← Latvija

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijā

Īsumā

Šis noteikums nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts atklātu projektu konkursu veidā investīcijām materiālajos aktīvos lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Tas regulē finansiālu atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem Latvijā.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 303 Rīgā 2024. gada 21. maijā (prot. Nr. 21 32. §) Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodā šādām intervencēm (turpmāk – atbalsts): 1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" (intervences kods – LA 4.1.1.); 1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" (intervences kods – LA 4.1.2.); 1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai" (intervences kods – LA 4.1.3.); 1.4. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" (intervences kods – LA 4.1.4.); 1.5. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" (intervences kods – LA 4.2.); 1.6. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (intervences kods – LA 4.3.). 2 2. Atbalstu piešķir un īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula (ES) 2021/2115). 3 3. Šo noteikumu izpratnē: 3.1. lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus, mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums; 3.2. lauku saimniecība ir fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo primāros lauksaimniecības produktus un pēdējā noslēgtajā gadā ir guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas vismaz 4000 euro apmērā; 3.3. lauksaimniecības produktu pārstrāde ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktiem (tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana, dzīvnieku kaušana un sadalīšana, medus pārstrāde vai vienlaikus vairāki šie procesi), ja tā maina sākotnējo produktu un ja tajā iegūtais produkts arī ir lauksaimniecības produkts. Par pārstrādi nav uzskatāma darbība, kas paredzēta, lai lauksaimniecības produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai; 3.4. zālēdāji ir jebkuri lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki; 3.5. kooperatīvā sabiedrība ir tāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas lauksaimniecības nozarē un ir ieguvusi atbilstības statusu saskaņā ar kooperatīvo sabiedrību atbilstības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem; 3.6. kooperatīvo sabiedrību apvienība ir kooperatīvā sabiedrība, kuras biedri ir tikai no tādas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kam piešķirts atbilstības statuss; 3.7. vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkts, kas iepirkts no tāda primārā ražotāja, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja vai kooperatīvās sabiedrības, kas neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja. Pamatizejviela ir saimnieciskās darbības veicēja iepirkta izejviela, kura paredzēta lauksaimniecības produktu pārstrādei un kurai pēc apjoma ir vislielākais īpatsvars saimnieciskās darbības veicēja iepirkto izejvielu sarakstā; 3.8. gados jauns lauksaimnieks atbilstoši regulas (ES) 2021/2115 4. panta 6. punktā minētajai definīcijai ir fiziskā vai juridiskā persona (uz juridisko personu attiecinātos nosacījumus piemēro fiziskajai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder vismaz 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), kas atbilst šādām prasībām: 3.8.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem; 3.8.2. ir apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai ir ieguvusi vai līdz projekta īstenošanas beigām apņemas iegūt augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību; 3.8.3. sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu pirmo reizi dibina vai pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un tai Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību ir nodibinājusi ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas; 3.9. inovācija ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunu tirgus segmentu izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai; 3.10. kopprojekts ir projekts, kuru kopīgi īsteno pārstrādes un primārie ražotāji vai vairāki atbalsta pretendenti, kas sekmē pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, paredzot kopīgas tehnikas iegādi, pirmapstrādi un produkcijas iepakošanu un virzību tirgū; 3.11. tehnikas un iekārtu katalogs ir Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai; 3.12. eksportspējīgs saimnieciskās darbības veicējs šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētās intervences izpratnē ir saimnieciskās darbības veicējs, kas pēdējā noslēgtajā gadā ir eksportējis saražoto produkciju vismaz 15 procentu apmērā no sava kopējā lauksaimniecības produktu pārstrādes apgrozījuma; 3.13. eksportspējīgs produkts šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētās intervences izpratnē ir prece, kas jau tiek eksportēta, vai jauns produkts, kam ir izpētē pamatots eksporta potenciāls; 3.14. bezatlikumu tehnoloģija ir ražošanas procesā radušos blakusproduktu izmantošana tādu produktu ražošanā, kam ir komerciāla vērtība. 4 4. Šo noteikumu 1. punktā minēto intervenču īstenošanas vieta ir Latvija. 5 5. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. 6 6. Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās intervences un darbības un pieņem lēmumu par paredzētā publiskā finansējuma izsludināšanu. Atkarībā no aktuālā publiskā finansējuma pieejamības intervencē, ja tas ir pietiekams, to izsludina: 6.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā intervencē – atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam, kā arī ievērojot reģionalizācijas principu: 6.1.1. mazo saimniecību grupai – ņemot vērā reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem; 6.1.2. vidējo saimniecību grupai – ņemot vērā reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam; 6.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā intervencē – ievērojot reģionalizācijas principu, reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam; 6.3. šo noteikumu 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē – nesadalot finansējumu pēc reģionalizācijas principa; 6.4. paredzot atsevišķu publisko finansējumu kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām šo noteikumu 1.1.​​​​, 1.2., 1.4. un 1.5. apakšpunktā minētās intervences īstenošanai. 7 7. Piemērojot šo noteikumu 6.1. un 6.2. ​​​​​​​apakšpunktā minēto reģionalizācijas principu, atbalsta pretendenta piederību reģionam nosaka pēc saimniecības tehniskā nodrošinājuma faktiskās ģeogrāfiskās atrašanās vietas. 