Zaudējis spēku - Krāslavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Zaudējis spēku - Krāslavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2025/7 Krāslavā 2025. gada 25. septembrī Krāslavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi Apstiprināti Krāslavas novada pašvaldības domes 2025. gada 25. septembra sēdē ar lēmumu Nr. 1056 (prot. Nr. 14 § 9) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32450 izstrādātie Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi". 2 2. Ar Plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem: 2.1. Krāslavas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 2013/2 "Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr. 2, 12. §); 2.2. Dagdas novada domes 2013. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Dagdas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu" (ar grozījumiem, kas izdarīti 19.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2017/1 redakcijā), kas apstiprināti ar Dagdas novada domes 27.03.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 5, 1. §); 2.3. Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Aglonas novada domes 28.08.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 18, 17. §). 3 Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks Paskaidrojuma raksts Krāslavas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/7 "Krāslavas novada teritorijas plānojums" Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumsTeritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punktā noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi, un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tā daļai.2020. gada 23. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka jaunizveidoto pašvaldību pienākumu līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādāt plānojumu visai jaunajai administratīvajai teritorijai. Prasība ir attiecināma uz minimālo prasību izpildi, t.i., līdz 2025. gada 31. decembrim jaunizveidotajām pašvaldībām jābūt izstrādātai vismaz plānojuma 1. redakcijai, kas nodota publiskajai apspriešanai.2022. gada 29. septembrī Krāslavas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Nr. 1170 "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu". Plānojuma izstrāde uzsākta ar mērķi izstrādāt vienotu plānošanas dokumentu Krāslavas novadam, kas būtu balstīts uz esošajiem teritorijas plānojumiem un jauno Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2022.–2037. gadam, ņemot vērā iesaistīto pušu intereses un nākotnes ieceres.2023. gadā saņemti iestāžu un kaimiņu pašvaldību nosacījumi, iedzīvotāju priekšlikumi, veiktas konsultācijas par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, kā arī saņemts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums Nr. 4-02/81/2023 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu".2024. gadā iepirkuma rezultātā noslēgts pakalpojumu līgums ar SIA "Grupa93" un sadarbībā ar Krāslavas novada pašvaldību – Krāslavas novada Būvvaldi, Krāslavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļu un Nekustamā īpašuma un infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļu, Krāslavas pagastu apvienības pārvaldi, Dagdas pilsētas un pagastu apvienību, pagastu pārvaldēm, konsultējoties ar Kultūras un tūrisma pārvaldi un citām pašvaldības struktūrām izstrādāts dokumenta gala variants. Dokumenta izstrādes procesa vadītājs: Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja.Teritorijas plānojuma sastāvā ietilpst paskaidrojuma raksts, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kā arī vides pārskats; kā saistošie noteikumi Nr. 2025/7 "Krāslavas novada teritorijas plānojums" tiek izdotas tikai grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Krāslavas novadā spēkā ir bijuši 3 atšķirīgi teritorijas plānojumi, kas pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīža zaudēs spēku:• Krāslavas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 2013/2 "Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr. 2, 12. §);• Dagdas novada domes 2013. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Dagdas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu" (ar grozījumiem, kas izdarīti 19.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2017/1 redakcijā), kas apstiprināti ar Dagdas novada domes 27.03.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 5, 1. §);• Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Aglonas novada domes 28.08.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 18, 17. §).2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetuSaistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciKrāslavas novada teritorijas plānojums ir saistošs juridiskām un fiziskām personām, kuriem ir īpašumi novada teritorijā, un kurā, līdzsvarojot personu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām, tiek noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei tai skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi visā Krāslavas novadā, un ietver 2 pilsētas, 37 ciemus un 24 pagastu teritorijas.4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksāmNav ietekmes uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām.5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemNav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide.6. Informācija par izpildes nodrošināšanuSaistošo noteikumu izpildi veic Krāslavas novada Būvvalde.7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaNav ietekmes.8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmSaskaņā ar 2024. gada 19. decembrī pieņemto Krāslavas novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 1412 (protokols Nr. 16, 16. §) "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" dokumenta pirmā redakcija tika nodota publiskajai apspriešanai – no 2025. gada 17. janvāra līdz 19. februārim tika noteikta Krāslavas novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana.Saskaņā ar 2025. gada 29. maijā pieņemto Krāslavas novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 613 (protokols Nr. 6, 14. §) "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas pilnveidošanu un nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" no 2025. gada 10. jūnija līdz 3. jūlijam tika noteikta Krāslavas novada teritorijas plānojuma otrās redakcijas publiskā apspriešana.Kopumā abām redakcijām organizētas 5 publiskās apspriešanas sanāksmes (tai skaitā 2 hibrīdrežīmā, ar iespēju pieslēgties attāllināti).Par dokumentu saņemtie valsts iestāžu un kaimiņu pašvaldību atzinumi, kā arī fizisko un juridisko personu priekšlikumi iekļauti ziņojumā par dokumenta izstrādi.Ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" noteiktās prasības plānošanas dokumentu izstrādei, Teritorijas plānojuma materiāli tiek publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), un publiski pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kā arī pieejami Krāslavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.kraslava.lv sadaļā "Attīstība" – "Teritorijas plānojums"; informācija par publiskās apspriešanu (termiņu, iespējām iesniegt priekšlikumus, publiskās apspriešanas sanāksmēm) tika dublēta Krāslavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.kraslava.lv, "Aktualitātes" – "Sabiedrības līdzdalība". Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks Apstiprināti Krāslavas novada pašvaldības domes 2025. gada 25. septembra sēdē ar lēmumu Nr. 1056 (prot. Nr. 14 § 9) Krāslavas novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90001267487Rīgas iela 51, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601dome@kraslava.lv http://www.kraslava.lvKrāslavas novada teritorijas plānojumsRedakcija 2.1.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.4. Piekļūšana zemes vienībām2.5. Reljefa un augsnes aizsardzība2.6. Meža zeme2.7. Derīgo izrakteņu ieguve2.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība2.9. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas2. pielikums. Tipveida šķērsprofili3. pielikums. Ielu un ceļu kategoriju shēmas4. pielikums. Redzamības brīvlauki5. pielikums. Pagalmi6. pielikums. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti7. pielikums. Esošie pievienojumi valsts autoceļiem1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Krāslavas novada (turpmāk – Novada) administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.1.2. DEFINĪCIJAS2. apbūves noteikumos lietotie termini:2.1. aizsargstādījumi – apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;2.2. apbūves līnija – apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas, izņemot ielas sarkano līniju;2.3. Novads – Krāslavas novada administratīvā teritorija, kas ietver Krāslavas un Dagdas pilsētas, kā arī 24 pagastus – Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagasts;2.4. pagalmi:2.4.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures sienai;2.4.2. ārējais sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam, kas tieši robežojas ar ielu vai ceļu;2.4.3. iekšējais pagalms – zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas nerobežojas ar ielu;2.4.4. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tās platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves priekšējai sienai;2.5. palīgbūves un palīgizmantošana – ēkas, citas būves un saimnieciskā darbība, kas ir nepieciešama teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Palīgbūves nedrīkst aizņemt vairāk par 30 % no konkrētajā funkcionālajā zonā atļautā apbūves blīvuma rādītāja attiecīgajā zemes vienībā;2.6. piebraucamais ceļš, piebrauktuve – māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un citām būvēm vai to grupām, tostarp lai veiktu inženiertehniskās infrastruktūras objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju Aizsargjoslu likuma izpratnē;2.7. zemes vienības fronte – zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA3. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, ir atļauts zemes vienības izmantot būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanai veidiem, kā arī:3.1. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšanai;3.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai;3.3. atkritumu, izņemot bīstamo atkritumu, savākšanas konteineru (tvertņu) izvietošanai;3.4. palīgbūves izbūvei un palīgizmantošanai.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA4. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts:4.1. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;4.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus u.tml.) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētas novietnes saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;4.3. lietotu transportlīdzekļu vai to daļu, iekārtu, vagonu, mēbeļu u.c. nolietotu sadzīves un ražošanas priekšmetu novietošana, uzkrāšana un glabāšana.2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA5. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 8. punktā noteikto izņēmumu.6. Atļauts veidot jaunu zemes vienību, ja tai ir nodrošināta piekļuve atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem.7. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad:7.1. konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ;7.2. zemes vienība ir paredzēta inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai.8. Ņemot vērā esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību, bet ne vairāk kā par 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.9. Ja jaunveidojama dzīvojamās apbūves teritorija pilsētā atrodas ārpus teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN11), tad minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 1 200 m2.10. Zemes vienības, uz kuras paredzēta divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu māju apbūve, sadale reālajās daļās ir atļauta pēc dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā.11. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, tad to sadalot, jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību nosaka, ņemot par pamatu tās funkcionālās zonas, kura aizņem lielāko zemes vienības daļu, nosacījumus.12. Ja lauku teritorijā no pārējās zemes ir nepieciešams atdalīt zemes vienību ar esošo viensētu, tad atdalāmās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 2 500 m2.2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM13. Zemes vienību atļauts izveidot vai apbūvēt tikai tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve t.i. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu (plānošanas dokumentā vai būvniecības ieceres dokumentācijā) ceļu vai ielu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai ceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš.14. Līdz zemes vienībai piebraucamo ceļu var veidot kā ceļa servitūtu Civillikumā noteiktajā kārtībā.15. Ja, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, plānots izveidot jaunu ielu vai ceļu ar jaunu pieslēgumu pašvaldības ielai, ceļam vai valsts autoceļam, tad ielas vai ceļa risinājums jāveido tā, lai tas nodrošinātu piekļuvi arī citām blakus esošajām zemes vienībām, kurām piekļuve nav nodrošināta.16. Ceļu vai ielu, kas nodrošina piekļūšanu zemes vienībai, un tā pievienojumu ielai vai ceļam izbūvē līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.17. Pilsētās un ciemos piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie valsts un pašvaldības ceļiem pieļaujams ne tuvāk kā 50 m attālumā no esoša krustojuma D, C un B kategorijas ielām un ne tuvāk kā 20 m attālumā no esoša krustojuma E kategorijas ielām. Jaunbūvējamas ielas, piebraucamā ceļa un caurbrauktuves pievienojumu ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.18. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādu kategoriju ielām vai ceļiem, pievienojumu veido pie zemākās kategorijas ielas vai ceļa.19. Publiskajiem ūdeņiem jānodrošina publiska piekļūšana gājējiem un velosipēdistiem. Piekļūšanas risinājumus pašvaldība nosaka detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta darba uzdevumā.2.5. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA20. Dabiskā reljefa veidojumi un dabiskās ūdensteces Novada teritorijā saglabājamas kā vērtīgi vides elementi. Teritoriju attīstot, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā paredz risinājumus to iekļaušanai vienotā teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu sistēmā.21. Pēc būvniecības pabeigšanas atjauno augsnes virskārtu, izņemot, ja būvatļaujas projektēšanas nosacījumos atbilstoši detālplānojumam vai būvniecības iecerei būvvalde ir noteikusi speciālas prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai.2.6. MEŽA ZEME22. Meža zemes atmežošana apbūvei atļauta tikai zem ēkām un iekšpagalmiem, ceļiem un inženiertehniskās apgādes objektiem. Pārējā zemes vienības daļā jāsaglabā mežs, nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus.23. Lauksaimniecības zemju apmežošana (sējot vai stādot) ir aizliegta, ja izpildās kāds no uzskaitītajiem kritērijiem:23.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 31 balle un augstāka (IV kvalitātes grupa un augstāka), izņemot kūdrājus;23.2. teritorijā atrodas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģistrēta meliorācijas sistēma, izņemot, ja ir saņemti tehniskie noteikumi no VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meža ieaudzēšanai;23.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek intensīvi izmantotas lauksaimniecībā (atbilstoši lauku bloku kartei, kurā attēlotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar labu lauksaimniecības stāvokli);23.4. teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes biotops.24. Lauksaimniecības zemju apmežošanu var veikt gadījumos, ja visapkārt lauksaimniecības teritorijai atrodas mežs un tā ir grūti pieejama, nav esoša piebraucamā ceļa.25. Minimālie attālumi no jaunveidojamās mežaudzes:25.1. līdz zemes vienības robežām – 5 m, bet, ja zemes vienības funkcionālais zonējums, ar ko robežojas jaunveidojamā mežaudze, ir Savrupmāju apbūves, Mazstāvu dzīvojamās apbūves vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, tad 25 m;25.2. līdz dzīvojamai mājai – 50 m;25.3. citi attālumi nosakāmi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.2.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE26. Derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguve, nav atļauta:26.1. pilsētās un ciemos;26.2. kultūras pieminekļu teritorijās, bet to aizsardzības zonās saskaņojama ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi;26.3. Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijās, izņemot, ja ietekmes uz vidi novērtējumā vai ietekmes sākotnējā izvērtējumā ir noteikti pasākumi negatīvās ietekmes uz biotopiem novēršanai un derīgo izrakteņu ieguve ir pamatota ar sociāli ekonomiskiem ieguvumiem sabiedrībai;26.4. ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), ja tas rada negatīvu ietekmi uz ainavu.27. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu iekārtošanai izstrādā kravas transporta kustības organizācijas un ceļu aizsardzības un satiksmes drošības pasākumus, lai nepasliktinātu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļus un esošo transporta kustību un infrastruktūru.28. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajā zonā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī ierīkot ūdenstilpi.2.8. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA2.8.1. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai29. Kultūras pieminekļu objektos, to teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli, nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa, un kas ir saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo regulējumu.30. Prasības valsts aizsargājamiem arhitektūras pieminekļiem:30.1. veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu;30.2. uz arhitektūras pieminekļu fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus objektus un iekārtas (reklāmas, satelītantenas u.c.), kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā.31. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, piemēram, karjeru saimniecības attīstība, dīķu rakšana, jaunu ceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūve un teritorijas apmežošana.2.8.2. Prasības Krāslavas pilsētas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai32. Šajā nodaļā ir noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves prasības valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības piemineklī "Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs", valsts aizsardzības Nr. 7343 (turpmāk – vēsturiskais centrs) un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).33. Veicot būvniecību un zemes vienību robežu izmaiņas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā, saglabā kultūrvēsturisko vidi:33.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas;33.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, būvlaides;33.3. apbūves raksturu, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;33.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti;33.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (videi raksturīgi žogi, vārti, celiņi, kāpnes, apgaismes ķermeņi, lapenes un citi ārtelpas elementi);33.6. nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu;33.7. būvējot vai atjaunojot ēkas vēsturiskajā centrā, dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem;33.8. aizliegta vēja ģeneratoru un saules paneļu izvietošana uz jumta plaknēm, fasādēm un frontoniem (pēdējā daļa starp jumta nogāzēm sānos un karnīzi apakšā), kas ir redzamas no ielas. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm, tie jāievada ēkas bēniņos.34. Prasības pilsētbūvnieciski nozīmīgu skatu saglabāšanai:34.1. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Augstvērtīgs skatu punkts" (TIN52) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt jaunās apbūves vizuālās ietekmes izvērtējumu, lai aizsargātu vērtīgu pilsētainavu, galvenokārt, saglabājot atvērtus skatu koridorus uz nozīmīgām ēkām, uzlabojot pilsētas arhitektonisko kompozīciju un panorāmu;34.2. veidojot ainavu Daugavas krastā, veic ainaviskās cirtes atsevišķu skatu laukumu ierīkošanai, lai pilnveidotu nozīmīgu objektu un skatu vizuālu uztveramību;34.3. Ostas un Rātūža ielās pie Daugavas saglabā publiski pieejamu laukumu ar panorāmas skatu pāri Daugavai;34.4. neizmaina skatus uz Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu no Ostas ielas, 18. novembra laukuma, Rīgas un Lāčplēša ielas krustojuma un Miesnieku un Vienības ielas krustojuma.35. Būvējot jaunas ēkas līdzās esošajai kvartāla apbūvei, ievēro prasības apbūves mēroga un rakstura saglabāšanai:35.1. jaunbūvējamās ēkas maksimālo būvtilpumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši vidējam ēkas būvtilpumam un stāvu skaitam kvartāla ievaros;35.2. ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu būvtilpumu vai stāvu skaitu, to apjomus aprēķinā neietver;35.3. jaunu ēku fasāžu arhitektūru veido ielas ainavai raksturīgā fasāžu dalījumā un detalizācijā;35.4. fasāžu krāsojumam izmanto izstrādātās krāsu pases vai izstrādā jaunas, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti.36. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei:36.1. aizliegts pārveidot fasāžu arhitektūru, logu un ieejas durvju ailas un vērtņu dalījumu;36.2. aizliegts pārveidot vai nojaukt redzamos arhitektoniskos veidojumus, izņemot gadījumus, kad izmaiņas nepieciešamas, lai atjaunotu laika gaitā zaudēto ēkas vēsturisko veidolu;36.3. bojātos ēku funkcionālos un dekoratīvos elementus atjauno, veidojot oriģinālo daļu kopijas vai atbilstoši vēsturiskiem analogiem;36.4. pirms ēkas restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves veic tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti, un būvniecības ieceres dokumentācija izstrādājama, pamatojoties uz izpētes secinājumiem.37. Prasības ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4) un kas nav valsts aizsargājamie arhitektūras pieminekļi, restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei:37.1. saglabā tās apjomu proporcijas un stilistiku, bet ielas fasādēs – arī fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus;37.2. aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Mainot logus saglabā raksturīgās dekoratīvās aplodas.38. Prasības vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), fasādēm:38.1. sarkano ķieģeļu mūra ēkām attīra ķieģeļu mūri un atjauno tā šuvojumu;38.2. apmestām mūra ēkām atjauno apmetumu un visas dekoratīvās detaļas (iztrūkstošās vai bojātās detaļas kopējamas pēc esošo oriģinālu parauga);38.3. koka konstrukciju ēkām ar apmestām sienu virsmām atjauno apmetumu un dekoratīvās detaļas, lietojot saskaņotus materiālus;38.4. koka ēkām ar dēļu apšuvuma apdari saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, tas atjaunojams, ievērojot oriģinālo dēļu platumu un likšanas virzienu;38.5. fasādēs saglabājami visi dekoratīvās apdares elementi. Iztrūkstošās vai bojātās detaļas nomaina ar kopijām, ko izgatavo pēc oriģinālu parauga. Aizliegts mainīt koka ēku dēļu apšuvumu ar citiem apdares materiāliem vai neatbilstoša platuma apšuvuma dēļiem;38.6. ēku apdarei aizliegts izmantot plastikātu;38.7. fasādes