Zaudējis spēku - Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas no

Zaudējis spēku - Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 17. jūlija ieteikumus Nr. 100 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.268 Rīgā 2013.gada 6.decembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr.47 9.p.) Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā SATURS IEVADS I. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana II. Pienākumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem un starptautiskajām prasībām 1. Iekšējās kontroles sistēma 2. Iekšējās kontroles sistēmas nozīme iestādes darbībā 3. Atbilstības vadība III. Uz risku novērtējumu balstīta pieeja 1. Risku identificēšana (noteikšana) 2. Risku novērtējums 2.1. Valsts risks 2.2. Saimnieciskās vai personiskās darbības risks 2.3. Klienta risks 2.4. Produkta un pakalpojuma risks 2.5. Riska pārvaldīšana un mazināšana IV. Klientu identifikācija 1. Fizisko personu identifikācija 2. Juridisko personu identifikācija 3. Klientu neklātienes (non-face-to-face) identifikācija 4. Klientu identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana V. Klientu un to darījumu izpētes veikšana 1. Klienta vienkāršotā izpēte 2. Klienta izpēte (nodibinot darījuma attiecības) 2.1. Klienta padziļinātā izpēte (nodibinot darījuma attiecības) 2.2. Klienta līdzekļu izcelsmes noskaidrošana (nodibinot darījuma attiecības) 3. Klienta izpēte darījuma attiecību laikā 3.1. Klienta padziļinātā izpēte darījuma attiecību laikā 3.2. Nepieciešamība iestādei pārliecināties par klienta patieso labuma guvēju 3.3. Klienta līdzekļu izcelsmes noskaidrošana 3.4. Klientam vai tā saimnieciskajai darbībai netipiski lielu, sarežģītu vai savstarpēji saistītu darījumu, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa, analīze un izpēte 4. Darījumu uzraudzība 5. Informācijas aktualizēšana 6. Izpētes rezultātu analīze, secinājumi un regularitāte VI. Neparasti un aizdomīgi darījumi 1. Neparasti darījumi 2. Aizdomīgi darījumi VII. Darbinieku apmācības IEVADS 1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK), saredzot nepieciešamību sniegt maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm papildu skaidrojumu, lai identificētu, novērtētu un izprastu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kā rezultātā vēlākā laika posmā noteiktu piemērojamos pasākumus un darbības konstatēto risku pārvaldīšanai un mazināšanai, ir sagatavojusi ieteikumus, kuru mērķis ir sniegt maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm ieteikumus un skaidrojumus, lai sekmētu tirgus dalībnieku izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk - NILLTFN) procesiem. Ieteikumu mērķis ir arī sekmēt vienotas pieejas īstenošanu, sniedzot norādes tirgus dalībniekiem, lai tie ievērotu vienotu pieeju, lai konstatētu un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 2. Atbilstoši starptautiskajām prasībām (Financial Action Task Force rekomendācijām, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK u. c.), kā arī saskaņā ar NILLTFN likuma 6. un 7. pantu katra finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākums ir dokumentēt tā darbībai raksturīgo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kurš ir regulāri aktualizējams atbilstoši attiecīgās iestādes darbības veidam un apjomiem. Tāpat jāsagatavo arī iestādes vadības apstiprinātas politikas un procedūras konstatēto risku pārvaldīšanai un mazināšanai, kuras ir sagatavotas, ņemot vērā riska izvērtējuma rezultātus, kā arī kompetento iestāžu sagatavotas vadlīnijas. Ņemot vērā minēto, FKTK izdod šos ieteikumus, lai: 2.1. skaidrotu normatīvo aktu pamatprincipus un pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai; 2.3. sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz labākās prakses (best practice) NILLTFN jomā principiem. 3. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot Latvijas Republikas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku labāko praksi, kā arī ārvalstu labāko praksi (Financial Action Task Force rekomendācijas, Moneyval pētījumi), vienlaikus ņemot vērā starptautisko un Latvijas Republikas normatīvo aktu (piemēram, NILLTFN likuma, FKTK 27.08.2008. normatīvo noteikumu Nr. 125 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi", Ministru kabineta 22.12.2008. noteikumu Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem") prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus1. IETEIKUMOS LIETOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI aizdomīgs darījums - darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu; čaulas banka - kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic reģistrētas vai licencētas elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs; dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; darījuma attiecības - iestādes un klienta attiecības, kuras rodas, iestādei veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis; ES - Eiropas Savienība; FATF (Financial Actions Task Force) - starptautiski atzīts pasaules standarts, kas nosaka vispusīgu un konsekventu pasākumu struktūru, kuru valstīm jāievieš cīņas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas nosaka starptautisku standartu, kurš valstīm ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas nodrošina mērķa sasniegšanu konkrētajos apstākļos; FATF 40 rekomendācijas - starptautiski atzīts pasaules standarts efektīvu NILLTFN pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu finanšu sistēmas darbības caurspīdīgumu un sniegtu valstīm atbalstu veiksmīgai pretdarbībai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem un teroristu finansētājiem; finanšu līdzekļi - personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli; FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija; FKTK noteikumi Nr. 125 - FKTK 27.08.2008. normatīvie noteikumi Nr. 125 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi"; klients - juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai iestāde sniedz pakalpojumu vai pārdod preci; Kontroles dienests - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests; kredītiestāde - Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas iestādes filiāle vai pārstāvniecība; līdzekļi - finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta; MK noteikumi Nr. 966 - Ministru kabineta 25.11.2008. noteikumi Nr. 966 "Noteikumi par to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām"; MK noteikumi Nr. 1071 - Ministru kabineta 22.12.2008. noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem"; neparasts darījums - darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm; neparasta darījuma pazīmju saraksts - Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu; NILL - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; NILLTFN likums - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums; patiesais labuma guvējs (turpmāk - PLG) - fiziskā persona: a) kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību, b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par PLG politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība, c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības, d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē; TF - terorisma finansēšana; trešā valsts - valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. I. