Zaudējis spēku - Ugunsdrošības noteikumi

Zaudējis spēku - Ugunsdrošības noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi". Precizēts 20.01.1998., Latvijas Vēstnesis nr.13/14 (1074/1075) Ministru kabineta noteikumi Nr.440 Rīgā 1997.gada 30.decembrī (prot. nr. 73 2.§) Ugunsdrošības noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par ugunsdrošību" 8.panta 1.punktu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumos ir lietoti šādi termini: 1.1. atbildīgā amatpersona - darba devējs, iestādes, civiliestādes vai militārās struktūrvienības vadītājs; 1.2. darbi ar uguni - elektrometināšana, gāzes metināšana, metālu griešana, darbi ar lodlampām, bitumena vai sveķu vārīšana un atkritumu utilizācija; 1.3. darbinieks - šo noteikumu izpratnē - fiziskā persona, kas ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestādi, civiliestādi vai militāro struktūrvienību atrodas darba, civildienesta vai militārā dienesta attiecībās; 1.4. masu pasākums - pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem; 1.5. meža ugunsbīstamība - faktoru komplekss, kas raksturo meža ugunsgrēka izcelšanās iespēju; 1.6. meža ugunsnedrošais laikposms - laika periods, kad ir paaugstināta meža ugunsbīstamība un tiek noteikts īpašs ugunsdrošības režīms mežā un purvos; 1.7. mineralizēta josla - ne mazāk kā 1,5 m plata, līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos; 1.8. objekts - ēka, telpa vai to kompleksi un tiem piekrītošās teritorijas, kuru īpašnieks vai valdītājs ir juridiskā vai fiziskā persona; 1.9. objekts, kurā masveidīgi uzturas cilvēki - ēka un telpas, kuras paredzētas, lai tajās vienlaikus atrastos vairāk par 50 cilvēkiem; 1.10. sprādzienbīstama zona - telpa, noteikts apjoms telpā vai ārējā iekārtā, kurā ir izveidojusies vai var izveidoties sprādzienbīstama koncentrācija; 1.11. smidzinātājs - stacionārās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas elements ugunsdzēsīgas vielas izsmidzināšanai degšanas zonā; 1.12. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas - stacionārās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas ar automātisko, distances un vietējo vadību. Stacionārās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas un sistēmas; 1.13. ugunsdzēsības signāldevējs - ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas elements, kas fiksē ugunsgrēka pazīmes un noraida signālu; 1.14. ugunsdzēsības hidrants - ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no ārējā ūdensvada tīkla; 1.15. ugunsbīstama zona - telpa, tās daļa, apjoms telpā vai arī ārpus tās, kurā atrodas degtspējīgas vielas; 1.16. ugunsdzēšamais aparāts - pārnēsājama, aprīkota ar pārvietošanas mehānismu vai stacionāra ierīce ar ugunsdzēsīgu vielu un aprīkojumu tās ievadīšanai degšanas zonā ugunsgrēka dzēšanai tā sākumstadijā; 1.17. ugunsdzēšanas līdzekļi - ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsības inventārs un tehnika un ugunsdzēsības ūdensapgāde. 2. Šajos noteikumos ir noteiktas ugunsdrošības pamatprasības, kas jāievēro juridiskajām un fiziskajām personām neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. 2. Ugunsdrošības nodrošināšanas kārtība 3. Atbildīgās amatpersonas vispārīgie pienākumi ugunsdrošības nodrošināšanas jomā: 3.1. organizēt instrukciju izstrādāšanu: 3.1.1. par ugunsdrošības pasākumiem objektā un objekta teritorijā (1.pielikums); 3.1.2. par ugunsdrošību, veicot darbus ar uguni; 3.1.3. par ugunsdrošību tehnoloģiskajos procesos; 3.2. organizēt ugunsdrošības instruktāžu visiem darbiniekiem, kā arī tām personām, kas objektā veic pagaiddarbu, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā; 3.3. iekļaut darbinieku pienākumos ar ugunsdrošību saistīto jautājumu risināšanu un norīkot: 3.3.1. atbildīgo par darba organizāciju ugunsdrošības jomā objektā kopumā; 3.3.2. atbildīgo par darba organizāciju ugunsdrošības jomā objekta struktūrvienībās; 3.3.3. atbildīgo par ugunsdrošības instruktāžu; 3.3.4. atbildīgo par ugunsdzēsības automātikas ekspluatāciju; 3.3.5. atbildīgo par ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsdzēsības tehnikas, inventāra un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatāciju; 3.3.6. atbildīgo par darbiem ar uguni; 3.3.7. atbildīgos par elektroietaišu, apkures ierīču, vēdināšanas iekārtu un tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju; 3.4. zināt ēku, būvju, tehnoloģisko procesu un ražošanas iekārtu ugunsbīstamības raksturojumu, kā arī ražošanā izmantojamo vielu un materiālu ugunsbīstamības rādītājus; 3.5. organizēt objekta teritorijas, ēku un telpu periodisku apskati, kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu objektā un organizēt šo noteikumu pārkāpumu novēršanas pasākumus; 3.6. gādāt, lai apkures ierīces un vēdināšanas iekārtas, elektroietaises, tehnoloģiskās un ražošanas iekārtas vienmēr būtu lietošanas kārtībā, kā arī nekavējoties organizēt to bojājumu novēršanu, kuri var izraisīt ugunsgrēku; 3.7. pēc darba beigām organizēt objektu nokopšanu un elektropatērētāju atvienošanu, izņemot dežūrapgaismojumu un elektroierīces, kurām jāstrādā diennakti; 3.8. izstrādāt plānu cilvēku evakuācijai no objektiem, kuros masveidīgi uzturas cilvēki; 3.9. organizēt valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi attiecīgajos termiņos; 3.10. gādāt, lai visi darbinieki apgūtu un ievērotu instrukcijas par ugunsdrošības pasākumiem objektā; 3.11. neatļaut sākt darbu darbiniekiem, kuri nav instruēti vai atbilstoši apmācīti ugunsdrošības jomā; 3.12. apgādāt objektu ar ugunsdzēšanas līdzekļiem (2.pielikums), ugunsdzēsības automātiku un ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, uzturēt tās lietošanas kārtībā, kā arī organizēt ugunsdzēsības tehnikas pareizu ekspluatāciju un tehnisko apkopi un uzturēt to lietošanas kārtībā; 3.13. izstrādāt plānu darbinieku rīcībai ugunsgrēka gadījumā (dažādos ugunsgrēka izcelšanās gadījumos) ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās ēkās, telpās, augstceltnēs un objektos, kuros masveidīgi uzturas cilvēki. Ne retāk kā reizi gadā organizēt praktiskās nodarbības saskaņā ar šo plānu; 3.14. izstrādājot rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos, kuros atrodas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ēkas vai telpas vai kuros masveidīgi uzturas cilvēki, norāda: 3.14.1. kā sagaidīt ugunsdzēsības dienesta apakšvienības un kā palīdzēt atrast visīsāko ceļu līdz ugunsgrēka cilmvietai un ūdensņemšanas vietām; 3.14.2. kā atvienot elektroenerģiju (izņemot ugunsdzēsības ietaises); 3.14.3. kā apturēt transportēšanas ierīces un agregātus; 3.14.4. kā noslēgt izejvielu padevi; 3.14.5. kā atvienot gāzes, tvaika un ūdens komunikācijas, kā arī vēdināšanas sistēmas degošajā telpā un tai līdzās esošajās telpās; 3.14.6. kā pārliecināties, vai ir iedarbināmas ugunsdzēsības automātikas sistēmas (ugunsgrēka dzēšanas, pretdūmu aizsardzības, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas), un kā tās iedarbināt; 3.14.7. kā pasargāt ugunsgrēka dzēšanā iesaistītos cilvēkus no iespējamās saindēšanās un konstrukciju iegrūšanas; 3.14.8. kā evakuēt cilvēkus no ugunsgrēka zonas un kā pasargāt un evakuēt materiālās vērtības; 3.14.9. kā darbosies objekta ugunsdrošības dienests un kā tiks izmantoti ugunsdzēšanas līdzekļi un tehnika; 3.14.10. kā rīkoties objekta dežurējošajam personālam dažādos apstākļos - atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un gadalaika. 