Par pārkāpuma konstatēšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-97 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 14.decembrī (prot. Nr.59, 3.§) Par pārkāpuma konstatēšanu Lieta Nr.2789/10/03.01.-01./21 Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1., 2., 4., 5., 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu AS "Drogas" darbībās Konkurences padomes (turpmāk - KP) 16.11.2010. saņēma SIA "Euro Cosmetics" (turpmāk - EC) maksātnespējas administratora A.R. iesniegumu (20.10.2010. "Iesniegums par Konkurences likuma pārkāpumiem") (turpmāk - Iesniegums). Iesniegumā norādīts, ka kopš 2010.gada janvāra ir uzsākta EC bankrota procedūra, un kā vienu no pamata iemesliem bankrota procedūras uzsākšanai EC norāda uz iespējamiem Konkurences likuma (turpmāk - KL) pārkāpumiem AS "Drogas" darbībās. EC galvenais darbības virziens bija sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu, dekoratīvās kosmētikas un smaržu vairumtirdzniecība Latvijā, mazākā apjomā arī Lietuvā un Igaunijā. Ievērojot minēto un pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu, KP 16.12.2010. nolēma ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1., 2., 4., 5., 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu AS "Drogas" darbībās" (turpmāk - Lieta). Pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 8.panta otro daļu, 27.panta trešo daļu, KP 16.12.2011. pieņēma lēmumu Nr.81 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā uz laiku līdz 2012.gada 16.decembrim, par to atbilstoši informējot Lietas dalībniekus. AS "Drogas" ir akciju sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003271420, tās juridiskā adrese - Rīga, Dzirnavu iela 57, LV-1010. Ņemot vērā iepriekš minēto, papildus iegūto informāciju, KP konstatēja: 1. Dominējošais stāvoklis Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis - tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. 2. KL 13.panta otrās daļas regulējuma mērķis Dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā (turpmāk - DSM) ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma mērķis ir vērsties pret konkurenci kavējošo ietekmi, kas rodas, mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem piemērojot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus tiesiskajās attiecībās ar piegādātājiem. KL 13.panta otrā daļa paredz mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka rīcības brīvības ierobežošanu par labu piegādātājiem, kāds noteikts normas 1.-6.punktā. KL 13.panta otrā daļa paredz, ka DSM atrodas tāds tirgus dalībnieks, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas DSM, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Lai piemērotu minēto normu, ir nepieciešams noteikt 1) konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, kurā tiek konstatēts DSM, un 2) konkrēto iepirkumu tirgu, kurā DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā tiek negatīvi ietekmēta konkurences struktūra1. Šāda tirgus varas novērtēšana mazumtirdzniecībā, izdalot divus saistītos tirgus, saskan arī ar KP un Eiropas Komisijas (turpmāk - EK)2 pieeju tirgus koncentrācijas ietekmes uz konkurenci novērtēšanai apvienošanās lietās mazumtirdzniecības nozarē. Iekļaujot DSM jēdzienā atsauci uz mazumtirdzniecību, likumdevējs konkretizējis DSM jēdzienu, attiecinot to uz ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumiem mazumtirdzniecības nozarē, jo regulējuma pieņemšanas laikā citās nozarēs netika novērotas problēmas, kādas pastāv mazumtirdzniecībā3. Turklāt likumdevējs ir vēlējies DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu attiecināt tieši uz mazumtirdzniecības tīkliem4. Lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma ziņā. Atbilstoši KL 1.panta 1.punktam tirgus dalībnieks, kurš atrodas klasiskajā dominējošā stāvoklī, ir imūns pret parastajiem konkurences disciplinējošiem spēkiem5 un var rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Savukārt tirgus dalībniekam, kurš atrodas DSM, piemīt spēja uzspiest netaisnīgus darījuma noteikumus vai maksājumus piegādātājiem, tomēr tas nevar rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem6. Līdz ar to DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, vienlaicīgi nesasniedzot dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, kad būtu iespējams darboties neatkarīgi arī no patērētājiem un konkurentiem. Taču "lai arī ir konstatējamas principiālas atšķirības starp Konkurences likumā ietverto dominējošā stāvokļa jēdzienu un DSM jēdzienu, apgabaltiesas ieskatā, no Konkurences likuma 13.panta otrās daļas satura ir izsecināms, ka arī tirgus dalībniekam, kas atrodas DSM, ir piemērojams īpašās atbildības princips, tikai šis atbildības princips ir fokusējams uz DSM esošā mazumtirgotāja attiecībām ar atkarīgajiem piegādātājiem"7. Turklāt, kaut arī par KL 13.panta otrās daļas normas mērķi ir izvirzīta piegādātāju tiesisko interešu aizsardzība un negatīvās ietekmes uz konkurenci novēršana iepirkuma tirgū, DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju tiesisko interešu aizsardzību. Proti, uzlabojot makroekonomisko vidi, sekmējot godīgu konkurenci piegādātāju starpā, novēršot draudus mazo un vidējo uzņēmumu darbībai un kopumā sekmējot tautsaimniecības attīstību8, labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī galapatērētājiem Latvijas teritorijā. Praktiski tas var izpausties tādā veidā, ka, piemēram, DSM esošs mazumtirgotājs spēj ievērojami ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz galapatērētājam. Precēm, kuras neizvēlas DSM esošs mazumtirgotājs, ir krietni mazākas iespējas sasniegt galapatērētāju. Šādā veidā DSM esošs mazumtirgotājs lielā mērā nosaka arī produktu inovācijas veiksmi, izlemjot pirkt vai atsakoties no konkrēta produkta9. 3. KL 13.panta otrās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punkta regulējums Saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 1.punktu aizliegta ir netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs. Saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 2.punktu aizliegta ir netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādāto preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Par netaisnīgu un nepamatotu nav uzskatāms objektīvi pamatots maksājums par jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū. Saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 4.punktu aizliegta ir netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai. Saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 5.punktu aizliegta ir netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas. Saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 6.punktu aizliegta ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana vai uzspiešana par darījumu noteikumu pārkāpumu. KP norāda, ka, vērtējot Lietas apstākļus, tā ņēma vērā, ka KL regulējums attiecībā uz DSM stājās spēkā 01.10.2008., t.i., AS "Drogas" darbības var tikt kvalificētas kā KL 13.panta otrās daļas pārkāpumi tikai pēc minētā datuma. 