Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105.

Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2024. gada 11. aprīlī lietā Nr. 2023-09-0106 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Irēna Kucina, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK", SIA "GAUJA AB" un Nīderlandē reģistrēta komersanta Van Ansem Participaties B. V. konstitucionālajām sūdzībām, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 6. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, kā arī 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2024. gada 12. marta tiesas sēdē izskatīja lietu "Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam". Konstatējošā daļa 1. Saeima 1999. gada 9. decembrī pieņēma Dzīvnieku aizsardzības likumu, kas stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī. Šā likuma 13. pants redakcijā, kas stājās spēkā 2010. gada 4. maijā, noteic, ka savvaļas sugas dzīvnieku turēt ierobežotā platībā dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai citos lauksaimnieciskos nolūkos atļauts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saeima 2022. gada 22. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 17. oktobrī (turpmāk - Likums). Ar Likuma 2. pantu Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 13.1 pantu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve." Ar Likuma 3. pantu Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi papildināti ar 22. punktu, nosakot, ka šā likuma 13.1 pants stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. 2. Satversmes tiesā tika ierosinātas trīs lietas par Likuma 2. un 3. panta (turpmāk kopā - apstrīdētās normas) satversmību: 1) 2023. gada 23. martā pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" pieteikuma tika ierosināta lieta Nr. 2023-09-01 "Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam"; 2) 2023. gada 6. aprīlī pēc Nīderlandē reģistrēta komersanta Van Ansem Participaties B. V. pieteikuma tika ierosināta lieta Nr. 2023-11-0106 "Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam"; 3) 2023. gada 9. maijā pēc SIA "GAUJA AB" pieteikuma tika ierosināta lieta Nr. 2023-14-01 "Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu šīs lietas tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2023-09-0106 tika piešķirts nosaukums "Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam". 3. Pieteikumu iesniedzēji - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK", SIA "GAUJA AB" un Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. (turpmāk kopā - Pieteikumu iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 49. pantam. Kopš 2008. gada sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" Latvijā tur un audzē lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles - kažokādu ieguvei. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" vienīgais dalībnieks. Kopš 2010. gada Nīderlandē reģistrētais komersants ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" starpniecību Latvijā tur un audzē lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles - kažokādu ieguvei. SIA "GAUJA AB" Latvijā kopš 1996. gada tur un audzē lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles un lapsas - kažokādu ieguvei. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka ar īpašumu esot saprotama tieša tiesiska vara pār lietu un tas esot attiecināms arī uz dzīvniekiem. Tiesības uz īpašumu piemītot visām privāto tiesību juridiskajām personām. Satversmes 105. panta izpratnē tiesību uz īpašumu objekts izskatāmajā lietā esot tiesības turpināt jau uzsākto komercdarbību. Apstrīdētās normas šīs tiesības liegšot, proti, no 2028. gada 1. janvāra tikšot liegtas tiesības audzēt un turēt kažokzvērus. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. norāda, ka arī tas ietilpstot apstrīdēto normu tiesiskā sastāva subjektu lokā, jo tā meitas uzņēmums - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" - līdz šim audzējusi un turējusi kažokzvērus. Apstrīdētajās normās paredzētais aizliegums tieši un nepastarpināti liedzot Nīderlandē reģistrētajam komersantam Van Ansem Participaties B. V. ar sava meitas uzņēmuma starpniecību turpināt šo komercdarbību. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, pieņemot apstrīdētās normas, neesot ievērots labas likumdošanas princips. Turklāt, tā kā ar apstrīdētajām normām esot noteikts absolūts Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojums, likumdevējam to pieņemšanas procesā vajadzējis šim principam pievērst īpašu uzmanību. Pirmkārt, likumdevējs neesot pamatojis apstrīdētajās normās noteiktā absolūtā aizlieguma nepieciešamību, proti, Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Likumdevējs esot norādījis dažādus iemeslus, cenšoties pamatot to, ka apstrīdētās normas pieņemt ir nepieciešams. Taču šie iemesli neesot uzskatāmi par leģitīmu pamatu absolūtam Pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu aizliegumam. Otrkārt, likumdevējs neesot vērtējis iespēju Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības ierobežot saudzīgākā veidā. Proti, likumdevējs neesot vērtējis vairāku Saeimas deputātu iesniegto priekšlikumu noteikt taisnīgu atlīdzinājumu par apstrīdētajās normās noteikto ierobežojumu. Vēl jo vairāk - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk - atbildīgā komisija) neesot saturiski apspriesti un vērtēti visi likumprojekta Nr. 1151/Lp13 "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (turpmāk - likumprojekts) otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Treškārt, ieinteresēto personu iespējas izteikties par apstrīdētajām normām bijušas ierobežotas. Sākotnēji konsultācijas ar apstrīdēto normu subjektiem vispār neesot veiktas. Ieinteresētās personas neesot aicinātas uz atbildīgās komisijas sēdēm. Tās nebūtu uzklausītas, ja pašas nebūtu ieradušās pēc savas iniciatīvas. Turklāt iespēja izteikties esot bijusi ierobežota ar vienu runāšanas reizi bez jebkādiem deputātu jautājumiem. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķi neatbilstot Satversmes 116. pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem. No apstrīdēto normu izstrādes materiāliem izrietot, ka to pieņemšanas pamatā esošie apsvērumi bijuši šādi: nepieciešamība aizsargāt dzīvnieku intereses uz dzīvību, nodrošināt konkrētās sugas dzīvi tai piemērotos apstākļos, kā arī vides aizsardzība. Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis nevarot būt sabiedrības tikumības aizsardzība, jo likumdevējs neesot paudis apsvērumus, kas liecinātu par to, ka sabiedrības vairākums dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažokādu ieguvei uzskata par netikumīgu un ka tādā gadījumā, ja apstrīdētās normas netiktu pieņemtas, sabiedrības harmoniska funkcionēšana tiktu traucēta. