Zaudējis spēku - Par Valsts civilās aizsardzības plānu

Zaudējis spēku - Par Valsts civilās aizsardzības plānu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.452 Rīgā 2003.gada 16.jūlijā (prot. Nr.40, 40.§) Par Valsts civilās aizsardzības plānu 1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu. 2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija. 3. Iekšlietu ministrijai, sākot ar 2004.gadu, katru gadu: 3.1. precizēt Valsts civilās aizsardzības plānu un iekšlietu ministram līdz 1.maijam iesniegt precizēto Valsts civilās aizsardzības plānu apstiprināšanai Ministru kabineta; 3.2. sagatavot un iekšlietu ministram līdz 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā. Ministru prezidents E.Repše Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks Apstiprināts ar Ministru kabineta 2003.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.452 Valsts civilās aizsardzības plāns I. Valsts Civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti 1. Īstenojot civilās aizsardzības likuma prasības noteikt valsts apdraudējuma gadījumos šādus civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķus: 1.1. panākt civilās aizsardzības sistēmas (turpmāk - sistēmas) saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā; 1.2. sniegt palīdzību iedzīvotājiem; 1.3. novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai; 1.4. atbalstīt ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzības militāra iebrukuma vai kara gadījumā; 1.5. noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā; 1.6. iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā saskaņā ar noslēgto līgumu. 2. Noteikt šādus rīcības virzienus mērķu sasniegšanā civilās aizsardzības pasākumu plānošanā un reaģēšanas pasākumu veikšanā: 2.1. apzināt valstī iespējamo apdraudējuma veidus; 2.2. noteikt valsts institūciju un iedzīvotāju apziņošanas kārtību apdraudējuma gadījumā (1. un 2. pielikums); 2.3. noteikt civilās aizsardzības sistēmas darbību iespējamo katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā; 2.4. reglamentēt civilās aizsardzības sistēmas vadības principus katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā; 2.5. noteikt atbildīgās valsts iestādes, pašvaldības un komercsabiedrības par civilās aizsardzības plānošanas, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajiem pasākumiem. 3. Noteikt šādus uzdevumus civilās aizsardzības pasākumu plānošanā un reaģēšanas pasākumu veikšanā: 3.1. izstrādāt republikas pilsētās un rajonos, kā arī komercsabiedrībās civilās aizsardzības pasākumu plānus; 3.2. noteikt preventīvos pasākumus valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcībai (14.,15.,16.,17.,18.,19.,20., 21. pielikuma 1.punktā); 3.3. noteikt valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcību gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanas laikā (14.,15.,16.,17.,18.,19.,20.,21. pielikuma 2.punktā un 22.pielikumā); 3.4. noteikt valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcību militāra iebrukuma, vai kara gadījumā (23.pielikums); 3.5. noteikt valsts materiālo rezervju iesaistīšanu reaģēšanas pasākumos. 4. Prognozējamie rezultāti: Saskaņota vadības un glābšanas dienestu rīcība palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai samazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi. 5. Pasākumi izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai un rādītāji to izpildes nodrošināšanai Lai panāktu sistēmas mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi nepieciešams organizēt un veikt sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kuri ietver sistēmas vadību, valsts institūciju un iedzīvotāju apziņošanas kārtību katastrofās, apzinot iespējamo katastrofu veidus, plānošanas procesu, institūciju un pašvaldību savstarpējo sadarbību preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā, kā arī sistēmas finansēšanu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Sistēmas gatavību pārbauda mācībās, kompleksās pārbaudēs un analizējot attiecīgus republikas pilsētu un rajonu plānus, ziņojumus par veiktajiem pasākumiem civilās aizsardzības sistēmas ietvaros. Rezultāti tiek izmantoti civilās aizsardzības plānu precizēšanai. 6. Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums. Valsts institūcijas, pašvaldības, komercsabiedrības, iestādes un organizācijas savu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē attiecīgi no saviem budžetiem. Sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriālais princips, tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni un republikas pilsētas. 7. Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanas materiāltehniskais nodrošinājums. Ārkārtējo situāciju izsludināšanas vai katastrofu gadījumā reaģēšanai un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai iesaista dienestu, pašvaldību un komercsabiedrību rīcībā esošos resursus. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" prasībām veido valsts materiālās rezerves, kuras iesaista reaģēšanas, katastrofu vai to draudu gadījumā un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos. Iedzīvotāju brīdināšanai par iespējamo apdraudējumu tiek veidota trauksmes un apziņošanas sistēma. Lai aizsargātu iedzīvotājus no katastrofu postošajiem faktoriem var izmantot esošās aizsargbūves. II. Valstī iespējamie apdraudējuma veidi 8. Atbilstoši katastrofas veidam, tās intensitātei un raksturam, kā arī tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir: 8.1. vietēja mēroga katastrofas - ja katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas; 8.2. reģionāla mēroga katastrofas - ja katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas; 8.3. valsts mēroga katastrofas - katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu. Atkarībā no katastrofas mēroga, ja ir nepieciešama fizisko un juridisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, izsludina ārkārtējo situāciju. Valsts iekārtu apdraudošu iekšējo nemieru vai ārēju draudu gadījumā izsludina izņēmuma stāvokli. Ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums, izsludina karastāvokli. Izsludinātas ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai realizētu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus. Civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā realizē saskaņā ar 23.pielikumu. 9. Bīstamo vielu noplūde 9.1. Bīstamie objekti ārpus valsts: Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi, kas avārijas gadījumā var izraisīt ūdens saindēšanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskām vielām, kuru koncentrācija ūdenī var pārsniegt maksimāli pieļaujamās normas. Lietuvas Republikas teritorijā, Latvijas robežas tuvumā, izvietoti Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un Butiņģes naftas produktu termināls. Avārijas rezultātā iespējama Latvijas teritorijas un Baltijas jūras ūdeņu piesārņošana. 