4. Visiem darbiniekiem obligāti jāpiedalās ugunsdrošības instruktāžā, lai apgūtu: 4.1. instrukcijas par objekta ugunsdrošību un prasmi rīkoties ugunsgrēka gadījumā; 4.2. ēku, būvju, tehnoloģisko procesu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu ugunsbīstamības raksturojumu, kā arī tehniskos risinājumus, no kuriem atkarīga to ugunsdrošība; 4.3. uzglabājamo un ražošanā izmantojamo vielu un materiālu ugunsbīstamību; 4.4. ugunsdzēšanas līdzekļu izmantošanas kārtību. 5. Ugunsdrošības instruktāža organizējama arī, ja: 5.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās; 5.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejmateriālu sortimentā; 5.3. nomainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību; 5.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus un ugunsdrošības instrukcijas. 6. Ugunsdrošības instruktāžu vada objekta atbildīgā amatpersona vai tās norīkots speciāli apmācīts darbinieks. 7. Ugunsdrošības instruktāža jāveic ne retāk kā reizi gadā. Ugunsdrošības instruktāžas un zināšanu pārbaudes datums reģistrējams žurnālā (3.pielikums) un ieraksts apstiprināms ar instruētā darbinieka un instruētāja parakstiem. 8. Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir: 8.1. uzturēt tehniskajā kārtībā apkures ierīces, gāzes ierīces un elektroierīces un ievērot to ekspluatācijas noteikumus; 8.2. neaizkraut ar priekšmetiem evakuācijas ceļus, izejas, ēku bēniņus, lūkas uz balkoniem un lodžijām un pagrabu ejas; 8.3. uzturēt aizslēgtas pagrabtelpas, bēniņus un tehniskos stāvus. 3. Rīcība ugunsgrēka gadījumā 9. Ikviena cilvēka pienākums ir nekavējoties par ugunsgrēku paziņot ugunsdzēsības dienestam, bet par meža ugunsgrēku - arī Valsts meža dienesta struktūrvienībai, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. 10. Pirms Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības (turpmāk - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība) ierašanās ugunsgrēka vietā atbildīgo amatpersonu un citu darbinieku pienākums ir: 10.1. organizēt ugunsgrēka dzēšanas darbus atbilstoši izstrādātājam rīcības plānam ugunsgrēka gadījumā, iesaistot strādājošos un izmantojot ugunsdzēsības inventāru un līdzekļus; 10.2. organizēt tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un komunikāciju atvienošanu vai pārslēgšanu uz tādu darba režīmu, ko neietekmē ugunsgrēks; 10.3. uzņemties ugunsgrēka dzēšanas vispārējo vadību - līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības ierašanās brīdim; 10.4. ja nepieciešams, izsaukt uz ugunsgrēka vietu medicīnas vai avārijas dienestus; 10.5. ievērot, ka aizliegts izmantot liftus cilvēku evakuēšanai. 11. Pēc tam, kad ugunsgrēka vietā ieradusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, atbildīgo amatpersonu un citu darbinieku pienākums ir: 11.1. pakļauties ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājam - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai - un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem; 11.2. informēt ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka vietā, objekta ugunsbīstamību un sprādzienbīstamību (tehnoloģisko procesu un degšanas produktu bīstamo iedarbību uz cilvēkiem un materiāliem); 11.3. norīkot ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāja rīcībā vajadzīgo skaitu objektā strādājošo cilvēku un ļaut izmantot tehniskos līdzekļus, lai varētu veikt ar ugunsgrēka dzēšanu, cilvēku glābšanu un materiālo vērtību evakuāciju saistītos darbus. 12. Meža ugunsgrēku dzēšanas darbu vadītājs ir Valsts meža dienesta struktūrvienības amatpersona (izņemot Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas pilsētas mežos). 13. Pēc ugunsgrēka nodzēšanas atbildīgās amatpersonas pienākums ir no-vērst cēloņus un apstākļus, kas izraisījuši ugunsgrēku un tā izplatīšanos, kā arī piedalīties ugunsgrēka izraisīšanā vainīgās personas noskaidrošanā. 4. Objekta teritorijas uzturēšanas kārtība 4.1. Vispārīgās prasības 14. Objekta teritorija sistemātiski jāattīra no ražošanas atkritumiem, gružiem un sausās zāles. Tie jānogādā uz speciāli izraudzītu un atbilstoši iekārtotu vietu. 15. Caurbrauktuvēm un piebrauktuvēm pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām vienmēr jābūt brīvi pieejamām. 16. Ceļi un caurbrauktuves objekta teritorijā jāuztur lietošanas kārtībā, laikus jāremontē un ziemā jāattīra no sniega. 17. Ja atsevišķus ceļu vai caurbrauktuvju iecirkņus paredzēts slēgt vai remontēt un ja tas var traucēt ugunsdzēsības automašīnu kustību, par to nekavējoties jāinformē attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība. 18. Objektos, kuros atrodas ugunsdzēsības ārējais ūdensvads vai ūdensņemšanas vietas, pie teritorijas vārtiem vai caurlaides telpā jāizvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēma. 19. Objektu teritorijā jābūt uzstādītām drošības zīmēm. 20. Kurināt ugunskurus drīkst personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, ja tiek veikti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. 21. Izlijušie viegli uzliesmojošie vai degtspējīgie šķidrumi jāsavāc, bet vietas, kur tie izlijuši, jāapkaisa ar smiltīm vai absorbentu. 22. Aizliegts dedzināt kūlu, niedres un rugājus objekta teritorijā, kā arī mežos, purvos un tiem piegulošajās zemēs, kurām ir noteikts cita veida lietojums. 23. Objektā aizliegts: 23.1. smēķēt, izņemot speciāli norādītās un atbilstoši iekārtotās vietās; 23.2. izmantot ugunsdrošības atstarpes starp ēkām vai būvēm degtspējīgu materiālu, iekārtu, taras un transportlīdzekļu novietošanai, kā arī būvēt tajās pagaidu ēkas vai būves; 23.3. ierobežot zemes gabalus tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automašīnu piekļūšana ēkām vai būvēm; 23.4. izvietot vagonus bez lokomotīvēm uz objekta iekšējo dzelzceļa sliežu pārbrauktuvēm; 23.5. izliet viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus kopējās kanalizācijas sistēmās (pat avārijas gadījumā); 23.6. iebraukt ar automobiļiem, traktoriem un citiem transportlīdzekļiem (izņemot speciāli sagatavotus transportlīdzekļus) objekta teritorijas iecirkņos, kuros iespējama degtspējīgu gāzu, viegli uzliesmojošu šķidrumu tvaiku uzkrāšanās vai sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanās; 23.7. novietot degvielas pārvadāšanas automašīnas tuvāk par 12 m no ēkām un būvēm. 24. Zem tiltiem vai ceļa viaduktiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu vai kuģu stāvvietas, kā arī izvietot degtspējīgus materiālus vai degtspējīgas būves un ierīkot degvielas vedēju un kravas automašīnu stāvvietas. 4.2. Ugunsdrošības pasākumi mežos 25. Meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā Latvijas Republikas teritorijā. Rajona padome, ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, attiecīgā rajona teritorijā var noteikt citu meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanās laiku un tā izbeigšanās termiņu. 26. Mežos un purvos aizliegts: 26.1. bojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī plakātus, norādījuma zīmes un citus informācijas līdzekļus; 26.2. vienlaidus dedzināt ciršanas atlikumus; 26.3. izgāzt vai dedzināt visu veidu atkritumus; 26.4. dedzināt ciršanas atlikumus vai kurināt ugunskuru augošu koku tuvumā - tuvāk par diviem metriem; 26.5. pēc darba pārtraukšanas atstāt cirsmās neatzarotus stumbrus; 26.6. dedzināt uz augsnēm ar kūdras slāni, kas mazāks par 0,5 metriem. Dedzināšana uz šīm augsnēm atļauta tikai pēc lietus perioda vai ziemā. 