Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Kredītiestāžu likumā Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.; 2011, 4.nr.; 2012, 50., 56., 92.nr.; 2013, 61., 106., 193.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapa internetā" (attiecīgā locījumā) un "mājas lapa internetā" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tīmekļa vietne" (attiecīgā locījumā). 2. Aizstāt visā likumā vārdus "uzraudzības iestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "uzraudzības institūcija" (attiecīgā locījumā). 3. 1.pantā: izslēgt 1., 7., 10., 11., 11.2, 11.4, 11.7, 11.8, 12., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 40., 43., 46., 47., 49., 57. un 60.punktu; izteikt 11.1 punktu šādā redakcijā: "111) dalībvalsts mātes kredītiestāde - kredītiestāde, kas ir dalībvalsts mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk - ES regula Nr. 575/2013) 4.panta 1.punkta 28.apakšpunkta izpratnē;"; izteikt 11.3 punktu šādā redakcijā: "113) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde - kredītiestāde, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 29.apakšpunkta izpratnē;"; papildināt 11.5 punktu pēc vārda "pārvaldītājsabiedrības" ar vārdiem "vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības"; papildināt 11.6 punktu pēc vārda "pārvaldītājsabiedrības" ar vārdiem "vai citas Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības"; izteikt 36.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) kredītiestādes akcionāri, padomes un valdes locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;"; papildināt pantu ar 62., 63., 64. un 65.punktu šādā redakcijā: "62) iekšējā pieeja - ES regulā Nr. 575/2013 paredzētā metode, modelis vai cita iekšējā pieeja, kuru kredītiestāde izmanto riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam: a) 143.panta 1.punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja; b) 221., 283. un 363.pantā minētie iekšējie modeļi; c) 225.pantā minētās pašas iestādes veicamās svārstīguma aplēses, aprēķinot riska darījumu vērtības svārstīguma korekcijas; e) 259.panta 3.punktā minētā iekšējā novērtējuma metode; d) 312.panta 2.punktā minētā attīstītās mērīšanas pieeja; 63) sistēmiskais risks - finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību; 64) sistēmiski nozīmīga iestāde - tāda Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbības pārtraukšana vai traucējumi var radīt sistēmisku risku; 65) augstākā vadība - tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;"; papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē likumā ir lietoti šādi termini: 1) kredītiestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 1.apakšpunkta izpratnē; 2) pašu kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 118.apakšpunkta izpratnē; 3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 30.apakšpunkta izpratnē; 4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 31.apakšpunkta izpratnē; 5) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 32.apakšpunkta izpratnē; 6) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 33.apakšpunkta izpratnē; 7) kontrole - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 37.apakšpunkta izpratnē; 8) būtiska līdzdalība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 36.apakšpunkta izpratnē; 9) riska darījumi - ES regulas Nr. 575/2013 5.panta 1.punkta izpratnē; 10) savstarpēji saistītu klientu grupa - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 39.apakšpunkta izpratnē; 11) finanšu iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē; 12) finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 20.apakšpunkta izpratnē; 13) ciešas attiecības - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 38.apakšpunkta izpratnē; 14) atgūstamās vērtības samazinājuma risks - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 53.apakšpunkta izpratnē. (3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem likumā ir lietoti termini, kas atbilst šādiem ES regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem: 1) mātes sabiedrība - terminam "mātesuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 15.apakšpunkta izpratnē; 2) meitas sabiedrība - terminam "meitasuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 16.apakšpunkta izpratnē; 3) jaukta pārvaldītājsabiedrība - terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 22.apakšpunkta izpratnē; 4) mītnes valsts - terminam "piederības dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 43.apakšpunkta izpratnē; 5) iesaistītā valsts - terminam "uzņēmēja dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 44.apakšpunkta izpratnē; 6) uzraudzības institūcija - terminam "kompetentā iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 40.apakšpunkta izpratnē; 7) konsolidētās uzraudzības institūcija - terminam "konsolidētās uzraudzības iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 41.apakšpunkta izpratnē."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 4. 6.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta pirmās daļas 5.punktu, 34.3, 35.2-35.32, 36.2, 43., 49., 49.1, 50.8, 50.9 pantu, 57.panta pirmo daļu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 83., 84., 85., 86., 87., 90., 91., 101.3, 109.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 172.1, 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī citi likumi."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.1, 37., 95. un 96.panta, V nodaļas, 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."; papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Uz ārvalstu kredītiestādes filiāli vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā attiecas šā likuma 59.2 un 59.4 panta regulējums par uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma pāreju citas personas īpašumā vai lietošanā. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, sniedz tai informāciju par savu darbību Latvijas Republikas teritorijā statistiskās informācijas vajadzībām." 5. 10.1 pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei."; izteikt astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju." 6. 12.2 pantā: aizstāt ceturtajā daļā skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdiem "divu mēnešu"; aizstāt piektajā daļā vārdus "lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju" ar vārdiem "apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību summu". 