Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.–2020. gadam

Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 345 Rīgā 2018. gada 18. jūlijā (prot. Nr. 33 49. §) Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.-2020. gadam 1. Apstiprināt Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas koordinēšanā. 3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2019. un 2020. gadā plānā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram līdz 2021. gada 1. martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents Māris Kučinskis Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta 2018. gada 18. jūlija rīkojums Nr. 345) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.-2020.gadam Rīgā, 2018 Satura rādītājs Izmantotie saīsinājumi I. Kopsavilkums II. Situācijas raksturojums 1. Pilsoniskā sabiedrība un integrācija 1.1. Pilsoniskā izglītība 1.2. Iedzīvotāju līdzdalība 1.3. Iedzīvotāji, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam 2. Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa 2.1. Valoda 2.2. Piederības sajūta un kultūrtelpas daudzveidība 2.3. Sociālā atmiņa - lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšana, izpēte un izpratne 2.4. Demokrātiska informācijas telpa un mediju loma integrācijā 3. Jauna pieeja integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā 3.1. Datos un pierādījumos balstīta integrācijas politikas plānošana 3.2. Inovatīvas metodes un instrumenti integrācijas politikas ieviešanai III. Teritoriālā perspektīva IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantotie saīsinājumi ĀM - Ārlietu ministrija CSP - Centrālās statistikas pārvalde ES - Eiropas Savienība IeM - Iekšlietu ministrija IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JSPA - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM - Kultūras ministrija LM - Labklājības ministrija LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka LNKC - Latvijas Nacionālais kultūras centrs LR - Latvijas Radio LU - Latvijas Universitāte LVA - Latviešu valodas aģentūra LTV - Latvijas Televīzija MK - Ministru kabinets NAP - Nacionālās attīstības plāns NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas PMIF - Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PUA - Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas SIF - Sabiedrības integrācijas fonds TUA - Termiņuzturēšanās atļaujas VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC - Valsts izglītības satura centrs I. Kopsavilkums Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.-2020.gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts, lai nodrošinātu turpinājumu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam1 (turpmāk - Pamatnostādnes) noteikto mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanai. Pamatnostādnēs izvirzītie politikas mērķi (Pilsoniskā sabiedrība un integrācija; Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa; Saliedēta sociālā atmiņa) joprojām ir aktuāli saliedētas sabiedrības veidošanai. Ņemot vērā to, ka Pamatnostādņu darbības termiņš beidzas 2018.gadā, bet Nacionālās attīstības plāna darbības termiņš noslēdzas 2020.gadā, jānodrošina politikas nepārtrauktība un pēctecība līdz jauna Nacionālās attīstības plāna perioda sākumam 2021.gadā. Līdz ar to Plāns ir uzskatāms par pārejas perioda plānu, lai jau nākamajā nozares politikas plānošanas ciklā (2021.-2027.gads) panāktu harmonizāciju ar Nacionālā attīstības plāna darbības termiņiem, saskaņā ar MK noteikumos2 noteikto kārtību. Plāna struktūrā saglabāti galvenie Pamatnostādnēs noteiktie uzdevumi. 1. Rīcības virziens: Pilsoniskā sabiedrība un integrācija 1.1. Izglītot sabiedrību par pilsoniskās līdzdalības iespējām 1.2. Veicināt iedzīvotāju līdzdalību, nodrošinot ilgtspējīgus atbalsta mehānismus 1.3. Veicināt iecietību un sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā. 2. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa 2.1. Stiprināt latviešu valodas lietotprasmi 2.2. Nostiprināt nacionālo kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu 2.3. Stiprināt piederības sajūtu Latvijai un vienotu vēsturisko vērtību apzināšanos 2.4. Veidot kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā un nacionālās identitātes stiprināšanā. 3. Rīcības virziens: Jaunas pieejas integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā 3.1. Nodrošināt datos balstītu politikas plānošanu 3.2. Nodrošināt inovatīvu integrācijas politikas plānošanas metožu izstrādi. Balstoties uz pētījumos un diskusijās ar sadarbības institūcijām identificēto, Plānā ir iekļautas atsevišķas izmaiņas salīdzinājumā ar Pamatnostādnēm: 1) diasporas politikas jautājumi Plānā iekļauti atbilstoši KM un IZM kompetencei, bet visaptveroši risinājumi sadarbībai ar diasporu tiks ietverti diasporas likumā un plānā, par kuru būs atbildīga ĀM; 2) sociālās atmiņas jautājumi tiek skatīti kā nacionālās identitātes daļa un vairs netiek izdalīts kā atsevišķs rīcības virziens; 3) daļa no Pamatnostādnēs definētajiem informatīvās vides jautājumiem šobrīd kļuvuši par mediju politikas daļu,3 tomēr tie Latvijas sabiedrisko mediju jautājumi, kas netika iekļauti Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānā, bet kuru pēctecība ir svarīga, ir saglabāta kā Plāna daļa. Ņemot vērā to, ka Pamatnostādņu īstenošana nav noslēgusies un nav veikts to ieviešanas izvērtējums, Plāns balstīts uz šajā brīdī pieejamajiem izvērtējumiem un pētījumiem: - NAP vidustermiņa izvērtējums - Pārresoru koordinācijas centra Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums "Kā Latvija sasniedz tās attīstības mērķus?", 2017. - Mazākumtautību līdzdalība (2015, 2017) - Nodibinājuma "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" pētījums "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā", 2015. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta analītiskais ziņojums "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā", 2017. - Trešo valstu pilsoņu integrācijas pētījums - Nodibinājuma "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" pētījums "Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017", 2017. - Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums I. Čekse, A.Geske, un O.Pole. "Pilsoniskās izglītības problēmas un izaicinājumi.", 2016. - Pētījums "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā", nodibinājums "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" (2017). - Pētījums "Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte", nodibinājums "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" (2017). - Pētījums "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas jomu analīze Latvijā, novērtējot "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam" īstenošanu laika posmā no 2012.-2014.gadam, nodibinājums "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" (2015). - Mediju monitoringa rezultāti par romu atspoguļojumu Latvijas medijos laika posmā 2013 -2014.gadam, Latvijas Cilvēktiesību centrs (2015). - Pētījums "Romi Latvijā" projekta "Dažādi cilvēki. Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II" ietvaros. "Latvijas Fakti" (2015). - "DNB Latvijas barometrs" nr.85."Valsts svētki un patriotisms", 2015.gada novembris. - Ziemeļvalstu Ministru padomes analītiskais pārskats "Trust - the Nordic Gold". Plāna izstrādē tika iesaistītas KM atbildības jomu konsultatīvās padomes, t.sk. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome (t.sk. padomes izveidotā darba grupa diasporas politikas jautājumos), Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja, Romu integrācijas politikas īstenošanas un koordinācijas konsultatīvā padome un Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai. Lai Plānā iekļautās problēmas un izvēlētie risinājumi ne tikai turpinātu jau pamatnostādnēs aizsāktos rīcības virzienus, bet atbilstu arī aktuālajai situācijai Latvijas sabiedrībā, Kultūras ministrija organizēja fokusa grupu diskusijas par plānā iekļautajām tēmām (pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības saliedētība; nacionālās identitātes, valodas un kultūrtelpas stiprināšana; trešo valstu pilsoņu integrācija; diasporas politikas attīstība), iesaistot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, sadarbības partnerus un institūcijas. Sabiedrības integrācijas mērķi ir iekļauti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam4 un Nacionālajā attīstības plānā5, kā arī citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos. Nacionālās drošības koncepcijā6 uzmanība ir pievērsta tam, ka sabiedrības integrācijas un informatīvās vides situācijas jautājumi ir nozīmīgi nacionālās drošības kontekstā. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam7 ir domāts par pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, iesaistot sabiedrību vietējās un reģionālās attīstības dokumentu sagatavošanā un apspriešanā. Konceptuālā ziņojuma par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi8 ieviešana ir radījusi iespēju Latvijas nevalstiskajām organizācijām konkursa kārtībā saņemt Latvijas valsts budžeta atbalstu gan pašu organizāciju kapacitātes celšanai, gan projektu ieceru īstenošanai. Ņemot vērā sociālo mediju nozīmes un ietekmes pieaugumu uz cilvēku ikdienā pieņemtajiem lēmumiem, arvien vairāk palielinās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam9 skatīto pakalpojumu nozīme, t.sk. informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju un starpnieku atbildība par nelegāla satura (piemēram, naida runa un diskriminācija) izplatīšanu. Atsevišķi nozaru attīstības plānošanas dokumenti (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam10, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam11, Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.gadam12) definē mērķus, uzdevumus un piedāvā risinājumus dažādu sabiedrības grupu - skolēnu, jauniešu, pieaugušo, mazākumtautību u.c. - izglītības, izpratnes un līdzdalības prasmju attīstīšanai un iesaistīšanai sabiedrībai nozīmīgos procesos. Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam13 dod iespēju attīstīt dzīvei pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamās prasmes - valodu zināšanas, iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā u.tml. Eiropas Savienības programma romu integrācijai14 un Latvijas rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā15 ir dokumenti, kuru mērķis ir izveidot sistēmu atbalsta nodrošināšanai dažām no visvairāk diskriminētajām sabiedrības grupām. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"16 mērķi un uzdevumi attiecas uz jomām - mākslu, kultūru un citām radošām izpausmēm, kuras ikdienā palīdz atvieglot savstarpējo saziņu. II. Situācijas raksturojums 1. Pilsoniskā sabiedrība un integrācija Cilvēki, kas jūtas piederīgi Latvijai, labprāt dzīvo, strādā un veido ģimeni savā valstī un atbalsta savu valsti, iesaistoties pilsoniskās aktivitātēs. Tie, kas sadarbojas ar citiem, daudz veiksmīgāk var reaģēt uz pēkšņiem izaicinājumiem - gan izturēt iespējamus satricinājumus, gan izmantot jaunas iespējas. Sabiedrība ar augstu iedzīvotāju savstarpējo uzticību ir spējīgāka virzīt ekonomikas attīstību globālajā laikmetā, un cilvēki ir apmierinātāki ar dzīvi.17 Saskaņā ar NAP vidustermiņa izvērtējumu18 iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte lēnām, bet pieaug - visbiežāk iedzīvotāji savu pilsonisko aktivitāti apliecinājuši, piedaloties vēlēšanās (52%). Salīdzinājumā ar citām valstīm19 pilsoniskās aktivitātes rādītāji Latvijā, līdzīgi kā citās Austrumeiropas valstīs, uzskatāmi par zemiem. Ja Latvijā par pilsoniski aktīviem var uzskatīt kopumā 9% iedzīvotāju, tad Rietumeiropas valstīs tādi caurmērā ir aptuveni 25%, bet Skandināvijas valstīs - vismaz katrs trešais. Lai arī Eiropas Sociālā pētījuma dati, kā arī Latvijas pilsoniskās sabiedrības monitoringa dati liecina par salīdzinoši mazu to iedzīvotāju daļu, kas iesaistīti biedrību un nodibinājumu darbībā, jāatzīst, ka Latvijā pastāv sabiedrības pašorganizēšanās mehānismi, kas līdz šim nav novērtēti kā nozīmīgs resurss. Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās dziesmu un deju svētku kustībā ir unikāla parādība, kas nav raksturīga citām Eiropas valstīm (izņemot Igauniju un Lietuvu). Tradīcijās un kultūrā balstīta kustība veido organizētas iedzīvotāju kopienas, kurām piemīt potenciāls būt par pamatu sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Iedzīvotāju līdzdalība ir cieši saistīta ar spēju sadarboties, kas savukārt atkarīga no spējas savstarpēji uzticēties. Atbilstoši 2015.gada Eiropas Sociālā pētījuma datiem Latvijas iedzīvotāju savstarpējās uzticēšanās īpatsvars ir 51%, salīdzinājumam, augstākais rādītājs ir Norvēģijā - 88%, Somijā 87%, Dānijā 86%.20 Uzticēšanās trūkums rada problēmas, kas ietekmē cilvēku spēju sadarboties kopīgu mērķu labā un rezultātā pazeminās valsts funkcionalitāte un konkurētspēja. Uzticēšanās ir svarīgs priekšnoteikums ne vien apmierinātībai ar dzīvi, bet arī ekonomikas izaugsmei, tirgus ekonomikas efektivitātei un valsts konkurētspējai. Ziemeļvalstu Ministru padomes publicētajā ziņojumā "Uzticēšanās - Ziemeļvalstu zelts"21 Ziemeļvalstu uzticēšanās fenomena izcelsme skaidrota no diviem aspektiem, pirmkārt, tā atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās, gan darba tirgū, gan pilsoniskajā sabiedrībā, otrkārt, tā balstās uz ilgtspējīgiem, sistēmiskiem institucionāliem mehānismiem, kas rosina paļāvību un politisko uzticēšanos. 1.1. Pilsoniskā izglītība Iedzīvotāju līdzdalība ir cieši saistīta ar pilsonisko izglītību - izpratni par demokrātiju un prasmēm līdzdarboties. Šobrīd nav pieejami dati, kas raksturotu Latvijas pieaugušo līdzdalības prasmes, bet Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi Pieaugušo izglītības pārvaldības padomi, kuras uzdevums ir veicināt informācijas apmaiņu starp pieaugušo izglītības pārvaldībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā nodrošināt informācijas apmaiņu par padomes sastāvā ietilpstošo ministriju atbildībā esošiem Eiropas Savienības fondu ietvaros finansētiem pasākumiem, kuros paredzētas pieaugušo mācības. Eiropas Komisijas Erasmus+ programmas projektā "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā" ir uzsākta pieaugušo izglītības moduļu izstrāde pamatprasmju mūžizglītībai, tai skaitā sociālo un pilsonisko prasmju, apguvei. Kopš 2009.gada Latvija regulāri piedalās starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījumā, kas pēc vienotas metodoloģijas veic skolēnu (14 - 15 gadu vecumā) pilsonisko zināšanu analīzi22. Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskās izglītības testā ir salīdzinoši zemi - vidējie rezultāti ir zemāki par visu Eiropas valstu skolēnu sasniegumiem, izņemot Maltu un Bulgāriju. Līdzīga aina paveras arī aplūkojot skolēnu sadalījumu pa pilsoniskās izglītības kompetenču līmeņiem. Augstākajā līmenī Latvijā ir tikai 19% skolēnu, kas ir viszemāk Eiropas valstu salīdzinājumā. Salīdzinot Baltijas jūras reģiona valstu skolēnu atbildes par apgūtajām tēmām skolā, Zviedrijas skolēni visvairāk ir norādījuši, ka viņi daudz laika no mācību procesa ir mācījušies par pilsoņu balsošanas iespējām dažāda mēroga vēlēšanās (80%), likumdošanas izmaiņām (82%), dabas aizsardzību (84%) un ārpolitikas tēmām un notikumiem (75%). Līdzīgi rezultāti ir vērojami arī citu Skandināvijas valstu skolēnu atbildēs. Latvijas skolēnu atbildes ir līdzīgākas nevis Ziemeļvalstu, bet citu postsociālistisko valstu (Igaunija, Lietuva, Slovēnija u.c.) skolēnu viedoklim. Skolēni Latvijā kā pilsoniskās izglītības satura pamattēmu izceļ dabas aizsardzību (84%), bet tēmas par balsošanu dažāda līmeņa vēlēšanās, likumdošanas procesu, problēmu risināšanu sabiedrībā, ārpolitikas jautājumus un ekonomiku kā nozīmīgus min tikai 40-50% jeb mazāk nekā puse aptaujāto skolēnu. Latvijas skolēniem ir vieni no zemākajiem vidējiem rādītājiem skolēnu izpratnē par to, cik svarīga ir personiskā atbildība par pilsoniskumu. Latvijas skolēnu uzticības līmenis cilvēkiem kopumā kopš 2009.gada pētījuma ir krities par 11%. 2015.gadā veiktā Jaunatnes politikas monitoringa23 dati liecināja, ka kopumā jauniešu līdzdalības aktivitāte Latvijā nav augsta - tikai aptuveni 1/4 jauniešu regulāri (vismaz 12 reizes gadā jeb vismaz reizi mēnesī) piedalās kādās sociālās, sabiedriskās vai interešu aktivitātēs. Tikai 10% jauniešu ir aktīvi skolas aktivitātēs (skolu vai studentu pašpārvaldes, skolas pasākumi) un tikai 6% - sabiedriskās un sociālās aktivitātēs (dalība nevalstiskajās organizācijās, labdarības pasākumos, brīvprātīgajā darbā, vides sakopšanā u.tml.). Viszemākā ir jauniešu aktivitāte politiskajās aktivitātēs (dalība partiju darbā, politiskās diskusijās u.tml.) - tikai 2% tādās iesaistās regulāri.24 1.2. Iedzīvotāju līdzdalība Uz 2018.gada 1.februāri Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 22 412 biedrības un nodibinājumi. Kopš 2016.gada 1.janvāra spēkā ir MK 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi", kas paredz biedrībām un nodibinājumiem iespēju reģistrēt darbības jomu. Pavisam definētas 15 darbības jomas, no kurām lielākā daļa saistīta ar specifisku nozaru darbību - vide, veselība, sociālais atbalsts, izglītība, kultūra u.c. Organizāciju darbībā joprojām ir aktuāls finanšu līdzekļu piesaistes jautājums un valsts atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai. 2015.gadā tika izstrādāta NVO fonda koncepcija, kas kalpoja par pamatu valsts budžeta programmas "NVO fonds" izveidei. Raugoties no kopējā pieprasījuma viedokļa, NVO fonda pieejamais finansējums 400 000 euro gadā nav pietiekams, tādēļ arvien aktuālāka ir diskusija par NVO sektoram pieejamajiem finanšu avotiem un to sadales kārtību. Publiski pieejamās informācijas analīze liecina, ka salīdzinoši labākā situācijā ir organizācijas, kuru darbība identificējama ar kādu no nozarēm. Tas ļauj organizācijai pretendēt uz valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, līdz ar to arī iegūstot nozares attīstībai paredzētos valsts budžeta līdzekļus. NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komitejā iesaistītās organizācijas, kā arī Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomē iesaistītās organizācijas ir paudušas viedokli, ka visproblemātiskāk ir nodrošināt finansējumu organizācijām, kuru darbība ir pārnozaru, vai klasiskām interešu aizstāvības un cilvēktiesību organizācijām. Būtisks šķērslis finansējuma piesaistei bieži vien ir arī nepamatoti augstā birokrātija, kas tiek prasīta no finansējuma devēju puses. Tas rada nesamērīgas pūles un administratīvus ieguldījumus attiecībā pret salīdzinoši nelielu finanšu resursu ieguvumu. Tajā pašā laikā Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka valsts pārvaldes sadarbība ar NVO uzlabojas - palielinās noslēgto līdzdarbības līgumu skaits, kā arī palielinās to tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu skaits, kuru izstrādes darba grupās bija iekļauts NVO pārstāvis - 2009.gadā 112, 2015.gadā - 266, 2016.gadā 137 projekti (jāpiebilst, ka kopējais izstrādāto tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu skaits samazinās).25 Šie dati liecina, ka NVO ir nozīmīgs valsts pārvaldes partneris, kas aktīvi tiek iesaistīts pārvaldes lēmumu sagatavošanā, tomēr jāņem vērā, ka kvalitatīvas ekspertīzes saņemšanai nepieciešami arī ieguldījumi NVO sektora stiprināšanā. Latvijas mērogā vienīgā platforma, kurā tiek diskutēts par horizontāliem nevalstiskā sektora darbībai un attīstībai aktuāliem jautājumiem, tika izveidota 2005.gadā, tā brīža Ministru prezidentam un 57 nevalstiskajām organizācijām parakstot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu (līdz šim Memorandu parakstījušas vairāk kā 400 nevalstiskās organizācijas). Memorands tika izstrādāts un 2014.gadā aktualizēts ar mērķi sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Memoranda īstenošanu praktiski nodrošina Memoranda īstenošanas padome, kura, sagatavojot un apstiprinot vidēja termiņa darbības prioritātes un ikgadējo darba plānu26 un katru mēnesi sanākot uz sēdēm (sēdes ir atklātas un tām tiek nodrošinātas tiešraides, kā arī videoieraksts pēc sēdes ir publiski pieejams MK tīmekļvietnē), kā arī rīkojot ikgadēju konferenci, nodrošina iespējas sadarboties nevalstiskajam sektoram un valsts pārvaldes institūcijām sabiedrības līdzdalības iespēju sekmēšanā. Jaunākie CSP dati liecina, ka 38% Latvijas iedzīvotāju pieder mazākumtautībām. Balstoties uz Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju, reģistrēts vairāk nekā 460 tādu biedrību un nodibinājumu, kuru statūti liecina par darbu ar mazākumtautībām. Taču daudzas no tām ir uzskatāmas par saistītajām, ne tieši mazākumtautību, organizācijām (to vidū valodu mācību centri, dažādu tautu deju studijas, sadarbības organizācijas starp Latviju un citām pasaules valstīm, sadraudzības biedrības starp latviešiem un citu tautību pārstāvjiem u.tml.). Pēc detalizētākas izpētes iespējams secināt, ka Kopējais mazākumtautību biedrību skaits Latvijā šobrīd ir 324. Aplūkojot mazākumtautību organizāciju darbības mērķi, var secināt, ka katra otrā organizācija tiecas saglabāt un attīstīt konkrētu kultūru (51% jeb 165). 