Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-15 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2016.gada 25.maijā (prot. Nr.23, 3.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.596/14/03.02./6 Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA "Rēzeknes autoosta" darbībās SATURA RĀDĪTĀJS I. Lietas būtība II. Lietas dalībnieki 1. SIA "Rēzeknes autoosta" 2. SIA "Norma-A" III. Administratīvais process iestādē 3. Norma-A iesniegums 4. Pārkāpuma lietas ierosināšana IV. Ekonomiskais un tiesiskais novērtējums 5. Konkrētais tirgus 5.1. Konkrētās preces tirgus 5.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 5.3. Konkrētais tirgus 6. Ietekmētais tirgus 7. RA dominējošais stāvoklis autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgū Rēzeknē 8. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 8.1. Autoostu pakalpojumu maksas noteikšanas normatīvais regulējums 8.2. Iebraukšanas maksa 2014.gadā 8.2.1. Iebraukšanas maksas 2014.gadā aprēķins 8.2.2. Iebraukšanas maksu veidojošo izmaksu, to pamatotības izvērtējums 8.2.3. Kopējais plānotais pasažieru skaits gadā (Nsēdv) un autobusa ietilpība (sēdvietu skaits) (AI) 8.2.4. Faktiskās izmaksas un ieņēmumi 2014.gadā 8.2.5. KP secinājumi par Iebraukšanas maksu RAO 2014.gadā 8.3. Iebraukšanas maksa 2015.gadā un tās aprēķins 8.3.1. Uzturēšanas izmaksu pamatotības izvērtējums 8.3.2. Peļņa 8.3.3. KP secinājumi par Iebraukšanas maksu RAO 2015.gadā 8.4. KL 13.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmes V. Atbildība 9. Tiesiskais pienākums 10. Naudas soda aprēķins 10.1. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 10.2. Pārkāpuma smagums 10.3. Pārkāpuma ilgums 10.4. Atbildību pastiprinošie/mīkstinošie apstākļi 10.5. Kopējais naudas soda apmērs I. Lietas būtība 1 Konkurences padome (turpmāk - KP) izvērtē SIA "Rēzeknes autoosta" (turpmāk - RA) kā Rēzeknes autoostas (turpmāk - RAO) valdītāja darbības, nosakot netaisnīgu jeb pārmērīgu maksu par iebraukšanu RAO, atbilstoši Konkurences likuma (turpmāk - KL) 13.panta pirmajā daļā noteiktajam dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam. II. Lietas dalībnieki 1. SIA "Rēzeknes autoosta" 2 RA ir Latvijas Republikas (turpmāk - LR) komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.42403026471, juridiskā adrese: Latgales iela 20, Rēzekne, LV-4601. RA ir RAO, kas atrodas Latgales ielā 17, Rēzeknē, valdītājs, kas sniedz autoostas pakalpojumus. 3 RA nomā ēkas un zemi, kur atrodas RAO, no SIA "MARNO J" (turpmāk - MARNO) un SIA "M.J.Finance" (turpmāk - Finance), nomas līgums noslēgts no 01.07.2013. līdz 31.12.2016.1 4 Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju2 RA vienīgais īpašnieks un valdes loceklis kopš 08.02.2012. ir A.B. Līdz 2012.gada decembrim RA valdes loceklis A.B. vienlaicīgi bija arī valdes loceklis MARNO un līdz 2012.gada martam Finance valdes loceklis. 11.02.2014. Uzņēmumu reģistrā attiecībā uz RA ir izdarīts ieraksts par prokūru. Ar tiesībām kapitālsabiedrību pārstāvēt atsevišķi par RA prokūristu ir iecelts B.C. 5 B.C. kopā ar C.D. ir vienīgie MARNO un Finance valdes locekļi. B.C. ir MARNO valdes loceklis no 11.12.2012. un Finance valdes priekšsēdētājs ir no 28.03.2012., bet C.D. no 14.04.2011. ir Finance valdes loceklis un no 11.12.2012. ir MARNO valdes priekšsēdētājs.3 6 MARNO un Finance uz pusēm pieder RAO (nekustamais īpašums Latgales ielā 17, Rēzeknē, kuru veido divi zemes gabali un vienstāvu ķieģeļu ēka). MARNO īpašnieki ir privātpersona E.F. (pieder 95,68% kapitāldaļu) un LLC MARNOE Elite Real Estate (pieder 4,32% kapitāldaļu). Finance 100% kapitāldaļu pieder E.F. 7 Lai arī MARNO un Finance ir norādījušas, ka tām institucionāli un/vai ar amatpersonu starpniecību vai citādā veidā nav iespējas ietekmēt RA saimniecisko darbību, tās lēmumus finanšu jautājumos4, tomēr Lietā iegūtā informācija apliecina, ka MARNO, Finance un RA ir cieša saikne. Proti, atbilstoši Uzņēmumu reģistra sniegtajai informācijai5 viena un tā pati fiziskā persona ir gan MARNO, gan Finance īpašnieks, kā arī laika periodā no 08.02.2012. līdz 11.12.2012. A.B. vienlaicīgi darbojās MARNO un RA valdēs. Lietā iegūtā informācija apliecina, ka fiziskā persona B.C. ir gan RA prokūrists, gan ieņem RA saimniecības vadītāja amatu un vienlaicīgi ir arī MARNO valdes loceklis un Finance valdes priekšsēdētājs. 8 MARNO un Finance norāde par to, ka RA valdes locekļa A.B. prombūtnē B.C. var slēgt vienošanās, kas attiecas uz RA saimniecisko darbību, tikai saskaņojot tās ar A.B.6 un ka viņš nekādā veidā nevar ietekmēt RA finanšu lēmumus, neietekmē KP secinājumu par minēto uzņēmumu ciešo saikni. KP ir konstatējusi, ka Lietā saņemtās vēstules no MARNO, Finance un RA ir parakstījis B.C., kas papildus apliecina sabiedrību saikni. Par MARNO saistību ar RA liecina arī publiskā informācija, kurā norādīts, ka RA ir ar MARNO saistītais uzņēmums.7 9 MARNO8 un Finance9 norāda, ka noslēdzot ar RAO nomu saistītās vienošanās, B.C. (MARNO valdes loceklis un Finance valdes priekšsēdētājs) nekad nepārstāvēja RA un neaizstāvēja tās intereses. 10 RA norāda10, ka B.C. parakstījis visas vēstules RA vārdā, kas saņemtas KP, jo "iemantojis nedalītu A.B. uzticību." RA skaidro, ka A.B. kā RAO valdes loceklis vienpersoniski pieņēma lēmumu par RAO nomas maksas tarifu saskaņošanu un 01.07.2013. parakstīja nomas līgumu, jo B.C. pieņēma darbā RA saimniecības vadītāja amatā tikai 12.08.2013., bet prokūra B.C. tika reģistrēta Komercreģistrā 11.02.2014. 11 KP neapšauba A.B. uzticību B.C., tā kā A.B. dod tiesības B.C. vadīt RA saimniecisko darbību. Uzticība, jo īpaši, norāda uz to, ka A.B. deva tiesības B.C. neatkarīgi vadīt RA saimnieciskās lietas. Tā kā B.C. papildus valdes locekļu amatiem MARNO un Finance ir arī prokūrists RA, tad B.C. nav bijis neatkarīgs RA pārstāvis. Saskaņā ar Komerclikuma 34.pantu prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā.11 Līdz ar to B.C. kā RA prokūristam ir tiesības pieņemt lēmumus un ietekmēt RA saimniecisko darbību. KP norāda, fakts, ka B.C. pieņēma darbā un izsniedza prokūru pēc Nomas līguma noslēgšanas nepierāda, ka B.C. nebija ietekme uz nomas maksas apmēra noteikšanu. Pat ja B.C. nebija juridiski saistīts ar RA laikā, kad noslēdza Nomas līgumu, B.C. kļuva par RA saimniecības vadītāju neilgi pēc Nomas līguma noslēgšanas, kā arī B.C. bija tiesīgs vadīt RA saimnieciskās lietas laikā, kad tika noslēgtas vienošanās pie Nomas līguma un mainīta (paaugstināta) nomas maksa.  2. SIA "Norma-A" 12 SIA "Norma-A" (turpmāk - Norma-A) ir LR komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.40003149151, juridiskā adrese: Prāgas iela 1, Rīga, LV-1050. Norma-A ir pasažieru pārvadātājs, kurš darbojas sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū, tai skaitā, izmanto RAO pakalpojumus. III. Administratīvais process iestādē 3. Norma-A iesniegums 13 KP 24.03.2014. saņēma Norma-A 20.03.2014. iesniegumu Nr.14/d-08 (turpmāk - Iesniegums), kurā norādīts uz netaisnīgu maksu piemērošanu autobusu iebraukšanai RAO. 14 Norma-A norāda, ka RA ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli pilna apjoma autoostas pakalpojumu sniegšanas tirgū Rēzeknē, pieprasot netaisnīgu maksu par RAO sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi pārkāpjot KL 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu. 15 Norma-A norāda, ka RA vienpusēji noteiktā maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā ir lielāka par citu autoostu, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, sniegtajiem pakalpojumiem. 