAL tirdzniecība. Tādēļ, lai izvērtētu situāciju, šajos rajonos nepieciešamas īpašas operatīvās pārbaudes. Visu minēto operatīvo pārbaužu mērķis - novērst nelegālo un viltoto AAL izplatīšanu un lietošanu Latvijā. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD, PVD, Muitas pārvaldes Katru gadu 45 operatīvās pārbaudes un noņemti 9 AAL kontrolparaugi 3.2.2. Jauns Sagatavot un tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases AAL, nogādāt informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu AAL lietošanu 3. reģistrācijas klases AAL pircējiem un lietotājiem (mazdārziņu sektors) nav prasība iziet speciālu apmācību, tāpēc šo AAL lietošana ir katra paša atbildība un atkarīga no konkrētā lietotāja zināšanām. Diemžēl nereti pirms iegādātā AAL lietošanas netiek izlasīta pat tā lietošanas instrukcija, tāpēc līdzekļi tiek lietoti nepareizi, nodarot kaitējumu videi un paša lietotāja veselībai. Tādējādi uzsvars liekams uz šīs iedzīvotāju kategorijas informēšanu par AAL bīstamību, to pareizu lietošanu tikai galējas nepieciešamības situācijā, ievērojot visus marķējumā norādītos piesardzības pasākumus. Līdz 2021. gada 31. decembrim VAAD Sagatavoti un izplatīti 10 000 gab. bukleti 3.2.3. Jauns Organizēt informatīvo kampaņu lauksaimniekiem un neprofesionālajiem AAL lietotājiem par nelegālo un viltoto AAL kaitīgumu Lai veiksmīgi noorganizētu informatīvo kampaņu par nelegālajiem un viltotajiem AAL, kopā ar ieinteresētajām pusēm nepieciešams izstrādāt kampaņas stratēģiju. Kampaņā jāsagatavo informācija, kas jāizplata lauksaimnieku, iesaistīto organizāciju un struktūru vidū, kā arī jāorganizē apmācība par viltotiem un nelegāliem AAL. 2019.-2023. gads VAAD, LAALRUTA Noorganizēta informatīvā kampaņa Indikators ► Pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās nav neviena apmācīta darbinieka ar derīgu apliecību (attiecībā pret visām pārbaudītajām vietām) ► Pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās konstatēta neatbilstība saistībā ar tirgotiem nelegālajiem AAL (attiecībā pret visām pārbaudītajām vietām) ► Izplatīto informatīvo bukletu skaits ► Neatbilstību skaits, kad 1. un 2. reģistrācijas klases AAL pārdots pircējam bez derīgas apliecības ► Operatīvo pārbaužu skaits, kurās konstētas neatbilstības saistībā ar nelegālajiem un viltotajiem AAL (attiecībā pret visām pārbaudēm) 3.3. Rīcības virziens "Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" Esošā situācija Sabiedrības informēšana. Augu aizsardzības likumā noteikts, ka VAAD jebkurai ieinteresētajai personai nodrošina iespēju saņemt informāciju par AAL reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, vispārēju informāciju par AAL, ar to lietošanu saistītajiem riskiem, AAL ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī par AAL lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu. Informāciju par AAL reģistru VAAD publicē savā tīmekļvietnē4. 2014. gadā VAAD, piesaistot nevalstiskās organizācijas, izveidojis darba grupu sabiedrības informēšanas programmas "Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" izstrādei. Minētā programma 2014. gadā tika izstrādāta, 2016. gadā papildināta ar aktuālo informāciju un 2017. gadā ar VAAD direktora rīkojumu apstiprināta5. Lai izvērtētu programmas izpildi un programmu papildinātu nākamajam periodam, tiek plānotas turpmākas darba grupas sanāksmes. VAAD sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un dārzkopības izdevumiem "Saimnieks", "Agrotops", "Dārzs un Drava", "Ievas Dārzs", "Dārza Pasaule" un "Biškopis", kuros regulāri tiek publicēti raksti par augu aizsardzību, tostarp par drošu AAL lietošanu. VAAD pastāvīgi gatavo atbildes uz tīmekļvietnē uzdotajiem jautājumiem6, sniedz komentārus nacionālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atbild uz uzticības tālruņa zvaniem. Par augu aizsardzības jautājumiem, tostarp par AAL lietotāju apmācību, dažādu sabiedrībai pieejamo reģistru lietošanu, par drošu AAL lietošanu, par apstrādājamo lauku tuvumā dzīvojošo kaimiņu drošību VAAD regulāri sagatavo un savā tīmekļvietnē ievieto informatīvus materiālus - bukletus, informatīvas lapas, infografikas, videopamācības.7 LAALRUTA sadarbībā ar VAAD Latvijā īstenojusi projektu par AAL drošu un ilgtspējīgu lietošanu8 (SUI - Safe and Sustainable Use Initiative). Projektā notika visu iesaistīto pušu, tostarp sabiedrības, informēšana par drošu AAL lietošanu. Projekta laikā tika organizēti 22 izglītojoši semināri par AAL drošu lietošanu. Saindēšanās gadījumi ar augu aizsardzības līdzekļiem. Lai ieviestu Direktīvas prasības un izveidotu sistēmu informācijas apkopošanai par AAL radītās akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem to cilvēku grupās, kas, iespējams, regulāri pakļautas AAL iedarbībai, 2011. gada 27. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"9. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim Latvijā nebija oficiālas informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar AAL. Pēc SPKC datiem, no 2012. gada līdz 2017. gadam ik gadu atgadījusies viena saindēšanās ar AAL (kopā pa gadiem - 5 reizes). Šie saindēšanās gadījumi nav notikuši AAL tiešas lietošanas laikā, bet gan nejaušības dēļ, piemēram, tos iedzerot. Attiecībā uz tiešām darbībām ar AAL, kuras notiek lauksaimniecības uzņēmumos, darba devējam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību ir pienākums nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darba laikā, tostarp strādājot ar AAL (atbilstošas sertificētas iekārtas, individuālos aizsardzības līdzekļus utt.). Darba devējam ir pienākums instruēt nodarbinātos par AAL drošu un pareizu lietošanu. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam ir pienākums pārliecināties par to, ka katrs nodarbinātais ir sapratis sniegtās instrukcijas. Turklāt darba devējam jāievēro normatīvajos aktos par darba drošību un veselības aizsardzību noteiktās prasības, piemēram, jānodrošina, ka nodarbinātie regulāri veic obligātās veselības pārbaudes. Atliekvielas pārtikā. Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu - AAL - atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, EK dalībvalstis katru gadu īsteno AAL atlieku: 1) saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu; 2) daudzgadu valsts kontroles programmu. ZM sadarbībā ar tās pakļautībā esošajiem dienestiem VAAD un PVD gatavo un katru gadu aktualizē DVKP, pamatojoties uz Regulas Nr. 396/2005/EK10 30. panta 1. punktu. ZM izstrādā DVKP, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par AAL lietojumu Latvijā. DVKP paredz tos pārtikas produktus, no kuriem ņems paraugus, to skaitu un analizējamos AAL. ZM, lai novērstu dublēšanos, DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos MAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. ZM apstiprināto aktualizēto DVKP nākamajiem trim gadiem iesniedz EK un EFSA. VAAD sniedz priekšlikumus ZM par to, kuras AAL darbīgās vielas ir jāiekļauj DVKP, savukārt PVD ir atbildīgs par KDKP un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek ņemti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, primārās ražošanas un ražošanas uzņēmumos un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā (turpmāk - BIOR). ZM katru gadu apkopo KDKP un DVKP rezultātus un saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005/EK 30. panta 3. punktu publicē tos savā tīmekļvietnē11. Saskaņā ar EFSA apkopoto informāciju 2016. gadā Latvijā augu aizsardzības atliekvielu klātbūtne meklēta 343 pārtikas produktu paraugos12. Paraugu analīžu rezultāti liecina, ka Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti AAL atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem Baltijas jūras reģiona un arī ES mērogā. Valsts AAL atliekvielas Nav konstatētas Pieļaujamās robežās Pārsniegumi Latvija 73,5% 26,2% 0,3% Igaunija 67,9% 30,4% 1,7% Lietuva 62,3% 34,2% 3,4% Somija 54,3% 42,6% 3,1% Polija 47,9% 48,6% 3,5% Vācija 39,3% 56,8% 3,8% 2. attēls. AAL atliekvielu paraugu analīžu rezultāti 2016. gadā Sasniedzamie mērķi 1. Sagatavota informācija par AAL, un tā ir pieejama sabiedrībai, jo īpaši par risku, kas rodas AAL nepareizas lietošanas dēļ. 2. Sabiedrībai ir pieejama informācija par cilvēku veselībai un videi radīto iespējamo akūto vai hronisko kaitējumu no AAL lietošanas. 3. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā un augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem. 4. AAL marķējumi ir lietotājam skaidri saprotami, tajos harmonizēta individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un noteikti vienoti brīdinājumi par risku cilvēku veselībai un videi. 5. Lauksaimniecības uzņēmumos darbā ar AAL darba devējs nodarbināto ir nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. 6. AAL lietošanas risks kaimiņiem un ar AAL lietošanu nesaistītām personām ir minimalizēts. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.3.1. Informēt sabiedrību par AAL drošu lietošanu Dalība publiskos pasākumos, un lašākas sabiedrības informēšana par AAL pareizu lietošanu. Informatīvu materiālu izdošana par AAL drošu lietošanu. Līdz 2023. gada 31. decembrim LAALRUTA VAAD LLKC Dalība 5 semināros katru gadu 3.3.2. Jauns Informēt AAL lietotājus par iespējamiem riska faktoriem, ko var radīt AAL nepareiza lietošana Patlaban reģistrēto AAL marķējumi atšķiras, dažkārt izraisot diskusijas par drošības prasībām. AAL marķējumos nepieciešams vairāk izcelt to bīstamību un lietošanas risku. Lai AAL marķējumi būtu lietotājam skaidrāk saprotami, nepieciešama to harmonizācija. 