Patvēruma likums

Patvēruma likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Patvēruma likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācija; 2) droša izcelsmes valsts — valsts, kura nav dalībvalsts un kurā atbilstoši tiesiskajai situācijai, tiesību aktu piemērošanai demokrātiskā sistēmā un vispārējiem politiskajiem apstākļiem kopumā un konsekventi nepastāv vajāšana, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīgs vai pazemojošs sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā; 3) droša trešā valsts — valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, viņa dzīvība un brīvība netiek apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, kurā tiek ievērots aizliegums izraidīt patvēruma meklētāju uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem un kur viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei vai necilvēcīgam un pazemojošam sodam, kurā patvēruma meklētājam ir iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, iegūt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, un uz kuru patvēruma meklētājam ir pamats doties; 4) galīgais lēmums — lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa (turpmāk arī — starptautiskā aizsardzība) piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ar kuru noslēdzies administratīvais process; 5) ģimenes loceklis — patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības saņēmēju, ja minētais starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgs un neprecējies, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī; 6) izcelsmes valsts — personas valstspiederības valsts (valstis) vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valstis; 7) nepilngadīga persona bez pavadības — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem un ieradies vai palicis Latvijas Republikā bez tādas personas pavadības, kura ir par viņu atbildīga saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ģimenes tiesību jomā, (tēvs, māte, aizbildnis) līdz brīdim, kad atbildīgā persona atsāk pildīt pienākumu pret viņu; 8) pagaidu aizsardzība — ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā; 9) patvēruma meklētājs — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izteicis vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu robežšķērsošanas vietā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā vai jau atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process par viņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk arī — iesniegums); 10) patvēruma meklētājs, kuram ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, vecāks ar nepilngadīgu bērnu, cilvēktirdzniecības upuris, persona, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama īpaša aprūpe, persona ar garīgiem traucējumiem, persona, kas pārcietusi spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, vai cita īpaši aizsargājama persona, kuras spējas izmantot tiesības un pildīt pienākumus patvēruma procedūras laikā ir ierobežotas; 11) patvēruma procedūra — kārtība, kādā atbilstoši šim likumam izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process par viņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu; 12) pirmā patvēruma valsts — valsts, kura patvēruma meklētāju uzņems atpakaļ, kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību un kurā tostarp tiek ievērots aizliegums patvēruma meklētāju izraidīt uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem; 13) uzņemšanas materiālie nosacījumi — uzņemšanas nosacījumi, kas ietver mājokli, pārtiku, apģērbu, finansiālu atbalstu (piemēram, dienasnaudu, talonus). 2 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību. 3 3.pants. Neizraidīšanas princips un citi patvēruma jomā īpaši piemērojami principi (1) Patvēruma meklētāju nedrīkst izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 37.panta pirmajā daļā vai 40.panta pirmajā daļā minētie draudi. (2) Bēgli nedrīkst izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētie draudi. (3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nedrīkst izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 40.panta pirmajā daļā minētie draudi. (4) Patvēruma meklētāju, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, var izraidīt, ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, rada draudus valsts drošībai; 2) patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus Latvijas sabiedrībai; 3) patvēruma meklētājs iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad ir noslēdzies administratīvais process par pirmo reizi iesniegto atkārtoto iesniegumu. (5) Patvēruma jomā it īpaši piemēro bērna tiesību aizsardzības principu un ģimenes atkalapvienošanās principu. 4 4.pants. Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās sadarbība (1) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas: 1) ļauj piekļūt patvēruma meklētājam un sazināties ar viņu arī tad, ja viņš ir aizturēts vai atrodas robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā; 2) sniedz informāciju par patvēruma meklētāja iesniegumu, ja viņš tam piekrīt, kā arī par patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju lēmumiem un tiesas nolēmumiem. (2) Izskatot iesniegumu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas izvērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās viedokli par patvēruma meklētāja iesniegumu. 5 5.pants. Informācijas neizpaušana un apkopošana (1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, arī par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. (2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust gadījumos, kad attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi valsts vai pašvaldības institūcija. (3) Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no šā likuma 42.pantā minētajām personām, informācija iegūstama tādā veidā, lai šīs personas netiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī lai netiktu kaitēts minētās personas un tās apgādībā esošo vai joprojām izcelsmes valstī dzīvojošo ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai. (4) Lai nodrošinātu patvēruma meklētāju uzskaiti un patvēruma procedūras virzību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) uztur un aktualizē patvēruma meklētāju reģistru. Tajā iekļaujamo ziņu apjomu un izmantošanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets. (5) Informācijas apmaiņu ar pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmu Eurodac saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā Nr. 603/2013 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā paredzētajiem nosacījumiem, nodrošina ar patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēmu. (6) Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību, izmantošanas nosacījumus un glabāšanas termiņus, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā esošajām ziņām, kā arī institūcijas, kuras ir tiesīgas pieprasīt pirkstu nospiedumu salīdzināšanu ar Eurodac centrālo daktiloskopisko datubāzi, un šādas salīdzināšanas pieprasīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 6 II nodaļa Patvēruma meklētāja uzturēšanās Latvijas Republikā 6.pants. Vēlme iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu un iesnieguma iesniegšana (1) Vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu persona ir tiesīga izteikt mutvārdos vai rakstveidā. (2) Persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu iesniedz personīgi Valsts robežsardzei: 1) robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā; 2) Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā. (3) Mutvārdos izteiktu vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu Valsts robežsardze patvēruma meklētāja klātbūtnē noformē rakstveidā. (4) Ja persona vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu ir izteikusi Pārvaldei, Valsts policijai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei, tās nekavējoties, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā, sazinās ar Valsts robežsardzi, lai patvēruma meklētājs varētu iesniegt iesniegumu. (5) Ja ir norādes par to, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas atrodas robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā pie Latvijas Republikas ārējās robežas vai atrodas aizturēšanas vietā, varētu izteikt vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu (baidās atgriezties izcelsmes valstī vai pastāv citi uz starptautiskās aizsardzības nepieciešamību norādoši apstākļi), Valsts robežsardze, Valsts policija vai Ieslodzījuma vietu pārvalde sniedz viņam informāciju par iespēju to darīt. (6) Nepilngadīga persona bez pavadības vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu izsaka šajā pantā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgu personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs (turpmāk arī — nepilngadīgas personas pārstāvis). (7) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājs, pamatojoties uz nepilngadīgās personas bez pavadības doto personīgās situācijas izvērtējumu, uzskata, ka nepilngadīgajai personai nepieciešama starptautiskā aizsardzība, viņam ir tiesības iesniegt iesniegumu nepilngadīgās personas vārdā šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. 7 7.pants. Darbības pēc iesnieguma iesniegšanas (1) Pēc iesnieguma saņemšanas vai patvēruma meklētāja uzņemšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk — regula Nr. 604/2013), Valsts robežsardze: 1) reģistrē patvēruma meklētāja iesniegumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja iesniegumus vienlaikus iesniedz liels skaits trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku un triju darbdienu termiņu ievērot nav iespējams, iesnieguma reģistrācijas termiņu var pagarināt līdz 10 darbdienām; 2) noņem katra vismaz 14 gadus veca patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus, lai pārbaudītu viņa identitāti; 3) identificē patvēruma meklētāju un noskaidro viņa valstspiederību. (2) Identificējot patvēruma meklētāju un noskaidrojot viņa valstspiederību, Valsts robežsardzei ir tiesības: 1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem. Par šīm darbībām tiek sastādīts protokols. Patvēruma meklētāja apskati veic tā paša dzimuma Valsts robežsardzes amatpersona, ievērojot cilvēka cieņas, kā arī fiziskās un psiholoģiskās neaizskaramības principus. Nepilngadīgas personas un tās mantu apskati veic šīs personas pārstāvja klātbūtnē; 2) noteikt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes; 3) nofotografēt patvēruma meklētāju. (3) Valsts robežsardze un Pārvalde izvērtē, vai patvēruma meklētājam ir īpašas uzņemšanas vai procesuālās vajadzības. (4) Lai nodrošinātu, ka patvēruma meklētājs spēj izmantot šajā likumā viņam noteiktās tiesības un pildīt viņam paredzētos pienākumus, Valsts robežsardze un Pārvalde savlaicīgi informē viņu par patvēruma procedūru, tās termiņiem, viņa tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā, par iespējamām sekām, ja patvēruma meklētājs nepilda savus pienākumus un nesadarbojas ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām, par iesnieguma skaidras vai netiešas atsaukšanas sekām, par patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci, par institūcijām, kas nodrošina juridisko palīdzību, kā arī par uzņemšanas nosacījumiem, tai skaitā tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Minēto informāciju patvēruma meklētājam Valsts robežsardzes un Pārvaldes amatpersona sniedz rakstveidā valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Ja nepieciešams, minēto informāciju Valsts robežsardzes un Pārvaldes amatpersona sniedz arī mutvārdos. (5) Ja iesniegumu iesniegusi nepilngadīga persona bez pavadības, bāriņtiesa kopā ar pašvaldības sociālo dienestu, Valsts robežsardzi un Pārvaldi nekavējoties veic pasākumus, lai meklētu nepilngadīgās personas ģimenes locekļus, un noskaidro, kādas ir šīs personas iespējas atgriezties ģimenē. Bāriņtiesa nekavējoties lemj par aizbildņa iecelšanu nepilngadīgai personai bez pavadības. Lēmumu par aizbildņa iecelšanu bāriņtiesa pieņem, noskaidrojot Pārvaldes viedokli. Nepilngadīgai personai bez pavadības primāri tiek nodrošināta aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē. 8 8. pants. Patvēruma meklētāja statusu apliecinoši dokumenti (1) Patvēruma meklētāja statusu un tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā apliecina patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieka personas apliecība. (2) Patvēruma meklētāja personas dokumenta paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus neizsniedz, ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, kā arī līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par viņa iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, ja tas iesniegts robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā. (4) Ja patvēruma meklētājs vēlas būt nodarbināts un Pārvalde konstatē, ka ir iestājušies Imigrācijas likumā minētie nosacījumi, lai patvēruma meklētājam piešķirtu tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, viņam izsniedz ārzemnieka personas apliecību. (5) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad stājies spēkā galīgais lēmums, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. 