8 8. Šo noteikumu izpratnē par mazo saimniecību uzskata lauku saimniecību, kuras kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados ir no 4000 līdz 70 000 euro, par vidējo saimniecību – no 70 001 līdz 350 000 euro, par lielo saimniecību – virs 350 000 euro. 9 9. Projekta iesniegumā var ietvert vairāku intervenču vairākas darbības. 10 2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi 2.1. Atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" 10. Intervences mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību. 11 11. Atbalsta pretendents ir: 11.1. lauku saimniecība, kuras kopējais neto apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā pirms pieteikšanās atbalstam ir vismaz 15 000 euro, tai skaitā 4000 euro lauksaimniecības nozarē, un nepārsniedz 350 000 euro vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados; 11.2. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība; 11.3. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. 12 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408) 12. Intervencē atbalsta: 12.1. investīcijas tādu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādei un uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai; 12.2. nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai (tostarp iepakošanai un pirmapstrādei) paredzētu: 12.2.1. jaunu būvju būvniecību un esošo būvju pārbūvi, kā arī būvmateriālu iegādi; 12.2.2. būvju ierīkošanu – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē; 12.2.3. būvju novietošanu – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem; 12.2.4. būvju atjaunošanu, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, kā arī telpu pārveidošanu un pielāgošanu ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē); 12.2.5. laukumu būvniecību vai pārbūvi pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus; 12.3. tādu preventīvo darbību īstenošanu kā žogu izveide un tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegāde, lai aizsargātu kultūraugus vai lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem un mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju, kā arī pretsalnas (pretsalnu laistīšana, gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori) un pretkrusas (krusas aizsargtīkli) aizsardzības sistēmu izveide dārzkopībā. Aitkopības saimniecībās atbalsta arī sargsuņu iegādi, lai aizsargātu ganāmpulku pret lielajiem plēsējiem. 13 (Grozīts ar MK 13.01.2026. noteikumiem Nr. 8) 13. Uz šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, lai aizsargātu lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem, var pretendēt arī tāda saimniecība, kas saskaņā ar šiem noteikumiem uzskatāma par lielu saimniecību. 14 (MK 13.01.2026. noteikumu Nr. 8 redakcijā) 14. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs (izņemot kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību) salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir palielinājis vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem: 14.1. neto apgrozījumu vai ražošanas apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā; 14.2. ražošanas efektivitāti, kuras rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama; 14.3. citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama). 15 15. Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir palielinājusi vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem: 15.1. apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem – par 10 procentiem vai ieguldīto investīciju apmēru – par pusi; 15.2. biedru skaitu – par 10 procentiem; 15.3. ražošanas efektivitāti, kuras rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama, – par 10 procentiem. 16 16. Šo noteikumu 14. un 15. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno augļkopības nozarē, ierīkojot ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz ne vēlāk kā sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas. 17 17. Šo noteikumu 14. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus nenosaka, ja atbalsta saņēmējs paredz ieguldījumus preventīvās darbībās atbilstoši šo noteikumu 12.3. apakšpunktam. 18 18. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem atbalsta saņēmējiem atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 18.1. izmaksas par šādu jaunu pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi: 18.1.1. augsnes apstrādes tehnika un iekārtas, arī akmeņu novākšanas tehnika un iekārtas; 18.1.2. sēšanas un stādīšanas tehnika un iekārtas; 18.1.3. sējumu un stādījumu kopšanas tehnika un iekārtas, arī mēslošanas un augu aizsardzības tehnika un iekārtas. Ja tiek iegādāts jauns miglotājs, smidzinātājs, izkliedētājs, kūtsmēslu vai digestāta iestrādes aprīkojums, izņemot kaļķa vai cieto kūtsmēslu izkliedēšanas tehniku, tas atbilst šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajām precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām; 18.1.4. lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnika un iekārtas; 18.1.5. kravu celšanas, kraušanas un transportēšanas tehnika un iekārtas; 18.1.6. lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika un iekārtas, arī aukstuma tehnika un iekārtas, uzglabāšanas un saldēšanas kameras; 18.1.7. sēklas un stādāmā materiāla apstrādes tehnika un iekārtas; 18.1.8. datorizētā ražošanas procesa vadības un kontroles tehnika un iekārtas (arī programmnodrošinājums); 18.1.9. tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas dzīvnieku turēšanai novietnē vai ganībās, – dzirdināšanas, barošanas, dzīvnieku fiksēšanas un kopšanas tehnika un iekārtas; 18.1.10. lopbarības sagatavošanas tehnika un iekārtas; 18.1.11. fermu mehanizācijas tehnika un iekārtas, arī kūtsmēslu krātuvju vai digestāta mehanizācijas tehnika un iekārtas; 18.1.12. piena slaukšanas un dzesēšanas tehnika un iekārtas; 18.1.13. laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas, mobilie un stacionārie svari; 18.1.14. lauksaimniecības tehnikas tehnisko apkopju un remonta staciju tehnika un iekārtas, arī mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas; 18.1.15. apkures un vēdināšanas tehnika un iekārtas, kuras par energoresursu neizmanto fosilo enerģiju. Atbalstu intervencē nesniedz par iekārtām, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus; 18.1.16. ūdensapgādes, kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas tehnika un iekārtas; 18.1.17. laistīšanas tehnika un iekārtas; 18.1.18. siltumnīcu tehnika un iekārtas; 18.1.19. specializētie transportlīdzekļi, kuri konstruktīvi un rūpnieciski ir ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu izpildei un uz kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju izpildei paredzētās iekārtas, kā arī iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai; 18.1.20. transporta puspiekabes šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam, ja tam projekta īstenošanas un uzraudzības laikā ir derīgs sertifikāts iekšzemes kravu pašpārvadājumiem un tā īpašumā vai lietošanā ir puspiekabes vilkšanai atbilstošs mehāniskais transportlīdzeklis; 18.1.21. drenu skalotāji, grāvju un joslu pļaujmašīnas un cita tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai, – vidējai saimniecībai vai kopprojektos; 18.1.22. ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemenes) stādi, dzērveņu pavairojamais materiāls (stīgas), stādījumu balstu sistēmas, žogi un žogu balsti, kā arī izmaksas, kas saistītas ar to uzstādīšanu un stādījumu ierīkošanu, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi; 18.1.23. tehnika un iekārtas virszemes pretsalnu laistīšanai, ūdenskrātuvju izveidei, arī ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, dziļurbumu un spiču ierīkošanai, pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli un lietus aizsargpārklāji (mobilie jumti); 18.1.24. meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, bezpilota lidaparāti (droni) un liela darbības rādiusa bezvadu sensori; 18.2. izmaksas par tādas lietotas tehnikas un iekārtu iegādi, kas nav vecākas par piecpadsmit gadiem (tehnikas un iekārtas vecumam jābūt pierādāmam un auditējamam) un ir paredzētas šo noteikumu 18.1.1., 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5. un 18.1.10. apakšpunktā minētajiem mērķiem; 18.3. jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas, tai skaitā apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas izmaksas, teritorijas labiekārtošanas (asfaltēšanas vai cita klājuma ieklāšanas, žoga izbūves, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošanas) izmaksas, laukumu un pievedceļu būvniecības izmaksas, elektrības pieslēguma izmaksas, skābbarības uzglabāšanas laukumu un tranšeju izbūves izmaksas, dziļurbuma un ūdens rezervuāra ierīkošanas izmaksas, lai nodrošinātu lopkopības saimniecības darbību un laistīšanu augļkopībā, dārzeņkopībā un dekoratīvo augu nozarē, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi; 18.4. būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz tādu būvprojektu ar būvatļaujā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kurš iesniegts kopā ar projekta iesniegumu vai atbalsta pretendenta sagatavotu tāmi, ja būvvalde tam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti; 18.5. aitkopības saimniecībām – sargsuņu iegādes izmaksas, ja sargsuņi tiek izmantoti lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai pret lielajiem plēsējiem; 18.6. žoga izbūves, tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma (piemēram, atbaidīšanas ierīču – dzīvnieku detektoru), kā arī preventīvo iekārtu uzstādīšanas izmaksas, lai aizsargātu kultūraugus vai lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem un mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju. 19 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408) 19. Kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām ir attiecināmas šādas izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 19.1. šo noteikumu 18.3. un 18.4. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī stacionāro iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, bet dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām – arī šo noteikumu 18.1.4. un 18.1.6. apakšpunktā minētās izmaksas; 19.2. izmaksas par pievedceļu (tostarp dzelzceļa pievedceļu) būvniecību un pārbūvi (bez cietā seguma) pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus; 19.3. izmaksas par ražas novākšanas tehnikas (izņemot graudkopībā izmantojamo ražas novākšanas tehniku), kravu celšanas un kraušanas tehnikas iegādi, kā arī kravas automašīnu, piekabju, puspiekabju un tādu produkcijas pārvadāšanai paredzētu specializēto transportlīdzekļu iegādi, kuri ir konstruktīvi un rūpnieciski ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu izpildei un uz kuriem uzstādītas šo funkciju veikšanai paredzētās iekārtas, – ne vairāk kā divas vienības no katras minētās pozīcijas plānošanas periodā. Minētais nosacījums neattiecas uz dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām. Konvencionālās piena nozares un laukkopības nozares kooperatīvās sabiedrības ieguldījumi ir atbalstāmi, ja tajā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir vairāk nekā 60 biedru. 20 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408; MK 13.01.2026. noteikumiem Nr. 8) 20. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajiem atbalsta saņēmējiem nav attiecināmi ieguldījumi, ko paredzēts izmantot individuālai lietošanai saimniecībā. 21 21. Atbalsta pretendents projektā var ietvert ieguldījumus, kas nepieciešami saimniecības darbības nozares pārorientācijai. Ieguldījumus piena lopkopības saimniecībā var paredzēt tās pārorientēšanai uz citu lopkopības nozari. 22 2.2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" 22. Intervences mērķis ir mudināt lauksaimniekus uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī atbalstīt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īpaši dārzkopībā, tādējādi veicinot lauksaimnieciskās darbības pārkārtošanu uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un mazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi. 23 23. Atbalsta pretendents ir: 23.1. lauku saimniecība; 23.2. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība; 23.3. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. 24 24. Intervencē atbalsta: 24.1. tādu precīzo tehnoloģiju ieviešanu laukkopībā, kuru izpildes kontrole ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām; 24.2. precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu un to produktivitātes un reprodukcijas iespējām; 24.3. kūtsmēslu krātuvju vai starpkrātuvju būvniecību, pārbūvi vai nosegšanu, tiešu šķidrā organiskā mēslojuma iestrādi, kā arī lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvju aizstāšanu ar cilindriskām kūtsmēslu krātuvēm vai jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju būvniecību; 24.4. ieguldījumus jaunu ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādījumu izveidei kūdraugsnēs, tostarp vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, izņemot lielās saimniecības, kas var īstenot ieguldījumus arī cita veida augsnēs; 24.5. pasākumus dārzkopības nozarē, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; 24.6. investīcijas iekārtās un aprīkojumā, kas paredzēts ūdens resursu efektīvai un atkārtotai izmantošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. 