2020.-2023. gads VAAD Pārskatīti 15 AAL marķējumi katru gadu 3.3.3. Jauns Veikt aptauju par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL, trūkumu identificēšana Atkārtota lauksaimnieku aptaujas veikšana par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar AAL pēc iepazīšanās ar to drošu lietošanu. Līdz 2023. gada 31. decembrim LAALRUTAVAAD Veikta aptauja, izvērtēta situācija 3.3.4. Veikt pesticīdu atlieku monitoringu un informēt sabiedrību par AAL atlieku monitoringa rezultātiem Sabiedrības informēšana par pesticīdu atlieku monitoringa rezultātiem ir nepieciešama, īpaši norādot gadījumus, kad MAL ticis pārsniegts. 2019.-2023. gads ZM, BIOR Īstenojot programmas KDKP un DVKP, noņemti paraugi un sagatavots ziņojums par AAL atlieku monitoringa rezultātiem - vienreiz gadā 3.3.5. Jauns Veikt pētījumu lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar AAL Lai saprastu situāciju lauksaimniecības uzņēmumos saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, nepieciešams veikt situācijas analīzi, piesaistot darba inspekciju, kas ir tiešā darba drošības pārbaudītāja. Līdz 2021. gada 31. decembrim VAAD Notikusi darba grupas sanāksme, kurā analizēti pētījuma rezultāti 3.3.6. Jauns Izveidot darba grupu, lai izanalizētu situāciju par akūtiem un hroniskiem saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls ir AAL Sadarbībā ar SKPC nepieciešams izvērtēt akūto saindēšanās gadījumu ar AAL uzskaites sistēmu un izskatīt iespējas uzskaitīt slimības, kas radušās pēc hroniskas saindēšanās ar AAL. Līdz šim pastāvošajā saindēšanās gadījumu uzskaitē nepieciešami uzlabojumi, lai uzskaite būtu precīzāka, tostarp jārod iespējas uzskaitīt arī hroniskos saindēšanās gadījumus. 2020.-2021. gads VAAD, SKPC Sagatavoti priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai 3.3.7. Turpināt uzskaitīt saindēšanās gadījumus ar AAL Lai izvērtētu AAL kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, būtiski ir regulāri dati par iespējamiem saindēšanās gadījumiem. 2019.-2023. gads SKPC Akūto saindēšanās gadījumu ikgadēja uzskaite 3.3.8. Noteiktu darbīgo vielu saturošo AAL monitorings Nepieciešams turpināt sabiedrībā satraukumu izraisošu darbīgo vielu, piemēram, glifosāta, monitoringu, kā arī analizēt un publicēt iegūtos rezultātus. 2019.-2023. gads VAAD Katru gadu noņemti vidēji 200 augu un augu produktu paraugu 3.3.9. Jauns Veikt pētījumu par AAL esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti Nepieciešams veikt pētījumu par atsevišķu darbīgo vielu ietekmi uz vidi, kā arī to atliekvielu klātbūtni pārtikā. Pētījumā jāiekļauj bīstamākās un plašāk lietotās darbīgās vielas. Iegūtie rezultāti jāanalizē, jāpublicē un jāizskaidro sabiedrībai. 2020.-2023. gads ZM Veikts pētījums, analizēti rezultāti 3.3.10. Aktualizēt sabiedrības informēšanas programmu Izstrādāto un apstiprināto sabiedrības informēšanas programmu "Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" nepieciešams pārskatīt un papildināt, atkārtoti sasaucot darba grupu, kurā apspriest aktualizēto programmu. 2020.-2021. gads VAAD, NVO Apstiprināta sabiedrības informēšanas programma 3.3.11. Jauns Izstrādāt vadlīniju par kaimiņu informēšanu par iespējamo AAL lietošanas risku Nepieciešams izstrādāt skaidrus ieteikumus par to, kā AAL lietotājam par iespējamo AAL lietojumu būtu jāinformē cilvēki, kuru dzīvesvietas atrodas apstrādājamo lauku tuvumā. AAL lietotāji aktīvi jāinformē par šīm vadlīnijām. Vadlīnijās vajadzētu uzsvērt arī to, ka veģetācijas periodā nepiederošām personām ar AAL apstrādātos laukos nav atļauts pārvietoties. Līdz 2020. gada 31. decembrim VAAD, NVO Izstrādāta vadlīnija 3.3.12. Jauns Veikt pētījumu par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā Patlaban, vērtējot risku nodarbinātajiem, kas apmeklē ar AAL apstrādātās platības, tiek ņemta vērā situācija pēc izsmidzinātā šķīduma nožūšanas. Lai izstrādātu detalizētākas rekomendācijas par nogaidīšanas laiku pirms apstrādātu platību apmeklēšanas, nepieciešams veikt lauka pētījumu par konkrētu AAL atlieku daudzumu laukā pēc tā apstrādes. 2020.