4. Konkrētie tirgi 4.1. Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā konstatējama mazumtirgotāja tirgus vara, kas atbilstu DSM. Nosakot konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, KP ņēma vērā iestādes un EK praksi10. EK vairākos gadījumos tirgus definīcijas ir atstājusi atklātas, tomēr ir pamatoti ņemt vērā šādus secinājumus: 1) pamatojoties uz ICA/Kesko EK lietā konstatēto, ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus tiek sadalīts divdesmit trīs grupās, no kurām divas tiešā veidā attiecināmas uz nepārtikas produktu grupu, kas saistītas ar kosmētikas un kopšanas līdzekļiem: (1) saimniecības preces (tīrīšanas līdzekļi, tualetes papīrs un virtuves papīra dvieļi, dezodoranti, līdzekļi pret kukaiņiem, ziepes, mazgāšanās līdzekļi, ūdens mīkstinātāji, veļas pulveri un veļas mazgāšanas līdzekļi, trauku mazgājamie līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi); (2) Parfimērija/higiēnas produkti (sanitārie produkti, parfimērija, veselības aprūpes produkti)11. 2) mazumtirgotāji konkurē ar preču grozu, ko tie tirgo, nevis ar atsevišķām precēm12. Tādējādi veikalu (veikalu tīklu) preču groza saturs un apjoms ir būtisks, novērtējot konkurenci starp veikalu tīkliem, kas pārsvarā tirgo pārtiku un citiem veikalu tīkliem. Jāsecina, ka citu veikalu tīklu preču groza apjoms un sastāvs būtiski atšķiras no AS "Drogas" preču groza sastāva un apjoma. 3) luksusa smaržas un kosmētikas produkti ir nodalāmi no plaša patēriņa "health and beauty" (veselība un skaistums) precēm13. 4) EK, nenonākot līdz precīzam secinājumam par konkrētā tirgus definīciju, ir atzinusi, ka mazumtirgotājs, kas izplata plaša patēriņa "health and beauty" preces, izjūt konkurences spiedienu no lielveikaliem, kas pārsvarā tirgo pārtiku14. Tādējādi pamatoti ir ņemt vērā pārklāšanās efektus, novērtējot lielveikalu apgrozījumu, tomēr nav pamata vērtēt tos kā tiešos konkurentus, kas konkurē vienā konkrētajā tirgū. 4.1.1. Mazumtirdzniecības tirgus vispārējs raksturojums No KP rīcībā esošās informācijas konstatējams, ka saimniecisko darbību, kas klasificēta ar NACE 2.red.kodu 47.75, proti, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā, kuru AS "Drogas", saskaņā ar Centrālajā statistikas pārvaldā (turpmāk - CSP) pieejamo informāciju, norādījusi kā savu pamatdarbības jomu, 2009.gadā veica 143 komersanti. Tabula Nr.1 NACE koda 47.75 - kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības specializētajos veikalos kopējais apgrozījums Latvijas teritorijā 2007.-2009.gadā. 2007 2008 2009 Uzņēmumu skaits 122 143 143 Apgrozījums (tūkst. Ls) 82543 90342 68903 Kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu vērtība (tūkst. Ls) 67507 74392 56279 Vērtējot konkrētās preces tirgu, KP analizēja vidi, kurā darbojas AS "Drogas". KP konstatēja, ka kopā jomu, kurā darbojas AS "Drogas", nosacīti pieņemts apzīmēt kā "health and beauty"15 preču mazumtirdzniecību, vienlaikus AS "Drogas" veikalu sortiments ir plašāks nekā saskaņā ar teoriju tiek saprasta "health and beauty" preču mazumtirdzniecība. Ņemot vērā Lietā esošo informāciju, KP secina, ka AS "Drogas" veikalu sortimentā atrodas šādas preču grupas: (*), un, iespējams, citas preces, par ko KP nav informācijas. Minētais saraksts ir visizsmeļošākais, pamatojoties uz KP rīcībā esošo informāciju. Saskaņā ar AS "Drogas" mājas lapā (http://www.drogas.lv) publicēto informāciju: "Drogas klientiem piedāvā vairāk nekā 10 000 ikdienā nepieciešamu preču - dekoratīvo kosmētiku, sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, matu krāsas, matu kopšanas un veidošanas līdzekļus, higiēnas preces, parfimēriju, galantērijas preces, zeķbikses un zeķes, bērnu preces, sadzīves ķīmiju un saimniecības preces"16. Bez tam, saskaņā ar AS "Drogas" 23.02.2012. sniegto informāciju Lietā, (*). Kā AS "Drogas" galvenais saimnieciskās darbības virziens Lursoft mājas lapā tiek norādīta NACE koda grupa 47.75: kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētos veikalos. Ņemot vērā minēto, KP turpmāk Lietā AS "Drogas" veikalos esošo sortimentu definē kā "skaistumkopšanas, veselības, galantērijas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība (turpmāk - "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība). Saskaņā ar 23.02.2011. sniegto informāciju (*). Ņemot vērā minēto - AS "Drogas" viedokli par konkurentiem - KP secina, ka ir pamatoti izvērtēt AS "Drogas" stāvokli un konkurenci ar specializētiem mazumtirdzniecības tīkliem, kā arī nespecializētiem mazumtirdzniecības tīkliem, kuru sortimentā ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segments. 4.1.2. Konkurences apstākļi specializētos mazumtirdzniecības tīklos KP izvērtēja "skaistumkopšanas un sadzīves" preču piedāvājumu AS "Dzintars", "Douglas", "Kolonna", "Kristiana" veikalos un konstatēja, ka šajos veikalos sortimentā nav mājsaimniecības, sadzīves un citu līdzīgu preču. To sortiments pamatā aptver šādas kategorijas: 1) dušas želejas, vannas putas, sāļi, ziepes; 2) matu kopšanas, veidošanas līdzekļi, matu krāsas; 3) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi; 4) dekoratīvā kosmētika; 5) dezodoranti; 6) skūšanās kosmētika; 7) parfimērija. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka minēto veikalu piedāvājums, pirmkārt, aptver daudz mazāk preču kategoriju, un līdz ar to no patērētāju un piegādātāju viedokļa minētie mazumtirdzniecības tīkli tikai daļēji var aizvietot AS "Drogas". Otrkārt, salīdzinājumā ar specializētajiem ražotāju veikaliem, piemēram, AS "Dzintars", kaut arī tajos ir specializētās preces, tomēr tās neietver vairāku ražotāju konkurējošās preces, t.i., specializējas ļoti šauri uz konkrēto ražotāju un tādējādi nespēj nodrošināt patērētājiem maksimāli lielāku izvēli. Tabula Nr.2 Lielāko komersantu, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar NACE 2.red.kodu - 47.75, neto apgrozījums konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā 2009. un 2010.gadā (*) Uzņēmums Apgrozījums 2009 (Ls) % Apgrozījums 2010 (Ls) % AS "Drogas" (*) (*) (*) (*) SIA "Douglas Latvia" (*) (*) (*) (*) AS "Dzintars" (*) (*) (*) (*) SIA "Bodybalt" (*) (*) (*) (*) SIA "Kristiana" (*) (*) (*) (*) SIA "Faberlic Baltija"* (*) (*) (*) (*) SIA "Multilukss" (*) (*) (*) (*) SIA "Poetica"* (*) (*) (*) (*) SIA "RIALS PLUS"* (*) (*) (*) (*) Kopā: (*) 100 (*) 100 * apgrozījums, kas atbilst NACE koda 47.75 apgrozījumam No tabulā Nr.2 sniegtajiem datiem konstatējams, ka AS "Drogas" ir lielākais apgrozījums starp minētiem komersantiem un salīdzinot ar tuvāko sekotāju, AS "Drogas" apgrozījums ir aptuveni četras reizes lielāks. Veikalu platību sadalījums AS "Drogas" veikaliem un to tuvāko konkurentu17 veikaliem ir atspoguļots tabulā Nr.3. Tabula Nr.3 Skaistumkopšanas produktu veikalu platības 2010.gadā (*) Analizējot visu tabulā Nr.3 minētajām komercsabiedrībām piederošo veikalu platības, konstatējams, ka AS "Drogas" veikalu platības un veikalu skaits ir lielākais starp tabulā uzskaitītajiem specializētiem tīkliem Latvijas teritorijā. KP arī ņēma vērā