krāso, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti;38.8. siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare.39. Prasības jumtu iesegumu maiņai un jumtu siltināšanai:39.1. valsts aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, mainot jumta segumu, lieto oriģinālajam jumta segumam analogu vai ēkas būvniecības laikam un stilam raksturīgu materiālu. Jumta siltināšana pieļaujama, ja iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, t.sk. Apbūves noteikumu 36. punkta prasības;39.2. vēsturiskajām ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4):39.2.1. jumtus ieklāj ar gludām vai viļņotām metāla plāksnēm vai gludiem līmējamiem materiāliem melnos, pelēkos, brūnos vai citos vēsturiskajai apbūvei atbilstošos toņos (var izmantot arī cinkoto skārdu);39.2.2. viena vai divu stāvu palīgēku jumtus, kas atrodas kvartāla dziļumā un nav redzamas no publiski pieejamas ārtelpas, atļauts ieklāt ar dažādu materiālu segumiem, izņemot azbestcementa plāksnes un kārniņus imitējošu lokšņu materiālu;39.2.3. jumta siltināšanu veic, nemainot vēsturisko jumta konstrukciju un formu.40. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu un vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), logu un durvju saglabāšanai vai maiņai:40.1. ēkās pēc iespējas saglabā vai atjauno esošos koka konstrukciju logus;40.2. logu nomaiņai, izstrādā detalizētu logu projektu visai ēkas fasādei, saglabājot tipisko dalījumu, stila, materiālu un detalizācijas atbilstību fasādes arhitektoniskajam risinājumam. Saglabā izteikti akcentēto horizontālo spraisli starp virslogu un vērtnēm;40.3. ēkai visā fasādes laukumā, izņemot pirmā stāva vitrīnas, iebūvē logus ar viena materiāla rāmjiem;40.4. visas dekoratīvās detaļas saglabā vai atjauno;40.5. ēku fasādēs, kas nav redzamas no ielas vai publiskas ārtelpas, kā arī pārbūvējot ēkas, kas būvētas pēc 1940. gada, atļauts iebūvēt dažādu materiālu logus;40.6. logus, durvis un vitrīnas aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu;40.7. pārbūvējot vai izbūvējot jaunas vitrīnas, aizliegts mainīt esošo logailu formu (piemēram, aizmūrēt daļu logailas vai arī to paplašināt) un iznīcināt arhitektoniski nozīmīgas būvdetaļas. Atļauts iebūvēt ar kopējo fasādes arhitektūru saderīgus vitrīnu rāmjus;40.8. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabā oriģinālos galvenos ieejas mezglus un galvenās durvis, bet ja tas nav iespējams, izgatavo to kopijas;40.9. ja vēsturiskās durvis nav saglabājušās, atjaunojot vai pārbūvējot ēkas un būvējot jaunus ieejas mezglus, atļauts izgatavot ēkas stilam un būvniecības laikam raksturīgas durvis atbilstoši vēsturiskiem analogiem.41. Vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), izņēmuma gadījumā atļauts nojaukt vai pārvietot, ievērojot šādas prasības:41.1. ja ēkas nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75 %. Atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli sniedz sertificēts būvinženieris, pamatojoties uz ēkas apsekojumu;41.2. pirms ēkas nojaukšanas un pārvietošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu.42. Prasības apbūves struktūras veidošanai Rīgas ielā, Lāčplēša ielā, Baznīcas ielā, Vienības ielā, Jaunajā ielā, Smilšu ielā, Skolas ielā, Tirgus ielā, Studentu ielā, Ostas ielā un Rātūža ielā:42.1. saglabājamais apbūves raksturs: ar fasādi stingri uz ielas sarkanās līnijas vai iedibinātās būvlaides būvētas, galvenokārt divu līdz trīs stāvu koka vai sarkanā ķieģeļa mūra ēkas, parasti – uz augsta, akcentēta cokola (arī, ja cokolstāvs nav izbūvēts). Raksturīga mūra apbūves iezīme – ķieģeļu mūra iebrauktuves sānpagalmos; vārtu pārsedze – lēzena arka;42.2. veido vienīgi atvērtu vai slēgtu perimetrālu apbūvi, izvietojot sānu sienas (ugunsdrošās sienas) uz zemes vienības robežas, bet atvērtā perimetrālā apbūvē – vismaz 4 m attālumā no robežas;42.3. ēku starp esošām vēsturiskām ēkām perimetrālas apbūves kvartālā būvē saskanīgā augstumā ar esošo apbūvi, tas ir, maksimālais jaunās ēkas augstums nedrīkst pārsniegt augstākās tuvākās vēsturiskās ēkas augstumu;42.4. ēkām, kuru fasādes izvietotas uz ielas sarkanās līnijas tieši pie ietves, aizliegts izbūvēt ieejas kāpnes, kas izvirzās ietvē.43. Prasības jaunu ēku būvniecībai, kas atrodas līdzās vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), kvartāla apbūvei:43.1. atļauts būvēt gan koka, gan mūra ēkas;43.2. ēkām veido divslīpju jumtus 30o – 45o slīpumā;43.3. koka ēku logiem veido akcentētu horizontālu spraisli un bagātīgi dekorētas aplodas;43.4. ēku gala fasādēs veido akcentētu jumta starpdzegu;43.5. ēkas būvē ar augstu, akcentētu cokolu; cokola augstumu pieskaņo apkārtējām ēkām.44. Žoga materiālam izmanto koka dēļus vai ar ēku arhitektūru saskanīgu mūri, stabi – masīva mūra vai betona.45. Vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, ievēro šādas prasības:45.1. būves atļauts restaurēt, atjaunot vai pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams – nojaukt, to vietā būvējot jaunas, apkārtējā vidē iederīgas būves;45.2. lēmumu par to, vai būve ir nojaucama, pašvaldība pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi.2.8.3. Prasības koka apbūves saglabāšanai46. Koka apbūves saglabāšanas prasības attiecas uz ēkām, kas Novadā būvētas 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta pirmajā pusē.47. Pārbūvējot vai atjaunojot ēkas, pašvaldība var izvirzīt papildus prasības, lai nepieļautu jumtu, fasāžu un arhitektonisko veidojumu (verandu, loga apmaļu, dzegu, durvju, kāpņu u.c.) likvidāciju, vienkāršošanu, kā arī logu ailu kompozicionālas izmaiņas.48. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.49. Fasāžu apdarē aizliegti plastmasas un metāla apšuvumi un apaļkoku guļbaļķi, izņemot, ja to izmantošana ir pamatojama kā objektam raksturīgais materiāls.50. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru.2.9. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI51. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvniecības ieceres dokumentāciju, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.52. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Autoceļi, ielas un piebraucamie ceļi53. Ielas, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iedala kategorijās, ņemot vērā to atrašanās vietu, nozīmi ielu tīklā, funkciju un prasības, kas jānodrošina ielu būvniecībā un ekspluatācijā. Pilsētu un ciemu teritorijās esošo ielu iedalījums kategorijās norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.54. Valsts autoceļu kategorijas, ceļu zemes nodalījuma joslas un aizsargjoslas platums ir norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.55. Ielu iedalījums kategorijās pilsētu un ciemu teritorijās:55.1. B – tranzīta ielas;55.2. C – maģistrālās ielas;55.3. D – ciema nozīmes ielas;55.4. E – vietējas nozīmes ielas.56. Pilsētu un ciemu teritorijās plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas, to platumi nosakāmi atbilstoši ielas kategorijai, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt esošās apbūves dēļ.57. Minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:57.1. tranzīta ielām (B) – 19 – 27 m (VSIA "Latvijas Valsts ceļi" autoceļiem ne šaurāk kā Apbūves noteikumu 1. pielikumā norādītā);57.2. maģistrālajām ielām (C) – 16 – 20 m;57.3. ciema nozīmes ielām (D) – 12 – 16 m;57.4. vietējas nozīmes ielām (E) – 6 – 12 m.58. Apbūves noteikumu 55. punktā un 1. pielikumā noteiktās ielu kategorijas atļauts mainīt, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām izmaiņām satiksmes intensitātē, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā un, ja mainot ielas kategoriju, var izbūvēt tai atbilstošo ielas šķērsprofilu.59. Pievienojumus valsts ceļiem plāno un projektē, ievērojot nosacījumu, ka informācija par esošajiem un plānotajiem ielu, ceļu un nekustamo īpašumu pievienojumiem valsts autoceļiem pilsētās, ciemos un ārpus tiem, un par attiecīgo pievienojumu kategorijām, ietverta Apbūves noteikumu 7. pielikumā. Pirms būvniecības uzsākšanas zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, pievienojuma novietojumu ceļam precizē, izstrādājot pievienojuma izvērtējumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pievienojuma vietu vai skaita maiņa vai to kategorijas izmaiņas nav Teritorijas plānojuma grozījumi.60. Jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu).61. Pilsētās un ciemos teritorijās gar valsts autoceļiem aizsargjoslu platumā (atbilstoši aizsargjoslu platumam lauku apvidos – valsts vietējiem autoceļiem 30 m, valsts reģionālajiem autoceļiem 60 m un valsts galvenajiem autoceļiem 100 m) jaunas dzīvojamās mājas vai jaunas publiskās ēkas būvniecībai ir jāsaņem tehniskie noteikumi no VSIA "Latvijas Valsts ceļi".62. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.63. Mežā ceļu klātne var būt ar šķembu, grants, grants – šķembu vai smilts – grants segumu vai bez ieseguma. Ceļa trasējumam mežā izvēlas dabisku brauktuvi, ja tas ir iespējams.64. Īpaši aizsargājamajās teritorijās uz valsts un pašvaldību ceļiem bez papildus saskaņošanas ir atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus.3.1.2. Redzamības nodrošināšana pie ielu un ceļu krustojumiem un pievienojumiem65. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem projektē redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.66. Uz stūra zemes vienībām visās apbūves teritorijās nedrīkst būvēt vai pārbūvēt būvi tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0,5 un 3 m līmeņiem virs krustojošos ielu vai ceļu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes vienības sarkanās līnijas.67. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.3.1.3. Automašīnu novietošana68. Minimālo nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu dažādiem izmantošanas veidiem nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.69. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.70. Esošām būvēm autostāvvietu normatīvu pārskata gadījumos, ja:70.1. tiek mainīta būves galvenais izmantošanas veids;70.2. tiek palielināta būves platība;70.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;70.4. pieaug dzīvokļu skaits;70.5. vai mainās kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transportlīdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu.71. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības ieceres dokumentācijā pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.72. Veicot publisko ēku un objektu apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgā objekta.73. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem atļauts veidot vienu kopīgu autostāvvietu, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu.74. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgās prasības75. Jaunus inženiertīklus būvē ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas un ceļu aizsargjoslu robežās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīnijas un to balstus, kurus neiekļauj ielu sarkano līniju teritorijās.76. Jaunus pazemes inženiertīklus ārpus ielu sarkanajām līnijām atļauts izvietot izņēmuma gadījumā (ja tos nav iespējams izvietot ielas sarkanajās līnijās), saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.77. Ja zemes ierīcība, sarkano līniju noteikšana un ceļa servitūta nodibināšana tiek veikta 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslas teritorijā, jāsaņem tehniskie noteikumi no AS "Augstsprieguma tīkls".3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija78. Centralizētās kanalizācijas tīkliem pieslēdz:78.1. jaunu būvi, ja tas ir tehniski iespējams un uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu ir ierīkoti centralizētās kanalizācijas tīkli, kā arī objekts atrodas teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11);78.2. apbūves teritorijas, kuras atrodas teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), pēc jaunu centralizētās kanalizācijas tīklu izbūves uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu. Īpašniekam ir pienākums pievienot objektu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem (ja pievienošana ir tehniski iespējama) ne vēlāk kā divu gadu laikā no brīža, kad centralizētie kanalizācijas tīkli ir nodoti ekspluatācijā;78.3. objektus, kuros esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kā rezultātā tiek radīts kaitējums apkārtējai videi, bet uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu ir izvietoti centralizētās kanalizācijas tīkli, kuriem ir tehniski iespējams pieslēgties. Šajā gadījumā īpašniekam ir pienākums ne vēlāk kā divu gadu laikā pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;78.4. jaunu ražošanas vai sabiedriski nozīmīgu objektu.79. Novada teritorijā, kas atrodas ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), atļauts ierīkot:79.1. jaunus decentralizētus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus, grodu akas, ūdensapgādes spices vai nodrošināt esošo urbumu un aku ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus. Ūdens ieguves vietas izvieto vismaz 10 m attālumā no potenciāliem piesārņojuma avotiem (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemes vienībās esošajiem. Grodu aku augšējās malas augstums ir vismaz 0,8 m virs zemes;79.2. jaunas decentralizēto kanalizāciju sistēmas ūdeņu savākšanai līdz 5 m3 diennaktī, izbūvējot hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vai nodrošinot esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tostarp Novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Pilsētās zemes vienībās ar platību līdz 2 500 m2 atļauts ierīkot tikai hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes;79.3. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pilsētās un ciemos, kur atsevišķu objektu kanalizācijas ūdeņu ar kopējais daudzums ir 5 m3 diennaktī un vairāk. To ekspluatācijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai reģistrē C kategorijas piesārņojošas darbību.80. Teritorijās, kuras nav noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), plānojot jaunu apbūvi ūdensapgādes un kanalizācijas perspektīvajam risinājumam paredz pieslēguma atzaru ar iespēju tālākā būvniecības procesā pieslēgties pie pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.3.2.3. Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas81. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju teritorijai, kurā ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un kas paredzēta apbūvei, vai esošās meliorācijas sistēmas (novadgrāvji, drenas u.c.) traucē veikt plānoto apbūvi, lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā paredz meliorācijas sistēmas risinājumus (pārbūve u.c.).82. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu.83. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni vai meliorācijas sistēmas pārbūvi, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.84. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.85. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām.86. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai – uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.87. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas un šai teritorijai ir jābūt brīvai no nožogojumiem.88. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu.3.2.4. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde89. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes primāri izvietojamas Rūpniecības teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās vai Lauksaimniecības teritorijās.90. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot, ievērojot, ka minimālajam attālumam no masta līdz kaimiņu zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes jāpārsniedz masta augstumu.91. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu izvieto:91.1. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1 un R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus līdz dzīvojamām un publiskām ēkām un nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām;91.2. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām, saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.92. Atbilstoši likumam "Par aviāciju" papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt vēja elektrostacijas, ja to augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 m vai vairāk.93. Saules elektrostacijas, kas ir izvietotas uz zemes, nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas un pārsniegt 4 m augstumu, kā ar saules elektrostacijas jāizvieto ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām. Uzstādot saules elektrostacijas pie daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves, papildus jāievēro Apbūves noteikumos 3.3.3. apakšnodaļā noteiktās insolācijas prasības.94. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5) un Kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) aizliegts izvietot alternatīvās elektroenerģijas iekārtas, izņemot saules paneļus uz ēku jumtiem, kas nav redzami no publiskās ārtelpas.3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Vispārīgās prasības95. Ja zemes vienības daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, aprēķinot apbūves parametrus, to neieskaita zemes vienības platībā.96. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālās zonās, tad apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālajai zonai.3.3.2. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un apbūves augstums un stāvu skaits97. Veicot būvju projektēšanu kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās), jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju, un tas var būt mazāks, nekā noteikts Apbūves noteikumu 4. nodaļā.98. Reliģisko organizāciju kulta celtnēm, ražošanas ēkām un tehnoloģiskām būvēm augstumu pieļaujams palielināt atbilstoši būves specifikai, neatkarīgi no attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā maksimālā apbūves augstuma.99. Zemes vienībās, kurās izvieto vienīgi inženierbūves, apbūves parametrus nenosaka.3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, insolācija100. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no zemes vienības robežas – apbūves līnija.101. Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības sānpagalmā vai aizmugures pagalmā. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu.102. Lauku teritorijās apbūvei raksturīgs brīvs ēku izvietojums. Pirms galvenās ēkas novietnes izvēles, izvērtējamas zemes vienības ainavas un meža saglabāšanas iespējas.103. Būvlaides pilsētās un ciemos vispārīgā gadījumā ir:103.1. gar B kategorijas ielām – 6 m no sarkanās līnijas, izņemot esošā apbūvē iedibinātā būvlaide un izņemot gadījumus, ja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņo citu attālumu;103.2. gar C un D kategorijas ielām – 6 m no sarkanās līnijas;103.3. gar E kategorijas ielām – 3 m no sarkanās līnijas.104. Pilsētās un ciemos apbūvētās teritorijās ar iedibinātu būvlaidi jaunas virszemes būves minimālo attālumu no ielas nosaka atbilstoši iedibinātajai būvlaidei.105. Būvlaides lauku teritorijā vispārīgā gadījumā ir:105.1. gar valsts autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvniecības ieceres dokumentācijā, ja ir saņemts VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņojums;105.2. gar pašvaldības autoceļiem 30 m, izņemot publisku un sezonas būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvniecības ieceres dokumentācijā, ja ir saņemts pašvaldības saskaņojums;105.3. 10 m no komersantu vai māju ceļa ass.106. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. Ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamo trokšņu līmeni, pašvaldība var atļaut šo attālumu samazināt. Minimālais attālums no dzelzceļa līdz dzīvojamai ēkai nedrīkst būt mazāks par 25 m no malējās sliedes.107. Ja ēka plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos vēsturiskā centra teritorijā un esošā pilsētas perimetrālā apbūvē, pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem minimālajiem attālumiem.108. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzdzīvokļu ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un minimālo attālumu līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas garākai fasādei, kas ir:108.1. 15 m līdz mazstāvu dzīvojamās ēkas garākai fasādei;108.2. 20 m līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas garākai fasādei.109. Attālumus starp dzīvojamām, publiskām un ražošanas ēkām nosaka tā, lai tiktu nodrošināta telpu nepārtraukta insolācija, ne mazāk kā 2,5 h/dienā (izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim.3.3.4. Pagalmi110. Pilsētās un ciemos galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā, atkarībā no apbūves veida, ir pagalms vai pagalmi (priekšpagalms, iekšējais pagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms, iekšpagalms).111. Gadījumos, kad zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai, vai citos īpašas konfigurācijas gadījumos pagalmus nosaka pēc iespējas atbilstoši Apbūves noteikumos ietvertajiem skaidrojumiem un pagalmu noteikšanas principiem, kas shematiski attēloti 5. pielikumā.112. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums vienāds ar būvlaides platumu.113. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauts izvietot virszemes būves, izņemot:113.1. piebraucamos ceļus, gājēju ceļus, laukumus vieglā autotransporta pagaidu novietošanai;113.2. žogus un vides dizaina objektus (piemēram, markīzes, dekoratīvas strūklakas, reklāmas objektus, skulptūras, soliņus);113.3. arhitektoniskas detaļas un veidojumus, t.sk., sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, pilastrus, jumta balstus, erkerus, balkonus, segtas un atklātas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5 m;113.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas.3.3.5. Žogi un prettrokšņu sienas114. Zemes vienības atļauts iežogot pa instrumentāli uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:114.1. ja zemes vienību skar ielas sarkanā līnija, žogu novieto pa sarkano līniju, izņemot zemes vienībās, kas robežojas ar valsts autoceļu, žogu novieto pa zemes vienības robežu, atkāpjoties 0,5 – 1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas;114.2. ja zemes vienību skar ielu krustojuma vai pievienojuma redzamības trīsstūris, žogu novieto pa redzamības trīsstūri;114.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm ne tuvāk par tauvas joslas robežu, saglabājot iespējas tauvas joslā brīvi pārvietoties kājāmgājējiem un operatīvo dienestu darbiniekiem;114.4. gar meliorācijas būvēm un ierīcēm pa ekspluatācijas aizsargjoslas ārējo malu, vai tuvāk, ja ir saņemts VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vai pašvaldības saskaņojums;114.5. aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids. Izņēmums ir speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības objekti u.c. ierobežotas pieejamības objekti.115. Žogu augstums un caurredzamība:115.1. žogiem dzīvojamo māju apbūves teritorijās gar ielām un piebraucamajiem ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,5 m;115.2. ja blakus zemes vienību īpašnieki ir rakstiski vienojušies, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,8 m;115.3. žoga caurredzamība pretskatā jābūt vismaz 40 %, izņemot cokola daļu;115.4. necaurredzamu žogu atļauts izbūvēt vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu ap …