-2023. gads VAAD, LAAPC Izstrādātas rekomendācijas 3.3.13. Jauns Veikt pētījumu par Latvijas bišu saimju veselības stāvokli Līdz šim Latvijā nav veikts aptverošs pētījums par bišu saimju veselības stāvokli. Vairākumā bišu bojāejas gadījumu par iemeslu tiek uzskatīts AAL lietojums. Šāds pētījums ļautu iegūt objektīvu skatījumu uz bišu veselību un bišu bojāejas gadījumos izvērtēt visus iespējamos iemeslus, ne tikai AAL ietekmi. 2020.-2023. gads ZM, Latvijas biškopības biedrība, VAAD Veikts pētījums un izanalizēti rezultāti 3.3.14. Jauns Organizēt informatīvo kampaņu apputeksnētāju aizsardzībai Apputeksnētājiem ir liela nozīme dabā, tostarp lauksaimniecībā, apputeksnējot kultūraugus, jo tad palielinās raža un iegūtās produkcijas kvalitāte ir augstāka. Līdz šim Latvijā apputeksnētāju aizsardzībai netika pievērsta pietiekami liela uzmanība. AAL lietošana ietekmē apputeksnētājus, tādēļ nepieciešams sagatavot un izplatīt dažāda veida informatīvos materiālus lauksaimniekiem par apputeksnētāju aizsardzības iespējām. Optimālais laiks informatīvās kampaņas organizēšanai - pavasaris pirms sezonas sākuma. 2020.-2023. gads VAAD, Latvijas biškopības biedrība Notikušas trīs informatīvās kampaņas Indikators ► Latvijas izcelsmes pārtikas paraugu skaits, kuros pārsniegts pieļaujamais atliekvielu daudzums ► Augu un augu produktu paraugu skaits, kuros konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi par AAL lietošanu (attiecībā pret visiem noņemtajiem paraugiem) ► AAL izraisīto akūto un hronisko saindēšanās gadījumu skaits ► Aptaujāto respondentu skaits, kuri darbā ar AAL izmanto individuālos aizsardzības līdzekļus ► Neatbilstību skaits saimniecībās, kad darba devējs nodarbinātos nav nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ► Notikušo apputeksnētāju aizsardzības informatīvo kampaņu skaits ► Apputeksnētāju aizsardzībai sagatavoto un izplatīto informatīvo materiālu skaits pa veidiem 3.4. Rīcības virziens "Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" Esošā situācija Latvijā līdz Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 491 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām"13 spēkā stāšanās brīdim nebija obligāta prasība veikt AAL lietošanas iekārtu pārbaudes. Pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, VAAD atzīst AAL lietošanas iekārtai citā ES dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, ja ir ievēroti šajos noteikumos minētie pārbaužu starplaiki, kā arī sagatavota un VAAD tīmekļvietnē ievietota informācija par atzīšanu. Prasība par to, ka darbā atļauts izmantot tikai pārbaudītas un lietošanas kārtībā esošas AAL lietošanas iekārtas, stājās spēkā 2016. gada 26. novembrī. Patlaban Latvijā notiek aktīvas AAL lietošanas iekārtu pārbaudes: tiek pārbaudīti lauka un koku un krūmu smidzinātāji, kuru pārbaudēm ir izstrādāti standarti un kuri valstī tiek visplašāk izmantoti AAL profesionālai lietošanai. Sagatavoti un ar VAAD 2014. gada 9. decembra rīkojumu Nr. 1.1-6/108 apstiprināti "Ieteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudīšanai", kas publicēti VAAD tīmekļvietnē14. Sasniedzamie mērķi 1. Visas profesionālai lietošanai paredzētās AAL lietošanas iekārtas ir pārbaudītas. 2. Profesionālie AAL lietotāji regulāri pārbauda savas AAL lietošanas iekārtas, tā nodrošinot, ka šīs iekārtas nerada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.4.1. Jauns Sagatavot novērtējumu par rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju izmantošanu profesionālai lietošanai Latvijā Nepieciešams izvērtēt rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju lietošanas ietekmi uz vidi un uz lietotāju veselību. Līdz 2021. gada 31. decembrim VAAD Pieņemts lēmums par grozījumu izdarīšanu esošajos normatīvajos dokumentos attiecībā uz izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēs 3.4.2. Pārbaudīt augu AAL iekārtas Pēdējos gados pābaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits palielinājies reizē ar sertificētu pārbaužu veicēju skaita palielināšanos, tomēr pārbaudīto iekārtu skaita pieauguma dinamika ir pārāk gausa, tāpēc nepieciešams radīt rīkus, lai motivētu lauksaimniekus aktīvāk veikt pārbaudes. 2019.-2023. gads Pārbaudes veicējs Pārbaudītas: 2019. gadā - 500 iekārtu 2020. gadā - 700 iekārtu 2021. gadā - 2000 iekārtu 2022. gadā - 2000 iekārtu 2023. gadā - 2000 iekārtu 3.4.3. Jauns Informēt profesionālos lietotājus par pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu priekšrocībām Lai veicinātu lauksaimniekus aktīvāk pārbaudīt AAL lietošanas iekārtas, nepieciešama informatīva kampaņa, kurā lauksaimnieki tiktu informēti par pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu priekšrocībām attiecībā uz finansiālu resursu ietaupījumu, kā arī kaitīgās ietekmes riska samazināšanos. 2019.