Vācijas konkurences iestādes praksi18, kas kā vienu no rādītājiem, vērtējot, vai visi apskatāmie mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki ir vērtējami kā konkurenti, ir ņēmusi vērā preču sortimenta sadalījumu cenu kategorijās. Augstākā tiesa Diseldorfā šo pieeju konkrētā tirgus noteikšanā ir akceptējusi. KP ir apzinājusi potenciālo konkurentu sortimenta vienību skaitu dažādās cenu kategorijās tualetes un kosmētikas produktiem (t.i., sejas un ķermeņa tīrīšanas līdzekļi, dekoratīvā kosmētika, parfimērija), skat. 1.attēls. Attēls Nr.1 Sortimenta vienību skaits preču cenu grupās tualetes un kosmētikas produktiem 2009. un 2010.gadā atsevišķiem komersantiem, kas saimniecisko darbību veic kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības specializēto veikalu tirgū (*) Izvērtējot attēlā Nr.1 atspoguļoto, secināms, ka AS "Drogas" veikali patērētājiem piedāvā zemāku cenu produktus, salīdzinot ar tādiem veikaliem kā "Kolonna", "Douglas", "Kristiana", kuros lēto preču īpatsvars ir daudz mazāks. Savukārt "Multilukss" veikali atšķiras ar to, ka piedāvā tikai Krievijā ražotas preces un nepiedāvā saimniecības preces. KP izvērtējusi citu komersantu, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar NACE 2.red.kodu - 47.75, viedokļus par konkurentiem. Tā, piemēram, (*). Kopumā no minētā secināms, ka, kaut arī teorētiski gan SIA "Kristiana", gan SIA "Douglas Latvia", "Kolonna", kuriem ir savs mazumtirdzniecības tīkls/veikali, varētu tikt uzskatīti par AS "Drogas" konkurentiem, taču, ņemot vērā realizētās produkcijas cenu līmeņu sadalījumu starp minētajiem komersantiem, kā arī ņemot vērā komersantu sniegtos viedokļus, veikalos realizētās preču grupas un preču cenu diapazonu, secināms, ka SIA "Douglas Latvia", "Kolonna" un SIA "Kristiana" saimnieciskā darbība tiek mērķēta uz cita veida patērētāju auditoriju, kā tas ir ar AS "Drogas" veikalu sortimenta piedāvājumu. Tāds pats secinājums ir attiecināms arī uz "Oriflame", "Avon", kā uz potenciāliem Drogas veikalos produkcijas aizvietotājiem. Turklāt minēto zīmolu produkcijas izplatīšanas veids būtiski atšķiras no klasiskas izplatīšanas, tirgojot veikalos, un šis apstāklis ir svarīgs no piegādātāju viedokļa. Vērtējot aizvietojamību no patērētāju (pieprasījuma) puses, konstatējams, ka aizvietojamība var būt tikai atsevišķās kategorijās atsevišķiem produktiem, kas pārklājās (kā AS "Drogas", tā "Kolonna" veikalos pārstāvēta dažu vienu un to pašu ražotāju dekoratīvā kosmētika un līdzīgā pārklājuma pakāpē arī dažas citas preces). Pastāv ievērojams skaits preču kategoriju, kas nav sastopami "Douglas Latvia", "Kolonna" veikalos. Tādējādi KP vērtējumā patērētājiem šie mazumtirgotāji kopumā nav aizvietojami. Vērtējot no piedāvājuma puses, secināms, ka gan "Douglas", gan "Kolonna" veikali atrodas Latvijas lielākajās pilsētās, tomēr, ņemot vērā preču cenu grupu atšķirības, salīdzinājumā ar AS "Drogas" preču cenu kategorijām un veikalu tīkla lielumu un izvietojumu Latvijas teritorijā, SIA "Douglas Latvia" un "Kolonna" varētu tikai daļēji tikt vērtēti kā AS "Drogas" konkurenti. SIA "Kristiana" darbības nozare KP vērtējumā ir selektīvās kosmētikas tirgus, kas nozīmē, ka tiek realizēti ekskluzīvie produkti, kas tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kuru cenas turklāt ir ievērojami augstākas nekā AS "Drogas" veikalu tīklā esošo preču cenas. Ņemot vērā Lietā esošos materiālus, kā arī SIA "Kristiana" produktu sortimentu, KP secina, ka SIA "Kristiana" gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav vērtējams kā AS "Drogas" konkurents. Līdz ar to KP secina, ka gan no sortimenta, gan no kopējā apgrozījuma, gan preču iedalījuma cenu kategorijās, gan pieejas preču realizācijai (pasniegšanu patērētājiem) NACE koda grupā 47.75 - kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētos veikalos viedokļa, neviens no citiem šajā koda grupā esošajiem lielākajiem mazumtirgotājiem nav tiešs vai līdzvērtīgs AS "Drogas" konkurents. KP uzskata, ka "Douglas", "Kolonna", "Kristiāna" veikalu piedāvājums var tikai daļēji un nenozīmīgi aizvietot AS "Drogas" piedāvājumu un otrādi - AS "Drogas" piedāvājums tikai daļēji un nenozīmīgi spēj aizvietot minēto veikalu piedāvājumus. Vērtējot piedāvājuma aizvietojamību specializētos viena ražotāja veikalos, KP uzskata, ka aizvietojamība starp AS "Drogas" piedāvājumu un viena ražotāja piedāvājumu pastāv tikai daļēji, jo pārstāvētie kosmētikas un parfimērijas ražotāji nepiedāvā savos veikalos virkni produktu, ko piedāvā AS "Drogas". Savukārt "ceļojumu veikalos" (travel retail), kas ir specializēti smaržu un kosmētikas veikali, lidostās, lidmašīnās un uz kuģiem un ārpus lidostu/ostu esošo veikalu piedāvājumi nav aizvietojami, jo šo tirdzniecības vietu pieejamība patērētājiem kardināli atšķiras, t.i., minētie veikali patērētājiem nav pieejami regulāri vai pastāvīgi jebkurā laikā. Vērtējot aptiekas kā potenciālo noieta kanālu līdzīgām precēm, kas ir AS "Drogas" veikalu sortimentā, KP uzskata, ka aptieku piedāvājums neaizvieto AS "Drogas" veikalu piedāvājumu pilnā mērā, bet tikai attiecībā uz dažām preču grupām un dažām precēm. 4.1.3. Konkurence ar pārtikas/nepārtikas lielveikaliem "skaistumkopšanas un sadzīves" preču sektorā KP salīdzināja AS "Drogas" arī ar tādiem "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecības preču noieta kanāliem kā pārtikas/nepārtikas lielveikali. Pamatojoties uz līdzšinējiem secinājumiem19 un Lietā veikto patērētāju iepirkumu analīzi (analizējot SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" preču apmaksas čekus par laika periodu no 01.03.2011. līdz 26.03.2011.), skat. Tabula Nr.4, KP konstatēja, ka (*). Tabula Nr.4 SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI Latvia", SIA "Palink" veikalos pirkto preču īpatsvars starp pārtikas un nepārtikas precēm 2011.gadā (*) KP apkopoja arī lielāko mazumtirgotāju - SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI Latvia", SIA "Palink" viedokļus par pārtikas un nepārtikas pirkumiem. SIA "MAXIMA Latvija" 2010.gada 20.aprīļa vēstulē Nr.101 ir norādījusi, ka "rīcībā nav objektīvi pārbaudītu datu, kas ļautu izdarīt viennozīmīgu secinājumu vai dekoratīvās kosmētikas, ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu un parfimērijas apakšgrupu preču iegāde MAXIMA Latvija veikalos ir pamata pirkums vai papildus pirkums. Lielākajā daļā gadījumu tas nav pamata pirkums". SIA "RIMI Latvia" 2011.gada 21.aprīļa vēstulē Nr.01/01-189 norādījusi, ka (*). SIA "Palink" 2011.gada 27.aprīļa vēstulē Nr.01-02/201 informējusi, ka (*). Papildus patērētāju iepirkumu analīzei, KP veica arī izpēti, apkopojot lielāko ikdienas preču mazumtirgotāju - SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink", kā arī papildus SIA "Cenuklubs.lv" un SIA "DEPO DIY" datus par kopējo plauktu platību un veikala plauktu platību m2 "skaistumkopšanas un sadzīves" preces šādās preču grupās: • dekoratīvās kosmētikas; ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu (t.i., dušas želejas, vannas