12% mazākumtautību biedrību un nodibinājumu darbības mērķis ir kādas sabiedrības grupas interešu pārstāvēšana. Savukārt 37% organizāciju darbība ir vērsta uz abu iepriekš minēto mērķu īstenošanu. KM kopš 2013.gada organizē Mazākumtautību forumu, kas ik gadu pulcē ap 200 mazākumtautību biedrību pārstāvju no visiem Latvijas reģioniem. Forums izveidojies par diskusiju platformu, kurā tiek apspriesti aktuāli līdzdalības jautājumi. Foruma rezultāti tiek apstiprināti KM Mazākumtautību organizāciju konsultatīvajā padomē un kļūst par pamatu jaunu pasākumu veidošanai un plānošanai nākamā budžeta gada ietvaros, tādējādi kļūstot par reālu ietekmes mehānismu, kas veido savstarpēju uzticēšanos un sadarbību. Mazākumtautību pētījums liecina, ka mazākumtautību pārstāvji, kuri iesaistās organizāciju darbā, ir labāk informēti un atvērtāki līdzdalībai. Izteiktāka ir arī šo dalībnieku lojalitāte pret valsti. Līdzšinējie atbalsta mehānismi parasti sasniedz aktīvākās organizācijas, bet mazākās organizācijas paliek ārpus nodrošinātajiem atbalsta instrumentiem - reģionu NVO atbalsta programmas, NVO fonda programmas u.c. Reģionālo atbalsta centru pieredze liecina, ka mazākumtautību organizācijām joprojām nepieciešams atbalsts finansējuma piesaistē un palīdzība veiksmīgu projektu pieteikumu sagatavošanā. No šī aspekta, kā veiksmīgas vērtējamas programmas, kas vērstas uz organizāciju kapacitātes stiprināšanu. Latvijā turpina pieaugt trešo valstu pilsoņu ar termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām skaits. Vairums Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku ir Krievijas pilsoņi. Saskaņā ar PMLP datiem27, 2017.gada 1.jūlijā Latvijā dzīvoja 42 394 Krievijas pilsoņi ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kas veidoja 81% no visiem ārvalstniekiem. Kopumā trešo valstu pilsoņi veido 4,3% no Latvijas sabiedrības. 1.attēls. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc pilsonības Analizējot trešo valstu pilsoņu nodomus uzturēties Latvijā noskaidrots, ka 31% aptaujāto vēlas palikt Latvijā pavisam un 25% - ilgāk kā piecus gadus. Papildus plāniem palikt Latvijā 2017.gada aptaujā tika noskaidrots par trešo valstu pilsoņu nodomiem iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Kopumā 26% aptaujāto atzīst, ka vēlētos iegūt Latvijas pilsonību. Nodoms iegūt Latvijas pilsonību ir būtiski atkarīgs no plāniem uzturēties Latvijā - jo ilgāk respondenti plāno uzturēties Latvijā, jo lielāks to īpatsvars atzīst, ka vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Tādējādi 51% aptaujāto, kas vēlētos palikt Latvijā pavisam, apsver šo iespēju.28 Līdz šim lielākā daļa pasākumu šai mērķa grupai nodrošināti Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros un pēctecīgi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Vērtējot trešo valstu pilsoņu līdzdalību sabiedrības dzīvē, pētījumā secināts29, ka tā ir drīzāk sabiedriski mazaktīva grupa: mazāk aktīvi ir pilnas slodzes darba strādājošie, savukārt, lielāka interese par dažādiem pasākumiem, sabiedrisko un brīvprātīgo darbu ir tiem, kas ieradušies ģimenes apvienošanas nolūkos vai nestrādājošam personām, kas Latvijā iegādājušās nekustamo īpašumu. Trešo valstu pilsoņu raksturīgākie brīvā laika pavadīšanas veidi ir sportošana, atpūta dabā, lasīšana un kultūras pasākumu apmeklēšana. 2.attēls. Trešo valstu pilsoņu raksturīgākie brīvā laika pavadīšanas veidi30 1.3. Iedzīvotāji, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam31 Nopietns šķērslis līdzdalībai un savstarpējai sadarbībai ir sabiedrībā pastāvoši aizspriedumi un neiecietības izpausmes. Neiecietībai pakļautas tādas sabiedrības integrācijas mērķa grupas, kā romi, personas, kurām nepieciešama starptautiskās aizsardzība, kā arī tie jauniebraucēji, kuru ārējais izskats vai kultūras atšķirības ir vizuāli pamanāmas. Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā32 un 2015.gada pētījumā "Romi Latvijā"33 ir konstatēts, ka, neskatoties uz romu kopējās situācijas uzlabošanos, romi vēl joprojām ir pamatoti uzskatāmi par nabadzības, kā arī sociālās atstumtības riskam izteikti pakļauto Latvijas iedzīvotāju grupu. Viņi darba tirgū tiek diskriminēti un nodarbinātības iespējas nav vienlīdzīgas ar citu tautību iedzīvotājiem izteikti zemās izglītības un sociāli ekonomiskā stāvokļa dēļ. Romu izglītības līmenis citu etnisko grupu vidū joprojām paliek viszemākajā līmenī: 8,9% aptaujāto romu skolā nav gājuši vispār, 34% romu ir iegūta pamatizglītība, savukārt augstāka par pamatizglītību ir tikai 17,2% romu tautības iedzīvotāju.34 Pētījuma "Romi Latvijā" dati liecina, ka romu vidū strādājošo skaits ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Latvijas sabiedrībā kopumā, romu bezdarbnieku grupā izteikti dominē ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, bet nereģistrētā bezdarba īpatsvars romu tautības iedzīvotāju kopā vairākkārt pārsniedz oficiālā bezdarba rādītājus. Aizspriedumos balstīta neuzticība pret romiem no darba devēju puses veicina romu diskrimināciju darba tirgū. 2017.gadā veiktā izpētes ziņojumā par sabiedrības izpratnes un informētības līmeni ir konstatēts, ka 82,3% romu, viņi paši vai arī viņu tuvākie ģimenes locekļi, beidzamo triju gadu laikā ir piedzīvojuši situācijas, kad darba devēji atsakās viņus pieņemt darbā tautības dēļ.35 Saskaņā ar 2015.gadā veiktā Eirobarometra pētījuma36 par diskrimināciju ES lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (49%) nebūtu pieņemami, ja viņu bērnu partneris būtu romu tautības, 34,7% nevēlētos, lai romi dzīvotu kaimiņos. Romiem nav savas nacionālas valsts, kas varētu atbalstīt viņu kultūras attīstību, kultūras mantojuma saglabāšanu, vēsturiskās atmiņas apzināšanu un pilsonisku līdzdalību. Tāpēc Latvijā gadsimtiem dzīvojošiem romiem Latvijas Republika ir vienīgā valsts, no kuras viņi var saņemt šādu atbalstu. Jauna mērķa grupa37 ir personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kā arī bēgļi un alternatīvo statusu ieguvušas personas. Kaut arī to personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība tiesību un iespēju kopums ir būtiski atšķirīgs atkarībā no tiesiskā statusa, galvenās šīs grupas grūtības ir saistītas ne tik daudz ar uzņemšanu un sākotnējo izmitināšanu, bet tieši ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu Latvijā, īpaši tādās jomās kā mājoklis, nodarbinātība un vispārējā izglītība. Šīs grupas pārstāvjiem latviešu valodas zināšanu trūkums rada lielākus šķēršļus iekļauties Latvijas sabiedrībā un vidē, nekā tas ir trešo valstu pilsoņiem. Šī grupa ir pakļauta augstākam diskriminācijas riskam nekā trešo valstu pilsoņi, kuru vidū vērojama pozitīva rādītāju dinamika - ja 2009.gadā 41% trešo valstu valstspiederīgo bija saskārušies ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi savas etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, tad 2017.gadā šis rādītājs ir 20%. Sabiedrības attieksme pret bēgļu uzņemšanu liecina par zināmu viedokļu polarizāciju, tomēr lielākā daļa aptaujāto ir pauduši nostāju pret bēgļu uzņemšanu 3.attēls. GfK Baltic un LETA veiktā aptauja, 2015.gada augustā par bēgļu uzņemšanu Latvijā 2. Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pilnvērtīgi var pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu. Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.38 2.1. Valoda Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam latviešu valodas saglabāšana un attīstīšana ir atzīta par vienu no veidiem, kā stiprināt piederības sajūtu nacionālajai kultūras telpai. Tā arī ir svarīgs priekšnoteikums lai iekļautos Latvijas informācijas telpā. Pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis latviešu valodas lietotāju īpatsvars mazākumtautību pārstāvju vidū, un visizteiksmīgāk tas redzams jaunākajās vecumgrupās. Šādi apstākļi paver iespējas stiprināt latviešu valodas lomu starpgrupu komunikācijā, jo paaudžu nomaiņas rezultātā latviešu valodas kā saziņas valodas potenciāls latviešu un Latvijas mazākumtautību vidū palielinās. Proti, kamēr vecākās paaudzes kopīgā sarunvaloda ir drīzāk krievu valoda, nevis latviešu valoda, jaunākās paaudzēs ir vērojama jau pretēja situācija. Jāatzīmē, ka vissliktākie latviešu valodas prasmes rādītāji vēl aizvien ir Latgalē un Rīgā, kur lingvistiskā vide ir visnelatviskākā. Salīdzinoši vājākās valsts valodas pozīcijas šajos Latvijas reģionos veicina krievvalodīgo iedzīvotāju lingvistisko pašizolēšanos. Latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas prasmju līmeņa kāpumam. Latvijas vadošie sociolingvisti norāda, ka šādu situāciju veicina pozitīvas lingvistiskās attieksmes trūkums pret latviešu valodu.39 Proti, latvieši joprojām nereti sarunā ar krievu valodā runājošajiem mēdz pāriet uz krievu valodu. Vienlaikus atsevišķi rādītāji liecina par latviešu valodas nostiprināšanos neformālajās attiecībās.40 Pozitīvi vērtējams, ka būtiski uzlabojušās to iedzīvotāju latviešu valodas prasmes, kam tā nav dzimtā valoda. 4.attēls. Mazākumtautību iedzīvotāju valsts valodas zināšanas41 Latviešu valodas mācību organizatoru vērtējumā pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām saglabājas augsts, par ko liecina tas, cik ātrā laikā pēc informācijas izplatīšanas publiskajā telpā par kursu organizēšanu tiek nokomplektētas grupas. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri ir iebraukuši Latvijā salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kas šeit uzturas vairāk nekā divus gadus. Šajā grupā arvien pieaugot pieprasījums pēc augstāka līmeņa valodas mācībām. Projektu īstenotāju pieredze rāda, ka pirmajos gados, kad Latvijā kļuva pieejami ES fondu, t.sk. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzekļi, lielākais pieprasījums bija tieši pēc iesācēju līmeņa (A1, A2) grupām. Savukārt, šobrīd vērojama tendence palielināties to kursu dalībnieku skaitam, kurus interesē vidējā līmeņa zināšanu apguve (B1, B2). Netieši tas liecina arī par pieaugošo trešo valstu pilsoņu motivāciju un vajadzību iekļauties Latvijas darba tirgū, ko ir praktiski neiespējami izdarīt ar A1 un A2 līmeni, ņemot vērā, ka šo mērķa grupu raksturo vidējas un augstas kvalifikācijas cilvēki darbaspējīgā vecumā. Raugoties no pašvaldību perspektīvas, pētījumā iegūtā informācija atklāj, ka tajās pilsētās, kurās ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, pastiprināti tiek domāts par latviešu valodas mācību kursiem, kas atbilst arī trešo valstu pilsoņu vajadzībām. Pašvaldību pārstāvju vērtējumā pieprasījums pēc dažāda zināšanu līmeņa latviešu valodas kursiem ir loti augsts. Turklāt pieprasījums nāk no dažādām mērķa grupām - ne tikai trešo valstu pilsoņiem, bet arī no ES pilsoņiem, Latvijas Republikas nepilsoņiem, reemigrantiem. Īpaši pieprasīti ir bezmaksas valodas kursi, kas, ņemot vērā šim mērķim pieejamā finansējuma plūsmas nevienmērīgumu, tiek organizēti ar lieliem starplaikiem (piemēram, Daugavpils pašvaldībā tas notiek divas reizes gada - rudenī un pavasarī; Rīgā pieejamība lielā mērā atkarīga no pašvaldības īstenotajiem projektiem).42 Sabiedrības spēju iekļauties informācijas laikmetā nosaka arī iespējas un prasmes izmantot tehnoloģijas un piekļūt interneta saturam valodā, kuru saprotam. Tildes izstrādātās valodas tehnoloģijas latviešu valodai, tostarp neironu mašīntulkošana un virtuālie asistenti kalpo par piemēru arī starptautiskajai sabiedrībai, kā mūsdienīgu tehnoloģisko atbalstu var nodrošināt arī mazai un sarežģītai valodai. Lai veicinātu valodas saglabāšanu un pieejamību digitālajā vidē ir īstenoti vairāki projekti, piemēram, "Kultūras mantojuma satura digitalizācija 1.kārta", "Digitālās bibliotēkas izveide - 2.kārta" un "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē", u.c. projekti, rīcības plānā iekļautie pasākumi paredz uzlabot valodas pieejamību digitālajā vidē. Tomēr kopumā situācija liecina, ka šobrīd Latvijā nav uz sistēmiskiem pamatiem balstītu mehānismu valsts valodas apguves nodrošināšanai tiem iedzīvotājiem, kuru valodas zināšanas ir nepietiekamas lai veiksmīgi iekļautos sabiedrības dzīvē. 2.2. Piederības sajūta un kultūrtelpas daudzveidība Lai tuvotos pamatnostādnēs noteiktajam mērķim - demokrātiskai, saliedētai kopienai, kura nodrošina Latvijas valsts līdzsvarotu attīstību un spēj saglabāt, gan latviešu valodu un kultūru, gan nacionālo identitāti un eiropeiskās demokrātiskās vērtības, nepieciešamas ne vien zināšanas par šīm vērtībām, bet arī dziļāka izpratne un cieņa. 2015.gada DNB Latvijas barometra43 rādītāji liecina, ka liela daļa respondentu ir atzinuši sevi par Latvijas patriotiem (67%), tomēr uzmanība jāpievērš izpratnei par to, kas viņuprāt ir patriotisma izpausme. Lielākā daļa (44%) atzīmējusi atbildi "Nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ". Tāpat rādītāji, kas raksturo apmierinātības iemeslus ar dzīvi Latvijā vairāk ir saistīti ar Latvijas kā teritoriālas vienības vērtībām (dabas vērtība, ekoloģija, ainaviskums). Šāda interpretācija liecina, ka joprojām vāja ir Latvijas valstiskuma vērtība un zināšanas par demokrātijas, tiesiskuma un aktīvas pilsoniskas stājas un atbildības vērtību - tikai 6% minējuši, ka subjektīvo apmierinātību ar dzīvi Latvijā nosaka tas, ka Latvija ir tiesiska valsts un tajā ir demokrātiska pārvaldes sistēma. Tāpat izvēloties Latviju raksturojošus apzīmējumus tikai 14% izvēlējušies apzīmējumu "Eiropeiska valsts". Nacionālās identitātes apzināšanās un izpratnes problēma vienlīdz skar gan latviešus kā valstsnāciju, gan Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, kas ir Latvijas kultūrtelpas daļa vairāku gadsimtu garumā. Tradīcijas, kas iedibinātas jau Latvijas brīvvalsts laikā - nacionālo minoritāšu statusa noteikšana, atbalsts mazākumtautību kultūras biedrībām, ir labs pamats valstiskuma apziņas un piederības sajūtas stiprināšanai. Lielākās mazākumtautību kopienas apvienojušās biedrībās un veido aktīvu iedzīvotāju daļu, kas rūpējas par savas kultūras saglabāšanu un attīstību. Pētījums par mazākumtautību līdzdalību44 liecina, ka biedrībās iesaistītie mazākumtautību pārstāvji ir labāk informēti un lojālāki Latvijas valstij. Apzinoties un izprotot kultūras piederību, veidojas individuālā, kopienas, tau­tas un nacionālā identitāte. Atbalsts mazākumtautību biedrībām ir ļāvis nozīmīgi uzlabot piederības rādītājus. Salīdzinot ar 2015.gadu, ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai. 5.attēls. Mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai45 Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai. Ievērojami palielinājies arī mazākumtautību pārstāvju lepnums par piederību Latvijai, īpaši krievu tautības pārstāvju vidū: šogad ar piederību Latvijai lepojas vai drīzāk lepojas 59%, salīdzinot ar 44% 2015.gadā. Puse mazākumtautību pārstāvju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, tikai 8% nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem, kas apliecina mazākumtautību veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.46 Kopš 2015.gada būtiski samazinājies to cilvēku skaits, kas Padomju laikus vērtē kā ļoti labus (16% šogad salīdzinājumā ar 29% - 2015.gadā). Uzlabojies neatkarīgās Latvijas laika (1991.