16 Ņemot vērā Iesniegumā norādīto, Norma-A lūdza KP izvērtēt iespējamos KL pārkāpumus RA darbībā. 4. Pārkāpuma lietas ierosināšana 17 Pamatojoties uz Iesniegumu un KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 22.panta 1.punktu, KP 26.05.2014. ierosināja izpētes lietu Nr.596/14/03.02./6 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA "Rēzeknes autoosta" darbībās" (turpmāk - Lieta). 18 KP 24.02.2016. sēdē pieņēma lēmumu ierosināt lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu MARNO un Finance darbībās. 19 Atbilstoši KL 26.panta sestajā daļā noteiktajam, KP paziņoja MARNO un Finance 04.04.2016., RA 04.04.2016. un atkārtoti 05.04.2016., un Norma-A 11.04.2016., ka Lietā ir iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, sniedzot Lietā iegūtās informācijas apkopojumu un faktu izvērtējumu, un informēja, ka procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar Lietu un iesniegt viedokli un papildu informāciju. 20 Norma-A 14.04.2016. iepazinās ar Lietu un 19.04.2016. iesniedza viedokli Lietā un papildus informāciju12. 21 MARNO un Finance 22.04.2016. iesniedza viedokli un papildus informāciju Lietā13, neiepazīstoties ar lietas materiāliem. RA 25.04.2016. iesniedza viedokli un papildus informāciju Lietā14, neiepazīstoties ar lietas materiāliem. 22 Izpētes gaitā iegūtā informācija un veiktā analīze liecina, ka RA darbības atbilst KL 13.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmēm, kas KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē izpaudušās kā pārmērīgas maksas uzspiešana un piemērošana pārvadātājiem par iebraukšanu RAO. IV.  Ekonomiskais un tiesiskais novērtējums 5. Konkrētais tirgus 23 Par konkrēto tirgu KL 1.panta 4.punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 5.1. Konkrētās preces tirgus 24 Par konkrētās preces tirgu KL 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 25 Tādējādi konkrēto preces tirgu veido preces, kuras ir savstarpēji aizstājamas. Izvērtējot, vai prece ir aizstājama, ņem vērā pieprasījuma aizstājamību no patērētāju viedokļa un piedāvājuma aizstājamību no tirgus dalībnieku viedokļa. Lielākajā daļā gadījumu konkrētais preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību.15 26 Saskaņā ar Ministru kabineta 11.12.2007. noteikumu Nr.846 "Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā", kas stājās spēkā 01.01.2008. (turpmāk - Noteikumi Nr.846) 35.1 punktu, maksu par pasažieru pārvadātājiem sniegtajiem pakalpojumiem autoosta nākamajam gadam nosaka kā: - maksu par autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā; - maksu par biļešu izplatīšanu (procentos no izplatīto biļešu ieņēmumiem), ja pasažieru pārvadātājs šo pakalpojumu izmanto. 27 Saskaņā ar Noteikumiem Nr.846 maksa par dažādu kategoriju (pēc autobusu ietilpības) autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā ietver autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumus, tai skaitā, peronu izmantošanu un informācijas izvietošanu uz perona par autobusu atiešanas laikiem, autobusu stāvvietu pirms un pēc reisa, kā arī starp reisiem autoostas teritorijā, ja autoostas tehniskās iespējas to pieļauj. Autoostai pasažieru pārvadātājiem jānodrošina iespēja iegādāties braukšanas biļetes, tomēr pārvadātājam ir tiesības izvēlēties, vai izmantot autoostas biļešu izplatīšanas pakalpojumu (Noteikumu Nr.846 35.1 2.apakšpunkts). Tādējādi pārvadātāji autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu var izmantot atsevišķi no autoostas biļešu izplatīšanas pakalpojuma. KP secina, ka autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojums nav aizvietojams. 28 Ņemot vērā augstāk minēto, Lietā izdalāms konkrētās preces tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgus. 5.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 29 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 30 Konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosaka, galvenokārt pamatojoties uz patērētāju viedokli par dažādos reģionos pārdoto preču savstarpējo aizstājamību. Ja patērētāji uzskata, ka vienā reģionā pārdodamā prece aizstāj citā reģionā pārdodamo preci, šie abi reģioni ir konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Nosakot minēto tirgu, būtiski ir arī citi faktori - tajā skaitā, pieprasījuma īpatnības (patērētāju izvēles reģionālās atšķirības, kultūra, valoda un dzīves stils) un šķēršļi, kas ierobežo patērētāju iespējas iegādāties preces (ekonomiskie, tehnoloģiskie, administratīvie un citi šķēršļi).16 31 Noteikumu Nr.846 2.punktā noteikts, ka autoostām jāapkalpo pasažieri un autotransporta līdzekļi starptautiskajos, reģionālajos starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, un no Noteikumu Nr.846 26.punktā norādītā secināms, ka primāri tām ir pienākums sniegt pakalpojumus regulārajiem pasažieru pārvadātājiem. 32 Atbilstoši Ministru kabineta 13.07.2010. noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā" (spēkā no 05.08.2010.) 9.punktam reģionālās nozīmes autobusu maršrutā pasažieru pārvadātājs nodrošina pasažieru iekāpšanu autobusā un izkāpšanu no tā autoostā vai autobusu kustības sarakstā norādītajā pieturvietā. Apdzīvotā vietā pieturvietu ārpus autoostas nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību. 33 Rēzeknes pilsētas dome ar 26.07.2013. lēmumu Nr.76 "Par Rēzeknes autoostas izvietošanu"17, nosakot autoostas atrašanos Latgales ielā 17, Rēzeknē, ir apstiprinājusi RAO kā vienīgo reģistrēto autoostu Rēzeknē (pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 19.punktu un Autopārvadājumu likuma 33.panta trešo daļu). 34 Savukārt VSIA "Autotransporta direkcija" (turpmāk - ATD) Norma-A adresētajā vēstulē norādījusi18, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos nav tiesīgs noteikt citu pasažieru apmaiņas vietu (galapunktu) kā vienīgi RAO, pamatojoties uz to, ka Rēzeknes pilsētas dome ar lēmumu ir noteikusi konkrētu autoostas atrašanās vietu un konkrētu autoostu skaitu (skatīt 33.rindkopu). 35 Latgales reģionā reģionālie vietējās nozīmes maršruti periodā no 01.01.2010. līdz 31.12.2013. bija Latgales plānošanas reģiona pārziņā (sākot no 01.01.2014. ATD pārziņā). Saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes un Latgales plānošanas reģiona 20.11.2012. vienošanos Nr.3.2-29/11719 Rēzeknes administratīvajā teritorijā ir noteikti trīs reģionālie vietējas nozīmes maršrutu galapunkti: RAO, pieturvieta "Rebir" un AS "Rēzeknes autobusu parks" (turpmāk - RAP) bāze. 36 Lai arī pastāv trīs gala pieturvietas, konkrēta maršruta galapunkts ir viens, un pārvadātāji nav tiesīgi izvēlēties galapunktu, kur izlaist vai uzņemt pasažierus. Pamatojoties uz ATD sniegto informāciju par reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu sarakstiem uz 24.11.2014.20, secināms, ka visos reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos (kopā 32 maršrutos 4 lotēs) pārvadātājiem ir jāiebrauc RAO (tā ir kā galapunkts vai pieturvieta maršrutā). Savukārt no 41 reģionālā vietējā nozīmes maršruta, 37 maršrutos RAO ir galapunkts, 3 maršrutos galapunkts ir pieturvieta "Rebir" (pārvadātājam SIA "Dekom"), 1 maršrutā galapunkts ir Rēzekne 2, Rēzeknes dzelzceļa pasažieru stacija (pārvadātājam RAP). Tomēr abi pārvadātāji izmanto RAO pakalpojumus, apkalpojot citus reģionālās vietējas nozīmes maršrutus, kas iekļaujas iepriekš minētajos 37 maršrutos. Tādējādi ATD sniegtā informācija apliecina, ka gandrīz visi reģionālie starppilsētu nozīmes un reģionālie vietējās nozīmes maršruti sākas vai beidzas RAO vai arī RAO ir pieturvieta šajos maršrutos, līdz ar to pasažieru pārvadātājiem ir obligāti jāiebrauc RAO. KP arī iepriekšējā praksē21 ir noteikusi, ka autoostas pakalpojumi nav aizstājami ar citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem. Tie nav aizvietojami ar autoostas sniegtajiem pakalpojumiem citā ģeogrāfiskajā teritorijā, kas neietilpst maršrutā, kurš sākas un beidzas autoostā, kas ir katra maršruta galapunkts. 