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis nevarot būt arī sabiedrības labklājības aizsardzība, jo tādā gadījumā, ja apstrīdētās normas netiktu pieņemtas, nebūtu apdraudētas nekādas sabiedrībai nozīmīgas vērtības, kur nu vēl pašas sabiedrības harmoniska pastāvēšana. Arī citu cilvēku tiesību aizsardzība nevarot būt leģitīms Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežošanas mērķis. Argumenti par vides piesārņošanu un kažokzvēru audzētavu tuvumā dzīvojošo cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē iespējamo aizskārumu neesot attiecināmi uz Pieteikumu iesniedzējiem, jo tiem esot piesārņojošu darbību veikšanai nepieciešamās atļaujas. Leģitīmo mērķi - aizsargāt citu cilvēku tiesības - likumdevējs sasniedzot ar vides aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Turklāt jautājumus, kas skar vides aizsardzību, likumdevējam vajagot vērtēt no "antropocentriska" viedokļa, vides tiesību centrā liekot cilvēku un viņa tiesības, nevis dzīvnieku aizsardzību, jo dzīvniekiem neesot tiesību objekta statusa. Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana, pat ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve (turpmāk arī - kažokzvēru audzēšana un turēšana), pati par sevi neapdraudot ne demokrātisko valsts iekārtu, ne citu cilvēku tiesības, ne sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka pastāv alternatīvi līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams vienlīdz efektīvi sasniegt likumdevēja norādītos ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķus, vienlaikus neierobežojot līdz absolūtam minimumam Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Pirmkārt, mērķis - konkrētās dzīvnieku sugas dzīves nodrošināšana tai piemērotos apstākļos - būtu sasniedzams ar stingrāku labturības prasību ieviešanu, piemēram, ar obligātu kažokzvēru mītņu un sprostu videonovērošanu. Otrkārt, ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķus tādā pašā kvalitātē varētu sasniegt, nosakot taisnīgu atlīdzību par Pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojumu vai arī nosakot ilgāku pārejas periodu pirms šā ierobežojuma stāšanās spēkā. Likumdevējs varējis ņemt vērā Eiropas Savienības dalībvalstu praksi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumiem, vai arī Saeimas deputātu iesniegto priekšlikumu par kompensācijas izmaksām. Pieteikumu iesniedzēji esot saprātīgi un pamatoti paļāvušies uz to, ka nozare, kurā tie darbojas, netiks aizliegta. Jau 2013. gadā Saeimai esot iesniegts priekšlikums noteikt identisku aizliegumu, bet 2015. gada 19. februārī Saeima to noraidījusi. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valdība un likumdevējs neesot aizlieguši nevienu uzņēmējdarbības nozari, kas iestāšanās brīdī bijusi atļauta. Arī nozares regulējuma attīstība gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī esot tikai stiprinājusi Pieteikumu iesniedzēju tiesisko paļāvību. Likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas attiecās uz dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažokādu ieguvei, esot bijuši pietiekami skaidri un stabili, kā arī bijuši spēkā pietiekami ilgu laiku, lai Pieteikumu iesniedzēji varētu pamatoti paļauties uz to nemainību. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot to tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpjot tiesisko paļāvību uz komercdarbības turpināšanas iespējamību. Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums varētu tikt atzīts par samērīgu, ja likumdevējs būtu paredzējis samērīgu pārejas periodu un kompensācijas par nozares slēgšanas izdevumiem un par zaudēto aktīvu vērtību. Ja likumdevējs iecerējis ieviest absolūtu aizliegumu bez jebkādas no šā aizlieguma izrietošo zaudējumu kompensēšanas, tad tam vajadzējis īpaši rūpīgi izsvērt pārejas perioda ilgumu un noteikt to garāku. Likumdevējs noteicis piecu gadu pārejas periodu, neizvērtējot, vai Pieteikumu iesniedzējiem piecu gadu laikā būs iespējams atgūt uzņēmumā ieguldītās materiālās un nemateriālās vērtības, kā arī novērst ar neplānoto komercdarbības izbeigšanu saistītos zaudējumus. Apstrīdēto normu pieņemšanas laikā esot izteikti apgalvojumi, ka piecu gadu pārejas periods ir pietiekams investīciju atpelnīšanai un biznesa pārorientēšanai, taču šie apgalvojumi neesot pamatoti ar konkrētajai nozarei būtiskiem datiem, ekonomiskiem vai citādiem pierādījumiem. Piemēru pārejas perioda noteikšanai likumdevējam vajadzējis ņemt no Nīderlandes, Serbijas un Horvātijas, kur esot noteikts 10 gadus ilgs pārejas periods. Tas esot pietiekams laiks, lai atgūtu investīcijas. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. papildus norāda, ka apstrīdētās normas tam aizskarot LESD 49. pantā noteikto uzņēmējdarbības brīvību, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Harta) 16. pantā ietverto darījumdarbības brīvību un tiesības uz īpašumu Hartas 17. panta izpratnē. Apstrīdētās normas aizliedzot Nīderlandē reģistrētajam komersantam Van Ansem Participaties B. V. veikt saimniecisko darbību - ar meitas sabiedrības starpniecību Latvijā nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un turēšanu -, bet šīm normām neesot leģitīma, Eiropas Savienības tiesībām atbilstoša mērķa. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. gan nenoliedz, ka primārais vispārējo interešu apsvērums, kas kļuvis par pamatu apstrīdētajās normās ietvertajam uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumam, varētu būt LESD 13. pantā noteiktā prasība nodrošināt dzīvnieku labturību. Pat ja pamattiesību ierobežojumam būtu leģitīms mērķis, kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares slēgšana nesamērīgi ierobežojot Eiropas Savienībā garantētās tiesības un brīvības, un tas neatbilstot Hartas 16. un 17. pantā ietvertajām pamattiesībām. Rūpējoties par dzīvnieku labturības aizsardzību, valsts nedrīkstot pilnībā izslēgt Nīderlandē reģistrētā komersanta Van Ansem Participaties B. V. uzņēmējdarbības un darījumdarbības brīvību, kā arī tiesības rīkoties ar tā īpašumu Latvijā. Apstrīdēto normu atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem esot apšaubāma arī tāpēc, ka dzīvnieku labturību varētu nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un taisnīgi līdzsvarojot abas konkurējošās intereses. Likumdevējs apstrīdēto normu izstrādes gaitā neesot apsvēris to nepieciešamību kontekstā ar iepriekš minētajām Eiropas Savienības tiesībām. Ar apstrīdētajām normām esot pārkāpta Hartas 17. panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, kādā personai īpašums var tikt atņemts, jo neesot paredzēta taisnīga kompensācija par īpašuma faktisku atņemšanu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu iesniedzēji papildus norāda, ka komerciālas ūdeļu audzēšanas galvenais un vienīgais mērķis var būt tikai kažokādu ieguve. No apstrīdēto normu izstrādes materiāliem esot skaidri secināms, ka likumdevēja mērķis bija aizliegt kažokzvēru - pat tādu kā truši vai šinšillas - komerciālu audzēšanu un turēšanu, nevis panākt kažokzvēru audzēšanas un turēšanas mērķa maiņu. Pieteikumu iesniedzēji vispār nevarētu nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un turēšanu, ja to galvenais vai vienīgais mērķis nebūtu kažokādu ieguve. Covid-19 izplatības novēršana arī neesot viens no apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem. Apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Zemkopības ministrijas nostāja