putas, sāļi, ziepes, matu kopšanas un veidošanas līdzekļi, dezodoranti, skūšanās piederumi, krēmi, pieniņi, u.c.); parfimērijas (turpmāk - preču grupa Nr.1.); • mutes dobuma kopšanas līdzekļi (t.i. zobu pastas, mutes skalojamie līdzekļi, zobu diegs, zobu sukas u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.2.); • higiēnas preces (t.i., higiēniskās paketes, tamponi, ikdienas ieliktnīši, u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.3.); • mājas tīrīšanas un kopšanas līdzekļi (t.i., līdzekļi grīdas, mīksto grīdas segumu, mēbeļu uzkopošanai, logu, spoguļu, flīžu mazgāšanai, vannas, izlietņu, flīžu un dažādu virtuves virsmu tīrīšanai, švammes, lupatiņas u.c.); veļas mazgāšanas un kopšanas līdzekļi (t.i. veļas pulveris, veļas mīkstinātājs, veļas mazgāšanas līdzekļi, traipu tīrītāji u.c.); papīra izstrādājumi (t.i. tualetes papīrs, dekoratīvās salvetes, papīra galdauti, papīra kabatas lakatiņi, papīra dvieļi u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.4.); • bērnu kopšanas līdzekļi un preces (t.i., bērnu kosmētika, dušas želejas, šampūni, ķermeņa losjoni, eļļas, autiņbiksītes u.c) (turpmāk - preču grupa Nr.5.), skat. Tabula Nr.5; Tabula Nr.6; Tabula Nr.7. Tabula Nr.5 SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Rimi Latvia" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām (*) SIA "Palink" tehnisku iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt apkopojumu par preču grupu plauktu apjomu m2 katrā no SIA "Palink" veikaliem, tāpēc pieprasītā informācija tika iesniegta par visiem veikaliem kopā. KP vērtējumā, šie dati nav izmantojami, jo nav attiecīgi salīdzināmi ar citiem mazumtirgotājiem, līdz ar to netika izmantoti. Tabula Nr.6 SIA "cenuklubs.lv" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām Veikala adrese Veikala kopējā platība m2 Plauktu apjoms m2 Preču grupa Nr.1 Preču grupa Nr.2 Preču grupa Nr.3 Preču grupa Nr.4 Preču grupa Nr.5 Rēzeknes iela 3, Rīga 6680 173,7 7,45 2,95 102 15,25 Jaunmoku iela 13, Rīga 2409 14,7 2,95 2,95 58,75 7,05 Brīvības gatve 372, Rīga 2191 17,6 2,35 2,95 47 5,9 Brīvības gatve 155, Rīga 0 0 0 0 0 0 Brīvības gatve 382, Rīga 0 0 0 0 0 0 Tabula Nr.7 SIA "DEPO DIY" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām (*) Izvērtējot tabulā Nr.5., 6. un 7. norādīto informāciju, KP secina, ka gan pārtikas mazumtirgotājiem SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Rimi Latvia", gan SIA "cenuklubs.lv" un SIA "DEPO DIY" AS "Drogas" tirgotās "skaistumkopšanas un sadzīves" preces ir tikai papildus preces pie cita sortimenta preču tirdzniecības. KP konstatē, ka, piemēram, (*). KP secina, ka patērētāja motivācija, izvēloties iepirkties pārtikas lielveikalos, saistīta ar nepieciešamību pamatā iepirkt pārtikas preces, un nepārtikas preču pirkumam ir sekundāra nozīme. Tas pats attiecināms arī uz iepirkšanos SIA "DEPO DIY" vai SIA "cenuklubs.lv" veikalos. Savukārt, izvēloties iepirkties AS "Drogas", KP vērtējumā, izvēle ir saistīta tikai ar AS "Drogas" veikalos pieejamo nepārtikas preču iegādi. Minētais gan varētu nebūt attiecināms uz konkrētu akcijas preču (reklāmas bukletos pieejamu) iegādi, kuras patērētājs ir izvēlējies jau iepriekš pirms veikala apmeklējuma. Tādējādi pastāv iespēja, ka patērētājs savu izvēli var balstīt uz lētāko cenu AS "Drogas" veikalos vai kādā no tuvākiem pārtikas lielveikaliem. Taču konkrētajā gadījumā tas nav pietiekami, lai AS "Drogas" atzītu par tādu, kas darbojas vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū ar nespecializētiem ikdienas patēriņa preču veikaliem/lielveikaliem. Kopumā secināms, ka AS "Drogas" veikalu sortiments tikai daļēji pārklājas ar nespecializēto ikdienas patēriņa preču veikalu nepārtikas sortimentu, kā arī tikai daļēji un nenozīmīgi pārklājas ar specializēto parfimērijas un kosmētikas veikalu sortimentu. Līdz ar to nespecializēto ikdienas patēriņa preču veikalu un specializēto parfimērijas un kosmētikas veikalu rādītāji būtu ņemami vērā AS "Drogas" iepirkumu varas izvērtēšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, KP izvērtēja AS "Drogas" iepirkuma varu "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segmentā. Iepirkuma vara galvenokārt tiek raksturota ar mazumtirgotāja apgrozījumu, jo mazumtirgotāja apgrozījums mazumtirdzniecībā ir ekvivalents tā veiktajam iepirkumam. T.i., to, ko iepirka no piegādātājiem - to arī realizē savos veikalos. Pamatojoties uz augstāk norādītajiem datiem par dažādu komersantu, kuri tiek uzskatīti par daļējiem AS "Drogas" konkurentiem, apgrozījumiem, KP konstatē, ka AS "Drogas" apgrozījums "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segmentā ir ļoti būtisks un daudz lielāks nekā citiem komersantiem. Bez tam AS "Drogas" ir vislielākais veikalu skaits un to izvietojums aptver visu Latvijas teritoriju. Ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāji, kuru piedāvājums ir salīdzināms ar AS "Drogas" piedāvājumu, ir SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Palink", bet tikai tie veikali, kas atbilst hipermārketa formātam, jo tikai tajos piedāvātais sortiments, tā apgrozījums, platības šī piedāvājuma izvietošanai, piegādātāju skaits, marku skaits, kategoriju skaits var būt salīdzināms ar attiecīgiem AS "Drogas" rādītājiem. Bet tādu veikalu visā Latvijā ir tikai ap 10-15, savukārt AS "Drogas" ir vairāk kā 70 tādi veikali. Savukārt, izvēloties iepirkties AS "Drogas", KP vērtējumā, izvēle ir saistīta tikai ar AS "Drogas" veikalos pieejamo nepārtikas preču iegādi. Tāpēc veikalus, kuru sortimentā pamatā ir pārtikas preces, vai veikalus, kuru sortimentā ir būvniecības un mājas labiekārtošanas preces, nevar uzskatīt par AS "Drogas" pietiekoši efektīviem konkurentiem. 4.2. Konkrētās preces tirgus "Skaistumkopšanas un sadzīves" segmenta preces KP vērtējumā nelielā apmērā ir aizvietojamas ar precēm, kuras parasti piedāvā nespecializētie ikdienas patēriņa preču veikali. Vienlaicīgi šī segmenta preces ir apvienojamas ar kopējo definīciju pēc to pielietošanas mērķa un to ir pietiekami daudz, lai būtu ekonomiski pamatoti un patērētāju interesēm atbilstoši atvērt un uzturēt vairāk specializētos veikalus, kuros piedāvāt šīs preces. Jo vairāk preču kategoriju mazumtirgotājs iekļauj savā "skaistumkopšanas un sadzīves" sortimentā un jo daudzveidīgākas ir preces šajās kategorijās, jo interesantāks patērētājam ir šāds veikals kā atsevišķs koncepts un jo vairāk šis "skaistumkopšanas un sadzīves" koncepta veikals attālinās no nespecializētā ikdienas patēriņa preču veikala koncepta; attiecīgi arī patērētāji vairāk nošķir divus šos konceptus kā dažādas specializācijas konceptus, kas apmierina dažādas patērētāju vajadzības. Turklāt jāpiezīmē, ka, lai atbilstu pēc iespējas lielākam skaitam dažādu patērētāju interesēm, sortiments tiek veidots gan no pieprasītākajiem produktiem salīdzinoši zemā cenu kategorijā, gan no produktiem, kas nav tik pieprasīti un maksā salīdzinoši dārgāk, savukārt nespecializēts ikdienas patēriņa preču veikals ir motivēts piedāvāt tikai savās kategorijās pieprasītākos produktus, jo kopumā "skaistumkopšanas un sadzīves" preces nav tās, uz kurām veikals specializējas un attiecīgi neatvēl tām tik daudz savas tirdzniecības platības. KP konstatēja, ka daļu no AS "Drogas" veikalos piedāvātā sortimenta piedāvā nespecializētie ikdienas patēriņa preču veikali, piemēram, SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un citi specializētie un nespecializētie veikali, kuros "skaistumkopšanas un sadzīves" preces neveido pamatu sortimentā, vai specializētie kosmētikas un parfimērijas veikali. KP vērtējumā, lai gan daļa AS "Drogas" veikalos piedāvātā sortimenta var būt pieejama arī citos veikalos, tomēr šis sortiments citos veikalos nav tik plašs, vienkopus apvienojot mājokļa, ķermeņa kopšanai, dekoratīvās kosmētikas u.c. produktus. Līdz ar to KP uzskata, ka AS "Drogas" veikali ir vienīgie, kas Latvijas teritorijā piedāvā "skaistumkopšanas un sadzīves" preces tik daudzās kategorijās un tik plašā sortimentā. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši KL 1.panta 5.punktam konkrētais preces tirgus ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecības tirgus. 4.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkrētajā Lietā, kad tiek vērtēts mazumtirgotāja tirgus stāvoklis mazumtirdzniecības tirgū un tiek vērtēta tā ietekme uz saistīto iepirkuma tirgu, ir svarīgi veikt piedāvājuma puses (piegādātāju) novērtējumu. Patērētāju intereses, savukārt, tiek ievērotas to kopumā (visā valsts teritorijā), neidentificējot nevienu lokālo tirgu. Turklāt noteicošais ir apstāklī, ka DSM lietās tiek kopumā vērtēts mazumtirdzniecības tirgus un tajā DSM esošā mazumtirgotāja ietekme uz piegādātājiem konkrētajā iepirkuma tirgū. Tādējādi apsvērumiem, kuriem ir nozīme DSM konstatēšanā, ir dodama priekšroka20. Šādos apstākļos ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai ir svarīgi novērtēt mazumtirgotāja klātbūtnes līmeni valsts teritorijā un tā darbības organizāciju. AS "Drogas" ir mazumtirdzniecības tirgus dalībnieks, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Lietā esošo informāciju AS "Drogas" centralizēti nosaka cenu politiku, preču klāstu, preču izplatīšanu pa veikalu formātiem un mārketinga aktivitātes. Svarīgākais, ka vienošanos par preču piegādi AS "Drogas" ar piegādātājiem slēdz centralizēti - par piegādi mazumtirgotāja tīklam visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Lietā pieejamo informāciju uz 2011.gada sākumu (*). Saskaņā ar AS "Drogas" mājas lapā publicēto: "No viena veikala Rīgas centrā AS Drogas septiņpadsmit gadu laikā izveidojies par lielāko kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīklu Baltijā ar 125 veikaliem Latvijā un Lietuvā. Latvijā Drogas ir pārstāvētas visplašāk - no 78 veikaliem 44 darbojas Rīgā, bet reģionu pilsētās - 34. Lietuvā klientiem ir atvērti 47 veikali Drogas - 16 Viļņā un 31 reģionu pilsētās"21. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši KL 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija un atbilstoši KL 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā. 4.4. Konkrētais iepirkuma tirgus Konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā izpaužas piegādātāju tiesisko interešu aizskārums DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā (KL 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpums). Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi, komerciālās intereses. Tas ir cieši saistīts ar ekonomiskā ziņā pakārtotu mazumtirdzniecības tirgu. No piedāvājuma puses piegādātāja piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču sortiments atspoguļo mazumtirgotāja stratēģiju un piedāvājuma veidošanu mazumtirdzniecības tirgū galapatērētājam. 4.4.1. Iepirkuma konkrētās preces tirgus Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto tirgu, kurā piegādātājs var būt atkarīgs no mazumtirgotāja, pieeja atšķiras. Atbilstoši EK praksei konkrētais tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta kanālus22. Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu sortimentu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkuma tirgi, atbilstoši preču kategorijām23. Pamatojoties uz AS "Drogas" 23.12.2011. vēstulē Nr.343/2011/0S1 sniegto informāciju par aktuālajiem piegādātājiem, secināms, ka AS "Drogas" ir plašs piegādātāju tīkls, skat. attēls Nr.2. Attēls Nr.2 AS "Drogas" piegādātāju skaits pa preču grupām uz 2011.gada 23.decembri (*) AS "Drogas" ar EC sadarbojās uz 2005.gada 31.augustā noslēgtā Piegādes līguma Nr.17/2005 pamata. Saskaņā ar minēto līgumu EC piegādāja AS "Drogas" sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku un smaržas. Tāpēc ir pamatoti izvērtēt vispirms piegādātāja (EC) atkarību no AS "Drogas" tieši šo preču kategoriju tirgos. 4.4.2. Iepirkuma konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu uzskatāma Latvijas teritorija. EK konsekventi iepirkumu tirgu ir vērtējusi nacionālās robežās24, lai gan neizslēdza iespēju iepirkuma ģeogrāfisko teritoriju noteikt arī plašākās robežās pastiprinātas iepirkuma tirgu internacionalizācijas25 dēļ. KP rīcībā esošā informācija liecina, ka (*). Tas liecina par labu tādas konkrētā iepirkuma tirgus ģeogrāfiskās teritorijas noteikšanai, kas pārsniegtu nacionāla tirgus robežas. Vienlaikus KP norāda, ka EC ar AS "Drogas" sadarbojās Latvijas teritorijas robežās, kur arī tieši izpaudās AS "Drogas" DSM ļaunprātīga izmantošana un reālā ietekme uz piegādātāju un konkurenci iepirkuma tirgū. Piegādātāja atkarības novērtēšanai precīzi noteiktai konkrētā iepirkuma tirgus teritorijas dimensijai nav izšķirošas nozīmes, lai konstatētu, vai piegādātājs ir atkarīgs no mazumtirgotāja. Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir mazumtirgotāja un piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību (piegādes līguma) analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās varas salīdzināšana. Iepirkuma tirgus šajā ziņā tiek noteikts, lai varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi. Ņemot vērā minēto un turpmāk Lietā ietvertos apsvērumus, KP uzskata, ka konkrētās Lietas izmeklēšanas vajadzībām un KL 13.panta otrās daļas piemērošanas vajadzībām sejas un ķermeņu kopšanas līdzekļu, dekoratīvās kosmētikas, dezodorantu un dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju iepirkuma tirgus teritorijas noteikšanai Latvijas teritorija ir pietiekoša. Nosakot šādu teritorijas ierobežojumu, ir iespējams vērtēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu un negatīvo ietekmi uz konkurenci iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt, ņemot vērā, ka saskaņā ar KL 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas. Līdz ar to atbilstoši KL 1.panta 4.punktam konkrētie iepirkumu tirgi, kuros vērtējams EC tiesību aizskārums, ir: 1) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 2) dekoratīvās kosmētikas piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 3) dezodorantu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 4) dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju tirgus Latvijas teritorijā. 