📄 Likuma teksts
Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-286-sn
Rīgā 2024. gada 28. jūnijā (prot. Nr. 123, 8. §)
Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8. panta pirmo daļu un
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību,
un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8., 9. punktu, 15.8. un 19.7. apakšpunktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību (turpmāk arī – pašvaldība):
1.1.1. ielu tirdzniecību reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā vai ielu tirdzniecības organizēšanu reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā;
1.1.2. ielu tirdzniecību pasākuma laikā vai ielu tirdzniecības organizēšanu pasākuma laikā;
1.1.3. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecību vai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanu;
1.1.4. ielu tirdzniecības organizēšanu Ziemassvētku laikā;
1.1.5. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu;
1.2. kārtību, kādā reģistrē jaunu ielu tirdzniecības vietu vai veic izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā;
1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;
1.4. ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;
1.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;
1.6. alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašo kārtību ielu tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietā.
2
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. ielu tirdzniecības vietas platība – visu tirdzniecības norisei nepieciešamo elementu kopuma (ielu tirdzniecības vietas specializētās iekārtas, galdi, letes, jumtiņš, saulessargs, soli, krēsli, kāpšļi, mantu glabāšanas kastes, atkritumu urnas, mākslīgās grīdas, pandusi, norobežojumi, augu konteineri, ēdienkartes u. tml.) un tirgotāja aizņemamās platības (minimālā 0,60 m x 0,60 m) summārā vertikāla projekcija uz zemes;
2.2. ietves brīvais platums – attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga, markīzes, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas, mākslīgās grīdas, pandusa, norobežojuma, augu konteinera, ēdienkartes u. tml.) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai (elementu daļas virs augstuma atzīmes 2,5 m neietekmē ietves brīvā platuma aprēķinu);
2.3. piebrauktuves un iebrauktuves platums – operatīvajam transportam paredzēts attālums uz brauktuves vai ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga vai jumtiņa) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda transporta kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai;
2.4. brauktuves brīvais platums – transportlīdzekļu satiksmei paredzētais attālums uz ceļa braucamās daļas, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga, markīzes, terases grīdas u. tml.) malējās robežas līdz brauktuves malai pretējā pusē, visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementam pretējā pusē (piemēram, saulessargam, markīzei, terases grīdai u. tml.) vai līdz jebkāda cita kustību traucējoša elementa malējai robežai.
3
3. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā un tirdzniecības organizators nav pašvaldība, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam. Tirdzniecības dalībniekam par preču pārdošanu attiecīgajā ielu tirdzniecības vietā vienlaicīgi nevar tikt piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās un maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu.
4
4. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta pēc pašvaldības nodevas samaksas.
5
5. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) pašvaldība pārbauda:
5.1. Fizisko personu reģistrā ar nolūku pārliecināties par sniegto datu pareizību un attiecīgās personas esību;
5.2. Pārtikas un veterinārā dienesta reģistros ar nolūku pārliecināties par personas atbilstību mājas apstākļos ražotas produkcijas ražotāja statusam.
6
2. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā
2.1. Atļaujas ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā izsniegšana
6. Atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (1. pielikums) vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (2. pielikums) (turpmāk – atļauja tirdzniecībai reģistrētajā vietā) tiek izsniegta, ja ielu tirdzniecības vieta ir iekļauta Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā un plānotā tirdzniecība atbilst attiecīgās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas darbības nosacījumiem.
7
7. Lai saņemtu atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā, tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators iesniedz elektroniski (pa e-pastu: aic@riga.lv) vai papīra formā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (turpmāk – Apkaimju iedzīvotāju centrs) attiecīgo iesniegumu (3. vai 4. pielikums) un iesnieguma veidlapā norādītos dokumentus.
8
8. Atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā izsniedz uz iesniegumā norādīto laikposmu kalendārā gada ietvaros vai ne ilgāk kā līdz nākamā gada februāra beigām, ja kopējais tirdzniecības periods nepārsniedz 12 mēnešus.
9
9. Ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem:
9.1. pieteikties atļaujai tirdzniecībai reģistrētajā vietā var ne agrāk kā trīs mēnešus pirms plānotās tirdzniecības uzsākšanas dienas;
9.2. atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā izdod uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;
9.3. atļauja tirdzniecībai reģistrētajā vietā vienam tirdzniecības dalībniekam vienā adresē un vienā laikā tiek izsniegta uz vietu skaitu, kas nav lielāks par konkrētajā adresē esoša viena tirdzniecības galda vietu skaitu.
10
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
10. Tiesības veikt ielu tirdzniecību vai organizēt ielu tirdzniecību SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā, izņemot reģistrēto ielu tirdzniecības vietu Skārņu ielā.
11
11. Pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Pilsētas attīstības departaments) 7. punktā minētā iesnieguma izskatīšanas ietvaros saskaņo ielu tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trim gadiem. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts ielu tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums, kā arī nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi.
12
12. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (turpmāk – Ārtelpas un mobilitātes departaments) 7. punktā minētā iesnieguma izskatīšanas ietvaros saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trim gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums ir saskaņojams atkārtoti, ja pēc saskaņojuma saņemšanas:
12.1. tiek veiktas izmaiņas ielu tirdzniecības vietas novietnei būvju situācijas plānā;
12.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, velostatīvi, reklāmas objekti u. c., kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas platību.