25 25. Pēc projekta īstenošanas un uzraudzības periodā atbalsta saņēmējs lauksaimnieciskajā darbībā izmanto ieguldījumus, kas īstenoti ar šīs intervences atbalstu. 26 26. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 26.1. izmaksas par šādas bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijai paredzētās tehnikas (arī programmatūras) iegādi: 26.1.1. No-Till jeb tiešās sējas sējmašīna; 26.1.2. Strip-Till sējmašīna; 26.1.3. Min-Till sējmašīna jeb kombinētā sējmašīna, tostarp sējmašīna kombinācijā ar augsnes apstrādes agregātu sēklas vai mēslojuma vienlaicīgai iestrādei; 26.1.4. kombinēts augsnes apstrādes agregāts kultivēšanai, diskošanai vai pievelšanai; 26.1.5. rindstarpu kultivators bioloģiskajām saimniecībām; 26.1.6. augļkoku un ogulāju apdobju kultivators-rušinātājs herbicīdu lietošanas aizvietošanai; 26.2. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi, lai nodrošinātu precīzo tehnoloģiju izmantošanu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanai laukkopībā: 26.2.1. smidzinātājs, miglotājs vai minerālmēslu izkliedētājs, kas aprīkots ar sprauslu, izkliedes vadības sistēmām, sensoriem, programmatūru un GPS uztvērējiem; 26.2.2. GPS uztvērējs un aprīkojums, precīzās stūrēšanas iekārta, slāpekļa sensori un aprīkojums, spektrometri un ISOBUS termināļi; 26.2.3. automatizēti vai robotizēti risinājumi precīzai izsmidzināšanai un mēslošanai, kā arī nezāļu ierobežošanai; 26.3. izmaksas par tāda bezpilota lidaparāta (drona) iegādi, kurš aprīkots ar kamerām, sensoriem un izpildmehānismiem lauku analizēšanai, datu ievākšanai vai konkrētu darbību izpildei; 26.4. meteostaciju iegādes izmaksas; 26.5. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi, lai veicinātu precīzo tehnoloģiju izmantošanu lopkopībā, uzlabojot barības kvalitāti, tostarp kopproteīna samazināšanu, sagremojamības palielināšanu un barības devu plānošanu un nodrošināšanu: 26.5.1. precīzas ēdināšanas iekārtas un aprīkojums, tostarp ēdināšanas roboti – barotāji, piestūmēji vai rušinātāji, barības dalītājs; 26.5.2. precīzas slaukšanas iekārtas – automatizētas vai robotizētas slaukšanas sistēmas; 26.5.3. barības devu aprēķināšanas sistēmas programmas; 26.5.4. programmatūra un aprīkojums ganāmpulka vadības sistēmai, sensoru tehnoloģijām slimību diagnostikai un govju aktivitātes noteikšanas sistēmai; 26.5.5. barības kvalitātes kontroles laboratorijas iekārtas (barības paraugu testēšanas iekārtas); 26.5.6. piena kvalitātes testēšanas iekārtas; 26.6. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi un darbībām, kas paredzētas kūtsmēslu apsaimniekošanai, kā arī organiskā mēslojuma (šķidrmēslu) iestrādei: 26.6.1. šķidrmēslu izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no šo noteikumu 26.6.2., 26.6.3., 26.6.4. vai 26.6.5. apakšpunktā minētajām izkliedēšanas sistēmām; 26.6.2. izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem; 26.6.3. izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes tehnikas; 26.6.4. izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm; 26.6.5. izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām; 26.6.6. mobilās cauruļvadu sistēmas šķidrmēslu transportēšanai; 26.6.7. skābēm paredzētas mucas un skābināšanas aprīkojums; 26.6.8. kūtsmēslu savākšanas sistēmas – roboti, kūtsmēslu biežas izvākšanas konveijeru sistēmas, transportieri; 26.6.9. izmaksas par starpkrātuvju būvniecību vai pārbūvi uz lauka vai pārvietojamas starpkrātuves ierīkošanu; 26.6.10. tehnika šķidrmēslu iestrādei ar cauruļvadu sistēmu, tostarp tāda, kura kombinēta ar augsnes apstrādes tehniku; 26.6.11. izmaksas par šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar teltsveida vai citu pārklājumu; 26.6.12. izmaksas par kūtsmēslu krātuvju (izņemot lagūnas tipa) būvniecību; 26.6.13. komposta vai šķidrmēslu maisītājs ar aprīkojumu; 26.6.14. iekārtas un aprīkojums kūtsmēslu separēšanai; 26.6.15. izmaksas par cietmēslu vai kompostēšanas laukumu izbūvi un pārbūvi; 26.7. izmaksas par emisiju mazinošas lopkopības novietnes būvniecību vai pārbūvi, ietverot kādu no šādiem emisiju mazinošo elementu veidiem: 26.7.1. lēzenu slīpo grīdu izbūvi jaunbūvējamās kūtīs; 26.7.2. kūts grīdu izbūvi vai esošo grīdu pārbūvi (rievotas, restotas, gumijas kanāli u. c.), lai nodalītu urīnu no cietās frakcijas kombinācijā ar kūtsmēslu dalītu (cietās vai šķidrās frakcijas) uzglabāšanu; 26.7.3. speciālo redeļu grīdu ierīkošanu; 26.8. izmaksas par skābbarības uzglabāšanas laukumu un tranšeju izbūvi; 26.9. saimniecībām, kuras audzē proteīnaugus, – FLEX hederu iegādes izmaksas proteīnaugu ražas novākšanas tehnikas aprīkošanai; 26.10. lielajām bioloģiskajām saimniecībām – jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādes izmaksas, izņemot graudaugu un pākšaugu ražas novākšanas tehniku; 26.11. lielajām saimniecībām – izmaksas par piena lopkopības novietnes būvniecību vai esošas novietnes pārbūvi, lai turpinātu vai uzsāktu bioloģisko piena lopkopību; 26.12. izmaksas par ventilācijas, mikroklimata regulēšanas un gaisa attīrīšanas iekārtu (tostarp rekuperācijas sistēmu) iegādi un uzstādīšanu; 26.13. izmaksas par ganību (aploku) ierīkošanu pagarinātai (vismaz 160 dienas) vai porcijveida ganīšanai – elektrisko ganu un dzirdināšanas un piebarošanas aprīkojuma iegādes izmaksas; 26.14. ilggadīgo augļkopības kultūru stādu (izņemot zemenes), dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu), stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar to uzstādīšanu un stādījumu ierīkošanu, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi; 26.15. izmaksas par tehnikas un iekārtu iegādi virszemes pretsalnas aizsardzībai (pretsalnas laistīšana, gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori) un laistīšanai, pilienu laistīšanai ar precīzu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, ūdens resursu efektīvai izmantošanai – ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, atkārtotai izmantošanai, ūdenskrātuvju izveidei, dziļurbumu un spiču ierīkošanai, kā arī krusas aizsargtīkliem un lietus aizsargpārklājiem (mobilajiem jumtiem); 26.16. drenu skalotāju, grāvju un joslu pļaujmašīnu izmaksas; 26.17. lopbarības sagatavošanas tehnikas (izņemot pašgājējtehniku) izmaksas, ja atbalsta pretendents ievēro šo noteikumu 24.2. apakšpunkta nosacījumus; 26.18. būvniecības, pārbūves vai būvmateriālu izmaksas mēslošanas līdzekļu un citu resursu uzglabāšanas vietu izveidei, lai nodrošinātu efektīvu resursu apsaimniekošanu un samazinātu mēslošanas līdzekļu lietojumu. 