5. Piegādātāju atkarība Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai varētu noteikt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās26. Līdz ar to, ja izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. No minētā izriet, ka DSM lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per se nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no piegādātāja apgrozījuma virs 22% tika izvēlēts, vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas iepirkumu tirgū27. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kad tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības veidošanos arī pie zemākā piegādes īpatsvara. 5.1. EC atkarība no AS "Drogas" Iesniegumā minēts: "kas attiecas uz EC (autorizētā izplatītāja) Latvijā ievesto preču noietu mazumtirdzniecībā, tad caur Drogas veikaliem tika realizēts 94% no APOTHEKER SCHELLER sejas kopšanas līdzekļiem; dekoratīvā kosmētika BOURJOIS 54%, COTY 93%, LADY MANHATTAN COSMETICS 85%, GOSH COSMETICS 84%, RIMMEL 93,2%; dezodorantu segmentā ADIDAS DEODORANT 74%; gēlu segmentā ADIDAS GEL 63; "ķermeņa kopšanas segmentā Mann&Schroeder 70%". Saskaņā ar Iesniegumu "(..) Drogas EC visu laiku ir bijušas lielākais preču noņēmējs salīdzinājumā ar citiem mazumtirgotājiem Latvijā. Tā 2006.gadā EC caur Drogām realizēja 82% no savām precēm, 2007.gadā 71%, 2008.gadā 64%, bet 2009.gadā 53% un lai arī nemitīgi tika strādāts pie papildus noieta kanāliem tomēr tas neizdevās tik lielā mērā, lai EC būtu līdzvērtīgs un neatkarīgs partneris Drogām (..)". Saskaņā ar EC administratora 22.10.2012. sniegto informāciju Nr.10/221 redzams EC pārdoto preču apjoms AS "Drogas", kā arī citiem mazumtirgotājiem, kuriem tika piegādātas preces, skat. Tabulu Nr.8. Secināms, ka, lai arī Kolonnas tīklā EC bija novērojams preču realizācijas pieaugums, tomēr, ņemot vērā kopējo preču īpatsvaru AS "Drogas" tīklā (kas ir vairākkārt lielāks), KP vērtējumā tas būtiski nestiprināja un nemainīja kopējo EC stāvokli. Tabula Nr.8 EC preču pircēji 2008.gada pēdējās 27 nedēļās un 2009.gada 27 nedēļās (t.i,. līdz 2009.gada jūlijam, kad saimniecisko darbību Iesniedzējs bija spiests izbeigt) NPK Mazumtirgotājs 2009, 27 nedēļas Pārdots Ls Īpatsvars % 2008, 27 nedēļās Pārdots Ls Īpatsvars % Īpatsvara izmaiņas 1 DROGAS 256 998 52,78% 621 865 63% -10,7% 2 KOLONNA 99 606 20,46% 127 999 13% 7,4% 3 STOCKMANN 21 908 4,50% 46 709 5% -0,3% 4 RIMI 41 448 8,51% 72 002 7% 1,2% 5 MAXIMA 12 795 2,63% 54 441 6% -2,9% 6 SUPERMARKETS 20 620 4,23% 14 779 2% 2,7% 7 FARMACY 2 363 0,49% 763 0% 0,4% 8 CITI 31 206 6,41% 41 598 4% 2,2% LATVIA 486 945 100,00% 980 156 Saskaņā ar EC administratora 22.10.2012. sniegto informāciju Nr.10/221, "preču realizācijas kāpums (..) bija saistīts ar to, ka SIA "Euro Cosmetics" intensīvi meklēja citus mazumtirgotājus. Sarunas notika ar IKI, Maxima, Rimi, aptiekas ķēdēm Mēness Aptieka, Ģimenes Aptieka, Euro Aptieka, tirdzniecības centru Stockman, veikaliem Duglass Kolonna. Bija noslēgti piegāžu līgumi ar IKI, Mēness Aptieka, Supernetto. Tomēr būtiskas izmaiņas piegāžu īpatsvaros neizdevās īstenot un tam bija vairāki iemesli: 2009.gada sākumā Iesniedzējam [EC] sāka izveidoties lieli parādi tās piegādātājiem, jo lielākais noņēmējs Drogas pēdējo reizi norēķinājās ar naudu 2009.gada februārī, bet tālākajā periodā līdz 2009 jūlijam, DROGAS "norēķinājās" ar dažādu iemeslu piestādītajiem kredītrēķiniem, veicot savstarpējo ieskaitu, kā arī preces (mazāk ejošas) vienkārši atgriežot atpakaļ Iesniedzēja [EC] noliktavās. Jāatzīmē, ka atgrieztās preces praktiski izmantot otro reizi nebija iespējams (izņemtas no veikalu plauktiem, ar lietošanas termiņu ierobežojumiem un tml., par ko tikām informējuši), t.i. sāka pietrūkt preču citiem potenciālajiem noņēmējiem. SIA Euro Cosmetics dekoratīvās kosmētikas preču (šajā segmentā absolūti lielākais mazumtirgotājs bija Drogas) īpatsvars bija ap 50%. Tāda situācija izveidojās 2003-2007 gados, kad Drogas pašas aicināja organizēt vienas vai otras preču grupas piegādi, piestādot rekomendācijas vēstules un apliecinājumus EC piegādātājiem (par ko arī tikām informējuši jau iepriekš). Tajā pašā laikā citu noņēmēju atskaitot Kolonnu un Stockman, vienkārši nebija (pateicoties DROGAS monopola stāvoklim un plašajai veikalu ķēdei). Arī minētās Kolonnas un Stockmann realizācijas iespējas pie tādas konkurences, bija ierobežotas". Ņemot vērā EC uz AS "Drogas" un citās tirdzniecības vietās realizēto preču apjomu, kā arī sniegto situācijas skaidrojumu, KP vērtējumā EC kā piegādātājs bija atkarīgs no AS "Drogas" un līdz ar to atrast citu līdzvērtīgu aizvietojošu preču noieta kanālu bija neiespējami. Papildus faktors, kas KP vērtējumā apliecina AS "Drogas" dominējošo ietekmi attiecībā uz EC, ir arī EC maksātnespējas administratora A.Robežnieka 19.01.2012. iesniegums Nr.01/194 "Par apstākļiem mazumtirdzniecības cenu paaugstinājumam Cottage produkcijai Rimi tirdzniecības tīklā saistībā ar AS "Drogas" darbībām" (turpmāk - 19.01.2012. Iesniegums). 19.01.2012. Iesniegumā minēts un ar uzskatāmiem piemēriem parādīta EC atkarība no AS "Drogas": "17.07.2008. Drogas informē (..) EC, ka, lai nodrošinātu savu pārdošanas cenu vismaz tādu, kā konkurentiem, iepirkuma cenai ir jābūt mazākai (..). EC tādu samazinājumu pārdošanas cenām nevarēja nodrošināt, jo tuvojās pašizmaksas vērtībai. Tāpēc bija spiesta pārējiem tirgus dalībniekiem piedāvāt pacelt konkrētā produkta cenu veikala plauktos". Saskaņā ar 19.01.2012. Iesniegumu "18.06.2008. bija nosūtīta vēstule Rimi (..) ar lūgumu izmainīt pārdošanas cenu, uz ko 20.06.2008. Rimi kategoriski atteicās to darīt (..), tomēr galu galā piekrita, ka EC paceļ savu pārdošanas cenu, bet Rimi saglabā uzcenojumu tādā pašā apmērā (..). Tādējādi gala cena pircējiem Rimi tīklā tika pacelta. (..) 09.10.2008. EC informēja Drogas (..), ka no 23.10.2008. Rimi tiek celtas Cottage pārdošanas cenas un piedāvā 22% vietā kompromisa atlaidi 18% apmērā". KP veica procesuālās darbības, lai pārbaudītu minētās tirgus dalībnieku sniegtās liecības, t.sk. notika tikšanās ar SIA "Rimi Latvia". SIA "Rimi Latvia" minēto faktu neapstiprināja (iespējams, tas varētu būt saistīts ar riskiem, ka, iespējams, varētu tikt konstatēts KL 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums (vertikālā vienošanās par tālākpārdošanas cenas paaugstināšanu)). KP, noskaidrojot iepriekš minētā cenu paaugstinājuma apstākļus pie SIA "Rimi Latvia", ieguva šādu informāciju: SIA "Rimi Latvia" 02.03.2012. Sarunu protokolā informēja, ka "komentējot atbildi uz Konkurences padomes jautājumu par to, kā 2008.gada jūnijā-decembrī tika mainītas Cottage dušas želeju cenas, kuras piegādāja SIA "Euro Cosmetics", SIA "Rimi Latvia" norāda, ka 2008.gada vasara ir jau sen, tāpēc detalizētus soļus, kas ir tikuši darīti attiecībā ar katru konkrēto piegādātāju SIA "Rimi Latvia" neatceras. SIA "Rimi Latvia" norāda, ka nav bijušas vienošanās ar SIA "Euro Cosmetics" par Cottage dušas želeju cenu pacelšanu". KP vērtējumā minētais gadījums apliecina EC atkarību no AS "Drogas", jo EC bija svarīgi saglabāt sadarbību ar AS "Drogas", tas bija pat svarīgāk nekā strīds un iespējama sadarbības pārtraukšana ar SIA "Rimi Latvia". Turklāt minēto darbību rezultātā cietēji ir bijuši arī patērētāji, jo EC pārdošanas cena SIA "Rimi Latvia" tika mākslīgi paaugstināta tikai tādēļ, lai nodrošinātu AS "Drogas" nepieciešamo zemo cenu līmeni attiecībā pret citiem konkurentiem, vienlaikus saglabājot AS "Drogas" augsto bruto peļņas apjomu (t.s. "ūdensgultas" efekts). To apliecina 19.01.2012. Iesniegumā minētais: "2008.gada pirmajā pusē SIA "Euro Cosmetics" Cottage produkcijai (jaunums Latvijas tirgū) lielākais noņēmējs bija Rimi tīkls. 