13
13. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums nav nepieciešams:
13.1. ja, reģistrējot jaunu ielu tirdzniecības vietu, ielu tirdzniecības vietas vizuālais risinājums, izvietojums un izmēri ir saskaņoti Pilsētas attīstības departamentā vienam un tam pašam ielu tirdzniecības dalībniekam attiecīgā kalendārā gada vai gadalaika ietvaros;
13.2. ja pēc tam, kad beidzies Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma derīguma termiņš un kopš minētā saskaņojuma sniegšanas ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, nav realizējušies 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētie nosacījumi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot ielu tirdzniecības vietu atbilstoši pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam; Apkaimju iedzīvotāju centram adresētajā iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās ielu tirdzniecības vietas atbilstību pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, un pievieno aktuālas (iepriekšējā saskaņojuma termiņa beigās) pilnībā aprīkotas ielu tirdzniecības vietas krāsainas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) vides kontekstā. Gadījumā, ja Pilsētas attīstības departamenta saskaņojumā tika izvirzīti nosacījumi, iesniegumam pievieno fotofiksācijas, kas atspoguļo visu nosacījumu izpildi;
13.3. ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem;
13.4. ja ielu tirdzniecības vietu iekārto atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta noteiktajam tipveida risinājumam, kas publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv.
14
14. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Pilsētas attīstības departamenta saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna kopiju, izņemot, ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā.
15
2.2. Prasības reģistrēto ielu tirdzniecības vietu risinājumam un kārtība, kādā pašvaldība reģistrē jaunu ielu tirdzniecības vietu vai veic izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā
15. Reģistrētās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā, izņemot, ja tā ir pašvaldības iekārtota vai ir saskaņota Pilsētas attīstības departamentā kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītu tirdzniecības vietu skaitu:
15.1. ievēro šādas prasības:
15.1.1. ielu tirdzniecības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā vizuālo uztveri, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, vērtību kopuma radīto noskaņu;
15.1.2. visi ielu tirdzniecības vietas elementi, kā arī divu (un vairāk) vienkopus izvietotu ielu tirdzniecības vietu dizaina risinājumi ir stilistiski vienoti;
15.1.3. Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijā papildus:
15.1.3.1. ielu tirdzniecības vieta ir individuāli integrēta konkrētā pilsētvidē un veido ar to vienotu ansambli;
15.1.3.2. ielu tirdzniecības vieta neveido krāsu kontrastu ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi, ietver klusinātus vai monohromus toņus;
15.1.3.3. ielu tirdzniecības vieta neatrodas zaļajā zonā un apstādījumos;
15.1.4. ielu tirdzniecības vieta netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir vismaz 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
15.1.5. tiek nodrošināts piebrauktuves un iebrauktuves platums vismaz 3,50 m un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
15.1.6. izvietojot ielu tirdzniecības vietu ielu sarkanajās līnijās, tās platība nedrīkst pārsniegt 5 m2;
15.1.7. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu ielu tirdzniecības vietās ir paredzētas atkritumu urnas;
15.1.8. tirdzniecības aprīkojums ir viegli pārvietojams, nav pieļaujamas būves;
15.1.9. atļauts tikai viegli pārvietojams, uz riteņiem vai uz balstiem stiprināts (ne mazāk kā 10 cm augstumā virs zemes) mobils ielu tirdzniecības aprīkojums ar jumtu no ruļļu materiāla (impregnēta auduma, tenta u. tml. materiāla) un mobili saulessargi vai lietussargi bez ieseguma materiāla pārkarēm zem kupola malas; nav pieļaujams šīfera, kārniņu, dēļu, šūnu polikarbonāta, skārda lokšņu u. tml. jumta segums; jumta ieseguma apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, izņemot saldējuma iekārtas aprīkojumu;
15.1.10. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
15.2. aizliegts:
15.2.1. izvietot ielu tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām, pasliktinot konkrēto pilsētvidi;
15.2.2. izvietot ielu tirdzniecības vietu pie publisku ēku ieejām, pasliktinot konkrētās ēkas uztveramību, funkcionalitāti un arhitektūru;
15.2.3. aizsegt gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
15.2.4. izvietot ielu tirdzniecības vietu zaļajā zonā un apstādījumos bez īpašnieka vai apsaimniekotāja saskaņojuma;
15.2.5. aizsegt vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, inženierkomunikāciju aprīkojumu (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgus objektus; bez telpu lietotāja piekrišanas aizsegt skatlogus un bez īpašnieka piekrišanas – stacionārus reklāmas objektus;
15.2.6. izvietot teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);
15.2.7. izmantot plēves;
15.2.8. izmantot iekštelpu interjera mēbeles;
15.2.9. izmantot mehāniskos transportlīdzekļus un rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilerus):
15.2.9.1. ierīkotās peldvietās un pludmalē;
15.2.9.2. ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3500 kg, piekabes (treilera) pilna masa pārsniedz 1750 kg.