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana 4. Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzskatāma manta un/vai finanšu līdzekļi, kuri iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 5. NILL ir process, ar kura starpniecību noziedzīgā ceļā iegūti finanšu līdzekļi un citi aktīvi tiek samainīti pret legāli iegūtiem finanšu līdzekļiem un citiem aktīviem, kuriem nav tiešas saiknes ar to nelegālu izcelsmi. Noziedzīgā ceļā iegūtie līdzekļi var būt dažādu veidu, tajā skaitā naudas, vērtspapīru, kustamā vai nekustamā īpašuma veidā. NILL parasti var noritēt trīs stadijās: 5.1. ievietošana (placement) - skaidra nauda vai tās ekvivalents tiek ievietots finanšu sistēmā; 5.2. izkārtošana (layering) - tiek veikta virkne sarežģītu finanšu darījumu, lai maskētu naudas izcelsmi; 5.3. integrācija (integration) - līdzekļi tiek integrēti atpakaļ ekonomikā tā, lai izskatītos, ka to izcelsme ir likumīga. Ieteikumos nosauktās NILL stadijas var neaptvert visus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas paņēmienus, jo atkarībā no apstākļiem kāda no parastajām stadijām var arī būt izlaista, līdz ar to iestādei, vērtējot klientu saimniecisko darbību un finanšu līdzekļu apriti, nevajadzētu balstīties tikai uz minētajām NILL stadijām, bet vērtēt izpētes rezultātus kopumā. 6. NILL un TF ir darbības, kas par tādām noteiktas NILLTFN likuma 5. pantā. 7. Darbības, kas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ietver: 7.1. noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu iegādi, izmantošanu vai saņemšanu; 7.2. zādzības, krāpniecības un citu predikatīvo noziegumu ceļā iegūtu līdzekļu pārvaldīšanu; 7.3. apzinātu iesaistīšanos jebkādu veidu darbībās ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem; 7.4. iesaistīšanos jebkādu veidu pasākumos, lai veicinātu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju; 7.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu investēšanu/ieguldīšanu citu veidu finanšu līdzekļos; 7.6. noziedzīgi iegūtu līdzekļu investēšanu/ieguldīšanu, iegādājoties citus līdzekļus, aktīvus; 7.7. pārvietojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. 8. Iestādēm, izvērtējot un novēršot ar terorisma finansēšanu saistītos riskus, ir jāņem vērā divas pamatatšķirības starp teroristu īpašumu (līdzekļiem) un noziedznieku īpašumu (līdzekļiem), proti: 8.1. līdzekļu apmēri, kas ir nepieciešami terora aktu finansēšanai, ne vienmēr ir nozīmīgi un darījumu veikšanai nav nepieciešamas sarežģītas shēmas; 8.2. teroristus var finansēt no legāli iegūtiem līdzekļiem, t. sk. ziedojumiem, un ir grūti noteikt brīdi, kurā šādi leģitīmi līdzekļi kļūst par teroristu īpašumu. 9. Ņemot vērā Kontroles dienesta 30.05.2013. sagatavoto informatīvo materiālu2 NILLTFN likuma subjektiem un to uzraudzības kontroles institūcijām, iestādēm ir regulāri jāizvērtē un jāuzlabo iekšējās kontroles sistēmas kvalitāte, lai novērstu risku to pakalpojumu izmantošanai terorisma finansēšanai. Papildus iestādēm ieteicams ņemt vērā arī Kontroles dienesta 26.03.2013. publicētās "Vadlīnijas finanšu institūcijām teroristu finansēšanas gadījumu noteikšanai"3. II. Pienākumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem un starptautiskajām prasībām 10. NILLTFN sistēmas darbības kvalitāte ir tieši atkarīga no tās dalībnieku izveidotās iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes. Sistēmas darbības pamatprincipi ir noteikti starptautiskajos standartos, kuru prasības Latvijā ir ieviestas ar NILLTFN likumu un kuru prasību izpildei ir svarīgi konstatēt un izprast visus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu (turpmāk - NILLTF) saistītos riskus, kas raksturīgi konkrētajai iestādei, tās klientiem un sniegtajiem pakalpojumiem. 11. NILLTFN pamatprasības iestādei nosaka šādi normatīvie akti: - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums; - FKTK 27.08.2008. normatīvie noteikumi Nr. 125 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi"; - Ministru kabineta 22.12.2008. noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem". 1. Iekšējās kontroles sistēma 12. Saskaņā ar NILLTFN likuma 6., 7. un 8. pantu iekšējās kontroles sistēma ir iestādes iekšējo normatīvo dokumentu kopums, to kontroles un izvērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu iestādes darbību tā, lai iestādes vadībai būtu pamatota pārliecība, ka iestāde ir nodrošināta pret risku tikt iesaistītai NILLTF darījumos, darbības riski tiek pastāvīgi uzraudzīti un novērtēti, operācijas (darījumi) notiek saskaņā ar iestādes noteikto kārtību, iestāde darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi, pilnībā ievērojot NILLTFN likuma un citu normatīvo aktu prasības. Līdz ar to iekšējās kontroles sistēmas jēdziens aptver plašākas darbības nekā tikai politikas un procedūras izstrāde. 13. Lai palīdzētu izprast NILL un TF risku, katrai iestādei ir jāizvērtē savu esošo un potenciālo klientu bāze, kā arī sniegtie pakalpojumi, mēģinot saskatīt vājās vietas, kuras varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai vai šādu darbību mēģinājumam. Viens no faktoriem, kuram jāpievērš būtiska uzmanība, veicot šādu izvērtējumu, ir tas, cik lielā mērā konkrētajā iestādē klienti izmanto skaidras naudas darījumus, līdz ar to noskaidrojot, cik lielā mērā iestādes pakalpojumus var izmantot pirmajā legalizācijas posmā - ievietošanā (placement), kad skaidra nauda vai tās ekvivalents tiek ievietots finanšu sistēmā. 14. Nozīmīga ir arī iestādes izpratne par to, kā tās sniegtos pakalpojumus var izmantot legalizācijas nākamajā posmā - izkārtošana (layering), kad tiek veikta virkne sarežģītu finanšu darījumu, lai slēptu naudas izcelsmi. Ja iestāde saredz, ka tās vājā vieta ir potenciāla iesaiste sarežģītos darījumos un darījumu shēmās, tai jānodrošina atbilstoša tās klientu darījumu uzraudzība un izpēte. 15. Iestādei jāņem vērā, ka gan NILLTFN likumā, gan arī FKTK noteikumos Nr. 125 ir noteiktas minimālās prasības, kas jāievēro NILLTFN likuma subjektiem, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi un mērķa sasniegšanu. Likumā nav iespējams paredzēt konkrētu pasākumu kopumu, piemēram, attiecībā uz klientu darījumu uzraudzību, klientu izpēti vai klientu padziļināto izpēti, līdz ar to, izstrādājot iekšējās procedūras un politikas, atbilstoši savam darbības veidam ir jānosaka detalizēts veicamo pasākumu kopums, lai tiktu nodrošināta efektīva un sistemātiska risku izvērtēšana un klientu izpēte un darījumu uzraudzība. 