9.2. Bīstamie objekti valsts teritorijā: Republikas teritoriju caur Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Tukuma, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Dobeles, Bauskas un Aizkraukles rajoniem šķērso naftas un naftas produktu vadi, to kopējais garums - 437 km. Maksimālā produktu pārsūknēšanas jauda 14 000 tonnu diennaktī. Darba spiediens vados sasniedz 64 atm. Gada laikā tiek pārsūknēts 18,0 milj. tonnu naftas un 3,6 milj. tonnu naftas produktu un avārijas gadījumā var tikt piesārņota vide (3.pielikums). Maģistrālā gāzes vada kopējais garums ar 45 gāzes sadales stacijām valsts teritorijā ir 1 216 km. Maksimālais darba spiediens gāzes vados var sasniegt 55 atm. Gada laikā tiek pārsūknēts 3,6 miljardi m3 gāzes. Gāzes vads šķērso Alūksnes, Valkas, Cēsu, Valmieras, Rīgas, Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Tukuma, Kuldīgas, Liepājas, Ogres, Jēkabpils, Aizkraukles, Preiļu un Daugavpils rajonu teritorijas. Maģistrālie gāzes vadi (4.pielikums), kuri šķērso Latvijas teritoriju, pēc katriem 20 - 25 km ir ierīkoti aizvari gāzes padeves pārtraukšanai. Sajaucoties ar gaisu robežās no 5 līdz 15 %, dabasgāze veido sprādzienbīstamu maisījumu un sprādziena radītais spiediens (līdz 8 atm.) var izsaukt postījumus, ugunsgrēkus un cilvēku upurus. Rīgas rajona Inčukalnā izvietota pazemes gāzes krātuve, kas aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai. Pazemes krātuves ietilpība ir 4,0 miljardi m3 gāzes (4.pielikums). Pa dzelzceļu, šķērsojot 17 republikas rajonus, tiek pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti, pa šādiem maršrutiem: - Zilupe - Rēzekne - Krustpils - Jelgava - Tukums-II - Ventspils; - Indra - Daugavpils - Krustpils - Rīga; - Kārsava - Rēzekne - Daugavpils - Eglaine, Kurcums; - Jelgava - Liepāja; - Meitene - Jelgava - Rīga - Lugaži; - Glūda - Reņģe; - Kalēti - Priekule - Vaiņode; - Rīga - Tukums; - Rīga - Skulte. Avārijas gadījumā bīstamās zonas var rasties jebkurā vietā visa dzelzceļa maršruta garumā. Paaugstinātas bīstamības zonas ir dzelzceļa mezglos: Rēzeknē, Daugavpilī, Krustpilī, Jelgavā, Rīgā, Ventspilī (5.pielikums). Ar jūras transportu tiek nosūtītas un saņemtas kravas, ko apstrādā lielākās Latvijas ostas. Kuģi gadā pārvadā vairāk nekā 16 milj. tonnu naftas un naftas produktu, 7,7 milj. tonnu šķidro un sauso ķīmisko vielu kravu. Avārijas gadījumā var tikt piesārņota ostu un jūras akvatorija un piekraste. Valsts akciju sabiedrības starptautiskās lidostas "Rīga" kravu pārvadājumi sastāda 4408 tonnas gadā. Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, citās pilsētās un rajonos izvietoti bīstami objekti, kur pielieto, ražo, pārvadā, vai uzglabā bīstamas ķīmiskas vielas, pielietojot ugunsnedrošu un sprādzienbīstamu tehnoloģiju. Uzņēmumi, kuri pakļaujas Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr. 259 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi", un ir iesnieguši pieteikumu par bīstamām vielām, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, un varētu būt pakļauti minēto noteikumu prasībām norādīti 6.pielikumā. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja saraksti (Rūpnieciskā riska objekti un teritorijas) norādīti 7.pielikumā. 10. Transporta avārijas Avārijas var notikt uz dzelzceļa, autoceļiem, ar kuģiem jūrā un ar gaisa kuģiem. Pēdējos gados pieaug dzelzceļa, autotransporta un jūras transporta pārvadājumi, t.sk. bīstamo kravu (5. un 8. pielikumi), kas izraisa draudus satiksmes dalībniekiem, iedzīvotājiem un videi. Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva bojājumi, terora akti uz dzelzceļa vai savstarpēja vilcienu sadursme, kā rezultātā var notikt sprādzieni, ugunsgrēki un bīstamo vielu noplūde ar iedzīvotāju bojā eju un vides piesārņošanu noplūdes zonā. Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāk nekā 4 tūkstoši satiksmes negadījumi, kuros iet bojā 500 - 600 cilvēki un tiek ievainoti vairāk nekā 5 tūkst. cilvēki. ("Latvijas statistikas gadagrāmata 2000" 166. lpp.). Kuģu sadursmes jeb avārijas rezultātā var notikt bīstamo vielu vai naftas produktu noplūde jūrā ar turpmāko piekrastes teritorijas piesārņošanu, ar faunas bojā eju. Gaisa kuģa avārijas var notikt to sadursmes rezultātā, dispečeru darbības kļūdu rezultātā jeb nelabvēlīgos laika apstākļos (vētra, pērkona negaiss, sniegputenis), kā arī lidaparātu bojājumu vai terora akta rezultātā. Tas rada draudus lidmašīnā esošajiem pasažieriem un iedzīvotājiem lidmašīnas nogāšanās vietā. 11. Plūdi Atkarībā no laika apstākļiem, Daugavā, Gaujā, Ventā, Lielupē, Ogrē, Bārtā pavasarī var veidoties ievērojami ledus sastrēgumi. Visapdraudētākās vietas Daugavā ir no Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai, t.sk. Jēkabpils pilsēta, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils rajoni. Minētajos rajonos plūdi var notikt pat 2 reizes gadā. Iespējamās applūdes zonas pārējās Latvijas upēs: - Gaujā - pie Ādažiem un Carnikavas; - Lielupē - pie Jūrmalas, Kalnciema, Jelgavas, Staļģenes; - Ventā - pie Skrundas, Vārves, Zūrām, Zlēkām, Piltenes; - Ogrē - no ietekas Daugavā līdz Norupītei; - Bārtā - pie ietekas Liepājas ezerā. Plūdu apdraudējumu Rīgai un Jūrmalai rada ziemeļrietumu vējš ar ātrumu 20 m/s un vairāk, kas sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji appludinot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona, Kurzemes rajona, Zemgales priekšpilsētas, Centra rajona teritorijas. (Plūdu apdraudētās teritorijas noteiktas Rīgas pilsētas civilās aizsardzības pasākumu plānā) (9.pielikums). Iedzīvotāju drošību var apdraudēt Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju dambju iespējami pārrāvumi lielu plūdu rezultātā. Pļaviņu hidroelektrostacijas ar ūdenskrātuves tilpumu 603 milj. m3 dambja pārrāvuma gadījumā tiks appludinātas Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsētu un daļēji Aizkraukles un Ogres rajonu teritorijas. Ķeguma hidroelektrostacijas ar ūdenskrātuves tilpumu 160 milj. m3 dambja pārrāvuma gadījumā tiks appludinātas Ogres un Ikšķiles pilsētas. Rīgas hidroelektrostacija ar ūdenskrātuves tilpumu 339 milj. m3 dambja pārrāvuma gadījumā var applūst 41,9 km2 Rīgas pilsētas teritorijas. Katastrofas Daugavas hidroelektrostaciju kaskādē var notikt: - avāriju rezultātā elektrosadales sistēmās; - hidroturbīnu bojājumu rezultātā; - dambja pārrāvuma gadījumā. Katastrofu, militāra iebrukuma, kara darbības un diversiju rezultātā tiks traucēta elektroapgāde. Katastrofu draudu gadījumā veic iedzīvotāju evakuāciju no bīstamās zonas, atbilstoši republikas pilsētās un rajonos izstrādātajiem civilās aizsardzības pasākumu plāniem. 12. Vētra, lietus gāzes, apledojums, putenis Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus apdraud virpuļvētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, vējš ar ātrumu 30 m/s un vairāk - 30 % un lielākā Latvijas daļā, kā rezultātā var notikt sakaru un elektrolīniju pārrāvumi, kontaktu un kabeļu bojājumi pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu līnijās. Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas, mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi (nogāzti koki, konstrukcijas). Lietus un nokrišņu daudzumu 50 mm un vairāk 12 stundās un mazāk, var izsaukt ūdens līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus utt. Putenis un apledojums var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta avārijas, elektropārvades un sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, mežu postījumus. 13. Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Vairāk kā 48 % valsts teritorijas aizņem meži un purvi. Teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību norādītas 10.pielikumā. Meža ugunsnedrošo laika posmu visā valsts teritorijā katru gadu nosaka Valsts meža dienests ar rīkojumu. Meža ugunsnedrošais laika posms atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un ilgst no sniega nokušanas līdz rudens lietavām. Ugunsbīstamākās ir jaunaudzes un vidēja vecuma skujkoku audzes. Valsts meža dienests organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu. Pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma, kad izsmeltas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības iespējas, palīdzību ugunsgrēku ierobežošanā sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - Glābšanas dienests), Nacionālie bruņotie spēki, citas valsts un pašvaldību iestādes. 14. Elektrotīklu bojājumi Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu, publisko tālruņu tīklu un mobilo sakaru operatoru normālu darbību, radio un televīzijas translāciju. Tiek ierobežotas iedzīvotāju informēšanas iespējas. Elektrotīklu bojājumus var izsaukt vadu apledojums, vēja iespaidā nogāzto koku uzkrišana uz elektopārvades līnijām, bojājumi transformatoru apakšstacijās, terora akti u.c. 15. Avārijas siltumapgādes sistēmās Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi siltumtīklos var izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvada aizsalšanu. Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde. 16. Avārijas gāzes apgādes sistēmās Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izsaukt ugunsgrēkus, sprādzienus, sagraujot ēkas, kā rezultātā rodas cilvēku upuri. Gāzes padeves traucējumi var pārtraukt siltumapgādes sistēmu darbību un ražošanas procesus. Maģistrālo gāzes vadu avārijas var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus. 17. Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās Avārijas ūdens apgādes sistēmās notiek maģistrālo un sadales cauruļvadu bojājumu rezultātā, kas izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu. Avārijas energoapgādes sistēmās var izsaukt aukstā ūdens apgādes sistēmu sūkņu apstāšanos. Kanalizācijas sistēma nodrošina notekūdeņu (fekāliju, saimniecisko, ražošanas, atmosfēras nokrišņu) pieņemšanu un novadīšanu, ieskaitot to bioloģisko attīrīšanu. Kanalizācijas sistēmas bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas. Bez tam ilgstošu applūšanu gadījumos, sevišķi siltā laikā, var rasties labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību, vai pat var izveidoties epidēmijas perēkļi. Kanalizācijas pārplūdi var radīt aizsērējuši kolektori un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju darba pārtraukumi. Ļoti bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīrā ūdens cauruļvados dažādu avāriju rezultātā. 18. Cilvēku infekcijas slimības, dzīvnieku infekcijas slimības un augu slimības 18.1. Par potenciāliem cilvēku masveida saslimšanas avotiem uzskatāmi pārtikas apritē (t.sk. dzeramā ūdens piegādē) un sadzīves pakalpojumu sniegšanā iesaistītās komercsabiedrības, individuālie komersanti, publiskās atpūtas vietas, t.sk. peldvietas. Var prognozēt: a) ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās masveida infekcijas slimības (salmoneloze, šigeloze, kampilobakterioze, ešerihiozes, A hepatīts un citas enterovīrusu infekcijas, trihineloze u.c.), toksikoinfekcijas un saindēšanās; b) ar vides faktoriem saistītos infekcijas slimību (leģioneloze, grauzēju un posmkāju pārnēsātās infekcijas slimības, epidēmiskais utu izsitumu tīfs u.c.) uzliesmojumus; c) lielu gripas epidēmiju vai pandēmiju; d) vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzliesmojumus (masalas, poliomielīts u.c.); e) bīstamo infekcijas slimību (mēris, holēra, tropu posmkāju pārnestie vīrusu hemorāģiskie drudži) ievešanu. Veselības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas organizē neatliekamus pretepidēmiskos pasākumus saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma, Ministru kabineta 1998.g. 21. jūlija noteikumu Nr. 257 "Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai", Ministru kabineta 2000.g. 26.septembra noteikumu Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" u.c. normatīvo aktu prasībām. 18.2. Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga u.c.) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju. Epizootiju draudu vai uzliesmojuma gadījumā veic pasākumus ko paredz Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr. 127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", prasībām. 18.3. Augu saslimstības iedala karantīnas un nekarantīnas slimībās. Pret karantīnas slimībām savlaicīgi tiek konstatēta infekcijas izraisītāja klātbūtne un tiek iznīcināti attiecīgie infekcijas perēkļi, kā aktuālākā var būt kartupeļu gaišā gredzenpuve. Nekarantīnas slimības savlaicīgi tiek ierobežotas, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Kā raksturīgākā Latvijā sastopama kartupeļu lakstu puve. 19. Radiācijas avārijas 19.1. Ignalīnas atomelektrostacija Ignalīnas atomelektrostacijā darbojas divi Krievijā ražoti RBMK tipa reaktori, katra reaktora jauda 1500 MW. Atomelektrostacija atrodas 8 km attālumā no valsts robežas un 28 km attālumā no Daugavpils pilsētas. Pamatojoties uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) Tehniskajā dokumentā TECDOC-953 noteikto klasifikāciju, gatavības un rīcības plānošanu Ignalīnas atomelektrostacijas kodolavārijas gadījumam Latvijas Republikā valsts un vietējā līmenī veic atbilstoši 1.kategorijas prasībām. Avārija Ignalīnas atomelektrostacijas reaktora aktīvās zonas bojājuma rezultātā var radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu, izsaucot tūlītēju veselības kaitējumu cilvēkiem, kas atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā ap Ignalīnas atomelektrostaciju (30 km), un izsaukt vēlīnu veselības kaitējumu iedzīvotājiem ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km). Latvijas dienvidaustrumos valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu, rietumu vēji. Radioaktīvais piesārņojums, pēc radioaktīvo vielu noplūdes Ignalīnas atomelektrostacijā, Latvijas robežu un 30 km zonas robežu, atkarībā no vēja ātruma, var sasniegt īsā laikā (11.pielikums). Neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (30 km ap Ignalīnas atomelektrostaciju) ietilpst Daugavpils pilsēta un Daugavpils rajona 8 pagasti. Ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km) ietilpst Daugavpils, Krāslavas, Preiļu rajons, kā arī daļēji Rēzeknes un Jēkabpils rajons. 19.2. Citi valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti (12.pielikums). 19.3. Valsts teritorijā radioaktīvais piesārņojums var rasties, notiekot avārijai arī kodolobjektos ārpus valsts (13.pielikums), kā arī Zemes mākslīgā pavadoņa ar radioaktīviem materiāliem nokrišanas gadījumā. 