16
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
16. Lai reģistrētu jaunu ielu tirdzniecības vietu pašvaldības Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā vai veiktu izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā, Apkaimju iedzīvotāju centrā iesniedz iesniegumu (5. pielikums) un iesnieguma veidlapā norādītos dokumentus.
17
17. Apkaimju iedzīvotāju centrs jaunu ielu tirdzniecības vietu reģistrē Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā, ja tās izveidi saskaņo:
17.1. Pilsētas attīstības departaments – par ielu tirdzniecības vietas vizuālo risinājumu, izvietojumu un izmēriem;
17.2. Ārtelpas un mobilitātes departaments – par ielu tirdzniecības vietas izvietojumu un izmēriem, ja ielu tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās;
17.3. attiecīgās zemes īpašnieks vai valdītājs.
18
18. Izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek izskatītas šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
19
19. Pēc noteikumu 17. punktā minēto saskaņojumu saņemšanas jaunā ielu tirdzniecības vieta vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek ietvertas Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā.
20
20. Apkaimju iedzīvotāju centrs apstiprina Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstu. Informācija par reģistrētajām ielu tirdzniecības vietām tiek publicēta pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv.
21
21. Ielu tirdzniecības vieta tiek dzēsta no Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu saraksta, ja:
21.1. ielu tirdzniecības vietai nav izsniegta atļauja tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā trīs gadus pēc kārtas;
21.2. saņemts zemes īpašnieka vai valdītāja pieprasījums slēgt ielu tirdzniecības vietu;
21.3. Pilsētas attīstības departaments vai Ārtelpas un mobilitātes departaments atsaucis iepriekš sniegto saskaņojumu, mainoties faktiskajai situācijai ielu tirdzniecības vietā.
22
3. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana pasākuma laikā
22. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
22.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 23. punktā minēto dokumentu datnes;
22.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā klātienē iesnieguma sagatavošanai iesniedz 23. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
23
23. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 440) 15. vai 19. punktā, kā arī norāda:
23.1. pasākuma nosaukumu un tā organizatoru;
23.2. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
23.3. aktuālu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma);
23.4. aktuālu ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skici, fotofiksāciju vai tās vizualizāciju vides kontekstā (A4 formātā);
23.5. ielu tirdzniecības vietas novietni atbilstoši mērogam (ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu) spēkā esošajā inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā;
23.6. ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā, kurā atbilstoši mērogam atspoguļo (A4 formātā) ielu tirdzniecības vietas izmērus, piesaistes blakus izvietotiem pilsētvides un labiekārtojuma objektiem, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu;
23.7. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
23.8. ja ir attiecināms, ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
23.9. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
24
24. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās ielu tirdzniecība pasākuma laikā tiek organizēta SIA "Rīgas meži" noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv, izņemot valsts vai pašvaldības organizētos vai līdzfinansētos pasākumus.
25
25. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ievēro šādas prasības:
25.1. izvieto ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam piemērotu aprīkojumu;
25.2. ielu tirdzniecības vietas iekārtojums ir pārvietojams, aizliegts izvietot stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (t. sk. kioskus, paviljonus);
25.3. aizliegts aizsegt vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, inženierkomunikāciju aprīkojumu (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgus objektus; bez telpu lietotāja piekrišanas aizliegts aizsegt skatlogus un bez īpašnieka piekrišanas – stacionārus reklāmas objektus;
25.4. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
25.5. aizliegts traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā pašvaldības administratīvajā teritorijā;
25.6. aizliegts izvietot ielu tirdzniecības vietu teritorijā, kas sakrīt ar koka vai krūma lapotnes ārmalas vertikālo projekciju uz zemes.
26
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
26. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, kam pievieno saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
27
27. Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai ir saņemama atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saņemts saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.
28
4. Kārtība, kādā saskaņojama īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana
28. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā, ja tās izvietojums neatbilst saskaņotās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas izvietojumam, ievērojot šādus nosacījumus:
28.1. tirdzniecība tiek veikta ne ilgāk kā trīs dienas ar tirdzniecības pārtraukumu, kas nav mazāks par četrām dienām (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 24 dienas; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, tiek ņemts vērā arī jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.2. apakšpunktā noteiktajam;
28.2. tirdzniecība tiek veikta ne ilgāk kā trīs dienas ar tirdzniecības pārtraukumu, kas nav mazāks par četrām dienām (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 56 dienas, ja tiek realizētas pašu audzētas, pārstrādātas un ražotas pārtikas preces, mājas apstākļos ražotas pārtikas preces, pašu izgatavoti amatniecības vai mākslas darinājumi vai karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, tiek ņemts vērā arī jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.1. apakšpunktā noteiktajam;
28.3. decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas tiek veikta tirdzniecība ar eglītēm, ja attiecīgajā vietā vai adresē nav reģistrēta ielu tirdzniecības vieta tirdzniecībai ar eglītēm; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, netiek ņemts vērā jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.1. un 28.2. apakšpunktā noteiktajam;
28.4. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība tiek organizēta ar SIA "Rīgas meži" rīkojumu noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas tiek publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Tiesības organizēt īslaicīga rakstura ielu tirdzniecību tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā.