16. Sagatavojot iekšējos normatīvos dokumentus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, iestādei jāņem vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bet papildus tai ieteicams ņemt vērā arī labākās starptautiskās prakses piemērus (piemēram, FATF rekomendācijas, Wolfsberg standartus, The Joint Money Laundering Steering Group ieteikumus u. c.). 2. Iekšējās kontroles sistēmas nozīme iestādes darbībā 17. Iestādes iekšējo normatīvo dokumentu izstrādes mērķis, tāpat kā iekšējās kontroles sistēmas darbības izveides mērķis, saskaņā ar NILLTFN likuma 6. panta otro daļu ir pēc iespējas novērst iestādes iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Iekšējiem normatīvajiem dokumentiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie būtu efektīvi izmantojami un saprotami darbiniekiem ikdienas darbā, jo iekšējās kontroles sistēmu veido ne tikai dokumentāri izstrādāti normatīvie dokumenti, bet arī faktiski veicamie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. NILLTFN likuma 9. pants paredz arī iestādei pienākumu nodrošināt darbinieku regulāru apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības. 18. Iestāde iekšējās kontroles sistēmu4, t. sk. politikas un procedūras, organizē, ņemot vērā tās lielumu, veikto darījumu apmēru, to dažādību un sarežģītību, NILLTF riska lielumu un citus faktorus. Papildus iestādei jāņem vērā arī tās sniegtajiem pakalpojumiem un piedāvātajiem produktiem piemītošais NILLTF riska līmenis, proti, jāizvērtē, cik augsts risks pastāv iestādes pakalpojumiem un produktiem tikt izmantotiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā. 19. Iekšējās kontroles sistēma un tās apjoms ir atkarīgs no dažādiem ietekmējošiem faktoriem, piemēram: 19.1. riska līmeņa pakāpes, kas saistīta ar katru darbības virzienu; 19.2. iestādes sniegto pakalpojumu un piedāvāto produktu apmēra, nozares un sarežģītības; 19.3. piedāvāto produktu un sniegto pakalpojumu veida, klientu bāzes un saistītajām darbībām; 19.4. pakalpojumu un darījumu daudzveidības, tajā skaitā pakalpojumu ierobežotās vai neierobežotās ģeogrāfiskās izmantošanas iespējām; 19.5. darījumu skaita un apjoma; 19.6. pakalpojumu un produktu izplatīšanas veidiem. 20. Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, ir jāņem vērā arī: 22.1. iestādes vadības atbildības noteikšana; 22.2. iestādes vadības savlaicīga un regulāra informēšana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem iestādē; 22.3. atbildīgo darbinieku regulāra kvalifikācijas paaugstināšana NILLTFN jomā; 22.4. iestādes NILLTFN jomu regulējošo politiku un procedūru dokumentēšana, regulāra pārskatīšana un izvērtēšana (ne retāk kā vienu reizi gadā). 21. Katras iestādes pienākums atbilstoši NILLTFN likuma 7. pantā noteiktajam ir sagatavot un apstiprināt politikas un procedūras, kurām jāietver vismaz: 21.1. klientu identifikācijas kārtība un darbinieku pienākumi, veicot klientu identifikāciju; 21.2. sākotnējās informācijas iegūšana NILLTF riska, ko rada klients, izmantojot iestādes produktus un pakalpojumus, izvērtēšanai, piemēram, NILLTF risku novērtēšana un pārvaldīšana atbilstoši iestādes lielumam, darbības principiem un iespējamo risku raksturam. Iestādē jābūt izstrādātām procedūrām, kas nosaka kārtību, kādā tiek novērtēts, piemēram: a. ar klientu (t. sk. klienta patieso labuma guvēju) saistītais NILLTF risks; b. ar klienta rezidences (reģistrācijas) valsti saistītais NILLTF risks; c. ar klienta saimniecisko vai personisko darbību saistītais NILLTF risks; d. ar klienta izmantotajiem iestādes pakalpojumiem saistītais NILLTF risks; e. ar klienta veiktajiem darījumiem saistītais NILLTF risks. 21.3. pasākumi, kas veicami klientu izpētei (tajā skaitā padziļinātajai izpētei), informācijas iegūšanai par klientiem un tās izvērtēšanai; 21.4. pasākumu kopums lēmuma pieņemšanai par darījuma attiecību nodibināšanu ar klientu vai to neuzsākšanu; 21.5. pasākumu kopums, kas veicams klienta un tā veikto darījumu uzraudzībai (klienta izpēte un padziļinātā izpēte darījuma attiecību laikā); 21.6. veicamie pasākumi un kārtība lielu un/vai sarežģītu darījumu un sarežģītu darījumu shēmu konstatēšanai, kā arī citu darbību, kas var norādīt uz saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu (t. sk. atbalstīšanu), atklāšanai. Iestādei jābūt izveidotai procedūrai, lai tā, balstoties uz risku izvērtējumu, varētu konstatēt un rūpīgi izvērtēt: a. sarežģītus, savstarpēji saistītus un klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai neraksturīgi lielus darījumus (maksājumus); b. neparastus, aizdomīgus un savstarpēji saistītus darījumus, kuriem šķietami nav ekonomiska vai tiesiski nepārprotama mērķa; c. vai norādītais patiesais labuma guvējs tiešām ir klienta patiesais labuma guvējs; d. klienta naudas līdzekļu izcelsmi (t. sk. labklājības izcelsmi). 21.7. papildu pasākumi, kas tiks īstenoti, lai novērstu iestādes piedāvāto produktu un sniegto pakalpojumu, kuru izmantošana ir saistīta ar anonimitāti un neierobežotu izmantošanas limitu, izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas mērķiem; 21.8. veicamie pasākumi tādu darījumu konstatēšanai, riska izvērtēšanai un, ja nepieciešams, novēršanai, kuri veicina vai atbalsta anonimitāti; 21.9. veids, kā iestāde papildus klienta sniegtajai informācijai pārliecināsies, ka klients, kurš nav politiski nozīmīga persona, nodibinot darījuma attiecības, par tādu kļūst sadarbības laikā; 21.10. pasākumi, kas veicami iestādes atbildīgajam darbiniekam, identificējot neparastus un aizdomīgus darījumus; 21.11. pasākumi, kas veicami iestādes darbiniekam, lai pieņemtu lēmumu par ziņošanu Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtība, kādā veicama atturēšanās no šādu darījumu veikšanas; 21.12. riska pārvaldīšana, komunikācija un uzraudzība, t. sk. valdes un padomes lomas noteikšana, par NILLTFN atbildīgās amatpersonas funkcijas un, kur nepieciešams, atbilstošas iekšējā un ārējā audita lomas noteikšana, kas izklāstītas darbības atbilstības politikās un procedūrās; 21.13. visu iesaistīto darbinieku nepārtrauktas apmācības efektīva nodrošināšana; 21.14. sistēmas izveide, kas nodrošina pilnu un savlaicīgu informācijas sniegšanu uzraudzības iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm pēc šo iestāžu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 3. Atbilstības vadība 22. NILLTFN likuma 8. pants paredz iestādei pienākumu regulāri izvērtēt iekšējās kontroles sistēmas atbilstība un darbības efektivitāti (ieteicams vismaz vienu reizi gadā), lai pārliecinātos, ka izstrādātās politikas un procedūras, kā arī iekšējās kontroles sistēma kopumā spēj pārvaldīt NILLTFN riskus iestādē un nodrošināt NILLTFN jomu regulējošo prasību izpildi. 23. Iestādei ir jāievēro papildu riski, kas varētu rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un nepieciešamības gadījumā jāveic pasākumi iekšējās kontroles efektivitātes uzlabošanai. 24. Iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes novērtējumam iestādei ieteicams ņemt vērā 01.11.2012. FKTK normatīvos noteikumus Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi". III. Uz risku novērtējumu balstīta pieeja 25. NILL risks ir iespēja, ka personas, kas noziedzīgu darbību rezultātā ir ieguvušas mantu vai finanšu līdzekļus, kuru tālāka izmantošana ir iespējama, piešķirot tiem legālu raksturu, izmantos iestādes pakalpojumus, lai piešķirtu līdzekļiem legālu izcelsmi vai, piemēram, slēptu to izcelsmi. Savukārt TF risks ir iespēja, ka iestādes sniegtie pakalpojumi tiktu izmantoti terora aktu un teroristu finansēšanai un atbalstīšanai. 26. Universālas metodikas, kas noteiktu uz risku balstītas pieejas saturu un piemērošanu, nav, līdz ar to katrai iestādei jāveic individuāls riska izvērtējums, ņemot vērā tās sniegtos pakalpojumus, potenciālo klientu loku un citus apstākļus, kas var ietekmēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku. Efektīva uz risku balstīta pieeja noteikti ietver noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska noteikšanu un kvalificēšanu, kā arī saprātīgu kontroles mehānismu izveidi, pamatojoties uz identificētajiem riskiem. Efektīva uz risku balstīta pieeja ļaus iestādei spriest par saprātīgu darbību attiecībā uz tās klientiem. Pamatotas un skaidri formulētas uz risku balstītas pieejas piemērošana pamatos pieņēmumus iespējamā NILLTF riska pārvaldīšanai, kā arī ļaus pieņemt pamatotus lēmumus attiecībā uz to klientiem. 27. NILLTFN likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertā prasība attiecībā uz klientu izpēti un darbības uzraudzību veidotas, balstoties uz nepieciešamību izvērtēt iestādes darbībai un tās klientiem piemītošo NILLTF risku. Līdz ar to iestādei sākotnēji jāveic klientam piemītošo risku izvērtējums, lai noteiktu veicamās klienta izpētes un to veikšanai nepieciešamās informācijas un dokumentu apjomu. 28. Tādējādi uz risku novērtējumu balstīta pieeja sastāv no darbībām, kas jāveic, lai noteiktu visefektīvāko un atbilstošāko veidu, kā pārvaldīt un mazināt konstatētās vājās vietas un novērst NILLTF risku, piemēram: 28.1. identificējot NILLTF riskus, kas piemīt iestādei un tās piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem; 28.2. novērtējot riskus, ko rada iestādes klienti, to izmantotie produkti un pakalpojumi, to izmantošanas veids (piemēram, skaidras naudas darījumi klātienē, naudas pārvedumi vai pārskaitījumi attālināti u. tml.); 28.3. nosakot darījumu un klienta ģeogrāfisko raksturojumu (piemēram, klienta saimnieciskās darbības atrašanās vieta un pakalpojuma izmantošanas vieta, klienta līdzekļu izcelsme, līdzekļu saņēmējs u. tml.); 28.4. izstrādājot un ieviešot kontroles mehānismus identificēto risku pārvaldīšanai, novēršanai vai mazināšanai; 28.5. uzraugot un uzlabojot kontroles mehānismu efektivitāti; 28.6. dokumentējot, kas un kāpēc ir paveikts risku novērtēšanas un novēršanas posmos. 29. Sākotnēji, lai spētu izvērtēt klientam piemītošo NILLTF risku, iestādei ir jāiegūst pamatinformācija par klientu un tā saimniecisko vai personisko darbību. Atkarībā no iestādes darbības veida, sniegto pakalpojumu un piedāvāto produktu sarežģītības risku novērtējums galvenokārt rezultēsies ar riska līmeņa noteikšanu (piemēram, zems, vidējs, augsts, ļoti augsts vai paaugstināts). Riska līmeni ietekmējošie kritēriji palīdzēs noteikt klienta un produkta vai pakalpojuma riska līmeni, lai noteiktu veicamās izpētes, tostarp darījumu uzraudzības apjomu. Secīgi, veicot minētos pasākumus, iestādei jāveic klienta izpēte atbilstoši klientam piešķirtajam riska līmenim. 30. Saskaņā ar FKTK noteikumu Nr. 125 6. punktu iestādes var noteikt riska kategoriju svērto likmi un veidot klienta skaitliskā novērtējuma (scoring) sistēmu, kā arī izmantot citus standartizētus lēmumu pieņemšanas algoritmus, attiecīgi tos dokumentējot, ja tie nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. 31. Visbiežāk izmantotie kritēriji riska novērtēšanai, lai piešķirtu klientam atbilstošu riska līmeni, ir: valsts un ģeogrāfiskais risks; risks, ko rada klienta juridiskā forma; risks, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība; risks, ko rada klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi. Lai arī FKTK noteikumos Nr. 125 ir noteikti tikai iepriekš minētās pazīmes, papildus ir jāvērtē arī citi riskus ietekmējošie faktori atbilstoši piedāvāto produktu vai pakalpojumu specifikai, neaprobežojoties tikai ar normatīvajos aktos minēto. 32. Kad ir identificēti iespējamie NILLTF riski, iestādei šie riski ir jāizvērtē, lai noteiktu, vai iestāde ir gatava uzņemties identificētos riskus. Pieņemot lēmumu nodibināt darījuma attiecības un uzņemties identificēto risku pārvaldīšanu, iestādei ir jānosaka pasākumu kopums, kas mazina vai novērš identificētos NILLTF riskus, vienlaikus piešķirot tam arī nepieciešamos resursus. Iestādei jāapzinās, ka paaugstinātu risku pārvaldīšana vienmēr prasīs vairāk resursu nekā zemu risku pārvaldīšana. 1. Risku identificēšana (noteikšana) 33. Riski, ar kuriem iestāde saskaras, ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, tajā skaitā no iestādes klientu bāzes, valsts, izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī no iestādes struktūras un lieluma. 34. Riska identificēšana sastāv no vairākiem posmiem: 34.1. identificēt riska kategorijas/ietekmējošos faktorus, nosakot galvenos risku kritērijus5: Klienta risks Valsts risks Klienta saimnieciskās darbības risks. Produkta vai pakalpojuma risks. 34.2. identificēt risku mainīgos lielumus - lai veiktu turpmāku risku izvērtējumu, ir detalizēti jāizvērtē katrs no 1. punktā minētajiem kritērijiem. Papildus ir svarīgi ņemt vērā, ka ne vienmēr risku līmenis, kas vienā gadījumā ir attiecināms uz konkrētu produktu vai pakalpojumu un klientu, būs tāds pats kā citā gadījumā; 34.3. lai turpmāk varētu veikt efektīvu risku novērtējumu, ir jānosaka mainīgie lielumi, kas ietekmē katru no riska kategorijām, izmantojot iestādes izveidoto scoring sistēmu (ja tāda ir izveidota). Izstrādājot scoring sistēmu, var ņemt vērā, piemēram, arī FATF 2010. gada ziņojuma "Money Laundering Using New Payment Methods"6 sadaļā "The Risk Matrix" sniegtos piemērus. 2. Risku novērtējums 35. Kad risks ir identificēts, ir jāveic tā novērtēšana, lai varētu izveidot riska līmenim atbilstošu tā pārvaldīšanas mehānismu vai attiecīgi lemt par to, ka iestāde nevar uzņemties attiecīgo riska līmeni. Līdz ar to vērā ņemami ir apstākļi, kas raksturīgi konkrētajam klientam un kas norādītu uz augstāka riska klātbūtni un būtu ņemami vērā. Riska novērtējuma sistēmu var balstīt, piemēram, uz skaitliska vērtējuma piešķiršanu. Piemēram, attiecībā uz katru no riska kritērijiem7 (piemēram, valsts risks, klienta risks, produkta un pakalpojuma risks u. tml.) par katru no riska kritēriju ietekmējošiem faktoriem potenciālajam vai esošajam klientam piešķir punktu skaitlisko novērtējumu no 1 līdz 10, kurā 10 ir augstākās riska pakāpes novērtējums. Turpmāk dažādu faktoru skaitliskie vērtējumi tiek summēti, lai iegūtu kopējo vidējo aritmētisko novērtējumu, gala rezultātā iegūstot skaitli no 1 līdz 10. 