9 (17.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2021.) 9.pants. Patvēruma meklētāju izmitināšana (1) Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un savu uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, viņu izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir Pārvaldes struktūrvienība. Ja izmitināšanu nodrošina Pārvalde, tā pēc iespējas, ņemot vērā patvēruma meklētāja viedokli, saglabā Latvijas Republikā esošās patvēruma meklētāja ģimenes vienotību. (2) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir kopīgs neaizturētu patvēruma meklētāju mājoklis, kurā nodrošina sadzīvei nepieciešamos apstākļus, ņemot vērā arī patvēruma meklētāja īpašās uzņemšanas vajadzības, un aizsargā viņa fizisko un garīgo veselību. Ministru kabinets nosaka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus. (21) Iekšlietu ministrija nodod tās valdījumā esošās patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpas un to iekārtas bezatlīdzības lietošanā pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, un nodrošina patvēruma meklētājiem viņu izmitināšanas laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību nepilngadīgajiem, citu patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanu. Bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija. (3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu tikai nepieciešamības gadījumā un pēc iespējas nodrošinot to, ka pilngadīgs patvēruma meklētājs ar īpašām uzņemšanas vajadzībām tiek izmitināts kopā ar pieaugušiem tuviem radiniekiem, kuri jau atrodas Latvijas Republikā un ir par viņu atbildīgi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Pārvalde nodrošina patvēruma meklētājam iespēju paziņot savam pārstāvim par viņa pārvietošanu un jauno adresi. (5) Pārvalde var izmitināt patvēruma meklētāju ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, ja pārsniegta tā ietilpība un tiek nodrošināti šā panta otrajā daļā minētie apstākļi. (6) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievieto bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē pieņem bāriņtiesa sadarbībā ar sociālo dienestu, noskaidrojot Pārvaldes viedokli. Nepilngadīga persona bez pavadības patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai bērnu aprūpes iestādē tiek izmitināta līdz brīdim, kad tai tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē vai tiek konstatēts, ka aizbildņa iecelšana vai ievietošana audžuģimenē konkrētajai nepilngadīgajai personai bez pavadības nav piemērota. Izvērtējot bērna labākās intereses, bāriņtiesa ņem vērā nepilngadīgās personas ģimenes atkalapvienošanās iespēju, nepilngadīgās personas labklājību un sociālo attīstību, īpaši tās izcelsmi, aizsardzības un drošības apsvērumus, sevišķi varbūtību, ka nepilngadīgā persona ir cilvēktirdzniecības upuris, kā arī nepilngadīgās personas intereses un viedokli atbilstoši tās vecumam un briedumam, ievērojot šādus nosacījumus: 1) nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem; 2) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumu, kad tas tiek darīts bērnu labākajās interesēs; 3) nepilngadīgai personai bez pavadības izmitināšanas vietu maina tikai tad, ja tas atbilst šīs personas interesēm. (7) Nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas. (8) Pašvaldības faktiskos izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. (9) Pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu audžuģimenē, tas ir, pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā izmaksāto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kā arī pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. (10) Ja nepilngadīga persona bez pavadības ir uzsākusi pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi un to turpina arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, un ir izmitināta bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, valsts atlīdzina pašvaldībai izdevumus par šīs personas izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē līdz tā mācību gada beigām, kurā persona sasniegusi pilngadību. (11) Pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē sedz reizi ceturksnī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.) 10.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, lēmums par iesnieguma izskatīšanas pārtraukšanu vai lēmums par atteikumu atsākt iesnieguma izskatīšanu, izsniedz izbraukšanas rīkojumu vai attiecībā uz šo personu pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad tai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. 11 III nodaļa Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi 11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības (1) Patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas veic pasākumus, lai nodrošinātu patvēruma meklētāja tiesību ievērošanu. (2) Patvēruma meklētājam ir tiesības: 1) izteikt vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, sākotnējās intervijas un personiskās intervijas laikā sniegt paskaidrojumus un precizējumus valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze un Pārvalde pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem; 2) patvēruma procedūras laikā iesniegt dokumentus, kas attiecināmi uz iesnieguma un tiesā iesniegtā pieteikuma izskatīšanu. To dokumentu tulkošanu, kuriem ir būtiska nozīme iesnieguma un tiesā iesniegtā pieteikuma izskatīšanā, nodrošina institūcija, kura izskata attiecīgo iesniegumu vai pieteikumu, no šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem; 3) līdz brīdim, kad pārsūdzēti šā likuma 28.panta pirmajā daļā minētie lēmumi, pēc pieprasījuma un bez maksas saņemt no Valsts robežsardzes un Pārvaldes vismaz informāciju par patvēruma procedūru, ņemot vērā patvēruma meklētāja konkrētos apstākļus, kā arī informāciju no Pārvaldes par šā likuma 28.panta pirmajā daļā minēto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem, ja pieņemts patvēruma meklētājam nelabvēlīgs lēmums; 4) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai; 5) saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, pārsūdzot pilsētas (rajona) tiesā Valsts robežsardzes lēmumu par patvēruma meklētāja reģistrēšanos Valsts robežsardzes struktūrvienībā vai par patvēruma meklētāja aizturēšanu; 6) saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, pārsūdzot Administratīvajā rajona tiesā Pārvaldes pilnvarotas amatpersonas lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas, par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, par