29
29. Lai saņemtu atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
29.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 30. punktā minēto dokumentu datnes;
29.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā klātienē iesnieguma sagatavošanai iesniedz 30. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
30
30. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 15. vai 19. punktā, kā arī norāda:
30.1. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ielu tirdzniecības vietu skaitu un iesniedz tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
30.2. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai);
30.3. iesnieguma iesniegšanas gadā veiktu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma; paraugs 6. pielikumā);
30.4. aktuālu un plānam atbilstošu ielu tirdzniecības vietas krāsainu skici vai vizualizāciju vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksāciju vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā; paraugs 6. pielikumā);
30.5. ielu tirdzniecības vietas izvietojumu aktuālā situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar zemesgabala robežām un zemesgabalu kadastra apzīmējumiem (A4 formātā; paraugs 6. pielikumā);
30.6. ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī tirdzniecības vietas platību;
30.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
30.8. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
31
31. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ievēro šādas prasības:
31.1. ielu tirdzniecības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveres iespēju;
31.2. aizliegts izvietot ielu tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām teritorijās starp ēku ielas fasādi un ielas sarkano līniju, izņemot, ja tiek realizētas pašu ražotas pārtikas preces vai pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;
31.3. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
31.4. aizliegts aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
31.5. aizliegts aizsegt vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, inženierkomunikāciju aprīkojumu (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgus objektus; bez telpu lietotāja piekrišanas aizliegts aizsegt skatlogus un bez īpašnieka piekrišanas – stacionārus reklāmas objektus;
31.6. ielu tirdzniecības vieta netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
31.7. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
31.8. atļauts izvietot ārtelpai, sezonai un vietai piemērotu aprīkojumu;
31.9. visi ielu tirdzniecības vietas elementi, kā arī divu (un vairāk) vienkopus izvietotu tirdzniecības vietu dizaina risinājumi ir stilistiski vienoti;
31.10. aizliegts ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas un citus līdzīgus objektus;
31.11. ielu tirdzniecības vietas iekārtojums ir pārvietojams;
31.12. aizliegts izvietot stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (t. sk. kioskus, paviljonus).
32
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
32. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
33
5. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā
33. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā ir tirdzniecība, kas tiek veikta laikposmā no 19. novembra līdz 15. janvārim.
34
34. Ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā Doma laukumā tiek rīkots konkurss. Konkursa vērtēšanas komisija un konkursa nolikums tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursu saskaņā ar konkursa nolikumu rīko Apkaimju iedzīvotāju centrs. Konkursa vērtēšanas komisija nosaka termiņu ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā attiecīgajā vietā. Ja no konkursa uzvarētāju neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams organizēt ielu tirdzniecību Doma laukumā Ziemassvētku laikā, tad konkursa uzvarētājiem tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā tiek pagarinātas uz laiku, kad nebija iespējams organizēt ielu tirdzniecību.
35
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
35. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās ielu tirdzniecība Ziemassvētku laikā tiek organizēta ar SIA "Rīgas meži" rīkojumu noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas tiek publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā, izņemot 34. punktā noteiktos gadījumos.
36
36. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
36.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 37. punktā minēto dokumentu datnes;
36.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 37. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
37
37. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 19. punktā, kā arī norāda:
37.1. ielu tirdzniecības vietu skaitu katram tirdzniecības dalībniekam;
37.2. ielu tirdzniecības organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
37.3. iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemtu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
37.4. ielu tirdzniecības vietas krāsainu skici vai vizualizāciju vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksāciju vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);
37.5. ielu tirdzniecības vietas novietni atbilstoši mērogam ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, spēkā esošajā inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā;
37.6. detalizētu ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā mērogā 1:100 vai 1:50 ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī tirdzniecības vietas platību (t. sk. žoga, vārtu vai ieejas, egļu statīvu u. tml. izvietojumu);
37.7. ielu tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
37.8. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
37.9. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
38
38. Ielu tirdzniecības organizēšanas Ziemassvētku laikā vietas iekārtošanā ievēro šādas prasības:
38.1. ielu tirdzniecības vietu izvietojumam paredz vienotu telpisko kompozīciju;
38.2. izvieto ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam piemērotu aprīkojumu;
38.3. visi ielu tirdzniecības vietas elementi un blakus izvietotās tirdzniecības vietas ir stilistiski vienotas atbilstoši Ziemassvētku tematikai;
38.4. ielu tirdzniecības vietu noformējumam ir vienots Ziemassvētku rotājumu un apgaismojuma risinājums;
38.5. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveri;
38.6. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
38.7. aizliegts aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
38.8. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
38.9. aizliegts aizsegt vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, inženierkomunikāciju aprīkojumu (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgus objektus; bez telpu lietotāja piekrišanas aizliegts aizsegt skatlogus un bez īpašnieka piekrišanas – stacionārus reklāmas objektus.
39
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
39. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
40
6. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana
40. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.
41
41. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
42
42. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole.
43
43. Piesaiste pastāvīgai tirdzniecības vietai pastāv gadījumā, kad pakalpojumu sniedzējs pastāvīgā vietā, kas ir viņa īpašumā, valdījumā vai lietošanā un kurai ir publiskās funkcijas lietošanas veids, un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgu tirdzniecības vietu un publiskā vietā plānotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals, cita ēka vai teritorija ielas sarkanajās līnijās.