-2017.gads) vērtējums: ja 2015.gadā šo periodu kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtēja 29%, tad šobrīd - 44% mazākumtautību pārstāvju. Atbildes liecina, ka, mainoties paaudzēm un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nostalģija pēc Padomju laikiem mazināsies. Izmainās arī mazākumtautību pārstāvju svētku svinēšanas paradumi: 9.maija atzīmēšana sāk zaudēt savu lomu, savukārt palielinās 18.novembra un 4.maija atzīmētāju īpatsvars. Mazākumtautību vidū samazinājusies arī gatavība aizbraukt no Latvijas. Ja 2015.gadā 29% plānoja vai pieļāva iespēju aizbraukt, 2017.gadā šādu pozīciju pauž vien 14%. Tomēr jāatzīmē, ka aizceļošanas plāni biežāk ir jauniešiem: 44% jauniešu līdz 25 gadu vecumā un 38% jauniešu vecumā no 25-34 gadiem plāno vai pieļauj iespēju aizbraukt no Latvijas, t.sk. iegūt augstāko izglītību. Valsts pārvaldes institūcijas īpašu uzmanību velta dažādu pasākumu rīkošanai valstiskuma un piederības sajūtas valstij stiprināšanas sekmēšanai. Tāpat valsts pārvaldes institūcijas, rīkojot dažādus pasākumus, sadarbojas pilsoniskās aktivitātes sekmēšanā un valsts svētku dienu atzīmēšanā. Aktuāla un sabiedrībā novērtēta tendence ir piedalīties un publiskā vidē organizēt diskusijas par sabiedrībai aktuāliem valsts pārvaldes darbības jautājumiem kā ētiskums un vērtības, trauksmes celšana un citiem, tāpat tiek organizēti arī tradicionāla formāta pasākumi kā atvērto durvju diena valsts pārvaldē. 2.3. Sociālā atmiņa - lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšana, izpēte un izpratne Latvijas iedzīvotāju sociālā atmiņa jeb priekšstati par vēsturi ietekmē sabiedrības saliedētību. Pēdējo 15 gadu laikā attieksme pret XX gadsimta notikumiem - Latvijas Republikas proklamēšana, padomju un nacistiskā okupācija, Otrais pasaules karš, PSRS sabrukums un neatkarības atgūšana - ir polarizējusi Latvijas sabiedrību. Šie vēstures notikumi un ar tiem saistītās atceres prakses vēl aizvien uztur simbolisku konfrontāciju starp latviešiem un krievvalodīgajiem, kam pamatā ir atšķirīgā biogrāfiskā pieredze un atšķirīgi ārējie vēsturisko zināšanu avoti. Latvijas sociālās atmiņas pētījumi liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir kļuvuši tolerantāki pret atšķirīgiem vēsturiskajiem priekšstatiem. Latvijas sabiedriskajā domā valda arī uzskats, ka neviennozīmīgu vēstures notikumu izvērtēšanu būtu labāk atstāt tikai vēsturnieku un citu ekspertu ziņā.47 Tomēr sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas. Latviešu un krievu valodā runājošo vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēsturiskajiem notikumiem, un tas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju. Pētījumi liecina, ka jauniešu vidū ir būtiski samazinājies jutīgums pret vēstures tēmām, kas vecākajās paaudzēs tiek uztvertas daudz asāk.48 Arī ekspertu diskusijās dominē viedoklis, ka Latvijas "traumatiskā vēsture" jauniešiem kļūst par pagātni, un tā retāk tiek izmantota etnolingvistiskās vai nacionālās identitātes robežu noteikšanai.49 Konflikta potenciālu Latvijas sociālajā atmiņā palīdz mazināt mērķtiecīgs atbalsts sabiedrību vienojošas atceres kultūras veidošanai. Liela Latvijas sabiedrības daļa nespēj paust attieksmi pret Latvijas vēstures periodiem, kas pastāvējuši pirms 20.gadsimta un kuros ir veidojusies Latvijas rietumnieciskā identitāte, eiropeiskā kultūrtelpa un izpratne par Latvijas tautu un valstiskumu. Tas liecina par ierobežotu vēsturiskuma apziņu, kas eventuāli vājina nacionālās identitātes pamatu. Pēdējos gados saistībā ar Latvijas simtgades programmas īstenošanu ir vērojams būtisks aktivitātes pieaugums publiskās vēstures laukā. Taču kopumā nav vienkopus pieejama informācija par atbalstu sazarotajām publiskās vēstures iniciatīvām, kā arī netiek veikta sistemātiska un visaptveroša šādas informācijas analīze. Tas apgrūtina koordinētu un uz rezultātu orientētu atbalstu publiskās vēstures iniciatīvām. 2.4. Demokrātiska informācijas telpa un mediju loma integrācijā Valstī ir jāveido kvalitatīva informatīvā un demokrātisko diskusiju telpa, kur nodrošināta gan visu sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības veicināšanai, gan valsts institūciju iespēja uzklausīt un sazināties ar iedzīvotājiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos lēmumus un iniciatīvas.50 Latvijas informatīvās telpas veidošanas un stiprināšanas mērķis ir panākt, ka tā ir saistoša un nozīmīga dažādām Latvijas sabiedrības grupām. Sabiedrības, atsevišķu sabiedrības grupu un personu izvēli un rīcību ikdienā ietekmē dažādi faktori, t.sk. notikumi, informācija un viedokļi, kā arī to atainojums informatīvajā telpā. Latvijas sabiedrību raksturojošie sociāldemogrāfiskie rādītāji (vecums, dzīves vieta, izcelsmes valsts, tautība, izglītības līmenis un tās gūšanas vieta, ģimenē lietotā sarunvaloda, svešvalodu zināšanas u.c.) pēdējos gados arvien uzskatāmāk izpaužas mediju lietotāju izvēlē attiecībā uz informācijas iegūšanu. Tā, piemēram, mediju lietotāju vecums nosaka, kurai no mediju platformām (televīzija, radio, preses izdevumi, interneta vietnes, sociālie mediji, video koplietošanas platformas), kādā valodā veidotam (latviešu, krievu vai citas svešvalodas) un kāda veida saturam (informācija, izklaide, izglītojoši raidījumi) tiek dota priekšroka. 6.attēls. Mediju lietotāju (mazākumtautību) izvēlē attiecībā uz informācijas iegūšanu51 (pēc vecuma) 7.attēls. Mediju lietotāju (latviešu) izvēlē attiecībā uz informācijas iegūšanu52 (pēc vecuma) Savukārt, izmaiņas informācijas veidošanas un izplatīšanas tehnoloģijās rada arvien vairāk iespēju mediju satura saņemšanai no dažādiem informācijas avotiem, tiešraidē vai ar laika nobīdi. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, arvien pieaugoša ietekme uz mediju satura lietojumu ir interneta pieejamībai - cilvēki, kuriem ir nodrošināta piekļuve internetam, un, jo sevišķi, gados jauni cilvēki arvien biežāk sev nepieciešamo informāciju iegūst internetā, kā arī paši piedalās mediju satura veidošanā. Pieaugoša tendence ir mediju satura lietojums ar nobīdi laikā, nevis lineāri pieejama (proti, saskaņā ar iepriekšnoteiktu izkārtojumu laikā) satura patērēšana. Ārvalstu mediji un to piedāvājuma lielā dažādība Latvijas informatīvajā telpā nodrošina, ka mediju lietotāji var izvēlēties savām interesēm un vajadzībām atbilstošāko informāciju, bieži vien izvēli nosaka cilvēku (sveš)valodu zināšanas. Pētījuma53 dati rāda, ka latviešu valodā un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir gandrīz vienlīdz liela interese par vieniem un tiem pašiem Latvijas sociālās politikas un iekšpolitikas notikumiem un sabiedrībā aktuālajām tēmām. Pētījums arī parāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju par notikumiem Latvijā uzzina no ārvalstu (Krievijas) medijiem. Nepieciešams veidot kopēju izpratni par Latvijas valsts pamatiem, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un attīstībai nozīmīgām vērtībām un sadarbības principiem. Lai izpratne un sadarbība veidotos, ir vajadzīga kopēja kvalitatīva informatīvā un demokrātisko diskusija telpa, kur nodrošināta gan visu sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības veicināšanai, gan valsts institūciju iespēja uzklausīt un sazināties ar iedzīvotājiem un valstspiederīgajiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos lēmumus un iniciatīvas.54 Latvijas sabiedrisko mediju saturs kā sabiedrisks (bezmaksas) pakalpojums ir pieejams faktiski visā Latvijas teritorijā. To misija ir nodrošināt visiem sabiedrības locekļiem, to skaitā arī mazākumtautībām piederošiem, kvalitatīvu mediju saturu, informēt, izglītot (arī izklaidēt) sabiedrību, t.sk. skaidrojot un popularizējot sabiedrības vērtības, kultūru un vēsturi. Taču jau minētie sabiedrību un indivīdus raksturojošie faktori attiecas arī uz sabiedriskajiem medijiem, kuru uzdevums būtu kļūt par kopējo diskusiju informācijas platformu visai sabiedrībai - ar kvalitatīvu saturu, kas ir interesants dažādām iedzīvotāju grupām. Sabiedrisko mediju tehnoloģiskās iespējas satura veidošanā un izplatīšanā neatbilst mediju lietotāju vēlmēm un gaidām attiecībā uz satura pieejamību dažādās platformās un tehniskajās ierīcēs. Sabiedrisko mediju uzsākto projektu turpināšana, gan arī sabiedrisko mediju modernizēšana ir svarīga, lai arī to veidotais saturs piesaistītu jaunus lietotājus. Satura veidošana notikumu norises vietās, interneta platformu (portāls www.lsm.lv, bet ne tikai) attīstīšana, apraides teritoriālā pārklājuma paplašināšana un pieslēgšanās iespējas ar modernajiem tehniskajiem līdzekļiem un lietotnēm potenciāli varētu nodrošināt plašāku sabiedrisko mediju auditoriju. Sasniedzot plašāku sabiedrību, sabiedriskajiem medijiem ir vairāk iespēju nodrošināt sabiedrību ar vispusīgu informāciju, skaidrot jautājumus, kuri dažādu iemeslu dēļ nav tikuši apgūti skolā vai ģimenē, aicināt piedalīties sabiedrības procesos, mazinot izolētību un atstumtību. 3. Jauna pieeja integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā Pilsoniskā līdzdalība ir svarīgs mehānisms ikvienas valsts attīstībai plašākas sabiedrības vajadzību un interešu noskaidrošanai un izmantošanai lēmumu pieņemšanai. Vienlaikus ir jāstiprina arī līdzdalības kultūra, sekmējot konstruktīvu un mērķorientētu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm. Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu Latvijā nosaka Satversmes 65., 101. un 104.pants, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums, Attīstības plānošanas sistēmas likums un uz tajā noteiktā deleģējuma pamata izdotie MK 2009.gada 25.augusta noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, MK, valsts pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas procesā. Valsts kanceleja nodrošina sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanas uzraudzību attīstības plānošanas un tiesību aktu projektu izstrādes procesā tiešajā valsts pārvaldē un regulāri īsteno sabiedrības līdzdalības iespējas sekmējošus pasākumus, piemēram, veicot apmācības un sniedzot konsultācijas valsts pārvaldē valsts pārvaldē nodarbinātajiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par līdzdalības iespējām, rīkojot pasākumu saistībā ar sabiedrības līdzdalības iespēju tematiku un citus. Tāpat plānots, ka ieguvumi sabiedrībai būs no šobrīd izstrādes sākumposmā esošajiem projektiem - sabiedrības līdzdalības iespējas un informētību lēmumu pieņemšanas procesā uzlabos Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls55, savukārt Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma56 ļaus piedāvāt iedzīvotājiem saprotamākas un vieglāk uztveramas tīmekļvietnes, tātad uzlabos valsts oficiālo komunikāciju. Abus projektus plānots realizēt līdz 2021.gada 4.janvārim. Lai nodrošinātu cilvēku drošumspēju un labklājību veicinošas integrācijas politikas plānošanu, ir nepieciešams regulāri veikt datu apkopošanu un analīzi vairākos līmeņos dažādos integrācijas aspektos (piemēram, iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība, iecietība, sabiedrības aktivitāte, informētība un attieksme pret Latvijas sociālpolitiskajiem procesiem, kultūru daudzveidību un vērtībām), jānodrošina efektīva sadarbība vietējā, reģionālā, nacionālā, Eiropas un globālā mērogā, kā arī jāizmanto inovatīvas metodes politikas plānošanā un īstenošanā. 3.1. Datos un pierādījumos balstīta integrācijas politikas plānošana Pierādījumos balstītas politikas veidošana ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nodrošina tās sekmīgumu. Pēdējos gados KM ir identificējusi saliedētas sabiedrības attīstībai nozīmīgo indikatoru loku un atsevišķās jomās veic regulāru situācijas izpēti. Latvijā tiek veikti arī dažādi citi pētījumi, kas tieši vai netieši attiecas uz atsevišķiem integrācijas aspektiem, tomēr tie ir neregulāri kas nozīmē, ka tie ļauj konstatēt konkrētā brīža situāciju, bet reti nodrošina iespēju vērtēt attīstības tendences ilgākā laika periodā. Diemžēl CSP neapkopo visu integrācijas politikas plānošanai būtisko informāciju, tāpēc ir nepieciešams veikt trūkstošo datu un informācijas monitoringu un padziļinātu analīzi, lai nodrošinātu pierādījumos balstītu izpēti. Plaši monitoringa pētījumi būtu jāīsteno vismaz reizi trīs gados, finansējot tos no valsts budžeta, lai samazinātu atkarību no citiem pētījumiem un to izpildes grafika. Pētījumi nepieciešami, lai paaugstinātu valsts institūciju spējas savlaicīgi novērtēt progresu sabiedrības integrācijas jomā, pasākumu efektivitāti, kā arī, pēc iespējas ātrāk, reaģēt uz izaicinājumiem. Latvija kopš 2011.gada piedalās starptautiskā iniciatīvā Atvērtās pārvaldības partnerība (OGP). Viens no šīs starptautiskās iniciatīvas mērķiem ir veicināt sabiedrības līdzdalību. Saskaņā ar MK 2017.gada 7.novembra rīkojumu Nr.633 ir apstiprināts Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns. Viena no šajā rīcības plānā iekļautajām 12 Latvijas aktivitātēm atvērtās pārvaldības jomā ir - efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā57. 