27 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408; MK 13.01.2026. noteikumiem Nr. 8) 27. Projektā var iekļaut dzīvnieku novietnes būvniecības vai pārbūves izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 26. punktā, ja tās ir saistītas ar projekta mērķi un nepārsniedz 30 procentu no projektā paredzētajām izmaksām. 28 (MK 13.01.2026. noteikumu Nr. 8 redakcijā) 2.3. Atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai" 28. Intervences mērķis ir uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus novietnēs – dzīvnieku labturību, vienlaikus uzlabojot arī dzīvnieku veselību un samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī īstenot biodrošības pasākumus. 29 29. Atbalsta pretendents ir lauku saimniecība. 30 30. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem: 30.1. īsteno ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturības apstākļus; 30.2. īsteno biodrošības pasākumus lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, lai mazinātu iespējamās epizootiju sekas, vai pasākumus augu karantīnas organismu epifitotiju izplatības mazināšanai. 31 31. Intervencē atbalsta: 31.1. jaunas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes būvniecību vai esošas novietnes pārbūvi, īstenojot ieguldījumus tādu labturības prasību ieviešanai, kas ir stingrākas nekā normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām noteiktās vispārīgās un specifiskās lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības; 31.2. investīcijas aprīkojumā un iekārtās, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai; 31.3. investīcijas biodrošības prasību izpildē un biodrošības pasākumos, lai ierobežotu un mazinātu sevišķi bīstamo infekcijas slimību – epizootiju – izplatības risku. 32 32. Intervencē atbalstu nepiešķir par sevišķi bīstamo infekcijas slimību dēļ zaudētiem ienākumiem. 33 33. Cūkkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, nodrošina vismaz par 20 procentiem lielāku dzīvniekam paredzēto platību, nekā noteikts normatīvajos aktos cūku labturības jomā, un to apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts atzinums. 34 34. Cūkkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, ir izstrādājusi riska novērtējuma plānu cūku novietnē, lai samazinātu cūku astu rutīnveida amputēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem cūku labturības jomā. 35 35. Putnkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, ievieš dējējvistu turēšanu ārpus sprosta – kūtī vai brīvā dabā. Turot kūtī, paredz vismaz par 20 procentiem mazāku dējējvistu blīvumu uz vienu kvadrātmetru, nekā noteikts normatīvajos aktos dējējvistu labturības prasību un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas jomā, un to apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums. Atbalsta saņēmēja ganāmpulks ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra reģistrā vismaz 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. 36 36. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 36.1. jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas; 36.2. būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz tādu būvprojektu ar būvatļaujā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas iesniegts kopā ar projekta iesniegumu vai atbalsta pretendenta sagatavotu tāmi, ja būvvalde ir izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti; 36.3. izmaksas par šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi un darbībām: 36.3.1. rekuperācijas sistēmas un to uzstādīšana dzīvnieku novietnē; 36.3.2. iekārtas un aprīkojums, kas nodrošina turēšanas veidam atbilstošu labturības prasību ievērošanu, un to uzstādīšana; 36.3.3. tādi lauksaimniecības dzīvnieku aktivitātes un labsajūtas mērītāji (tostarp programmatūra un nepieciešamās iekārtas), kas izmanto datorredzes un mākslīgā intelekta risinājumus; 36.3.4. sensoru tehnoloģiju ieviešana govju slimību (tesmeņa, vielmaiņas, reproduktīvās sistēmas slimību) agrīnai diagnostikai; 36.4. iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas izmaksas biodrošības veicināšanas pasākumu īstenošanai: 36.4.1. žogu un dezinfekcijas barjeru iegāde, uzstādīšana vai ierīkošana; 36.4.2. dezinfekcijas paklāju un pulverizatoru un dezinfekcijas aprīkojuma iegāde; 36.4.3. dzīvnieku līķu uzglabāšanas un sanitārās caurlaides ierīkošanai paredzēto slēgto konteineru iegāde; 36.4.4. barības termiskai apstrādei paredzēto iekārtu iegāde; 36.4.5. barības uzglabāšanas torņa un kaltes ierīkošana biodrošības nodrošināšanai lauku saimniecībā; 36.4.6. citu būtisku biodrošības apstākļu veicināšanas darbību izmaksas. 37 37. Par attiecināmām izmaksām šajā intervencē ir uzskatāmas arī tieši ar lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanu nesaistītas izmaksas, ja tās ir saistītas ar projekta mērķi un nepārsniedz 30 procentu no projektā paredzētajām izmaksām. 38 (MK 13.01.2026. noteikumu Nr. 8 redakcijā) 38. Atbalsta pretendents šo noteikumu 31.1. un 31.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu par to, ka saimniecība ievēro labturības obligātās prasības un ka projektā plānotās investīcijas uzlabos dzīvnieku labturības apstākļus. 39 39. Atbalsta pretendents šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai sagatavo un iesniedz ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotu biodrošības pasākumu ieviešanas plānu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietās noteikto prasību izpildi. 40 40. Atbalsta pretendents uztur savu saimniecību atbilstoši biodrošības pasākumu ieviešanas plānam un iegādāto aprīkojumu vai cita veida investīciju savā saimnieciskajā darbībā izmanto visu uzraudzības periodu, ja vien nav iestājušies īpaši apstākļi – dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojums, kad piespiedu kārtā jāiznīcina projekta laikā īstenotās iegādes, vai citi īpaši apstākļi, kurus nevarēja paredzēt vai kurus izraisījusi nepārvarama vara. 41 2.4. Atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.1.4. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" 41. Intervences mērķis ir veicināt lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. 42 42. Atbalsta pretendents ir: 42.1. lauku saimniecība; 42.2. juridiskā persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, ražojot kādu no ​Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētajiem produktiem; 42.3. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība; 42.4. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. 