patvēruma meklētāja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu saskaņā ar regulu Nr. 604/2013, par iesnieguma izskatīšanas pārtraukšanu, par atteikumu atsākt iesnieguma izskatīšanu un par atteikumu izmaksāt uzturam paredzētos līdzekļus un dienasnaudu, ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, lai pieaicinātu personu juridiskās palīdzības saņemšanai; 7) saņemt šīs daļas 6.punktā minētā lēmuma, tā pārsūdzēšanas kārtības un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumu izskaidrojumu valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir pārstāvis vai jau tiek sniegta juridiskā palīdzība; 8) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, ambulatoro un stacionāro psihiatrisko palīdzību, ja ir nopietni garīgās veselības traucējumi, kā arī visu medicīnisko palīdzību nepilngadīgām personām, kuras nesniegšana var radīt apdraudējumu bērna attīstībai un veselībai, par valsts līdzekļiem, ņemot vērā patvēruma meklētāja īpašās uzņemšanas vajadzības; 9) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sazināties ar radiniekiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās vai citu organizāciju, kas sniedz juridiskas vai citu veidu konsultācijas patvēruma meklētājiem. (3) Ja Valsts robežsardze vai Pārvalde konstatējusi, ka patvēruma meklētājam ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības, viņam ir tiesības saņemt atbilstošu un pienācīgu atbalstu savu tiesību izmantošanai un pienākumu pildīšanai visas patvēruma procedūras laikā. (4) Patvēruma meklētājam vai viņa pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietā esošo informāciju, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas atklāšana: 1) var kaitēt Latvijas valsts interesēm; 2) var kaitēt to personu drošībai, kuras sniedz informāciju vai uz kurām informācija attiecas; 3) var ietekmēt patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar iesnieguma izskatīšanu. 12 12.pants. Patvēruma meklētāja pienākumi (1) Patvēruma meklētājam ir pienākums: 1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, viņu nofotografēt un identificēt, kā arī ar Pārvaldi un citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām; 2) piedalīties sākotnējā intervijā un personiskajā intervijā, personīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un pēc iespējas drīzāk sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja sākotnējā intervijā un personiskajā intervijā piedalās patvēruma meklētāja pārstāvis vai nepilngadīgas personas bez pavadības pārstāvis. Pienākums pēc iespējas drīzāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pārstāvi; 3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi; 4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, ievērot iekšējās kārtības noteikumus; 5) informēt Pārvaldi un Valsts robežsardzi par dzīvesvietas adresi un tās maiņu, ja patvēruma meklētājs nav izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai nav aizturēts. Patvēruma meklētāja pēdējā norādītā dzīvesvietas adrese ir uzskatāma par adresi, kas izmantojama saziņai ar viņu. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību, iepriekšējo dzīvesvietu un dzīvesvietas valsti, iepriekšējiem iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kuru dēļ ir iesniegts iesniegums. (3) Patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.) IV nodaļa Ierobežojošie pasākumi patvēruma procedūrā 13.pants. Ierobežojošo pasākumu piemērošana patvēruma procedūrā (1) Vadoties pēc nepieciešamības un ievērojot samērīguma principu, patvēruma meklētājam patvēruma procedūrā var piemērot šādus ierobežojošos pasākumus: 1) reģistrēšanās noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā; 2) aizturēšana. (2) Nepieciešamību piemērot ierobežojošo pasākumu izvērtē, ņemot vērā patvēruma meklētāja individuālo situāciju un apstākļus. (3) Ja vairs nepastāv apstākļi, kas bija par pamatu ierobežojošā pasākuma piemērošanai, vai patvēruma procedūra ir pabeigta, attiecīgo pasākumu atceļ. 14 14.pants. Reģistrēšanās noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā (1) Patvēruma meklētājam, ievērojot šā likuma 13.panta prasības, var noteikt pienākumu noteiktā laikā, bet ne retāk kā reizi mēnesī reģistrēties Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šādiem nosacījumiem: 1) iesniegums iesniegts, lai nepamatoti iegūtu uzturēšanās tiesības; 2) iesniegums iesniegts, lai nepamatoti izvairītos no izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildes; 3) patvēruma meklētājs izvairīsies no patvēruma procedūras; 4) konstatēti apstākļi, kas ir pamats patvēruma meklētāja aizturēšanai, bet, ņemot vērā viņa individuālo situāciju un apstākļus, aizturēšana būtu nesamērīgs ierobežojošs pasākums. (2) Lēmumu par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona. Lēmumā norāda: 1) tā patvēruma meklētāja vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu un valstspiederību, kuram piemērots ierobežojošais pasākums; 2) faktu konstatējumu; 3) ierobežojošā pasākuma piemērošanas tiesisko pamatojumu, kā arī piemērotās tiesību normas; 4) noteiktā pienākuma izpildes nosacījumus; 5) lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. (3) Lēmumam par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā pievieno patvēruma meklētāja fotoattēlu. (4) Tiek noteikts, ka pienākums reģistrēties noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā pildāms patvēruma meklētāja dzīvesvietai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā. Pēc patvēruma meklētāja lūguma var noteikt citu Valsts robežsardzes struktūrvienību minētā pienākuma izpildei. (5) Patvēruma meklētāju ar lēmumu par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā iepazīstina valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, un viņam izskaidro šā lēmuma būtību, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. 