3.2. Inovatīvas metodes un instrumenti integrācijas politikas ieviešanai Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā paaugstina plānošanas procesa kvalitāti un plānošanas rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Tiesību aktos noteiktā kārtība paredz, ka interesenti var līdzdarboties jebkurā politikas veidošanas stadijā. Sabiedrība līdzdarbojas problēmu konstatēšanā un politikas alternatīvu noteikšanā, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, politikas ieviešanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī gadījumos, kad ir nepieciešams plānošanas dokumentu aktualizēt. Tomēr prakse liecina, ka ne vienmēr sabiedrība tiek iesaistīta politikas plānošanas agrīnajos posmos, kā arī nav izveidojusies prakse analizēt politikas ietekmi uz cilvēku rīcību (uzvedību). Vēl nesen jēdziens "dizains" tika saistīts tikai ar patēriņa produktu attīstību, tomēr pēdējos gados arvien lielāka loma tiek pievērsta pakalpojumu dizainam un dizaina domāšanas konceptam, t.sk. valsts pārvaldes un politikas plānošanas jomās. Šajā kontekstā termins "dizains" tiek lietots kā sistematizēts domāšanas process, kas ietver problēmas ieskicēšanu, uz cilvēku orientētu izpēti, izpētes rezultātu analīzi, kura rezultātā rodas jauni ieskati un izpratne, un, tos sintezējot, veidojas jauni attīstības risinājumu veidi. Šāda pieeja ļauj veiksmīgi iesaistīt sabiedrību un nodrošināt sadarbību ar visām ieinteresētajām pusēm saliedētas sabiedrības attīstībai. Pēdējā laikā arvien vairāk valstu pēc iespējas agrāk politikas plānošanas procesā cenšas iesaistīt iedzīvotājus. Sabiedrības integrācija un jo īpaši pilsoniskās sabiedrības attīstība ir tā politikas joma, kur iedzīvotāju iesaiste, izmantojot proaktīvas un dizaina domāšanas koncepcijā balstītās pieejas, ir vissvarīgākās un varētu kalpot par ierosmi arī citām valsts pārvaldes institūcijām. Jau šobrīd, lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldības procesos un politikas veidošanā, Latvijā ir izveidota interaktīva sabiedrības iniciatīvu platforma www.manabalss.lv, kurā ikviens 16 gadu vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis var ierosināt un parakstīt iniciatīvas labākas Latvijas veidošanai. Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu, nonāk Saeimā. Tāpat iedzīvotāju viedokļu noskaidrošana iespējama izmantojot portāla www.latvija.lv parakstu vākšanas iespējas, kas tiek organizētas likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" noteiktajā kārtībā. Eiropas Komisija, izstrādājot "Rīcības plānu dizaina virzītām inovācijām" (2013.), paredz sešas stratēģiskās jomās, no kurām viena ir Inovatīvas valsts pārvaldes dizains. Viens, no šajā dokumentā nospraustajiem mērķiem, ir veicināt ierēdņu spēju izmantot dizaina metodes, lai uzlabotu dizaina domāšanā balstīto un uz inovācijām orientēto politikas plānošanas procesu. Arvien biežāk dizaina metožu izmantošana tiek izvirzīta kā prasība ES finanšu instrumentu nosacījumos. Eiropā par pionieriem uz lietotāju orientētas inovāciju politikas veidošanā tiek uzskatītas Dānija, Lielbritānija un Vācija. Demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība, iekļaujoša, atbalstoša un inovatīva sabiedrība un Eiropas pilsoņu brīvību aizstāvība ir jomas, kur pakalpojumu dizaina metodes var sniegt vislabākos risinājumus. Sabiedrības integrācijas politikas plānā dizaina domāšanas metodes tiks izmantotas gan integrācijas politikas plānošanas procesā, gan arī pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu dažādošanai un kvalitātes celšanai. Tāpat, gan politikas izstrādes, gan ieviešanas fāzē tiks izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas, lai nodrošinātu atklātību, atbildību un sabiedrības līdzdalību. Plāna mērķis Nodrošināt nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas nepārtrauktību un Nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu un mērķu izpildi. 1. Rīcības virziens - Pilsoniskā sabiedrība un integrācija 1.rīcības virzienā definētās politikas rezultāti: • Latvijas skolēniem ir praktiskas zināšanas par demokrātiskas valsts pārvaldes mehānismiem, cilvēku pamattiesībām un brīvībām; • Pieaudzis iedzīvotāju informētības līmenis par demokrātijas pamatprincipiem un savu interešu aizstāvības iespējām; • Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijai un tic savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai veicinātu valsts labklājības un sabiedrības izaugsmi; • Pieaugusi iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs; • Uzlabojusies informācijas un viedokļu apmaiņa starp NVO un valsts institūcijām; • Uzlabojusies dažādu sabiedrības grupu (indivīdu) savstarpējā uzticēšanās un sadarbība; • Uzlabojusies sociāli atstumto personu iekļaušanās Latvijas sociālekonomiskajos procesos Politikas rezultatīvie rādītāji • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret Eiropu (2017.g.=64% → 2020.g.=70%) • Palielinājies iedzīvotāju (ctt) īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret NATO (2017.g.=50% (25%) → 2020.g.=60% (30%)) • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata sevi par Latvijas patriotu (2017.g.=77% → 2020.g.=80%); • Palielinājies TVP īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai (2017.g.=48% → 2020.g.=55%); • SAP īpatsvars, kas apmeklējuši kultūrorientācijas un integrācijas kursus (2017.g.=77% → 2020.g.=85%); • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas zina kā rīkoties, tieši vai pastarpināti saskaroties ar diskriminācijas situācijām (2015.g.=38% → 2020.g.=40%;); • Mazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas nevēlas strādāt kopā ar citu tautību pārstāvjiem (2015.g.=12%; 21%; 24% → 2020.g.=9%; 18%; 21%) Eirobarometrs 2015 Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (līdz pusgadam) 1.1. Mērķis Uzlabot iedzīvotāju demokrātiskas līdzdalības prasmes un zināšanas 1.1.1. Skolēnu neformālas pilsoniskās izglītības platforma. Skolēni neformālas saskarsmes programmas ietvaros apguvuši pilsoniskās līdzdalības prasmes Ik gadu vismaz 800 skolēni iesaistīti neformālās pilsoniskās izglītības platformā. KM 2020.gada II pusgads 1.1.2. Atbalsts jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu līdzdalības veicināšanai sabiedriskajos procesos Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu ietvaros. Veicināt jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu aktīvu iesaistīšanos dažādu sabiedrībā aktuālu jautājumu risināšanā Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu ietvaros. Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu īstenošanā ik gadu iesaistīti ne mazāk 3000 jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistītās personas. JSPA Līdz 2020.g. 1.2. Mērķis Aktivizēt Latvijas iedzīvotājus sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā 1.2.1. Pastāvīgs atbalsts pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: - NVO fonds - NVO reģionu programma - NVO līdzfinansējuma apakšprogramma - Mazākumtautību līdzdalības apakšprogramma - Diasporas organizāciju atbalsta apakšprogramma Nodrošināta valsts budžeta līdzekļu pieejamība pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā iespēja piesaistīt ārvalstu finansējumu. Nodrošināts gan informatīvs, gan finansiāls atbalsts nevalstiskajām organizācijām reģionos, veicināta iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un uzticēšanās. Uzlabota diasporas pārstāvju pilsoniskā līdzdalība. Ik gadu NVO fonda ietvaros atbalstītas vismaz 40 nevalstiskās organizācijas, ik gadu nodrošināta reģionālo koordinācijas centru darbība 5 reģionos, sniegts atbalsts vismaz 70 nevalstisko organizāciju iniciatīvām. vismaz 10 organizācijām sniegts atbalsts ārvalstu finansējuma piesaistei. ik gadu diskusijās iesaistīti vismaz 200 mazākumtautību pārstāvji no visiem reģioniem ik gadu īstenoti vismaz 15 projekti diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā, pasākumi īstenoti vismaz 10 valstīs. KM SIF 2020.gada II pusgads 1.2.2. Mazākumtautību līdzdalības aktivitāšu atbalsta programmas, t.sk.: - ģimeņu apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem; - starpetnisku/ starpkultūru NVO savstarpējās sa …