Zaudējis spēku - Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība

Zaudējis spēku - Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumus Nr. 107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr. 228 Rīgā 1999.gada 29.jūnijā (prot. Nr. 33, 3.§) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 10.panta trešo daļu un 12.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka vienotu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtību. 2. Šo noteikumu ievērošanu savas kompetences ietvaros kontrolē Vides valsts inspekcija, Valsts darba inspekcija un Valsts sanitārā inspekcija. II. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķēšanas kārtība 3. Klasificētās ķīmiskās vielas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. 4. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums un ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi sniegti šo noteikumu 2.pielikumā. 5. Sprādzienbīstamu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas ir spēcīgi oksidētāji, klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 3.pielikumā. 6. Ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. 7. Kodīgu un kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma izvēles kritēriji noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. 8. Sensibilizāciju izraisošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. 9. Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 7.pielikumā. 10. Videi bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 8.pielikumā. 11. Citi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas kritēriji noteikti šo noteikumu 9.pielikumā. 12. Drošības prasību apzīmējumi un drošības prasību apzīmējumu apvienojumi sniegti šo noteikumu 10.pielikumā. 13. Drošības prasību apzīmējumu izvēles kritēriji noteikti šo noteikumu 11.pielikumā. 14. Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražotājs, importētājs vai piegādātājs pēc tās personas pieprasījuma, kura ir iegādājusies attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu tālākai izmantošanai cita produkta ražošanā, nekavējoties nosūta attiecīgajai personai visu informāciju par ķīmiskā produkta sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām, kura nepieciešama jaunā ķīmiskā produkta klasifikācijai un marķēšanai. 15. Katrai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klasei tiek piešķirts marķējums, kurā norāda bīstamības apzīmējumu ar burtu (burtiem), bīstamības simbolu un bīstamības paskaidrojumu (12.pielikums). 16. Katrai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klasei noteikts vienots marķējuma attēlojums (13.pielikums). 17. Uz katra ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojuma jābūt etiķetei ar šādu informāciju valsts valodā: 17.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta un ķīmiskā produkta sastāvā esošo ķīmisko vielu nosaukumi; 17.2. Latvijā reģistrēta ražotāja, importētāja vai piegādātāja nosaukums, juridiskā adrese un tālruņa numurs; 17.3. ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums un drošības prasību apzīmējums, kas brīdina par attiecīgās ķīmiskās vielas iedarbības bīstamību cilvēkam un videi. Abi minētie apzīmējumi sastāv no burta, skaitļa un teksta; 17.4. marķējums; 17.5. mazumtirdzniecībai paredzēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu masa vai tilpums. 18. Ja ķīmiskā viela klasificēta kā "ļoti toksiska", "toksiska", "kaitīga" vai "kodīga", uz iepakojuma norāda ķīmiskās vielas nosaukumu valsts valodā saskaņā ar starptautiski atzīto nomenklatūru (IUPAC - Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība). Pārējos gadījumos uz ķīmisko vielu iepakojuma norāda ķīmiskās vielas tirdzniecības nosaukumu vai tās ķīmisko nosaukumu saskaņā ar starptautiski atzīto nomenklatūru (IUPAC). 19. Uz ķīmisko produktu iepakojuma norāda ķīmiskā produkta tirdzniecības nosaukumu (ķīmiskā produkta nosaukums, kuru izmanto tirdzniecībā) valsts valodā. 20. Ķīmiskā produkta sastāvā esošo ķīmisko vielu nosaukumus uz etiķetes norāda, ja minēto ķīmisko vielu klātbūtnes dēļ attiecīgajā ķīmiskajā produktā tas klasificēts šādās bīstamības klasēs vai nepieciešams sniegt šādu ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 20.1. ja ķīmiskais produkts atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam klasificēts kā "ļoti toksisks", "toksisks" vai "kaitīgs"; 20.2. ja ķīmiskais produkts atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam klasificēts kā "kodīgs"; 20.3. ja ķīmiskajam produktam atbilstoši šo noteikumu 4., 6. un 7.pielikumam ir piešķirti šādi ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumi: R39, R40, R42, R43, R42/43, R45, R46, R47 un R48. 21. Ja ķīmiskā produkta sastāvā ir vairāk nekā četras ķīmiskās vielas, norāda četras ķīmiskās vielas, kas var izraisīt vislielāko kaitējumu veselībai un videi, izvēloties attiecīgo ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu. 22. Ja ķīmiskie produkti paredzēti pārdošanai mazumtirdzniecībā un klasificēti kā "ļoti toksiski", "toksiski" vai "kodīgi", bet uz to iepakojuma nav iespējams uzlikt marķējuma informāciju (ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību apzīmējumu), precīzu un labi saprotamu informāciju pievieno iepakojumam un, ja nepieciešams, pievieno arī informāciju par tukšā iepakojuma iznīcināšanu. 23. Ja ražotājs var pierādīt, ka informācijai par kādu ķīmiskā produkta sastāvdaļu vai ķīmisko vielu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir ierobežota pieejamība, viņam ir tiesības nenorādīt konkrēto ķīmisko vielu, bet norādīt vispārējo funkcionālo grupu (atomi vai atomu grupas, kas nosaka savienojuma ķīmiskās īpašības). 24. Uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma var nenorādīt ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību apzīmējumu, ja: 24.1. viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu un oksidējošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml; 24.2. kairinošo ķīmisko produktu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml un tie nesatur ķīmiskās vielas, kuras var izraisīt sensibilizāciju; 24.3. kairinošo ķīmisko vielu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml; 24.4. kaitīgo ķīmisko vielu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml un tās nav paredzētas realizācijai mazumtirdzniecībā. 25. Ja ķīmiskais produkts ir klasificēts gan kā "kaitīgs", gan kā "kairinošs", ķīmisko produktu apzīmē ar "kaitīgs", bet ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumā norāda abas bīstamības klases. 26. Katrai ķīmiskajai vielai norāda to ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu, kas tai piešķirts atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, ķīmiskās vielas iedarbību raksturo saskaņā ar šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumu. 27. Raksturojot iespējamo kaitējumu, ko ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts var nodarīt cilvēkam un videi, norāda vismaz vienu, bet ne vairāk par četriem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem. Ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumam jānorāda tā attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta īpašība, kas rada viskaitīgāko ietekmi. 28. Raksturojot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu lietošanas drošības pasākumus, norāda vismaz vienu, bet ne vairāk par četriem drošības prasību apzīmējumiem (apvienotais drošības prasību apzīmējums tiek uzskatīts par vienu). Ja drošības prasību apzīmējumu nav iespējams norādīt etiķetē, to var pievienot atsevišķi. 29. Katrai ķīmiskajai vielai norāda tos drošības prasību apzīmējumus, kas tai piešķirti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, drošības prasību apzīmējumu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu. 30. Mazumtirdzniecībā paredzētā ķīmiskā produkta iepakojuma marķējumā norādītajiem drošības prasību apzīmējumiem pievieno drošības prasību apzīmējumus S1, S2, S45 vai S46 saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā aprakstītajiem kritērijiem. 31. Ja ķīmisko produktu paredzēts izmantot izsmidzinot, tā iepakojuma marķējumā obligāti jānorāda drošības prasību apzīmējums S23, kā arī jāpiešķir viens no drošības prasību apzīmējumiem S38 vai S51 saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu. 32. Ķīmiskās vielas apzīmē ar bīstamības simboliem un bīstamības apzīmējumiem ar burtu, kas piešķirti katrai konkrētai ķīmiskajai vielai saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, bīstamības simbolu un bīstamības apzīmējumu ar burtu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumu. 33. Ja ķīmiskajai vielai tiek piešķirts vairāk nekā viens bīstamības apzīmējums ar burtu, jāņem vērā šādi nosacījumi: 33.1. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "T", nav obligāti jānorāda burti "Xi", "Xn" un "C", ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts citādi; 33.2. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "C", nav obligāti jānorāda burti "Xi"; 33.3. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "E", nav obligāti jānorāda burti "F" un "O". 34. Šajos noteikumos noteikto informāciju uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma izvieto horizontāli uz vienas vai vairākām iepakojuma virsmām. 35. Etiķetes izmērus nosaka, ņemot vērā iepakojuma lielumu: 35.1. ja iepakojuma tilpums ir līdz 3 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 52 x 74 mm; 35.2. ja iepakojuma tilpums ir no 3 litriem līdz 50 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 74 x 105 mm; 35.3. ja iepakojuma tilpums ir no 51 litra līdz 500 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 105 x 148 mm; 35.4. ja iepakojuma tilpums ir lielāks par 500 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 148 x 210 mm. 36. Katrs bīstamības simbols aizņem ne mazāk par 1/10 no etiķetes virsmas vai ne mazāk par 1 cm2. Etiķeti pielīmē iepakojumam, kurā ir ķīmiskā viela un ķīmiskais produkts. Etiķetes pamatkrāsai jābūt tādai, lai bīstamības marķējums izceltos. 37. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta iepakojums sastāv no ārējā iepakojuma, kas satur vairākas iekšējā iepakojuma vienības, ir atļauts marķēt ārējo iepakojumu atbilstoši bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu transportēšanas prasībām. Iekšējais iepakojums jāmarķē atbilstoši šiem noteikumiem. 38. Uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu etiķetes nedrīkst būt norādes, ka attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts nerada nekādus draudus, piemēram, "nav bīstams", "nav kaitīgs", "marķējums nav nepieciešams", "pārbaudīts", "apstiprināts", "vide", "daba" vai minēto vārdu kombinācijas. 39. Īpaši marķējuma kritēriji ķīmiskajiem produktiem ir minēti šo noteikumu 14.pielikumā. III. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošana 40. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam jāatbilst šādiem kritērijiem: 40.1. tam jābūt izturīgam ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos; 40.2. iepakojuma materiāls nedrīkst veidot ķīmiskus savienojumus ar iepakoto ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu vai pakļauties to iedarbībai; 40.3. izgatavotā iepakojuma konstrukcijai un materiālam jābūt tādam, lai uzglabāšanas laikā nerastos satura zudumi; 40.4. ja iepakojumu paredzēts atkārtoti aizvērt, pēc atkārtotas aizvēršanas nedrīkst rasties satura zudumi. 41. Iepakojumam, kas paredzēts vairākkārtējai atvēršanai, jābūt tādam, kuru nevar atvērt bērni, ja iepakojums satur: 41.1. šķidras ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus ar kinemātisko viskozitāti, mazāku par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā, kuri satur 10 % un vairāk alifātisko un/vai aromātisko ogļūdeņražu; 41.2. ķīmiskos produktus, kuri satur 3 % un vairāk metanola; 41.3. dihlormetānu vai ķīmiskos produktus, kas satur 1 % un vairāk dihlormetāna. 42. Ķīmisko produktu iepakojumu, ko nevar atvērt bērni, novērtē atbilstoši LVS ISO 8317 standarta prasībām. 43. Ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas klasificēti kā "ļoti toksiski", "toksiski" vai "kodīgi", paredzēts pārdot mazumtirdzniecībā, to iepakojumam neatkarīgi no tilpuma jābūt tādam, lai iepakojumu nevarētu atvērt bērni, un uz tā jābūt taustāmam bīstamības brīdinājuma simbolam, kas paredzēts neredzīgajam patērētājam. 44. Ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas klasificēti kā "kaitīgi", "īpaši viegli uzliesmojoši" un "viegli uzliesmojoši", paredzēts pārdot mazumtirdzniecībā, uz to iepakojuma neatkarīgi no tilpuma jābūt taustāmam bīstamības brīdinājuma simbolam. 45. Taustāmais bīstamības brīdinājuma simbols, kuru nepieciešams izvietot uz iepakojuma saskaņā ar šiem noteikumiem, ir reljefs vienādmalu trijstūris, kura malu garums ir 9 mm. Ja uz iepakojuma nepietiek vietas bīstamības brīdinājuma simbolam, uz tā drīkst izvietot vienādmalu trijstūri, kura malu garums ir 3 mm, bet, ja arī tas nav iespējams, jāizvieto trīs punktu simbols. 46. Taustāmo bīstamības brīdinājuma simbolu novieto tieši uz ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojuma tā, lai to varētu sataustīt iesaiņojuma atvēršanas brīdī, un tam ir jāsaglabājas visu lietošanas laiku. 47. Uz aerosolu, hermētiski noslēgtu balonu un tūbu iepakojuma taustāmu bīstamības brīdinājuma simbolu izvieto šādi: 47.1. aerosoliem simbols jānovieto uz smidzinātāja galviņas, kuru lietošanas laikā nedrīkst noņemt; 47.2. hermētiski noslēgtiem baloniem - uz atveramās daļas. Taustāmajam bīstamības brīdinājuma simbolam jābūt iespējami tuvu atverei; 47.3. tūbām - uz tūbas vāciņa. 48. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabā iepakojumā ar etiķeti, uz kuras norādīts bīstamības simbols, kā arī ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums un drošības prasību apzīmējums. 