36. Lai arī katra riska kategorija riska novērtēšanas sistēmā ir būtiska, skaidru riska novērtējumu var sasniegt, piemēram, nosakot katras riska kategorijas vidējo aritmētisko skaitli, pēc tam tos atkārtoti summējot un iegūstot kopējo riska novērtējuma vidējo aritmētisko skaitli. 2.1. Valsts risks 37. Izveidojot risku novērtēšanas (piemēram, scoring) sistēmu, ir būtiski vērtēt, kāda ir klienta valsts (jurisdikcija), kurā tas ir reģistrēts un/vai kurā veic saimniecisko darbību. 38. Valsts risks savienojumā ar citiem risku kritērijiem sniedz būtisku informāciju par iespējamu NILLTF risku. MK noteikumos Nr. 966 ir iekļautas valstis, kuras ir uzskatāmas par zemāka riska valstīm (NILLTFN jomā ekvivalentās valstis). 39. Ja potenciālā klienta rezidences vai reģistrācijas valsts ir iekļauta FATF paziņojumā, kurā tiek identificētas valstis, kuru normatīvie akti satur būtiskas nepilnības un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tas liecina, ka tam piemītošais NILLTF risks ir augstāks nekā klientam no valsts, kura FATF sarakstos nav iekļauta. Tomēr arī fakts, ka valsts nav iekļauta minētajā FATF sarakstā, vien nevar būt par pamatu uzskatīt, ka klientam piemīt zems NILLTF risks. 40. FATF regulāri trīs reizes gadā publicē arī informāciju par valstīm, kurās ir identificētas būtiskas neatbilstības starptautiskajām prasībām NILLTFN jomā, bet kuras ir izstrādājušas un ar FATF saskaņojušas darbības plānu, lai šādas neatbilstības novērstu. Arī šādu valstu rezidentiem ir pievēršama lielāka uzmanība, lai gan tiem piemītošais NILLTF risks vērtējams kā nedaudz zemāks. 41. Izvērtējot klienta valsts (jurisdikcijas) risku, vajadzētu ņemt vērā arī valsts reputāciju un reitingu starptautiskajos novērtējumos. Piemēram, ja kādā valstī ir nestabila politiskā situācija, augsts korupcijas līmenis publiskajā un privātajā sektorā, augsts narkotisko vielu ražošanas vai tranzīta līmenis, tad tas rada potenciāli lielāku varbūtību, ka šādā valstī reģistrēts vai rezidējošs klients varētu izmantot iestādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. 42. Kad iestāde ir identificējusi un noteikusi valsts risku, minētā riska mazināšanai vai novēršanai iestādei jānosaka sadarbības iespēju līmenis ar klientu atbilstoši tā izcelsmes valstij (jurisdikcijai). Šim nolūkam iestādei jāizprot sava "riska apetīte" un jāizsver, cik lielu risku tā ir gatava uzņemties, kā arī kādus pasākumus tā veiks, lai konkrēto risku mazinātu vai novērstu. 43. Iestāde var izstrādāt valstu sarakstu tās iekšējai lietošanai, dokumentējot sadalījumā pēc kategorijām, nosakot sadarbības līmeni atkarībā no konstatētā NILL un TF riska apmēra. Informācijas iegūšanai par konkrēto valsti vai teritoriju var izmantot arī interneta vietni http://www.knowyourcountry.com/index.html. 44. Ja potenciālā klienta rezidences vai reģistrācijas valsts ir iekļauta FATF paziņojumā8, kurā tiek identificētas valstis, kuru normatīvie akti satur būtiskas nepilnības un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tas liecina, ka tam piemītošais NILLTF risks ir augstāks nekā klientam no valsts, kura FATF sarakstos nav iekļauta. Tomēr arī fakts, ka valsts nav iekļauta minētajā FATF sarakstā, vien nevar būt par pamatu uzskatīt, ka klientam piemīt zems NILLTF risks. 45. Vienlaikus iestāde var ņemt vērā FATF regulāri publicēto informāciju par valstīm, kurās ir identificētas būtiskas neatbilstības starptautiskajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, bet kuras ir izstrādājušas un ar FATF saskaņojušas darbības plānu, lai šādas neatbilstības novērstu. Arī šādu valstu rezidentiem pievēršama lielāka uzmanība, lai gan tiem piemītošais NILLTF risks ir vērtējams kā nedaudz zemāks, salīdzinot ar iepriekšējā rindkopā minēto. 46. Iestādei jāņem vērā, ka īpaši lielu iespēju, ka klienta darbība varētu radīt iestādei lielāku risku tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā, var radīt klienti, kuru reģistrācijas valsts vai teritorija ir atvieglotu nodokļu režīmu (t. s. ārzonas teritorija), kura par tādu atzīta Ministru kabineta 31.03.1995. noteikumos Nr. 69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām". 47. Ieteikumu 46. punktā minētajā gadījumā paaugstinātu NILLTF risku rada arī tas, ka šādas kompānijas izveidošanas procesam un vēlāk arī tās darbībai lielā mērā piemīt anonimitātes pazīmes, proti, ir apgrūtināta šādu klientu īpašnieku un patieso labuma guvēju noteikšana. 2.2. Saimnieciskās vai personiskās darbības risks 48. Lai arī FKTK noteikumu Nr. 125 15. un 16. punktā ir minētas pazīmes, kuras liecina par paaugstinātu NILLTF risku, starptautiskajā praksē tiek uzskatīts, ka noteiktos apstākļos paaugstinātu risku rada arī citi saimnieciskās darbības veidi, piemēram: 48.1. skaidras un bezskaidras valūtas maiņa; 48.2. starpniecība automašīnu, ūdens transporta un aviācijas transporta tirdzniecībā; 48.3. lietotu automašīnu un automašīnu rezerves daļu tirdzniecība; 48.4. ceļojumu aģentūras; 48.5. vērtspapīru brokeri; 48.6. preču un pakalpojumu importa un eksporta kompānijas; 48.7. starpnieki tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas darījumos; 48.8. citi saimnieciskās darbības veidi, kuri rada augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. 49. Minētie saimnieciskās darbības veidi noteiktos apstākļos iestādei var radīt paaugstinātu NILLTF risku, īpaši gadījumos, ja par klienta piedāvātajām precēm un pakalpojumiem norēķini tiek veikti skaidrā naudā. Šādos gadījumos ir jāvērtē arī klienta darījumu partneri un preču un pakalpojumu faktiskais un/vai plānotais realizācijas apjoms, lai noteiktu, vai tas ir atbilstošs nozarei, kurā darbojas klients. 50. Ņemot vērā arī Kontroles dienesta tipoloģijas, iestādēm, novērtējot klienta saimnieciskās vai personiskās darbības risku pirms sadarbības uzsākšanas, ieteicams rūpīgi izvērtēt un pārzināt potenciālā klienta saimnieciskās darbības nozari. Savukārt, ja iestāde uzņemas pārvaldīt klienta radīto risku, tai būtu lietderīgi nodrošināt pastiprinātu jaunu klientu (piemēram, klienta un iestādes sadarbības laiks līdz sešiem mēnešiem) uzraudzību, lai gūtu pārliecību, ka iestāde netiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Piemēram, atbilstoši Kontroles dienesta praksē konstatētajai tipoloģijai (Kontroles dienesta 2012. gada ziņojums9) juridiskās personas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un iegūtu finanšu līdzekļus aplokšņu algu vai citām vajadzībām, pēc vienošanās ar shēmas organizatoriem pārskaita naudu uz iepriekš norādītu SIA par it kā notikušu preču piegādi vai sniegtu pakalpojumu un veiktos finanšu darījumus deklarē Valsts ieņēmumu dienestam. Tālāk juridisko personu grupa naudu pārskaita caur dažādu banku kontiem, tā tiek izņemta skaidrā naudā ārpus Latvijas robežām - visbiežāk Igaunijā, Lietuvā, Polijā - un nogādāta atpakaļ sākotnējiem finanšu līdzekļu pārskaitītājiem. 