19.4. Kodolmateriālu pazušanas, neatļautas pārvietošanas, lietošanas vai pārveidošanas gadījumā, vai ja ir radušies draudi, ka tiks veiktas neatļautas darbības ar kodolmateriāliem, Drošības policija koordinē kodolmateriālu atgūšanas pasākumus atbilstoši 2000.gada 21.novembra likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 22.panta prasībām. 20. Terorisms Bīstams riska veids, kas var apdraudēt valsts drošību, ir starptautiskais terorisms. Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto šaujamieročus un sprāgstvielas, kā arī masu iznīcināšanas līdzekļus, pielietojot ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas. Terora akti var būt vērsti pret cilvēkiem veicot ķīlnieku sagrābšanu, kā arī pret infrastruktūru. Terorisma dažāda rakstura dēļ ir grūti paredzēt iespējamo seku ietekmi uz iedzīvotājiem, attiecīgo teritoriju un vidi. Lai sekmīgi cīnītos ar terorismu nepieciešama attiecīgu dienestu pastāvīga gatavība un cieša starptautiska sadarbība (22.pielikums). Saņemot operatīvo informāciju par terora akta iespējamību attiecīgas valsts institūcijas un drošības dienesti (Drošības policija, Valsts un municipālā policija, robežsardze, muita u.c.) veic pastiprinātu robežas apsardzi, robežkontroli un kravas pārbaudi visās valsts robežas šķērsošanas vietās, svarīgu valsts nozīmes objektu apsardzi un citus drošības pasākumus. 21. Bruņots konflikts Bruņots konflikts var izraisīties pierobežas zonā. Tajā var tikt iesaistītas nelielas bruņotas grupas šķērsojot robežu jeb veicot attiecīgas teritorijas vai objektu apšaudi vai bombardēšanu bez robežas šķērsošanas. 22. Sabiedriskās nekārtības Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā. Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, izdemolētas valsts un pašvaldību iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt. III. Sistēmas plānošana, vadība un reaģēšana Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu. Republikas pilsētās un rajonos pašvaldības kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām izstrādāja civilās aizsardzības pasākumu plānus, kuri paredz preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, ņemot vērā iespējamos katastrofu veidus, mērogu un paaugstinātas bīstamības objektus attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Komercsabiedrībās izstrādāja civilās aizsardzības pasākumu plānus, ņemot vērā pašvaldību dotos uzdevumus, apzinot iespējamos riskus un katastrofu draudus komercsabiedrības objektu teritorijā strādājošiem, kā arī tieši apdraudētajiem iedzīvotājiem ārpus objektu teritorijas. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 247 izveidota Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējās situācijās izraisīto seku likvidēšanas pasākumus reģiona un valsts mēroga katastrofās. Katastrofu vai to draudu gadījumā Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs izdot rīkojumus, kas ir saistoši valsts iestādēm, pašvaldībām, komercsabiedrībām un iedzīvotājiem civilās aizsardzības jautājumos. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona katastrofu vai to draudu gadījumā, normatīvos aktos noteiktā kārtībā, iesaista valsts materiālo rezervju resursus. Republikas pilsētās un rajonos izveidotas un ar attiecīgu pašvaldību domes (padomes) rīkojumu apstiprinātas ārkārtējo situāciju operatīvās komisijas kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā. Komercsabiedrības vadītājs izveido ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju, vai nozīmē pilnvarotu personu, kas organizē reaģēšanas un glābšanas darbus katastrofās komercsabiedrības objektos. Gadījumā, ja komercsabiedrības spēki un līdzekļi nepietiekami, pieprasa palīdzību no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas vai savas kompetences ietvaros citu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas vada reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā, atkarībā no katastrofas veida. Sistēmas institūciju savstarpējā sadarbība valsts apdraudējuma gadījumos norādīta 24. pielikumā. Sadarbības dokumenti gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai norādīti 25.pielikumā. Gadījumā, ja situācija pāraug krīzē, Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija var darboties Krīzes kontroles centra uzdevumā. Krīzes kontroles centrs nepieciešamības gadījumā informē Ministru prezidentu par situācijas attīstību. Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 1.pielikums Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 2.pielikums Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 3.pielikums Naftas un naftas produktu vadi Nr. p.k. Nosaukums Teritorija, ko šķērso naftas un naftas produktu vadi 1. Polocka - Ventspils Daugavpils rajona Salienas, Vecsalienas, Skrudalienas, Laucesas, Kalkūnes, Sventes un Šēderes pagastos, Jēkabpils rajona Rites pagasta, Aizkraukles rajona Neretas un Pilskalnes pagastos, Bauskas rajona Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu, Īslīces, Rundāles un Viesturu pagastos, Jelgavas rajona Vircavas, Platones, Svētes, Glūdas un Līvbērzes pagastos, Dobeles rajona Bērzes un Jaunbērzes pagastos, Tukuma rajona Džūkstes, Lestenes, Degoles, Irlavas, Tumes un Vānes pagastos un Kandavas novadā, Kuldīgas rajona Kabiles un Rendas pagastos, Talsu rajona Sabiles novadā, Ventspils rajona Usmas, Ugāles un Tārgales pagastos un Ventspilī 2. Polocka - Mažeiķi Bauskas rajona Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastos, Dobeles rajona Ukru pagasta Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 4.pielikums Maģistrālie gāzes vadi Nr. p.k. Nosaukums Teritorija, ko šķērso gāzes vadi 1. Viļņa - Rīga Bauskas rajona Gailīšu, Ceraukstes, Codes un Iecavas pagastos Rīgas rajona Olaines, Ķekavas un Stopiņu pagastos, Salaspils un Baldones lauku teritorijās 2. Rīga - Paņevēža Rīgas rajona Salaspils un Baldones lauku teritorijās un Daugmales pagastā, Bauskas rajona Iecavas, Codes, Ceraukstes un Gailīšu pagastos 3. Inčukalna pazemes gāzes krātuve - Rīga Rīgas rajona Krimuldas, Sējas, Inčukalna, Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastos 4. Vireši - Tallina Cēsu rajona Raunas, Veselavas un Mārsnēnu pagastos, Valmieras rajona Kauguru, Brenguļu, Valmieras, Rencēnu, Jeru un Naukšēnu pagastos 5. Rīga - Daugavpils Rīgas rajona Salaspils lauku teritorijā, Ogres rajona Ikšķiles un Lielvārdes lauku teritorijās, Ogresgala, Rembates, Lēdmanes, Jumpravas un Krapes pagastos, Aizkraukles rajona Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Klintaines un Aiviekstes pagastos, Jēkabpils rajona Krustpils, Variešu, Kūku un Vīpes pagastos, Preiļu rajona Turku, Rožupes, Jersikas un Rožkalnu pagastos, Daugavpils rajona Kalupes, Vaboles, Maļinovas un Līksnas pagastos un Daugavpilī 6. Iecava - Liepāja Bauskas rajona Iecavas pagastā, Jelgavas rajona Sidrabenes, Jaunsvirlaukas, Vircavas, Platones, Svētes, Glūdas un Līvbērzes pagastos, Dobeles rajona Bērzes, Dobeles un Bikstu pagastos, Tukuma rajona Džūkstes un Jaunpils pagastos, Saldus rajona