15 15.pants. Lēmuma par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā apstrīdēšana un pārsūdzēšana (1) Patvēruma meklētājam ir tiesības septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, to apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. (2) Patvēruma meklētāju ar lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto lēmumu par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, iepazīstina valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, un viņam izskaidro šā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību. (3) Augstākas iestādes lēmumu par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā septiņu darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur iepriekš minētā lēmuma darbību. (4) Ja patvēruma meklētājs vēlas saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, lai pārsūdzētu Valsts robežsardzes lēmumu par reģistrēšanos noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, viņš iesniedz Valsts robežsardzei iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu. Minētā iesnieguma veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets. (5) Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas, nosūta iestādei, kas ir atbildīga par juridiskās palīdzības sniegšanu, lūgumu sniegt juridisko palīdzību, pievienojot pārsūdzamā lēmuma kopiju. 16 16.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšanas nosacījumi Patvēruma meklētāju, ievērojot šā likuma 13.panta prasības, var aizturēt, ja pastāv kāds no šādiem aizturēšanas nosacījumiem: 1) nepieciešams noskaidrot vai pārbaudīt patvēruma meklētāja identitāti vai valstspiederību; 2) nepieciešams noskaidrot faktus, uz kuriem tiek pamatots iesniegums un kurus var noskaidrot, tikai veicot aizturēšanu, īpaši ja iespējama bēgšana (persona bez acīmredzama pamata šķērsoja valsts robežu, izvairoties no robežpārbaudēm, iepriekš izvairījās no izraidīšanas, slēpa savu identitāti, sniedza nepatiesas vai pretrunīgas ziņas, ir citi fakti, kas norāda uz bēgšanas iespējamību); 3) nepieciešams lemt par patvēruma meklētāja tiesībām ieceļot Latvijas Republikā; 4) ir pamats uzskatīt, ka izraidīšanas procedūras ietvaros aizturētā persona iesniedza iesniegumu, lai kavētu vai padarītu neiespējamu izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi, un ir konstatēts, ka attiecīgajai personai nekas nav traucējis šādu iesniegumu iesniegt iepriekš; 5) kompetentajām valsts institūcijām (tai skaitā Valsts robežsardzei) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; 6) ir konstatēta pārsūtīšanas procedūras nepieciešamība saskaņā ar regulas Nr. 604/2013 28.panta noteikumiem. 17 17.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšanas kārtība (1) Ja pastāv kāds no šā likuma 16.pantā minētajiem aizturēšanas nosacījumiem, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, ievērojot šā likuma 13.panta prasības, var aizturēt patvēruma meklētāju līdz sešām diennaktīm. (2) Patvēruma meklētāja aizturēšanas vietā vai pēc aizturētā patvēruma meklētāja nogādāšanas aizturēšanas telpās Valsts robežsardze nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda: 1) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura sastādīja protokolu, kā arī tā sastādīšanas laiku un vietu; 2) aizturētā patvēruma meklētāja vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu un valstspiederību; 3) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izdarīja faktisko aizturēšanu, aizturēšanas faktisko laiku un vietu, kā arī laiku, kad patvēruma meklētājs nogādāts Valsts robežsardzes telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu; 4) konstatētos faktus; 5) aizturēšanas iemeslu, kā arī piemērotās tiesību normas; 6) aizturēšanas pārsūdzēšanas kārtību; 7) iespēju lūgt bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību. (3) Aizturot patvēruma meklētāju, Valsts robežsardzes amatpersona veic personas un mantu apskati un sastāda par to protokolu. Ja personas apskate ir saistīta ar ķermeņa atkailināšanu vai pārmeklēšanu, apskati veic tā paša dzimuma amatpersona, nepiedaloties pretēja dzimuma personām, izņemot ārstniecības personālu. (4) Aizturētā patvēruma meklētāja mantu apskati veic viņa klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā patvēruma meklētāja klātbūtnes. (5) Patvēruma meklētāju iepazīstina ar aizturēšanas protokolu valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, viņam izskaidro aizturēšanas iemeslus, pārsūdzēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek īstenota tiesas kontrole pār aizturēšanu, un viņu informē par iespēju lūgt bezmaksas juridisko palīdzību. Informāciju par aizturēšanas iemesliem, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizturēšanas pārsūdzēšanas kārtību un bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēja un pārstāvja piešķiršanas kārtību izsniedz rakstveidā valodā, kuru patvēruma meklētājs saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. (6) Patvēruma meklētājs, kurš saskaņā ar šā likuma 11.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem vēlas saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, iesniedz Valsts robežsardzei iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu. Iesniegumu sastāda, izmantojot šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minēto iesnieguma veidlapu. Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc iesnieguma saņemšanas, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju, kas iekļauts par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgās iestādes sagatavotajā sarakstā. (7) Aizturēšanas protokolu, kā arī personas un mantu apskates protokolu sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu izsniedz patvēruma meklētājam, bet otru pievieno patvēruma meklētāja lietai. Aizturēšanas protokolu, kā arī personas un mantu apskates protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādīja, un aizturētais patvēruma meklētājs. Ja aizturētais patvēruma meklētājs atsakās parakstīt vai saņemt protokola eksemplāru, to norāda protokolā. (8) Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad patvēruma meklētājs faktiski tika aizturēts. (9) Patvēruma meklētājam ir tiesības aizturēšanu pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 48 stundu laikā pēc viņa iepazīstināšanas ar aizturēšanas protokolu un šā panta piektajā daļā minēto informāciju. Pārsūdzēšana neaptur aizturēšanu. 18 18.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšana, pamatojoties uz tiesas lēmumu (1) Aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par sešām diennaktīm drīkst, tikai pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesas lēmumu. (2) Ja pastāv kāds no šā likuma 16.pantā minētajiem aizturēšanas nosacījumiem, Valsts robežsardze, ievērojot šā likuma 13.panta prasības un, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju no Pārvaldes, ne vēlāk kā 48 stundas pirms aizturēšanas termiņa beigām iesniedz rajona (pilsētas) tiesā (atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai) pamatotu ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par sešām diennaktīm. (3) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā patvēruma meklētāju rajona (pilsētas) tiesā un, ja nepieciešams, pieaicina tulku. (4) Ja tiesa pieņēmusi lēmumu atteikt patvēruma meklētāja aizturēšanu, Valsts robežsardze nekavējoties pēc tā noraksta saņemšanas un patvēruma meklētāja iepazīstināšanas ar to atbrīvo patvēruma meklētāju. Atkārtoti aizturēt patvēruma meklētāju drīkst tikai tādā gadījumā, ja ir iegūta informācija vai konstatēti jauni apstākļi, kas pamato aizturēšanu. (5) Valsts robežsardze ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju drīkst iesniegt rajona (pilsētas) tiesā neierobežotu reižu skaitu. Atkārtotu ierosinājumu izskata šajā pantā paredzētajā kārtībā. 