49. Iepakojot un uzglabājot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus noliktavā, jāievēro to ķīmiskās savietojamības princips: 49.1. spēcīgus oksidētājus un ķīmiskos produktus, kuri satur spēcīgus oksidētājus, novieto atsevišķi no ķīmiskiem produktiem, kuri satur viegli uzliesmojošas ķīmiskas vielas; 49.2. skābes un bāzes novieto atsevišķi; 49.3. ķīmiskās vielas, kuru reakcijās var veidoties toksiski savienojumi, nedrīkst uzglabāt kopā; 49.4. citus savietojamības principus, uzglabājot dažādas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus. 50. Iepakotās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus aizliegts uzglabāt kopā ar pārtiku, lopbarību u.c. Noliktavā jābūt vilkmes ventilācijai, ūdensvada izvadam vai roku mazgāšanas ierīcei. 51. Ļoti toksiskas un toksiskas iepakotās ķīmiskās vielas uzglabā atsevišķos skapjos vai telpās un uz tām norāda attiecīgas brīdinājuma zīmes. 52. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus atbilstoši to izmēriem novieto uz paliktņiem vai plauktos. Starp paliktņiem un plauktu rindām jābūt vismaz vienu metru platām ejām (mazumtirdzniecībā ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabā vismaz 1,5 m augstumā, izņemot iepakojumu, ko nevar atvērt bērni). 53. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojums nedrīkst piesaistīt bērnu uzmanību un maldināt patērētāju. 54. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam nedrīkst izmantot iepakojumu, kuru izmanto pārtikas, dzīvnieku barības, ārstniecības līdzekļu vai kosmētikas iepakošanai. IV. Noslēguma jautājumi 55. Šo noteikumu 42.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.februāri. 56. Šo noteikumu 3.pielikuma 7.2.apakšpunkts un 14.pielikuma 12.punkts stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju. Ministru prezidents V.Krištopans  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 1. pielikums Ministru kabineta 1999. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 228 Klasificēto ķīmisko vielu saraksts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 2. pielikums Ministru kabineta 1999. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 228 Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums un ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi 1. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums R1 Sprādzienbīstams sausā veidā R2 Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā R3 Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā R4 Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem R5 Karsēšana var izraisīt eksploziju R6 Sprādzienbīstams gaisa vai bezgaisa vidē R7 Var izraisīt ugunsgrēku R8 Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku R9 Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu R10 Uzliesmojošs R11 Viegli uzliesmojošs R12 Īpaši viegli uzliesmojošs R14 Aktīvi reaģē ar ūdeni R15 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes R16 Sprāgstošs, saskaroties ar oksidētājiem R17 Spontāni uzliesmo gaisā R18 Izmantojot var veidot uzliesmojošu/sprādzienbīstamu tvaiku-gaisa maisījumu R19 Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus R20 Kaitīgs ieelpojot R21 Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu R22 Kaitīgs norijot R23 Toksisks ieelpojot R24 Toksisks, nonākot saskarē ar ādu R25 Toksisks norijot R26 Ļoti toksisks ieelpojot R27 Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu R28 Ļoti toksisks norijot R29 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes R30 Var kļūt viegli uzliesmojošs lietošanas laikā R31 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes R32 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes R33 Kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi R34 Rada apdegumus R35 Rada smagus apdegumus R36 Kairina acis R37 Kairina elpošanas sistēmu R38 Kairina ādu R39 Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi R40 Iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi R41 Nopietnu bojājumu draudi acīm R42 Ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu R43 Saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu R44 Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē R45 Kancerogēna viela R46 Var radīt mantojamus ģenētiskus defektus R47 Reproduktīvajai sistēmai toksiska viela R48 Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares R49 Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus R50 Ļoti toksisks ūdens organismiem R51 Toksisks ūdens organismiem R52 Kaitīgs ūdens organismiem R53 Var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē R54 Toksisks augiem R55 Toksisks dzīvniekiem R56 Toksisks augsnes organismiem R57 Toksisks bitēm R58 Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē R59 Bīstams ozona slānim R60 Var kaitēt reproduktīvajām spējām R61 Var kaitēt augļa attīstībai R62 Iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām R63 Iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai R64 Var kaitēt zīdāmam bērnam R65 Kaitīgs: norijot var izraisīt plaušu bojājumu 2. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi R14/15 Aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes R15/29 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas toksiskas gāzes R20/21 Bīstams ieelpojot un saskarē ar ādu R20/22 Bīstams ieelpojot un norijot R20/21/22 Bīstams ieelpojot, saskarē ar ādu un norijot R21/22 Bīstams, nonākot saskarē ar ādu un norijot R23/24 Toksisks, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R23/25 Toksisks ieelpojot un norijot R23/24/25 Toksisks, ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot R24/25 Toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot R26/27 Ļoti toksisks, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R26/28 Ļoti toksisks ieelpojot un norijot R26/27/28 Ļoti toksisks, ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot R27/28 Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot R36/37 Kairina acis un elpošanas sistēmu R36/38 Kairina acis un ādu R36/37/38 Kairina acis, ādu un elpošanas sistēmu R37/38 Kairina elpošanas sistēmu un ādu R39/23 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot R39/24 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu R39/25 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot R39/23/24 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R39/23/25 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot R39/24/25 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot R39/23/24/25 Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot R39/26 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot R39/27 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu R39/28 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot R39/26/27 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R39/26/28 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot R39/27/28 