37 Ņemot vērā iepriekš minēto, RAO infrastruktūras pakalpojumi nav aizvietojami ar citā ģeogrāfiskajā teritorijā sniegtiem autoostu infrastruktūras pakalpojumiem un par konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosakāma Rēzeknes pilsēta. 5.3. Konkrētais tirgus 38 Izvērtējot visu iepriekš minēto, KP Lietas ietvaros definē konkrētās preces tirgu - autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgus Rēzeknē. 6. Ietekmētais tirgus 39 Tā kā ar iebraukšanu autoostā saistītās izmaksas veido daļu no pasažieru pārvadātāju izmaksām, RA kā dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks autoostu infrastruktūras pakalpojuma tirgū Rēzeknē, ar autobusu iebraukšanas maksām var palielināt pasažieru pārvadātāju izmaksas, kas, savukārt, tās tālāk pārnes uz pasažieriem un valsti kā pārvadājumu pakalpojumu pasūtītāju. 7. RA dominējošais stāvoklis autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgū Rēzeknē 40 Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka [..] ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks [..] spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem". 41 Dominējošais stāvoklis ir uzņēmuma ekonomiska ietekme, kas ļauj tam tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un arī pārējiem patērētājiem.22 42 Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 11.punktu lēmumus par autoostas reģistrāciju, pārreģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu pieņem Satiksmes ministrija, izvērtējot un izskatot, tai skaitā, autoostas ēku un teritoriju plānojumu un attiecīgās pašvaldības lēmumu par autoostas izvietojumu. 43 Vairāku autoostu izveide pilsētā ir ierobežota, jo ir ierobežotas to izvietošanas vietas, tādēļ papildus tam, ka autoostu izveide ir atkarīga no pašvaldības lēmuma (skat. 32.- 34.rindkopu), potenciāla konkurence ir ierobežota. 44 RA ir vienīgais RAO valdītājs kopš 01.07.2013. un vienīgais autoostas infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs Rēzeknē. Tādējādi RA ir neizbēgams darījumu partneris pasažieru pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutos, kas sākas vai beidzas RAO, vai ir viena no pieturvietām maršrutā. Līdz ar to RA ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem un klientiem. 45 Pamatojoties uz iepriekš minēto, KP konstatē, ka RA autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgū Rēzeknē atrodas dominējošā stāvoklī un uz to attiecas KL 13.panta pirmajā daļā noteiktais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. 8. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 46 KL 13.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties, kā tas uzskaitīts KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā. Proti, kā "netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana". 47 Dominējošam tirgus dalībniekam ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai dominance netiktu izmantota ļaunprātīgi un tā rīcība tirgū būtu objektīvi pamatota. Dominējošā stāvokļa izmantošana bez objektīvas nepieciešamības vai attaisnojuma ir ļaunprātīga. Objektīva nepieciešamība ir apstākļu kopums, kas saprātīgi attaisno tirgus dalībnieka rīcību.23 8.1. Autoostu pakalpojumu maksas noteikšanas normatīvais regulējums 48 Autoostu darbību regulē Noteikumi Nr.846. Šo noteikumu 24.punkts nosaka, ka autoostai jānodrošina šādi obligātie pakalpojumi: 24.1. peronu izmantošanu un informācijas izvietošanu uz perona par autobusu atiešanas laikiem (peroni ir no kopējās ceļu satiksmes atdalītas autobusu apstāšanās vietas pasažieru ērtai un drošai iekāpšanai autobusā un izkāpšanai no autobusa); 24.2. informācijas sniegšanu par autobusu kustības sarakstiem, braukšanas biļešu un citu braukšanas dokumentu cenām, vietu skaitu un komforta līmeni autobusā, citiem autoostas sniegtajiem pakalpojumiem un to cenām, pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kārtību un citu ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju; 24.3. iespēju iegādāties braukšanas biļetes; 24.4. autoostā atrastās nozaudētās bagāžas reģistrēšanu un glabāšanas organizēšanu; 24.5. iespēju izmantot sanitāro mezglu, nodrošinot vietu bērnu pabarošanai un aprūpei; 24.6. autobusu stāvvietu pirms un pēc reisa, kā arī starp reisiem autoostas teritorijā, ja autoostas tehniskās iespējas to pieļauj. 49 No uzskaitītajiem autoostas obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem pārvadātājs izmanto 48.rindkopas 24.1. un 24.6.apakšpunktā noteiktos pakalpojumus (turpmāk - autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi), par kuriem pārvadātājiem noteikta maksa par autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā. No Noteikumiem Nr.846 saprotams, ka pārējos autoostas obligāti nodrošināmos pakalpojumus, tai skaitā biļešu izplatīšanu, pārvadātājs var izvēlēties atkarībā no nepieciešamības. 50 Noteikumu Nr.846 izpratnē autoostas ieņēmumus veido: (1) ieņēmumi par autoostas pakalpojumu sniegšanu (piemēram, no autobusu iebraukšanas maksas autoostas teritorijā), (2) citi ieņēmumi, kas saistīti ar pasažieru apkalpošanu (piemēram, bagāžas pakalpojumi, maksas uzziņas, maksa par biļešu izplatīšanu). Noteikumi Nr.846 sniedz norādījumus tikai par to kā autoostas nosaka maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā un maksu par biļešu izplatīšanu, bet neregulē maksas apmēru. 51 Noteikumu Nr.846 36.punkts nosaka formulu, pēc kuras aprēķināma maksa par autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā (turpmāk - Iebraukšanas maksa): Ck - maksa par autoostas pakalpojumu izmantošanu konkrētai autobusu kategorijai; Ikop - ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās izmaksas (izmaksas veido, piemēram, personāla un sociālās izmaksas, īpašuma uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas tieši nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā, un nodokļi); P - autoostas plānotā peļņa nākamajā gadā par šo noteikumu 35.1 1.apakšpunktā minēto pakalpojumu (autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā) sniegšanu. Nosakot peļņu, ņem vērā autoostas sniegto pakalpojumu kvalitāti un papildus sniegtos pakalpojumus; Nsēdv - plānotais pasažieru skaits gadā (plānoto reisu autobusu sēdvietu summa gadā) atbilstoši pasūtītāja iesniegtajām autobusu kategorijām reisu apkalpošanai; AI - autobusa ietilpība (sēdvietu skaits). 