27. Sevišķi augstas ugunsbīstamības apstākļos rajonu padomēm ir tiesības: 27.1. aizliegt apmeklēt mežus un purvus un iebraukt tajos ar transportlīdzekļiem; 27.2. pārtraukt mežistrādes darbus; 27.3. mobilizēt cilvēkus un tehniku lielu meža ugunsgrēku dzēšanai; 27.4. noteikt, ka atrasties mežā, purvos vai uz meža ceļiem atļauts tikai gadījumos, kas saistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu, nokļūšanu dzīvesvietā, vai arī ar speciālu attiecīgās pašvaldības vai Valsts meža dienesta struktūrvienības atļauju. 28. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts: 28.1. kurināt mežā un purvos ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; 28.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Atstājot ugunskura vietu, uguns jānodzēš, līdz pilnīgi izbeidzas gruzdēšana, lai novērstu ugunsgrēka izcelšanās iespēju; 28.3. dedzināt mežā un purvos rūpniecības, celtniecības un sadzīves atkritumus un ciršanas atlikumus; 28.4. nomest mežā un purvos vai uz ceļiem, kas šķērso tos, degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus degošus vai gruzdošus priekšmetus; 28.5. organizēt mežā un purvos, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, šaušanas nodarbības un veikt spridzināšanas darbus; 28.6. šaušanas nodarbībās un medībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla; 28.7. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanas (izmantošanas) vajadzībām; 28.8. ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem; 28.9. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkurus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus; 28.10. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību un tās rakstiskas atļaujas saņemšanas rīkot kultūras, sporta vai citus masu pasākumus valsts mežā. 29. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai zemas meža ugunsbīstamības apstākļos un ar valsts mežziņa katrreizēju rakstisku atļauju. 30. Dzelzceļu, autoceļus, elektropārvades un sakaru līnijas un cauruļvadu trases ekspluatējošu uzņēmumu pienākumos attiecīgi ietilpst: 30.1. izveidot mineralizētas joslas gar dzelzceļiem un autoceļiem, kuri šķērso skuju koku audzes, un katru gadu pirms meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanās tās atjaunot un uzturēt tīras no apauguma; 30.2. meža ugunsnedrošajā laikposmā: 30.2.1. uzturēt ugunsdrošā stāvoklī zemes nodalījuma joslas gar dzelzceļiem un autoceļiem, elektropārvades un sakaru līniju un cauruļvadu trases teritoriju un nepieļaut, ka tajā dedzina ciršanas atlikumus, novākto apaugumu, pērno zāli un citus degtspējīgus materiālus; 30.2.2. nepieļaut, ka no lokomotīvēm, vagoniem vai drezīnām tiek izmesti karsti izdedži, ogles, pelni un citi degoši priekšmeti, kā arī nepieļaut dīzeļlokomotīvju ekspluatāciju bez dzirksteļu slāpētājiem. 4.3. Kūdras ieguves vietās 31. Traktori un mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem frēzkūdras ieguves laukos jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Uz katra agregāta jābūt spainim ar 3 - 5 m garu virves gabalu (ugunsgrēka cilmvietas dzēšanai). 32. Kūdras ieguves uzņēmuma teritorijas robežās jāizveido ugunsdrošības atstarpes. 33. Visā ugunsdrošības atstarpē jāizcērt koki un jānovāc ciršanas atlikumi un kritalas. 34. Ugunsdrošības atstarpēs aizliegts nokraut iegūto kūdru un kokmateriālus. 35. Žagari un citi ciršanas atlikumi meža ugunsnedrošajā laikposmā jādedzina atbilstoši iekārtotās vietās speciāli norīkota darbinieka tiešā uzraudzībā un tikai lietainā laikā. 36. Smēķēšanas vietas jāierīko pie kanāliem ar ūdeni vai pie ūdenskrātuvēm un jāuzstāda uzraksts "Smēķēšanas vieta". 37. Kūdras uzņēmumā saskaņā ar tehnoloģisko procesu reglamentu jāorganizē temperatūras kontrole kūdras grēdās. 5. Prasības dārzkopju sabiedrības teritorijā 38. Dārzkopju sabiedrības teritorijā papildus tiek noteiktas šādas prasības: 38.1. pie iebrauktuves dārzkopju sabiedrības teritorijā jānovieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu un caurbrauktuvju izvietojuma shēma; 38.2. atstājot vasarnīcas vai dārza mājas bez ikdienas aprūpes un apsaimniekošanas, to iekšējie elektrotīkli ar kopēja slēdža vai drošinātāju palīdzību jāatvieno no ārējā tīkla. 6. Objektu uzturēšanas kārtība 6.1. Vispārīgās prasības 39. Ja evakuācijas ceļi objektos neatbilst normatīvo aktu prasībām un nav iespējams ierīkot papildizejas atbilstoši būvnormatīvu prasībām, jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaikus uzturas attiecīgajās ēkās (telpās). 40. Evakuācijas ceļos aizliegts: 40.1. iebūvēt bīdāmās vai paceļamās durvis un turniketus, ja tie nav aprīkoti ar tehniskām ierīcēm, kas ļauj tos atvērt; 40.2. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas; 40.3. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu un traucē cilvēku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā, kā arī izmantot šos ceļus citiem nolūkiem; 40.4. aiznaglot un aizkraut ar mēbelēm, dažādām iekārtām un priekšmetiem durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm. 41. Grīdu segumam objektu evakuācijas ceļos jābūt stingri piestiprinātam. 42. Ierīcēm, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaiteņos, vējtveros, vestibilos un hallēs, vienmēr jābūt lietošanas kārtībā. 43. Izdarīt grozījumus ēku vai telpu plānojumā un veikt to pārprofilēšanu atļauts tikai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības. 44. Administratīvajās un sabiedriskajās ēkās, kurām ir desmit vai vairāk stāvu un kurās paredzēts, ka vienlaikus tajās iespējams uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, dežurējošajam apkalpojošajam personālam jābūt apgādātam ar individuālajiem elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadījumam. 45. Ēkās un telpās, kurās vienlaikus iespējams uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, jābūt izstrādātam cilvēku evakuācijas plānam, kurā norādīti evakuācijas ceļi (galvenie un rezerves ceļi) un ugunsdzēšanas līdzekļu atrašanās vietas. 46. Bēniņu telpu, pagrabu un tehnisko stāvu durvīm jābūt aizslēgtām (izņemot viendzīvokļa mājas). 47. Ugunsdrošās sienās, pārsegumos un citās vietās, kur atrodas komunikācijas, neblīvās vietas un spraugas jāaizpilda ar nedegošiem būvmateriāliem, kas nodrošina nepieciešamo ugunsizturības robežu, kā arī gāzu un dūmu necaurlaidību. 48. Nekavējoties jānovērš būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu un metāla konstrukciju pretuguns aizsargsastāva, apmetuma un krāsojuma bojājumi. 49. Koka konstrukciju un degtspējīgu materiālu pretuguns apstrāde jāatkārto saskaņā ar izmantojamā apstrādes materiāla tehniskajiem noteikumiem, standartiem un sertifikātiem. 50. Ēkās un telpās aizliegts: 50.1. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības pasākumu instrukcijās noteikto ugunsslodzes lielumu; 50.2. telpu uzkopšanai izmantot benzīnu, petroleju un citus viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus; 50.3. bez uzraudzības atstāt degošas krāsnis un kamīnus, elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, izņemot ierīces, kuru ekspluatācijas instrukcijā tas atļauts; 50.4. atkausēt aizsalušos dažādu sistēmu cauruļvadus ar lodlampām un citiem paņēmieniem, kur izmanto atklātu uguni vai liesmu; 50.5. ekspluatēt ēkas (telpas), kas pēc būvdarbu pabeigšanas, remonta vai pārprofilēšanas noteiktā kārtībā nav nodotas ekspluatācijā un kurās pieļauti būvnormatīvos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi; 50.6. būvnormatīvos noteiktajās 1., 2., 3. un 3.a ugunsdrošības pakāpes ēkās būvēt no degtspējīgiem materiāliem starpsienas, sadzīves telpas un kantortelpas; 50.7. bēniņos, pagrabos, cokolstāvos un uz balkoniem uzglabāt gāzes balonus, kā arī viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus; 50.8. izmantot bēniņu telpas, tehniskos gaiteņus un tehniskos stāvus ražošanai, kā arī vielu, materiālu un priekšmetu uzglabāšanai. 51. Ārstniecības iestāžu palātās, viesnīcu, sanatoriju vai citu tamlīdzīgu ēku numuros vai istabās papildus jābūt: 51.1. shematiskam stāva evakuācijas plānam, kurā iezīmēti: 51.1.1. atbilstošais numurs (istaba); 51.1.2. evakuācijas izejas un kustības ceļi to virzienā; 51.1.3. vietas, kur atrodas ugunsdzēsības un signalizācijas līdzekļi; 51.2. nepieciešamajai informācijai; 51.3. instrukcijai par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā. 52. Ražošanas un noliktavu telpās, kā arī pie to ieejas jābūt izliktām drošības zīmēm. 53. Darba vietās ražošanas vajadzībām atļauts uzglabāt ne vairāk par maiņā nepieciešamo viegli uzliesmojošu vai degtspējīgu šķidrumu daudzumu. 54. Aizliegts pēc darba beigām darba vietās atstāt degošus ražošanas atkritumus, viegli uzliesmojošus vai degtspējīgus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus. 55. Smēķēt atļauts tikai speciāli norādītās un iekārtotās vietās. Tām jābūt aprīkotām ar drošības zīmēm. 56. Saunu ekspluatācijā jāievēro šādas prasības: 56.1. ne retāk kā reizi piecos gados jānomaina saunas iekšējais degtspējīgais apšuvums; 56.2. jāierīko elektroapsildes automātiskā regulēšana un atvienošana. 57. Ugunsdzēsības mašīnu garāžām ugunsdzēsēju depo ēkās jābūt apsildāmām un atdalītām no blakus telpām. 58. Ja ugunsdzēsēju depo ēkās tiek organizētas dežūras, jāiekārto atsevišķas telpas dežurējošajai maiņai. 59. Dežurējošās maiņas telpai jābūt nodrošinātai ar telefona sakariem vai radiosakariem. 6.2. Atpūtas, kultūras un sporta iestādēs 60. Līgumā par viesizrāžu, uzvedumu, koncertu, izstāžu un citu masu pasākumu organizēšanu jānosaka abu līgumslēdzēju pušu par ugunsdrošību atbildīgās personas. 61. Izrādēs, koncertos un citos masu pasākumos izmantot atklātu uguni vai elektrisko loku pieļaujams tikai ar atbildīgās personas rakstisku atļauju. Šai personai jānodrošina nepieciešamo pasākumu izpilde, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. 62. Ja masu pasākumos izmanto speciālos efektus un iekārtas, jāizpilda iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības. 63. Skatuves koka konstrukcijas, kā arī ēkas bēniņu koka konstrukcijas jāapstrādā ar pretuguns sastāvu. 64. Konstrukciju pretuguns apstrādes stāvoklis jāpārbauda katru gadu pēc teātra sezonas beigām un, ja nepieciešams, līdz nākamās sezonas atklāšanai pretuguns apstrāde jāatkārto. 65. Skatuves grīda jāmazgā ar ūdens šķīdumu, kas satur pretuguns sastāvu. 66. Pēc izrādes (mēģinājuma) ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž. 67. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatuves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānisms noregulējams tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 m sekundē. 68. Dūmu lūku vadības mezgliem jābūt siltinātiem. Ne retāk kā reizi mēnesī jāpārbauda, vai tie ir lietošanas kārtībā, un jāsastāda pārbaudes akts. 69. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailās jāierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm. 70. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām jābūt vismaz vienu metru platai ejai skatuves perimetrā. 71. Visas degtspējīgās dekorācijas, skatuves noformējums, kā arī sienu un griestu drapējumi evakuācijas ceļos jāapstrādā ar pretuguns sastāvu. 72. Par mīksto un cieto dekorāciju un koka konstrukciju pretuguns apstrādi jāsastāda akts divos eksemplāros: vienu eksemplāru nodod pasūtītājam, bet otru eksemplāru patur organizācija, kas veikusi apstrādi. 73. Teātra, kultūras nama (pils) un kluba skatuves robežās vienlaikus drīkst novietot ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus. 74. Gludināt kostīmus un dekorācijas drīkst tikai atbilstoši ierīkotās telpās (vietās). Gludekļa izsniegšana reģistrējama žurnālā. 75. No skatītāju, ekspozīciju un izstāžu zālēm, kā arī no katra stāva vai balkona jābūt ne mazāk par divām izejām. 76. Ejas izejas virzienā nedrīkst būt sazarotas: evakuācijas ejās cilvēku plūsmas nedrīkst sadurties vai krustoties. 77. Skatītāju zālēs visiem krēsliem un sēdekļiem jābūt sastiprinātiem rindās un stabili piestiprinātiem pie grīdas. Pie grīdas nepiestiprināti krēsli drīkst būt tikai ložā, kur nav vairāk par 12 vietām un kurai ir patstāvīga izeja uz evakuācijas ceļiem. Skatītāju zālēs, kur vietu skaits nepārsniedz 200, atļauts krēslus pie grīdas nepiestiprināt, taču tiem noteikti jābūt sastiprinātiem rindās. 78. Vietu skaits teātros, koncertzālēs un citās zālēs, kur paredzēti masveida pasākumi, nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu. 79. Sofitēm un rampām jāizmanto degtnespējīgi materiāli. Sofitu korpusiem jābūt izolētiem no turētājtrosēm. Pie visām sofitēm no gaismas puses jāuzstāda metāla aizsargtīkls. Starmeši un sofites jānovieto ne tuvāk par 0,5 m no dekorācijām un degtspējīgām konstrukcijām. Atstatumam no starmeša lēcas līdz degtspējīgām dekorācijām jābūt ne mazākam par diviem metriem. 80. Apkalpojošā personāla rīcībā jābūt elektriskajiem rokas lukturīšiem. 81. Aizliegts: 81.1. izmantot dekorācijas no materiāliem, kas degšanas procesā izdala toksiskas vielas; 81.2. uzglabāt dekorācijas, butaforijas, inventāru un citus priekšmetus gremdētavās, šņorbēniņos (trosu bēniņos), darba laukumos, bēniņos, zem kāpņu laidiem un laukumiem, kā arī pagrabos, kas atrodas zem skatītāju zāles vai no kuriem nav atsevišķas izejas; 81.3. starmešu un sofitu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus; 81.4. ierīkot antresolus butaforiju un mēbeļu darbnīcās, uz skatuves un skatuves kabatās; 81.5. skatītāju zāles un balkonu ejās uz izrādes vai koncerta laiku uzstādīt papildkrēslus; 81.6. izmantot ar pretuguns sastāvu nepiesūcinātas degtspējīgas dekorācijas, aizkarus un priekškarus. 82. Cirkos papildus jāievēro šādas prasības: 82.1. ceļojošo cirku telšu tipa degtspējīgs segums jāapstrādā ar pretuguns sastāvu; 82.2. dzīvnieku barības sagatavošana atļauta tikai speciālās telpās vai vietās; 82.3. siens un salmi jāuzglabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās; 82.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās jāierīko nolaideni (slīpi) pandusi. Skatītāju zālē visiem sēdekļiem jābūt savā starpā savienotiem rindās un stabili piestiprinātiem pie grīdas. 83. Kinoaparatūras telpās: 83.1. kinofilmu pastāvīgas demonstrēšanas vietās filmas atļauts demonstrēt tikai no atbilstoši iekārtotas kinoaparatūras telpas; 83.2. kinoaparatūras telpā jāuzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma patstāvīga vadības (ieslēgšanas un izslēgšanas) ierīce; 83.