7. Papildināt 12.4 pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Nosūtot informāciju par Latvijas Republikā reģistrētas finanšu iestādes filiāli citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus šā likuma 12.2 panta piektajā daļā noteiktajai informācijai nosūta informāciju par tās kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētās finanšu iestādes mātes sabiedrība." 8. Papildināt 14.panta pirmās daļas 5.punktu pēc skaitļa "24." ar vārdu un skaitli "un 26.". 9. Aizstāt 16.panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "1., 2. vai 3." ar skaitļiem un vārdu "1. vai 2.". 10. Aizstāt 19.1 panta otrajā daļā vārdu "vadītāju" ar vārdiem "valdes un padomes locekļu". 11. 21.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki šādi elementi, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem: 1) akcijas, kā arī citi kapitāla instrumenti un to emisijas uzcenojums; 2) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; 3) citi uzkrātie ienākumi, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā; 4) pārējās rezerves; 5) kārtējā darbības gada peļņa."; izslēgt trešo daļu. 12. 24.pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju un prokūristu var būt persona:"; papildināt otro daļu pēc vārda "vadītājam" ar vārdiem "risku direktoram, par darbības atbilstības kontroli atbildīgajai personai, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītājam"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kredītiestādei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām."; izslēgt ceturto daļu. 13. 25.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju un prokūristu nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata. (2) Kredītiestādes padomes vai - attiecībā uz sabiedrības kontrolieri - akcionāru sapulces pienākums ir nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu."; izslēgt trešo daļu. 14. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu "1., 2. vai 3." ar skaitļiem un vārdu "1. vai 2."; izslēgt otrajā daļā pēc vārdiem "ir pienākums" vārdus "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma"; izslēgt trešo daļu. 15. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā: "26.1 pants. (1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu kredītiestādes padomes vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī kredītiestādes darbības veids, apjoms un sarežģītība. (2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgas kredītiestādes padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā: 1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas; 2) četras padomes locekļa amata vietas. (3) Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas: 1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros; 2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113.panta 7.punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā; 3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība. (4) Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var dot atļauju kredītiestādes padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām." 16. Izteikt 27.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā: "8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības;". 17. Izslēgt 27.1 panta septītajā daļā pēc skaitļa un vārda "50.9 panta" vārdus "septītās daļas". 18.  Izteikt 29.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "2) padomes, valdes un augstākās vadības, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām un nevainojama reputācija;". 19. Izslēgt 33.panta pirmo un ceturto daļu. 20. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "IV nodaļa Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves" 21. Izslēgt 34.pantu. 22. 34.1 pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 23. Papildināt likumu ar 34.2, 34.3 un 34.4 pantu šādā redakcijā: "34.2 pants. (1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas, procedūras un sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku, koncentrācijas risku, tirgus risku, operacionālo risku, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus. (2) Kredītiestādes stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādes padomes noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas. (3) Kredītiestāde izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. 34.3 pants. (1) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa. (2) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nedrīkst noteikt atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie nosacījumi. (3) Kredītiestādes akcionāru sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz - bet ne vairāk kā divas reizes - attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu. (4) Kredītiestādes akcionāru sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz kredītiestādes sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz kredītiestādes spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju, vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai kredītiestādes statūtu noteikumiem šāda akcionāru sapulce ir lemttiesīga. Kredītiestādes amatpersona vai darbinieks, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju turētājs, nepiedalās tāda kredītiestādes akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņa atalgojuma noteikšanu. (5) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta ceturtās daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem elektroniski iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo kredītiestādes spēju turpmāk ievērot šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības. (6) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu. 34.4 pants. (1) Kredītiestāde izstrādā, uztur un atjauno tās atveseļošanas plānu finanšu stabilitātes atjaunošanai pēc būtiskas tās pasliktināšanās. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādā kredītiestāžu noregulējuma plānus to darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un finanšu sektora stabilitātes saglabāšanai. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētā plāna saturu un izstrādes kārtību. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pazeminātas prasības šā panta pirmajā daļā minētā atveseļošanas plāna izstrādei vai var neizstrādāt šā panta otrajā daļā minēto kredītiestādes noregulējuma plānu, ja pēc konsultācijas ar Latvijas Banku ir secinājusi, ka kredītiestādes maksātnespēja, ņemot vērā šīs kredītiestādes lielumu, komercdarbības modeli, sasaisti ar citām kredītiestādēm un finanšu sistēmu vai citus apstākļus, nevar apdraudēt finanšu tirgu un citu kredītiestāžu stabilitāti vai finansēšanas nosacījumus. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija savlaicīgi paziņo Eiropas Banku iestādei par tās rīkoto ar kredītiestāžu atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi saistīto sanāksmju norises laiku un darba kārtību." 24. Izslēgt 35. un 35.1 pantu. 25. Papildināt likumu ar 35.3-35.32 pantu šādā redakcijā: "35.3 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu. (2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulas Nr. 575/2013 92.pantā noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 101.3 panta prasības. (3) Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. 35.4 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 35.3 un 101.3 panta prasības. (3) Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. 35.5 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ņemot vērā: 1) attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri; 2) mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai; 3) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas aprēķināta, ņemot vērā: 1) izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības izmaiņas; 2) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences. (3) Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentiem. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirmo reizi nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pazeminot pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā laikposma ilgumu. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē, norādot vismaz šādu informāciju: 1) noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 2) attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences; 3) saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri; 4) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojumu; 5) datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli, vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 6) ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu; 7) aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek pazemināta. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. (9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru ceturksni paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kā arī sniedz šā panta septītajā daļā minēto informāciju. 35.6 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka ir atzinusi citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 2) dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma; 3) ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves norma ir paaugstinājusies, - datums, no kura kredītiestādes atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 4) ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, - ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks piemērošanas uzsākšanas termiņš. 35.7 pants. (1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (2) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma, nav pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma radītajiem riskiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. (3) Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo par to, ka saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts, uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras rezidentiem tā attiecas; 2) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojums; 3) ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, - datums, no kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu; 4) ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. 35.8 pants. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 35.9 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē Latvijas Republikā reģistrētas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35.10 panta prasības un 35.11 pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35.13 panta prasībām un 35.14 pantā minētajiem kritērijiem. 35.10 pants. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi nevar atzīt tādu kredītiestādi, kas ir Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība. 35.11 pants. (1) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu: 1) kredītiestādes vai grupas lielums; 2) grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu; 3) grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra; 4) grupas sarežģītība; 5) grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs. (2) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz globālo finanšu tirgu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga: 1) iekļaut globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins; 2) atzīt par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ir zemāks par minimālo, pēc kura kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas ir atzītas par globāli sistēmiski nozīmīgām, un atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, ne retāk kā reizi gadā un informē globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. (6) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekļauj šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos Eiropas Banku iestādei adresētajos paziņojumos informāciju par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem. (7) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto metodoloģiju. 35.12 pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globāli nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu no 1 procenta līdz 3,5 procentiem atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Pirmajām četrām no šā likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu 0,5 procenti, bet pēdējai apakšgrupai tā ir 3,5 procenti. Visām apakšgrupām, izņemot pēdējo, globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem. (2) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi. (3) Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā. 35.13 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. 35.14 pants. (1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu: 1) kredītiestādes vai grupas lielums; 2) nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tautsaimniecībai; 3) pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums; 4) kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. (2) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 35.15 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 2 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (2) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību ievēro, izmantojot pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā. (3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem: 1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013; 2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kas piemērojama mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību ne retāk kā reizi gadā un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu. (6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un to dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, kurās cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai tās konsolidācijas grupa veic darbību, iesniedz paziņojumu, kurā: 1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai; 2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt. 35.