52 Secināms, ka Iebraukšanas maksa aprēķināma par vienu autobusa sēdvietu un piemērojama atbilstoši sēdvietu skaitam autobusā. Noteikumu Nr.846 38.punkts paredz, ka autobusu iebraukšanu un stāvēšanu autoostas teritorijā ir tiesīgs izmantot pasažieru pārvadātājs, kurš ar autoostu ir noslēdzis līgumu par autoostas pakalpojumu izmantošanu. 53 Noteikumu Nr.846 36.1 punkts paredz, ka maksa par biļešu izplatīšanu tiek noteikta, izmantojot šādu formulu: Btirdz - maksa par biļešu izplatīšanu; Itirdz- ar biļešu izplatīšanu saistītās izmaksas (izmaksas veido, piemēram, personāla un sociālās izmaksas, saimnieciskās darbības izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas tieši saistītas ar biļešu izplatīšanu, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojumu, un nodokļi); Ptirdz- autoostas plānotā peļņa par šo noteikumu 35.1 2.apakšpunktā minēto pakalpojumu (biļešu izplatīšanu) sniegšanu. Nosakot peļņu, ņem vērā autoostas sniegto pakalpojumu kvalitāti un papildus sniegtos pakalpojumus. Etirdz - faktiskie biļešu ieņēmumi. 54 Noteikumu Nr.846 36.2 punkts paredz, ka maksu par biļešu izplatīšanu autoosta aprēķina, ņemot vērā ieņēmumus no faktiski pārdotajām biļetēm laikposmā, kas noteikts līgumā par autoostas pakalpojumu izmantošanu. 55 Noteikumu Nr.846 37.1 punkts nosaka, ka maksu par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem var pārskatīt reizi gadā un ka autoostas valdītājs līdz 1.septembrim informē visas ieinteresētās personas, ja nākamajā gadā paredzēts mainīt maksu par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem. 56 Noteikumu Nr.846 34.punktā un 35.punktā ir noteikta kārtība, kādā autoostām ir jānodala izmaksas, kas attiecas uz autoostas pakalpojumiem, no citu saimnieciskās darbības veidu izmaksām (tai skaitā nosaka izmaksu nesēju pakalpojumu tiešo un netiešo izmaksu nodalīšanai), bet Noteikumi Nr.846 nenosaka pilnu kārtību, kādā sadalāmas izmaksas starp autoostas pakalpojumiem. No Noteikumiem Nr.846 var vienīgi secināt, ka izmaksas ir paredzēts dalīt, piemēram, aprēķinot Iebraukšanas maksu un Biļešu izplatīšanas maksu, aprēķinā tiek iekļautas ar konkrēto pakalpojumu saistītās izmaksas (skatīt 51. un 53.rindkopās izmaksu skaidrojumus). Noteikumos Nr.846 piemēru veidā uzskaitītas izmaksas, kuras iekļaujamas ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā un ar biļešu izplatīšanu saistītajās izmaksās (51. un 53.rindkopa). 57 Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 12.punktu Satiksmes ministrijas izveidotā komisija pārbauda autoostas noteiktās maksas par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājiem, vai tās ir aprēķinātas, ievērojot Noteikumos Nr.846 iekļautās formulas (rādītājus un prasības), bet komisijai nav uzdots pārbaudīt, kādā apjomā un veidā un kas tieši tiek iekļauts izmaksās, kas tiek izmantotas aprēķinā. 8.2. Iebraukšanas maksa 2014.gadā 58 RA pārņēma RAO valdījumā 01.07.2013., bet Satiksmes ministrijas autoostu reģistrā RA kā RAO valdītājs tika reģistrēta 20.11.2013.sup>24 Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 6.punktu, mainoties autoostas valdītājam, autoostu pārreģistrē 20 darbdienu laikā pēc autoostas valdītāja maiņas. RAO pārreģistrēšana aizņēma ilgāku laiku, jo: ● RA sākotnēji (04.07.2013.) nebija iesniegusi visus Noteikumos Nr.846 norādītos dokumentus (nebija iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu nomaksu un attiecīgās pašvaldības lēmums par autoostas izvietojumu). ● Satiksmes ministrija 20.08.2013. atlika lēmumu par RAO reģistrāciju, pamatojot ar ierosināto tiesvedību (RAP 08.08.2013. iesniedza Administratīvajā rajona tiesā Pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes lēmumu par autoostas izvietojuma atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu). ● 13.09.2013. Satiksmes ministrija atlika RAO reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka RAO pasažieru iekāpšanas/izkāpšanas platformu neesamība neatbilst Noteikumu Nr.846 15.3.apakšpunktam (autoostai jānodrošina Noteikumu Nr.846 24.punktā uzskaitītie obligātie pakalpojumi). ● Satiksmes ministrija 09.10.2013. saņēma informāciju no RA par iekāpšanas/izkāpšanas platformu izbūves darbu pabeigšanu, kā arī 28.10.2013. saņēma apstiprinājumu no Rēzeknes novada domes par to, ka darbi ir pabeigti. 59 Laika periodā no 01.07.2013. līdz 20.11.2013., kad RA vēl nebija reģistrēta kā RAO valdītājs un arī vēlāk, kad notika līgumu ar pārvadātājiem slēgšanas process, pārvadātāji varēja izmantot RAO infrastruktūru bez maksas, jo MARNO apņēmās pārvadātājiem nodrošināt bezmaksas iebraukšanu RAO periodā līdz RA autoostas licences saņemšanai, kas dod tiesības sniegt autoostas pakalpojumus.25 Iebraukšanas maksu RA sāka piemērot visiem pārvadātājiem no 01.01.2014. Iebraukšanas maksa iekļauta ar 10 pasažieru pārvadātājiem noslēgtajos līgumos. Ar diviem pārvadātājiem - Norma-A un RAP - RA nenoslēdza līgumus, jo to nevēlas Norma-A un RAP, tomēr tiem nav liegta iebraukšana RAO. Visiem 10 pasažieru pārvadātājiem attiecīgajās autobusu kategorijās RA piemērojusi vienādu Iebraukšanas maksu.26 RA noteiktā maksa no 01.01.2014. redzama tabulā Nr.1. Tabula Nr.1 RA un pārvadātāju līgumos noteiktā Iebraukšanas maksa no 01.01.2014. līdz 31.12.2014. Autobusu kategorija (sēdvietu skaits) Maksa (EUR) Līdz 22 3,00 23 - 40 5,00 41 - 55 5,60 virs 55 8,25 Avots: RA iesniegtā informācija278.2.1. Iebraukšanas maksas 2014.gadā aprēķins 60 RA 2013.gada novembrī28 veica 2014.gadā piemērojamās Iebraukšanas maksas aprēķinu. Atbilstoši RA norādītajam RA tās ir noteikusi, pamatojoties uz Noteikumu Nr.846 formulu. Iebraukšanas maksas aprēķinā (formulā) RA izmantoja šādus lielumus: 1) Ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās izmaksas Ikop= 217 828 EUR 2) Autoostas plānotā peļņa P = 12 000 EUR 3) Plānotais pasažieru skaits gadā Nsēdv= 1 403 504 4) Autobusu ietilpības (sēdvietu skaitu) atbilstoši tabulai Nr.2. Tabula Nr.2 Autobusu kategorijas un atbilstošās autobusu ietilpības Autobusu kategorija (sēdvietu skaits) Autobusu kategorijas apzīmējums AI (autobusa ietilpība) līdz 22 C<22 18,5 23 - 40 C23-40 30,5 41 - 55 C41-55 49 virs 55 C>55 55 Avots: RA sniegtā informācija29 61 Iebraukšanas maksas aprēķins, pamatojoties uz Noteikumu Nr.846 formulu, ir šāds: 62 RA aprēķinātās maksas par dažādu kategoriju autobusu iebraukšanu RAO 2014.gadam redzamas tabulā Nr.3. Tabula Nr.3 RA aprēķinātā maksa par dažādu kategoriju autobusu iebraukšanu RAO 2014.gadā Autobusu kategorija (sēdvietu skaits) Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 formulu aprēķinātā maksa (EUR) Līdz 22 3,03 23 - 40 4,99 41 - 55 8,00 virs 55 9,00 Avots: RA sniegtā informācija30 63 Tomēr RA pārvadātājiem nepiemēroja tabulā Nr.3 norādītās maksas. RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12 IZ/04-2014 skaidro, ka Satiksmes ministrijas sapulcē 04.07.2013. tika panākta vienošanās par to, ka pēc RA reģistrācijas par RAO valdītāju Iebraukšanas maksa 2014.gadā nepārsniegs 2013.gada līmeni. 