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas nedegošas žalūzijas (aizbīdņus). 6.3. Ārstniecības iestādēs 84. Slimnieku skaits nedrīkst pārsniegt katrā palātā noteikto skaitu, ievērojot normatīvo platību uz vienu cilvēku. 85. Atstatumam starp gultām slimnīcu palātās jābūt ne mazākam par 0,8 m, bet galvenajai ejai - vismaz 1,2 m platai. Mēbeles nedrīkst traucēt kustību uz izejām un ejās. 86. Nav atļauts novietot gultas gaiteņos un citos evakuācijas ceļos. 87. Iestādēs, kurās mitinās guloši slimnieki, uz katriem pieciem slimniekiem jābūt vismaz vienām nestuvēm. 88. Skābeklis slimniekiem piegādājams centralizēti: no balonu (to skaits nedrīkst pārsniegt vairāk par 10 gabaliem) iekārtas, kas novietota ārpus ārstniecības iestādes ēkas pie bezailu nedegošām sienām. Centrālais skābekļa punkts (ja tajā ir vairāk par 10 baloniem) iekārtojams savrup esošā ēkā vismaz 20 m attālumā no korpusiem, kuros pastāvīgi uzturas slimnieki. Ja centralizētas piegādes sistēmas nav, vietai, kur tiks novietoti atsevišķi skābekļa baloni, jāatbilst normatīvo aktu prasībām. 89. Termiskās sterilizācijas aparāti, ūdenssildītāji un medicīnas instrumentu sterilizatori uzstādāmi tikai atbilstoši iekārtotās telpās (vietās) uz nedegošu materiālu pamatnēm. 90. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmantoti degtspējīgi materiāli (celuloīds, nitroceluloze), to arhīvus iekārto ēku augšējos stāvos vai speciālās telpās, kas no galvenā korpusa ēkas atdalītas ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas šajās telpās uzglabā skapjos no nedegošiem materiāliem. Filmu arhīvi sadalāmi sekcijās ar ugunsdrošām sienām un durvīm. Katrā sekcijā drīkst uzglabāt ne vairāk par 500 kg filmu. 91. Koka ēkās ar krāsns apkuri nedrīkst būt vairāk par 25 bērnu pacientu vietām. 92. Iestādes dežurējošajam ārstam jāzina palātās esošo slimnieku skaits un viņu izvietojums pa korpusiem, stāviem un palātām. 93. Aizliegts guļamtelpās un slimnieku palātās izmantot gludekļus, elektriskās plītiņas un elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem. 6.4. Pirmsskolas bērnu iestādēs un izglītības iestādēs 94. Aizliegts pirmsskolas bērnu iestāžu un izglītības iestāžu ēkās un telpās: 94.1. uzglabāt viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus skolu, internātu un pirmsskolas bērnu iestāžu mācību ēkās (izņemot ķīmijas laboratorijās); 94.2. guļamtelpās vai rotaļu istabās izmantot gludekļus un elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem; 94.3. pielietot pirotehniku, kā arī atklātu uguni. 95. Diennakts mācību iestādes un pirmsskolas bērnu iestādes dežurantam, sākot dežūru, jāzina, cik bērnu nakšņo iestādē. 96. Izglītības iestādēs jāorganizē skolēnu un studentu apmācība ugunsdrošības jautājumos. 97. Mācību klasēs un laboratorijās atļauts izmantot tikai tās iekārtas, ierīces un materiālus, kuri nepieciešami apmācībai. 98. Fizikas un ķīmijas laboratorijās strādāt ar reaktīviem, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēju vai laborantu klātbūtnē un vadībā. 99. Laboratorijas darbi, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus un kuru norisē var izraisīties pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, jāveic vēdināšanas skapjos. 100. Izglītības iestāžu ķīmijas laboratorijās un noliktavās reaktīvus atļauts uzglabāt tikai aizslēdzamos skapjos; šo skapju atslēgas glabājas pie pasniedzējiem (laborantiem). Viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus atļauts uzglabāt speciālos metāla skapjos tādā daudzumā, kas nepārsniedz 10 litru. 101. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības jāaizvāc atkritumi un eļļainie slaukāmie materiāli. Galdnieku darbnīcās nedrīkst atrasties vairāk nekā vienai dienai nepieciešamais materiālu daudzums. 102. Apmācību vadītājam pēc nodarbībām jāapskata telpas un jāatvieno elektriskās strāvas patērētāji. 6.5. Viesnīcās, pārvaldes iestāžu ēkās un telpās un dzīvojamajās mājās 103. Viesnīcās, kurās ir vairāk par deviņiem stāviem, viesi jānodrošina ar individuālajiem elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļiem evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Šiem viesu vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem jāatrodas numuros, personāla vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem - pie administratora. 104. Daudzstāvu dzīvojamo māju atkritumu vadu lūku vākiem jābūt bez defektiem un cieši aizveramiem. 105. Dzīvojamajās mājās, viesnīcās un pārvaldes iestāžu ēkās un telpās aizliegts: 105.1. iekārtot ražošanas telpas un noliktavas, kur izmanto un uzglabā sprādzienbīstamus materiālus un viegli uzliesmojošus šķidrumus; 105.2. ierīkot kāpņu telpās un evakuācijas ceļos noliktavas un pieliekamos, kā arī uzglabāt dažādus materiālus zem kāpņu laidiem un kāpņu laukumos; 105.3. izmantot tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem; 105.4. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām nav ugunsdroši nodalītas; 105.5. glabāt dzīvokļos vairāk par 20 l degtspējīga šķidruma; 105.6. uzglabāt uz balkoniem un lodžijām viegli uzliesmojošus vai degtspējīgus šķidrumus; 105.7. izmantot apgaismes ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus; 105.8. viesnīcas numuros izmantot sadzīves elektrosildītājus, ja to neatļauj iekšējās kārtības noteikumi. 6.6. Telpās, kur izmanto ķīmiskos reaktīvus 106. Ķīmiskās vielas jāuzglabā atbilstoši to uzglabāšanas noteikumiem un atbilstoši 4.pielikumā noteiktajām prasībām. 107. Mēbeles un iekārtas telpās jāizvieto tā, lai tās netraucētu veikt cilvēku evakuāciju. Eju minimālajam platumam starp iekārtām jābūt ne mazākam par vienu metru. 108. Galdu, sastatņu plauktu un velkmes skapju darba virsmām, kuras paredzētas darbam ar viegli uzliesmojošiem vai degtspējīgiem šķidrumiem un vielām, jābūt segtām ar nedegošiem materiāliem. 109. Darbam ar skābēm, sārmiem un citām ķīmiski aktīvām vielām jāizmanto galdi un skapji no materiāliem, kas ir noturīgi pret to iedarbību. Galdu darba virsmām jāpierīko apmales no nedegošiem materiāliem. 110. Visi darbi, kuru norises laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, jāveic tikai vēdināšanas skapjos, kuri aprīkoti ar vietējās velkmes vēdināšanas iekārtām. 111. Uz ķīmisko vielu un reaktīvu burkām, pudelēm un cita iesaiņojuma jābūt skaidri salasāmam uzrakstam "Ugunsbīstams", "Indīgs", "Ķīmiski aktīvs". 112. Stikla traukus ar skābēm, sārmiem vai citām kodīgām vielām atļauts pārnēsāt tikai speciālā tarā. 113. Gāzes baloni, izņemot darbā nepieciešamos balonus, jānovieto ārpus ēkas metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm. 114. Skābekļa baloni un baloni ar degtspējīgām gāzēm uzglabājami atsevišķi, speciālās telpās vai zem nojumēm un sargājami no siltuma avotiem, kā arī no saskarsmes ar eļļām un taukvielām. 115. Telpās, kur izmanto ķīmiskās vielas, aizliegts: 115.1. uzglabāt kopā reaktīvus, materiālus vai vielas, kuru savstarpējās iedarbības rezultātā var izdalīties siltums, izveidoties ugunsbīstami vai sprādzienbīstami maisījumi vai notikt to pašaizdegšanās; 115.2. izmantot vēdināmos skapjus bez stiklojuma vai ar bojātu vēdināšanas aprīkojumu. 6.7. Tirdzniecības un pakalpojumu objektos 116. Cilvēku skaits tirdzniecības zālē nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ievērojot normatīvos noteikto minimālo platību uz vienu apmeklētāju. 