-2023. gads VAAD Notikusi informatīva kampaņa Indikators ► Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits ► Pārbaužu skaits, kurās konstatē pārkāpumus attiecībā uz AAL lietošanas iekārtām (attiecībā pret visām pārbaudēm) 3.5. Rīcības virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" Esošā situācija Latvijā AAL lietošana no gaisa ir aizliegta, izņemot AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos īpašos gadījumos. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"15 noteikta novērtējuma sagatavošanas kārtība par iespējamo risku AAL izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtība atļaujas izsniegšanai AAL izsmidzināšanai no gaisa. AAL atļauts izsmidzināt no gaisa, ja saņemta VAAD atļauja AAL izsmidzināšanai no gaisa (turpmāk - atļauja). VAAD pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja: a) nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no gaisa salīdzinājumā ar AAL lietošanu uz zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi; b) ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka pozitīvais efekts no šāda AAL lietojuma būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai; c) operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un ieguvis apliecību par tiesībām lietot AAL; d) lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par AAL lietošanas iekārtām noteiktajām prasībām; e) lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu AAL nonesi ar vēju; f) apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā. Sasniedzamie mērķi 1. AAL lietošana no gaisa atļaujama tikai īpašos gadījumos. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.5.1. Jauns Izvērtēt dronu izmantošanu AAL izsmidzināšanai no gaisa Izveidojot darba grupu, izvērtēt dronu izmantošanas piemērotību un drošību AAL izsmidzināšanā no gaisa. 2022.-2023. gads VAAD Izstrādāta Latvijas pozīcija attiecībā uz attāli vadāmu lidaparātu (dronu) izmantošanu AAL izsmidzināšanā no gaisa 3.6. Rīcības virziens "Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai" Esošā situācija Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"16 noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai no AAL ietekmes, paredzot, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, AAL lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības. VAAD tīmekļvietnē ir pieejama informācija par tiem AAL, kuru marķējumā ir norādīti ierobežojumi attiecībā uz lietošanu ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā17. Aizsargjoslu likumā ir noteikti vairāki AAL lietošanas ierobežojumi, piemēram, 10 m platā joslā līdz virszemes ūdens objektam aizliegts lietot ķīmiskos AAL, kā arī izvietot būves to uzglabāšanai. Ja AAL marķējumā norādīts lielāks attālums, tad jāievēro tas. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma18 9. pantam, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika"19 prasībām. Atbilstoši šo normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingrā režīma, bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka, ja ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39. pantu un Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika" trešo daļu, lai nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību, komunikāciju un objektu ekspluatācijas drošību. Virszemes un pazemes ūdeņu monitorings. Ūdens apsaimniekošanas likums20 nosaka ūdens resursu apsaimniekošanas kārtību Latvijā, bet Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"21 un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"22 robežlielumus prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijai virszemes un pazemes ūdeņos. Vides monitoringa programmā 2015.-2020. gadam23, kas izstrādāta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam"24, pazemes monitoringa stacijās kopumā plānots monitorings šādiem AAL: 1) prioritārajām un bīstamajām vielām atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" un Direktīvai 2013/39/ES25 (atrazīns, simazīns, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns); 2) citiem AAL, kas tiek izmantoti vai agrāk izmantoti Latvijā (bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D, MCPB, dimetoāts). Atbilstoši Direktīvai 2014/80/ES26 "Par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos" pesticīdu aktīvo vielu, tostarp to attiecīgo metabolītu, kā arī sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,1 µg/L, bet to summa - 0,5 µg/L. Monitoringa programmā 2015.