30.08.2008. Drogām tika nosūtīts cenu priekšlikums norādītās firmas produkcijas pārdošanai. Mutiski EC tika informēta, ka atlaidei jābūt lielākai. 14.07.2008. (..) tāds pats priekšlikums tika nosūtīts atkārtoti, pievienojot speciālu tabulu "Jaunas preces piedāvājums Drogas veikalu tīkliem (..). Norādītajā tabulā pirmajā pozīcijā, ņemot vērā Drogas standarta uzcenojumu 60% apmērā, ir redzams, ka "Regulārā pārdošanas cena citos veikalos" (šajā gadījumā arī Drogas) būtu 2,59, kamēr Rimi cena jau bija 2,29 (Rimi piemēroja mazāku uzcenojumu pie iepirkuma cenām)". 5.2. Citu piegādātāju atkarība no AS "Drogas" No Lietas materiāliem KP secina, ka, līdzīgi kā EC, no AS "Drogas" lielā mērā ir atkarīgi arī citi vairumtirgotāji. To apliecina arī citu AS "Drogas" piegādātāju sniegtā informācija. (*)28. AS "Drogas" lielo ietekmi attiecībā uz piegādātājiem, KP vērtējumā, apliecina arī fakts, ka vairums piegādātāju, ko KP uzrunāja, lai iegūtu viedokli Lietā, bija izvairīgi un tieši vai netieši norādīja, ka baidās runāt un izteikt savu viedokli attiecībā uz AS "Drogas", un, gadījumā, ja AS "Drogas" uzzinātu, ka kāds no vairumtirgotājiem ir sniedzis informāciju KP, nākotnē varētu rasties lielas problēmas, jo alternatīvu AS "Drogas" sadarbības iespēju Latvijā nav. Uz to netieši norāda arī Iesniegumā minētais (*). Saskaņā ar Lietas materiāliem, KP vērtējumā, AS "Drogas" lielo ietekmi uz cenu politiku tirgū, un sekojoši, uz piegādātājiem apliecina arī (*)29. Tabula Nr.9 (*) piemērs par cenu veidošanu (*) Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka EC bija atkarīgs no AS "Drogas" gan ņemot vērā alternatīva sadarbības partnera neesamību, gan uz AS "Drogas" realizēto preču apjomu. Vienlaikus KP vērtējumā AS "Drogas" arī ir bijusi netieša ietekme uz visu "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecības tirgu kopumā, ko minējuši arī citi AS "Drogas" piegādātāji. Tā, piemēram, (*). Līdz ar to, izvērtējot visu iepriekš minēto, KP secina, ka EC atkarība no AS "Drogas" bija šādās četrās preču kategorijas: sejas un ķermeņu kopšanas līdzekļi, dekoratīvā kosmētika, dezodoranti un dušas želejas, vannas putas, sāļi un ziepes. Ievērojot minēto, KP konstatē, ka AS "Drogas" atrodas DSM "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecībā Latvijā. Ņemot vērā 4.-5.2.punktā norādīto, KP konstatē, ka AS "Drogas" atrodas DSM "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecībā Latvijas teritorijā un uz to ir attiecināms KL 13.panta otrās daļas regulējums. 6. Lietā iegūtie pierādījumi KL 13.panta otrā daļa nosaka, ka "dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā". No Lietas materiāliem KP secina, ka AS "Drogas" attiecībā pret piegādātājiem, (gan EC, gan citiem) atrodas DSM "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecībā Latvijā, t.i., KP secina, ka EC ir atkarīga no AS "Drogas" KL 13.panta otrās daļas izpratnē. Lietas materiāli liecina, ka AS "Drogas" šo stāvokli ļaunprātīgi izmantoja, uzspiežot vienpusēji izdevīgus noteikumus un nosacījumus. 6.1. KL 13.panta otrās daļas 1.punkta pārkāpums KL 13.panta otrās daļas 1.punktā ir aizliegta"netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai prece, arī patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs". Iesniegumā minēts, ka "EC sadarbību ar Drogām līdz pat maksātnespējas procesa pasludināšanai regulēja 31.08.2005. noslēgtais piegādes līgums Nr.17/2005. Norādītā līguma 2.pielikumā, sadaļa Vispārējie noteikumi 3.1. punktā ir noteikts, ka Drogām līguma darbības laikā ir tiesības atteikties no pasūtītās preces, ja pēc tās ieskatiem ir mainījies patērētāja pieprasījums. Pie tam Drogas neatlīdzina Euro Cosmetics nekādus zaudējumus, kas ar to radušies. Tajā pašā dokumentā punktā 3.2.4 Drogām ir tiesības atgriezt EC preci, ja izbeidzies tās derīguma termiņš. Punkts 3.5 uzliek par pienākumu EC pieņemt atgrieztās preces par cenu, par kādu tā tika piegādāta. Pie tam visas preču atgriešanas izmaksas ir jāsedz EC (3.3. punktā). Bez tam EC nav tiesību prasīt Līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ. Praksē tas izpaudās tādējādi ka Drogas informēja EC par vēlmi atgriezt preces no veikaliem tāpēc, ka ir slikti pārdošanas rezultāti vai vēlme vispār atteikties no konkrēta produkta realizācijas (tādi iemesli, kā problēmas ar preces kvalitāti minēti netika). Tā 2009. gada februārī-jūnijā galvenais iemesls bija atteikšanās no būtiskas dekoratīvās kosmētikas daļas realizācijas. Daudzos gadījumos tika atgrieztas preces, kuras Drogas bija pasūtījušas akciju (2-3 nedēļu periodā) norisei, bet bija neizpārdotas. Pie kam tiešās izmaksas piegādājot preces veikaliem un pēc tam tās savācot pilnībā atpakaļ tika attiecinātas uz EC un Drogas nemaksāja neko (..). Tā iepriekš pieminētā Drogas līguma 3.pielikuma 9.punktā ir noteikts, ja EC ir jāveic maksājumus par Drogas izrakstītiem rēķiniem par atlaidēm vai citiem maksājumiem, apmaksas termiņš ir 5 dienas vai tiek piemērots ieskaits. Tieši ieskaits, kā bezierunu instruments tika izmantots visos gadījumos, kad Drogas ieskatā EC ir par kaut ko parādā, tajā skaitā, lai dzēstu rēķinus par atgrieztajām precēm EC. Piemēram, jau pieminētajā periodā 2009.gada 1.pusgadā Drogām bija piegādātas preces par summu Ls 291 183. Atgriezto preču summa bija Ls 40 632, t.i., 14% no piegādātās. 