neesot bijusi tāda, ka epidemioloģisko drošību varētu regulēt ar dzīvnieku labturības prasībām, turklāt nekas no tā, kas lasāms likumprojekta anotācijā vai izskanējis Saeimas sēžu debatēs, neliecinot par likumdevēja mērķi pastiprināt dzīvnieku labturības noteikumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku vai strādājošo cilvēku vidū. Ar apstrīdētajām normām noteiktais ierobežojums arī nevarot būt nepieciešams šāda mērķa sasniegšanai. Eiropas Komisijas organizētajā Eirobarometra pētījumā par Eiropas Savienības iedzīvotāju viedokli dzīvnieku labklājības jautājumos konstatēts, ka 2023. gadā vairums (53 procenti) no Latvijā aptaujātajiem atbalsta kažokzvēru audzēšanas un turēšanas turpināšanu, 36 procenti vēlas dzīvnieku labturības regulējumu Eiropas Savienības līmenī un 17 procenti uzskata, ka spēkā esošie labturības noteikumi ir pietiekami. No šā pētījuma izrietot arī tas, ka lielākā daļa personu, kuras regulāri saskaras ar lauksaimniecības dzīvniekiem un tātad par dzīvnieku labturības standartiem zina daudz vairāk nekā citas personas, uzskata dažādus pašreizējos labturības standartus par pienācīgiem. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka likumdevēja uzdevums esot pieņemt samērīgu regulējumu, nevis paļauties uz to, ka regulējuma skartie subjekti tam sniegs šā regulējuma pieņemšanas rezultātā iespējamo zaudējumu un pirms tā noteikšanas ieguldīto investīciju matemātisku un ekonomisku aprēķinu. Piecus gadus ilgs pārejas periods neesot pietiekams, jo pamatlīdzekļu vērtība komercdarbības izbeigšanas brīdī sniegšoties no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz pat vairākiem miljoniem euro. Ņemot vērā ūdeļu dzīves ciklu - trīs gadi -, Pieteikumu iesniedzēji esot plānojuši gūt ieņēmumus minētajā apmērā. Tāpat Pieteikumu iesniedzēji esot ieguldījuši lielas investīcijas savas komercdarbības uzlabošanā un tās šobrīd noteiktajā pārejas periodā nevarēšot atgūt. Likumdevējs neesot pienācīgi vērtējis citu valstu pieredzi attiecībā uz kompensācijām un/vai pārejas periodu. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvija pēc ūdeļu kažokādu eksporta rādītājiem esot ieņēmusi sesto vietu Eiropas Savienības valstu vidū, un šajā ziņā lieli nopelni esot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" un Nīderlandē reģistrētajam komersantam Van Ansem Participaties B. V., jo tie kopumā veidojot apmēram 85 procentus no nozares apgrozījuma Latvijā. 4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49. pantam. Likumprojekts Saeimā esot izskatīts aptuveni astoņu mēnešu laikā un pieņemts trijos lasījumos. Pirms katra lasījuma atbildīgā komisija rīkojusi sēdes, kurās piedalījušies arī ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un ar dzīvnieku aizsardzību saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot uzklausītas ieinteresētās institūcijas un personas. Nozari pārstāvošā biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju asociācija" esot uzklausīta visās atbildīgās komisijas sēdēs, un jau pirmajā sēdē tai uzdots jautājums par to, cik ilgs pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu. Biedrības pārstāvis esot norādījis, ka nozarei nav viedokļa par pārejas perioda ilgumu, jo tā nepiekrīt apstrīdēto normu pieņemšanai pēc būtības, bet, ja attiecīgais ierobežojums tomēr tiks noteikts, nozares pārstāvji vēlētos, lai par to tiktu noteikta maksimāli iespējamā kompensācija - 24 miljoni euro. Uzklausot institūcijas un ieinteresētās personas, atbildīgās komisijas deputāti nolēmuši, ka pārejas periods tiks noteikts, ņemot vērā ūdeļu dzīvildzi, audzēšanas un kaušanas ciklu. Apstrīdēto normu pieņemšanas process kopumā liecinot, ka likumdevējs ir apzinājis Latvijā esošo situāciju un sabiedrības nostāju, kā arī citu valstu praksi. Esot vērtētas alternatīvas iespējas un risinājumi saudzīgas pārejas nodrošināšanai, detalizēti izdiskutēti visi iesniegtie priekšlikumi, nodrošināta ieinteresēto institūciju un personu līdzdalība un viedokļu uzklausīšana atbildīgās komisijas sēdēs. Primārais, īpaši svarīgais apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot novērst neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu izturēšanos pret kažokzvēriem, kā arī novērst ciešanas un nāvi, kam tie tiek pakļauti vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam mērķim - sabiedrības tikumības aizsardzība. Ar tikumību esot saprotams sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība demokrātiskā tiesiskā valstī ir akceptējama un sekmē harmonisku sabiedrības funkcionēšanu. Tikumība aptverot sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas un priekšstatus par to, kas ir laba un pareiza uzvedība un rīcība. Tikumība aptverot arī tādas laika gaitā nemainīgas, universālas kategorijas kā labsirdība un iecietība. Laika gaitā esot mainījusies sabiedrības izpratne par dzīvnieku aizsardzības nozīmi, par cieņpilnu un ētisku attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī par dzīvnieku kā subjektu morālo un juridisko statusu. Mūsdienās dzīvnieki esot atzīti par justspējīgām būtnēm. Tāpēc uz dzīvniekiem vajagot raudzīties nevis tikai kā uz īpašuma tiesību objektiem, bet arī kā uz subjektiem ar morālu statusu. Spēja just nozīmējot arī spēju ciest. Būtiska esot cilvēkam raksturīgā līdzjūtība un empātija pret dzīvām būtnēm, tostarp dzīvniekiem. Atzīstot dzīvnieku spēju just un ciest, esot secināms, ka savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos un nogalināšana vienīgi kažokādu ieguves dēļ ir cietsirdīga izturēšanās. Dzīve sprostā neatbilstot savvaļas dzīvnieka dabiskajam dzīvesveidam un uzvedībai. Šāda dzīve radot lielu stresu, kura dēļ attīstoties dažādas veselības un uzvedības anomālijas. Par cietsirdīgu esot uzskatāms gan pats nogalināšanas fakts, gan nogalināšanas apstākļi - ūdeļu nosmacēšana gāzes kamerās, lapsu un jenotsuņu nosišana ar elektrošoku. Sabiedrības viedoklis par dzīvnieku labturību un nogalināšanu kažokādu ieguves dēļ gan esot noskaidrots vairākos socioloģiskajos pētījumos, gan arī pausts Saeimai adresētajā tiešsaistes petīcijā un piketos. Latvijas sabiedrības viedoklis atbilstot vispārējai Eiropā dominējošajai tendencei. Vairākās valstīs esot aizliegts audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, daļā valstu esot noteikts aizliegums attiecībā uz konkrētām dzīvnieku sugām vai arī kažokzvēru labturības prasības esot tik striktas un sarežģīti izpildāmas, ka pielīdzināmas aizliegumam, un tādēļ uzņēmējdarbība šajā nozarē faktiski vairs netiekot turpināta. Vairākās valstīs attiecīgi likumprojekti esot sagatavošanas stadijā vai vēl tiekot izskatīti parlamentā. Turklāt esot savākts rekordliels parakstu skaits Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas "Eiropa bez kažokādām" atbalstīšanai. Šo jautājumu vērtēšot Eiropas Komisija. Ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem un no tās izrietošais aizliegums tos audzēt, turēt un nogalināt cietsirdīgos apstākļos vienīgi luksusa preces - kažokādu - ieguves dēļ 21. gadsimtā kļūstot par Eiropas un arī Latvijas sabiedrības vairākuma atzītu vērtību un ētikas priekšrakstu. Mūsdienu sabiedrībā neesot akceptējama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to nogalināšana triviālu iemeslu dēļ. Šādas prakses turpināšana apdraudētu sabiedrības vairākuma vērtību - ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem. Vairāki apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma aspekti esot saistīti ar šā ierobežojuma leģitīmo mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar šo ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi, novēršot zvēraudzēšanas un dzīvnieku nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu risku. Vides piesārņojumu it sevišķi izjūtot kažokzvēru audzētavu apkaimju iedzīvotāji. Tāpat esot jāņem vērā, ka Amerikas ūdeles - un Latvijā galvenokārt tieši tās tiekot audzētas kažokādu ieguvei - ir invazīva suga. To audzēšana un turēšana varot novest pie citu dzīvnieku sugu izsīkšanas vai izmiršanas. Tāpat ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību, mazinot Slimību profilakses un kontroles centra konstatēto Covid-19 infekcijas izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) izplatību. Esot konstatēts, ka kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku populācijā cirkulē SARS-CoV-2 vīruss un notiek tā transmisija no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi. Tādējādi varot attīstīties jauni vīrusa paveidi, pret kuriem vakcīnas nav pietiekami efektīvas, un sākties jauni infekcijas uzliesmojumi cilvēku vidū. Tiekot novērsti arī patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku veselības apdraudējumi, kas saistīti ar toksisku ķimikāliju izmantošanu kažokādu apstrādes procesā. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts arī tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Proti, apstrīdētās normas veicinot tādas sabiedrības veidošanos, kuras locekļi cieņpilni izturas pret dzīvniekiem. Turpinot cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to nogalināšanu triviālu iemeslu dēļ, tiktu apdraudētas sabiedrībai nozīmīgas vērtības un līdz ar to sabiedrībai tiktu liegts funkcionēt harmoniski. Saeima uzsver arī sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības principu tiešo saistību. Sabiedrības ilgtspējība nozīmējot labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību. Sabiedrības labklājības aizsardzība aptverot arī rūpes par apkārtējo vidi un dabu, tātad arī par dzīvniekiem un to dzīves apstākļiem. Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neesot absolūts, jo attiecoties uz visām personām neatkarīgi no to individuālajām pazīmēm. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju tiesības veikt komercdarbību tikai konkrētā, šaurā nozarē. Tās paredzot arī individuālu apstākļu vērtēšanu, lai nošķirtu dažādus ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas komercdarbības veidus atkarībā no tās mērķa, un attiecoties tikai uz tādu dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, kuras vienīgais vai galvenais mērķis ir kažokādu ieguve. Pretēji Pieteikumu iesniedzēju norādītajam atbildīgās komisijas sēdēs esot vērtēts tas, vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir iespējams novērst, pastiprinot dzīvnieku labturības prasības. Tomēr esot secināts, ka ar šo līdzekli nav iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus, it īpaši mērķi principiāli atteikties no dzīvnieku nogalināšanas un novērst cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Videonovērošanas ieviešana arī nebūtu efektīvs līdzeklis, jo kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku skaits esot pārāk liels. Pat tad, ja noteiktās kažokzvēru labturības prasības tiktu ievērotas, sprosti, kuros savvaļas dzīvnieki tiek turēti, neatbilstot to dabiskās dzīves apstākļiem. Labturība kažokzvēru audzētavās vispār neesot iespējama. Turklāt labturības prasības pašas par sevi nenozīmējot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem. Dzīvnieku nogalināšanu un ciešanas varot novērst vienīgi ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu turpināt dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Par alternatīvu līdzekli nevarot tikt uzskatīta aizlieguma neesība. Attiecībā uz Covid-19 izplatības riska novēršanu iespējama alternatīva varētu būt bijusi visu dzīvnieku izkaušana. Apstrīdētajās normās esot paredzēts saudzīgāks regulējums un saprātīgs pārejas periods. Tas fakts, ka Pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, jau pats par sevi nozīmējot to, ka tiek radīts vides piesārņojums. Ar apstrīdētajām normām tiekot nodrošinātas personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī veicināta klimata pārmaiņu riska mazināšana un labvēlīgas vides saglabāšana nākamajām paaudzēm. Apstrīdētās normas veicinot arī valsts ilgtspējīgu attīstību, jo ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītie jautājumi esot būtisks ilgtspējības aspekts. Saeima norāda, ka iepretim ētiska un morāla rakstura apsvērumiem attiecībā uz dzīvniekiem neesot konstatējams nekāds īpašs labums, ko sabiedrībai un valstij dotu kažokādu ieguve un ražošana. Šīs nozares ietekme uz tautsaimniecību neesot liela, tai neesot augstas pievienotās vērtības, un tā neveicinot valsts kopējās tautsaimniecības attīstību. Pasaulē pieprasījums pēc kažokādām mazinoties. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka esot norādījusi, ka vairs nekreditēšot ar zvēraudzēšanu saistītus projektus, un līdzīgu nostāju paudušas arī citas bankas, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turklāt mūsdienās esot pieejams ļoti plašs siltu apģērbu ražošanai izmantojamu alternatīvu materiālu klāsts. Bez tam valstīm esot pienākums preventīvi novērst dzīvnieku slimības un nekavējoties ieviest Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus. Ar apstrīdētajām normām tiekot kontrolēta īpašuma izmantošana, liedzot to turpmāk izmantot komercdarbības veikšanai konkrētā nozarē. Pretēji pieteikumos apgalvotajam apstrīdētās normas neparedzot īpašuma piespiedu atsavināšanu, kā arī neliedzot Pieteikumu iesniedzējiem valdīt un lietot tiem piederošo īpašumu. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdzot to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Likumprojekts, kas paredzēja aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Saeimai esot iesniegts vairāk nekā pēc sešiem gadiem kopš 2015. gada, kad analoga kolektīvā iniciatīva par šāda aizlieguma ieviešanu tika izskatīta un noraidīta. Vajagot ņemt vērā to, ka 2020. gadā situācija būtiski mainījās saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Attiecīgajā laika posmā esot pieaugusi arī sabiedrības neapmierinātība ar cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem to audzētavās. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem jau vajadzējis būt zināmam priekšstatam par to pārstāvētajā nozarē iespējamiem sarežģījumiem. Priekšstats par turpmāko notikumu attīstību varējis izrietēt arī no citās Eiropas valstīs noteiktā kažokādu ražošanas aizlieguma. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši pamatoti un saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz zvēraudzēšanu Latvijā netiks mainīts. Saprātīgs pārejas periods un pienācīga kompensācija esot divi alternatīvi mehānismi, kas varot nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros esot izraudzījies un noteicis saprātīgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzēji varētu realizēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, atpelnīt savas investīcijas, samazināt potenciālos zaudējumus un sagatavoties uzņēmējdarbības pārorientācijai vai likvidācijai. Likumdevējs esot apzināti izšķīries par optimālo risinājumu un izraudzījies tikai pārejas periodu. Analizējot citu valstu praksi, esot ņemts vērā tas, ka dažādās valstīs kažokādu ražošanas industrijas mērogs un ieguldījums tautsaimniecībā ir ļoti atšķirīgs, kā arī tas, ka kompensācijas izmaksātas tikai tur, kur vispār nav noteikts pārejas periods vai arī tas ir ārkārtīgi īss. Citās Eiropas valstīs, kur tāpat kā Latvijā nolemts nemaksāt kompensācijas, bet paredzēt pārejas periodu, tas esot noteikts piecu līdz 10 gadu robežās. Esot vērtēti arī citu nozaru likumos noteiktie pārejas periodi, piemēram, sakarā ar Rīgā esošo azartspēļu vietu likvidēšanu. Pēc Saeimas ieskata, piecus gadus ilgā pārejas periodā komersanti varot pilnībā realizēt visus tiem piederošos kažokzvērus. Pieteikumu iesniedzēju viedoklis par nepieciešamību kompensēt katra dzīvnieka vērtību neesot pamatots, jo līdz 2027. gada 31. decembrim iegūto kažokādu apstrāde, eksports un tirdzniecība, tātad arī iespēja gūt peļņu Latvijā nav liegta. Piecu gadu laikā esot iespējams pārorientēt uzņēmējdarbību. Turklāt dzīvnieku audzēšana un turēšana neesot aizliegta tad, ja kažokādu ieguve ir tikai pakārtots, nevis vienīgais vai galvenais saimnieciskās darbības mērķis. Pieci gadi esot pietiekams termiņš arī tam, lai visi kažokzvēru audzētavu darbinieki varētu atrast jaunu darbavietu. Saeima norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pasākumi, kas vērsti uz to, lai ierobežotu vai padarītu mazāk pievilcīgu ar LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami, ja tie atbilst samērīguma prasībām un ir piemērojami nediskriminējošā veidā. Viens no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem esot citu cilvēku veselības aizsardzība. Šis mērķis ietilpstot LESD 52. pantā minēto mērķu lokā. Ierobežojums kalpojot arī citu sabiedrības interešu - dzīvnieku, apkārtējās vides un patērētāju - aizsardzībai. LESD 8.-13. pantā ietverto pamatmērķu vidū esot arī vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvnieku labturība jeb labklājība un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana. Visi šie mērķi atspoguļojot nozīmīgas Eiropas Savienības vērtības. Dzīvnieku, vides un patērētāju tiesību aizsardzība kalpojot LESD 52. pantā tieši neierakstītu, taču Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītu leģitīmu mērķu sasniegšanai. Likumprojekts esot nosūtīts Eiropas Komisijai, jo paredzējis aizliegt noteikta produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu. Nekādi iebildumi, atzinumi vai komentāri par likumprojektu neesot saņemti. Šis apstāklis apliecinot apstrīdēto normu saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. 5. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49. pantam. Likumprojekts Saeimā esot skatīts ilgāk nekā gadu. Tas esot apspriests kopumā piecās atbildīgās komisijas sēdēs, kurās piedalījušās un uzklausītas ieinteresētās personas un institūciju pārstāvji, kas vēlējās paust savu viedokli. Tāpat esot notikušas diskusijas gan par pārejas perioda ilgumu, gan par kompensāciju izmaksām un ārvalstu praksi attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas un turēšanas aizliegumu. Esot apspriestas arī tiesiskā regulējuma alternatīvas, piemēram, iespēja ieviest videonovērošanu. Ar apstrīdētajām normām noteiktajam ierobežojumam esot leģitīmi mērķi - sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Viens no svarīgākajiem apstrīdēto normu mērķiem esot valsts ilgtspējīga attīstība, respektīvi, sabiedrības labklājības, dzīvnieku un apkārtējās vides aizsardzības, kā arī ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība ilgtermiņā. Ilgtspējīga attīstība esot nesaraujami saistīta ar sabiedrības labklājību, kā arī līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietverot arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu. Sabiedrības labklājība neesot iedomājama bez ilgtspējīgas attīstības politikas un tai atbilstošiem likumdevēja pieņemtiem lēmumiem. Ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķi nevarot aplūkot atrauti no Eiropā un visā pasaulē arvien skaidrāk izteiktās tendences attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu un turēšanu. Šobrīd Eiropas Komisijā esot iesniegta Eiropas pilsoņu iniciatīva "Eiropa bez kažokādām" un saņemti 1 502 319 apstiprināti paziņojumi par atbalstu tai. Kažokzvēru audzēšana esot aizliegta 19 Eiropas valstīs, tostarp 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Citās valstīs stingro labturības likumu vai konkrētu sugu dzīvnieku audzēšanas un turēšanas aizlieguma dēļ esot slēgtas visas kažokzvēru fermas. Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu humānu attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī ilgtspējīgu un demokrātisku valsts attīstību. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā esot norādīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam esot morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam neesot atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Nepastāvot citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tikpat iedarbīgi un efektīvi. Nebūtu pamatoti par alternatīviem pasākumiem uzskatīt jaunu labturības prasību ieviešanu vai spēkā esošo prasību uzlabošanu. Ar labturības prasību izmaiņām nevarot nedz mazināt iesprostojumā turēto savvaļas dzīvnieku ciešanas, nedz arī novērst to nonāvēšanu, līdz ar to nevarot tikt nodrošināta arī sabiedrības tikumības aizsardzība. Turklāt dzīvnieku ciešanas esot neizbēgams kažokzvēru audzēšanas un turēšanas aspekts, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Šo atziņu apstiprinot tas, ka labturības prasību paaugstināšanas dēļ, piemēram, Vācijā attiecīgā uzņēmējdarbība jau ir izbeigta. Komersantiem neesot pamatotu tiesību paļauties uz to, ka jebkādas komercdarbības regulējums laika gaitā, mainoties faktiskajai situācijai, nevarētu tikt grozīts. Lai arī 2015. gadā Saeima pieņēma lēmumu, kas konceptuāli atšķiras no tā, ko nosaka apstrīdētās normas, Pieteikumu iesniedzēji, pēc Tieslietu ministrijas ieskata, tomēr neesot varējuši paļauties uz to, ka gadu gaitā situācija paliks nemainīga un likumdevējs nekad nepieņems citādu lēmumu. Kaut arī normatīvais regulējums tika grozīts tikai Covid-19 pandēmijas laikā un attiecīgo grozījumu mērķis bija cits, vajagot ņemt vērā kopējās tendences attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu un turēšanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju paļaušanās uz savas darbības nozares nemainīgumu neesot pamatota. Tieslietu ministrija apliecina, ka likumdevējs ir vērtējis, cik ilgs pārejas periods būtu nepieciešams, lai pēc iespējas mazinātu apstrīdēto normu negatīvo ietekmi uz Pieteikumu iesniedzējiem, un secinājis: lai varētu atzīt, ka ir nodrošināta tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša un saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, pietiekams ir piecu gadu pārejas periods. Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums liekot šķēršļus tiem citu dalībvalstu uzņēmējiem, kuri veic ar kažokzvēru audzēšanu un turēšanu saistītu uzņēmējdarbību Latvijā. Šis aizliegums varot ierobežot attiecīgo personu uzņēmējdarbības brīvību un varot tikt atzīts par ierobežojumu LESD 49. panta izpratnē. Tomēr uzņēmējdarbības brīvība neesot absolūta un varot tikt ierobežota LESD 52. pantā noteikto leģitīmo mērķu dēļ, kā arī tādu iemeslu dēļ, kuri gan tiešā veidā LESD nav norādīti, bet ir atzīti par pamatotiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, proti, tā saucamo vispārējo interešu apsvērumu dēļ. Konkrētajā gadījumā ierobežojums kalpojot vairākiem leģitīmiem mērķiem, kas būtu pamatoti atzīstami par vispārējo interešu apsvērumiem, un tie esot šādi: sabiedrības tikumības aizsardzība, nodrošinot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem un novēršot cietsirdīgu apiešanos ar kažokzvēriem, kā arī sabiedrības veselības, vides un dzīvnieku aizsardzība. Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas jomā dalībvalstu iestādēm esot piešķirta plaša rīcības brīvība, lai tās noteiktu stingrākas prasības, kas vajadzīgas sabiedrības tikumības, veselības un vides aizsardzībai, un tostarp pat aizliegtu kažokzvēru audzēšanu un turēšanu, ciktāl šāds ierobežojums ir piemērots un samērīgs. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, attiecīgais ierobežojums ir samērīgs. 6. Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49. pantam. Veselības ministrija, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, norāda, ka tobrīd, kad tā iesniegusi savu viedokli, pasaulē esot ziņots par to, ka kažokzvēru populācijā var izplatīties ne tikai SARS-CoV-2 vīrusa celms, bet arī citas infekcijas slimības, tostarp putnu gripa, kas jau konstatēta Somijā 10 kažokzvēru fermās, kur tiek audzētas un turētas sudrablapsas un ūdeles. Ūdeles esot pret visiem gripas vīrusiem, kā arī pret koronavīrusiem jutīga suga. Šo dzīvnieku populācijās iepriekš esot atklāti cūku, putnu un sezonālās gripas vīrusi. Kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi. Ar gripas vīrusu inficētām ūdelēm varot būt tādi klīniski simptomi, kas izraisa nāvi, taču tās varot būt inficētas arī asimptomātiski un tas apgrūtinot savlaicīgu infekcijas izplatības konstatēšanu un kontroles pasākumu veikšanu. Tā kā vīrusi izplatoties dzīvnieku populācijā, esot iespējama to evolūcija, mutācijas un tāda gripas vīrusa veidošanās, pret kuru cilvēku populācijai nav imunitātes un kuram piemīt spēja pāriet no dzīvnieka uz cilvēku, pārvarot sugu barjeru. Pašlaik ūdeļu vai citu kažokzvēru audzēšanas sektorā netiekot veikti gripas vīrusu uzraudzības vai profilakses pasākumi, tādējādi varot palikt nepamanīta vīrusa ievazāšana, kā arī pārnešana no un uz darbiniekiem. Iepriekš minētās zoonozes - gan Covid-19, gan putnu gripa - apdraudot sabiedrības veselību un varot izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situāciju tad, ja būs izveidojušies jauni vīrusu celmi ar paaugstinātu klīnisko un epidemioloģisko bīstamību. Kažokzvēru fermās veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi ne vienmēr esot pietiekami efektīvi, lai laikus konstatētu vīrusu ievazāšanos un cirkulāciju un veiktu nepieciešamos pasākumus mutāciju novēršanai un darbinieku aizsardzībai pret inficēšanos. 7. Pieaicinātā persona - Zemkopības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49. pantam. Likumdevējs, grozot tiesisko regulējumu, esot noteicis atbilstošu periodu pārejai uz jaunu tiesisko regulējumu. Apstrīdētajās normās noteiktais to spēkā stāšanās termiņš - 2028. gada 1. janvāris - esot vērsts uz tiesiskās stabilitātes nodrošināšanu, saglabājot saprātīgu līdzsvaru starp Pieteikumu iesniedzēju tiesiskās paļāvības un sabiedrības interešu aizsardzību. Pēc Zemkopības ministrijas ieskata, nosakot laika ziņā attālinātu aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, neesot nepieciešams paredzēt atlīdzinājumu, kas kompensētu šajā nozarē saimniecisko darbību veicošajiem uzņēmumiem radušos zaudējumus. Termiņš, kas pārsniedz piecus gadus kopš apstrīdēto normu pieņemšanas, esot pietiekami ilgs, lai kažokzvēru audzētāji varētu rast tādus risinājumus un īstenot tādus pasākumus, kas pēc iespējas mazinātu vai pat novērstu negatīvās ekonomiskās sekas, kas tiem izriet no aizlieguma audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Piecu gadu laikā nozare varot tikt pārorientēta un varot tikt atgūti finanšu resursi, kas ieguldīti vaislas dzīvnieku atražošanā. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot uzskatāms par tādu, kas Pieteikumu iesniedzējiem pilnībā aizliegtu turpināt komercdarbību. Kažokādu ieguve esot tikai viens no dzīvnieku audzēšanas un turēšanas mērķiem, turklāt iegūt kažokādas neesot aizliegts tādā gadījumā, ja dzīvnieku turēšanas un audzēšanas pamatmērķis ir, piemēram, pārtikas ieguve. Tāpat personai neesot liegts izvēlēties citu komercdarbības veidu un nodarboties ar to savā nekustamajā īpašumā. Komerciālos nolūkos audzēti un turēti lauksaimniecības dzīvnieki tiekot uzskatīti par jutīgām būtnēm tādā nozīmē, ka tie ir spējīgi piedzīvot prieku un ciešanas. Kažokzvēru audzētavās dzīvnieki tiekot turēti stiepļu sprostos, un tādējādi nevarot tikt apmierinātas tādas šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības kā, piemēram, ūdelēm būtiskā iespēja peldēt. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai panāktu līdzsvaru starp dzīvnieku audzēšanu kā ekonomisku darbību un sabiedrības interesēm novērst neētisku un sabiedrības vērtībām neatbilstošu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī mazināt piesārņojuma problēmas, tostarp zvēraudzētavu tuvumā valdošo nepatīkamo smaku, kas ievērojami traucē, piemēram, tūrisma attīstībai un negatīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju investīciju iespējas. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums skarot atsevišķus komersantus, bet ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attiecoties uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma gūstot visa sabiedrība. Galvenās ar kažokādu ražošanas nozari saistītās problēmas esot ūdens piesārņošana ar slāpekli un fosforu, ekskrementu smaka, nogalināto dzīvnieku ķermeņu radītais bīstamais piesārņojums, palielinātais risks, ka vietējie iedzīvotāji var inficēties ar vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai parazītu izraisītām zoonozēm, kā arī ar lielo enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos saistītais vides piesārņojums. Ne tikai videi, bet arī pašiem kažokādu nēsātājiem kaitīgas esot daudzās kažokādu apstrādē izmantotās ķimikālijas, tostarp virsmaktīvās vielas, taukvielas, minerālsāļi, šķīdinātāji, skābes, formaldehīds, no akmeņogļu darvas iegūtas vielas, tanīni, biocīdi, fungicīdi, krāsvielas, balinātāji un citas vielas. Kažokādu ražošanas process esot līdz pat 28 reizēm kaitīgāks videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošanas process, jo piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu kažokādas saražošana atstājot uz klimatu piecas reizes spēcīgāku ietekmi nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla - vilnas - saražošana tādā pašā apjomā. Tas esot saistīts gan ar lielo zvēraudzētavās patērēto barības apjomu, gan amonjaka emisiju no ūdeļu mēsliem. Zemkopības ministrija norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir novērst neētisku un sabiedrības vērtībām neatbilstošu izturēšanos pret dzīvniekiem. Eiropas Savienībā arvien lielāka uzmanība tiekot pievērsta dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumiem. Dzīvnieku audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei esot aizliegta jau 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs, trijās dalībvalstīs noteikts daļējs aizliegums un vēl trijās uzsāktas parlamentāras diskusijas par aizlieguma noteikšanu. Aicinājums Eiropas Savienībā noteikt vienotu kažokzvēru audzēšanas un turēšanas aizliegumu esot pausts Eiropas pilsoņu iniciatīvā "Eiropa bez kažokādām". Tā kā apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma mērķis esot izbeigt dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguves dēļ kā neētisku, cietsirdīgu un izzūdošu uzņēmējdarbības veidu, labturības nosacījumu pastiprināšana neesot tikpat iedarbīga kā apstrīdētās normas un neļaujot ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti ar apstrīdētajām normām. Aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei esot vienīgais efektīvais līdzeklis, kas ļaujot sasniegt apstrīdēto normu leģitīmo mērķi nepieciešamajā kvalitātē, jo arī stingrāku labturības prasību ieviešana nenovērstu kažokzvēru turpmāku nogalināšanu. Turklāt Covid-19 infekcijas izplatības laikā vienā no kažokzvēru audzētavām konstatēts, ka veiktie drošības pasākumi nav bijuši efektīvi. Apstrīdētajās normās neesot paredzēta atšķirīga attieksme, kas būtu balstīta uz citas valsts pilsonību vai reģistrāciju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai arī vērsta pret uzņēmumiem, kuru kapitāls ir saistīts ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs dibinātiem uzņēmumiem. Tādējādi nevienam no Pieteikumu iesniedzējiem neesot aizskartas LESD 49. pantā paredzētās tiesības. Šo tiesību aizskārums neesot saskatāms, jo visas prasības esot attiecinātas vienādi uz visiem subjektiem. Esot jāņem vērā arī tas, ka apstrīdēto normu mērķis atbilst LESD 13. pantā noteiktajai prasībai veltīt pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturībai. Tā kā šī tiesību norma dod dalībvalstīm iespēju pieņemt papildu noteikumus ar mērķi paplašināt dzīvnieku aizsardzību, dalībvalstis varot izbeigt cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem, kas izpaužas kā to audzēšana un turēšana sprostos un sekojoša nogalināšana vienīgi kažokādu ieguves nolūkā. 8. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - norāda, ka pēdējos gados kažokzvēru audzēšanas nozarē samazinās gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaits. Lauksaimniecības nozarē "citu dzīvnieku audzēšana" 2021. gadā darbojušies 154 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 20,3 miljoni euro. Šajā nozarē nodarbināti 378 strādājošie, kas veidojuši 0,65 procentus no kopējā lauksaimniecībā strādājošo skaita un 0,04 procentus no kopējā Latvijā strādājošo skaita. Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā reģistrēto kažokzvēru skaits 2023. gadā sasniedzis 229,2 tūkstošus un bijis par gandrīz 75 procentiem mazāks nekā 2013. gadā. Pēdējos gados caurmērā 99 procenti no visiem kažokzvēriem bijušas ūdeles. Reģistrēto kažokzvēru audzētavu (saimniecību) skaits 2023. gadā sasniedzis 31 un bijis par 33 procentiem mazāks nekā 2013. gadā. Ar kažokzvēru audzēšanu esot saistītas atsevišķas nelielas apstrādes rūpniecības nozares, tādas kā kažokādas izstrādājumu ražošana un ādu miecēšana un apstrāde, kažokādu apstrāde un krāsošana. Abās minētajās nozarēs kopumā 2021. gadā darbojušies 17 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu aptuveni 140 tūkstoši euro, un tajos bijuši nodarbināti 22 strādājošie. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šo nozaru īpatsvars Latvijas apstrādes rūpniecībā kopumā veidojis 0,001 procentu pēc apgrozījuma un 0,02 procentus pēc nodarbināto skaita. Ņemot vērā ar kažokzvēru audzēšanu tieši un pakārtoti saistīto nozaru uzņēmumu darbības rādītājus par pēdējiem trim gadiem, Ekonomikas ministrija uzskata, ka kažokzvēru audzēšanas nozares pienesums Latvijas ekonomikai ir ļoti mazs. Tas nozīmējot to, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par nozares darbības ierobežošanu un normatīvajos aktos ieviestās izmaiņas faktiski neietekmē kopējo ekonomikas attīstību. 9. Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka dzīvnieku nogalināšana kažokādu ieguvei un dzīvniekiem sagādātās ciešanas neatbilst mūsdienu sabiedrības prasībām un nav savienojamas ar ētikas normām. Vairāk nekā puse jeb 63 procenti Latvijas iedzīvotāju neatbalstot dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažokādu ieguvei - to apliecinot 2021. gada vasarā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Kažokādu industrija un zvēraudzēšana esot pilnībā vai daļēji aizliegta jau 16 Eiropas valstīs. Dažu gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumam pievienojušās Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija. Aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas aizliegumu risinoties Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs. Turklāt esot jāņem vērā tas, ka kažokādu ieguvei tiek audzēti Latvijas dabai neraksturīgi savvaļas sugu dzīvnieki, galvenokārt Amerikas ūdele, kas Latvijā ir invazīva suga. Šī suga Latvijas teritorijā neesot mērķtiecīgi introducēta, un tās populācija savvaļā esot veidojusies no īpatņiem, kas izbēguši no kažokzvēru audzētavām. Amerikas ūdeles esot suga, kuras dēļ Latvijā izzūdot Eiropas ūdeles un kura līdztekus ar citu invazīvo sugu - jenotsuni - atstājusi būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas ornitofaunu, īpaši uz zemes ligzdojošo putnu sugām. Amerikas ūdele kaitējot bioloģiskajai daudzveidībai, nogalinot savvaļas putnus, postot to ligzdas un nogalinot mazuļus. Invazīvas svešzemju sugas varot radīt arī būtiski kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Eiropas Komisija 2021. gada 30. jūnijā paudusi apņemšanos līdz 2027. gadam pilnībā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos. Plānotais aizliegums ik gadu varētu skart vairāk nekā 300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku. Līdz ar to attiecīgais regulējums varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināts ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu. 10. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais Pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams un samērīgs. Apstrīdētās normas neaizliedzot saimnieciskās darbības īstenošanu attiecīgajā jomā tad, ja kažokzvēru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks nav kažokādu ieguve. Tātad pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot izvērtēti individuālie apstākļi un iespējamie izņēmuma gadījumi, kad saimnieciskā darbība attiecīgajā jomā varētu tikt turpināta. Līdz ar to neesot pamata atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums būtu absolūts. Atbildīga un humāna izturēšanās pret dzīvniekiem esot ietverta vides aizsardzības un ilgtspējības principā kā aizsargājama vispārcilvēciska vērtība. Saeimas norādītie apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma mērķi esot leģitīmi. Primārs un īpaši svarīgs ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu sasniedzamais mērķis esot kažokzvēru dzīvības aizsardzība tajos gadījumos, kad dzīvnieki tiek audzēti un turēti tikai un vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis mūsdienu sabiedrībā un apstākļos, kad ar tehnoloģiju palīdzību var tikt ražoti praktiskajā ziņā atbilstoši virsapģērbi, esot saskanīgs ar konstitucionālajām vērtībām - vispārcilvēcību, ilgtspējību, tikumību un sabiedrības labklājību. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sabiedrības labklājības un tikumības aizsardzība. Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai un vienīgais veids, kādā šos leģitīmos mērķus var sasniegt. Proti, neesot alternatīvu līdzekļu, ar kuriem varētu nodrošināt kažokzvēru tiesības uz dzīvību. Likumdevējs esot izšķīries par noteiktu pārejas periodu kā mehānismu, kas kompensēs apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojumu un tiesiskās paļāvības aizskārumu. Atbildīgā komisija gan būtu varējusi noskaidrot katras no kopumā astoņām kažokzvēru audzētavām viedokli un iegūt vismaz aptuvenu ekonomisko zaudējumu aprēķinu, kā arī apzināt dažādus viedokļus par vēlamo saudzīga pārejas perioda termiņu. Tomēr nozares pārstāvju uzklausīšana atbildīgās komisijas sēdē un tās rakstveida viedokļa vērtēšana atbilstot procesuālās efektivitātes principam komisiju darba sēžu organizēšanā. Tas, ka trūkst tīri matemātisku un ekonomisku aprēķinu par uzņēmēju zaudējumiem un iespējām atgūt investīcijas apstrīdētajās normās noteiktajā periodā, gan radot bažas par piecu gadu pārejas perioda atbilstību. Taču atzīmējams, ka arī nozares pārstāvji nav pamatojuši savas iebildes ar ekonomiskiem aprēķiniem, kas pierādītu to, ka pieci gadi ir pārāk īss laiks, lai kažokzvēru audzētava varētu izbeigt vai pārorientēt savu uzņēmējdarbību vispār bez zaudējumiem vai bez komercdarbības riskiem atbilstošiem zaudējumiem. Šādu zaudējumu aprēķinu neesot snieguši arī Pieteikumu iesniedzēji. Tā kā nav tiešu pierādījumu tam, ka pieci gadi ir absolūti nepietiekams pārejas periods, tiesībsargs nevarot piekrist Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka šis periods nav samērīgs. 11. Pieaicinātā persona - Valsts vides dienests - norāda, ka kažokzvēru audzētavas tiek klasificētas kā C kategorijas piesārņojošas darbības veicējas. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 19. panta pirmo daļu un 23. pantu C kategorijas piesārņojošas darbības esot vismazāk bīstamās no visām valsts uzraudzītajām darbībām, tomēr tās esot reģistrējamas Valsts vides dienestā un veicamas, ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus. Galvenie kažokzvēru audzētavu radītie vides riski esot saistīti ar kūtsmēslu un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu. Kažokzvēru audzētavās vajagot būt nodrošinātai kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai uz ūdensnecaurlaidīga seguma, lai nepieļautu šķidrmēslu un vircas iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos un tiešu noteci virszemes ūdeņos. Savukārt ražošanas notekūdeņi, kas parasti satur novietņu tīrīšanā izmantotās ķīmiskās vielas un barības vielu paliekas, esot attīrāmi vai uzkrājami un vēlāk nogādājami cita operatora uzturētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana virszemes ūdeņos esot ļoti bīstama, jo pasliktinot ūdens ekoloģisko kvalitāti, samazinot dzīvajiem organismiem nepieciešamo skābekļa daudzumu, novedot pie ūdensobjektu aizaugšanas, pastiprinātas nogulumu veidošanās, potenciāli toksisko zilaļģu masveida savairošanās, kā arī padarot ūdensobjektus nelietojamus ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai. Kūtsmēslu apsaimniekošana un kažokzvēru audzēšana varot būt saistīta arī ar traucējošām smakām, kurām ir lokāla ietekme uz blakus esošajiem īpašumiem. Kažokzvēru audzēšanas ietekme uz vidi esot līdzīga citu dzīvnieku novietņu radītajai ietekmei. Specifisks ar kažokzvēru audzētavām saistītais risks esot tas, ka savvaļā var izkļūt Latvijas dabai neraksturīgu dzīvnieku sugu īpatņi. Invazīvo svešzemju sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums varot izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem, slimību pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un to populāciju samazināšanās. 12. Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (turpmāk - LTRK) - norāda, ka lēmumam liegt komercdarbību atsevišķā nozarē jābūt izsvērtam un pamatotam. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, neesot pietiekami izanalizējis to paredzamo ietekmi uz tautsaimniecību, tostarp uz kažokzvēru audzētavu darbinieku iespējām atrast jaunu darbavietu un komersantu iespējām, mainot savu saimnieciskās darbības veidu, atrast tam piemērotus darbiniekus. Likumprojekta izstrādes gaitā neesot notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, proti, likumprojekta izstrādātāji neesot konsultējušies ar nozari pārstāvošajām organizācijām un uzņēmumiem, un normatīvo aktu grozījumu izstrādes procesā neesot iesaistītas visas ieinteresētās puses. Turklāt citas Eiropas Savienības dalībvalstis, nosakot komercdarbības aizliegumu, esot paredzējušas plašus kompensācijas mehānismus zaudēto ienākumu un ar uzņēmējdarbības izbeigšanu saistīto zaudējumu segšanai. 13. Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju asociācija" (turpmāk - asociācija) - norāda, ka atbildīgā komisija pirms apstrīdēto normu pieņemšanas neesot to lūgusi komentēt jebkādus apstākļus vai sniegt atbildes vai informāciju uz specifiskiem jautājumiem saistībā ar plānoto regulējumu. Asociācija pēc savas iniciatīvas esot informējusi atbildīgo komisiju par kažokzvēru audzēšanas nozari un tās eksporta un citiem finanšu datiem, ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrības labklājību. Par asociācijas sniegto informāciju atbildīgās komisijas sēdēs neesot notikušas nekādas diskusijas un deputāti neesot uzdevuši nekādus jautājumus. Tāpat asociācija atbildīgajai komisijai iesniegusi arī apkopojumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanas praksi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Likumdevējs esot kļūdījies, sverot dzīvnieku aizsardzības intereses un tiesības un uzņēmējdarbības brīvību LESD 13. un 49. panta un Hartas 16. un 1 …