Remtes, Saldus, Lutriņu un Zirņu pagastos un Brocēnu lauku teritorijā, Kuldīgas rajona Raņķu un Rudbāržu pagastos un Skrundas lauku teritorijā, Liepājas rajona Kalvenes, Kazdangas, Vecpils, Aizputes, Dunalkas, Tadaiķu Medzes un Grobiņas pagastos un Liepājā 7. Korneti - Inčukalna pazemes gāzes krātuve Alūksnes rajona Veclaicenes, Jaunlaicenes, Trapenes, Gaujienas un Virešu pagastos un Apes lauku teritorijā, Valkas rajona Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Brantu pagastos, Cēsu rajona Raunas, Veselavas, Priekuļu, Vaives, Drabešu un Līgatnes pagastos, Rīgas rajona Siguldas un Krimuldas pagastos Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 5.pielikums Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnijas Nr. p.k. Nosaukums Teritorija, ko šķērso dzelzceļa līnijas 1 2 3 1. Zilupe - Krustpils - Jelgava -Tukums II - Ventspils Ludzas rajona Zaļesjes, Briģu, Nirzas, Isnaudas un Cirmas pagastos, Zilupē un Ludzā, Rēzeknes rajona Lendžu, Griškānu, Verēmu, Ozolmuižas, Sakstagala, Sokolku, Viļānu un Dekšāru pagastos, Rēzeknē un Viļānos, Preiļu rajona Sīļukalna pagastā, Madonas rajona Varakļānu pagastā, Jēkabpils rajona Atašienes, Mežāres, Kūku, Krustpils, Sēlpils un Salas pagastos un Jēkabpilī, Aizkraukles rajona Staburaga, Seces, Daudzeses, Sērenes un Valles pagastos, Ogres rajona Birzgales pagastā, Bauskas rajona Vecumnieku un Iecavas pagastos, Jelgavas rajona Sidrabenes, Cenu, Glūdas un Līvbērzes pagastos, Jelgavā, Dobeles rajona Bērzes un Jaunbērzes pagastos, Tukuma rajona Džūkstes, Slampes, Smārdes, Tumes, Sēmes un Pūres pagastos, Kandavas novadā un Tukumā, Talsu rajona Strazdes, Lībagu un Ģibuļu pagastos un Stendē, Ventspils rajona Usmas, Ugāles, Puzes un Tārgales pagastos un Ventspilī 2. Indra - Daugavpils - Krustpils - Rīga Krāslavas rajona Indras, Kalniešu, Skaistas, Krāslavas, Kombuļu, Ūdrīšu un Izvaltas pagastos, Daugavpilī, Daugavpils rajona Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastos, Preiļu rajona Jersikas un Turku pagastos un Līvānos, Jēkabpils rajona Krustpils, Kūku un Vīpes pagastos un Jēkabpilī, Aizkraukles rajona Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Klintaines un Aiviekstes pagastos un Pļaviņās, Ogres rajona Ikšķiles un Lielvārdes lauku teritorijās, Ikšķilē, Lielvārdē, Ķegumā un Ogrē, Ogresgala, Rembates un Jumpravas pagastos, Rīgā, Rīgas rajona Salaspils lauku teritorijā, Salaspilī un Stopiņu pagastā 3. Kārsava - Rēzekne - Daugavpils - Eglaine, Kurcums Ludzas rajona Malnavas, Salnavas un Mežvidu pagastos un Kārsavā, Rēzeknes rajona Bērzgales, Ilzeskalna, Verēmu, Ozolmuižas, Ozolaines, Lūznavas, Silmalas, Maltas, un Feimaņu pagastos, Rēzeknē, Preiļu rajona Rušonu un Pelēču pagastos, Daugavpils rajona Višķu, Dubnas, Maļinovas, Naujenes, Līksnas, Kalkūnes, Laucesas, Demenes un Medumu pagastos, Daugavpilī 4. Jelgava - Liepāja Jelgavas rajona Glūdas pagastā, Dobeles rajona Bērzes, Dobeles, Annenieku, Krimūnu un Bikstu pagastos un Dobelē, Tukuma rajona Jaunpils pagastā, Saldus rajona Blīdenes, Remtes, Saldus, Lutriņu un Zirņu pagastos, Brocēnu lauku teritorijā un Brocēnos, Kuldīgas rajona Rudbāržu pagastā, Skrundas lauku teritorijā un Skrundā, Liepājas rajona Kalvenes, Vecpils, Bunkas, Tadaiķu, Gaviezes un Grobiņas pagastos un Durbes lauku teritorijā, Liepājā 5. Meitene - Jelgava - Rīga - Lugaži Jelgavā, Jelgavas rajona Cenu, Ozolnieku, Platones, Lielplatones un Elejas pagastos, Rīgā, Rīgas rajona Olaines, Mārupes, Garkalnes, Inčukalna, Allažu un Siguldas pagastos, Olainē un Siguldā, Cēsu rajona Līgatnes, Drabešu, Vaives, Priekuļu un Liepas pagastos un Cēsīs, Valmieras rajona Kauguru un Brenguļu pagastos un Valmierā, Valkas rajona Trikātas, Jērcēnu, Plāņu un Valkas pagastos, Strenčos un Valkā 6. Glūda - Reņģe Jelgavas rajona Glūdas pagastā, Dobeles rajona Krimūnu, Auru, Naudītes, Penkules, Bēnes un Vītiņu pagastos, Auces lauku teritorijā un Aucē, Saldus rajona Vadakstes un Rubas pagastos 7. Kalēti - Priekule - Vaiņode Liepājas rajona Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastos un Priekulē, Saldus rajona Nīgrandes pagastā 8. Rīga -Tukums Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajona Babītes pagastā, Tukuma rajona Smārdes pagastā un Tukumā 9. Rīga - Skulte Rīgā, Rīgas rajona Carnikavas pagastā, Saulkrastu lauku teritorijā un Saulkrastos, Limbažu rajona Skultes pagastā Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 6. pielikums Uzņēmumi, kuri ir iesnieguši pieteikumu par bīstamām vielām un kuri pakļaujas Ministru kabineta noteikumu Nr. 259 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" prasībām (R) : Objekta Nr. Uzņēmumi Rūpnieciskās avārijas novēršanas programma Drošības pārskats 1 2 3 4 R 1 A/S "B.L.B. Baltijas termināls", Ezera iela 22, Rīga + R 2 A/S "Latvijas finieris", uzņēmums "Lignums", Platā iela 4, Rīga + R 3 A/S "Latvijas gāze", ekspluatācijas iecirknis "Inčukalna pazemes gāzes krātuve", p/n Ragana, Krimuldas pag., Rīgas raj. + R 4 A/S "Latvijas ķīmija", Katlakalna iela 10, Rīga + R 5 A/S "Olainfarm", Rūpnīcu iela 4, Olaine + R 6 A/S "Saldus naftas bāze", "Torņi", Saldus + R 7 A/S "Ventamonjaks", Dzintaru iela 66, Ventspils + R 8 A/S "Ventbunkers", Dzintaru iela 90, Ventspils + R 9 A/S "Ventspils nafta", Talsu iela 75, Ventspils + R 10 A/S BAO "Gardenes bīstamo atkritumu novietne", Gardene, Auru pag., Dobeles raj. + R 11 A/S BAO "Kņavas bīstamo atkritumu novietne", Kņava, Viļānu pag., Rēzeknes raj. + R 12 PU "Rīgas ūdens", dzeramā ūdens attīrīšanas stacija "Daugava", Bauskas iela 209, Rīga + R 13 SEZ SIA "Elme Messer Metalurgs", Brīvības iela 93, Liepāja + R 14 SIA "Baltijas naftas Apgāde", Jūrkalnes iela 10, Jūrmala + R 15 SIA "Biolars", Rūpnīcu iela 3, Olaine + R 16 SIA "DG Termināls", Pulvera iela 4, Liepāja + R 17 SIA "East - West Transit", Liepājas naftas bāze, Upmalas iela 21, Flotes iela 9, Liepāja + R 18 SIA "East - West Transit", Rēzeknes naftas bāze, Komunālā iela 6, Rēzekne + R 19 SIA "Gulbenes degviela", naftas bāze, Miera iela 17, Gulbene + R 20 SIA "LatRosTrans", LRDS "Ilūkste", Pašulienes ciems, Šēderes pag., Daugavpils raj. + R 21 SIA "Latvija Statoil", Rīgas termināls, Laivinieku iela 7, Rīga + R 22 SIA "Latvijas propāna gāze", Daugavpils gāzes uzpildes stacija, Jelgavas iela 2, Daugavpils + R 23 SIA "Latvijas propāna gāze", Liepājas gāzes uzpildes stacija, Grīzupes iela 3/5, Liepāja + R 24 SIA "Latvijas propāna gāze", Rīgas eksporta gāzes uzpildes stacija, Zilā iela 20, Krievusala, Rīga + R 25 SIA "Latvijas propāna gāze", Valmieras gāzes uzpildes stacija, Cempu iela 12, Valmiera + R 26 SIA "Latvijas propāna gāze", Ventspils gāzes uzpildes stacija, Kustes dambis 33, Ventspils + R 27 SIA "Lido nafta", "Meža miers", Inčukalna pag., Rīgas raj. + R 28 SIA "Lukoil Baltija R", Olaines naftas bāze, Jelgavas šos. 16.km, Olaines pag., Rīgas raj. + R 29 SIA "Man-Tess", Tvaika iela 7a, Rīga + R 30 SIA "Man-Tess", Tvaika iela 7k-1, Rīga + R 31 SIA "Massonyx Ltd", Zaļā iela 17, Garkalnes pag., Rīgas raj. + R 32 SIA "Neste Latvija", Rīgas termināls, Laivinieku iela 5, Rīga + R 33 SIA "Omega