-2020. gadam virszemes monitoringa stacijās kopumā plānots to AAL monitorings, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" noteikti par prioritārajām vielām27. Latvijā notiek dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, kam ir divas daļas - Veselības inspekcijas īstenots auditmonitorings un ūdens piegādātājs īstenots kārtējais monitorings. Saskaņā ar Ministru Kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" dzeramajā ūdenī jānosaka tie augu aizsardzības līdzekļi, kuru klātbūtne tajā ir iespējama. Minēto noteikumu pamatā ir 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un tajā iekļauta prasība, ka pesticīdi (AAL) un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa nedrīkst pārsniegt kopā 0,50 μg/l. LVĢMC veiktā virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti liecina, ka vairākums meklēto AAL darbīgo vielu ūdens paraugos nav sastopamas, savukārt būtiskāko piesārņojumu rada heptahlora klātbūtne, kas ir padomju laika lauksaimnieciskās saimniekošanas sekas. Sasniedzamie mērķi 1. Virszemes un gruntsūdens stāvokļa pasliktināšanās no piesārņotības ar AAL ir novērsta. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.6.1. Sniegt priekšlikumus par ūdens monitoringā iekļaujamajām darbīgajām vielām Lai objektīvi novērtētu Latvijas ūdeņu stāvokli, nepieciešams vairāk uzmanību pievērst tām darbīgajām vielām, kas pašlaik tiek lietotas lauksaimniecībā. Tādēļ VAAD, izvērtējot aktuālo situāciju saistībā ar izplatītajiem AAL, sniedz priekšlikumu VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram" par monitoringā iekļaujamajām vielām. 2019.-2023. gads VAAD, LVĢMC Iesniegti priekšlikumi. 3.6.2. Turpināt monitoringu un informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem Latvija ir bagāta gan ar virszemes, gan pazemes ūdeņiem, tāpēc sabiedrībai jābūt informētai par minēto ūdeņu kvalitāti. Nepieciešams turpināt visa veida ūdeņu monitoringu un par rezultātiem informēt sabiedrību. 2019.-2023. gads LVĢMC Īstenots monitorings, sagatavoti informatīvie pārskati. Sagatavots ikgadējais pārskats par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā ietverta informācija par monitoringa rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti 3.6.3. Ņemt ūdens paraugus avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā darbība Latvijā pastāv uzskats, ka avotu ūdens ir viens no tīrākajiem, ko izmantot pārtikā, tādēļ avotu ūdeni plaši izmanto vietējie iedzīvotāji. Nepieciešama šo avotu ūdens analīze uz piesārņojumu no lauksaimniecībā izmantojamiem AAL, jo šo avotu apkārtnē bieži atrodas lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lai noskaidrotu populārākos avotus, nepieciešams tos apzināt, aptaujājot pašvaldības. 2019.-2023. gads VAAD Katru gadu vidēji 30 paraugi 3.7. Rīcības virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās teritorijās" Esošā situācija Aizsargājamās teritorijas. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Latvijā Natura 200028 tīklā iekļautas 333 teritorijas - četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, deviņi dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Šīs teritorijas ir minētas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā, un tās aizņem 12% jeb 787 729 ha no Latvijas kopplatības. Minētajām teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi - no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"29 aizsargājamās teritorijās aizliegts lietot minerālmēslus un ķīmiskos AAL mežaudzēs (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kā arī repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai). Teritorijas, ko izmanto plaša sabiedrības daļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"30 teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā, sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu teritorijā), AAL atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un AAL lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā līdzekļa lietojums. AAL plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā laikā, kad tajās neuzturas cilvēki. Ja minētajās teritorijās AAL tomēr ir nepieciešams lietot, tad vismaz divas dienas pirms to lietošanas atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos, vai savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par paredzēto AAL lietošanu, vai citādi publisko šo informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par lietoto AAL, nogaidīšanas periodu un par to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju. Sasniedzamie mērķi 1. AAL lietošana konkrētās teritorijās ir samazināta. 2. Konkrētās teritorijās, lai ierobežotu augiem kaitīgos organismus, priekšroka tiek dota alternatīvām metodēm, pamatvielām vai zema riska vielām. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.7.1. Kontrolēt AAL lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās Aizsargājamām teritorijām ir izstrādāti aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tostarp noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus. 2019.-2023. gads VAAD Katru gadu vidēji 200 pārbaužu 3.7.2. Jauns Izstrādāt rekomendācijas AAL lietošanas samazināšanai konkrētās teritorijās Līdzās ķīmisko AAL lietošanai pastāv alternatīvās augu aizsardzības metodes, kuru lietošana jāpopularizē to saimniecību apsaimniekotājiem, kuras atrodas īpašajās teritorijās ar ierobežotām AAL lietošanas iespējām. Līdz 2022. gada 31. decembrim VAAD Izstrādātas un VAAD tīmekļvietnē publicētas rekomendācijas Indikators ► Pārkāpumu skaits, kas konstatēti pārbaužu laikā īpaši aizsargājamās teritorijās (attiecībā pret kopējo pārbaužu skaitu) 3.8. Rīcības virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" Esošā situācija Augu aizsardzības līdzekļu droša lietošana. Augu aizsardzības likums nosaka, ka persona AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD tīmekļvietnē31) un AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos. Novērtējot katru AAL, tiek izvērtēta arī tā iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti līdzekļa iedarbībai, tāpēc katra AAL marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas prasības cilvēku aizsardzībai - tās paredz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar konkrētu AAL. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"32 9. punktā noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot AAL "AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību." Turklāt jaunajā profesionālo AAL lietotāju, operatoru apmācības programmā lielāks uzsvars nekā iepriekš likts uz darba drošību, pasākumiem vides aizsardzībai, tostarp AAL marķējumā norādīto prasību ievērošanu attiecībā uz lietotāju, operatoru un strādājošo aizsardzību. Minētajos noteikumos noteikta arī personu atbildība. Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību ir atbildīgs ikviens AAL lietotājs, kā arī AAL lietošanas operators. Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD veic AAL lietošanas uzraudzību un kontroli33. Pēdējos gados pieaugusi sabiedrības negatīvā attieksme pret augu aizsardzību, īpaši pret ķīmisko AAL lietošanu. Jūtama ir sabiedrības ieinteresētība palielināt pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā, bet ar 2017. gada 24. novembra MK rīkojumu Nr. 701 pieņemtais "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020"34 liedz VAAD palielināt inspektoru skaitu. Augu aizsardzība līdzekļu uzglabāšana un iepakojuma likvidēšana. Iepriekšminētie noteikumi nosaka arī obligātas prasības AAL uzglabāšanai - plauktos vai uz paletēm. Par AAL uzglabāšanas vietām aizliegts izmantot degvielas noliktavas, dzīvojamās vai administratīvās telpas, dzīvnieku novietnes, būves, kuras var applūst, un pagrabus, izņemot tos, kas ir būvēti virs zemes. Pirmās reģistrācijas klases AAL uzglabā slēgtā, vēdināmā telpā atsevišķi no pārējiem AAL, kā arī jāievēro citi nosacījumi. Izlietoto AAL iepakojumus līdz to apglabāšanai tur kopā ar AAL un apglabā saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteikto kārtību. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā AAL iztukšoto iepakojumu trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, - tad izlietotais AAL iepakojums vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu. Darbības ar 3. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"35 minēti kritēriji, kuri AAL atļauti lietošanai neprofesionāliem lietotājiem. AAL neprofesionālai lietošanai reģistrē tad, ja tas ir iepakots tādā iepakojumā, ar kura saturu var apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetru lielu platību, izmantojot AAL minimālo reģistrēto devu, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību tas netiek klasificēts kā: 1) akūtas toksicitātes līdzeklis pirmajā, otrajā vai trešajā kategorijā; 2) 1A, 1B un otrās kategorijas kancerogēns; 3) 1A, 1B un otrās kategorijas mutagēns; 4) toksisks reproduktīvajai sistēmai 1A, 1B un otrajā kategorijā utt. Pamatojoties uz ES Regulu Nr. 1272/2008, kuras prasības attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem, tostarp AAL, stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā, Latvijā no līdz tam plašam patēriņam pieejamā trešās reģistrācijas klases AAL saraksta tika izņemti 11 cilvēku veselībai bīstami AAL. Līdz ar to ievērojami samazinājās lietoto ķīmisko AAL apjoms mazdārziņu sektorā un to ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Reģistrēto