43 43. Intervencē atbalsta darbības, kas paredz: 43.1. ieviest tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai un izmantošanai pašpatēriņam; 43.2. īstenot ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā: 43.2.1. atjaunojot esošas būves norobežojošās konstrukcijas siltumnoturības palielināšanai, kā arī palielinot ēku apkures, karstā ūdens, dzesēšanas, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu energoefektivitāti; 43.2.2. uzstādot energoefektīvas iekārtas vai ražošanas līnijas un nomainot esošās iekārtas vai ražošanas līnijas; 43.3. pārbūvēt esošo tehniku, lai izmantotu alternatīvo degvielu, atjaunīgo elektroenerģiju, biometānu vai citus enerģijas avotus, tādējādi nodrošinot alternatīvās enerģijas izmantošanu. 44 44. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vienu no šādiem mērķiem: 44.1. ieviestas tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, un vismaz 80 procentu no uzstādīto iekārtu saražotās enerģijas izmanto pašpatēriņam; 44.2. vismaz par 20 procentiem samazinājies enerģijas patēriņš salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas tajā enerģijas patērētāja grupā, kurā izdarīti energoefektivitātes palielināšanas ieguldījumi; 44.3. pārbūvētajā tehnikas vienībā tiek izmantota alternatīvā enerģija. 45 45. Intervencē ir attiecināmas šādas izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 45.1. izmaksas par saules, vēja, ģeotermālo un citu atjaunīgās enerģijas veidu elektroenerģiju ražojošo un akumulējošo tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu; 45.2. izmaksas par tādas akumulējošās sistēmas tehnoloģijas iegādi un uzstādīšanu, kas nepārsniedz atbalsta pretendenta vidējo divu diennakšu elektroenerģijas patēriņu pusgadā no aprīļa līdz septembrim; 45.3. izmaksas par tādu atjaunīgos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādi un uzstādīšanu kā siltumsūkņi (gaiss, ūdens, zeme), cietās biomasas katli (tostarp gaisu piesārņojošo vielu emisijas attīrīšanas iekārtas), graudu kalšu siltuma ģeneratori un citi atjaunīgos energoresursus izmantojoši siltumenerģijas ražošanas inženiertehniskie risinājumi pašu patērētās siltumenerģijas segšanai; 45.4. izmaksas par biogāzes tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu kūtsmēslu vai biomasas (tostarp lauksaimniecības vai mežsaimniecības atlikumu) pārstrādei, ievērojot normatīvos aktus, kuros noteikti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījuma kritēriji, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritēriji un kārtība, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem, un nodrošinot to, ka kūtsmēslu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā ir vismaz 70 procentu; 45.5. ar atjaunīgo enerģijas veidu iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas; 45.6. tādu būvmateriālu iegādes izmaksas, kas ir nepieciešami esošas būves atjaunošanai vai pārbūvei, lai palielinātu to energoefektivitāti vai ražotu atjaunīgo enerģiju; 45.7. nedzīvojamo ēku un noliktavu norobežojošo konstrukciju būvniecības (sienu, pagraba pārsegumu, cokolu, bēniņu, jumtu un citu necaurspīdīgu konstrukciju siltināšanas, kā arī logu, durvju un vārtu nomaiņas) izmaksas, lai palielinātu to siltumnoturību; 45.8. inženiersistēmu – siltumtīklu, aukstumapgādes, ventilācijas vai rekuperācijas sistēmu – atjaunošanas, pārbūves un izveides izmaksas; 45.9. jaunu energoefektīvu ražošanas iekārtu un ražošanas procesu nodrošināšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ja ar tām tiek aizstātas esošās ražošanas iekārtas, tostarp iekārtas, kas nodrošina ražošanas procesus; 45.10. tādas esošas graudu kaltes nomaiņas vai jaunas graudu kaltes iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kuras īpatnējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 1,2 kWh/kg iztvaicētā ūdens; 45.11. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas; 45.12. rekuperācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas segtās platībās (siltumnīcās). 46 (MK 01.07.2025. noteikumu Nr. 408 redakcijā) 46. Nav atbalstāmi šādi ieguldījumi: 46.1. jaunu būvju būvniecība; 46.2. esošas būves atjaunošana vai pārbūve, ja tajā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim nav patērēta enerģija tajā enerģijas patērētāju grupā, kurā tiek plānoti energoefektivitātes pasākumi; 46.3. jaunas ražošanas iekārtas vai ražošanas līnijas uzstādīšana, ja netiek aizstāta esoša ražošanas iekārta vai līnija (izņemot graudu kaltes); 46.4. esošas ražošanas iekārtas vai līnijas energoefektivitātes palielināšana, ja šajā ražošanas iekārtā vai līnijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim nav patērēta enerģija. 47 47. Šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanai maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs par vienu atjaunīgo energoresursu uzstādītās jaudas kilovatu (kW) ir 890 euro, izņemot šo noteikumu 45.4. apakšpunktā minēto biogāzes tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz 700 000 euro. 48 (MK 01.07.2025. noteikumu Nr. 408 redakcijā) 2.5. Atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" 2.5.1. Vispārējie atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencē LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" 48. Intervences mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu. 49 49. Atbalsta pretendents ir: 49.1. juridiskā persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi; 49.2. juridiskā persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotajiem primārās lauksaimniecības produktiem. Lauksaimniecības produktu pārstrādes jauda nav lielāka par to saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plāno pārstrādāt; 49.3. juridiskā persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos; 49.4. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt un nodrošina šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu. 50 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408) 50. Atbalstu nepiešķir pretendentam, kas lauksaimniecības produktus ražo mājas apstākļos un kura kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pārsniedz 200 000 euro. 51 51. Intervencē atbalsta: 51.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti lauksaimniecības produktu pārstrādei (tostarp pirmapstrādei un iepakošanai); 51.2. pamatojoties uz līgumu ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu izpildi, – lauksaimniecības produktu pārstrādei (tostarp pirmapstrādei un iepakošanai) paredzētu: 51.2.1. jaunu būvju būvniecību vai esošo būvju pārbūvi; 51.2.2. būvju ierīkošanu – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē; 51.2.3. būvju novietošanu – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem; 51.2.4. būvju atjaunošanu, ja būve tiek tehniski vai funkcionāli uzlabota, telpu pārveidošanu un pielāgošanu ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, un ieguldījumus gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē); 51.3. bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes apjoma palielināšanu samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu. 52 52. Intervencē maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir: 52.1. 