117. Iekārtas, sākot ar ievada un sadales ierīcēm un beidzot ar elektroenerģijas iekārtu, kurām paredzēts diennakts darba režīms, jānodrošina ar atsevišķu elektrotīklu. 118. Aizliegts: 118.1. darba laikā aizslēgt evakuācijas izeju durvis; 118.2. gludināt tieši tirdzniecības zālēs un noliktavās; 118.3. veikt darbus ar atklātu uguni laikā, kad telpās uzturas apmeklētāji; 118.4. tirgot un uzglabāt viegli uzliesmojošus šķidrumus tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju telpās, kuras atrodas dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās; 118.5. novietot degtspējīgas preces un preces aerosola iesaiņojumā tuvāk par 0,5 m no apkures ierīcēm; 118.6. ierīkot tirdzniecības vietas kāpņu telpās, vējtveros, evakuācijas ceļos vai izejās; 118.7. izmantot telpu sildīšanai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem; 118.8. novietot evakuācijas ceļos tehnoloģiskās iekārtas. 119. Ja viegli uzliesmojošus šķidrumus pārdod, tos izfasējot, jāievēro šādas prasības: 119.1. uzglabāt un tirgot viegli uzliesmojošus šķidrumus atļauts savrup esošos specializētos veikalos; 119.2. veikalu noliktavu tilpnēs vai mucās drīkst atrasties ne vairāk par pieciem attiecīgā šķidruma kubikmetriem; 119.3. viegli uzliesmojošu šķidrumu izfasēšanas mezglam jāatrodas ārpus veikala ēkas; 119.4. tirdzniecības zālēm ar ugunsdrošām sienām, pārsegumiem un durvīm jābūt izolētām no telpām, kurās uzstādītas tilpnes ar viegli uzliesmojošu šķidrumu; 119.5. tirdzniecības telpu aprīkojumam jāizmanto materiāli, kuri trieciena rezultātā nešķiļ dzirksteles; 119.6. viegli uzliesmojošus šķidrumus atļauts fasēt tikai neplīstošā un cieši aizveramā tarā; 119.7. tirdzniecības telpās, kurās pārdod viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus, aizliegts: 119.7.1. izmantot apkures ierīces ar atklātu uguni vai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem; 119.7.2. izmantot atklātu uguni. 120. Ja pārdod munīciju un pirotehniskos izstrādājumus, jāievēro šādas prasības: 120.1. tirgoties ar munīciju (pulveri, kapselēm, patronām) un pirotehnikas izstrādājumiem atļauts specializēto veikalu telpās, kas no citām telpām atdalītas ar ugunsdrošām starpsienām, pārsegumiem un durvīm; 120.2. tirdzniecības telpā atļauts uzglabāt ne vairāk par 100 kg pulvera un 15000 patronu; 120.3. pārdot pulveri atļauts tikai standarta iesaiņojumā; 120.4. munīcija un pirotehniskie izstrādājumi jāuzglabā metāla skapjos atsevišķās telpās, kuras ir ugunsdroši nodalītas no pārējām veikala telpām; 120.5. aizliegts izmantot apkures ierīces ar atklātu uguni vai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem. 121. Atklātajās un pagaidu tirdzniecības vietās: 121.1. ja pagaidu tirdzniecība notiek ēkās vai būvēs, tām jāatbilst būvniecības normu un noteikumu prasībām; 121.2. atklātās tirdzniecības vietas jāiekārto tā: 121.2.1.lai ejas starp rindām nebūtu šaurākas par diviem metriem; 121.2.2. lai pēc katriem tirdzniecības rindu 30 m būtu šķērsejas, ne šaurākas par 1,4 metriem; 121.3. pagaidu tirdzniecības nojumes uzstādāmas grupās ar kopējo platību līdz 500 m2 (to skaitā arī brīvā platība). Attālumam starp nojumju grupām jābūt ne mazākam par sešiem metriem; 121.4. pagaidu tirdzniecības nojumes iekārtojamas ne tuvāk par sešiem metriem no pastāvīgajām ēkām un būvēm. 122. Ja degtspējīgas vielas pārdod atklātajās tirdzniecības vietās: 122.1. viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu pārdošanā jāievēro noteikumi, kas norādīti uz šo vielu sertifikātiem, etiķetēm un uzlīmēm; 122.2. ja notiek tirdzniecība ar skābēm, jābūt krīta, kaļķa vai sodas šķīdumiem, ar ko neitralizēt izlijušās skābes; 122.3. aizliegts: 122.3.1. pārdot viegli uzliesmojošas vai degtspējīgas vielas bojātā iesaiņojumā; 122.3.2. pārdot vielas, kuru uzglabāšanas nosacījumiem neatbilst attiecīgie tirdzniecības apstākļi (saules staru iedarbība, paaugstināta gaisa temperatūra); 122.3.3. vienā vietā vai arī blakus izvietotās tirdzniecības vietās tirgoties ar vielām, kuras, savstarpēji iedarbojoties vai saskaroties, var izraisīt aizdegšanos, sprādzienu, degošu gāzu vai tvaiku izdalīšanos; 122.4. iesaiņotas viegli uzliesmojošas un degtspējīgas vielas jānovieto stabili, lai to iesaiņojums (tara) neapgāztos un nesaplīstu. 7. Teritorijas, ēku un telpu aprīkojums 7.1. Ugunsdzēsības automātikas iekārtas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas 123. Lai ugunsdzēsības automātikas iekārtas uzturētu pastāvīgā lietošanas kārtībā, jānorīko: 123.1. darbinieks, kas atbild par iekārtu ekspluatāciju; 123.2. apkalpojošais personāls, kas apkopj un remontē iekārtu; 123.3. dežurējošais personāls. 124. Par iekārtu ekspluatāciju objektā atbildīgā darbinieka rīcībā jābūt: ugunsdzēsības automātikas iekārtas projekta dokumentācijai un izpilddokumentācijai, samontēto ierīču un iekārtu pasēm un tehniskajai dokumentācijai, kā arī aktiem par iekārtu nodošanu ekspluatācijā, iekārtu ekspluatācijas instrukcijām, iekārtu tehniskās apkopes dokumentācijai (reglamentējamo darbu plāniem, tehniskās apkopes darbu uzskaites žurnāliem, aizsargājamo telpu sarakstam). 125. Darbiniekam, kurš atbild par iekārtu ekspluatāciju objektā: 125.1. jānodrošina ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas un ugunsgrēka dzēšanas iekārtu diennakts kontrole; 125.2. jāizstrādā instrukcija, kurā jānosaka dežurējošā personāla rīcība gadījumā, kad pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, automātisko ugunsgrēka dzēšanas iekārtu iedarbošanos vai šo iekārtu bojājumiem; 125.3. jāizstrādā instrukcija, kurā jānosaka darbinieku rīcība gadījumos, kad darba telpās sāk darboties tajās uzstādītās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas; 125.4. jānodrošina minēto iekārtu nepieciešamā tehniskā apkope un remonts un jāveic šo darbu kvalitātes kontrole. 126. Ja objektā nav iespējams ar saviem spēkiem veikt iekārtu tehnisko apkopi, šie darbi jāveic specializētai organizācijai vai sertificētiem speciālistiem. 127. Specializētās organizācijas vai sertificēto speciālistu paveikto tehniskās apkopes un remonta kvalitāti kontrolē darbinieks, kas atbild par iekārtu ekspluatāciju objektā. 128. Smidzinātāji un ugunsdzēsības signāldevēji jāaizsargā ar speciālām ierīcēm vietās, kur tie var tikt pakļauti mehāniskiem bojājumiem. 129. Objektā jābūt šādām ugunsgrēka dzēšanas sistēmu rezervēm: 129.1. smidzinātājiem - ne mazāk kā 10 % apjomā no samontētajiem smidzinātājiem; 129.2. katrai putu ugunsdzēsības iekārtai - putu veidotājvielas divkārtīgam krājumam; 129.3. ugunsdzēsīgās vielas krājumam - 100 % apjomā katrai gāzes ugunsdzēsības iekārtai. 130. Pie ieejas sūkņu stacijā jāuzstāda gaismas tablo "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", bet pie ieejas gāzdzēšanas stacijā - "Gāzes ugunsdzēsības stacija", "Ugunsdzēsības vadības mezgli", kā arī norādes par atslēgu atrašanās vietu. 131. Ugunsdzēsības sūkņu stacijas un gāzes ugunsdzēsības stacijas telpas jānodrošina ar telefona sakariem. 132. Katrā ugunsdzēsības automātikas iekārtas vadības mezglā jābūt paskaidrojošam tekstam, kurā norādīts aizsargājamo telpu nosaukums, smidzinātāja tips un daudzums iekārtas sekcijā un piesaistes funkcionālā shēma. Pie katras sadales ierīces jābūt uzrakstam ar aizsargājamās telpas nosaukumu, kā arī norādei par attiecīgajiem balonu grupas numuriem. Uz ugunsgrēka dzēšanas sistēmu sadales skapjiem jābūt paskaidrojošiem uzrakstiem. 