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot R39/26/27/28 Ļoti toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot R40/20 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot R40/21 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu R40/22 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot R40/20/21 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R40/20/22 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot R40/21/22 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot R40/20/21/22 Bīstams: iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi, ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot R42/43 Saskaroties ar ādu vai ieelpojot, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu R48/20 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot R48/21 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu R48/22 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības norijot R48/20/21 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R48/20/22 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un norijot R48/21/22 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot R48/20/21/22 Bīstams: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības, ieelpojot, norijot un nonākot saskarē ar ādu R48/23 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot R48/24 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu R48/25 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības norijot R48/23/24 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības, ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu R48/23/25 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un norijot R48/24/25 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot R48/23/24/25 Toksisks: iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības, ieelpojot, norijot un nonākot saskarē ar ādu R50/53 Ļoti toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu nevēlamu ietekmi ūdens vidē R51/53 Toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē R52/53 Bīstams ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 3.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 Sprādzienbīstamu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas ir spēcīgi oksidētāji, klasifikācijas un marķējuma kritēriji 1. Sprādzienbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vismaz vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 1.1. R2 - sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sprādzienbīstami un tos nav nepieciešams apzīmēt ar R3; 1.2. R3 - augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sevišķi sprādziennedroši, piemēram, pikrīnskābes sāļi vai dibenzoilperoksīds. 2. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas ir spēcīgi oksidētāji , marķē un norāda vismaz vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 2.1. R7 - var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja organiskie peroksīdi var paši uzliesmot, pat ja tie nav saskarsmē ar degošiem materiāliem; 2.2. R8 - saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir citi oksidētāji un produkti, ieskaitot neorganiskos peroksīdus, kas var uzliesmot vai paaugstināt citu vielu vai produktu uzliesmošanas risku, saskaroties ar degošiem materiāliem; 2.3. R9 - sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ieskaitot neorganiskus peroksīdus, piemēram, hlorātus, kas kļūst sprādzienbīstami, sajaucot tos ar degošiem materiāliem: 2.3.1. ķīmiskās vielas, kas ir organiskie peroksīdi, klasificējamas par spēcīgiem oksidētājiem, pamatojoties uz to struktūru (piemēram, R-O-O-H, R1-O-O-R2); 2.3.2. ķīmiskie produkti, kas satur organiskos peroksīdus, klasificējami par spēcīgiem oksidētājiem, pamatojoties uz aprēķinu, kas nosaka aktīvā skābekļa saturu: 16 x (ni x ci/Mi), kur ni - peroksīdgrupu skaits organiskā peroksīda i molekulā; ci - organiskā peroksīda i koncentrācija produktā (masas procentos); Mi - organiskā peroksīda i molmasa; 2.3.3. jebkurš organiskais peroksīds klasificējams par spēcīgu oksidētāju: 2.3.3.1. ja organiskais peroksīds vai ķīmiskais produkts, kura sastāvā tas iekļauts, satur vairāk par 5 % organisku peroksīdu; 2.3.3.2. 0,5 % no ķīmiskās vielas sastāvā ietilpstošā skābekļa atrodas peroksigrupas (-O-O-) formā un ne vairāk kā 5 % no ķīmiskās vielas sastāvā ietilpstošā skābekļa atrodas ūdeņraža peroksīda veidā. 3. Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu R12 - īpaši viegli uzliesmojošs . Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja: 3.1. šķidras ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir zem 0 °C un viršanas temperatūra (ja vielu raksturo viršanas temperatūras intervāls, - temperatūra, kādā sākas tās viršana) ir vienāda ar 35 °C vai zemāka; 3.2. gāzveida ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas normālā temperatūrā un spiedienā ir uzliesmojoši kontaktā ar gaisu. 4. Viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vismaz vienu no šādiem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem: 4.1. R11 - viegli uzliesmojošs . Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja: 4.1.1. cietas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas var uzliesmot pēc īsa kontakta ar aizdedzināšanas avotu un var turpināt degt pēc tā aizvākšanas; 4.1.2. šķidras ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir zemāka par 21 °C, bet kas nav klasificēti kā īpaši viegli uzliesmojoši; 4.2. R15 - saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas, saskaroties ar ūdeni vai ūdens tvaikiem, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes ar ātrumu vairāk nekā viens litrs no viena kilograma vielas stundā; 4.3. R17 - spontāni uzliesmo gaisā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas normālā temperatūrā, nonākot kontaktā ar gaisu, var sakarst un uzliesmot bez papildu enerģijas pievadīšanas. 5. Uzliesmojošām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem norāda vielas iedarbības raksturojumu - R10 - uzliesmojošs: 5.1. šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja šķidro ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzliesmojuma temperatūra ir vienāda ar 21 °C vai augstāka vai vienāda ar 55 °C vai mazāka; 5.2. tomēr praktiski ir pierādījies, ka produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir vienāda ar 21 °C vai augstāka vai vienāda ar 55 °C vai mazāka, nav jāklasificē kā uzliesmojoši, ja vien ķīmiskais produkts neuztur degšanu un nav pamata bažām, ka var tikt apdraudēta persona, kura rīkojas ar šo produktu, vai citas personas. 6. Ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas klasificēti saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktu un šo noteikumu 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumu, piešķir papildu vielas iedarbības raksturojumus: 6.1. R1 - sprādzienbīstams sausā veidā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sprādzienbīstami sausā veidā un tirgū piegādāti šķīdumu veidā vai samitrinātā formā, piemēram, nitroceluloze, kurā slāpekļa saturs lielāks par 12,6 %; 6.2. R4 - veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti var veidot sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem, piemēram, pikrīnskābe; 6.3. R5 - karsēšana var izraisīt eksploziju. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir termiski nestabilas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas nav klasificēti kā sprādzienbīstami, piemēram, perhlorskābe (> 50 %); 6.4. R6 - sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir nestabili normālā temperatūrā, piemēram, acetilēns; 6.5. R7 - var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir reaģētspējīgi, piemēram, fluors, nātrija hidrogēnsulfīts; 6.6. R14 - aktīvi reaģē ar ūdeni. Kritērijs šādam raksturojumam ir tas, ka ir ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas aktīvi reaģē ar ūdeni, piemēram, acetilhlorīds, sārmu metāli, titāna tetrahlorīds; 6.7. R16 - sprāgstošs, saskaroties ar oksidētājiem. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, saskaroties ar oksidētāju, var reaģēt ar sprādzienu, piemēram, sarkanais fosfors; 6.8. R18 - izmantojot var veidot uzliesmojošu/sprādzienbīstamu tvaiku-gaisa maisījumu. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti paši nav klasificējami kā uzliesmojoši, bet satur gaistošus komponentus, kas ir uzliesmojoši maisījumā ar gaisu; 6.9. R19 - var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzglabāšanas laikā var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus, piemēram, dietilēteris, 1,4-dioksāns; 6.10. R30 - var kļūt viegli uzliesmojošs lietošanas laikā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskie produkti paši nav klasificējami kā uzliesmojoši, bet tie var kļūt uzliesmojoši, zaudējot gaistošu nedegošu komponentu; 6.11. R44 - sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti nav klasificējami kā sprādzienbīstami saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu, bet var eksplodēt, ja tiek termiski apstrādāti slēgtā vidē; 6.12. ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem var tikt piešķirti papildu vielas iedarbības raksturojumi atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma kritērijiem. 7. Gāzveida produktu (gāzu maisījumu) klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu: 7.1. ja gāzveida produkti izgatavoti pēc pasūtījuma mazos daudzumos, tad gāzu maisījuma uzliesmošanas spēju novērtē pēc formulas, kurā gāzu maisījuma sastāvs: A1F1 + ... + AiFi + ... AnFn + B1I1 + ... + BiIi + ... BpIp, kur Ai un Bi - gāzu moldaļas; Fi - uzliesmojoša gāze; Ii - inerta gāze; n - uzliesmojošo gāzu skaits; p - inerto gāzu skaits; 7.1.1. attiecīgo uzliesmojošo gāzu kopējo saturu nosaka pēc formulas: A'i = Aix x (100/(Ai + KiBi)), kur A'i - attiecīgo uzliesmojošo gāzu kopējais saturs; Ki - slāpekļa ekvivalences koeficients inertajām gāzēm; 7.1.2. izmantojot maksimālās uzliesmojošās gāzes satura vērtības, kas maisījumā ar slāpekli veido sastāvu, kas gaisā nav uzliesmojošs (Tci), var izteikt šādi: Ʃi A'i /Tci ≤ 1; 7.1.3. gāzu maisījums ir uzliesmojošs, ja izteiktā vērtība ir lielāka par 1 un produktu klasificē kā viegli uzliesmojošu, un raksturo ar vielas iedarbības raksturojumu R12; 7.1.4. slāpekļa ekvivalences koeficenta (Ki) vērtības un uzliesmojošās gāzes maksimālo daudzumu, kura maisījums ar slāpekli gaisā neuzliesmo (Tci), nosaka pēc šī pielikuma 9. un 10.punktā norādītajām tabulām; 7.1.5. ja Tci vērtība nav norādīta, tā vietā jālieto zemākā uzliesmošanas robeža. Ja tā nav noteikta, Tci vērtība ir viens tilpuma procents; 7.2. gāzu maisījumu klasificē kā spēcīgu oksidētāju un raksturo ar R8, ja kāda no gāzēm ir tikpat spēcīgs vai spēcīgāks oksidētājs nekā gaiss, ko nosaka saskaņā ar formulu: Ʃi xi Ci ≥ 21, kur xi - gāzes koncentrācija tilpuma procentos; Ci - attiecīgās gāzes skābekļa ekvivalents; 7.2.1. Ci vērtību nosaka saskaņā ar LVS ISO 10156 standarta 5.2.apakšpunktu: 7.2.1.1. skābeklim O2 Ci = 1; 7.2.1.2. slāpekļa oksīdam N2O Ci = 0,6; 7.2.2. ja attiecīgās gāzes Ci vērtība nav norādīta, to pieņem par 40. 8. Ja neviena no ķīmiskā produkta sastāvā ietilpstošajām vielām nav klasificēta pēc šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem un no ķīmiskā produkta ražotāja vai importētāja rīcībā esošās informācijas neizriet, ka ķīmiskais produkts rada tādus draudus, kas minēti šajā pielikumā, nav nepieciešams veikt pētījumus, lai noteiktu, vai ķīmiskais produkts klasificējams saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem. 9. Ki ekvivalences koeficients inertām gāzēm attiecībā pret slāpekli Gāze Ki N2 1 CO2 1,5 He 0,5 Ar 0,5 Ne 0,5 Kr 0,5 Xe 0,5 SO2 1,5 SF6 1,5 CF4 1,5 C3F8 1,5 10. Maksimālais Tci saturs uzliesmojošām gāzēm, kas maisījumā ar slāpekli gaisā nav uzliesmojošas Gāze Tci1) % Ūdeņradis 5,7 Oglekļa monoksīds 20 Metāns 14,3 Etāns 7,6 Etilēns 6 Butāns 5,7 Propāns 6 Propēni 6,5 Butēni 5,5 Izobutāns 6 Butadiēns 4,5 Acetilēns 4 2,2-dimetilpropāns (neopentāns, tetrametilmetāns) 4 n-pentāns un izopentāns 4 n-heksāns 3,5 n-heptāns 2 n-oktāns 1,8 Izooktāns (2,2,4-trimetilpentāns) 1,8 n-nonāns 1,5 n-dekāns 1,1 n-dodekāns 1 Ciklopropāns 6,8 Cikloheksāns 2,5 Benzols 4,2 Toluols 2,1 Metanols 11 Etanols 5,8 Acetons 4,5 Dietilēteris 3,4 Dimetilēteris 3,7 2,2-dimetilbutāns 2,4 Metilamīns 6,8 Metilformiāts 7 Metilacetāts 4,3 Etilformiāts 3,9 Etilacetāts 4,3 Metiletilketons 2 Ūdeņraža sulfīds (sērūdeņradis) 5,2 Oglekļa disulfīds (sērogleklis) 1,5 Fluormetāns 3,7 1,1-difluoretilēns (R1132a) 6,8 Vinilbromīds 6,8 1-hlor-1,1-difluoretāns (R142b) 5,5 Vinilfluorīds 3,2 R143a 5,6 1,1-difluoretāns 4,6 R152a 1 Hloretāns 4,3 Propadiēns 2,1 Vinilmetilēteris 2,7 Ciklobutāns 2 1-metilbut-3-ēns 1,8 Fluoretāns 4,3 Vinilhlorīds 4,5 Cianogēns 7 Arsīns 5,6 Diborāns 1 Ūdeņraža cianīds (ciānūdeņradis) 6,7 Karbonilsulfīds 14 Niķeļa karbonils 1,1 Fosfīns 1,2 Monoetilamīns 4,8 Dimetilamīns 3,5 Trimetilamīns 2,5 Metilēnhlorīds 10 Metilmerkaptāns 4,7 R1113 10 Tetrafluoretilēns 13,7 Brommetāns 16 Etilmetilēteris 2,5 Tetraetilsvins 2,2 Trifluoretilēns 13,1 Selēnūdeņradis 1 Metilsilāns 1,4 Silāns 1 Monohlorsilāns 1 Dihlorsilāns 4,5 Germāns 1 Etilēnoksīds 3,1 Propilēnoksīds 2,0 Etilacetilēns 1,8 Metilacetilēns 1,4 1) Ja Tci vērtība nebija atrodama, tika izskaitļotas piesardzīgās vērtības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 4.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 Ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji 1. Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda šādu ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 1.1. R28 - norijot ļoti toksisks. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 1.1.1. akūtā toksicitāte ir LD50 ≤ 25 mg/kg (žurkām, orāli uzņemot); 1.1.2. saskaņā ar fiksētas dozas procedūru žurkām, orāli uzņemot devu 5 mg/kg, mazāk nekā 100 % izdzīvojušo testa organismu; 1.2. R27 - ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte ir LD50 ≤  50 mg/kg (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu); 1.3. R26 - ļoti toksisks ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuriem: 1.3.1. akūtā toksicitāte ir LC50 ≤  0,5 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot gāzes vai tvaikus); 1.3.2. akūtā toksicitāte ir LC50 ≤  0,25 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot aerosolus vai to daļiņas); 1.4. R39 - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, par kuriem eksistē pamatoti pierādījumi, ka var parādīties neatgriezeniskas iedarbības sekas, vielai iedarbojoties koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā; 1.5. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R39/26, R39/27, R39/28, R39/26/27, R39/26/28, R39/27/28, R39/26/27/26. 2. Toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda šādu vielas iedarbības raksturojumu: 2.1. R25 - norijot toksisks. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 2.1.1. akūtā toksicitāte ir 25 mg/kg < LD50 ≤  200 mg/kg (žurkām, orāli uzņemot); 2.1.2. diskriminējošā doza žurkām, orāli uzņemot devu 5 mg/kg, ir 100% izdzīvojušo testa organismu, bet acīmredzama toksicitāte; 2.2. R24 - toksisks, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte ir 50 mg/kg < LD50 ≤  400 mg/kg (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu); 2.3. R23 - toksisks ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 2.3.1. akūtā toksicitāte ir 0,25 < LC50 ≤  1 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot aerosolus vai daļiņas); 2.3.2. akūtā toksicitāte (žurkām, ieelpojot aerosolus vai daļiņas) ir 0,5 < LC50 ≤  2 mg/l četrās stundās; 2.4. R39 - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, ja eksistē pamatoti pierādījumi, ka var parādīties neatgriezeniskas iedarbības sekas, vielai iedarbojoties noteiktā ceļā koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā; 2.5. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R39/23, R39/24, R39/25, R39/23/24, R39/23/25, R39/24/25, R39/23/24/25 ; 2.6. R48 - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, iespējams, var radīt nopietnu kaitējumu (izteiktas funkcionālas novirzes vai morfoloģiskas izmaiņas, kam ir toksikoloģiska izcelsme) pēc atkārtotas vai ilgstošas saskares ar vielu noteiktā iedarbības ceļā; 2.7. lietojot vielas iedarbības raksturojumu R48, ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus klasificē kā toksiskus, ja šie efekti ir novērojami līmeņos, kas ir par kārtu (t.i., desmit reizes) zemāki par tiem, kas norādīti vielas iedarbības raksturojuma R48 lietošanai šī pielikuma 2.6.apakšpunktā; 2.8. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R48/23, R48/24, R48/25, R48/23/24, R48/23/25, R48/24/25, R48/23/24/25 . 3. Kaitīgas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 3.1. R22 - kaitīgs norijot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 3.1.1. akūtā toksicitāte žurkām, orāli uzņemot, ir 200 mg/kg < LD50 £ 2000 mg/kg; 3.1.2. diskriminējošā doza žurkām, orāli uzņemot 50 mg/kg, ir 100 % izdzīvojušo testa organismu, bet acīmredzama toksicitāte; 3.1.3. mazāk nekā 100% izdzīvojušo testa organismu, ja deva ir 500 mg/kg žurkām, orāli uzņemot, saskaņā ar fiksētās dozas procedūru; 3.2. R21 - kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu) ir 400 mg/kg < LD50 ≤  2000 mg/kg; 3.3. R20 - kaitīgs ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte: 3.3.1. žurkām, ieelpojot aerosolus vai to daļiņas, ir 1 < LC50 ≤  5 mg/l četrās stundās; 3.3.2. žurkām, ieelpojot gāzes vai to tvaikus, ir 2 < LC50 ≤  20 mg/l četrās stundās; 3.4. R65 - kaitīgs: norijot var izraisīt plaušu bojājumu. Šādi apzīmē šķidras ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas var radīt aspirācijas risku cilvēkam, tāpēc ka tām ir zema viskozitāte: 3.4.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas satur alifātiskos, alicikliskos un aromātiskos ogļūdeņražus, kuru kopējā koncentrācija ir 10 % vai lielāka un kurus raksturo viens no šādiem kritērijiem: 3.4.1.1. plūstamība mazāka nekā 30 sekundes 3 mm ISO traukā; 3.4.1.2. kinemātiskā viskozitāte, kas noteikta ar kalibrētu stikla kapilāro viskozimetru, ir mazāka par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā; 3.4.1.3. kinemātiskā viskozitāte, kas noteikta ar rotējošās viskozimetrijas metodi, ir mazāka par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā; 3.4.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas atbilst šī pielikuma 3.4.1.1., 3.4.1.2. un 3.4.1.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, nav jāklasificē, ja to vielas virsmas spraigums ir lielāks par 25 mN/m 40 °C temperatūrā; 3.5. R40 - iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, par kuriem eksistē pamatoti pierādījumi, ka, vielai iedarbojoties noteiktā ceļā koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā, iespējamas neatgriezeniskas iedarbības sekas, atšķirīgas no tām, kas minētas šī pielikuma 1.4. un 2.4.apakšpunktā; 3.6. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem: R40/20, R40/21, R40/22, R40/20/21, R40/20/22, R40/21/22, R40/20/21/22 ; 3.7. R48 - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, iespējams, var radīt izteiktas funkcionālas novirzes vai morfoloģiskas izmaiņas, kam ir toksikoloģiska izcelsme pēc ilgstošas saskares ar ķīmisko vielu noteiktā iedarbības ceļā; 3.8. lietojot vielas iedarbības raksturojumu R48, ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti jāklasificē kā kaitīgi, ja šie efekti ir novērojami līmeņos ar kārtu: 3.8.1. žurkām, orāli uzņemot, dienā ir ≤  50 mg uz ķermeņa svara kilogramu; 3.8.2. žurkām vai trušiem, iedarbojoties uz ādu, dienā ir ≤  100 mg uz ķermeņa svara kilogramu; 3.8.3. žurkām, ieelpojot 6 stundas, dienā ir ≤  0,25 mg litrā; 3.9. šie lielumi ir piemērojami tieši, ja subhroniskās toksicitātes 90 dienu testā novērota stipra kaitīga iedarbība. Interpretējot subakūtās toksicitātes 28 dienu testa rezultātus, šie lielumi jāpalielina trīskārt. Ja ir pieejami hroniskās toksicitātes divu gadu testu rezultāti, tie jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ja ir pieejami dažāda ilguma pētījumu rezultāti, klasificēšanai jāizmanto ilgāko pētījumu rezultāti; 3.10. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R48/20, R48/21, R48/22, R48/20/21, R48/20/22, R48/21/22, R48/20/21/22 . 4. Akūti toksisku ķīmisku produktu klasifikācija: 4.1. ķīmiskos produktus pēc to akūti toksiskās iedarbības klasificē atbilstoši to sastāvdaļu atbilstībai ļoti toksisku, toksisku vai kaitīgu ķīmisko vielu klasifikācijai saskaņā ar šo pielikumu; 4.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena šādai klasifikācijai atbilstoša ķīmiskā viela, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu. Tabulā noteikto koncentrāciju lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēta cita koncentrācija; 1.