Holding", Daugavpils naftas bāze, Jelgavas iela 2a, Daugavpils + R 34 SIA "Pro gāze", sašķidrinātas naftas gāzes bāze, Aplokciema iela 3, Rīga + R 35 SIA "Rīgas laku un krāsu rūpnīca", Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga + R 36 SIA "Stena", Stendes naftas bāze, Stende, Talsu raj. + R 37 SIA "Vars", Dzintaru iela 66, Ventspils + R 38 SIA "Vudisona termināls", naftas produktu pārkraušanas bāze, Tvaika iela 39, Rīga + R 39 SIA "Ziemeļu nafta", Madonas naftas bāze, Saules iela 62, Madona + R 40 SIA "American United Company", Jelgavas naftas bāze, Aviācijas iela 10, Jelgava + R 41 SIA KU "InterGaz", gāzes termināls, Vaļņu iela 10, Daugavpils + R 42 SIA "Sprādzieni", Daugavas iela 8, Saurieši, Stopiņu pag., Rīgas raj. + Uzņēmumi, kuri vēl nav iesnieguši pieteikumu par bīstamām vielām, bet kuri varētu pakļauties Ministru kabineta noteikumu Nr. 259 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" prasībām Objekta Nr. Uzņēmumi R 43 VAS "Latvenergo", DET kokapstrādes cehs, "Dienvidnieki", Cenu pag., Jelgavas raj. R 44 SIA "WL Bunkering", Tvaika iela 68, Rīga R 45 SIA "Jēkabpils termināls", Artilērijas iela 7, Jēkabpils R 46 SIA "Latgales nafta", naftas bāze, Borovkas ciems, Ūdrīšu pag., Krāslavas raj. Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 7.pielikums Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 8. pielikums Nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorijas Valsts galvenie autoceļi Nr. p.k. Nosaukums Atrašanās vieta 1 2 3 1. Autoceļš A1 Rīga - Latvijas-Igaunijas robeža (Ainaži) Rīgas rajona Garkalnes, Ādažu un Carnikavas pagastos, Saulkrastu lauku teritorijā un Saulkrastos, Limbažu rajona Skultes, Liepupes un Viļķenes pagastos, Salacgrīvas un Ainažu lauku teritorijās, Salacgrīvā un Ainažos 2. Autoceļš A2 Rīga - Latvijas-Igaunijas robeža (Veclaicene) Rīgā, Rīgas rajona Garkalnes, Inčukalna un Siguldas pagastos, Siguldā, Cēsu rajona Līgatnes, Drabešu, Vaives, Veselavas un Raunas pagastos, Valkas rajona Launkalnes, Brantu, Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastos, Alūksnes rajona Virešu, Gaujienas, Trapenes, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastos un Apes lauku teritorijā 3. Autoceļš A3 Inčukalns - Valmiera - Latvijas - Igaunijas robeža (Valka) Rīgas rajona Sējas un Krimuldas pagastos, Cēsu rajona Straupes, Stalbes, Raiskuma un Vaidavas pagastos, Valmieras rajona Kocēnu un Valmieras pagastos, Valkas rajona Jērcēnu, Plāņu un Valkas pagastos, Strenčos un Valkā 4. Autoceļš A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) Rīgas rajona Salaspils lauku teritorijā, Ķekavas, Olaines, Mārupes un Babītes pagastos 5. Autoceļš A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) Rīgas rajona Salaspils lauku teritorijā, Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastos 6. Autoceļš A6 Rīga - Daugavpils -Krāslava- Latvijas-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) Rīgā, Rīgas rajona Salaspils lauku teritorijā un Salaspilī, Ogres rajona Ikšķiles un Lielvārdes lauku teritorijās, Ikšķilē, Lielvārdē, Ķegumā un Ogrē, Ogresgala, Rembates un Jumpravas pagastos, Aizkraukles rajona Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Klintaines un Aiviekstes pagastos, Jēkabpils rajona Krustpils, Kūku un Vīpes pagastos un Jēkabpilī, Preiļu rajona Turku un Jersikas pagastos un Līvānos, Daugavpils rajona Nīcgales, Līksnas un Naujenes pagastos, Krāslavas rajona Izvaltas, Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastos un Krāslavā 7. Autoceļš A7 Rīga - Bauska - Latvijas-Lietuvas robeža (Grenctāle) Rīgā, Rīgas rajona Ķekavas un Olaines pagastos un Baldones lauku teritorijā, Bauskas rajona Iecavas, Codes, Ceraukstes un Brunavas pagastos un Bauskā 8. Autoceļš A8 Rīga - Jelgava - Latvijas-Lietuvas robeža (Meitene) Rīgā, Rīgas rajona Olaines pagastā, Jelgavā, Jelgavas rajona Cenu, Jaunsvirlaukas, Platones, Lielplatones un Elejas pagastos 9. Autoceļš A9 Rīga - Liepāja Rīgas rajona Babītes un Salas pagastos, Jelgavas rajona Valgundes pagastā un Kalnciema lauku teritorijā, Dobeles rajona Jaunbērzes, Dobeles, Annenieku un Bikstu pagastos, Tukuma rajona Džūkstes pagastā, Saldus rajona Blīdenes, Saldus un Zirņu pagastos, Brocēnu lauku teritorijā, Brocēnos un Saldū, Kuldīgas rajona Rudbāržu pagastā, Skrundas lauku teritorijā un Skrundā, Liepājas rajona Kalvenes, Vecpils, Tadaiķu un Grobiņas pagastos, Durbes lauku teritorijā, Grobiņā, Durbē un Liepājā 10. Autoceļš A10 Rīga - Ventspils Jūrmalā, Rīgas rajona Babītes un Salas pagastos, Tukuma rajona Slampes, Smārdes, Tumes, Sēmes un Pūres pagastos un Kandavas novadā, Talsu rajona Strazdes, Lībagu un Ģibuļu pagastos, Ventspils rajona Usmas, Ugāles, Puzes, Popes un Tārgales pagastos un Ventspilī 11. Autoceļš A11 Liepāja - Latvijas-Lietuvas robeža (Rucava) Liepājā un Liepājas rajona Nīcas un Rucavas pagastos 12. Autoceļš A12 Jēkabpils- Rēzekne- Ludza - Latvijas- Krievijas robeža (Terehova) Jēkabpils rajona Kūku, Vīpes, Mežāres un Atašienes pagastos un Jēkabpilī, Madonas rajona Varakļānu pagastā un Varakļānos, Rēzeknes rajona Dekšāru, Viļānu, Sokolku, Sakstagala, Ozolmuižas, Verēmu un Griškānu pagastos, Ludzas rajona Cirmas, Isnaudas, Briģu un Zaļesjes pagastos, Ciblas novadā un Ludzā 13. Autoceļš A13 Latvijas- Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Latvijas-Lietuvas robeža (Medumi) Ludzas rajona Malnavas un Mežvidu pagastos un Kārsavā, Rēzeknes rajona Bērzgales, Verēmu, Ozolaines, Lūznavas, Maltas, un Feimaņu pagastos, Preiļu rajona Rušonu un Pelēču pagastos, Daugavpils rajona Višķu, Dubnas, Maļinovas, Naujenes, Kalkūnes un Medumu pagastos 14. Autoceļš A14 Daugavpils apvedceļš Daugavpils rajona Kalkūnes, Sventes, Līksnas un Naujenes pagastos 15. Autoceļš A15 Rēzeknes apvedceļš Rēzeknes rajona Ozolaines, Ozolmuižas, Audriņu un Verēmu pagastos Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 9.pielikums Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 10.pielikums Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 11.pielikums Radioaktīvā mākoņa, kas radies Ignalinas atomelektrostacijas kodolavārijas rezultātā, pārvietošanās laiks atkarībā no vēja ātruma Vēja ātrums m/sek. Radioaktīvais mākonis sasniedz: LR robežu (8 km) 30 km zonas robežu 2 1 st. 7 min. 4 st. 10 min. 3 44 min. 2 st. 47 min. 4 33 min. 2 st. 05 min. 5 27 min 1 st. 40 min. 6 22 min. 1 st. 24 min. 10 13 min. 49 min. 15 9 min. 34 min. 20 7 min. 26 min. 25 5 min. 19 min. Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 12.pielikums Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti Latvijā Nr. p.k. Darbības veids (iekārta) Radionuklīds Aktivitāte, Bq Darbavieta (adrese) 1. Asins apstarošanas iekārta "BIOBEAM-2000" Cs-137 44,4 . 1012 Valsts Asins donoru centrs, Sēlpils 6, Rīgā, LV-1007 2. Gamma starošanas iekārta "Issļedovateļ" Co-60 3,5 . 1014 RTU ķīmijas fakultāte, Āzenes 12, Rīgā 3. Gamma starojuma iekārta "AGAT-R" Co-60 1,61 . 1014 BO VU "Daugavpils onkoloģiskā slimnīca", Siguldas 24, Daugavpils, LV-5420 4. 