133. Ugunsdzēsības iekārtu iedarbināšanas rokvadības krāniem un distancvadības pogām jāatrodas noplombētās aizsargkārbās ar stikla lodziņu un uzrakstu "Ugunsdzēsības iekārtu iedarbināšana". 134. Ugunsdzēsības iekārtu elektrobarošanai jābūt nepārtrauktai. Ja par elektrobarošanas rezerves avotu izmanto akumulatora baterijas, to ietilpībai jānodrošina šāds elektrobarošanas režīms: vienu diennakti dežūrrežīmā un ne mazāk kā trīs stundas - trauksmes režīmā. 135. Telpās, kur izvietota kontroles signālu uztveršanas aparatūra, pie aparatūras jāizliek aizsargājamo telpu saraksts un instrukcija par dežurējošā personāla rīcību gadījumos, kad pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, iekārtas iedarbošanos vai iekārtas bojājumu. 136. Jānovērš un attiecīgi jāreģistrē uzskaites žurnālā defekti, kas ietekmē iekārtu darbību. 137. Atbildīgajai amatpersonai jānorīko darbinieks, kas ir atbildīgs par ugunsgrēka izziņošanas sistēmas iedarbināšanas kārtību. 138. Objektos, kur uzturas ārzemnieki, papildu valsts valodai teksts par ugunsgrēka izziņošanu var būt arī citā valodā. 139. Kārtībai, kādā tiek izmantotas ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, jābūt noteiktai attiecīgo sistēmu ekspluatācijas instrukcijā - ar norādi par personām, kurām ir tiesības šīs sistēmas iedarbināt. 140. Saskaņā ar evakuācijas plānu ugunsgrēka izziņošanas sistēmai jāraida signāli vienlaikus visā ēkā (būvē) vai atsevišķās tās daļās. 141. Izziņošanas ierīcēm (skaļruņiem) jābūt bez skaļuma regulatora un pastāvīgi pieslēgtām tīklam. 142. Teksta par ugunsgrēka izcelšanos pārraidīšanai atļauts izmantot iekšējos radiotranslācijas tīklus un citus objektā esošos raidtīklus. 143. Ekspluatējot ugunsdzēsības automātiku, aizliegts: 143.1. pārslēgt ugunsdzēsības iekārtas no automātiskās vadības režīma uz rokvadības režīmu; 143.2. nomainīt atvērušos un bojāto smidzinātāju ar korķi un blīvripu; 143.3. pieblīvēt pieejas kontroles un signālu ierīcēm, ietaisēm un pultīm; 143.4. novietot materiālus tuvāk par 0,9 m no smidzinātājiem un tuvāk par 0,6 m no signāldevējiem; 143.5. piekārt vai piestiprināt priekšmetus un materiālus pie ugunsgrēka dzēšanas iekārtu cauruļvadiem un ugunsdzēsības signāldevējiem; 143.6. pievienot ražošanas iekārtas un santehniskās ierīces pie automātisko ugunsgrēka dzēšanas iekārtu barojošajiem cauruļvadiem; 143.7. nomainīt esošos signāldevējus ar cita darbības tipa vai principa signāldevējiem; 143.8. saslēgt bloķēšanas cilpu signāldevēju uzstādīšanas vietās; 143.9. atvienot atsevišķas ugunsdzēsības signalizācijas zonas, kā arī gaismas un skaņas signālierīces. 7.2. Ugunsdzēsības ūdensapgāde 144. Ja tiek atvienoti ārējā ūdensvada iecirkņi, uz kuriem atrodas ugunsdzēsības hidranti, vai ūdensvadu tīklos pazeminās spiediens, un tas ir zemāks par nepieciešamo, attiecīgajai struktūrvienībai, kurai jānodrošina ūdensapgāde, par to jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 145. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām jābūt apzīmētām ar norādījuma zīmēm. Norādījuma zīmes jāuzstāda tām struktūrvienībām, kuras atbild par ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas jāierīko tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā. 146. Ja tiek ekspluatētas mākslīgās ugunsdzēsības ūdenskrātuves: 146.1. tajās laikus jāpapildina ūdens rezerves; 146.2. lietošanas kārtībā jāuztur ūdensņemšanas ierīces. 147. Ja objekts (izņemot viendzīvokļa māju) nav nodrošināts ar ugunsdzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tā tuvumā (200 m rādiusā) atrodas dabiskās ūdensņemšanas vietas (upes, ezeri, dīķi), jāizbūvē piebrauktuves vai muliņi (kur novietot ugunsdzēsības automobiļus), kas jāaprīko ar ierīcēm ūdensņemšanai jebkurā gadalaikā. 148. Ūdenstorņi jāaprīko ar ierīcēm ugunsdzēsības tehnikas sūkņu pievienošanai. 149. Ugunsdzēsības hidranti un ūdensņemšanas vietas, kā arī virziens uz tām jānorāda ar atbilstošām fluorescējošām vai tumšajā laikā gaismu atstarojošām norādījuma zīmēm. 150. Uz ugunsdzēsības hidranta norādījuma zīmēm jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru), virzieni un attālums līdz hidrantam. Uz ūdensņemšanas vietu norādījuma zīmēm jānorāda ūdenskrātuves (ūdens tilpnes) tilpums kubikmetros. 151. Ugunsdzēsības hidrantu akām jebkurā gadalaikā jābūt lietošanas kārtībā, viegli atveramām un jābūt iespējai uz hidranta viegli uzstādīt ugunsdzēsības stenderu. Struktūrvienībai, kas nodrošina ūdensvada ekspluatāciju, hidranti jāpārbauda divas reizes gadā un jāsastāda pārbaudes akti. 152. Sūkņu stacijas telpās jāizliek ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējā shēma un sūkņu piesaistes shēma. 153. Visiem ugunsdzēsības sūkņiem vienmēr jābūt ekspluatācijas kārtībā; ne retāk kā reizi mēnesī tie jāiedarbina un jāpārbauda, vai sūkņi dod vajadzīgo spiedienu un nodrošina paredzēto ūdens padevi (šo darbu izpilde jānodrošina par ugunsdzēsības ūdensapgādi atbildīgajam darbiniekam). Pārbaudes rezultāti jāreģistrē speciālā žurnālā (5.pielikums). 154. Pie ugunsdzēsības sūkņu distanciedarbināšanas pogām jābūt uzrakstam ar atbilstošu norādījumu. Tām jābūt pasargātām no iespējas, ka tās varētu patvaļīgi iedarbināt. 155. Neapkurināmās telpās un būvēs aukstajā gada laikā no ūdensvada iekšējiem tīkliem jāizlaiž ūdens. Ventilim, kas atvieno šo ūdensvada posmu, jāatrodas apkurināmā telpā. 156. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni jānokomplektē ar šļūtenēm un stobriem. Tie jāizvieto skapjos un jāuztur šādā lietošanas kārtībā: 156.1. ugunsdzēsības krāniem un šļūtenēm vienmēr jābūt sausām un komplektā ar stobru; 156.2. ne retāk kā reizi gadā krāni jāpārbauda un šļūtenes jāpārtin uz jaunām locījuma vietām. Pārbaudes rezultāti jāreģistrē speciālā žurnālā (6.pielikums); 156.3. uz ugunsdzēsības krānu skapīšu durvīm jābūt uzrakstam "UK-Nr." un attiecīgajam ugunsdzēsības krāna kārtas numuram, kā arī tālruņa numuram, pa kuru ugunsgrēka gadījumā izsaucami ugunsdzēsēji. 157. Ja iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada tīklā nav nodrošināts vajadzīgais spiediens un ūdens patēriņš, jāuzstāda papildu sūkņi. 158. Aizliegts ugunsdzēšanai paredzēto ūdens rezervi izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām, ja to neparedz tehniskais risinājums. 159. Aizliegts novietot mehāniskos transportlīdzekļus uz ugunsdzēsības hidrantu akām un tās aizkraut. 7.3. Ugunsdzēsības tehnika, inventārs un ugunsdzēšamie aparāti 160. Objekts jānodrošina ar ugunsdzēšamiem aparātiem atbilstoši prasībām (2.pielikums). 161. Ugunsdzēsības tehnika, inventārs un ugunsdzēšamie aparāti jāuzglabā šim nolūkam sagatavotās vietās atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. 162. Ugunsdzēšamie aparāti un inventārs jāuzstāda redzamās un viegli pieejamās vietās, kas jāapzīmē ar norādījuma zīmēm. 163. Jānodrošina piekļūšana pie ugunsdzēšamiem aparātiem un inventāra. Ugunsdzēšamie aparāti jānovieto ne augstāk par 1,5 m no grīdas līdz aparātu rokturiem. 164. Aukstajā gadalaikā neapkurināmās telpās un teritorijā jānovieto ugunsdzēšamie aparāti, kuru ekspluatācijas noteikumi pieļauj to ekspluatāciju jebkurā gadalaikā. 165. Ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācija, pārbaude, remonts un uzpildīšana jāveic atbilstoši standartu, tehnisko pasu un ražotāju instrukciju prasībām. 166. Uz ugunsdzēšamā aparāta korpusa jābūt marķējumam valsts valodā, kurā norādīts: 166.1. ugunsdzēšamā aparāta tips un ražotājs; 166.2. pildījuma (ugunsdzēsīgās vielas) veids un daudzums; 166.3. kādas ugunsgrēka klases dzēšanai tas paredzēts; 166.4. iedarbināšanas kārtības paskaidrojums un piktogramma; 166.5. ekspluatācijas nosacījumi; 166.6. derīguma termiņš; 166.7. uzpildīšanas un apkopes datums un izpildītājs (juridiskā persona un darbinieks); 166.8. nākamās pārbaudes datums. 167. Ugunsdzēšamo aparātu uzskaite un atrašanās vieta jāreģistrē speciālā žurnālā (7.pielikums). 168. Ugunsdzēšamos aparātus pārbaudīt, remontēt un uzpildīt drīkst tikai darbinieki ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju šim nolūkam atbilstoši aprīkotās darbnīcās (darba iecirkņos). 169. Aizliegts: 169.1. izmantot ugunsdzēsības tehniku, līdzekļus un ugunsdzēšamos apa-rātus saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām; 169.2. pārkāpt ugunsdzēsības tehnikas, līdzekļu un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācijas un izmantošanas noteikumus; 169.3. ekspluatēt ugunsdzēšamos aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu. 7.4. Elektroietaises 170. Visas elektroiekārtas jāaprīko ar aizsargierīcēm pret īssavienojumu un pārslodzi, strāvas noplūdi un citiem ekspluatācijas režīma pārkāpumiem, kas var izraisīt ugunsgrēku. 171. Visiem elektrosadales skapjiem jābūt aizslēgtiem. 172. Elektroiekārtu strāvas vadītāju izolācijas pretestībai jāatbilst elektroiekārtu tehniskajiem normatīviem. Iezemēšanas un zibensnovadīšanas ierīces pastāvīgi jāuztur lietošanas kārtībā. 173. Pārnēsājamiem gaismekļiem jābūt nokomplektētiem ar aizsargvairogiem vai kupoliem. 174. Elektroiekārtas un elektroaparatūra jāattīra no putekļiem un nosēdumiem. 175. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīkliem un ierīcēm vienmēr jābūt lietošanas kārtībā. 176. Ekspluatējot elektroietaises, aizliegts: 176.1. izmantot bojātas elektroiekārtas; 176.2. lietot nekalibrētus ieliktņus un paštaisītus drošinātājus; 176.3. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī tos savienot tādā veidā, ka var radīt bīstamu pārejas pretestību; 176.4. izmantot nestandarta elektroierīces; 176.5. atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtus elektrosildītājus, ja tehniskajos noteikumos tas nav atļauts; 176.6. ievilkt tranzīta vadus un kabeļus caur noliktavu telpām; 176.7. novietot degtspējīgus materiālus tuvāk par 0,5 m no gaismekļiem. 7.5. Apkures sistēmas un ierīces 177. Apkures sistēmām un ierīcēm jāatbilst normatīvu prasībām. 178. Tirdzniecībā realizējamām un importējamām apkures ierīcēm jābūt sertificētām un jāatbilst to sertifikātos noteiktajām prasībām. 179. Reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Šos darbus drīkst veikt tikai sertificēti skursteņslaucītāji. Par apsekošanas rezultātiem jāsastāda attiecīgs apsekojuma dokuments. 180. Apkures ierīces jāpārbauda ne retāk kā divas reizes gadā un, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem (ja apkures iekārtas ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi). 181. Ražošanas telpās, kur izdalās degtspējīgi putekļi, sildierīču virsmām jābūt gludām. 182. Uz centrālapkures katlu dūmeņiem jābūt dzirksteļu slāpētājiem. 183. Apkures katlu telpās aizliegts: 183.1. atstāt bez uzraudzības apkures katlus, kas darbojas neautomatizētā režīmā; 183.2. novietot uz apkures ierīcēm un to komunikācijām degtspējīgus materiālus; 183.3. pieļaut šķidrās degvielas vai gāzes noplūdi; 183.4. pievadīt šķidro degvielu vai gāzi nodzisušām sprauslām vai gāzes degļiem. 184. Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni, kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai. 185. Vietējās apkures krāšņu kurināšana sabiedriskajās un ražošanas telpās jāpārtrauc vismaz divas stundas pirms darba laika beigām. 186. Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. 187. Ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēkām un būvēm. 188. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslaucītāji, un par padarīto darbu jāizdara ieraksti žurnālā. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā: 188.1. divas reizes apkures sezonā - apkures krāsnīm un virtuves pavardiem; 188.2. reizi mēnesī - ilgdedzes speciālajām krāsnīm. 189. Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām). 190. Vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts: 190.1. novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; 190.2. aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus; 190.3. atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi; 190.4. novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus; 190.5. kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; 190.6. vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus; 190.7. izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus; 190.8. tās pārkurināt. 191. Telpās, kur paredzēti masu pasākumi, vietējo apkures ierīču kurināšana jāpārtrauc divas stundas pirms pasākuma, ja iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi. 192. Apkures iekārtām, kurās izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, jābūt apgādātām ar drošības automātikas ierīcēm, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma. 7.6. Vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas (sistēmas) 193. Vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas (sistēmas) jāierīko un jāekspluatē atbilstoši būvniecības normatīvu, kā arī ražotāja tehnisko noteikumu prasībām. 194. Atbildīgajai personai: 194.1. jānosaka objekta vēdināšanas iekārtu (sistēmu), gaisa vadu, filtru, pretuguns vārstu un citu ierīču apkopes un tīrīšanas termiņi; 194.2. jāizstrādā šo iekārtu ekspluatācijas instrukcijas; 194.3. jāorganizē plānotās profilaktiskās apskates un tehniskās apkopes. 195. Velkmes vēdināšanas sistēma, kas atsūknē degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, jāaprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. 196. Vēdināšanas sistēmas ierīcēm un iekārtām jābūt iezemētām. 197. Automātisko pretuguns aizsargierīču ekspluatācijā nepieciešams: 197.1. ne retāk kā reizi mēnesī pārbaudīt to tehnisko stāvokli saskaņā ar ekspluatācijas instrukciju; 197.2. periodiski attīrīt no putekļiem un citiem nosēdumiem iedarbināšanas mehānismus un vietas, kur tie var uzkrāties. 198. Vēdināšanas iekārtu telpām un kamerām jābūt aizslēgtām. 199. Ekspluatējot vēdināšanas iekārtas (sistēmas), aizliegts: 199.1. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās darbināt tehnoloģiskās iekārtas un veikt tehnoloģiskos procesus gadījumos, kad nedarbojas vai ir bojātas vēdināšanas iekārtas (sistēmas); 199.2. vēdināšanas iekārtās, putekļu nosēdumu vietās un filtru telpās un kamerās uzglabāt citas iekārtas un materiālus; 199.3. ekspluatēt sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās zonās šīm zonām nepiemērotas vēdināšanas iekārtas (dzirksteļnedrošas, sprādziennedrošas); 199.4. veikt degtspējīgu putekļu un materiālu atsūknēšanas sistēmu un cauruļvadu attīrīšanu, tās izdedzinot. 7.7. Gāzes ierīces 200. Gāzes ierīces jāuzstāda atbilstoši ražotāja n …