AAL skaita samazinājums šajā sektorā ir svarīgs arī tādēļ, ka neprofesionālie AAL lietotāji, kas šos līdzekļus var brīvi nopirkt un lietot, nav apmācīti, un bieži vien tie tiek lietoti nepareizi, neievērojot AAL marķējuma teksta norādes, tādējādi lietotājam apdraudot savu un savu līdzcilvēku veselību un drošību un nodarot ievērojamu kaitējumu videi. Lai palielinātu neprofesionālo augu aizsardzības lietotāju informētību par drošu AAL lietošanu, sagatavoti un tirdzniecības vietās pieejami informatīvi materiāli "10 soļi par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" un "Kas ir augu aizsardzības līdzeklis?". Minētie informatīvie materiālie arī pieejami VAAD tīmekļvietnē36. Sasniedzamie mērķi 1. AAL tiek lietoti saskaņā ar marķējumu un droši sabiedrībai un videi. 2. AAL glabāšana un to krājumi nerada draudus cilvēkiem un videi. 3. Trešās reģistrācijas klases AAL lietotāji ir informēti par to bīstamību un alternatīvām metodēm kaitīgo organismu ierobežošanai. 4. Tukšais AAL iepakojums, neizlietotie AAL un tvertnes maisījumi tiek likvidēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 5. AAL lietošanas iekārtas tiek tīrītas speciāli šim nolūkam atbilstošās iekārtotās vietās. Nr. p.k. Uzdevums Apraksts Termiņš Atbildīgie Rezultāti 3.8.1. Jauns Informēt AAL lietotājus par iespējamiem apdraudējumiem, kas var rasties no AAL lietošanas Šobrīd reģistrēto AAL marķējumi atšķiras, dažkārt izraisot diskusijas par drošības prasībām. AAL marķējumos nepieciešams vairāk izcelt to bīstamību un lietošanas riskus. Lai AAL marķējumi būtu lietotājam skaidrāk saprotami, nepieciešama to harmonizācija. 2020.-2023. gads VAAD Pārskatīti 15 AAL marķējumi katru gadu 3.8.2. Kontrolēt AAL lietošanu Pēdējos gados ir palielinājusies sabiedrības interese par augu aizsardzību, un ir izteikti negatīva attieksme pret AAL lietošanu. Bieži izskan viedoklis, ka AAL izplatīšanu un lietošana valstī tiek kontrolēta nepietiekami un ka kopējais pārbaužu skaits gadā ir pārāk mazs. VAAD kapacitāte pašlaik neļauj palielināt pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā. 2020.-2023. gads VAAD Nodrošināta droša AAL lietošana 3.8.3. Jauns Saimniecību līmenī iegūt informāciju par tukšā AAL iepakojuma likvidēšanu, lai uzlabotu tukšā iepakojumu utilizācijas procesu Latvijā Situācijas apzināšanai attiecībā uz tukšo AAL iepakojumu nepieciešams praktiski iegūt datus, kas atspoguļotu faktisko situāciju saimniecībās. To iespējams izdarīt augu aizsardzības pārbaužu laikā, aptaujājot lauksaimniekus 2020.-2023. gads VAAD Savākti, apkopoti un analizēti dati 3.8.4. Jauns Pamatvielu lietošanas brošūras sagatavošana un izdošana Pamatvielas ir nekaitīgas vielas, kas tirgū netiek laistas kā AAL un kas tradicionāli tiek izmantotas citās nozarēs, piemēram, kā pārtiku, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā, lietojot vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas (piem., ūdens). Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī mazdārziņos. Līdz 2021. gada 31. decembrim VAAD Sagatavotas, izdotas un izplatītas brošūras 3.8.5. Jauns Veicināt biobedru izveidošanu saimniecībās Rokasgrāmatas sagatavošana par to, kā pareizi uzbūvēt biobedri vai līdzīgu konstrukciju, kas paredzēta AAL lietošanas iekārtu mazgāšanai un minimālu AAL atlieku apstrādei. Rokasgrāmata profesionālajiem lietotājiem izplatāma mācību pasākumos, semināros, ar konsultāciju dienesta starpniecību utt. Līdz 2023. gada 31. decembrim VAAD Sagatavotas, izdotas un izplatītas brošūras 3.8.6. Jauns Izstrādāt informatīvās kampaņas par punktveida piesārņojumu stratēģiju. Īstenot kampaņas Punktveida piesārņojums ir nozīmīgākais iemesls AAL nokļūšanai virszemes ūdeņos. Punktveida piesārņojums rodas, veicot darbības (smidzinātāja uzpildīšana, mazgāšana, noplūdes u.c.) ar AAL vienā un tajā pašā vietā. 2019.-2023. gads VAAD, LAALRUTA Notikusi informatīvā kampaņa - iepriekšējā periodā sagatavoto informatīvo materiālu izplatīšana37, jaunu informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana semināros Indikators ► AAL skaits, kuriem anulēta 3. reģistrācijas klase ► Pārskatītie AAL marķējumi ► Izplatītais pamatvielu brošūru skaits ► Izveidoto biobedru skaits 3.9. Rīcības virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" Esošā situācija 1999. gadā tika pieņemts Augu aizsardzbas likums38, kura 10. pantā noteikts, ka "AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā39) un AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos". Labas augu aizsardzības prakses primārais nosacījums - noskaidrot, vai kaitīgais organ …