1) Tvertnēs nr. 1, 3, 4, 5 un 6 iebetonētie radioaktīvie atkritumi 2) Tvertnē nr. 7 radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu apglabāšana, ilgstoša uzglabāšana Dažādi Dažādi, t.sk.; Sr-90, Co-60, Cs-137 2,95 . 1013 1,18 .1014 1,33 . 1013 SIA "RAPA", Baldones radioaktīvo atkritumu glabātava, Baldone, Baldones šoseja 27. km 5. Lietotās kodoldegvielas glabāšana - reaktora šahtā - glabātavā Urāns un dalīšanās produkti Līdz 6,0 . 1014 SIA "RAPA", Miera 31, Salaspils, LV-2169 6. BO VU Latvijas Onkoloģijas centrs Co-60 ~1,9 . 1014 Rīga, Hipokrāta 4 Tabulā uzskaitītie valsts nozīmes radioaktīvā starojuma objekti Nr. 1, 4, 5 ugunsgrēka, terora akta, diversijas un radiācijas drošības normu neievērošanas rezultātā var radīt apdraudējumu objektā strādājošiem un vides piesārņojumu objekta teritorijā un ārpus tā. Iekšlietu ministra vietā -  tieslietu ministrs A.Aksenoks 13.pielikums Līdz 500 un līdz 1000 km rādiusā no valsts robežas darbojošies kodolobjekti Nr. p.k. AES nosaukums Attālums no Latvijas robežas Reaktoru skaits un tips Kopējā elektriskā jauda /MW/ 1 2 3 4 5 Līdz 500 km 1. Ignalinas AES-Lietuva 8 2-RBMK 2760 2. Loviisas AES-Somija 265 2-VVER 900 3. Ļeņingradas AES-Krievija 275 4-RBMK 3700 4. Oskarshammas AES-Zviedrija 280 3-BWP 2207 5. Forsmarkas AES-Zviedrija 300 3-BWP 3095 6. Smoļenskas AES-Krievija 310 3-RBMK 2775 7. Olkiloito AES-Somija 330 2-BWR 1420 8. Kaļiņinas AES-Krievija 475 2-VVER 1900 9. Barsebekas AES-Zviedrija 480 1-BWR 1200 10. Ringhalsas AES-Zviedrija 500 3-PWR 1-BWR 3500 Līdz 1000 km 1. Černobiļas AES-Ukraina 520 2-RBMK 1850 2. Rovenskas AES-Ukraina 535 3-VVER 1695 3. Hmeļņickas AES-Ukraina 700 1-VVER 950 4. Kurskas AES-Krievija 708 4-RBMK 3700 Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 14.pielikums Bīstamo vielu noplūde 1. Preventīvie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1 2 3 4 5 1. Informācijas saņemšana par iespējamo bīstamo vielu noplūdi 10 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 2. Glābšanas dienesta vadības apziņošana un lēmumu pieņemšana par veicamajiem pasākumiem 20 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 3. Attiecīgu Glābšanas dienesta struktūrvienību informēšana 30 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 4. Glābšanas darbos iesaistāmo institūciju informēšana par to iespējamo iesaistīšanu avārijas likvidēšanā 1 stunda Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 5. Iespējamā bīstamajā zonā atrodošos iedzīvotāju informēšana par iespējamo apdraudējumu 2 stundas Iekšlietu ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Glābšanas dienests Valsts policija Pašvaldības 6. Iespējamās avārijas bīstamās zonas noteikšana 4 stundas Iekšlietu ministrija Vides ministrija Glābšanas dienests Vides ministrija 7. Preventīvo pasākumu noteikšana sadarbībā ar glābšanas darbos iesaistītām institūcijām, lai novērstu vai mazinātu avārijas sekas 6 stundas Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests, glābšanas darbos iesaistītās institūcijas 8. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana un sniegšanas kārtības noteikšana saindētajā teritorijā 2 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Veselības ministrija Pašvaldības Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti Veselības ministrija Katastrofu medicīnas centrs 9. Pasākumu par iedzīvotāju un materiālo vērtību evakuāciju no bīstamās zonas organizēšana un īpašuma apsardze 6 stundas Iekšlietu ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Iekšlietu ministrija Aizsardzības ministrija Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija Pašvaldības Valsts policija Nacionālie bruņotie spēki 10. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētāja informēšana par veiktajiem pasākumiem Pēc katrām 2 stundām Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 11. Valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju apziņošana par resursu iespējamo iesaistīšanu 2 stundas Iekšlietu ministrija Glābšanas dienesta struktūrvienības 12. Valsts materiālo rezervju sagatavošana izsniegšanai 4 stundas Iekšlietu ministrija Valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1 2 3 4 5 1. Informācijas apstrādāšana par bīstamo vielu noplūdi. Glābšanas dienesta vadības informēšana. 10 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 2. Iesaistāmo institūciju informēšana par bīstamo vielu noplūdi 30 min. Iekšlietu ministrija Valsts policija Glābšanas dienests 3. Situācijas novērtēšana, izlūkošana, bīstamās zonas noteikšana 1 stunda Iekšlietu ministrija Vides ministrija Glābšanas dienests Vides ministrijas struktūrvienības 4. Bīstamajā zonā atrodošos iedzīvotāju brīdināšana par apdraudējumu un rīcību avārijas zonā 2 stundas Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Valsts policija Pašvaldības 5. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas darba organizēšana 2 stundas Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 6. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas informēšana par situāciju notikuma vietā un veiktajiem pasākumiem Pēc katrām 2 stundām Iekšlietu ministrija Vides ministrija Glābšanas dienests Vides ministrija 7. Valsts materiālo rezervju iesaistīšana 4 stundas Iekšlietu ministrija Mobilizācijas uzdevumu izpildītājs 8. Noplūdušās bīstamās vielas identificēšana ar ekspresanalīzes metodēm vai vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei 6 stundas Iekšlietu ministrija Vides ministrija Glābšanas dienests Vides ministrijas struktūrvienības 9. Iedzīvotāju evakuācija, izmitināšana, aprūpe, īpašuma apsardze 6 stundas Pastāvīgi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Iekšlietu ministrija Aizsardzības ministrija Labklājības ministrija Pašvaldības Valsts policija Nacionālie bruņotie spēki Labklājības ministrija 10. Seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana sadarbībā ar avārijas brigādēm un iesaistītām institūcijām Pastāvīgi Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests, glābšanas darbos iesaistītās institūcijas, avārijas brigādes 11. Pirmās palīdzības, neatliekamās un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana un koordinācija ar citiem neatliekamos pasākumos iesaistītiem dienestiem Pastāvīgi Iekšlietu ministrija Veselības ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Glābšanas dienests Valsts policija Veselības ministrija Katastrofu medicīnas centrs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti Pašvaldības Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti 12. Izziņas materiālu vākšana, apkopošana un avārijas cēloņa noteikšana 24 stundas Iekšlietu ministrija Vides ministrija Iekšlietu ministrija Labklājības ministrija Valsts policija Vides ministrija Glābšanas dienests Valsts darba inspekcija 13. Informācijas par radītiem zaudējumiem apkopošana 1 mēnesis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 15.pielikums Transporta avārijas 1. Preventīvie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1. Valsts autoceļu tīkla saglabāšana un attīstība 2000.-2015.g.g Satiksmes ministrija VAS "Autoceļu direkcija" 2. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcija un uzlabošana 2000.-2006.g.g Satiksmes ministrija VAS "Latvijas dzelzceļš" 3. Ritošā sastāva atjaunošana un modernizācija 2000.-2006.g.g Satiksmes ministrija VAS "Latvijas dzelzceļš" 4. Dzelzceļa datu pārraides tīkla izveide un pilnveidošana 2000.-2006.g.g Satiksmes ministrija VAS "Latvijas dzelzceļš" 5. Maršrutu tīkla izveidošana un attīstība 2000.-2006.g.g Pašvaldības Satiksmes ministrija Pašvaldības Satiksmes ministrija 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1. Informācijas saņemšana, apstrādāšana, Glābšanas dienesta vadības informēšana. 10 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 2. Attiecīgo Glābšanas dienesta struktūrvienību informēšana 10 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 3. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, citu avārijas dienestu savstarpēja informēšana par notikušo avāriju 20 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 4. Situācijas novērtēšana, izlūkošana un nepieciešamo spēku un līdzekļu noteikšana 30 min. Iekšlietu ministrija Valsts policija Glābšanas dienests 5. Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšana kārtības uzturēšanā un bīstamās zonas norobežošanā 2 stundas Iekšlietu ministrija Aizsardzības ministrija Valsts policija Glābšanas dienests Nacionālie bruņotie spēki 6. Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana 4 stundas Iekšlietu ministrija Mobilizācijas uzdevumu izpildītājs Atbildīgie glabātāji 7. Pirmās palīdzības, neatliekamās un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Pastāvīgi Iekšlietu ministrija Veselības ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Glābšanas dienests Valsts policija Veselības ministrija Katastrofu medicīnas centrs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti Pašvaldības Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Aksenoks 16.pielikums Plūdi 1. Preventīvie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1 2 3 4 5 1. Informācijas nodošana Glābšanas dienestam saskaņā ar noslēgto līgumu par ūdens līmeņiem upēs un iespējamām prognozēm Pastāvīgi Vides ministrija Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra 2. Novērošanas posteņu norīkošana un informācijas apkopošana par ledus apstākļiem un ūdens līmeņa svārstībām plūdu apdraudētajos rajonos 6 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Pašvaldības 3. Glābšanas dienesta vadības un attiecīgu struktūrvienību informēšana 30 min. Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 4. Ūdenskrātuvju dambju apsekošana un bīstamo vietu noteikšana 24 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Iekšlietu ministrija Pašvaldības Glābšanas dienesta struktūrvienības 5. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētāja informēšana 1 reizi dienā Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 6. Iedzīvotāju, kuri dzīvo iespējamā applūdes zonā, brīdināšana par plūdu draudiem un iespējamo evakuāciju 12 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Pašvaldības 7. Pasākumu precizēšana par iedzīvotāju un materiālo vērtību evakuācijas veikšanu, izvietošanu un īpašuma apsardzi 12 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību  lietu ministrija Iekšlietu ministrija Aizsardzības ministrija Pašvaldības Glābšanas dienesta struktūrvienības Valsts policija Nacionālie bruņotie spēki 8. Iedzīvotāju, mājlopu un materiālo vērtību evakuācija no iespējamās applūdes zonas 24 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Iekšlietu ministrija Aizsardzības ministrija Pašvaldības Glābšanas dienesta struktūrvienības Nacionālie bruņotie spēki 9. Ledus spridzināšanas darbu saskaņošana ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 6 - 8 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Aizsardzības ministrija Pašvaldības Nacionālie bruņotie spēki 10. Upes baseinu izlūkošana ar gaisa kuģa palīdzību 6 stundas Aizsardzības ministrija Nacionālie bruņotie spēki 11. Brīdināšana par velkoņu iesaistīšanu ledus uzlaušanā 24 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Pašvaldības 12. Krasta dambju nostiprināšana 3 - 4 dienas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Aizsardzības ministrija Pašvaldības Nacionālie bruņotie spēki 13. Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes vadības brīdināšana par ūdenskrātuvju ūdens līmeņu iespējamo regulēšanu 2 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ekonomikas ministrija Iekšlietu ministrija Pašvaldības Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" Glābšanas dienests 14. Valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju apziņošana par resursu iespējamo iesaistīšanu 2 stundas Iekšlietu ministrija Glābšanas dienesta struktūrvienības 15. Valsts materiālo rezervju resursu sagatavošana izsniegšanai 4 stundas Iekšlietu ministrija Valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā nozare (ministrija) Izpildītāji 1 2 3 4 5 1. Informācijas nodošana Glābšanas dienestam saskaņā ar noslēgto līgumu par ūdens līmeņiem un ledus kustību upēs Pastāvīgi Vides ministrija Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra 2. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētāja informēšana 1 stunda Iekšlietu ministrija Glābšanas dienests 3. Nacionālo bruņoto spēku resursu iesaistīšana ledus uzlaušanā 6 - 8 stundas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Aizsardzības ministrija Iekšlietu ministrija Pašvaldības Nacionālie bruņotie spēki Glābšanas dienests 4. Nacionālo bruņoto spēku sapieru un/vai velkoņu iesaistīšana ledus uzlaušanai upēs 12 stundas Aizsardzības ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Aizsardzības ministrija Pašvaldības Velkoņu (ledlaužu) īpašnieki 5. Daugavas hidroelektrostacijas kaskādē ūdens noplūdes režīma regulēšana 2 stundas Ekonomikas ministrija Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" 6. Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana 4 stundas Iekšlietu ministrija Valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji 7. Darbības atjaunošana enerģētikas un komunālajos uzņēmumos 2 - 4 dienas Ekonomikas ministrija Pašvaldības Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" Komunālie dienesti 8. Sociālās palīdzības sniegšana cietušajiem 1 nedēļa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Pašvaldības 9. Seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu organizēšana un veikšana Pastāvīgi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Aizsardzības ministrija Iekšlietu ministrija Pašvaldības Komunālie dienesti Nacionālie bruņotie spēki Glābšanas dienesta struktūrvienības 10. Neatliekamās un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Pretepidemioloģiskie pasākumi Pastāvīgi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Veselības ministrija Pašvaldības Veselības ministrija Katastrofu medicīnas centrs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti Sabiedrības veselības aģentūra 11. Informācijas apkopošana par plūdu rezultātā radītajiem zaudējumiem 1 mēnesis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ministrija …