64 Pirms RA 2013.gadā RAO valdītājs bija RAP. Izvērtējot RAP sniegto informāciju par periodā no 01.01.2012. līdz 30.06.2013. piemēroto Iebraukšanas maksu31 (skatīt tabulu Nr.4), konstatējams, ka 2014.gadā atbilstošajās kategorijās Iebraukšanas maksa ir noteikta tāda pati vai tuvu RAP iepriekšējā gadā noteiktajai Iebraukšanas maksai (skatīt tabulu Nr.1). Tādēļ tajās autobusu kategorijās, kurās RA aprēķinātā maksa pārsniedza no 01.01.2012. līdz 30.06.2013. noteikto maksu, attiecīgi autobusiem ar 41 līdz 55 sēdvietu skaitu un sēdvietu skaitu virs 55, tā tika samazināta (skatīt tabulu Nr.1, Nr.2 un Nr.3). Tabula Nr.4 RAP pasažieru pārvadātājiem piemērotā (līgumos noteiktā) maksa par dažādu kategoriju autobusu iebraukšanu RAO no 01.01.2012. līdz 30.06.2013. Autobusu kategorija (sēdvietu skaits) Iebraukšanas maksa (LVL) Iebraukšanas maksa (EUR)* Līdz 22 2,10 2,99 23 - 40 3,50 4,98 41 - 55 3,95 5,62 virs 55 5,80 8,25 * - pārrēķināšanai no LVL uz EUR izmantots Latvijas Bankas kurss 0.702804 LVL = 1 EUR Avots: RAP sniegtā informācija32 8.2.2. Iebraukšanas maksu veidojošo izmaksu, to pamatotības izvērtējums 65 Attiecībā uz autoostu pakalpojumiem Noteikumu Nr.846 35.punkts paredz, ka izmaksas nodala, attiecinot tiešās izmaksas pret plānoto reisu skaitu, ko pieprasījuši pasūtītāji, kuri pārvadātājiem piešķīruši tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus (šajā gadījumā - ATD), bet vispārējās (netiešās) izmaksas sadala starp saimnieciskās darbības veidiem, attiecinot pret tajos gūtajiem ienākumiem, un netiešo izmaksu daļu, kas noteikta par pakalpojumu sniegšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā, attiecinot pret plānoto reisu skaitu. 66 Noteikumos Nr.846 norādīts, ka, nosakot Iebraukšanas maksu, jāņem vērā ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās izmaksas (Ikop) un, nosakot maksu par biļešu izplatīšanu, jāņem vērā ar biļešu izplatīšanu saistītās izmaksas (Itirdz), precīzi neatrunājot kādā veidā autoostas izmaksas nodalāmas un attiecināmas uz katru pakalpojumu. 67 No Satiksmes ministrijas un ATD pārstāvju sniegtās informācijas33 KP secina, ka autoostām nav noteikta izmaksu attiecināšanas kārtība uz konkrētiem autoostas pakalpojumiem, izņemot, ja tas precīzi atrunāts Noteikumos Nr.846. Tādējādi KP secina, ka autoostu pārvaldītājiem ir rīcības brīvība, attiecinot izmaksas uz autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu (Iebraukšanas maksas aprēķinu). 68 KP secina, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķināšanai par pamatu ņemti 2013.gadā faktiskie izdevumi un noslēgto līgumu līgumsummas, kas piemērojamas 2014.gadā. 69 RA plānotās kopējās RAO izmaksas - 226 963,55 EUR uz 2014.gadu veido: 1) RAO uzturēšanas izdevumi 125 844,00 EUR; 2) personāla izmaksas 70 444,00 EUR; 3) sociālās nodevas un izmaksas 16 672,96 EUR; 4) pamatlīdzekļu nolietojums 2 471,60 EUR; 5) pārējie saimnieciskās darbības izdevumi 8 100,00 EUR; 6) administrācijas izdevumi 3 435,00 EUR. 70 RA 10.09.2014. vēstulē Nr.24 IZ/09-2014 skaidro, ka RA saimniecisko darbību RAO sāka veikt no 01.07.2013. un pirms 2014.gada Iebraukšanas maksas noteikšanas tai nebija iepriekšēja pieredze kā autoostas valdītājam, tādēļ plānotās kopējās izmaksas uz 2014.gadu tika aprēķinātas, ņemot vērā 2014.gadā plānotos ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas darbus un 2013.gada pusgada faktiskos izdevumus, papildus paredzot izdevumu palielinājumu plānotajiem infrastruktūras atjaunošanas darbiem autoostas sniegto pakalpojumu uzlabošanai. 71 Turpmāk KP izvērtē katru no Iebraukšanas maksas aprēķinā izmantotajiem lielumiem, to veidu un apjomu pamatotību 2014.gadā: 1) Biļešu izplatīšanas pakalpojuma maksas nenodalīšanu; 2) Autobusu ietilpības maiņas korekcijas un papildu informācijas izvietošanas pakalpojumu izmaksu nenodalīšanu; 3) RAO uzturēšanas izdevumu, t.sk. ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas, nomas maksas, elektrības, autoostas laukuma uzkopšanas, atkritumu izvešanas, ūdens un kanalizācijas un apsardzes izdevumu pamatotību; 4) Personāla izmaksu pamatotību; 5) Sociālās nodevas un izmaksu pamatotību; 6) Pamatlīdzekļu nolietojuma pamatotību; 7) Pārējo RAO administrācijas un saimnieciskās darbības izdevumu pamatotību; 8) Tualetes, bagāžas glabāšanas un ar sabiedrisko transportu nesaistītu telpu uzturēšanas izmaksu nodalīšana. Biļešu izplatīšanas pakalpojuma izmaksu nenodalīšana 72 Izmaksas attiecībā uz biļešu izplatīšanas pakalpojumu RA atsevišķi nenodala, un tās visas ir attiecinātas uz infrastruktūras pakalpojumu (Iebraukšanas maksas aprēķinu). RA norāda, ka būtu iespējams ieņēmumus no biļetēm atskaitīt no infrastruktūras izmaksām (tādā pat veidā kā 133.rindkopā minētos ieņēmumus no tualetes izmantošanas, bagāžas glabātuves, telpu izīrēšanas). Tomēr ieņēmumus no biļetēm RA neatskaita no izmaksām, kas tiek attiecinātas uz Iebraukšanas maksas aprēķinu. 73 Rezultātā 2014.gadā visi pārvadātāji kādā daļā sedz biļešu izplatīšanas izmaksas (Iebraukšanas maksa ir palielināta par izmaksu daļu, kas būtu attiecināma uz biļešu izplatīšanu), lai gan pakalpojumu neizmanto. 74 Saskaņā ar RA pārstāvja norādīto, 2013.gada aprīlī RA biļešu izplatīšanas pakalpojumu izmantoja tikai divi pasažieru pārvadātāji. RA pārstāvis 19.05.2014. sarunu protokolā norādīja, ka pašreiz ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir 50 - 60 EUR mēnesī, ko veido maksa 10% apmērā no pārdoto biļešu summas. Saprotams, ka RA vēlas norādīt, ka ar biļešu tirdzniecību saistītās tiešās izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, un visu tiešo un papildus arī netiešo izmaksu attiecināšanas uz biļešu tirdzniecību gadījumā maksa par biļešu tirdzniecību būtu augsta. 75 KP nav pilnīga informācija par izmaksām, kas attiecināmas uz biļešu izplatīšanas pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā RA norādītās darba algas (tai skaitā arī darba devēja sociālās nodevas un riska nodevas) kasieriem, biļešu drukas izmaksas, un biļešu tirdzniecībai nepieciešamo pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas būtu uz biļešu izplatīšanu tieši attiecināmās izmaksas un, proporcionāli ieņēmumiem aprēķinot netiešās izmaksas (netiešo izmaksu pieskaitījuma likme iegūta, attiecinot biļešu ieņēmumus pret kopējo izmaksu summu (217 828 EUR), no kurām atskaitītas iepriekš uzskaitītās tiešās izmaksas, un, izmantojot šo likmi iekļaujamo netiešo izmaksu apjoma noteikšanai), KP secina, ka, piemērojot Noteikumu Nr.846 36.1 punktā noteikto formulu biļešu tirdzniecības tarifa aprēķināšanai biļešu tirdzniecības maksa pārsniegtu vismaz 20% no pārdoto biļešu summas. 76 Izvērtējot 75.rindkopā norādīto aprēķinu, KP secina, ka apstākļos, kuros normatīvais regulējums nosaka obligātu prasību autoostām nodrošināt iespēju iegādāties braukšanas biļetes, bet vienlaicīgi paredz arī iespēju pārvadātājiem izvēlēties, vai iegādāties biļešu izplatīšanas pakalpojumu autoostā, neliela pakalpojumu izmantotāju skaita gadījumā biļešu izplatīšanas maksa var būt ievērojama, ja uz biļešu izplatīšanas maksas aprēķinu attiecina tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši Noteikumiem Nr.846 un vispārpieņemtai praksei. Augstas biļešu izplatīšanas pakalpojuma maksas gadījumā pārvadātāji nebūtu motivēti izmantot biļešu izplatīšanas pakalpojumu autoostā un autoosta nevarētu segt izmaksas, ko rada normatīvā regulējuma prasības (nodrošināt iespēju iegādāties braukšanas biļetes) izpilde. Tādēļ izmaksu iekļaušana Iebraukšanas maksas aprēķinā un to attiecināšana arī uz tiem pārvadātājiem, kas neizmanto biļešu izplatīšanas pakalpojumu, ir objektīvi nepieciešama, lai segtu izmaksas. Tomēr pamatoti ir attiecināt tikai tās izmaksas, kuras RA objektīvi nevar segt ar biļešu izplatīšanas maksu. Tādēļ RA bija jāsamazina uz Iebraukšanas maksu attiecināmās izmaksas vismaz ienākumu par biļešu izplatīšanu apmērā. 