44
44. Ja pakalpojumu sniedzējs pastāvīgā tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietojums atbilst 43. punkta nosacījumiem:
44.1. tad tirdzniecības vietu drīkst iekārtot tikai ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai;
44.2. ja telpām ir publiska funkcija, bet ēdināšanas funkcija nav primāra, piemēram, birojs, veikals ar degustācijas vietu u. tml., tad atļauts izvietot tikai galdus vai stāvgaldus, krēslus vai solus bez grīdas uz ietves.
45
45. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
45.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 46. punktā minēto dokumentu datnes;
45.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 46. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
46
46. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 15. punktā, kā arī norāda:
46.1. ielu tirdzniecības vietas nosaukumu vai adresi, kā arī pastāvīgas tirdzniecības vietas nosaukumu un adresi, ja ielu tirdzniecības vieta ir ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai;
46.2. ielu tirdzniecības vietas platību;
46.3. ielu tirdzniecības vietas darbības periodu un darba laiku;
46.4. informāciju par skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu ielu tirdzniecības vietā;
46.5. ielu tirdzniecības dalībnieka kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
46.6. Pilsētas attīstības departamentā saskaņotu projektu;
46.7. ja projekts nav saskaņojams Pilsētas attīstības departamentā 50. un 53. punktā minētajos gadījumos, situācijas plānu vai zemes robežu plānu, kurā atbilstoši mērogam (A4 formātā) iezīmēta galdu, krēslu un citu elementu aizņemamā teritorija ar izmēriem;
46.8. pastāvīgas tirdzniecības vietas, pie kuras plānots iekārtot ielu tirdzniecības vietu, īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu (kopija) vai apliecinājumu, ka pastāvīga tirdzniecības vieta ir viņa īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
46.9. saskaņojumu ar ēkas vai ēkas nožogojuma īpašniekiem vai likumīgiem lietotājiem, kurus tieši ietekmē ielu tirdzniecības vieta;
46.10. apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību, ja ielu tirdzniecības vieta ir bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai;
46.11. apliecinājumu, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību noteikumu 53. un 62. punktam.
47
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
47. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma saņemšanai iesniedz iesniegumu un projektu (A4 vai A3 formātā; atkārtotas iesniegšanas gadījumā projektam pievieno krāsainas fotofiksācijas, kas apliecina iepriekš izvirzīto nosacījumu vai labojumu izpildi), kura sastāvā secīgi iekļautas un sanumurētas lapas:
47.1. titullapa;
47.2. satura rādītājs;
47.3. iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
47.4. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn);
47.5. ielu tirdzniecības vietas krāsainas skices vai vizualizācijas vides kontekstā; atkārtoti iesniedzot, iepriekšējās sezonas beigās uzņemtas pilnībā aprīkotas ielu tirdzniecības vietas fotofiksācijas vides kontekstā ar atvērtiem saulessargiem un markīzēm pretskatā un abos sānskatos;
47.6. ielu tirdzniecības vietas novietojums aktuālā inženiertīklu situācijas plānā vai zemes robežu plānā atbilstošā mērogā, norādot izmērus, ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī piesaisti – attālumu līdz blakus un pretējā ielas pusē novietotām tuvējām terasēm, ja tādas tiek izvietotas;
47.7. detalizēts ielu tirdzniecības vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50, kas saskaņots ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās, norādot izmērus, ietves vai brauktuves brīvo platumu, tirdzniecības vietas platību, piesaisti – attālumu līdz tuvējam objektam: ietves taktilai virsmai, vadulai, velojoslai, apdobei, stacionāram reklāmas objektam, ceļa zīmei, laternai, inženierkomunikāciju aprīkojumam (t. sk. elektrības sadales skapim, ugunsdzēsības hidranta akas ārējai malai), labiekārtojuma objektam (augu konteineram, soliņam, velostatīvam u. tml.), kā arī visus ielu tirdzniecības vietā izvietošanai paredzētos elementus: markīzes un saulessargi vai lietussargi (elementa projekcija plānā), mākslīgais grīdas segums, panduss, norobežojumi, puķu kastes, mēbeles, ēdienkartes stendi, sildītāji, apgaismojums u. tml.;
47.8. mākslīgā grīdas seguma izbūves gadījumā:
47.8.1. plānā norāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu akām) un uztvērējakām (gūlijām) un netraucēta lietusūdens novadīšana gūlijā;
47.8.2. ielu tirdzniecības vietas šķērsgriezums vai garengriezums mērogā 1:50 vai 1:100, kas raksturo ietves, ielas un grīdas līmeņu starpību un pandusu, norādot visu elementu augstuma atzīmes;
47.9. visu elementu detalizēts dizaina risinājums, norādot to izmērus, materiālu, krāsu.
48
(Grozīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
48. Pilsētas attīstības departaments izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 58.– 61. punkta prasībām.
49
49. Pilsētas attīstības departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trim gadiem. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts ielu tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums (saulessargu dizaina maiņa projektā saskaņoto izmēru ietvaros netiek uzskatīta par risinājuma maiņu), kā arī nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi.