2008.gadā kopumā bija atgriezts 21% preču. Ņemot vērā, ka atgriezto preci jau iepriekš minēto iemeslu dēļ realizēt citam mazumtirgotājam praktiski nebija iespējams, tad tāda sadarbības forma neizbēgami noved pie maksātnespējas, t.i., EC nespēja norēķināties ar ražotājiem-piegādātājiem un naudas aizdevējiem. Jāatzīmē, ka 2008.gada otrajā pusē pašu atgriešanu, atsaucoties uz Drogas līgumu, formēja, kā vienošanos par preču atpakaļpirkumiem, kuras 5.punktā ir noteikts, ka, ja EC 3 darba dienu laikā neveic samaksu par atgriezto preci, tad tiek piemērots ieskaits". Izvērtējot Iesniegumu, KP konstatē, ka EC pārstāvja minētais par AS "Drogas" faktisko rīcību atbilst līgumā noteiktajam. Saskaņā ar 31.08.2005. noslēgtā piegādes līguma Nr.17/2005 Pielikuma Nr.2 3.1.punktu: "Pasūtītājam Līguma darbības laikā ir tiesības atteikties no jebkuras piegādājamās Preču partijas saņemšanas, kuras Pasūtījums jau ir izdarīts, ja pēc Pasūtītāja ieskatiem attiecībā uz piegādājamajām Precēm ir mainījies Patērētāju pieprasījums. Pie tam puses ir vienojušās, ka, iestājoties šajā punktā minētajiem apstākļiem, Pasūtītājs neatlīdzina Piegādātājam nekādus tam radušos zaudējumus". Šī paša Pielikuma 3.5.punktā ir noteikts, ka "Piegādātājs pieņem atgrieztās Preces par cenu, kāda bija noteikta par pēdējo tāda paša artikula Preču piegādes reizi. Šajā punktā noteiktā cena, par kuru tiek atgrieztas Preces, Piegādātājam ir saistoša un Piegādātājam nav tiesību prasīt Līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ". KP uzskata, ka šāds nosacījums līgumā, pirmkārt, skaidri apliecina EC atkarību no AS "Drogas", otrkārt, ir netaisnīgs un ekspluatējošs, jo AS "Drogas" neuzņemas atbildību par savu tieši veicamo komercdarbību, t.i., par nepareizu noieta plānošanu. Ievērojot lielus atgrieztās preces apjomus, KP secina, ka AS "Drogas" veica iepirkumus no EC nepārdomāti, nerēķinoties ar to, ka tik daudz preču, cik pasūtīts, var netikt pārdotas, kam pamats bija noslēgtā līguma noteikumi, kas neparedzēja AS "Drogas" atbildību. To apliecina EC administratora 31.10.2012. sniegtā informācija Nr.10/311 "Par papildus informāciju pie iesnieguma" (turpmāk - Iesnieguma papildinājums Nr.2), kur minēts, ka "Sastādītajos Drogas Mārketinga plānos bija paredzēts pasūtīt noteiktu daudzumu attiecīgās preču zīmes produkcija. Tā 2008.gada plānā (..) EC bija jānodrošina Adidas 5 nosaukumu preces, katra 2000 - 2500 gab, jeb kopā 10000 - 12500. Divas nedēļas pirms akcijas, kad EC jau preces bija sagādājušas no ražotājiem, Drogas koriģēja pasūtījumu (..) uz 7500 gab, bet reālais veikalu pasūtījums bija tikai 4687 gab jeb 62% (attiecībā pret sagādātajām precēm šis procents bija tikai 47%). Analoģiska situācija no 2009.gada Mārketinga plāna. Norādītajā plānā (..) 3 UDV Pour Goldissime EDP preču nosaukumu plānotais pasūtījums ir uzrādīts 2000 no katra artikula, t.i. kopā 6000 gab. Pirms akcijas pasūtījumā (..) vienību skaits bija norādīts tāds pats t.i. 6000 gab, faktiski veikali pasūtīja tikai 1888 gab norādītās preces. Tādējādi atkāpes no pasūtījuma sastādīja 32%. Jāpiezīmē, ka par atkāpēm no pasūtītajiem daudzumiem, kādi bija norādīti Mārketinga plānā vai koriģētajos pirms akciju pasūtījumos, Drogas nekādu atbildību nenesa (..)". Jebkurā komercdarbībā ir svarīgi apzināt potenciālo pieprasījumu, analizēt noieta rezultātus par iepriekšējiem periodiem, lai pareizi izplānotu iepirkumus un minimizētu riskus gan no pasūtītāja, gan piegādātāja puses. Ņemot vērā AS "Drogas" mārketinga direktores/valdes locekles M.S. 15.05.2012. Sarunu protokolā sniegto informāciju, ka (*), KP secina, ka AS "Drogas" mārketinga plāns ir uzskatāms par detalizētu un, ņemot vērā tā saskaņošanā iesaistītās personas, tam būtu jābūt arī ekonomiski pamatotam un līdz ar to rūpīgi izstrādātam, jo AS "Drogas" potenciālā pieprasījuma pārvērtēšana un sekojoši arī iepirkumu plānošana atstāj negatīvas sekas uz tās komercdarbību. Tomēr no Lietas materiāliem redzams, ka AS "Drogas" nepareizas vai sliktas biznesa plānošanas sekas pārnesa uz piegādātāju - EC, izmantojot tā atkarību, kā rezultātā EC cieta zaudējumus. Pamatojoties uz Iesniegumam pievienotajiem dokumentiem (e-pasta sarakstes izdrukas), KP secina, ka AS "Drogas" sliktus pārdošanas rezultātus kā argumentu EC preču atgriešanai izmantojusi vairākkārt: - AS "Drogas" Preču grupu vadītājas S.B. 06.05.2009. e-pasta vēstule EC, kurā minēts, ka produktam "Cottage vannas putas" tiks pārtraukta preču pasūtīšana, jo visos veikalos pēdējos 2 mēnešus ir zemi pārdošanas rezultāti. Lai atgrieztu preces, tiek piedāvāti 2 varianti: samazināt cenu, nepieciešamā atlaide 50%, kā arī minēts aprēķins, kāda ir iespējamā rēķina summa un norādīta atgriešanas summa. Turpinot saraksti, AS "Drogas" Preču grupu vadītājas S.B. 13.05.2009. e-pasta vēstulē EC ir minēts, ka nav saņemta atbilde uz iepriekšējo e-pasta vēstuli, preču pasūtīšana ir beigusies un tiek plānota atgriešana no jūnija, kā arī ir iespējams palīdzēt izpārdot akcijas laikā jūnijā. - AS "Drogas" Preču grupu vadītājas S.B. 13.05.2009. e-pasta vēstule ar nosaukumu "nagu dienas" EC, kurā minēts sekojošais:"Labdien! Sakarā ar sliktiem pārdošanas rezultātiem un vājo Jūsu atbalstu šiem produktiem, mēs pieņemam lēmumu samazināt šo kategoriju pēc akcijas norises (..)". - AS "Drogas" Preču grupu vadītājas I.B. 27.07.2009 e-pasta vēstule ar nosaukumu "RE: nagu kopšanas optimizācija" EC, kurā minēts sekojošais:"Labdien! Jau ilgu laiku nevaru saņemt no Jums akceptu atgriešanas laikiem nagu kopšanas līdzekļiem (SALLY HANSEN, KISS, BROADWAY, PW). Lūdzu akceptēt manis nosūtītā sortimenta atgriešanu laika periodā no 03.08.09.-07.08.09." - AS "Drogas" Preču grupu vadītājas S.B. 01.06.2009. e-pasta vēstule ar nosaukumu "FRUTTINI, AV, BBB", kurā tiek informēts, ka ir ticis pieņemts lēmums izņemt no "Drogas" sortimenta FRUTTINI, ALDO VANDINI, BETTINA BARTY, CLEARFACE. No 03.06. šai precei ir pārtraukti pasūtījumi. Precei ir zems apgrozījums un augstas mazumtirdzniecības cenas. Atgriešana plānota jūlija beigās. Tiek piedāvāts caur kredītrēķinu organizēt atlikumu izpārdošanu. EC administratora 15.12.2010. papildus sniegtajā informācijā Nr.12/34 (turpmāk - Iesnieguma papildinājums Nr.1) minēts, ka "ir pievienotas Drogas pavadzīmes atgrieztajām precēm. Kā redzams ir norādīti tikai samaksas noteikumi (ar pārskaitījumu) un uz kādām EC pavadzīmēm attiecas atgrieztās preces. Atgriešanas pamatojums nav norādīts. Vispārīgi atgriešanas pamatojumu regulēja Drogas līguma Vispārējie noteikumi 3.punkts "Atteikšanās no preču pieņemšanas, piegādātās preces atgriešana (..). Apakšpunktā 3.1. noteikts, ka Drogām līguma darbības laikā ir tiesības atteikties no pasūtītās preces, ja pēc tās ieskatiem ir mainījies patērētāja pieprasījums. Tas praktiski visos gadījumos arī bija faktiskais atgriešanas iemesls". Izvērtējot AS "Drogas" darbinieku e-pasta saraksti ar EC, KP secina, ka KL 13.panta otrās daļas 1.punktā noradītais aizliegums ne tikai bija tieši iekļauts AS "Drogas" un EC līgumā, bet arī faktiski tika realizēts, t.i., AS "Drogas" atgrieza preces piegādātājam. Kā preču atgriešanas pamats bija norādīti "slikti pārdošanas rezultāti", kas saskaņā ar KL 13.panta otrās daļas 1.punktu nedrīkst būt pamats DSM esošam uzņēmumam pieprasīt preču atgriešanu. Vienlaikus secināms, ka vairumā gadījumu AS "Drogas" piedāvāja precēm, kas paredzētas atgriešanai, rīkot izpārdošanu, t.i., ievērojamu cenas samazināšanu. Izvērtējot EC iesniegtās preču pavadzīmes, konstatējams, ka preču atgriešana notika arī faktiski, kā tas arī aprakstīts Iesnieguma papildinājumā Nr.1. 6.2. KL 13.panta otrās daļas 2.punkta pārkāpums KL 13.panta otrās daļas 2.punktā ir aizliegta "netaisnīgu un nepamatotu maksājumu, atlaižu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi, piegādāto preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem". Saskaņā ar Iesniegumā minēto "atlaižu piemērošanai preču piegādēm un jau piegādātajām precēm tika izmantoti dažādi uzspiesti paņēmieni. Tā Drogas līgum …