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai novērstu vai samazinātu ilgtermiņa necikliskos sistēmiskos vai makroprudenciālos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un uz kuriem neattiecas ES regula Nr. 575/2013, var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi. Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu atbilstoši tam, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētā paziņojumā. (2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka vismaz 1 procenta apmērā, pamatojoties uz darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam. (3) Kredītiestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību uzturēt pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju 4,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības; 2) šā likuma 35.3, 35.4 un 101.3 pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu kapitāla apmēru. (4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. (5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113.pantā noteiktās darbības. 35.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz riska darījumiem: 1) Latvijas Republikā; 2) ārvalstīs; 3) citās dalībvalstīs, ja tiek ievērotas šā likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20 panta prasības. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu vismaz reizi divos gados. 35.18 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta tāda sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kura nepārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un ārvalstu uzraudzības iestādēm. (2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver: 1) detalizētu informāciju par sistēmiskajiem vai makroprudenciālajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1.punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai; 4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 5) pamatojumu, kāpēc sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir efektīvāks līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai nekā viens vai vairāki citi līdzekļi, kas paredzēti šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013, izņemot: a) dalībvalsts līmenī konstatēto sistēmisko vai makroprudenciālo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus; b) stingrāku prudenciālo prasību piemērošanu, ja nepieciešams risināt ar mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska intensitātes izmaiņām saistītas problēmas, kas izriet no tirgus attīstības Eiropas Savienībā vai ārpus Eiropas Savienības un ietekmē visas dalībvalstis; 6) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai. Lēmums par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, netiek publicēts pirms Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanas. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli. (4) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas noteikta 3 līdz 5 procentu apmērā saskaņā ar šā panta trešo daļu, ir attiecināma uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to informē citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, Eiropas Komisiju un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ja nav panākta vienošanās ar citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, un ja gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulai (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010). (5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek attiecināta uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā. 35.19 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiek plānots noteikt vai mainīt tādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo, sniedzot šā likuma 35.18 panta otrajā daļā norādīto informāciju, Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un attiecīgo ārvalstu uzraudzības iestādēm. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt plānoto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tiklīdz Eiropas Komisija to atļauj, pieņemot attiecīgu tiesību aktu. 35.20 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību; 3) noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas pamatojums; 4) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 5) valstis, uz darījumiem ar kuru rezidentiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma. (2) Ja šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neiekļauj šo informāciju paziņojumā. 35.21 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem. (2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, Eiropas Banku iestādi un attiecīgo dalībvalsti. (3) Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes sniegto informāciju. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu. 35.22 pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. (2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību ar lielāko no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības. 35.23 pants. (1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. (2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezervi ar citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.15 panta otro vai trešo daļu. 35.24 pants. (1) Kredītiestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.22 panta noteikumus individuāli. (2) Kredītiestādes - citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.23 panta noteikumus individuāli. (3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauts lielākais no šādiem rādītājiem: 1) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves un citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves; 2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves un sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības. 35.25 pants. Ja kredītiestāde nav globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, tās kopējo kapitāla rezervju prasība individuāli, konsolidācijas grupas līmenī un subkonsolidēti tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu. 35.26 pants. Kredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību. 35.27 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Finanšu un k …