51. Iestādēm, kuru darbības joma ir saistīta tikai ar bezskaidras naudas maksājumu apkalpošanu un kuras darbojas interneta tirgotāju apkalpošanas jomā, ieteicams vērtēt ne tikai iepriekš minētos saimnieciskās darbības veidus, bet arī starptautisko norēķinu karšu VISA un MasterCard interneta tirgotāju risku klasifikāciju, piemēram: - VISA augsta riska interneta tirgotāji (High-Brand Risk Merchant Category Codes): http://usa.visa.com/ download/ merchants/visa-international-operating-regulations-main.pdf; - MasterCard augsta riska interneta tirgotāji (High-Risk Payment Facilitators): http://www.mastercard.com/ us/merchant/pdf/BM-Entire_Manual_public.pdf. 2.3. Klienta risks 52. Klientam (t. sk. klienta patiesajam labuma guvējam) vai klientu grupai, kas veic savstarpējus darījumus, piemītošā NILLTF riska novērtēšana un noteikšana ir ļoti būtiska, lai varētu noteikt kopējo NILLTF risku, ko rada klients, tā patiesais labuma guvējs vai savstarpēji saistīta klientu grupa. Iestādes klienti ir savstarpēji saistīti, ja tie iestādei veido kopīgu risku. Nosakot savstarpēji saistītu klientu grupas, iestādei ir lietderīgi izmantot FKTK 13.11.2010. normatīvo noteikumu Nr. 313. "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi" 1. pielikumā "Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanas pamatprincipi"10 norādīto. 53. Būtisks solis riska novērtējumā ir veikt klienta klientu (vai tā partneru) izpēti, proti, noskaidrot, kas ir tās personas, kuras izmanto klienta produktus vai pakalpojumus, kāda ir to saimnieciskā darbība (piemēram, no kā klients iegādājas tālāk pārdoto preci vai sniegtos pakalpojumus u.tml.), lai nodrošinātu principa "Zini sava klienta klientu" ievērošanu, gadījumos, kad Sabiedrības klients rada paaugstinātu NILLTF risku. Ir būtiski izvērtēt arī to, vai klients (t. sk. klienta patiesais labuma guvējs un pilnvarotā persona) iepriekš nav bijis iesaistīts NILLTF vai šādu darbību mēģinājumā. Ja iestāde ir noskaidrojusi, ka klients iepriekš ir bijis iesaistīts vai notiesāts par noziedzīgiem nodarījumiem, iestāde, vērtējot šādas personas, var piešķirt augstāko riska vērtējumu. 54. Iestādei, nosakot klienta riska līmeni un izveidojot NILLTF riska sistēmu, jāņem vērā FKTK noteikumu Nr. 125 15. punktā noteiktās klienta augsta riska pazīmes. 55. Papildus normatīvajos aktos norādītajām risku pazīmēm, kā arī pamatojoties uz iestādes izstrādātajiem kritērijiem, iestādes NILLTFN jomā atbildīgajam darbiniekam ir jānosaka, vai konkrētais klients rada iestādei paaugstinātu NILLTF risku. Dažādās situācijās klienta risku ietekmējošie faktori var klientam piemītošo riska līmeni pazemināt vai paaugstināt. 56. Uzsākot sadarbību, par klientam piemītošu paaugstinātu NILLTF risku var liecināt, piemēram, tas, ka: 56.1. klients (t. sk. pilnvarotā persona) nervozē bez acīmredzama iemesla; 56.2. klientam (t. sk. pilnvarotajai personai) ir pavadītāji, kas viņu vēro vai veic visas darbības, t. sk. pārrunas ar iestādes darbinieku, klienta vietā; 56.3. klients (t. sk. pilnvarotā persona) atsakās klātienē aizpildīt klienta anketu, nespēj norādīt nepieciešamo informāciju; 56.4. iestādei sniedzamo informāciju par saimniecisko vai personisko darbību klients (t. sk. pilnvarotā persona) saskaņo attālināti ar trešajām personām. 57. Iestādei jāņem vērā mainīgie faktori, kas sadarbības laikā ar klientu var liecināt par tam piemītošu paaugstinātu NILLTF risku, piemēram: 57.1. bieža un klientam netipiska līdzekļu kustība starp klientu un norādītajiem partneriem vai līdzekļu saņēmējiem bez ticama un pamatota izskaidrojuma; 57.2. klienta veikto produktu un pakalpojumu iegāde vai maksājumu veikšana bez komerciāli loģiska un izskaidrojama pamatojuma - darījumi, kuriem nav nepārprotami skaidra ekonomiskā būtība un tiesiskais mērķis; 57.3. situācijas, kad klienta vai tā patiesā labuma guvēja labklājības izcelsmes un līdzekļu izcelsmes noskaidrošana ir apgrūtināta un nav iespējams par to gūt pamatotu pārliecību un loģisku izpratni par iegūtās informācijas atbilstību un sasaisti ar klientu (tostarp patieso labuma guvēju) un tā darbību; 57.4. situācijas, kad klienta pilnvarotie pārstāvji izvairās atklāt, kas ir klienta patiesie labuma guvēji; 57.5. situācijas, kad rodas šaubas, ka klients izmanto produktus vai pakalpojumus citas personas, nevis savā vārdā, izvairoties no patiesā labuma guvēja atklāšanas; 57.6. situācijas, kad klienta juridiskā struktūra vai darījuma attiecības starp iestādi un klientu vai starp klientu un tā partneriem ir tādas, kurās ir sarežģīti noskaidrot, identificēt un gūt pārliecību, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs patiešām ir klienta patiesais labuma guvējs; 57.7. gadījumi, ja klients, nodibinot darījuma attiecības, deklarējis vai veic regulārus un būtiska apjoma darījumus vai skaidras naudas darījumus, kas ir neraksturīgi klienta saimnieciskajai darbībai piemēram: 57.7.1. saņem bezskaidras naudas līdzekļus un regulāri veic skaidras naudas izmaksas, kuru apmērs ir būtisks attiecībā pret deklarēto vidējo mēneša apgrozījumu vai norādīto viena darījuma maksimālo apmēru; 57.7.2. regulāri veic būtiska apjoma attiecībā pret deklarēto vidējo mēneša apgrozījumu vai norādīto viena darījuma maksimālo apmēru skaidras naudas iemaksas, pēc tam veicot iemaksāto naudas līdzekļu pārvedumu citām personām). 58. Ieteikumu 57. punktā minētie faktori var ne tikai liecināt par paaugstinātu NILLTF risku, ko rada klients, bet tos var arī uzskatīt par aizdomīguma pazīmēm. 59. Ja par klientu (t. sk. patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu) ir pieejama informācija no publiskiem un neatkarīgiem avotiem, klienta riska skaitliskais novērtējums noteiktos apstākļos var pazemināt kopējo klienta riska novērtējumu. Savukārt, ja par klientu nav pieejama nekāda informācija publiskos un neatkarīgos informācijas avotos, iestādei var tikt radīts paaugstināts risks. Šādos gadījumos, lai noteiktu klienta riska līmeni, pirms darījuma attiecību uzsākšanas iestādei jāiegūst pēc iespējas vairāk papildu informācijas, lai varētu nodrošināt arī principa "Zini savu klientu"11 ievērošanu. 60. Iestādēm jāņem vērā, ka paaugstināts risks rodas arī situācijās, ja, izmantojot iestādei pieejamos resursus, ir būtiski apgrūtināta patiesā labuma guvēja noskaidrošana. Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot trastus, labdarības fondus u. c. 2.4. Produkta un pakalpojuma risks 61. Ļoti svarīgs riska novērtēšanas elements ir regulāri pārskatīt, kā iestādes esošos un jaunos produktus vai pakalpojumus var izmantot NILLTF mērķim. Kopējo riska novērtējumu, pamatojoties uz klienta izmantotajiem produktiem vai pakalpojumiem, var aprēķināt, izmantojot virkni uz produktiem un pakalpojumiem attiecināmus ietekmējošus faktorus. Produkta vai pakalpojuma riska noteikšanā var palīdzēt atbilžu iegūšana uz šādiem jautājumiem, piemēram, vai piedāvātais produkts vai pakalpojums (jauns vai jau eksistējošs): 61.1. raksturojas ar īpaši lielu12 darījumu vai investīciju apjomu; 61.2. pieļauj, ka tiek veikti darījumi trešo personu labā un vārdā; 61.3. ir iespējams tikai ar valsts iestāžu atļauju un klienta atbilstības pārbaudi. 62. Novērtējot riska līmeni, kas piemīt iestādes piedāvātā produkta vai pakalpojuma izmantošanai NILLTF mērķiem, papildus FKTK noteikumu Nr. 125 18. punktā minētajiem kritērijiem būtu lietderīgi ņemt vērā arī citus riska kategoriju ietekmējošus faktorus, piemēram: 62.1. produktu vai pakalpojumu var izmantot ne tikai klients, bet arī citas trešās personas; 62.2. produkti vai pakalpojumi, kurus var izmantot, nodibinot darījuma attiecības neklātienē, piemēram, ar interneta starpniecību; 62.3. klients uzsāk darījuma attiecības, lai izmantotu piedāvātos produktus vai pakalpojumus, ar aģenta starpniecību. 63. Papildus minētajiem risku ietekmējošiem faktoriem, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ir jāvērtē arī klienta saimnieciskās vai personiskās darbības specifikai piemītošie riski un tos ietekmējošie faktori. Šie faktori var ietekmēt klienta kopējo riska līmeni, piemēram: 63.1. klienta rīcībā netipiski liela apjoma līdzekļi vai veikti netipiski liela apjoma darījumi (apmēra un/vai skaita ziņā) salīdzinājumā ar citām personām, kas darbojas līdzīgā nozarē vai jomā. Tomēr NILLTFN jomā atbildīgajam darbiniekam jāņem vērā un jāapzinās, ka terorisma finansēšanai bieži tiek izmantoti maza apjoma maksājumi; 63.2. iestādes un klienta darījuma attiecību ilgums. Ilgtermiņa darījuma attiecības ir viens no faktoriem, kas var samazināt klientam kopējo piemītošo NILLTF risku. Ja iestādes rīcībā ir informācija, ka klients regulāri maina pakalpojumu sniedzēju (piemēram, nelielu laika posmu izmanto vienas kredītiestādes vai finanšu iestādes pakalpojumus, pēc tam citas utt.), NILLTFN jomā atbildīgajam darbiniekam ir jāvērtē šādas rīcības iemesli un jānosaka, vai šis faktors pazemina vai paaugstina kopējo NILLTF riska līmeni. 64. Ieteikumu 66. punktā norādītās risku kategorijas ietekmējošie faktori, kas ietekmē klientam piemītošo kopējo NILLTF risku, neaprobežojas ar veikto uzskaitījumu. Līdz ar to iestādei ir jānosaka dažādu veidu pazīmes, kas ir kopējo riska līmeni ietekmējošie faktori, atbilstoši to saimnieciskās darbības specifikai, sarežģītībai un sniegtajiem pakalpojumiem vai piedāvātajiem produktiem. 65. Izstrādājot riska novērtējuma sistēmu, papildus jānodrošina NILLTF risku uzraudzība un pārvaldīšana, lai spētu konstatēt, piemēram: 65.1. negaidītu klienta darījumu apgrozījuma pieaugumu pretēji sākotnēji deklarētajam; 65.2. klientam un tā saimnieciskajai un personiskajai darbībai neraksturīgus un neatbilstošus darījumus. 66. Lai veiksmīgi spētu jau sākotnēji identificēt NILLTF riskus un izvērtēt klienta radītā NILLTF riska līmeni, iestāde var vērtēt kopā dažādas risku kategorijas un to ietekmējošos faktorus, kā tas norādīts, piemēram, tabulā Nr. 2.1: Tabula Nr. 2.1 Klienta risks ●  FKTK noteikumu Nr. 125 15. punkta apakšpunktos norādītās pazīmes; ●  Klienta (tajā skaitā PLG un pilnvarotās personas) kopējā atbilstība un reputācija; ●  Politiskā piederība (politiski nozīmīgas personas); ●  Klienta līdzekļu izcelsme/avots (source of funds, origin of funds); ●  Klienta darbības (pastāvēšanas) ilgums; ●  Izmaiņu biežums īpašnieku un amatpersonu (valdes) sastāvā; ●  Citas NILLTF kopējo riska līmeni ietekmējošas pazīmes. Valsts risks ●  FKTK noteikumu Nr. 125 13. punkta apakšpunktos norādītās pazīmes; ●  Politiskā situācija klienta (tostarp patiesā labuma guvēja) reģistrācijas/ faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas valstī/teritorijā; ●  Ekonomiskā situācija klienta (tostarp patiesā labuma guvēja) reģistrācijas/ faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas valstī/teritorijā; ●  Korupcijas līmenis klienta (tostarp patiesā labuma guvēja) reģistrācijas/ faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas valstī/teritorijā; ●  Organizētās noziedzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas līmenis klienta (tostarp patiesā labuma guvēja) reģistrācijas/ faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas valstī/teritorijā; ●  Citas NILLTF kopējo riska līmeni ietekmējošas pazīmes. Klienta saimnieciskās darbības risks ●  FKTK noteikumu Nr. 125 16. punkta apakšpunktos norādītās pazīmes; ●  Starpniecība darījumos ar transporta tirdzniecību; ●  Starpniecība antikvariāta un mākslas darbu tirdzniecībā; ●  Bezskaidras naudas valūtas maiņas pakalpojumi; ●  Elektroniskās valūtas maiņas pakalpojumi; ●  Citas NILLTF kopējo riska līmeni ietekmējošas pazīmes. Produkta vai pakalpojuma risks ●  FKTK noteikumu Nr. 125 17. punkta apakšpunktos norādītās pazīmes; ●  Skaidras naudas darījumi (iemaksas/izmaksas); ●  Citas NILLTF kopējo riska līmeni ietekmējošas pazīmes. 67. Iestādei jāņem vērā, ka šajos ieteikumos iekļautajā tabulā Nr. 2.1 minētajos piemēros uzskaitītie riska kritērijus ietekmējošie mainīgie lielumi atsevišķos gadījumos var gan palielināt, gan samazināt kopējo klientam vai darījumam piemītošo riska līmeni. Ieteikumu 66. punktā ietvertajai tabulai Nr. 2.1 ir tikai informatīvs raksturs, un tajā norādītie riska kategorijas ietekmējošie faktori nav uzskatāmi par vienīgajiem, jo jāņem vērā katras iestādes atšķirīgā darbības specifika, darbības joma, klientu bāze un citi faktori. 2.5. Riska pārvaldīšana un mazināšana 68. Tiklīdz ir veikts atbilstošs NILLTF riska novērtējums, iestādei ir pienākums izveidot tam atbilstošu pārvaldīšanas mehānismu un iekšējās kontroles sistēmas dokumentos papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļaut savam darbības modelim raksturīgos risku mazinošos pasākumus. 69. Saskaroties ar paaugstināta riska klientiem vai to veiktiem paaugstināta riska darījumiem, nevajadzētu aprobežoties tikai ar normatīvajos aktos minēto prasību izpildi. Iestādes vadībai un atbildīgajiem darbiniekiem ir jāizlemj, kādas pārbaudes un kādi pasākumi ir veicami, lai mazinātu un novērstu risku iestādes iesaistīšanai NILLTF vai šādu darbību mēģinājumā. Iestādei jāiegūst informācija un dokumenti un jāveic NILLTF risku mazinošie pasākumi tādā apjomā, lai spētu pārvaldīt risku, kuru tā uzņemas, nodibinot darījuma attiecības ar klientu. 70. Iestādei iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāte jānovērtē, tajā skaitā jāpārskata procedūras (ieteicams ne retāk kā vienu reizi gadā). IV. Klientu identifikācija 71. NILLTFN likuma 16. pants aizliedz nodibināt darījuma attiecības ar anonīmu (neidentificētu) klientu un NILLTFN likuma 11. pants paredz iestādei pienākumu identificēt klientu. 