19 19.pants. Tiesas lēmums par patvēruma meklētāja aizturēšanu (1) Rajona (pilsētas) tiesa 24 stundu laikā, izskatot ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par sešām diennaktīm, uzklausot Valsts robežsardzes amatpersonas viedokli, patvēruma meklētāja un viņa pārstāvja (ja tāds ir) viedokli, izvērtējot ierobežojošo pasākumu piemērošanas pamatu un aizturēšanas nosacījumus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atteikt patvēruma meklētāja aizturēšanu; 2) aizturēt patvēruma meklētāju, norādot aizturēšanas termiņu. Aizturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem un nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu. (2) Tiesas lēmuma norakstu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā pieņemšanas brīža, nosūta patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzei. Ja patvēruma meklētājam nav pārstāvja, tiesa nodrošina pilna lēmuma teksta rakstveida tulkojumu patvēruma meklētājam saprotamā valodā vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. 20 20.pants. Tiesas kontrole pār patvēruma meklētāja aizturēšanu (1) Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis jebkurā laikā var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā (atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai) pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. (2) Pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu tiesa izskata, ievērojot šā likuma 18. un 19.panta noteikumus, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. (3) Pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt, ja tajā nav ietvertas ziņas par apstākļiem, kas iepriekš, lemjot par aizturēšanu vai izskatot iepriekšējo pieteikumu, nebija zināmi. Tiesa pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās. (4) Lēmums, kas pieņemts atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem, nav pārsūdzams. 21 21.pants. Izmitināšana aizturēšanas laikā (1) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina Valsts robežsardzes struktūrvienībā speciāli šim nolūkam iekārtotās telpās (turpmāk — Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas), kuru iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets. (2) Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumus, patvēruma meklētāja tiesības, pienākumus un ierobežojumus šajās telpās, kā arī to priekšmetu un vielu sarakstu, kuras aizturētajam patvēruma meklētājam ir aizliegts glabāt patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, nosaka Ministru kabinets. (3) Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitināta patvēruma meklētāja uzturēšanas normas, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu nosaka Ministru kabinets. (4) Izdevumus, kas saistīti ar aizturētā patvēruma meklētāja uzturēšanu, sedz no valsts budžeta. (5) Valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji ir tiesīgi apmeklēt Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas, ievērojot to iekšējās kārtības noteikumus, lai pārliecinātos, kā tās izmanto patvēruma meklētāju aizturēšanas nodrošināšanai, novērtētu aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus, kā arī lai sniegtu aizturētajiem patvēruma meklētājiem attiecīgās institūcijas kompetencei atbilstošas juridiska vai cita veida konsultācijas. Apmeklējums saskaņojams ar Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu priekšnieku, ja likumā nav noteikts citādi. 22 22.pants. Aizturēto patvēruma meklētāju ievietošana Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās un izvešana no tām (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto patvēruma meklētāju ievieto Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, pamatojoties uz šā likuma 17.pantā minētajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu. (2) Ievietojot aizturēto patvēruma meklētāju Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, pārbauda viņa veselības stāvokli un veic sanitāro apstrādi. (3) Aizturēto patvēruma meklētāju izmitina, ievērojot personas pamattiesības un drošību, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību, kā arī ievērojot šādus nosacījumus: 1) aizturētos patvēruma meklētājus — vīriešus un sievietes — izmitina atsevišķi; 2) aizturēto patvēruma meklētāju izmitina atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā; 3) aizturēto patvēruma meklētāju, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā; 4) aizturētos patvēruma meklētāju ģimenes locekļus izmitina kopā, ja kāds no tiem neiebilst, bet atsevišķi no citām aizturētām personām, nodrošinot privātumu; 5) aizturētajai nepilngadīgai personai nodrošina iespēju izglītoties, iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tai skaitā rotaļās un atpūtas pasākumos, kas atbilst tās vecumam; 6) nepilngadīgai personai bez pavadības nodrošina izmitināšanu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, kurās ir tās vecumam atbilstošs aprīkojums, kā arī personāls; 7) aizturēto patvēruma meklētāju, kas ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās līdz brīdim, kad ir izlemts jautājums par turpmāku rīcību personas izdošanas procedūrā, bet ne ilgāk par 72 stundām; 8) aizturēto patvēruma meklētāju, kas ir pārkāpis Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās esošo personu drošību, ar Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu var ievietot atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās uz laiku līdz 10 diennaktīm. (4) Pēc ievietošanas Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās aizturēto patvēruma meklētāju valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem šajās telpās, kā arī ar iekšējās kārtības noteikumiem. (5) Lai nodrošinātu iekšējās kārtības un drošības pasākumu ievērošanu, tāda patvēruma meklētāja mantas, kurš izmitināts Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās, var apskatīt jebkurā laikā un bez patvēruma meklētāja klātbūtnes. (6) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā var pārvietot no