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija Ķīmiskā produkta klasifikācija T+ T Xn T+ ar R26, R27, R28 7 % koncentrācija 1 % - 7 % koncentrācija 0,1 % - 1 % koncentrācija T ar R23, R24, R25 ≥ 25 % koncentrācija 3 % - 25 % koncentrācija Xn ar R20, R21, R22 ≥ 25 % koncentrācija 4.3. gāzēm, kas rada šādus efektus, individuālā robežkoncentrācija ķīmisko produktu klasificēšanai noteikta šī pielikuma 2.tabulā; 2.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija (gāze) Gāzveida produkta klasifikācija T+ T Xn T+ ar R26, R27, R28 1 % koncentrācija 0,2 % - 1 % koncentrācija 0,02 % - 0,2 % koncentrācija T ar R23, R24, R25 ≥ 5 % koncentrācijat 0,5 % - 5 % koncentrācija Xn ar R20, R21, R22 ≥ 5 % koncentrācija 4.4. ja ķīmiskais produkts satur vairāk nekā vienu ķīmisko vielu, kas klasificēta saskaņā ar šī pielikuma 1., 2. un 3.punktu, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 4.4.1. ķīmisko produktu klasificē kā ļoti toksisku, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā ļoti toksisku, t.i.: Ʃ(PT+/ LT+-T+) ≥ 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; LT+-T+ - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai ķīmiskai vielai, procentos; 4.4.1.1. zemākais robežlielums - ķīmiskās vielas zemākā koncentrācija ķīmiskajā produktā, pie kuras attiecīgo produktu klasificē, pieņemot, ka šī viela ir vienīgā attiecīgajā bīstamajā produktā; 4.4.1.2. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav dots cits robežlielums, izmanto šādu vērtību: LT+-T+ : 7 %; 4.4.1.3. gāzveida produktiem: LT+-T+ : 1 %; 4.4.2. ķīmisko produktu klasificē kā toksisku, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās vai toksiskās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā toksisku, t.i.: Ʃ(PT+/ LT+-T + PT/LT-T) ≥ 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; PT - katras toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; LT+-T un LT-T - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai un toksiskai ķīmiskai vielai, procentos; 4.4.2.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LT+-T : 1 %; LT-T : 25 %; 4.4.2.2. gāzveida produktiem: LT+-T : 0,2 %; LT-T : 5 %; 4.4.3. ķīmisko produktu klasificē kā kaitīgu, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās, toksiskās vai kaitīgās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā kaitīgu: Ʃ(PT+/ LT+-Xn + PT/LT-Xn + PXn/LXn-Xn) 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; PT - katras toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; PXn - katras kaitīgās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; LT+-Xn, LT-Xn, LXn-Xn - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai, toksiskai un kaitīgai vielai, procentos; 4.4.3.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LT+-Xn : 0,1 %; LT-Xn : 3 %; LXn-Xn : 25 %; 4.4.3.2. gāzveida produktiem: LT+-Xn : 0,02 %; LT-Xn : 0,5 %; LXn-Xn : 5 %. 5. Neatgriezeniskas, bet ne letālas iedarbības produktu klasifikācija: 5.1. ķīmiskos produktus pēc to neatgriezeniskas, bet ne letālas iedarbības klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu; 5.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena šādai klasifikācijai atbilstoša ķīmiskā viela, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šī pielikuma 3.tabulu. Tabulā noteiktos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi; 3.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija Ķīmiskā produkta klasifikācija T+ T Xn T+ ar R39/iedarbības ceļu ≥  10 % koncentrācija R39* obligāti 1 % - 10 % koncentrācija R39* obligāti 0,1 % - 1 % koncentrācija R40* obligāti T ar R39/iedarbības ceļu ≥ 10 % koncentrācija R39* obligāti 1 % - 10 % koncentrācija R40* obligāti Xn ar R40/iedarbībasceļu ≥ 10 % koncentrācija R40* obligāti> * Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos ķīmisko vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 1.5., 2.5. un 3.6.apakšpunktā. 5.3. gāzēm, kas rada šādus efektus, individuālās robežkoncentrācijas ķīmisko produktu klasificēšanai noteiktas 4.tabulā. 4.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija (gāze) Gāzveida produkta klasifikācija T+ T Xn T+ ar R39/iedarbības ceļu ≥ 1 % koncentrācija 0,2 % - 1 % koncentrācija R39* obligāti 0,02 % - 0,2 % koncentrācija R40* obligāti T ar R39/iedarbības ceļu ≥ 5 % koncentrācija R39* obligāti 0,5 % - 5 % koncentrācija R40* obligāti Xn ar R40/iedarbības ceļu ≥ 5 % koncentrācija R40* obligāti * Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 1.5., 2.5. un 3.6.apakšpunktā. 6. Ķīmiskos produktus, kas rada smagas pakāpes iedarbības efektus, klasificē pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības: 6.1. ņemot vērā to sastāvdaļu atbilstību šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu; 6.2. ķīmiskos produktus klasificē pēc šī pielikuma 5.tabulas. Tabulā noteiktos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi; 5.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija Ķīmiskā produkta klasifikācija T Xn T ar R48 iedarbības ceļu ≥ 10 % R48* obligāti 1 % - 10 % R48 Xn ar R48 iedarbības ceļu ≥ 10 % R48* obligāti * Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielas iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 2.8. un 3.10.apakšpunktā. 6.3. gāzēm, kas rada smagus iedarbības efektus pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības, individuālās robežkoncentrācijas gāzveida produktu klasificēšanai noteiktas šī pielikuma 6.tabulā. 6.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija Ķīmiskā produkta klasifikācija T Xn T ar R48 iedarbības ceļu ≥ 5 % R48* obligāti 0,5 % - 5 % R48* obligāti Xn ar R48 iedarbības ceļu ≥ 5 % R48* obligāti * Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 2.8. un 3.10.apakšpunktā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 5.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 Kodīgu un kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma izvēles kritēriji 1. Ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzskatāmi par kodīgiem, ja, nokļūstot uz veselas ādas, tie visā ādas slāņa dziļumā rada bojājumus vismaz vienam pārbaudāmajam dzīvniekam noteikta ādas kairinājuma testa apstākļos vai ja šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības (piemēram, skābes, kurām pH 2 vai mazāks vai sārmu šķīdumi, kuriem pH 11,5 vai lielāks). Klasificējot jāņem vērā skābju un bāzu šķīdumu buferīpašības. Kodīgas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vienu no vielas iedarbības raksturojumiem: 1.1. R35 - rada smagus apdegumus. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, nokļūstot uz veselas ādas, sagrauj ādas slāni visā tā dziļumā pēc trīs minūšu ilga vai mazāka kontakta ar ķīmisko vielu, vai šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības; 1.2. R34 - rada apdegumus. Šādi apzīmē: 1.2.