77 Tā kā RA nesamazina uz Iebraukšanas maksu attiecināmās izmaksas ienākumu par biļešu izplatīšanu apmērā, tad RA paredzēja 2014.gadā ar Iebraukšanas maksu segt visas biļešu izplatīšanas pakalpojuma izmaksas. Autobusu ietilpības maiņas korekcijas un papildus informācijas izvietošanas pakalpojumu izmaksu nenodalīšana 78 Starp RA un pārvadātājiem noslēgtajos līgumos par autoostas pakalpojumu sniegšanu ir noteikta atsevišķa maksa (1) par autobusu ietilpības maiņas korekciju un (2) papildus informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām RAO informatīvajos stendos. 79 RA bija noteicis, ka no 01.01.2014. maksa par autobusu ietilpības maiņas korekciju būs 0,70 EUR par viena reisa maiņu, un maksa par papildus informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām RAO informatīvajos stendos būs 2,80 EUR par katru maršruta reisu. 80 RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12IZ/04-2014 attiecībā uz Iebraukšanas maksas aprēķinā izmantoto izmaksu sadalījumu un aprēķināšanas metodiku norāda, ka RA sniedz tikai ar sabiedrisko transportu saistītus pakalpojumus un tāpēc visas izmaksas tiek attiecinātas uz RAO kopējām uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksām (aprēķina nolūkiem no kopējām izmaksām tiek atņemti ieņēmumi no sabiedriskās tualetes, bagāžas glabāšanas un telpu īres), tādēļ secināms, ka par autobusu ietilpības maiņas korekciju un papildus informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām RAO informatīvajos stendos izmaksas tiek segtas ar Iebraukšanas maksu. 81 KP secina, ka uz autobusu ietilpības maiņas korekcijas un papildus informācijas izvietošanas pakalpojumiem tiešo izmaksu nodalīšana var būt ierobežota, kā arī maksas par minētajiem pakalpojumiem noteikšana var būt balstīta uz citiem principiem, tai skaitā, nosakot maksu zemāku, nekā attiecināmās tiešās un netiešās izmaksas. Tādēļ ir pamatoti, ka kopējās izmaksas, kas attiecinātas uz Iebraukšanas maksu, tiek samazinātas par ieņēmumiem no minētajiem pakalpojumiem. 82 Tā kā RA nesamazina uz Iebraukšanas maksu attiecināmās izmaksas ienākumu par autobusu ietilpības maiņas korekciju un papildus informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām RAO informatīvajos stendos apmērā, tad RA ar Iebraukšanas maksu 2014.gadā paredzēja segt visas minēto pakalpojumu izmaksas. Plānotie RAO uzturēšanas izdevumi 83 RA plānoto RAO uzturēšanas izdevumu sadalījumu 2014.gadam skatīt tabulu Nr.5. Tabula Nr.5 RA plānotie RAO uzturēšanas izdevumi 2014.gadam Izmaksu postenis Summa (EUR) Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izdevumi 75 260 Nomas maksa 35 200 Elektrības izdevumi 11 000 Autoostas laukuma uzkopšanas izdevumi 3 000 Atkritumu izvešanas izdevumi 684 Ūdens un kanalizācijas izdevumi 500 Apsardzes izdevumi 200 Kopā 125 844 Avots: RA sniegtā informācija34 Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izdevumi 84 Pēc RA norādītā RAO ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas darbu izmaksas 75 260 EUR tika paredzētas, pamatojoties uz RA un būvuzņēmēja SIA "V.J.M. BŪVE" 14.10.2013. pasūtījuma līgumu Nr.1-10/13 par RAO ēkas rekonstrukcijas veikšanu (turpmāk - Rekonstrukcijas līgums) 67 958,72 EUR apmērā, paredzot arī iespējamās papildu izmaksas.35 85 KP secina, ka RA izmaksu posteni dēvē par "Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izmaksas", bet tajā ir iekļautas tikai RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas un tai paredzētie papildu izdevumi. 86 RA 20.10.2014. vēstulē Nr.27 IZ/10-2014 norādījusi, ka RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas plānoja segt no saviem finanšu līdzekļiem. 87 Izvērtējot 84.- 86.rindkopā norādīto, KP secina, ka RA ir noskaidrojusi RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas pirms vēl bija izstrādāts Rekonstrukcijas projekts un to bija akceptējusi Rēzeknes pilsētas domes būvvalde. Pat, ja RA bija noslēgusi Rekonstrukcijas līgumu, Rekonstrukcijas projektu pasūtīja un apmaksāja MARNO un Finance, nevis RA. Rekonstrukcijas projekta dokumentos MARNO un Finance ir norādīti kā ēkas rekonstrukcijas projekta izstrādāšanas pasūtītāji un būvniecības ierosinātāji. Pēc KP lūguma36 RA nav varējusi iesniegt Nomas līgumos noteikto rakstisko saskaņojumu ar MARNO un Finance par RAO ēkas rekonstrukciju. Tāpat Nomas līgumi neparedz RA pienākumu veikt RAO ēkas rekonstrukciju, lai gan Rēzeknes pilsētas dome ir uzdevusi MARNO sakārtot RAO ēkas fasāžu un ārējo konstrukciju stāvokli līdz 01.09.2012. un 12.09.2014. ar lēmumu Nr.776 (protokols Nr.39) uzlikusi MARNO piespiedu naudu 150 EUR apmērā, lai nodrošinātu pienākuma izpildi.37 Minētais rada skaidru priekšstatu, ka nav nodalāms rekonstrukcijas veicējs, kā arī rekonstrukcijas izmaksu iekļaušanas pamatotība ir apšaubāma. 88 Rēzeknes pilsētas dome ar 03.05.2012. vēstuli Nr.3.2.-19/753 uzdeva MARNO līdz 01.07.2012. sakārtot RAO teritoriju un atjaunot asfaltbetona segumu, bet līdz 01.09.2012. sakārtot RAO ēkas fasāžu un ārējo konstrukciju stāvokli. 89 Saskaņā ar RA sniegto informāciju 20.10.2014. vēstulē Nr.27IZ/10-2014 teritorijas sakārtošanas darbi (tai skaitā asfalta ieklāšana RAO teritorijā, peronu bruģēšanas darbi) tika uzsākti pirms RA kļuva par RAO nomnieku (01.07.2013.). Šos darbus organizēja RAO īpašnieki MARNO un Finance, un tie tika finansēti no MARNO līdzekļiem, ko apstiprina 05.08.2013. rēķins Nr.VJM/05/08/13, saņemts no SIA "V.J.M. BŪVE", 04.10.2013. rēķins-faktūra Nr.13200, saņemts no SIA "Jēkabpils PMK", un 24.07.2013. pavadzīme Nr.SIG105987, saņemta no SIA "SIGNUM". 90 01.07.2013. RA noslēdza nomas līgumu Nr.01/07-2013 ar MARNO un 01.07.2013. RA noslēdza nomas līgumu Nr.01/07-2013_1 ar Finance (turpmāk - Nomas līgumi), kas paredzēja nekustamā īpašuma Latgales ielā 17, Rēzeknē (RAO) iznomāšanu. 91 Nomas līgumu 5.7.punktā noteikts, ka nomnieks nedrīkst bez rakstiskas iznomātāja piekrišanas veikt īpašuma kapitālo remontu, rekonstrukciju, pārbūvi u.tml. 26.09.2013. gan MARNO, gan Finance ar RA noslēdza Vienošanos Nr.1 pie Nomas līgumiem. Vienošanās 1.punkts (identiski abās vienošanās) nosaka: "Gadījumā, ja Īpašumā [..] ir nepieciešams [..] veikt kosmētisko un/vai tekošo remontu, vai iekārtu, sistēmu, elementu, ierīču maiņu vai iznomātajām Īpašumam pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, Nomnieks apņemas patstāvīgi veikt šīs darbības [..] un segt šīs izmaksas bez papildus saskaņošanas ar Iznomātāju." Vienošanās 2.punktā noteikts, ka "nomniekam ir tiesības veikt Īpašuma kapitālo remontu, ietverot visus pārveidojumus, rekonstrukcijas, pārbūves un atjaunošanas darbus tikai atbilstoši saskaņotajam projektam un pēc rakstiskas saskaņošanas ar Iznomātāju."38 92 14.10.2013. RA noslēdza Rekonstrukcijas līgumu ar SIA "V.J.M. Būve", kas paredz RAO ēkas rekonstrukciju. Rekonstrukcijas līguma 3.1.punkts nosaka, ka veicamo darbu un materiālu vērtība un tās samaksas kārtība ir norādīta Rekonstrukcijas līguma pielikumā "Darbu tāme", kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa. Rekonstrukcijas līguma pielikums "Darbu tāme" paredz RAO ēkas fasādes un jumta remontu, logu un durvju nomaiņu. Izvērtējot Rekonstrukcijas līguma pielikumu "Darbu tāme", KP konstatē, ka tas nesatur noteikumus par samaksas kārtību. Rekonstrukcijas līguma 2.5.punkts nosaka, ka rekonstrukcijas izpildes termiņš tiek saskaņots un apstiprināts kopā ar līguma pielikumu "Darbu tāme". 