vienām Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpām uz citām. (7) Aizturēto patvēruma meklētāju var izvest no Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpām apsardzes uzraudzībā šādos gadījumos: 1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības; 2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību; 3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt uz vietas; 4) citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.) V nodaļa Iesnieguma izskatīšanas nodrošināšana 23.pants. Pārrunas un sākotnējā intervija ar patvēruma meklētāju (1) Valsts robežsardzes amatpersonas, kas saņēmušas nepieciešamo apmācību par starptautiskajām cilvēktiesībām, Eiropas Savienības acquis patvēruma jomā un pārrunu metodēm, veic: 1) pārrunas ar patvēruma meklētāju, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama tās dalībvalsts noteikšanai, kura būs atbildīga par iesnieguma izskatīšanu saskaņā ar regulu Nr. 604/2013 (turpmāk — atbildīgā dalībvalsts); 2) sākotnējo interviju ar patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 35.pantā minēto gadījumu, lai iegūtu informāciju par viņa individuālo situāciju un apstākļiem, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, un pamatinformāciju par starptautiskās aizsardzības pieprasīšanas motīviem. (2) Pārrunas un sākotnējā intervija var risināties vienlaikus. (3) Valsts robežsardzes amatpersona par pārrunām un sākotnējo interviju sastāda protokolu. Protokolā norāda arī to, vai patvēruma meklētājam ir īpašas procesuālās vai uzņemšanas vajadzības. (4) Patvēruma meklētājam līdz sākotnējās intervijas beigām ir tiesības izteikt apsvērumus par to, ka pirmā patvēruma valsts vai droša trešā valsts nav uzskatāma par pirmo patvēruma valsti vai drošu trešo valsti viņa individuālajā situācijā un apstākļos un saistībā ar viņa atzīšanu par bēgli vai personu, kurai ir tiesības uz alternatīvo statusu, kā arī iespēja izteikt piezīmes un sniegt precizējumus attiecībā uz jebkādiem kļūdainiem tulkojumiem vai pārpratumiem protokola saturā. (5) Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un patvēruma meklētājs. Ja patvēruma meklētājs atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā. (6) Valsts robežsardze tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju, pārrunās un sākotnējā intervijā iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pārvaldei: 1) 10 darbdienu laikā; 2) divu darbdienu laikā, ja iesniegums iesniegts robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā un ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šā likuma 30.panta pirmās daļas nosacījumiem. 24 24.pants. Personiskā intervija ar patvēruma meklētāju (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, Pārvalde veic personisko interviju ar patvēruma meklētāju saistībā ar viņa vajāšanu šā likuma 37.panta izpratnē vai smaga kaitējuma draudiem šā likuma 40.panta izpratnē, kā arī lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iespēju izskatīt iesniegumu šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā. Ja personisko interviju nav iespējams veikt minētajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt intervijas veikšanas termiņu vēl uz vienu mēnesi. (2) Ja vienlaikus piesakās liels skaits patvēruma meklētāju un līdz ar to nav iespējams veikt personiskās intervijas laikus, tajās var iesaistīt Valsts robežsardzes amatpersonas, nodrošinot, ka tās saņēmušas attiecīgu apmācību, kurā ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija regulas (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju 6.panta 4.punkta "a"—"e" apakšpunktā minētie elementi, kā arī apguvušas vispārīgas zināšanas par problēmām, kas varētu negatīvi ietekmēt patvēruma meklētāja spēju sniegt personisko interviju. Personiskās intervijas laikā Valsts robežsardzes amatpersona nav dienesta formas tērpā. (3) Personisko interviju var neveikt, ja: 1) Pārvaldes rīcībā ir pierādījumi, kas ļauj pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu; 2) ārsta atzinums apstiprina, ka patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj. 25 25.pants. Prasības sākotnējai intervijai un personiskajai intervijai (1) Valsts robežsardze, veicot sākotnējo interviju, un Pārvalde, veicot personisko interviju, nodrošina, ka: 1) tā notiek bez patvēruma meklētāja ģimenes locekļu klātbūtnes, ja vien Valsts robežsardze vai Pārvalde neuzskata, ka iesnieguma izskatīšanai ir nepieciešama citu ģimenes locekļu klātbūtne; 2) tā notiek apstākļos, kas garantē atbilstošu konfidencialitāti un ļauj patvēruma meklētājam sniegt vispusīgu sava iesnieguma pamatojumu, kā arī izteikt viedokli par iespējamām viņa apgalvojumu nepilnībām vai pretrunām; 3) to veic amatpersonas, kuras ir pietiekami kompetentas, lai ņemtu vērā patvēruma meklētāja personiskos un vispārīgos apstākļus, kas saistīti ar iesniegumu, tai skaitā viņa izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti vai neaizsargātību; 4) ja ir iespējams un to pieprasa patvēruma meklētājs, amatpersona, kura viņu intervē, un tulks ir tā paša dzimuma persona, izņemot gadījumu, kad Valsts robežsardzei vai Pārvaldei ir pamats uzskatīt, ka šāda pieprasījuma iemesli nav saistīti ar grūtībām, kuru dēļ patvēruma meklētājs nevarētu saprotami izklāstīt sava iesnieguma iemeslus; 5) ar nepilngadīgu patvēruma meklētāju to veic amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgu personu vajadzībām, pārstāvja klātbūtnē; 6) ar nepilngadīgu patvēruma meklētāju tā notiek bērniem piemērotā veidā. (2) Sākotnējo interviju un personisko interviju fiksē ar skaņas vai video tehniskajiem līdzekļiem (turpmāk — tehniskie līdzekļi), par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Ja intervija ir fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tā tiek pievienota patvēruma meklētāja lietai. (3) Patvēruma meklētāja pārstāvim ir atļauts piedalīties sākotnējā intervijā un personiskajā intervijā. (4) Patvēruma meklētāja pārstāvja neesība, izņemot gadījumu, kad paredzēta sākotnējā intervija vai personiskā intervija ar nepilngadīgu personu bez pavadības, neliedz Valsts robežsardzei veikt sākotnējo interviju un Pārvaldei — personisko interviju ar patvēruma meklētāju. 26 26.pants. Ziņojums par personisko interviju, tā noformēšanas kārtība (1) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona par personisko interviju sagatavo ziņojumu (turpmāk — ziņojums). Ziņojumā iekļauj visu būtisko informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Ziņojumu par interviju, kas veikta šā likuma 24.