50
50. Pēc tam, kad beidzies Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma derīguma termiņš, un kopš minētā saskaņojuma sniegšanas ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, nav realizējušies noteikumu 52.1. vai 52.2. apakšpunktā minētie nosacījumi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, tad Apkaimju iedzīvotāju centram adresētajā iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, un pievieno iepriekšējās sezonas beigās uzņemtas aprīkotas ielu tirdzniecības vietas krāsainas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) vides kontekstā. Gadījumā, ja Pilsētas attīstības departamenta saskaņojumā tika izvirzīti nosacījumi, iesniegumam pievieno fotofiksācijas, kas atspoguļo nosacījumu izpildi.
51
51. Ārtelpas un mobilitātes departaments, saskaņojot ielu tirdzniecības vietas izvietojumu, izvērtē ielu tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 62. punkta prasībām. Gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta aizņem pašvaldības maksas autostāvvietas teritoriju, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietošana ir saskaņojama ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme".
52
52. Ārtelpas un mobilitātes departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trim gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums atkārtoti ir saskaņojams Ārtelpas un mobilitātes departamentā, ja:
52.1. tiek veiktas izmaiņas tirdzniecības vietas novietnei būvju situācijas plānā;
52.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, velostatīvi, reklāmas objekti u. c., kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas saskaņotajā platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas platību.
53
53. Pilsētas attīstības departamenta un Ārtelpas un mobilitātes departamenta saskaņojums nav nepieciešams gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vieta ir ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai, tā atrodas uz cietā seguma ārpus brauktuves un zāliena un tiek plānots:
53.1. izvietot brīvi stāvošus (t. i., nav savstarpēji savienoti un nav piestiprināti pie ēkas fasādes) galdus, krēslus un gāzes sildītājus, kā arī puķu kastes, kas izvietotas ne vairāk kā divās aizņemamās teritorijas malās ar vismaz 0,30 m savstarpējo attālumu un kuru augstums kopā ar augiem nepārsniedz 1,20 m virs ietves līmeņa; visu objektu dizains, krāsu risinājums un materiāls atbilst konkrētai pilsētvidei;
53.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu iekārtot atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta noteiktajam tipveida vai parkleta risinājumam, kas publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv, izņemot, ja vienlaikus paredzēts izvietot arī citu tirdzniecības vietas risinājumu.
54
(Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošo noteikumu Nr. RD-25-12-sn redakcijā)
54. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam, kas nepārsniedz 12 mēnešus, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
55
(Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošo noteikumu Nr. RD-25-12-sn redakcijā)
55. Ielu tirdzniecības vietām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ar piesaisti pie pastāvīgas tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, atkarībā no apkaimes (sk. www.georiga.eu), kurā atrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, ir noteikts šāds pieļaujamais darba laiks:
55.1. Vecrīga un Vecāķi – bez ierobežojumiem;
55.2. Centrs, Avoti, Ķīpsala, Āgenskalns, Brasa, Grīziņkalns, Pētersala, Andrejsala, Skanste, Teika, Mežaparks, Salas – no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00;
55.3. Buļļi, Bolderāja, Voleri, Spilve, Kleisti, Imanta, Daugavgrīva, Iļģuciems, Dzirciems, Zolitūde, Zasulauks, Šampēteris, Pleskodāle, Beberbeķi, Mūkupurvs, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Bišumuiža, Katlakalns, Dārziņi, Rumbula, Ķengarags, Šķirotava, Latgales apkaime, Dārzciems, Pļavnieki, Dreiliņi, Purvciems, Mežciems, Jugla, Brekši, Berģi, Bukulti, Suži, Čiekurkalns, Jaunciems, Trīsciems, Vecdaugava, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Kundziņsala, Sarkandaugava – no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00.
56
56. Noteikumu 55.2. un 55.3. apakšpunktā noteiktais darba laiks var tikt pagarināts, ja pakalpojuma sniedzējs iesniedz saskaņojumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku vai tiesisko valdītāju par darba laika pagarināšanu.
57
57. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ir nodrošināma vides pieejamība, tostarp ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, paredzams panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izņemot, ja pieejamas vides eksperts sniedzis atzinumu vai saskaņojumu par citu alternatīvu risinājumu.