93 Pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas būvvaldes plānošanas un arhitektūras 02.12.2013. uzdevumu Nr.3.12.1.8/69, 2014.gada sākumā MARNO un Finance pasūtīja AS "Komunālprojekts" RAO ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta "Autoostas ēkas rekonstrukcija Latgales ielā 17, Rēzeknē" izstrādi (turpmāk - Rekonstrukcijas projekts),39 ko paši arī apmaksāja. Saskaņā ar Rekonstrukcijas projektu RAO ēkai ir jāveic ēkas fasādes atjaunošanas darbi un jumta konstrukciju renovācija, kā arī jāveic sabiedriskās tualetes pārbūve. 94 Rekonstrukcijas projektu 28.05.2014. akceptēja Rēzeknes pilsētas domes būvvalde. 95 Salīdzinot Iebraukšanas maksas aprēķinā iekļauto (EUR 75 260) un Rekonstrukcijas līgumā norādīto summu 67 958,72 EUR, secināms, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķināšanai RA ir iekļāvusi par 7301,28 EUR vairāk nekā Rekonstrukcijas līguma tāmē norādītā summa. RA ir vienīgi norādījusi, ka paredzēja iespējamus papildu izdevumus, bet nav varējusi pamatot šādu papildu izdevumu iekļaušanu. 96 Visas RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas RA ir paredzējusi segt viena gada laikā un tās visas attiecinājusi uz 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķinu. Šādi RA var rīkoties vienīgi tādēļ, ka tai, atrodoties dominējošā stāvoklī autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgū Rēzeknē, piemīt tirgus vara. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu cenu par autobusu iebraukšanu RAO teritorijā konkurences apstākļos, RA būtu jāsedz izmaksas pakāpeniski. 97 RA paredzētās rekonstrukcijas izmaksas ir 33% no RA plānotā 2014.gada apgrozījuma, kas klasificējami kā ilgtermiņa ieguldījumi. Saskaņā ar ekonomistu H.Bierman, Jr. un S.Smidt40 aprakstīto vispārpieņemto ieguldījumu loģiku, šādi ilgtermiņa ieguldījumi konkurences apstākļos būtu jāatgūst vairāku gadu laikā, jo pretēja gadījumā neproporcionāls cenas pieaugums sekmētu klientu aizplūšanu un secīgu tirgus daļas, kā arī ienākošās finanšu plūsmas sarukumu. Ieguldījumu atmaksa veidojas no ieguldījumu radītā labuma, kurš tiek integrēts sniedzamajos pakalpojumos, kas ļauj uzņēmumam paaugstināt pakalpojumu cenu uz kvalitātes uzlabojuma rēķina un konsekventi iegūt papildu ieņēmumus. Saskaņā ar ieguldījumu veikšanas ekonomisko loģiku, jebkuras investīcijas sāk atgūt pēc investīciju faktiskās veikšanas, jo jebkuri ekonomiskie aprēķini par investīciju atmaksāšanās laiku tiek balstīti uz investīciju apjomu un paredzamajiem nākotnes ieņēmumiem, kurus radījušas šīs investīcijas. 98 Pēc KP veiktajiem aprēķiniem, ja pieņem, ka RA turpinātu darboties ar 12 000 EUR peļņu gadā (tagadnes izteiksmē), kā tas ir norādīts Iebraukšanas maksas aprēķinos, RA investīciju nominālais apjoms 75 200 EUR apmērā atmaksātos 6,3 gados41. Strādājot konkurences apstākļos, uzņēmums varētu veidot uzkrājumus investīciju veikšanai, tomēr to apjomu ierobežotu cenu līmenis tirgū. Ņemot vērā vispārpieņemtus ekonomiskos apsvērumus, KP secina, ka RA nav pamata pirms investīciju veikšanas pieprasīt visu investīciju apjomu atgūšanu viena gada laikā. Ņemot vērā, ka konkurences spiediens neeksistē, RA bija iespēja noteikt tik nozīmīgu ieguldījumu atmaksas termiņu kā vienu gadu, tādējādi radot nepamatoti ātru ievērojamo ieguldījumu atmaksāšanos uz patērētāja rēķina. 99 RA norāda42, ka jebkuras investīcijas var izmantot tikai pēc to faktiskās un reālās saņemšanas. RA skaidro, ka tai nebija savu finanšu līdzekļu, tādēļ, lai izpildītu iepriekš noslēgtās līgumsaistības rekonstrukcijai, RA bija nepieciešams piesaistīt alternatīvus finanšu avotus. Tāpat RA norāda, ka šo līdzekļu iekļaušana vienā gadā (konkrētajā gadījumā 2014.gadā) ir attaisnojama, jo to paredz Noteikumos Nr.846 iekļautā tarifa aprēķināšanas formula. RA arī norāda, ka iekļāvis tikai paredzētās izmaksājamās summas piegādātājiem par precēm un pakalpojumiem, bet ne paredzētos izdevumus Peļņas un zaudējumu aprēķina izpratnē. 100 KP norāda, ka parasti pirms līgumsaistību noslēgšanas uzņēmums vispirms izvērtē savu finanšu līdzekļu stāvokli un iespējamo apjomu, par kādu tas var uzņemties saistības vai meklē sadarbības partneri. Konkrētajā gadījumā RA arguments, ka tam nebija savu finanšu līdzekļu līgumsaistību izpildei 2014.gadā, nav objektīvs attaisnojums visu līdzekļu tūlītējai iekļaušanai Iebraukšanas maksas tarifa aprēķinā. Noteikumi Nr.846 neparedz apmēru, kādā ir iekļaujamas izmaksas, tie nosauc izmaksu veidus. Tāpat KP norāda, ka nav saprotama RA atsauce uz to, ka tarifa aprēķinā ir iekļautas tikai izmaksājamās summas piegādātājiem, nevis izdevumi peļņas un zaudējumu aprēķina izpratnē, tā kā peļņas un zaudējumu aprēķinā ietveramie izdevumi veidojas no uzņēmuma kopējām izmaksām, tai skaitā no RA paredzētajām izmaksājamām summām piegādātājiem par precēm un pakalpojumiem. 101 Arī Augstākā tiesa ir norādījusi43, ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir jābūt skaidriem tā izmaksu aprēķiniem, bet visu izdevumu iekļaušanai vienā pārskata gadā nav loģiska izskaidrojuma. Protams, tas vien nav pietiekams pamats, lai atzītu, ka starp faktiskajām izmaksām un faktiski pieprasīto samaksu pastāv pārspīlēta disproporcija, taču tam nav saprātīga saimnieciska izskaidrojuma. Augstākā tiesa atsaukusies uz Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) secinājumiem 13.07.1989. spriedumā lietā Nr.C-395/87 Tournier44, kurā noteikts, ka pārmērīgas vai neproporcionālas izmaksas ir vispār ignorējamas, nosakot cenu. Tādējādi šādas pārmērīgas vai neproporcionālas izmaksas būtu ignorējamas. 102 RA uzskata,45 ka KP nepamatoti atsaukusies uz 13.07.1989. EST spriedumu Tournier lietā, kurā noteikts, ka pārmērīgas vai neproporcionālas izmaksas nav ņemamas vērā, nosakot autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma maksu (t.i., Iebraukšanas maksas aprēķinā), jo, RA ieskatā, Noteikumi Nr.846 neparedz Tournier lietas secinājumu piemērošanu un attiecīgi neaizliedz autoostai iekļaut izmaksās īpašuma remontu visā tā apjomā. 103 KP norāda, ka Noteikumi Nr.846 paredz iekļaut Iebraukšanas maksas aprēķinos ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās izmaksas (izmaksas veido, piemēram, personāla un sociālās izmaksas, īpašuma uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas tieši nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā, un nodokļi). Tomēr tas nenozīmē, ka jebkuras izmaksas ir tieši nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu iebraukšanu autoostu teritorijā. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts izmantot tirgus varu, paredzot atgūt izmaksas par īpašuma remontu visā tā apjomā viena gada ietvaros, nerēķinoties ar to, kāda veidojās pakalpojuma cena klientiem. 