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, sagatavo Valsts robežsardzes amatpersonas. (2) Patvēruma meklētājam līdz personiskās intervijas beigām ir tiesības izteikt apsvērumus par to, ka droša trešā valsts viņa individuālajā situācijā un apstākļos nav uzskatāma par drošu trešo valsti, un saistībā ar viņa atzīšanu par bēgli vai personu, kurai ir tiesības uz alternatīvo statusu, un iespēja izteikt piezīmes un sniegt precizējumus attiecībā uz jebkādiem kļūdainiem tulkojumiem vai pārpratumiem ziņojuma saturā. Personiskās intervijas nobeigumā Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona iepazīstina patvēruma meklētāju ar ziņojumu un lūdz viņu apstiprināt, ka tā saturs pareizi atspoguļo personisko interviju. Ja patvēruma meklētājs atsakās apstiprināt, ka ziņojuma saturs pareizi atspoguļo personisko interviju, viņa atsacīšanās iemeslus norāda ziņojumā. (3) Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes par ziņojumu neattiecas uz gadījumiem, kad personiskās intervijas gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus. 27 27.pants. Medicīniskā ekspertīze (1) Ja Pārvalde uzskata, ka tas ir būtiski, lai pieņemtu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, tā ar patvēruma meklētāja piekrišanu nosūta viņu uz medicīnisko ekspertīzi attiecībā uz pazīmēm, kas varētu norādīt uz agrāk veiktu vajāšanu vai nodarītu smagu kaitējumu. (2) Valsts robežsardze, saņemot nepilngadīgas personas bez pavadības pārstāvja piekrišanu, var noteikt medicīnisko ekspertīzi, lai noteiktu šīs personas vecumu, ja Valsts robežsardzei ir šaubas par tās vecumu. Ja pēc medicīniskās ekspertīzes veikšanas Valsts robežsardzei joprojām ir šaubas par patvēruma meklētāja vecumu, iesniegumu izskatot, tiek pieņemts, ka patvēruma meklētājs ir nepilngadīgs. (3) Pēc iesnieguma reģistrēšanas Valsts robežsardze nepilngadīgo personu bez pavadības pārstāvja klātbūtnē nekavējoties informē valodā, kuru tā saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par tai saprotamu, par iespēju, ka tās vecums var tikt noteikts šā panta otrajā daļā minētajā medicīniskajā ekspertīzē, par ekspertīzes norisi un iespējamo medicīniskās ekspertīzes rezultātu ietekmi uz iesnieguma izskatīšanu, kā arī par sekām, kas varētu rasties, ja nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis atsakās no medicīniskās ekspertīzes. (4) Ja Pārvalde neorganizē šā panta pirmajā daļā minēto medicīnisko ekspertīzi, tā informē patvēruma meklētāju, ka viņam ir tiesības par saviem līdzekļiem veikt medicīnisko ekspertīzi attiecībā uz pazīmēm, kas varētu norādīt uz agrāk veiktu vajāšanu vai nodarītu smagu kaitējumu. Ja patvēruma meklētājs veic iepriekš minēto medicīnisko ekspertīzi, viņam ir pienākums nekavējoties iesniegt medicīniskās ekspertīzes rezultātus. (5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās medicīniskās ekspertīzes apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. 28 VI nodaļa Iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtība 28.pants. Pārvaldes lēmumi patvēruma procedūras ietvaros (1) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par: 1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas; 2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt; 3) patvēruma meklētāja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu, kas iesniegts Latvijas Republikā šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, saskaņā ar regulu Nr. 604/2013; 4) iesnieguma izskatīšanas pārtraukšanu; 5) iesnieguma izskatīšanas atsākšanu vai atteikumu atsākt iesnieguma izskatīšanu. (2) Ja patvēruma meklētājs ir nepilngadīga persona bez pavadības, šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus sagatavo Pārvaldes amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu vajadzībām. (3) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona, pieņemot šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti un ja tādējādi netiek atklāti patvēruma meklētāja īpašie apstākļi, kas var apdraudēt viņa intereses, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar vajāšanu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai vecuma dēļ. (4) Patvēruma meklētāja atteikšanās parakstīt pārrunu protokolu vai apstiprināt ziņojuma saturu, veikt šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto medicīnisko ekspertīzi vai 27.panta ceturtajā daļā minētās medicīniskās ekspertīzes rezultātu neiesniegšana nav pamats nepieņemt kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem. 29 29.pants. Pārvaldes lēmumu pieņemšanas termiņi (1) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas pieņem pēc tam, kad no Valsts robežsardzes saņemti šā likuma 23.panta sestajā daļā minētie dokumenti: 1) piecu darbdienu laikā, ja iesniegums iesniegts robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā; 2) 10 darbdienu laikā, ja patvēruma meklētājs atrodas Latvijas Republikas teritorijā. (2) Iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad veikta personiskā intervija ar patvēruma meklētāju, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas. (3) Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto sešu mēnešu termiņu vēl par deviņiem mēnešiem, ja: 1) iesnieguma izvērtēšana saistīta ar sarežģītiem faktiskiem vai juridiskiem jautājumiem; 2) iesniegumus vienlaikus iesniedzis liels skaits trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku un šā panta otrajā daļā minēto termiņu ievērot nav iespējams. (4) Izskatot iesniegumu šā likuma 33.panta pirmajā daļā minētajā kārtībā, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu pieņem 20 darbdienu laikā no dienas, kad veikta personiskā intervija ar patvēruma meklētāju. (5) Ja vienā lēmumā ietver vienas ģimenes locekļus, šā panta otrajā un ceturtajā daļā minēto termiņu skaita no dienas, kad personiskā intervija veikta ar visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem. (6) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas pieņem 10 darbdienu laikā, ja saskaņā ar regulu Nr. 604/2013 no citas dalībvalsts kompetentas institūcijas saņemta informācija par atteikumu uzņemties atbildību par iesnieguma izskatīšanu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu un patvēruma meklētājs ir uzņemts atpakaļ Latvijas Republikā. (7) Ja saskaņā ar regulu Nr. 604/2013 no citas dalībvalsts kompetentas institūcijas saņemta informācija, ka šī dalībvalsts uzņemas atbildību par patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšanu, 10 darbdienu laikā pēc tam, kad šī informācija saņemta, pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja pārsūtīšanu uz atbildīgo d …