72. Klientu identifikācija veicama atbilstoši NILLTFN likuma 12. un 13. pantā noteiktajām prasībām. 1. Fizisko personu identifikācija 73. Identifikācijas rezultātā iegūtā informācija vienmēr ir jāpārbauda. Saskaņā ar NILLTFN likuma 12.pantu fizisko personu identitāte ir pārbaudāma, pieprasot uzrādīt attiecīgu personas apliecinošu dokumentu, kurā būtu norādīts vismaz personas vārds, uzvārds, personas kods (vai dzimšanas datums Latvijas Republikas nerezidentiem) kā arī pievienots fotogrāfisks attēls. Klientu nerezidentu, kuru rezidences valsts atrodas ārpus Eiropas Savienības, gadījumos svarīgi ir pārliecināties, ka persona ieceļojusi Latvijā legāli (t. i., tai ir izsniegta vīza, ceļošanas dokumentā ir atzīme par valsts robežas šķērsošanu u. tml.). 2. Juridisko personu identifikācija 74. Izvērtējot klientam piemītošo NILLTF riska līmeni, ir jānosaka, vai ir saprotama klienta juridiskā forma, struktūra un īpašnieki. Identificējot klientus juridiskas personas, standarta situācijā ir jāiegūst NILLTFN likuma 13. pantā minētie dokumenti un informācija. 75. Juridisko personu identifikācija veicama, iegūstot reģistrācijas apliecību (oriģinālu vai iegūstot tās izdruku no attiecīgo valstu uzņēmumu reģistriem). Papildus ir jāveic arī klienta pilnvarotās personas identifikācija saskaņā ar NILLTFN likuma 12. panta prasībām. 76. Klienti ir jāidentificē pirms darījuma attiecību nodibināšanas, atverot jebkāda veida kontu, kā arī pieņemot no klienta glabāšanā finanšu līdzekļus un citas vērtības. Iestādei klienti ir jāidentificē saskaņā ar NILLTFN likuma prasībām. 77. Klienta un tā pilnvarotās personas identificēšanu, pamatojoties uz klienta uzrādītajiem personu apliecinošiem dokumentiem un dokumentiem, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu un tiesisko reģistrāciju, vairumā gadījumu var uzskatīt par pietiekamu. Tomēr, ja klients vai tā veiktie darījumi darījuma attiecību laikā rada iestādei paaugstinātu risku, iestādei ir ieteicams lemt par nepieciešamību iegūt papildu informāciju vai dokumentus, lai pārbaudītu sākotnējās identifikācijas procesā iegūto datu aktualitāti un atbilstību faktiskajai situācijai. Papildu informāciju (skatīt arī šo ieteikumu 78. punktu) un to pamatojošos dokumentus var iegūt no klienta vai no publiskiem reģistriem, piemēram, datu bāzes Lursoft. 78. Papildus ieteicams (īpaši gadījumos, ja paaugstināta riska klients vai Latvijas Republikas nerezidents) iegūt šādu informāciju un to pamatojošus datus vai dokumentus: 78.1. uzņēmuma amatpersonu, pilnvaroto pārstāvju personu identificējošus datus; 78.2. datus par patieso labuma guvēju; 78.3. pilnvaroto personu pārstāvības tiesību un pārstāvības apjomu apliecinošu dokumentu (piemēram, notariāli apliecinātu pilnvaru); 78.4. pilnvarotās personas personu apliecinošu dokumentu. 79. Identificējot klientu, ir jānodrošina arī klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana, iegūstot patieso labuma guvēju identificējošu informāciju. 80. Ja informācija par klienta tiesisko reģistrāciju ir publiski pieejama uzņēmumu vai ārvalstu kompāniju reģistros, iestāde ir tiesīga nepieprasīt juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju apliecinošus dokumentus, kā arī pilnvarotās personas pārstāvības tiesību apliecinošu dokumentu, ja šāda informācija ir iegūstama no publiskiem reģistriem. 81. Papildus būtu lietderīgi pārbaudīt juridisko personu iesniegto informāciju publiskajās datu bāzēs, piemēram, Lursoft (attiecībā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rezidentiem), lai gūtu pārliecību, ka klienta sākotnēji iesniegtā informācija un dokumenti ir aktuāli. 82. Klienta identifikācija saskaņā ar NILLTFN likuma 11. pantu ir jāveic šādos gadījumos: 82.1. pirms darījuma attiecību uzsākšanas; 82.2. pirms atsevišķa darījuma, neuzsākot darījuma attiecības, ja darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā; 82.3. ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ir ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā; 82.4. pirms atsevišķa darījuma, ja darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm13; 82.5. ja, veicot darījumu, kura pazīmes neatbilst nevienai no neparasta darījuma pazīmēm, tomēr rodas aizdomas par NILLTF vai šādu darbību mēģinājumu; 82.6. ja rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu; 82.7. (atkārtota identifikācija) ja klienta un/vai tā pārstāvja identitāti apliecinošajos datos ir notikušas izmaiņas (piemēram, vārda, uzvārda maiņa); 82.8. citos iestādes procedūrās noteiktos gadījumos. 83. Lai arī iestādei NILLTFN likuma 11. pantā ir noteikts pienākums veikt klienta identifikāciju, ja darījuma summa vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu summa ir ekvivalenta 15 000 euro (skatīt arī šo ieteikumu 82.2. un 82.3. punktu), iestāde ir tiesīga, kā arī tai ir ieteicams, balstoties uz risku novērtējumu, veikt klienta identifikāciju, nosakot mazāku darījuma summas robežlielumu atbilstoši iestādes piedāvāto produktu un pakalpojumu specifikai. Zemākas darījuma summas robežlieluma noteikšana veicinās iespēju efektīvāk identificēt aizdomīgus darījumus. 84. Nosakot zemāku robežlielumu, iestādei ir jāņem vērā arī citos normatīvajos aktos noteiktais (piemēram, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju 5. panta pirmā punkta prasībai iestādei ir jānodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota pilnīga informācija par maksātāju). 3. Klientu neklātienes (non-face-to-face) identifikācija 85. Ja iestāde ir paredzējusi uzsākt sadarbību ar klientiem, kurus tā identificē neklātienē (klientam klāt neesot), jāņem vērā ar šādu pieeju saistītie riski. Klienti, kuri identificēti, tiem personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā, rada iestādei paaugstinātu risku. NILLTFN likuma 22. panta otrās daļas 1. punkts nosaka pienākumu veikt klienta padziļinātu izpēti, ja darījuma attiecības ar klientu uzsāktas, tam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā. 86. Ieteikumu 85. punktā minētajā gadījumā ir nepieciešams veikt pasākumus (atbilstoši piemītošajam NILLTF riska līmenim veicami viens vai vairāki NILLTFN likuma 23. panta pirmajā daļā minētie pasākumi), lai pārbaudītu klienta identifikācijas procesā iegūtos datus, piemēram: 86.1. iegūstot papildu dokumentus, datus vai informāciju no neatkarīgiem un ticamiem avotiem (piemēram, publiskajiem reģistriem); 86.2. pārbaudot papildus iesniegtos dokumentus vai iegūstot citas ES dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu (piemēram, iestādei oficiāli adresētu rekomendācijas vēstuli vai ar SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication) ziņojumu starpniecību), ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu ies …