58
58. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai jāatbilst šādām prasībām:
58.1. izvieto tikai pirmā stāva vai pagrabstāva līmenī;
58.2. neveido vizuālu kontrastu ar konkrēto pilsētvidi;
58.3. veido savstarpēji vienotu elementu ansambli;
58.4. tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveri un neizjauc tā vērtību kopuma radīto noskaņu;
58.5. apvieno caurredzamus elementus, neveidojot slēgtu telpu;
58.6. nodrošina atbilstību sakārtotai pilsētvidei (nerada pamestas vietas un/vai noliktavas iespaidu, piemēram, aizliegti malkas krāvumi, vienkopus saliktas mēbeles u. tml.);
58.7. nodrošina maksimālu apzaļumošanu un vizuālu tuvinājumu zaļai oāzei;
58.8. aprīko ar atstarojošiem elementiem vai papildu apgaismojumu gabarītu noteikšanai diennakts tumšajā laikā;
58.9. pie slīpām virsmām novieto labi pamanāmas brīdinājuma zīmes;
58.10. snigšanas laikā neizmanto saulessargus un markīzes;
58.11. netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums nav mazāks par 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
58.12. nodrošina piebrauktuves un iebrauktuves platumu ne mazāku kā 3,50 m un brīvu piekļuvi inženierkomunikāciju akām, kā arī nodrošina netraucētu lietusūdens novadīšanu gūlijā;
58.13. virs koka apdobes vai kritiskās sakņu aizsardzības zonas pieļaujams izvietot grīdu (tikai sietu/resti) ar lielu ūdens caurlaidību ne mazāk kā 10 cm attālumā no stumbra; nav pieļaujams jumts virs koka apdobes vai kritiskās sakņu aizsardzības zonas;
58.14. atļauts izvietot tikai šādus elementus:
58.14.1. apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai un skatuves podestu;
58.14.2. teritoriju ierobežojošus, ar atstarpēm novietotus dekoratīvus elementus vai stikla barjeras ar maksimālo augstumu (kopā ar caurredzamiem, lēni augošiem un gadalaikam atbilstošiem augiem) līdz 1,20 m, tai skaitā divās sānu malās perpendikulāri ēkai caurredzamus (neaplīmētus, neaizklātus, bez teksta un attēliem) norobežojumus ar maksimālo augstumu līdz 1,50 m, augstumu mērot no ietves seguma līmeņa (paraugs 7. pielikumā), ievērojot, lai norobežojumi nepilda ēdienkartes funkciju;
58.14.3. brīvi stāvošus saulessargus bez ieseguma materiāla pārkarēm zem kupola malas un bez kontrastējošos toņos izvietotas apdrukas vai uzlīmēm (apdrukas vai uzlīmju izvietošana uz saulessarga pieļaujama tikai apakšējā 30 cm platā saulessarga kupola joslā), pie ēkas fasādes nestiprinātas markīzes, kā arī, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, konkrētai pilsētvidei atbilstošas jumta konstrukcijas; saulessarga un markīzes apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs mākslīgā grīdas seguma līmeņa, to vertikālā projekcija uz zemes brauktuves virzienā nedrīkst pārsniegt vietas platību;
58.14.4. mākslīgo grīdas segumu (maksimālais augstums 0,15 m) – teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma vai uz seguma ar līmeņu starpību, ņemot vērā, ka ietves slīpums ūdens notecei līdz 5 % (tai skaitā ar slīpumu līdz 1:12) nav uzskatāms par līmeņa starpību;
58.14.5. gaismas ķermeņus bez stiprinājuma pie ēkas fasādes;
58.14.6. sildītājus bez stiprinājuma pie ēkas fasādes, novietojot atbilstoši ražotāja noteiktajam ugunsdrošam attālumam līdz degtspējīgai virsmai (piemēram, saulessargam, markīzei u. tml.);
58.14.7. logu ailās ievietojamus solus bez stiprinājuma pie ēkas fasādes;
58.14.8. nojumes ar nolaižamām sienām – pludmales teritorijās;
58.15. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā aizliegts:
58.15.1. bojāt ēkas fasādi, ietves/brauktuves segumu un pilsētvides elementus;
58.15.2. bojāt kokus un apstādījumus;
58.15.3. pārveidot zaļo zonu, ja tas pasliktina konkrēto pilsētvidi;
58.15.4. izvietot būves (kioskus, paviljonus, konteinerus u. tml.) un slēgtus telpiskus risinājumus (piemēram, nojumes ar sienām);
58.15.5. izmantot plēves, aizkarus un pilsētvidi degradējošus materiālus;
58.15.6. aizsegt vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, inženierkomunikāciju aprīkojumu (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgus objektus; bez telpu lietotāja piekrišanas aizsegt ieeju ēkā, skatlogus un bez īpašnieka piekrišanas – stacionārus reklāmas objektus;
58.15.7. izvietot jebkādas ēdienu vai dzērienu uzglabāšanai, pagatavošanai vai izsniegšanai paredzētas iekārtas;
58.15.8. izvietot tikai atsevišķus elementus – ēdienkartes, gāzes sildītājus, puķu kastes u. tml.;
58.15.9. izvietot pārvietojamās tualetes.
59
(Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošo noteikumu Nr. RD-25-12-sn redakcijā)
58.1 Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijās tirdzniecības vietai papildus 58. punktā noteiktajam jāatbilst šādām prasībām:
58.11. tā ir individuāli integrēta konkrētā pilsētvidē un veido ar to vienotu ansambli;
58.12. neveido krāsu kontrastu ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi, ietver klusinātus vai monohromus toņus;
58.13. netiek izvietota zaļajā zonā un apstādījumos;
58.14. netiek izmantotas koka paletes, skaidu plātnes, lamināts, šūnu polikarbonāts, koka dēļus imitējoši PVC u.tml. materiāli.