104 KP skaidro, ka atsauce uz 13.07.1989. EST spriedumu Tournier lietā ir cieši saistīta ar Augstākās tiesas 20.09.2013. spriedumu lietā Nr.A42537406 SKA-24/2013, kur 24.rindkopā tiesa ir pamatojusi savu secinājumu, ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir jābūt skaidriem tā izmaksu aprēķiniem, bet visu izdevumu iekļaušanai vienā pārskata gadā nav loģiska izskaidrojuma. 13.07.1989. EST spriedumā Tournier lietā tiesa ir skatījusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tai skaitā, arī piemērojot pārlieku augstu maksu par pakalpojumiem. EST ir secinājusi46, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāspēj pamatot ar detalizētiem aprēķiniem pieprasīto cenu, kā arī cenai ir jābūt atbilstošai sniegtajam pakalpojumam. Nomas maksa 105 RA norāda, ka RAO nomas maksas izdevumus plānoja Nomas līgumos noteiktās nomas maksas apmērā - Nomas līgumos noteikto maksājamo ikmēneša nomas maksu no 01.01.2014. - 28.02.2014. 800 EUR apmērā un no 01.03.2014. - 31.12.2014. 1 600 EUR apmērā katram īpašniekam - gan MARNO, gan Finance. Mēneša nomas maksu RA sareizināja ar mēnešu skaitu, kurā attiecīgo maksu bija paredzēts piemērot, un ieguva kopējo maksājamo nomas maksu gadā 35 200 EUR, ko iekļāva izmaksās. 106 Nomas līgumos nomas maksa sākotnēji no 01.07.2013. tika noteikta 2 500 EUR katram īpašniekam (MARNO un Finance). MARNO47 un Finance48 norāda, ka RA vērsās pie uzņēmumiem ar lūgumu samazināt nomas maksu, tā kā bija ieildzis RAO reģistrācijas apliecības saņemšanas process. Pēc RA lūguma saņemšanas 15.08.2013. RA ar MARNO noslēdza vienošanos Nr.15/08/2013-1 un RA ar Finance noslēdza vienošanos Nr.15/08/2013-01 pie Nomas līgumiem par to, ka nomas maksa no 01.07.2013. līdz 31.12.2013. būs 800 EUR apmērā katram iznomātājam. 107 20.12.2013. RA noslēdza vienošanos Nr.20/12/2013-01 pie 01.07.2013. Nomas līguma ar MARNO un vienošanos Nr.20/12/2013-01 pie 01.07.2013. Nomas līguma ar Finance par izmaiņām nomas maksā 2014.gadam. Vienošanās nosaka, ka līdz 28.02.2014. nomas maksa ir 800 EUR, bet no 01.03.2014. līdz 31.12.2014. nomas maksa ir 1 600 EUR katram iznomātājam. 108 KP secina, ka RA noteiktie nomas maksas izdevumi 2014.gadam atbilst Nomas līgumos noteiktajai nomas maksai. Vienlaicīgi KP konstatē, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķins tika veikts 2013.gada novembrī, kas ir pirms vienošanās par nomas maksu 2014.gadam noslēgšanas (skatīt 60. un 107.rindkopu). Faktu nesakritība norāda uz to, ka 2014.gada Iebraukšanas maksa kopumā nav rēķināta pirms tās noteikšanas, ko papildus pamato fakts, ka Satiksmes ministrija jau 04.07.2013. bija norādījusi RA, lai Iebraukšanas maksa 2014.gadā nepārsniegtu 2013.gada līmeni (skatīt 63.rindkopu), kādēļ RA nebija motivācija veikt aprēķinu. Minēto apliecina arī tas, ka noteiktās izmaksu kategorijās RA nav varējusi pamatot paredzēto izmaksu atšķirību no dokumentos paredzētajām summām (piemēram, ēkas rekonstrukcijas izmaksas (skatīt 95.rindkopu), elektrības izdevumi (skatīt 120.rindkopu), ūdens un kanalizācijas izmaksas (skatīt 123.rindkopu). 109 KP lūdza MARNO (08.10.2014. vēstule Nr.1738) un Finance (08.10.2014. vēstule Nr.1740) iesniegt nomas maksas noteikšanas metodiku un aprēķinu. 110 MARNO49 un Finance50 skaidroja, ka nomas maksa par RAO (ēka un zeme) ir noteikta, vadoties no tirgus situācijas, savstarpēji vienojoties par summu tā, lai RAO īpašnieki saņemtu iespējami lielāku nomas maksu, bet RA maksātu iespējami mazāku nomas maksu. 111 KP atkārtoti lūdza MARNO (07.03.2016. vēstule Nr.5-5/276) un Finance (04.03.2016. vēstule Nr.5-5/274) iesniegt nomas maksas noteikšanas metodiku un aprēķinu. 112 MARNO51 un Finance52 norādīja, ka nomas maksa par RAO (ēka un zeme) ir noteikta, ņemot vērā šādus faktorus: - RAO nekustamā īpašuma iegādes izmaksas 1 138 298 EUR apmērā; - Ieguldīto līdzekļu atgūšanas termiņš - 20 gadi; - Kredīta gada procentu likme 2,5%, t.i., 285 760,23 EUR gadā, jo iegādei izmantoti aizņemti līdzekļi; Tādā veidā ir iegūts nomas maksas aprēķins: (1 138 298 EUR + 285 760,23 EUR)/240 mēneši = 5 933,58 EUR mēnesī. 113 MARNO un Finance skaidro, ka nomas maksa 800 EUR apmērā no 01.01.2014. līdz 28.02.2014., maksa 1 600 EUR apmērā laika periodā no 01.03.2014. līdz 31.12.2014., maksa 2 500 EUR apmērā laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.07.2015. un maksa 2 900 EUR apmērā, sākot no 01.08.2015 . līdz nomas līguma darbības beigām, tika noteikta kā līdzēju interesēm atbilstošs un abpusēji pieņemts lielums, vadoties no tirgus konjuktūras un situācijas, par ko nomnieks un iznomātājs spēja savstarpēji vienoties atbilstoši vispārpieņemtajam principam, kad iznomātājs vēlas saņemt iespējami lielāku nomas maksu, savukārt nomnieka nolūks ir maksāt pēc iespējas mazāku nomas maksu. 114 KP konstatē, ka MARNO un Finance iesniegtais nomas maksas noteikšanas aprēķina rezultāts neatbilst Nomas līgumos noteiktajām maksām. 01.07.2013. noslēgtajos Nomas līgumos sākotnēji noteiktā nomas maksa bija 2 500 EUR katram iznomātājam, kopā veidojot 5 000 EUR, kas nesakrīt ar MARNO un Finance iesniegtajā aprēķinā uzrādīto (5 993 EUR). Tāpat KP kritiski vērtē MARNO un Finance norādītās nomas maksas metodes un aprēķina patiesu piemērošanu, nosakot nomas maksu, tā kā nomas maksa ir vairākkārt mainījusies (skatīt 106. un 107.rindkopu), kas neapliecina nemainīgas metodes konsekventu piemērošanu nomas maksas noteikšanai. 115 Papildus 114.rindkopā secinātajam, pat ja MARNO un Finance būtu kāds skaidrojums par to, kādēļ atšķiras faktiski piemērotā un pēc norādītās metodes aprēķinātā nomas maksa, MARNO un Finance norādītais aprēķins nepierādītu pārmērīgas nomas maksas neesamību. Proti, pēc MARNO un Finance norādītās metodes mēneša nomas maksu nosaka subjektīvā MARNO un Finance vēlme atgūt ieguldījumus 20 gados, nerēķinoties ar to, kāds veidojas mēneša nomas maksas apmērs. Samērīga nomas maksa objektīvi atspoguļotu ieguldījumu atmaksāšanās termiņu, ko, cita starpā, pircējs var ņemt vērā, runājot ar pārdevēju par īpašuma pirkuma maksu un pieņemot lēmumu ieguldīt vai neieguldīt nekustamajā īpašumā. 116 Vērtējot MARNO un Finance sniegto informāciju par nomas maksas apmēra aprēķinu, KP ņem vērā, ka jebkurš nomnieks, slēdzot nomas līgumu, parasti bez nomas maksas izvērtē arī citu būtisku izdevumus esamību (t.sk., ieguldījumu nekustamā īpašumā), ko tam būtu jāsedz, ja slēgtu nomas līgumu, kā arī garantiju esamību, ka tiek kompensēti pēc to veikšanas vai vismaz tiek kompensēti, pirms termiņa laužot līgumu. Rezultātā RA kā nomnieks plānoja maksāt ne tikai nomas maksu, bet arī veikt ieguldījumus tā nomātajā nekustamajā īpašumā daudz būtiskāka apmērā. Līdz ar to, ja ņem vērā arī ieguldījumus iznomātāju nekustamā īpašumā, tad kopējie izdevumi par nekustamā īpašuma nomu vēl būtiskāk pārsniedz nomas maksu ēku nomas tirgū Rēzeknē un Latvijā kopumā (skatīt sākot no 190.rindkopas). 117 Attiecībā uz to, ka nomnieks par RAO nomu plānoja maksāt būtiski vairāk nekā Nomas līgumos noteiktā nomas maksa (skatīt 102.rindkopu), MARNO un Finance skaidro, ka, noslēdzot Nomas līgumus 2013.gadā un nosakot objekta nomas maksas apmēru, iznomātāji MARNO un Finance nevarēja paredzēt RA ar nomājamā objekta remonta un rekonstrukciju saistīto izdevumu apjomu, jo iznomātājam, noslēdzot nomas līgumu, nebija garantiju tam, ka remonts tiks veikts, un nebija pietiekošas informācijas par šo remonta darbu galējām izmaksām. MARNO un Finance apgalvo arī, ka reālā nom …