3 000 000 euro, uz kuriem var pretendēt: 52.1.1. eksportspējīgs saimnieciskās darbības veicējs; 52.1.2. saimnieciskās darbības veicējs, kas attīsta vai ievieš bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādi; 52.1.3. saimnieciskās darbības veicējs, kas nodrošina piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēju sadarbību kopīgu eksporta mērķu īstenošanai; 52.2. 1 500 000 euro, uz kuriem var pretendēt atbalsta pretendents, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus vai plāno uzsākt to pārstrādi vietējā tirgū; 52.3. 200 000 euro, uz kuriem var pretendēt šo noteikumu 49.3. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents. 53 53. Šo noteikumu 52. punktā minētais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz atbalsta pretendenta neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vairāk par piecām reizēm. 54 54. Pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs sasniedz vienu no šādiem saimnieciskās darbības ekonomiskajiem rādītājiem salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas: 54.1. eksportētās produkcijas apjoms vai tā apgrozījums vērtības izteiksmē palielinājies vismaz par trim procentpunktiem un samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu. Attiecīgie rādītāji nav sasniegti jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā; 54.2. īstenojot projektu, radīts jauns eksportējams produkts, kuru ražo un eksportē visu projekta uzraudzības periodu; 54.3. samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu palielinājies bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes apjoms. 55 55. Pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 52.2. vai 52.3. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem rādītājiem atbilstoši projektā paredzētajiem ieguldījumiem: 55.1. salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas palielinājies neto apgrozījums vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas apjoms, vai cits ar produktivitāti saistīts rādītājs (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama). Neto apgrozījuma vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā; 55.2. nodrošināta efektīva vides prasību ievērošana lauksaimniecības produktu pārstrādē, ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju; 55.3. pārstrādē tiek izmantota bezatlikumu tehnoloģija, novēršot atkritumu rašanos un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī veicinot resursu un otrreizējo izejvielu efektīvu izmantošanu vai videi saudzīga iepakojuma ieviešanu. 56 56. Atbalsta saņēmējs, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajām personām vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pārsniedz 50 000 000 euro, papildus šo noteikumu 54. punktā minētajiem attiecīgajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 56.1. projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa pēc stāvokļa pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī; 56.2. ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visā uzraudzības periodā palielina kopējo iemaksāto nodokļu summu par katru nodarbināto pēc stāvokļa projekta iesniegšanas brīdī. 57 (Grozīts ar MK 01.07.2025. noteikumiem Nr. 408) 57. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 54. un 55. punktā minētos rādītājus sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs projekta iesniegumā kopā ar ieguldījumiem šo noteikumu 54. punktā minēto rādītāju sasniegšanai var ietvert ieguldījumus šo noteikumu 55.2. vai 55.3. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanai. 58 58. Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais galaprodukts ir: 58.1. produkts, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā; 58.2. produkts, kas nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst šādam Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam: 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501, 3502 un 35040090. 59 59. Saskaņā ar regulas (ES)  2021/2115 73. panta 1. un 4. punktu atbalstu projektā, kurā paredzamais galaprodukts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot regulas (ES)  2021/2115 73. panta 4. punktā noteikto atbalsta intensitāti. 60 60. Ja projekts tiek īstenots valstspilsētā, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz: 60.1. 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā; 60.2. 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā; 60.3. 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā; 60.4. 70 procentu pārējos sektoros. 61 61. Šo noteikumu 60. punktā minēto vietējās izcelsmes pamatizejvielas apjomu atbalsta saņēmējs palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un nesamazina to visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājumu vērtē salīdzinājumā ar pēdējā īstenotā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu. 62 62. Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanu, kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projektu īsteno teritorijā ārpus valstspilsētām. 63 63. Piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēji atbalsta saņemšanai ir tiesīgi īstenot kopprojektu, ievērojot šo noteikumu 124. punktā minētos nosacījumus. Eksporta mērķa rādītāja sasniegšanu vērtē kopā visiem kopprojekta dalībniekiem. 64 64. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam: 64.1. izmaksas par šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi: 64.1.1. kravu celšanas, kraušanas un specializētā transportēšanas tehnika un iekārtas; 64.1.2. laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas; 64.1.3. automatizētā vai robotizētā pārstrādes procesa vadības, kontroles un uzskaites tehnika un iekārtas un programmnodrošinājums; 64.1.4. lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika, aprīkojums un iekārtas – ja pirmapstrāde un uzglabāšana ir daļa no saimnieciskās darbības veicēja tehnoloģiskā procesa; 64.1.5. ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas iekārtas; 64.1.6. kanalizācijas, notekūdeņu (priekšattīrīšanas) un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas; 64.1.7. apkures un ventilācijas iekārtas; 64.1.8. mobilie un stacionārie svari; 64.1.9. mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas; 64.1.10. specializētā tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai; 64.2. lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecības un esošo būvju pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kā arī būvmateriālu izmaksas, tostarp apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas un teritorijas labiekārtošanas (asfaltēšanas vai cita klājuma ieklāšanas, žoga izbūves, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošanas) izmaksas. 65 2.5.2. Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana intervencē LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" 65. Atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei, ja projektā paredzamais galaprodukts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā noteikts Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk – regula (ES) Nr. 651/2014) 2. panta 10. punktā, sniedz dotāciju veidā saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu, ievērojot tās 5. panta 2. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus. 66 66. Šo noteikumu 65. punktā minētā atbalsta saņēmējam attiecināmas ir šo noteikumu 64. punktā minētās izmaksas. Materiālie aktīvi atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā minētajai definīcijai un regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta "a" apakšpunktā minētajai sākotnējo ieguldījumu definīcijai. Saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmi ieguldījumi nemateriālajos aktīvos. 67 67. Par sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikumā minētajai definīcijai. 68 68. Par lielajiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā minētajai definīcijai. 69 69. Par saistītajām personām uzskata personas, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajai saistīto komersantu definīcijai. 70 70. Ja atbalsta projekts uzskatāms par vienotu investīciju projektu regulas (ES) Nr. 651/2014 4. panta "a" apakšpunkta izpratnē, atbalsts vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz 24,75 miljonus euro, un, ja tiek īstenota kāda no regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 50. punktā minētajām darbībām, atbalstu piešķir atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam. Ja vienots investīciju projekts atbilst lielam investīciju projektam atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 52. punktam, atbalsta kopsumma nepārsniedz regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 20. punktā noteikto koriģēto atbalsta summu. 71 71. Atbalstu nepiešķir par lieliem projektiem, kas minēti regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 52. punktā. 72 72. Atbalstu var apvienot ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām un ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais finansējums kopā ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo šajos noteikumos noteikto reģionālā finansējuma intensitāti atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām (NUTS III saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju): 72.1. sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot administratīvās vienības Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novadā un Pierīgas statistiskajā reģionā, – 60 procentu, Rīgas statistiskajā reģionā – 50 procentu; 72.2. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot šo noteikumu 72.3. apakšpunktā minētajos novados, lielajiem komersantiem – 40 procentu, vidējiem komersantiem – 50 procentu; 72.3. Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada, kā arī Pierīgas statistiskā reģiona administratīvo vienību lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu, sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 50 procentu; 72.4. Rīgas statistiskā reģiona lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu. 73 73. Atbalstu neapvieno ar reģionālo atbalstu citos reģionālā atbalsta projektos vai programmās attiecībā uz algu izmaksām. 74 74. Ja atbalsta pretendents izmanto šo noteikumu 72. punktā minēto kumulāciju, tas, pretendējot uz atbalstu, norāda visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tajā pašā projektā (tostarp par tām pašām attiecināmajām izmaksām) – atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, kā arī atbalsta intensitāti. 75 75. Ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt pēc tam, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai – ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu – noslēgts līgums. Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu uzsāktajā projektā ir sākti īstenošanas darbi, un par to liecina ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpēte neuzskata par darbu sākumu. 76 76. Atbalsta pretendents, kas darbojas gan regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā vai 13. panta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan tādās nozarēs, uz kurām attiecas regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmu no citu nozaru darbības un finanšu plūsmas, tādējādi nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu (ES) Nr. 651/2014. Atbalstu nesniedz regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā noteiktajām darbībām. 77 77. Atbalsta pretendents iesniedz apliecinājumu par regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu, apstiprinot, ka pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalstam nav pārcēlies uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks īstenots sākotnējais ieguldījums, kam pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kam tiek pieprasīts atbalsts. Atbalstu nepiešķir regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajos gadījumos, vērtējot atbalsta pretendentu grupas līmenī. Atbalstu nepiešķir arī tad, ja atbalsta pretendents nevar apliecināt regulas (ES) Nr.  651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu. Pārcelšana atbilst regulas (ES) Nr.  651/2014 2. panta 61. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai. 78 (MK 01.07.2025. noteikumu Nr. 408 redakcijā) 78. Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša saimnieciskā darbības veicēja pazīmēm atbilstoši ​regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam, vērtējot atbalsta pretendentu grupas līmenī. Pamatojoties uz regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktu, Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra. Attiecībā uz šo noteikumu 124. punktā minētā kopprojekta īstenošanu Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vērtē katra atbalsta pretendenta statusu pēc tā lieluma, kā …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.