60
(Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošo noteikumu Nr. RD-25-12-sn redakcijā)
59. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai jāatbilst 58. punktā (izņemot 58.15.7. un 58.15.9. apakšpunktu) un 58.1 punktā minētajām prasībām un šādām papildu prasībām:
59.1. nojumi atļauts izmantot virs saimniecības zonas, tai skaitā virs ēdienu sagatavošanas un servēšanas (bāra) daļas, ņemot vērā, ka:
59.1.1. bāra lete nav augstāka par 1,50 m un tiek nodrošināta vides pieejamība;
59.1.2. sagatavošanas, servēšanas, uzglabāšanas un apkalpošanas iekārtas, tostarp vitrīnas un stendi, saldējamās, trauku mazgāšanas un citas iekārtas, atļauts novietot tikai vienkopus saimniecības zonā, iekārtu augstums nedrīkst pārsniegt bāra letes augstumu;
59.2. transformējamu sienu konstrukciju izmantošana ir atļauta saimniecības un bāra zonā diennakts tumšajā laikā vai sliktu laikapstākļu gadījumā;
59.3. noteikumu 58.14.2. apakšpunktā minēto norobežojumu maksimālais augstums ir 1,5 m (augstumu mēra no ietves seguma līmeņa), tai skaitā virs 1,20 m augstuma atzīmes atļautas tikai stikla barjeras (neaplīmētas, neaizklātas, bez teksta un attēliem);
59.4. mākslīgais grīdas segums (maksimālais augstums 0,15 m) atļauts saimniecības zonā; pārējā teritorijā mākslīgā grīdas seguma izvietošana atļauta noteikumu 58.14.4. apakšpunktā minētajos gadījumos (izņemot pludmales teritorijas);
59.5. tiek nodrošināta sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju vietām, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, ievērojot, ka tā tiek integrēta kopējā dizaina risinājumā;
59.6. tirdzniecības vietas izvietojums nedrīkst traucēt publiskā peldvietā izvietotās glābšanas stacijas darbību.
61
(Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošo noteikumu Nr. RD-25-12-sn redakcijā)
60. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
62
61. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-12-sn)
63
62. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielu sarkanajās līnijās jāatbilst šādām prasībām:
62.1. visā pašvaldības administratīvajā teritorijā:
62.1.1. nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;
62.1.2. pie krustojuma izvietotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nedrīkst traucēt gājēju plūsmu, pasliktināt krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;
62.1.3. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m;
62.1.4. ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas konstrukcijas pamatnē ir grīda:
62.1.4.1. jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu lūkām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;
62.1.4.2. jānodrošina brīva piekļuve sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;
62.2. ārpus Vecrīgas teritorijas:
62.2.1. ietves brīvais platums ir ne mazāks kā 1,50 m, bet Rīgas vēsturiskajā centrā – ne mazāks kā 2 m;
62.2.2. gājēju ielās starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielas platums ir ne mazāks kā 3,50 m;
62.2.3. iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu uz brauktuves atļauts, aizņemot tikai autostāvvietu daļu;
62.3. Vecrīgas teritorijā:
62.3.1. ietves brīvais platums ir ne mazāks kā 1,20 m, izņemot gājēju ielas;
62.3.2. brauktuves brīvais platums ir ne mazāks kā 3,50 m; gadījumā, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tiek izvietotas divās pretējās ielas pusēs, brauktuves brīvo platumu nosaka, mērot no brauktuves ass līnijas 1,75 m uz katru pusi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji rakstveidā nav vienojušies citādi. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vienošanās ir noslēdzama rakstveidā un iesniedzama pašvaldībā;
62.3.3. ielās ar divvirzienu satiksmi vienas vai vairāku (blakus vai pretējās ielas pusēs izvietotu) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu kopgarums nepārsniedz 25 m un aiz šādām, ne vairāk kā 25 m garumā izvietotām, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs izvietotām) brauktuves brīvais garums ir ne mazāks kā 10 m. Minētā prasība neattiecas uz gadījumiem, kad brauktuves brīvais platums paliek ne mazāks kā 5,50 m;
62.3.4. ievērojot noteikumu 62.3.2. un 62.3.3. apakšpunktā minētos nosacījumus, nepieciešamības gadījumā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs uzstāda attiecīgo ceļa zīmi, kas aizliedz transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai.
64
63. Gadījumā, ja noteikumu 62. punktā minēto prasību ievērošanai ir nepieciešama attiecīgajā teritorijā izvietoto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu vai citu elementu pārvietošana, visas ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs.
65
64. Veicot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas saskaņošanu:
64.1. Pilsētas attīstības departamentam, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju un secinot, ka konkrētās vietas telpiskās iespējas rada šķēršļus noteikumu prasību ievērošanai, vai sakarā ar valstiskas vai pilsētas nozīmes sporta, izklaides un kultūras pasākumu norises pilsētā atspoguļošanu (mobilās bāra letes ("rolbārs") vai TV ekrānu izvietošanai tirdzniecības vietās), ir tiesības atkāpties no noteikumu 58.–59. punktā minētajām prasībām;
64.2. Ārtelpas un mobilitātes departamentam, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturu, mērogu, teritorijas funkcionalitāti, satiksmes intensitāti, teritorijā izvietotos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, inženiertīklu, apstādījumu, reklāmas un vides objektus, kā arī citus vidi veidojošus elementus, ir tiesības atkāpties no noteikumu 62. punktā minētajām prasībām, nosakot mazāku brauktuvju vai ietvju brīvo platumu (ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas aprīkošanai tiek izmantotas viegli demontējamas konstrukcijas), mazāku brauktuves garumu vai lielāku tirdzniecība …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.