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, nokļūstot uz veselas ādas, bojā ādas slāni visā tā dziļumā, ja kontakts ar attiecīgo vielu bija četras stundas vai mazāks, vai šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības; 1.2.2. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, ja ir pierādījumi pretējam. 2. Kairinošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 2.1. klasifikācija pēc iedarbības uz ādu: 2.1.1. R38 - kairina ādu. Šādi apzīmē: 2.1.1.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada būtisku ādas iekaisumu (apsarkumu), kas saglabājas vismaz 24 stundas pēc kontakta ar vielu, ja kontakta laiks ir bijis četras stundas vai mazāks, par testa dzīvnieku izmantojot trusi saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm; 2.1.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada būtisku ādas iekaisumu; 2.1.1.3. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi pretējam; 2.2. klasifikācija pēc iedarbības uz redzi: 2.2.1. R36 - kairina acis. Šādi apzīmē: 2.2.1.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada būtisku acu bojājumu, kas attīstās 72 stundu laikā pēc izmēģinājuma dzīvnieka kontakta ar vielu un saglabājas vismaz 24 stundas; 2.2.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada būtisku acu iekaisumu; 2.2.1.3. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi pretējam; 2.2.2. R41 - nopietnu bojājumu draudi acīm. Šādi apzīmē: 2.2.2.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada smagu acu bojājumu, kas attīstās 72 stundu laikā pēc izmēģinājuma dzīvnieka kontakta ar vielu un saglabājas vismaz 24 stundas; 2.2.2.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada smagu acu bojājumu; 2.3. klasifikācija pēc iedarbības uz elpošanas sistēmu: 2.3.1. R37 - kairina elpošanas sistēmu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas rada būtisku elpošanas ceļu iekaisumu, un to var secināt no: 2.3.1.1. praktiskiem cilvēku novērojumiem; 2.3.1.2. pozitīviem rezultātiem atbilstošos testos ar dzīvniekiem. 3. Kodīgas un kairinošas iedarbības ķīmisko produktu klasifikācija: 3.1. ķīmiskos produktus ar kodīgu un kairinošu iedarbību klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 1. un 2.punktu; 3.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena viela ar atbilstošiem iedarbības efektiem, to klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu; 3.3. ķīmisko vielu, kas rada kodīgu (R34; R35) vai kairinošu (R37; R38; R41) iedarbību, individuālā robežkoncentrācija ķīmiskā produkta klasificēšanai noteikta šī pielikuma 1.tabulā; 1.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija Ķīmiskā produkta klasifikācija C ar R35 C ar R34 Xi ar R41 Xi ar R37,R36, R38 C ar R35 ≥ 10 % koncentrācija R35 obligāti 5 % - 10 % koncentrācija R34 obligāti * 1 % - 5 % koncentrācija R36/38 obligāti C ar R34 ≥ 10 % koncentrācija R34 obligāti * 5 % - 10 % koncentrācija R36/38 obligāti Xi ar R41 ≥ 10 % koncentrācija R41 obligāti 5 % - 10 % koncentrācija R36 obligāti Xi ar R36, R37, R38 20 % koncentrācija R36, R37, R38 obligāti esošo koncentrāciju klātbūtnē, ja lieto šīs vielas * Saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu 3.4. gāzveida ķīmisko produktu, kas rada šādus efektus (R33; R35 vai R37; R38; R41), individuālā robežkoncentrācija attiecīgo produktu klasificēšanai noteikta 2.tabulā. 2.tabula Ķīmiskās vielas klasifikācija (gāze) Gāzveida ķīmiskā produkta klasifikācija C ar R35 C ar R34 Xi ar R41 Xi ar R37, R36, R38 C ar R35 ≥ 1 % koncentrācija R35 obligāti 0,2 % - 1 % koncentrācija R34 obligāti * 0,02 % - 0,2 % koncentrācija R37 obligāti C ar R34 ≥ 5 % koncentrācija R34 obligāti * 0,5 % - 5 % koncentrācija R37 obligāti Xi ar R41 ≥ 5 % koncentrācija R41 obligāti 0,5 % - 5 % koncentrācija R36 obligāti Xi ar R36, R37, R38 ≥ 5 % koncentrācija R36, R37, R38 obligāti (pēc atbilstības) * Saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu 4. Ja ķīmiskais produkts satur vairāk nekā vienu vielu, kas klasificēta saskaņā ar šī pielikuma 1. un 2.punktu, to klasificē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 4.1. ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu un apzīmē ar bīstamības simbolu "C" un vielas iedarbības raksturojumu R35, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras vielas, kura klasificēta kā kodīga ar ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu R35, koncentrācijas zemāko robežlielumu produktā ar vielas koncentrāciju, pie kuras ķīmisko produktu klasificē kā ļoti kodīgu ar vielas iedarbības raksturojumu R35, t.i.: Ʃ(PR35/ LR35-R35) ≥ 1, kur PR35 - katras kodīgās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R35 - robežlielumi, precizēti katrai ļoti kodīgai ķīmiskai vielai, procentos; 4.1.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav dots cits robežlielums, izmanto šādu vērtību: LR35-R35 : 10 %; 4.1.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R35 : 1 %; 4.2. ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R34, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ķīmiskās vielas, kura klasificēta kā ļoti kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R35 vai kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R34, koncentrāciju produktā ar attiecīgas vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu ar vielas iedarbības raksturojumu R34, t.i.: Ʃ(PR35/ LR35-R34 + PR34/LR34-R34) ≥ 1, kur PR35 - katras ļoti kodīgās ķīmiskās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 koncentrācija produktā, masas procentos; PR34 - katras kodīgās ķīmiskās vielas ar iedarbības raksturojumu R34 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R34 un LR34-R34 - robežlielumi, precizēti katrai ļoti kodīgai un kodīgai vielai, procentos; 4.2.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R34 : 5 %; LR34-R34 : 10 %; 4.2.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R34 : 0,2 %; LR34-R34 : 5 %; 4.3. ķīmisko produktu klasificē kā acu bojājumus izraisošu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R41, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras kodīgas vai kairinošas ķīmiskās vielas, kura klasificēta kā kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R41, koncentrāciju produktā ar vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā kairinošu ar vielas iedarbības raksturojumu R41, t.i.: Ʃ(PR35/LR35-R41 + PR34/ LR34-R41 + PR41/LR41-R41) ≥ 1, kur PR35, PR34 un PR41 - katras kodīgās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 un R34, kairinošās vielas ar iedarbības raksturojumu R41 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R41, LR34-R41 un LR41-R41 - robežlielumi, precizēti katrai kairinošai un kodīgai vielai, procentos; 4.3.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R41 : 5 %; LR34-R41 : 10 %; LR41-R41 : 10 %; 4.3.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R41 : 0,2 %; LR34-R41 : 5 %; LR41-R41 : 5 %; 4.4. ķīmiskos produktus klasificē kā ādu ka …